Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.7 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 46 4484252 4472756 2026-06-19T12:22:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484252 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|latviešu tautas mūzikas instrumentu|Kokle (nozīmju atdalīšana)|Kokle}} {{Mūzikas instrumenta infokaste | name = Kokle | image = Gunta Niedoliņa kokles.jpg | image_size = 300px | caption = Gunta Niedoliņa izgatavotas dažāda veida kokles | background = string | names = Kokles, kūkles, kūkle ([[Latgale|Latgalē]]) | classification = [[Strinkšķināmais stīgu instruments]], [[stīgskanis]] | hornbostel_sachs = 314.122 | hornbostel_sachs_desc = Diatonisks [[lauta|lautveida]] stīgu instruments | inventors = [[tautas mūzika]]s instruments | developed = | timbre = | volume = | attack = | decay = | range = | pitch = | related = [[Kankles]], [[kāndla]], [[kannele]], [[kantele]], [[gusļi]] | musicians = [[Mārtiņš Baumanis]], Anda Eglīte (koncertkokle),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/23.05.2023-no-etnografiskas-lidz-koncertkoklei-kokles-speles-tradicija-latvija.a509695/|title=No etnogrāfiskās līdz koncertkoklei. Kokles spēles tradīcija Latvijā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-16|language=lv}}</ref> Latvīte Cirse, Līga Griķe (koncertkokle),<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Koklētāja Līga Griķe iegūst pirmo vietu starptautiskā konkursā Londonā |date=2016. gada 1. marts |publisher= [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/muzika/kultura/kokletaja-liga-grike-iegust-pirmo-vietu-starptautiska-konkursa-londona.a171607/ |accessdate= 2016. gada 22. aprīlī}}</ref> [[Nikolajs Heņķis]] (1864—1933),<ref name="Suitu novads">{{Tīmekļa atsauce |title= Muzicēšana |publisher= Biedrība „Suitu novads” |url= http://www.suitunovads.lv/lv/kulturas_mantojums/muziceshana/ |accessdate= 2015. gada 17. aprīlī |archive-date= 2015. gada 1. Maijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20150501233656/http://www.suitunovads.lv/lv/kulturas_mantojums/muziceshana/ }}</ref> Namejs Kalniņš,<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Anete Stuce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/kokletajs-namejs-kalnins-15-gadu-vecuma-prezente-savu-debijas-albumu.a302873/ |title=Koklētājs Namejs Kalniņš 15 gadu vecumā prezentē savu debijas albumu |date=2018. gada 13. decembris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Etnovēstis |accessdate=2018. gada 16. decembrī}}</ref> [[Matīss Korāts]] (1900–1978),<ref name="Suitu novads"/> [[Pēteris Korāts]] (1871—1957),<ref name="Suitu novads"/> [[Māris Muktupāvels]], [[Valdis Muktupāvels]], [[Jānis Poriķis]] (1909—1992),<ref name="Suitu novads"/> [[Biruta Ozoliņa]], [[Laima Jansone]], Ansis Jansons,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Ansis Jansons no kokles spēles gūst adrenalīnu |date=2012. gada 31. janvāris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/izklaide/archive/ansis-jansons-no-kokles-speles-gust-adrenalinu.d?id=42094302 |accessdate= 2017. gada 28. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kokles atzīšana. Koklētājs un topošais etnomuzikologs Ansis Jansons |author= Gita Lancere |date= 2016. gada 22. aprīlis |publisher= [[Latvijas Radio 3]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work= Odiseja |url= http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/odiseja/kokles-atzisana.-kokletajs-un-toposais-etnomuzikologs-ansis-jans.a67211/ |accessdate= 2017. gada 28. janvārī |archive-date= 2018. gada 22. Novembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20181122014611/http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/odiseja/kokles-atzisana.-kokletajs-un-toposais-etnomuzikologs-ansis-jans.a67211 }}</ref> [[Aloizijs Jūsmiņš]] (koncertkokle) | builders = '''Tradicionālās kokles:''' Jānis Atslēga, Uldis Austriņš, Viktors Černoglazovs,<ref name="kokļu meistari">{{Tīmekļa atsauce |title= Kokļu meistari |publisher= [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs]] |work=Tautas mūzikas instrumenti Latvijā |url= https://www.tautasmuzikasinstrumenti.lv/meistari-skolotaji/meistari |accessdate= 2018. gada 22. martā}}</ref> [[Gunārs Igaunis]],<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Igauņu ģimene Latgalē darina mūzikas instrumentus |date=2009. gada 23. novembris |author=Sintija Lase |website=[[jauns.lv]] |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/12370/igaunu-gimene-latgale-darina-muzikas-instrumentus |accessdate= 2015. gada 25. martā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Ko darīt, ja sieva pie galda aizvelk dziesmu? Gunārs Igaunis atbildi zina... |date= 2009. gada 23. novembris |author= Ieva Zeidmane |work= Mākslinieka darbistabā |publisher= [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/makslinieka-darbistaba/ko-darit-ja-sieva-pie-galda-aizvelk-dziesmu-gunars-igaunis-atbil.a69755/ |accessdate= 2016. gada 12. augustā |archive-date= 2016. gada 1. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20161001195334/http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/makslinieka-darbistaba/ko-darit-ja-sieva-pie-galda-aizvelk-dziesmu-gunars-igaunis-atbil.a69755/ }}</ref> Nikolajs Heņķis (1864—1933),<ref name="Suitu novads"/> Māris Jansons, Eduards Klints,<ref name="kokļu meistari"/> Pēteris Korāts (1871—1957),<ref name="Suitu novads"/> Ģirts Laube, Krists Jānis Lazdiņš, Kārlis Lipors, Edgars Lipors, Guntis Niedoliņš,<ref name="kokļu meistari"/> Jānis Poriķis (1909—1992),<ref name="Suitu novads"/> Valters Reiznieks (cītarkokles), Andris Roze, Jānis Rozenbergs, Rihards Valters, Edgars Vilmanis-Meženieks, Voldemārs Tjuniņš,<ref name="kokļu meistari"/> [[Donāts Vucins]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Donāts Vucins – ne tikai kokļu meistars |date= 2015. gada 4. janvāris |author= Māra Vucina-Bērziņa |publisher= Latvijas Folkloras biedrība |url= http://www.folklorasbiedriba.lv/raksti-analize/raksti-pardomas-analitika/donats-vucins---ne-tikai-koklu-meistars/ |accessdate= 2015. gada 13. augustā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20160305065317/http://www.folklorasbiedriba.lv/raksti-analize/raksti-pardomas-analitika/donats-vucins---ne-tikai-koklu-meistars/ |archivedate= 2016. gada 5. Marts }}</ref> '''Koncertkokles:''' Gatis Akmentiņš<ref name="Cālēna">{{Laikraksta atsauce |title= Gatis Akmentiņš ir viens no retajiem kokļu būves mācekļiem |date=2009. gada 17. februāris |author= Madara Cālēna |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/gatis-akmentins-ir-viens-no-retajiem-koklu-buves-macekliem-652268 |accessdate= 2015. gada 16. augustā}}</ref> Matīss Korāts (1900—1978)<ref name="Suitu novads"/> [[Imants Robežnieks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas lepnuma stāsts: Kokļu meistara sirdī tautas mūzikas gēns |date=2015. gada 12. novembris |author=Ieva Štāle |publisher= Delfi |url= http://www.diena.lv/dienas-projekti/latvijas-lepnums/2015-gada-stasti/latvijas-lepnuma-stasts-koklu-meistara-sirdi-tautas-muzikas-gens-14118928 |accessdate= 2016. gada 23. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= Darbs kā deja uz virves |date=2004. gada 17. marts |author= Inese Lūsiņa |publisher= Diena |url= http://www.diena.lv/arhivs/darbs-ka-deja-uz-virves-11955355 |accessdate= 2015. gada 16. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu Stradivāri — kokļu meistars |date=2014. gada 31. janvāris |author1=Tatjana Kovaļenko |author2=Ainārs Krauklis |publisher= [[Pirmais Baltijas kanāls]] |url= https://www.youtube.com/watch?v=8Fcwopm3Je8 |language=krieviski |accessdate= 2017. gada 9. februārī}}</ref> | articles = }} '''Kokle''' ({{val|ltg|kūkle}}) jeb vēsturiski '''kokles'''{{sfn2|Muktupāvels|2017|p=129}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kokles |work= Tautas mūzikas instrumenti Latvijā |publisher=[[Latvijas Nacionālais kultūras centrs]] |url= https://www.tautasmuzikasinstrumenti.lv/muzikas-instrumenti/kokles |accessdate= 2018. gada 20. aprīlī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Seno instrumentu pētnieks Valdis Muktupāvels (no 0:22:31 līdz 0:23:05) |date= 2017. gada 29. aprīlis |author1= Guntars Godiņš |author2= Santa Lauga |publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work= Dialogi |url= http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dialogi/seno-instrumentu-petnieks-valdis-muktupavels.a85611/ |accessdate= 2017. gada 30. aprīlī |quote= Tieši tāpat kankles un kokles. Šeit, starp citu, ir vērts pieminēt, ka lietuviešiem ir daudzskaitlinieks ''kanklės'', jo viņi nesaka ''kanklė'' praktiski nekad. Un mūsdienu latviešu valodā ir iegājis vienskatlinieks „kokle”. Bet, ja mēs skatāmies folkloras tekstus un pamatā tautasdziesmas, „krauklīts sēž ozolā, zelta kokles rociņā”. Endzelīns teica, ja gribam meklēt pareizu latviešu valodu, tad jāskatās dainās. Ja tur ir tāda forma, tātad tā būs pareiza. |archiveurl= https://web.archive.org/web/20170516103008/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dialogi/seno-instrumentu-petnieks-valdis-muktupavels.a85611/ |archivedate= 2017. gada 16. Maijs }}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |author1=Boriss Avramecs |author2=Valdis Muktupāvels |authorlink2=Valdis Muktupāvels |year=1997 |title=Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika |publisher=''Musica Baltica'' |location=[[Rīga]] |page=32 |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp%7cissue:/g_001_0307083874%7carticle:DIVL1072%7cpage:36 |isbn=9984-588-24-6 |quote=Instrumenta senākais nosaukums ir kokles, mūsdienās mēdz teikt arī – kokle. |accessdate={{dat|2020|05|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0307083874%7carticle:DIVL1072%7cpage:36 |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> (''kūkles'') ir [[latvieši|latviešu]] [[strinkšķināmais stīgu instruments]], kas kopā ar [[lietuvieši|lietuviešu]] [[kankles|kanklēm]], [[lībieši|lībiešu]] [[kāndla|kāndlu]], [[igauņi|igauņu]] [[kannele|kanneli]], [[somi|somu]] un [[karēļi|karēļu]] [[kantele|kanteli]], kā arī ziemeļrietumu [[krievi|krievu]] spārnveida [[gusļi]]em (''крыловидные гусли'') ietilpst [[Baltijas valstis|Baltijas]] dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu [[mūzikas instruments|mūzikas instrumentu]] saimē{{sfn2|Muktupāvels|1999|pp=96.—97}} — [[Baltijas psaltērijs|Baltijas psaltērijā]]. Pirmais iespējamais ar koklēm līdzīgu instrumentu saistīts arheoloģiskais atradums Latvijā ir no 13. gadsimta, savukārt senākās drošās rakstveida ziņas par koklēšanu saglabājušās no [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākuma. Pirmā zināmā kokļu melodija pierakstīta 1891. gadā, bet pirmie kokļu ieskaņojumu [[skaņuplate|skaņuplatēs]] un [[kinofilma|kinofilmās]] veikti 20. gadsimta 30. gados.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=12.—14}} Kokles un koklēšana kā tradicionāla kultūras vērtība iekļauta [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]].<ref name="kanons">{{Tīmekļa atsauce |title= Kokles un koklēšana |author= Valdis Muktupāvels |publisher= [[Latvijas kultūras kanons]] |url= https://kulturaskanons.lv/archive/kokles-un-koklesana/ |accessdate= 2018. gada 4. janvārī}}</ref> == Nosaukums == Daudzskaitlinieks „kokles” lietots [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] [[Bībele]]s tulkojumā, 17. un 18. gadsimta vārdnīcās un folkloras tekstos, tostarp 95% gadījumu „[[Dainas#„Latvju dainas”|Latvju dainās]]”. Līdzīgi ir [[Latgale|Latgalē]], kur folkloras tekstos atrodams gandrīz tikai un vienīgi daudzskaitlinieks „kūkles” vai tā formas „kūkļes”, „kūkļas”, „kūklis” un „kūkļis”. Daudzskaitlinieks „kuhkles” minēts vēl [[Eduards Volters|Eduarda Voltera]] 1892. gada rakstā „[[Dienas Lapa|DIenas Lapās]]” un „kokles” kā instrumenta pamatnosaukums norādīts arī [[Valdis Muktupāvels|Valda Multupāvela]] 2017. gada grāmatā „Tautas mūzikas instrumenti Latvijā”.{{sfn2|Muktupāvels|2017|p=129}} Vienskaitlinieks „kokle” ({{val|ltg|kūkle, kūkļe, kūkla vai kūkļa}}) savukārt parādās 19. gadsimta otrajā pusē [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] darbā kā ''die Kōkle'', [[Andrejs Jurjāns|Jurjānu Andreja]] 1879. gada rakstā par latviešu tautas mūziku un turpmāk lietots gandrīz visos rakstos, enciklopēdijas un vārdnīcās, tostarp [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] un [[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] „Latviešu valodas vārdnīcā” un [[Konstantīns Karulis|Konstantīna Karuļa]] „Latviešu etimoloģijas vārdnīcā”.{{sfn2|Muktupāvels|2017|p=129}} === Cilme === Par instrumenta nosaukuma iespējamo cilmi ir vairāki viedokļi. Somu valodnieks [[Eino Nieminens]] (''Eino Nieminen'') uzskata, ka tas veidojies no [[baltu pirmvaloda|pirmbaltu]] formas ''*kantlīs/kantlēs'', kas pēc tam 1 gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā aizgūta [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]]. Vārds sākotnēji varēja nozīmēt „dziedošais koks”.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=12.—14}} Daudzās [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] ar vārdsakni 'kan-' saglabājušies dažādi ar dziedāšanu saistīti vārdi, piemēram, latīņu ''canere'' — 'dziedāt, skanēt, atskaņot', ''cantus'' — 'dziesma', [[senīru valoda|senīru]] ''canim'' — '(es) dziedu', [[bretoņu valoda|bretoņu]] ''kentel'' — 'dziedāšana', [[gotu valoda|gotu]] ''hana'' un [[vācu valoda|vācu]] ''Hahn'' — 'gailis ('dziedātājs')', [[sanskrits|sanskrita]] ''kankanah'' — 'zvārgulīši' un [[grieķu valoda|grieķu]] ''καναχε'' (''kanache'') — 'skaņa, troksnis'.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |author=[[Konstantīns Karulis]] |year=2001 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-12-7 |page=413}}</ref> Savukārt priekšstats par koka „dziedāšanu” varētu būt saistīts ar latviešiem un daudzām citām tautām sastopamo „dziedošo kaulu” motīvu, saskaņā ar kuru kokos iemiesojas mirušo cilvēku dvēseles.<ref name="Skaņas mitoloģija">{{Grāmatas atsauce |title=Sarunas II |year=2001 |publisher=Sabiedriskais izglītības fonds „Jaunā akadēmija” |location=Rīga |chapter=Skaņas mitoloģija |pages=254.—262 |isbn=978-9984-94-231-5 |url=http://www.music.lv/mukti/Skanas%20mitologija.htm |accessdate=2017. gada 1. martā |archive-date=2018. gada 18. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20181118084926/http://www.music.lv/mukti/Skanas%20mitologija.htm }}</ref> Iespējams, nosaukums varēja būt arī [[onomatopoētisms]], kura vārdsakne ''kan(t)-'' bija instrumenta stīgu skanējuma atveidojums. Lietuviešu etnologs [[Romualds Apanavičs]] (''Romualdas Apanavičius'') izsaka viedokli, ka instrumenta baltiskais nosaukums varētu būt attīstījies no [[indoeiropiešu pirmvaloda|pirmindoeiropiešu]] vārdsaknes ''*gan(dh)-'', ar kuru apzīmē ietilpīgu laivu vai trauku, saistot to ar [[bedības|bedību]] rituālu, kur cilvēku apglabāja laivveida šķirstā, kurā instruments varēja kalpot kā tā rituālais aizvietotājs.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=12.—14}} == Uzbūve un izgatavošana == Kokļu pamatā ir no izkaltēta vienkoča izgrebts silītes formas ķermenis, kura iedobumam virsū piestiprināts ar dažādiem griezumiem rotāts plāns skaņgaldiņš, ko visbiežāk gatavo no [[parastā egle|egles]].<ref name="Laube">{{Tīmekļa atsauce |title= Kā rodas kokles |author= Ģirts Laube |publisher= Zelta Spēles |url= http://girtslaube.wix.com/zeltakokles#!ka-top-kokles/c235m |accessdate= 2015. gada 31. jūlijā |archive-date= {{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20160304234053/http://girtslaube.wix.com/zeltakokles#!ka-top-kokles/c235m }}</ref> Lai arī [[Dainas|tautasdziesmās]] atrodamas norādes par kokļu gatavošanu tikai no [[Parastā liepa|liepas]] vai [[Parastais ozols|ozola]], valsts muzeju fondos atrodamas arī 18.—20. gadsimta kokles{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=86}} no [[bērzi|bērza]], [[apses]], [[Parastais osis|oša]], [[Parastā priede|priedes]], [[alkšņa]] un [[vītoli|vītola]].<ref name="Suitu novads"/> Kokļu meistars [[Nikolajs Heņķis]] par kokļu ķermenim vispiemērotāko koku atzinis tieši liepu, bet skaņgaldiņam — egli.<ref name="Suitu novads"/> Dažādu koku īpašības, ietekmi uz kokļu tembru un piemērotību atsevišķu instrumenta daļu izgatavošanai, konsultējoties arī ar pašu Heņķi, izpētījis un apkopojis inženieris [[Konstantīns Dravnieks]]: {{Citāts|Kokles ķermeņa izdobšanai lietojot dažādus kokus veidojas dažādi tembri. No liepas koka — maiga, dzidra un skanīga kokle. Tas nav skaļuma, bet ilgstošs un dziedošs tonis. (...) Ozols dod koklei dobju, spēcīgu un paskaļu tembru. (...) No Kļavas koka darinātas kokles ir ar stipru rezonējošu skaņu. Grūti grebjamas, blīvās šķiedras dēļ (...) Kļavas kokā darinātās ieteicamas ansambļiem, kur nepieciešams skaņas stiprums, īpaši deju grupu pavadījumiem. Tāpat kļava ir ļoti izturīgs instrumenta materiāls. Ābeles koks dod apmēram to pašu tembru, bet acij tīkamas ir šī koka šķiedras, tāpat mīlīgais gludums, ja kokli nelako. Vītola koks nav smādējams, pat vēlams, ja mājas grib turēt vairākas kokles. (...) Vītola koklēm ir īpatnēji maigs tonis. Pati koklīte ātri vien saliecas līka, tādējādi var no viņas veidot šūpojošu toni, ja iemanās spēlējot „loku” stiept un atlaist. Tā neplaisā viegli. Egle ir ļoti skanīgs materiāls, bet reti atrodams ar īpašībām, kas neļautu koklei saplaisāt pa mīksto šķiedras daļu. Tādēļ egli lieto kā virsdēļa materiālu, izvēlētu no tāda koka, kam maz sveķu, kas ir dabiski skanošs un iztvaikojis terpentīna daļas. (..) Ja pie tāda nevar tikt, tad lieto to pašu koka šķirni, no kā gatavots ķermenis. (...) Svešumā kokļu virsdēļiem ieteicu kā visdrošāko lietot vecu klavieru skaņu dēli (...) Pēdiņa darināma no tā paša koka, no kā gatavo ķermeni, bet ja tas gatavots no pavisam mīksta koka, tad vēlams ņemt kļavas koku. (...) Skaņojamās tapiņas darināmas no ļoti cieta koka: kļavas, bumbiera vai cita, kaut orientāla kokmateriāla.|[[Konstantīns Dravnieks]]. „[[Latvija Amerikā]]”, Nr. 24 (24.03.1965)<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Konstantīns Dravnieks |authorlink=Konstantīns Dravnieks |date=1965. gada 24. marts |title=Latviešu kokles |journal=„[[Latvija Amerikā]]” |issue=Nr. 24 |page=6. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlam1965n024%7carticle:DIVL334%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlam1965n024%7carticle:DIVL334%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 27. Marts |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlam1965n024%7carticle:DIVL334%7cissueType:P }}</ref> un Nr. 25 (27.03.1965)<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Konstantīns Dravnieks |authorlink=Konstantīns Dravnieks |date=1965. gada 24. marts |title=Latviešu kokles |journal=„[[Latvija Amerikā]]” |issue=Nr. 24 |page=6. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlam1965n025%7carticle:DIVL359%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlam1965n025%7carticle:DIVL359%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 27. Marts |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlam1965n025%7carticle:DIVL359%7cissueType:P }}</ref>}} [[Attēls:Zemgales—Kursas tipa 12 stīgu kokle.png|thumb|300px|Zemgales—Kursas veida 12 stīgu kokles gareniskais un plakaniskais griezums („[[Mazpulks (laikraksts)|Mazpulks]]”, Nr.1 (15.01.1939))]] Atšķirībā no daudziem citiem stīgu instrumentiem koklēm nav tiltiņa, kas stīgas tieši savienotu ar skaņgaldiņu (saukts arī par rezonatoru vai virsdēli), tāpēc to skanējums ir klusāks, tomēr tembrāli bagātāks. Kokļu ķermeņa platākajā galā slīpā rindā iestrādātas no koka (vai dažkārt metāla) darinātas tapas, ap ko aptītas stīgas, veidojot starveida izkārtojumu, bet šaurākajā galā metāla stienītis — stīgturis, kam piestiprināts stīgu otrs gals.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=15—16}} Stīgturis var būt taisns un iestiprināts vai nu ķermeņa šaurākajam galam pielīmētās, vai arī vienā gabalā ar korpusu izgrebtās U veida „austiņās”. Dažkārt koklēm var arī nebūt „austiņas”, un stīgturis var būt U formas un vienkārši iedzīts ķermenī ieurbtos caurumiņos.<ref name="Suitu novads"/> Tradicionāli koklēm bijušas 6—9 stīgas, vēlāk arī vairāk par 10. Kā stīgas izmantotas [[misiņš|misiņa]] vai [[tērauds|tērauda]] stieples 0,3—0,6 mm diametrā. [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] arheoloģiskajos izrakumos atrasti 12. gadsimta gusļi ar [[bronza]]s stīgām, tāpēc nav izslēgts, ka šī metāla stīgas varēja izmantot arī koklēm Latvijas teritorijā.{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=85.—86}} Kokles ar nazi un dažādiem grebjamajiem rīkiem lielākoties gatavoja paši koklētāji un kokamatnieki.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Īrisa Priedīte |authorlink=Īrisa Priedīte |date=1992. gada 1. janvāris |title=Kokles, to raksti un rotājumi |journal=„[[Latvju Mūzika]]” |issue=Nr. 21 |page=108. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlmu1992n21%7carticle:DIVL723%7cpage:108%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlmu1992n21%7carticle:DIVL723%7cpage:108%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 28. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlmu1992n21%7carticle:DIVL723%7cpage:108%7cissueType:P }}</ref> Vienas kokles izgatavošana atkarībā no izmēra, stīgu skaita, rotājumu daudzuma u.c. var ilgt no aptuveni 60 līdz 70 stundām.<ref name="Anglijas kokļu meistari1"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Amatu māja. Kokļu meistars Andris Roze |date=2014. gada 28. marts |author=Dziesmu un deju svētki |publisher= ''[[YouTube]]'' |url= http://www.youtube.com/watch?v=3Fd708pWC5c&t=0m57s |accessdate= 2017. gada 1. marts}}</ref> Kokļu izgatavošanas aprakstu kopā ar zīmējumiem 1939. gada 15. janvārī izdotajā „[[Mazpulks (laikraksts)|Mazpulks]]” 1. numura rakstā „Gatavosim mūsu tautas nacionālo mūzikas instrumentu — kokli” sniedza mazpulku amatniecības instruktors Jānis Ādamsons<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Jānis Ādamsons |year=1939 |title=Gatavosim mūsu tautas nacionālo mūzikas instrumentu — kokli |journal=„[[Mazpulks (laikraksts)|Mazpulks]]” |issue=Nr. 1 |page=32. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_001_mazp1939n01%7carticle:DIVL206%7cpage:32 |access-date={{dat|2016|03|23||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_001_mazp1939n01%7carticle:DIVL206%7cpage:32 |accessdate={{dat|2017|02|28||bez}} |archivedate={{dat|2020|04|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_001_mazp1939n01%7carticle:DIVL206%7cpage:32 }}</ref>: {{Citāts|state=collapsed|<small>Kokles gatavošanai lietojamas visas koka šķirnes — ari cietie zari kokā nemaitā skaņu. Visi mēri precizi jāuzzīmē uz papīra vai papes kokles dabiskā lielumā, pēc tam par ārējām kontūrām to izgriež, tā iegūst šablonu. Šablonu uzliek uz izvēlētā koka gabala, kurš iepriekš jau no abām pusēm noēvelēts vajadzīgā biezumā (5—6 cm), apzīmē ar zīmuli un izzāģē. Zāģētās malas apzīmē ar strīpvilci jeb lineālu un nozāģē no kokles plakaniski 5—6 m/m biezu kokles vāku. Kad vāks nozāģēts, koklei zāģēto pusi noēvelē, tai jābūt taisnai, jo vēlāk tur būs jāuzlīmē vāks. Uz noēvelētā kokles ķermeņa uzliek vēl reiz šablonu, atzīmē izkaļamo laukumu un tapu vietas. Tapu ligzdas izurbj ar 7—8 m/m resnu urbi. Izkaļamo laukumu kaļ ar kaltu vai izgrebj ar grebli ar tādu aprēķinu, lai dibens būtu 8 m/m biezs, sāni 5 m/m, tievākā galā 3 cm, platākā, t. i. tapiņu galā — 1—l½, iepriekš jau apzīmējot, ņemot vērā slīpumu. Dibenam un sāniem jābūt vienādā biezumā, bez uzkalniem. Pēc izkalšanas dibena un sienu iekšpusi labi noslīpē ar Nr. 1½ smilšpapīru; kad tas viss uzmanīgi veikts, tad kokles ķermenim otrā pusē, tapiņu galā nokaļ slīpumu (skat. zīm), atstājot no virspuses, ieskaitot vāku, 2½—3 cm biezumā. Tad ņem vāku, noēvelē zāģēto pusi, lai vāks iznāktu 4—5 m/m biezs, pēc tam uzzīmē skaņu atvarus, visu vāka atvaru kopplatībai jābūt 1/12—1/15 daļai no kokles ķermeņa tukšuma augšējās virsmas, ko noslēdz vāks. Skaņu atvarus veido tā, lai tie dotu kādu dekoratīvu motīvu, jo līdz ar skaņu atvariem mēs kokli izrotājam. Kad dekoratīvais atvaru zīmējums vākam uzzīmēts, tad ar finieru zāģīti tos izzāģē, izvīlē un ar smilšpapīru nolīdzina. Tad vēl ķermeņa sāniem vidū izgriež sānu skaņu atvarus, kuru lielums ir 1—3 cm² (skat. zīm.). Kad viss tik tālu padarīts, tad pielīmē vāku. Kamēr līme kalst, gatavosim tapiņas. Tapiņām jāņem kāds sīkstāks koks, piem., bērzs, kļava vai ābele, noēvelē tās garākās līstītes 1½ X 2½ cm, pēc tam sazīmē un sazāģē vajadzīgos garumos (skat. zīm.). Līdz tapiņu galviņai sazāģē četrstūrainas, pēc tam apdrāž astoņstūrainas un tad ar vīli vai smilšpapīru nogludina apaļas un drusku koniskas. Kons no tapiņas galviņas līdz tapiņas galam nedrīkst būt lielāks par 2 m/m. Vēl jāizgatavo koklei „ausis". „Ausis" izgatavo no tā paša materiāla, kāda kokle. „Ausu" malām jābūt 8—10 m/m biezām, galam 3—4 cm, augstumam 3 cm (skat. zīm.). Kad „ausis" gatavas, tad ieurbj sānos caurumus, kur ievietot 7—8 m/m resnu dzelzs stienīti stīgu piestiprināšanai, no augšas 4 caurumus 3 m/m resnām skrūvēm. Tagad ņemam kokles ķermeni un koklei no muguras puses izurbjam ar iepriekšējo bori (7—8 m/m) caurumus vākam, tad ar apaļo vīli izurb tos caurumus pataisām koniskus no kokles dibena uz vāka pusi, pielaiko tapas tā, lai tapu gali augšpusē iznāktu laukā apm. 2½—3 cm. Tapas galā, apm. 5 m/m no augšas ar īlenu izdur caurumiņu, kur ievērt stīgas galus. „Ausis" ar līmi un skrūvēm piestiprina ķermenim. Tad izurbj kokles „galvā" caurumu, kur ievērt saiti (kokles novietošanai pie sienas), apvīlē sānus un visu kokli labi noberž ar smilšpapīru. Tagad atliek kokli kodināt izvēlētā krāsā. Vienkāršākā brūnā krāsa būtu riekstu kodne, kura piemērota visām koku šķirnēm. Sevišķi glītas krāsas dod priežu kokam oksida dubultkodnes. Kad kodne labi nožuvusi, tad ar vilnainu drānu vai arī nevisai cietu suku šķiedrai krusteniski labi norīvē. Ieziež ar labu pernicu vai linu eļļu un ierīvē ar politūru līdz vēlamam spožumam. Tad iegriež kokles sānos un, ja skaņu atvari to atļauj, arī vākā gropas līdz ⅔ dziļumā no sāna vai vāka biezuma, tad izrotā vēl kokles virsmu un šķautnes (skat. zīm.). Kā gropas tā arī rotājumus var izdarīt pirms kodināšanas, bet tad rotājumi vairs nebūs tik koši un tīri, jo tur nosēdīsies kodnes un politūras paliekas — griežot rotājumus pēc kodnes un politūras, griezumi jāatstāj tādi, kādi tie ir, nelietojot ne kodni, ne politūru. Tagad atliek ielikt stienīti, uzvilkt stīgas, un kokle spēlēšanai gatava. Koklei kā īsākās stīgas parasti lieto vijoļu „c" stīgas, tālākās netītās ģitāras stīgas un pēdējās tītās ģitāras stīgas. Lai tapiņas varētu labāki piegriest, tad izgatavo atslēgu. Nem apaļu koka gabaliņu, apm. 10 cm garu, 3 cm resnu, un vienā galā iegriež robu, kurā ieiet tapiņas galviņa. Materiāls koklei jāņem cik iespējams sauss, lai vēlāk tas neplaisātu un nesamestos greizi.</small> {{Galerija |align=center |Attēls:Kokles gareniskais un plakaniskais griezums.png |Kokles gareniskais un plakaniskais griezums, un izmēri („[[Mazpulks (laikraksts)|Mazpulks]]”, Nr.1 (15.01.1939)) |Attēls:Kokles šķērsgriezums A, B un C vietā.png |Kokles šķērsgriezums A, B un C vietā, un tās izmēri („[[Mazpulks (laikraksts)|Mazpulks]]”, Nr.1 (15.01.1939)) |Attēls:Kokles stīgu tapiņas un kokles atslēga.png |Kokles stīgu tapiņas, kokles atslēga un to izmēri („[[Mazpulks (laikraksts)|Mazpulks]]”, Nr.1 (15.01.1939))}}}} == Vēsture == === Cilme === Lietuviešu muzikologs [[Arvīds Karaška]] (''Arvydas Karaška'') par kokļu grupas instrumentu prototipu uzskata piecstīgu [[kankles]], kas nākušas no [[Lietuva]]s ziemeļaustrumu [[Birži (Lietuva)|Biržu]]—[[Kupišķi|Kupišķu]] apkaimes. To viņš pamato ar piecstīgu kankļu sevišķo izplatību šajā apgabalā, kā arī reģiona kankļu instrumentālo skaņdarbu — [[sutartine|sutartiņu]] — lielo daudzumu un noturīgajām instrumentālajām muzicēšanas tradīcijām.{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=8}} === Senākās liecības === Vissenākie ar [[Baltijas psaltērijs|Baltijas psaltēriju]] saistītie arheoloģiskie atradumi ir no 11. un 12. gadsimta. Trīs, četru un piecu stīgu instrumentu paraugi atklāti mūsdienu ziemeļrietumu [[Krievija|Krievijā]], [[Veļikijnovgoroda]]s apvidū, ko pēc krievu arheologa [[Valentīns Sedovs|Valentīna Sedova]] pētījumiem tolaik apdzīvojuši diezgan daudz [[Baltijas somi|Baltijas somu]]. Vēl ap to laiku datēti arī līdzīgi atradumi mūsdienu [[Polija|Polijā]], [[Opole]]s un [[Gdaņska]]s apkārtnē, kur tolaik dzīvojušas [[senprūši|senprūšu]] ciltis. Senākā iespējamā arheoloģiskā kokļu liecība Latvijā ir [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes pilskalna]] 13. gadsimta kultūrslānī ēkas drupās atrasts apdedzis, ar sīkiem kokgriezumiem rotāts [[bērzi|bērza]] galdiņš, kas, pēc izrakumu veicējas [[Emīlija Brīvkalne|Emīlijas Brīvkalnes]] domām, varētu būt kokles fragments.{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=8}}{{sfn2|Priedīte|1983|p=61.—62}} === Pirmās rakstiskās liecības === Pirmā drošā rakstiskā liecība par koklēm Latvijā ir 1613. gada ieraksts [[jezuīti|jezuītu]] kolēģijas annālēs par 1612. gada [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]] [[Rīgas Doms|Rīgas Doma katedrālē]] notikušu [[ragana|raganu]] saietu, kur „visāda veida harmonijas, ērģeles un psaltēriji atskanējuši, izņemot vienīgi latviešu kokli ar 5 stīgām, ko par [[Dievs (latviešu mitoloģija)|Dieva]] kokli vienkāršie ļaudis sauc — šīs vienīgās nebij'” (''excepta cochlea lotavica quinque chordis gaudens, quam Dei cochlea simplices vocant; haec sola abfuit—'').{{sfn2|Priedīte|1983|p=64}} Kokles pieminētas arī agrīnajos [[latviešu valoda]]s rakstu pieminekļos — [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] 1631. gadā latviski publicētajā darbā „Latviešu ceļvedis” ({{val|la|Lettisch Vade mecum}}) un 1638. gadā vācu-latviešu vārdnīcā ''Lettus'' kā latviskā atbilsme [[arfa]]i ({{val|de|Harff}}). Tad kokles parādās [[Georgs Elgers|Georga Elgera]] 1640. gada garīgo tekstu un dziesmu tulkojumos ''Evangelien und Episteln'', kur rakstīts „''ne talie no to nammu byj dzirdaeiu winss tÿs kokles''” (ne tāli no to namu bij' dzirdēju viņš tās kokles). Citā viņa darbā savukārt parādās izteiciens „''Dzedin dzeda bes mittessan, ar koklems und gigams, ar stabulem un strumpems, ar wyssadams spaelems''” (Dziedin dzied bez mitēšanas, ar koklēm un ģīgām, ar stabulēm un strumpēm, ar visādām spēlēm). Arī [[Kristofors Fīrekers|Kristofora Fīrekera]] (1615—1684/1685) veidotajā, taču tolaik nepublicētajā latviešu-vācu vārdnīcā minēta kokle, ko viņš aprakstījis kā „zemnieku arfu” ({{val|de|Eine baur harffe}}).{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=2.—3}} 1777. gadā savos etnogrāfiskajos aprakstos līdztekus citiem instrumentiem kokli minējis [[Augusts Vilhelms Hūpels]], to gan nievājoši nodēvējot par „nožēlojamu guļus arfu” (''elende liegende Harfe''), savukārt [[Johans Georgs Kols]] savā 1841. gada grāmatā „Vācu—krievu Baltijas province” (''Die deutsch—russischen Ostseeprovinzen'') par kokļu skanējumu rakstīja, ka „stundām ilgi ļaudis var klusu sēdēt un šais skaņās klausīties”.{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=2.—3}} === Pēdējie koklētāji === [[Attēls:Kokļu meldija Nr. 77 un 78 a, b.jpg|200px|right|thumb|[[Andrejs Jurjāns|Jurjānu Andreja]] 1891. gadā [[Alsunga|Alsungā]] „suitiņos” un [[Sēlpils|Sēlpilī]] no Aizupa pierakstītas kokļu melodijas, „Latvju tautas mūzikas materiālu” 4. burtnīca (1912)]] [[Attēls:Nodaļa „Mūzika un dziedāšana” Latviešu etnogrāfiskajā izstādē.jpg|280px|right|thumb|[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]] nodaļā „Mūzika un dziedāšana” izstādītās kokles]] Vēl būdams [[Pēterburgas konservatorija]]s students, [[Jurjānu Andrejs]] uzsāka tautas mūzikas materiālu vākšanu un pētīšanu un 1879. gadā publicēja apcerējumu „Latviešu tautas mūzika”, kurā pieminētas arī kokles.{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=31}} Par latviešu mūzikas instrumentu, tostarp kokļu, vispārējo stāvokli viņš rakstīja: „šie instrumenti dienu no dienas vairāk izzūd, tā ka no dažiem tikai nosaukums vien atlicis.”{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=21}} No 1891. līdz 1892. gadam viņš dodas plašos folkloras materiālu vākšanas ceļojumos pa Kurzemi un Vidzemi, pēc kuriem 1892. gadā publicē plašu apcerējumu „Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot”, kur citā starpā aprakstīja arī kokļu uzbūvi, skaņošanu un koklēšanas veidu.{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=31}} Tajā viņš arī rakstīja par sastapšanos ar vēl dzīvo koklēšanas tradīciju [[suiti|suitu]] novadā: „Tumsai iestājoties, ieradās it prāvs skaits abu dzimumu vecu un jaunu dziedātāju līdz ar kokļu sitēju. (..) Laba daļa dziesmu tika dziedāta ar kokles pavadījumu.” [[Alsunga|Alsungā]] Jurjāns pierakstījis divas kokļu melodijas, kas uzskatāmas par vienas deju melodijas divām daļām (nr. 78 a, b). Tās viņš kopā ar [[Sēlpils|Sēlpilī]] pierakstītu kokļu melodiju (nr. 77), ko viņam nodziedājis kāds Aizupa kungs, publicēja savu „Latvju tautas mūzikas materiālu” 4. burtnīcā.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=32.—33}} No 1896. gada 1. augustam līdz 15. septembrim Rīgā notika [[X Viskrievijas arheoloģiskais kongress]], kura laikā sarīkota [[Latviešu etnogrāfiskā izstāde]], kuras [[Viļa Plute]]s sastādītajā katalogā līdzās citiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem uzskaitītas arī 5 kokles (ar 5, 6, 9, 10 un 12 stīgām).{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=33}} === Pirmie atjaunošanas mēģinājumi === [[Attēls:487. Saulsānu mazpulka kokļu darbnīca.png|250px|right|thumb|487. Saulsānu mazpulka kokļu izgatavošana 1939. gadā [[Rīgas pils]] amatniecības skolas darbnīcā]] [[Attēls:487. Saulsānu mazpulka kokļu orķestris.png|220px|right|thumb|487. Saulsānu mazpulka kokļu orķestris ar tā vadītāju [[Jānis Norvilis|Jāni Norvilu]] 1937. gada 9. aprīli [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālajā operā]] notiekošajā Rīgas novada mazpulku rītā]] Pirmie īstie koklēšanas atjaunošanas un modernizēšanas centieni veikti 1930. gadu beigās, par ko [[Jūlijs Sproģis]] rakstīja: „Koklēt iemācījās arī viens otrs no mūsu pazīstamajiem mūziķiem. Radās pat koklētāju ansambļi, sevišķi jaunatnes vidū. (..) Visu pēdējo minēto seno mūzikas instrumentu izgatavošana šodien tomēr mazāk modernizēta nekā kokles izgatavošana.”{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=21}} 1937. gada decembrī R. Akera vadītajā 487. Saulsānu mazpulkā nodibināja kokļu orķestri. Sākotnēji tajā darbojās septiņi 8—11 gadus veci Saulsānu mazpulka zēni, taču drīz vien orķestrim pievienojās vēl četri zēni un meitenes no citiem mazpulkiem. Tajā bija piecas divpadsmitstīgu pirmās balss, trīs astoņstīgu otrās balss un divas astoņstīgu basa kokles, no kurām divas mazpulcēni izgatavoja paši, bet pārējās kopīgi gatavoja [[Rīgas pils]] amatniecības skolas darbnīcā. Ar kokļu izmēriem un stīgu sakārtojumu mazpulcēniem palīdzēja komponists [[Jānis Norvilis]], kurš tos apmācīja arī koklēšanā un sarakstīja orķestrim kokļu skaņdarbus „Suitu spēlmanīši” un „Par tēvu zemi”, „Ļautiņi, par ļaunu neņemiet”, „Zintēšanas dziesmas”, kā arī koklēm pielāgoja „Tūdaliņ, tagadīņ”.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=R. Akers |date=1937. gada 15. jūnijs |title=Kā tapa pirmais kokļu orķestris |journal=[[Mazpulks (laikraksts)|Mazpulks]] |issue=Nr. 6 |pages=256—257 |publisher= |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_001_mazp1937n06%7carticle:DIVL94%7cissueType:P |access-date={{dat|2017|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_001_mazp1937n06%7carticle:DIVL94%7cissueType:P |accessdate={{dat|2017|02|05||bez}} |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_001_mazp1937n06%7carticle:DIVL94%7cissueType:P }}</ref> 1938. gadā kokļu gatavošanas darbnīca notikusi un kokļu orķestris izveidots 42. Kalētu mazpulkā,<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1938. gada 2. aprīlis |title=Kalētu mazpulka darbs |journal=[[Kurzemes Vārds]] |issue=Nr. 76 |page=2 |publisher= |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_kuva1938n76%7carticle:DIVL191 |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_kuva1938n76%7carticle:DIVL191 |accessdate=2017. gada 5. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_kuva1938n76%7carticle:DIVL191 }}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |date=1938. gada 5. aprīlis |title=Mazpulki meklē paraugus dzīvē |journal=[[Brīvā Zeme]] |issue=Nr. 78 |page=12 |publisher= |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_brze1938n78%7carticle:DIVL884%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_brze1938n78%7carticle:DIVL884%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 5. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_brze1938n78%7carticle:DIVL884%7cissueType:P }}</ref> bet 1939. gadā — arī 433. Grīvas mazpulkā.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1939. gada 10. marts |title=Mazpulks dibina kokļu orķestri |journal=[[Latgales Vēstnesis]] |issue=Nr. 28 |page=1 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lgve1939n028%7carticle:DIVL43%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lgve1939n028%7carticle:DIVL43%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 5. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lgve1939n028%7carticle:DIVL43%7cissueType:P }}</ref> No 1939. gada 27. līdz 29. novembrim mazpulku amatniecības instruktora Jāņa Adamsona vadībā Daugavpilī notika trīs dienu ilga kokļu darbnīca, kurā Daugavpils mazpulku dalībnieki izgatavoja 72 kokles.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1939. gada 30. novembris |title=3. dienās pagatavotas 72 kokles |journal=Brīvā Zeme |issue=Nr. 272 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_brze1939n272%7carticle:DIVL503%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_brze1939n272%7carticle:DIVL503%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 5. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_brze1939n272%7carticle:DIVL503%7cissueType:P }}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |date=1939. gada 1. decembris |title=Dibinās mazpulku koklētāju orķestri |journal=[[Daugavas Vēstnesis]] |issue=Nr. 137 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dave1939n137%7carticle:DIVL531%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dave1939n137%7carticle:DIVL531%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 5. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dave1939n137%7carticle:DIVL531%7cissueType:P }}</ref> Līdztekus mazpulku orķestriem parādījās arī vēl daži jaunās paaudzes koklētāji — Andris Dardedzis ar sievu, Marta Ruble, Tomāriņš un citi, kas mēdza pulcēties kopā un koklēt dziesmu un tautas deju ansambļiem, jo īpaši Jēkaba Stumbra vadītajai deju kopai Rīgā. Tomēr, atskaitot šos atsevišķos gadījumos, plašāka sabiedrība par koklēm varēja galvenokārt lasīt vien dzejā un redzēt tikai [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku plakātos]].<ref name="Kokles atdzimšana">{{Laikraksta atsauce |author=Konstantīns Dravnieks |authorlink=Konstantīns Dravnieks |date=1965. gada 20. marts |title=Latviešu kokles |journal=„[[Latvija Amerikā]]” |issue=Nr. 23 |page=6. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlam1965n023%7carticle:DIVL332%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlam1965n023%7carticle:DIVL332%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 27. Marts |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlam1965n023%7carticle:DIVL332%7cissueType:P }}</ref> [[Attēls:Sirmais koklētājs.jpg|180px|thumb|right|Koklētājs Jēkabs Sējējs 1924. gadā [[Liepājas apriņķis|Liepājas apriņķa]] [[Aizteres pagasts|Aisteres pagasta]] Apšu ciemā{{sfn2|Muktupāvels|2017|p=145}}]] O. Rēziņš „[[Daugavas Vēstnesis|Daugavas Vēstneša]]” 1940. gada 11. maija 107. numura rakstā „Bērzgaliešu koklētāji” apraksta vispārējo koklēšanas stāvokli Latvijā: {{citāts|Rets palicis tas pulciņš, kas vēl Latvijas novados prot spēlēt uz vecu laiku koklēm un tās turēt dārgā piemiņā no tēvu tēviem. Droši var teikt, ka koklētāju pulciņš šim brīžam lielāks ir vēl Latgalē, bet arī te tikai nedaudzi no viņiem ir drošāki un vēl kādreiz uzstājas sarīkojumos. Tāpat tikai nedaudziem vēl lietošanā ir īstās vecu laiku kokles, jo tās jau labu laiku konkurē citeri.<ref name="Bērzgaliešu koklētāji">{{Laikraksta atsauce |author=O. Rēziņš |date=1940. gada 11. maijs |title=Bērzgaliešu koklētāji |journal=Daugavas Vēstnesis |issue=Nr. 107 |page=19. lpp |publisher=Latviešu koru apvienība ASV |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dave1940n107%7carticle:DIVL435%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dave1940n107%7carticle:DIVL435%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 5. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dave1940n107%7carticle:DIVL435%7cissueType:P }}</ref>}} [[Rēzekne]]s apkaimē kā viena no senākajām un koklēšanas tradīcijām bagātākajām minēta [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] Meirānos dzīvojošā Zlidņu dzimta — Alberts, Pēteris un Vaclavs Zlidņi. Alberts kopā ar dēlu Pēteri un radinieku Vaclavu Zlidni uzstājās dažādos sarīkojumos un tautas dziesmu vakaros.<ref name="Bērzgaliešu koklētāji"/> Alberta un Pētera Zlidņu koklēšana arī kā pirmā ierakstīta 1940. gada 8. maijā uz Taudejāņu 6. klašu pamatskolas atbraukušā Latvijas radiofona informācijas un reportāžas daļas pārstāvja [[skaņuplate|skaņuplatēs]],<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1940. gada 8. jūnijs |title=Latgales balsis skanēs radiofonā |journal=Daugavas Vēstnesis |issue=Nr. 104 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_001_dave1940n104%7carticle:DIVL124%7cpage:3%7cblock:P3_TB00001%7cissueType:P |access-date={{dat|2017|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_001_dave1940n104%7carticle:DIVL124%7cpage:3%7cblock:P3_TB00001%7cissueType:P |accessdate={{dat|2017|02|05||bez}} |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_001_dave1940n104%7carticle:DIVL124%7cpage:3%7cblock:P3_TB00001%7cissueType:P }}</ref> viņiem izpildot dančus „Klibais”, „Veclaiku polka” un „Dampolka”.<ref name="Bērzgaliešu koklētāji"/> Etnogrāfs Jūlijs Sproģis pieminēja vēl citus savu ekspedīciju laikā dzirdētos un sastaptos latgaliešu koklētājus: {{citāts|Apbrīnot varēju koklētāju Indānu tēvu Galēnu Indānos. (..) Dzirdējis vēl esmu koklētāju Tolču (bērzu koka kokle) un Mačānu Nautrēnos. Tie man stāstīja, ka Nautrēnu Rancānos arī esot divi brāļi, ļoti veci vīri, no kuriem viens dziedot, bet otrs spēlējot kokli. (..) Arī Nautrēnu Gabru sādžā ir kāds koklētājs. Nautrēnu viensētā Kuciņos priekš vairāk kā 20 gadiem bijis koklētājs Aloizs Krasnijs. Vēl Nautrēnos koklējis vairāk kā 70. g.v. Ļubkāns. Egles koka kokli lietojuši Spruksts tēvs un tēva tēvs Makašēnu pag. Brozgaļu ciemā. Tā paša pagasta Draukās Bazuļu tēvs koklējis uz krāsotas egles un oša koka kokles. Tāpat Makašēnu pag. Elksnīšos priekš dažiem gadiem vēl koklēja ap 80 g.v. Donats Gaiļums, kurš ar savas apkārtnes ļaudīm gatavojis daudzas kokles.|Jūlijs Sproģis. „Latgales kokles un koklētāji”. [[Daugavas Vēstnieks|Daugavas Vēstnieka]] 1940. gada 9. marta 57. numurs.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Jūlijs Sproģis |authorlink=Jūlijs Sproģis |date=1940. gada 9. marts |title=Latgales kokles un koklētāji |journal=Daugavas Vēstnesis |issue=Nr. 57 |page=3. lpp |publisher=Latviešu koru apvienība ASV |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dave1940n057%7carticle:DIVL134%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dave1940n057%7carticle:DIVL134%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 5. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dave1940n057%7carticle:DIVL134%7cissueType:P }}</ref>}} No dzirdētā Sproģis Nautrēnu koklētāju Tolča un Mačāna četras melodijas iekļāva savā nepublicētajā darbā „Senie mūzikas instrumenti un darba un godu dziesmu melodijas Latvijā”.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=33}} Savukārt no tālaika suitu koklētājiem un kokļu gatavotājiem zināmi [[Nikolajs Heņķis]] (1864—1933), [[Pēteris Korāts]] (1871—1978), Jānis Cērps, [[Jānis Poriķis]] (1909—1992), Jēkabs Kripa (1911—?), Antonts Upenieks (1911—?) un Jēkabs Upenieks (1913—?). 1986. gadā režisore [[Maruta Jurjāne]] uzņēma{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=35}} 18 ar pusi minūtes garu<ref name="DIVA">{{Tīmekļa atsauce |title= Kokle (1986) |publisher= Kultūras informācijas sistēmu centrs |work= DIVA |url= http://www.diva.lv/kokle-1986 |accessdate= 2017. gada 4. februāris |archive-date= 2018. gada 9. Augustsss |archive-url= https://web.archive.org/web/20180809112407/http://www.diva.lv/kokle-1986 }}</ref> filmu „Kokle”, kurā redzama kokļu meistara Jāņa Poriķa kokles gatavošana un stāstījums par koklēm, kā arī viņa paša{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=35}}, [[Skandinieki|Skandinieku]], koklētāju ansambļa „Spārīte” un muzikanta Mārtiņa Baumaņa koklēšana.<ref name="DIVA"/> === „Kokļu renesanse” trimdā === [[Attēls:Latvian Folk Ensemble of New York, Vol. 2.jpg|200px|right|thumb|1960. gadu beigās ASV izdotā ''The Latvian Folk Ensemble Of New York, Volume Two'' [[skaņuplate]]]] [[Attēls:Kokles pastmarkas.jpg|thumb|200px|[[Ģenerāļa Goppera fonds|Ģenerāļa Goppera fonda]] 1979. gadā izdotas pastmarkas ar astoņstīgu Kurzemes kokļu attēlu (mākslinieks Uģis Nīgals)]] Par trimdas latviešu kokļu kustības aizsācējiem var uzskatīt grafiķi [[Otto Kampe|Otto Kampi]] un mākslinieku [[Leonīds Linauts|Leonīdu Linautu]]. Kampe, vēl dzīvodams Latvijā, uzmērīja kokles no 22 dažādiem novadiem un pamatīgi izpētīja [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Valsts Vēsturiskā muzeja]] kokļu krājumu, bet pats ar deviņstīgu kokļu izgatavošanu sāka nodarboties vien pēc došanās trimdā, sākumā [[Vācija|Vācijā]], bet pēc tam [[Austrālija|Austrālijā]]. Savukārt Linauts pirms Otrā pasaules kara muzeja uzdevumā bija apzinājis visus Latvijas kokļu gatavotājus un vēl pirms došanās trimdā izgatavojis vairāk nekā 10 kokles.<ref name="Renesanse">{{Laikraksta atsauce |author=Konstantīns Dravnieks |date=1972. gada 1. novembris |title=Kokļu renesanse |journal=[[Tilts (laikraksts)|Tilts]] |issue=Nr. 128—129 |page=6. lpp |publisher= |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_001_xtil1972n128-129%7carticle:DIVL157%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_001_xtil1972n128-129%7carticle:DIVL157%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 9. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_001_xtil1972n128-129%7carticle:DIVL157%7cissueType:P }}</ref> No Linauta par koklēm ieinteresējās inženieris Konstantīns Dravnieks. Neatrazdams nevienu, pie kura pasūtīt kokli, Dravieks ar Linauta palīdzību kokļu izgatavošanai pievērsās pats,<ref name="Renesanse"/> veicot arī pētījumus un dažādus eksperimentus, piemēram, kā temperatūras un mitruma maiņa ietekmē dažādu koku kokļu skaņojuma stabilitāti. Viņa kokļu vēstures rakstu un precīzo zīmējumu fotokopijas ātri vien izplatījās citu trimdas kokļu gatavotāju vidū.<ref>{{Laikraksta atsauce |author= |date=2009. gada 20. jūnijs |title=Kokles among Latvians in western countries and Latvia |journal=[[Laiks (laikraksts)|Laiks]] |issue=Nr. 25 |page=24.—28. lpp |publisher= |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_000_xlak2009n25%7carticle:DIVL712%7cissueType:P |access-date={{dat|2017|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_000_xlak2009n25%7carticle:DIVL712%7cissueType:P |accessdate={{dat|2017|02|11||bez}} |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_000_xlak2009n25%7carticle:DIVL712%7cissueType:P }}</ref> 1963. gadā vienu no Dravnieka koklēm iegādājās obojists Andrejs Jansons. Jansons 1964. gadā pārcēlās uz Ņujorku, kur iepazinās ar koklētajām Ilgu Upmani, Birutu Sūrmani, Mirdzu Balodi un Aldu Tālbergu, ar kurām izveidoja Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansambli ''The Latvian Folk Ensemble of New York''.<ref name="Renesanse"/> 1965. gada 11. un 12. septembrī [[Filadelfija|Filadelfijā]] notika pirmie „Kokļu svētki”, kurā piedalījās ap 200 dalībnieku — koklētāju, dejotāju un citu mūziķu, tostarp arī tikko izveidotais Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansamblis —, bet ieradās ap 400 klausītāju. Pirmajā dienā notika dalībnieku priekšnesumi, ko noslēdza vakarēšana, bet svētku otrajā dienā ar priekšlasījumiem uzstājās dažādi kokļu pētnieki.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Rita Gāle |date=1965. gada 18. septembris |title=Kokle savaldzina 400 klausītājus |journal=[[Laiks (laikraksts)|Laiks]] |issue=Nr. 75 |page=6 |publisher= |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_000_xlak1965n075%7carticle:DIVL409%7cissueType:PP |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_000_xlak1965n075%7carticle:DIVL409%7cissueType:PP |accessdate=2017. gada 28. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_000_xlak1965n075%7carticle:DIVL409%7cissueType:PP }}</ref> 1966. gadā bija apzināti ap 100 koklētāju, bet 6 gadus vēlāk, 1972. gadā, to jau bija ap 500.<ref name="Renesanse"/> 1970. gadu ārpus Latvijas bija apzināti jau 33 kokļu gatavotāji — 20 ASV, 7 Kanādā, 3 Anglijā un pa vienam Austrālijā, Vācijā un Zviedrijā. [[Anglijas latvieši|Anglijas latviešu kopienā]] kokļu kustība sākās 1968. gadā, kad Anglijā ar vieskoncertiem viesojās Andreja Jansona vadītais [[ASV latvieši|ASV latviešu]] Ņujorkas koklētāju orķestris,<ref name="Kokles Anglijā">{{Laikraksta atsauce |date=1973. gada 6. jūlijs |title=Liepas kokle tālu skan |3= |journal=[[Londonas Avīze]] |issue=Nr. 1385 |page=4 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_003_loav1973n1385%7carticle:DIVL195%7cissueType:PP |access-date={{dat|2017|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_003_loav1973n1385%7carticle:DIVL195%7cissueType:PP |accessdate={{dat|2017|02|08||bez}} |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_003_loav1973n1385%7carticle:DIVL195%7cissueType:PP }}</ref> kas pievērsties kokļu gatavošanai iedvesmoja Leonu Bodnieku.<ref name="Anglijas kokļu meistari1">{{Laikraksta atsauce |date=1981. gada 6. marts |title=Kokļu meistari |journal=[[Londonas Avīze]] |issue=Nr. 1764 |page=3 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_003_loav1981n1764%7carticle:DIVL159%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_003_loav1981n1764%7carticle:DIVL159%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 7. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_003_loav1981n1764%7carticle:DIVL159%7cissueType:P }}</ref><ref name="Anglijas kokļu meistari2">{{Laikraksta atsauce |date=1981. gada 1. aprīlis |title=Anglijā dzīvojošie kokļu gatavotāji stāsta |journal=Pa Dejas Ceļu |issue=Nr. 57 |pages=24.—25. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_003_loav1981n1764%7carticle:DIVL159%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_003_loav1981n1764%7carticle:DIVL159%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 7. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_003_loav1981n1764%7carticle:DIVL159%7cissueType:P }}</ref> Tajā pašā gadā neatkarīgi kokles gatavot atsāka arī Rūdolfs Priede.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1981. gada 10. jūlijs |title=Daiļamatam veltīts mūžs |journal=[[Londonas Avīze]] |issue=Nr. 1782 |page=4 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_003_loav1981n1782%7carticle:DIVL147%7cissueType:P |access-date={{dat|2017|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_003_loav1981n1782%7carticle:DIVL147%7cissueType:P |accessdate={{dat|2017|02|07||bez}} |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_003_loav1981n1782%7carticle:DIVL147%7cissueType:P }}</ref> 1975. gadā 10. kokļu dienās Toronto izrādīta režisora Roberta Freimuta jaunuzņemtā skaņu filma „Kokle”, ko ierunājusi Sarma Zubāne un kas papildināta ar Ritas Kopas un Konstantīna Dravnieka grafiku. 15 minūšu garajā filmā iemūžināta kokļu gatavošana [[Ošava|Ošavā]] pie kokļu meistara Kārļa Staško, kā arī Noras Gubiņas, V. Freimaņa, A. Liepiņas un I. Bērziņas koklēšana.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1975. gada 1. novembris |title=Kokle — tautas dzīvā daļa |journal=[[Latvijas Amerikā]] |issue=Nr. 55 |page=10. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlam1975n44%7carticle:DIVL301%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlam1975n44%7carticle:DIVL301%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 10. Aprīlis |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_xlam1975n44%7carticle:DIVL301%7cissueType:P }}</ref> 1980. gada 19. un 20. jūlijā [[Daugavas Vanagu Fonds|Daugavas Vanagu Fonda]] „Straumēnos” notika pirmās Anglijas kokļu dienas, kurās piedalījās 9 koklētāju ansambļi no visas Anglijas.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1980. gada 1. decembris |author=Zenta Blezūra |editor=Juris Ruņģis |title=1. kokļu dienas |journal=Pa Dejas Ceļu |issue=Nr. 55 |page=7.—9. lpp |publisher=Austrālijas latviešu tautas deju kopas |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_000_xpdc1980n55%7carticle:DIVL66%7cpage:7%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_000_xpdc1980n55%7carticle:DIVL66%7cpage:7%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 8. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_000_xpdc1980n55%7carticle:DIVL66%7cpage:7%7cissueType:P }}</ref> === Folkloras atjaunošanas kustībā Latvijā === Ilgstoši daudz pazīstamākas un izplatītākas bija tieši Kurzemes kokles, ko Valdis Muktupāvels skaidro ar daudz labāk dokumentētajām Kurzemes koklēšanas tradīcijām, tostarp pavisam niecīgo Latgalē pierakstīto kokļu melodiju skaitu, tomēr, sākot ar folkloras atjaunošanas kustību 20. gadsimta beigās, situācija ir mainījusies par labu Latgales koklēm. Pirmie, kas koklēšanas atjaunošanas kustībā Latgales koklēm pievērsa īpašu uzmanību, bija Valdis un [[Māris Muktupāvels|Māris Muktupāveli]]. Ar brāļa pamudinājumu un palīdzību Māris 1981. gadā izgatavoja Latgales kokli, ko sāka spēlēt grupā [[Iļģi]], kurai pievienojās 1982. gadā. No 1983. līdz 1984. gadam arī Valda Muktupāvela vadītās folkloras kopas „[[Savieši]]” dalībnieki sev izgatavoja Latgales kokles, kam koklēšanas stilu un repertuāru pielāgoja paši. Liela loma Latgales kokles popularizēšanā bija arī kokļu meistaram [[Donāts Vucins|Donātam Vucinam]], kurš ar Valda Muktupāvela palīdzību un pamudinājumu 1984. gadā sāka gatavot Latgales kokles, kas savas augstās kvalitātes dēļ ātri vien kļuva iecienītas koklētāju vidū. Līdz savai nāvei 1999. gadā Vucins izgatavoja vairāk nekā 100 Latgales kokles.<ref name="Musiikin suunta">{{Laikraksta atsauce |author=Valdis Muktupāvels |year=2009 |title=The small or the big kokles? |trans_title=A Shift of Preferences in the Context of the Folklore Revival Movement |journal=Musiikin suunta |issue=Nr. 1 |pages=5.—13. lpp |url=http://www.academia.edu/558472/The_small_or_the_big_kokles_a_shift_of_preferences_in_the_context_of_the_folklore_revival_movement |accessdate=2017. gada 4. maijā}}</ref> === Mūsdienas === [[Attēls:Valdis Muktupāvels — Kokles.jpg|thumb|180px|[[Valdis Muktupāvels|Valda Muktupāvela]] dubultalbuma „Kokles” vāks]] 2002. gadā [[Upe (izdevniecība)|mūzikas izdevniecība „Upe”]] latviešu tautas mūzikas kolekcijas ietvaros laida klajā [[Valdis Muktupāvels|Valda Muktupāvela]] dubultalbumu „Kokles”, kura pirmajā kompaktdiskā „Muktukokles”, piedaloties [[Sergejs Ancupovs|Sergejam Ancupovam]] ([[sarods]]), [[Rūta Mūktupāvela|Rūtai Muktupāvelai]] (balss) un [[Ilga Reizniece|Ilgai Reizniecei]] ([[vijole]]), ierakstīti Muktupāvela kokles jaundarbi, bet otrajā diskā „Tradicionālās kokles” — Kurzemes un Latgales tradicionālās kokļu melodijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Klajā nācis Valda Muktupāvela albums ‘Kokles’ |date=2002. gada 13. decembris |publisher= Delfi |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/klaja-nacis-valda-muktupavela-albums-kokles.d?id=4443489 |accessdate= 2016. gada 2. augustā}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= Kokles dvēsele |date=2002. gada 27. decembris |author=Ieva Puķe |publisher= Diena |url= http://www.diena.lv/arhivs/kokles-dvesele-11546449 |accessdate= 2016. gada 2. augustā}}</ref> [[Attēls:Kokles un koklēšana Latvijā.jpg|thumb|180px|[[Valdis Muktupāvels|Valda Muktupāvela]] grāmatas „Kokle un koklēšana Latvijā” vāks]] 2010. gadā kultūras menedžmenta centrs „Lauska” izdeva Valda Muktupāvela divvalodīgu grāmatu (latviešu un angļu valodā) „Kokle un koklēšana Latvijā” ({{val|en|The Baltic Psaltery and Playing Traditions in Latvia}}), kuras atvēršana un ieskandināšana notika 2010. gada 4. februārī [[Latvijas Universitāte]]s Mazajā aulā. Grāmatā vispārīgi aprakstītas kokles un koklēšana, to vēsture, uzbūve, paveidi un tradīcijas Latvijā, kā arī koklēšanas apguves metodika, skaņojumi, akordi, vingrinājumi un dažādas tradicionālās melodijas. Izdevumā iekļauts arī audiopielikums „Koklētprieks — skaņojumi, vingrinājumi, repertuārs”, kas paredzēts kā papildinājums grāmatas metodikas daļai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Iznāk Valda Muktupāvela kokles spēles mācību grāmata „Kokles un koklēšana Latvijā” |date= 2010. gada 29. februāris |author= Daina Zalāne |publisher= [[Latvijas Universitāte]] |url= http://www.lu.lv/zinas/t/1280/ |accessdate= 2015. gada 29. decembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20170319175810/http://www.lu.lv/zinas/t/1280/ |archivedate= {{dat|2017|03|19||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Valdis Muktupāvels 'Kokles un koklēšana Latvijā' |date=2010. gada 4. marts |publisher= Delfi |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/valdis-muktupavels-kokles-un-koklesana-latvija.d?id=29697671 |accessdate= 2015. gada 29. decembrī}}</ref> 2013. gadā nāk klajā grāmatas otrais, papildinātais izdevums. 2013. gada 12. decembrī [[LTV1]] notika televīzijas pirmizrāde [[Latvijas Televīzija]]s uzņemtajai dokumentālajai filmai par etnomuzikoloģi un koklētāju [[Laima Jansone|Laimu Jansoni]] „Kokles pavēlniece”.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= LTV1 piedāvā dokumentālo filmu Kokles pavēlniece par Laimu Jansoni |date=2013. gada 12. decembris |publisher= Diena |url= http://www.diena.lv/kd/kino-tv/ltv1-piedava-dokumentalo-filmu-kokles-pavelniece-par-laimu-jansoni-14036539 |accessdate= 2016. gada 23. aprīlī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= LTV1 dokumentālās filmas „Kokles pavēlniece” tv pirmizrāde |date= 2013. gada 5. decembris |website= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/489109-ltv1_dokumentalas_filmas_kokles_pavelniece_tv_pirmizrade |accessdate= 2016. gada 23. aprīlī |archive-date= 2013. gada 13. Decembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20131213025208/http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/489109-ltv1_dokumentalas_filmas_kokles_pavelniece_tv_pirmizrade }}</ref> 2015. gada 17. maijā, [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Latvijai prezidējot Eiropas Savienības Padomē]], [[Briseles Mūzikas instrumentu muzejs|Briseles Mūzikas instrumentu muzejam]] uzdāvināta kokļu meistara Jāņa Rozenberga no egles izgatavota 12 stīgu tradicionālā Kurzemes kokle, ko ierakstā ieskandināja koklētāja Laima Jansone.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Briselei dāvina Kurzemes etnogrāfisko kokli |date=2015. gada 17. marts |author= Vita Anstrate |publisher= [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/muzika/kultura/briselei-davina-kurzemes-etnografisko-kokli.a129844/ |accessdate= 2015. gada 29. decembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latvija Briseles Mūzikas instrumentu muzejam dāvina latviešu kokli |date=2015. gada 17. marts |publisher= Delfi |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-briseles-muzikas-instrumentu-muzejam-davina-latviesu-kokli.d?id=45977291 |accessdate= 2015. gada 29. decembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latviešu etnogrāfiskā kokle Briselē blakus citu tautu mūzikas instrumentiem |date=2015. gada 19. maijs |author=Zigfrīds Muktupāvels |authorlink=Zigfrīds Muktupāvels |work=Kultūras Rondo |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/latviesu-etnografiska-kokle-brisele-blakus-citu-tautu-muzikas-in.a52388/ |accessdate=2016. gada 24. aprīlī |archive-date=2019. gada 24. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20190824162518/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/latviesu-etnografiska-kokle-brisele-blakus-citu-tautu-muzikas-in.a52388/ }}</ref> 2015. gada beigās folkloras kopa [[Skandinieki]] sadarbībā ar [[Ikšķiles tautskola|Ikšķiles tautskolu]] izdeva grāmatu „Kokles dziesma dvēselei”, kurā iekļauti koklēšanas padomi un akordi, kā arī dažādas [[tautasdziesma]]s ar vārdiem un notīm, ko izdevumam pievienotā kompaktdiskā iedziedājuši paši Skandinieki. Dziesmām pievienoti arī [[kvadrātkods|kvadrātkodi]] ar mācību video, kas pieejami [https://www.youtube.com/channel/UCB9Z6rpxR_bZFvhcgBoDinQ grāmatas ''YouTube'' kanālā].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Grāmata „Kokles dziesma dvēselei” — palīgs kokles spēles apguvē |date=2015. gada 29. decembris |author=Baiba Kušķe |publisher= [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/muzika/kultura/gramata-kokles-dziesma-dveselei-paligs-kokles-speles-apguve.a161622/ |accessdate= 2016. gada 18. aprīlī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Iznākusi kokles spēles mācību grāmata „Kokles dziesma dvēselei” |date=2015. gada 29. decembris |publisher= [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/muzika/kultura/iznakusi-kokles-speles-macibu-gramata-kokles-dziesma-dveselei.a160918/ |accessdate= 2016. gada 18. aprīlī}}</ref> [[Attēls:Trejdeviņi koklētāji.jpg|thumb|180px|Izdevuma „Trejdeviņi koklētāji” vāks]] 2016. gadā „Lauska” laida klajā izdevumu „Trejdeviņi koklētāji”, kurā ietilpa kokļu skaņdarbu albums un grāmatiņa par koklēšanas tradīciju attīstību Latvijā. Izdevuma veidošanā piedalās tādi koklētāji kā Valdis Muktupāvels, Latvīte Cirse, Laima Jansone, Māris Muktupāvels, Dina Liepa, Baiba Indrēvica, Sanita Sprūža, Kristīne Ādmine, Leanne Barbo, Ansis Jansons, Jenni Venelainena un ansamblis „Cantata”, un tā atvēršana notika 2016. gada 21. maijā „Līvas ciema svētkos” [[Liepāja|Liepājā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= „Trejdeviņi koklētāji” — šī brīža kokles spēles panorāma |date= 2016. gada 14. maijs |author= Anda Buševica |work= Augstāk par zemi |publisher= [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/trejdevini-kokletaji-si-briza-kokles-speles-panorama.a68272/ |accessdate= 2016. gada 29. maijā |archive-date= 2019. gada 19. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190719014028/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/trejdevini-kokletaji-si-briza-kokles-speles-panorama.a68272/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Iznāk mūsdienu koklēm veltīts izdevums „Trejdeviņi koklētāji” |date=2016. gada 18. maijs |publisher= [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/muzika/kultura/iznak-musdienu-koklem-veltits-izdevums-trejdevini-kokletaji.a183479/ |accessdate= 2016. gada 29. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Noklausies! Saksofona un kokles saspēle skaņdarbā 'Melnā jūra' |date=2016. gada 27. maijs |publisher= Delfi |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/noklausies/noklausies-saksofona-un-kokles-saspele-skandarba-melna-jura.d?id=47495567 |accessdate= 2016. gada 29. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par koklēšanas tradīcijas attīstību Latvijā |date=2016. gada 14. jūnijs |author=Santa Lauga, Zigfrīds Muktupāvels |authorlink=Zigfrīds Muktupāvels |work=Kultūras Rondo |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/par-koklesanas-tradicijas-attistibu-latvija.a69836/ |accessdate=2016. gada 2. augustā |archive-date=2019. gada 24. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20190824162047/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/par-koklesanas-tradicijas-attistibu-latvija.a69836/ }}</ref> == Kokļu veidi == === Tradicionālās jeb etnogrāfiskās kokles === [[Attēls:Latgales un Kurzemes kokle LNVM.jpg|thumb|Latgales kokle no [[Naujene]]s un Kurzemes kokle no [[Alsunga]]s, [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs]].]] Valdis Muktupāvels savā grāmatā „Kokles un koklēšana Latvijā” izdala trīs tradicionālo kokļu veidus ar savām vēsturiskajām uzbūves, formas, gatavošanas, rotāšanas un spēlēšanas īpatnībām — Kurzemes kokles un Latgales kokles, kā arī cītarkokles, kas radušās jaunākos laikos, koklēm sajaucoties ar [[cītara|cītarām]]. Dažkārt izdalīts arī ceturtais kokļu veids — Vidzemes kokles. ==== Kurzemes kokles ==== [[Kurzeme]]s, Kursas, Rietumkursas jeb tā sauktās „mazās kokles” ir viens no trim tradicionālo kokļu veidiem. Tām raksturīgs salīdzinoši mazāks stīgu skaits, kas parasti svārstās no 5 līdz 9, un smalkāks, ieapaļš korpuss{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=15.—16}} (aptuveni 50—70 cm garumā, 10 cm platumā un 4—6 cm augstumā{{sfn2|Priedīte|1983|p=66}}) ar nedaudz uz augšu izliektiem galiem. Vairāk nekā puse atrasto un muzeju krājumā esošo Kurzemes kokļu ir ar 5 vai 6 stīgām, no kurām lielākā daļa nāk no [[Augškurzeme]]s un Kurzemes rietumu piekrastes. Savukārt kokles ar 7, 8 vai pat 9 stīgām raksturīgas [[suiti|suitu]] apdzīvotajiem novadiem, bet vairāk nekā 9 stīgas Kurzemes koklēm sastopamas vien retumis.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=15.—16}}{{sfn2|Priedīte|1983|p=66}} Vēl viens Kurzemes koklēm raksturīgs uzbūves elements ir vītnes jeb „gliemeža” formā izveidots platākā gala apakšējais stūris, kurā pēc tam dažkārt izurbts vai izgriezts caurums, lai mūzikas instrumentu varētu uzkarināt.{{sfn2|Priedīte|1983|p=66}} Kurzemes kokļu skaņgaldiņš visbiežāk rotāts ar 2 sešlapu saulītēm{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=97}} vai retāk vilnīšu, zigzaga un trīsstūrīšu zīmju grebumiem, bet korpusa malās rotājumam iegriezts ģeometrisks raksts.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=15.—16}}{{sfn2|Priedīte|1983|p=66}} [[Attēls:Runic-kokle.png|300px|right|thumb|„Piltenes kokles” sānskats ar priekšpusē iegrebto zīmju norakstu un [[Matīss Siliņš|Matīsa Siliņa]] to iespējamo atšifrējumu.<ref name="Zeiferts">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160401093352/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm }}</ref> [[Alberts Prande|Alberta Prandes]] „Latvju rakstniecības portrejās”]] Kurzemē atrastas senākās saglabājušās kokles — tā sauktā „[[Durbes kokle]]” un „Piltenes kokle” —, kam abām bijušas pa piecām stīgām. 69 centimetrus garā un 15 centimetrus platā (resnākajā vietā) „Durbes kokle” atrasta 1895. gada ekspedīcijā [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Durbe]]s „Roņos”. Par to, kad kokle izgatavota, ir dažādi minējumi, no 17. gadsimta otrās puses līdz pat 13. gadsimtam. Apakšpusē tai iegriezts gada skaitlis „1710”, kas bija [[lielais mēris Latvijā|lielā mēra]] gads, kad to savā īpašumā ieguva kurzemnieku Bokumu dzimta.{{sfn2|Priedīte|1983|p=65}}{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=14}} Patlaban „Durbes kokle” atrodas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā]],{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=14}}. Koklei gan nav saglabājies skaņgaldiņš, kas varētu būt pazudis jau pēc lielā mēra 1710. gadā, jaunās mājas bērniem to izmantojot kā ragaviņas.{{sfn2|Priedīte|1983|p=65}} Arī „Piltenes kokli” [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Piltene]]s „Reniķos” dalībnieki uzgājuši tajā pašā 1895. gada ekspedīcijā. Koklē iegrebti gada skaitļi „1282, 1559, 1757, 1782”, no kuriem „1559” varētu apzīmēt tās izgatavošanas gadu.<ref name="Zeiferts" /> ==== Latgales kokles ==== [[Attēls:Latgales kokle.jpg|300px|thumb|right|11 stīgu Latgales kokles ar [[parastā apse|apses]] korpusu, [[parastā egle|egles]] [[skaņgaldiņš|skaņgaldiņu]] un [[parastais ozols|ozola]] [[tapa|tapām]]]] [[Latgale]]s jeb tā sauktās „lielās kokles” ir otrais tradicionālo kokļu veids. Latvijas muzeju kokļu krājuma krietnu daļu veido tieši 18. un 19. gadsimtā izgatavotas Latgales kokles. Lielākajai daļai Latgales kokļu raksturīga trapecveida forma, tomēr ar straujāku šaurā gala sašaurinājumu nekā Kurzemes koklēm. To korpuss ir taisns, plakans un bez nekādiem izliekumiem. Izmēra ziņā Latgales kokles ir lielākas nekā Kurzemes kokles, un tām raksturīgs spārns — korpusa pagarinājums aiz tapu līnijas —, kas pastiprina kokles skanējumu un kalpo kā rokas balsts koklētājam. Igauņu etnologs [[Igors Tenurists]] (''Igor Tõnurist'') uzskata, ka spārns ir kokles jaunievedums, kas sākumā līdz aptuveni 14. gadsimtam radās [[Pleskava]]s un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] zemēs, gusļariem pielāgojot [[kannele|kanneli]] savai spēles tehnikai, un pēcāk izplatījās tālāk atsevišķu [[Baltijas somi|Baltijas somu]] un [[balti|baltu]] — [[Setu igauņi|Setu igauņu]], [[vepsi|vepsu]] un [[latgaļi|latgaļu]] — kokļu konstrukcijās, tiem aizgūstot krievu etnogrāfijas elementus un instrumentālo deju mūziku ar tai raksturīgo akordspēli. Tenurists to pamato ar to, ka Novgorodā, ko tolaik apdzīvojuši salīdzinoši daudz Baltijas somi, 11.—14. gadsimta kultūrslānī atrastie [[gusļi]] ir daudz līdzīgāki Kurzemes koklēm, t.i., bez spārna. Šādam Tenurista atzinumam pievienojas arī muzikoloģe [[Īrisa Priedīte]], piemetinot, ka zināms, ka spārnveida gusļi bijuši pazīstami tikai Krievijas ziemeļrietumos.{{sfn2|Priedīte|1983|p=70}}{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=17}} Arī stīgu skaits Latgales koklēm ir lielāks nekā Kurzemes koklēm, nereti pārsniedzot 12, bet mazāk par 9 stīgām tām ir reti. Latgales kokles apdares ziņā ir raupjākas un vienkāršākas. Vienkāršāki ir arī to skaņgaldiņa rotājumi, ko galvenokārt veido apļa, krusta vai zvaigznes formā izkārtoti dažāda izmēra ieurbti caurumiņi.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=17}} ==== Cītarkokles ==== [[Attēls:Alberts un Pēteris Zlidņi koklē.png|270px|right|thumb|Koklētāju Alberta Zlidņa un viņa dēla Pētera Zlidņa uzstāšanās 1940. gadā]] {{Ārējie resursi |video1 = [https://www.youtube.com/watch?v=Jz3c0vqSdSo Cītarkokles spēles apmācība] |video2 = [https://www.youtube.com/watch?v=f9zdFiQdN-w Instrumenta rāmja izgatavošana] |video3 = [https://www.youtube.com/watch?v=afgXUpznbO4 Rāmja savienojumu izgatavošana] |video4 = [https://www.youtube.com/watch?v=UiGnLIoD8tc Rezonatoru izgatavošana] |video5 = [https://www.youtube.com/watch?v=0I9mbj0fEoI Urbšana un lakošana] |video6 = [https://www.youtube.com/watch?v=5NF64JCU8jk Tapu un stīgu likšana] '''Autors:''' Pārdaugavas Tautas mūzikas biedrība}} Cītarkokles (dažkārt sauktas arī par līmētajām koklēm<ref name="kanons"/> vai vienkārši cītarām vai koklēm)<ref name="Tautas muzikanti Vidzemē"/> ir trešais tradicionālo kokļu veids, kas izveidojies [[19. gadsimts|19 gadsimta]] beigās un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā, Latvijas (jo īpaši Vidzemes<ref name="Tautas muzikanti Vidzemē">{{Laikraksta atsauce |author=Īrisa Liepiņa |editor=Roberts Zuika |date=1992. gada 1. janvāris |title=Tautas muzikanti Vidzemē |journal=Latvju muzikanti |issue=Nr. 22 |pages=2545.—2548. lpp |publisher=Latviešu koru apvienība ASV |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa |10=issue:/p_001_xlmu1993n22 |11=article:DIVL954 |12=page:145 |13=block:P144_TB00001 |14=issueType:PP |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa |accessdate=2017. gada 22. Janvāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa }}</ref>) koklēšanas un kokļu gatavošanas tradīcijas ietekmējot ar no [[Vācija]]s un citām [[Viduseiropa]]s valstīm ienākušajām cītarām.{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=103}} Etnoloģe [[Irisa Liepiņa]] Vidzemes cītaru izplatības sekmēšanā izceļ arī vācu rūpnieka, nošu un mūzikas literatūras izdevēja [[Jūlijs Heinrihs Cimmermanis|Jūlija Heinriha Cimmermaņa]] mūzikas instrumentu rūpnīcu, kas 1903. gadā atvēra savu nodaļu Rīgā un kuras ražotie instrumenti ātri vien izplatījās apkārtnes kapellu mūziķu vidū.<ref name="Tautas muzikanti Vidzemē"/> Cītarām, salīdzinājumā ar koklēm, bija vairāk stīu, lielāks cītarveidīgs korpuss, kā arī metāla tapa un tiltiņš, kas savieno stīgas ar skaņgaldiņu. Tā kā cītarkokļu korpusam bija jāiztur daudz lielāks spriegums, to vairs negreba no vienkoča kā parastās kokles, bet līmēja no atsevišķām daļām un no iekšpuses nostiprināja ar šķērsribām. Visplašāk bijušas sastopamas vienkāršo stīgu cītarkokles, kurās katram skanējuma [[tonis|tonim]] atbildusi viena stīga, tomēr gatavotas un spēlētas arī divkāršo un trīskāršo stīgu cītarkokles. Stīgu skaits vienkāršo stīgu cītarkoklēm svārstījies no 17 līdz pat 35. Cītarkokles skaņojums lielākoties saglabājies tāds pats kā tradicionālajām koklēm — diatoniska [[skaņu rinda]]. Vēlāk cītarkoklēm parādījušies arī korpusam netālu no tapām piestiprināti slēdži, ar ko varēja ātri, lēcienveidā par pustoni vienā (vienkāršie slēdži) vai abos virzienos (dubultslēdži) mainīt stīgas augstumu.{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=103}} Sākotnēji koklēm un cītarām sajaucoties, veidojušās dažādas starpformas ar viena vai otra instrumenta iezīmēm.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=19}} Latvijas muzeju fondu krājumos atrodamas dažādas šo abu mūzikas instrumentu starpformas, piemēram, 17 stīgu kokle, kokle ar līmētu korpusu un metāla tapām, cītarkokle ar starveidīgi izkārtotām stīgām, kā arī cītarkokle bez tiltiņa, ļaujot pakāpeniski izsekot cītarkokles attīstību līdz patstāvīgam tradicionālo kokļu veidam.{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=104}} Par cītarām līdzīgo daudzstīgu kokļu spēlēšanu [[Jūlijs Sproģis]] savā 1943. gada darbā „Senie mūzikas instrumenti un darba un godu dziesmu melodijas Latvijā” raksta šādi: {{citāts|Esmu redzējis gan Latgales, gan Kurzemes koklētājus spēlētājam, turot kokli uz galda un spēlējam vienīgi ar brīviem pirkstiem. Zināms, kur bija daudzstīgu kokles, vairāk līdzīgas citarai, tur arī tas citaras veidā spēlēja ar kādu kociņu (skaidiņu) vai zoss spalvu skaŗot stīgas.| Jūlijs Sproģis „Senie mūzikas instrumenti un darba un godu dziesmu melodijas Latvijā” (1943){{sfn2|Muktupāvels|2013|p=20}}}} 1990. gadu sākumā Īrisa Liepiņa apzina tā laika Vidzemes cītaru spēlēšanas un gatavošanas tradīcijas un 1993. gadā publicē rakstu „Tautas muzikanti Vidzemē”, kurā min, ka tās joprojām sastopamas [[Alūksnes apriņķis|Alūksnes]], [[Madonas apriņķis|Madonas]], [[Valkas apriņķis|Valkas]] un [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķī]]. Cītaras galvenokārt spēlētas lauku kapellās, kur visizplatītākās bijušas akordcītaras jeb tā sauktās dūru kokles un cītarkokles, kas dažkārt iesauktas arī par caurspēlējamajām pusdūru koklēm. Gandrīz visi cītaru gatavotāji bijuši kokamatnieki, kas kokapstrādi īemācījās vai nu no tēva, vai kāda cita apkaimes kokamatnieka, bet cītarēšanu apguva pašmācībā vai no kāda cita apkaimes muzikanta. No cītaru meistariem īpaši izcelts Eduards Ārgailis un Aleksandrs Ķupers.<ref name="Tautas muzikanti Vidzemē"/> ==== Vidzemes kokles ==== Valdis Muktupāvels Vidzemes kokles kā atsevišķu kokļu veidu nav minējis. To īpaši izcēlusi nav arī Īrisa Priedīte, norādot, ka Vidzemē tāpat kā [[Zemgale|Zemgalē]] gatavotas un spēlētas Kurzemes un Latgales kokles. Kurzemes kokles bijušas izplatītas arī [[Sēlija|Augšzemē]], tomēr daudzās augšzemnieku gatavotajās koklēs esot jau parādījušās Latgales kokļu konstrukciju elementu iezīmes, piemēram, neliels spārns aiz tapu līnijas.{{sfn2|Priedīte|1983|p=69}} Tomēr Vidzemes kokles, līdzās Kurzemes un Latgales koklēm, kā vienu no tradicionālo kokļu veidiem izdalījis [[Konstantīns Dravnieks]]. Viņš Vidzemes kokles raksturojis kā līdzīgas Kurzemes koklēm, tomēr ar atšķirīgu ķermeņa formu, vienlaikus norādot, ka ļoti niecīgie un senie, stipri bojātie Vidzemes kokļu paraugi par šo kokļu veidu sniedz nepilnīgu priekšstatu.<ref name="Kokles atdzimšana"/> Kā galvenais cēlonis mazajam Vidzemē saglabājušos kokļu skaitam tiek minētie daudzie kari, slimības un [[brāļu draudze]]s darbība, kā arī tas, ka 19. gadsimta otrajā pusē, kad sākta tradicionālās mūzikas materiālu vākšana, no Rietumeiropas ievestās [[cītara]]s Vidzemē jau bija ieguvušas samērā lielu popularitāti un gandrīz pilnībā izstūmušas no aprites kokles.{{sfn2|Priedīte|1983|p=69}}<ref name="Kokles atdzimšana"/> === Modernizētās kokles === Pirmie atsevišķie kokļu modernizēšanas centieni ar nolūku standartizēt kokļu skaņojumu, paplašināt nospēlējamo skaņu diapazonu, pastiprināt to skanējumu, kā arī papildināt kokļu diatonisko skanējumu ar iespēju spēlēt arī hromatiskos toņus sākās jau 1920. un 1930. gados un turpinājās līdz 1970. gadiem. Valdis Muktupāvels savā grāmatā „Kokles un koklēšana Latvijā” izdala trīs modernizēto kokļu veidus, kas guvuši plašāku izplatību un izmantojumu: Krasnopjorova—Ķirpja diatoniskās kokles, koncertkokles un Linauta—Dravnieka—Jansona kokles.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=20.—21}} Par kokļu modernizēšanu ir bijuši dažādi viedokļi. [[Leonīds Linauts]] 1930. gadu beigās [[Latvija|Latvijā]] [[Arturs Salaks|Artura Salaka]] vadīto kokļu modernizēšanu kritizēja: {{citāts|No senās latviskās kokles radās krustojums, kas neko daudz neatšķīrās no tautā pazīstamās cimboles. (..) Iemesls „reformācijai” bija tas, ka čaklie darboņas, labu gribēdami, aizmirsa latviešu kokles raksturīgo īpatnību, proti, intīmo, savdabīgo un latvietim tik tuvo dvēselisko smalkumu, vēlēdamies to pārtaisīt skaļā, estrādei vai lielai telpai piemērotā mūzikas rīkā.|[[Konstantīns Dravnieks]]. „[[Latvija Amerikā]]”, Nr. 24 (20.03.1965)<ref name="Kokles atdzimšana"/>}} Arī mūsdienās, kaut arī daudz mazākā mērogā, turpinājās kokļu gatavotāju eksperimentēšana ar to uzbūvi un formu, piemēram, kokļu meistars Rihards Valters ap 2012./2013. gadu sāka izgatavot kokles ar pilnībā izliektu ķermeņa formu jeb tā iesauktās „laivas kokles”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=„Karstais dejas kartupelis” un Riharda Valtera laivas kokles |author=Anete Stuce |date=2016. gada 23. februāris |work=Etnovēstis |publisher=[[Latvijas Radio 3]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/etno-vestis/karstais-dejas-kartupelis-un-riharda-valtera-laivas-kokles.a64233/ |accessdate=2017. gada 1. martā |archive-date=2016. gada 7. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20160807031634/http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/etno-vestis/karstais-dejas-kartupelis-un-riharda-valtera-laivas-kokles.a64233/ }}</ref> ==== Krasnopjorova—Ķirpja diatoniskās kokles ==== Tā sauktās Krasnopjorova—Ķirpja diatoniskās kokles izveidotas 1950. gadu beigās [[Latvijas PSR]], kad bijušam krievu tautas mūzikas orķestra vadītājam [[Sergejs Krasnopjorovs|Sergejam Krasnopjorovam]] 1946. gadā uzticēts veidot latviešu tautas mūzikas instrumentu orķestri. Tā vajadzībām viņš izstrādāja jauna veida kokles, kam par pamatu ņēma [[Pēteris Korāts|Pētera Korāta]] gatavotās kokles. Tām viņš, kā pats teica, veica „mērenu modernizāciju” — palielināja stīgu skaitu līdz 15 un mainīja to konstrukciju, ieviešot tiltiņu un palielinot skaņas caurumus, kā arī izdalot pikolo, soprāna, tenora un basa kokles, no kurām basa kokle ievērojami atšķīrās ar savu hromatisko skaņojumu. Jaunās kokles pēc Krasnopjorova zīmējumiem un norādēm orķestrim izgatavoja [[Arturs Ķirpis]].{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=22.—24}} Jau 1947. gadā darbu sāka latviešu tautas mūzikas orķestris, kam, balstoties uz Ķirpja koklēšanu un atziņām, Krasnopjorovs 1951. gadā izdeva mācību līdzekli „Kokles skola”, kurā Ķirpis gan vairs nav pieminēts. Izdevumā iekļauti ne vien koklēšanas vingrinājumi, kuros īpaši izcelta koklēšana ar brauci, bet arī kokļu repertuārs.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=22.—24}} ==== Koncertkokles ==== [[Attēls:Alta koncertkokle (1973; Matīss Korāts) 01.jpg|250px|thumb|right|[[Matīss Korāts|Matīsa Korāta]] 1973. gadā izgatavota 27 stīgu alta koncertkokle]] Pirmo koncertkokli ar trīsarpus [[oktāva|oktāvām]] un 25 stīgām latviešu mūzikas orķestra solistei Helēnai Kļavai-Burgmeisterei 1951. gadā izgatavoja [[Romāns Ķirpis]]. Iepriekš orķestrī jau izmantoja tā saucamās „mēreni modernizētās” Krasnopjorova—Ķirpja diatoniskās kokles.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=24}} Koncertkoklei bija klusinātājs un pirmie tā sauktie dubultslēdži, ar ko varēja stīgu pārskaņot pustoni uz augšu vai leju{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=24}}, tādējādi kopā paplašinot nospēlējamo diapazonu par vēl vienu [[tonis|toni]].{{sfn2|Āboliņa, Kļava u.c.|1974|p=5.—6}} 1951. gadā koncertkokles uzsāka ražot [[Rīgas mūzikas instrumentu fabrika|Rīgas mūzikas instrumentu fabrikā]].<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1951. gada 21. oktobris |editor= |title=Koncertkokliu ražos masveiidīgi |journal=[[Literatūra un Māksla]] |issue=Nr. 42 |page=3. lpp |publisher= |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lima1951n42%7carticle:DIVL168%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lima1951n42%7carticle:DIVL168%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 9. Aprīlis |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_lima1951n42%7carticle:DIVL168%7cissueType:P }}</ref> Drīz vien fabrikas meistars Žanis Baumanis koncertkoklēm izstrādāja „Līgo” un „Gaujas” modeļus.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1956. gada 11. decembris |editor= |title=Pie kokļu ražotājiem |journal=[[Par Atgriešanos Dzimtenē]] |issue=Nr. 69 |page=4. lpp |publisher= |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_padz1956n69%7carticle:DIVL182%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_padz1956n69%7carticle:DIVL182%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 9. Aprīlis |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_padz1956n69%7carticle:DIVL182%7cissueType:P }}</ref> 1959. gadā Juris Lindenbergs radīja jaunu dubultslēdžu konstrukciju, kā arī pieskrūvējamas kokļu kājas, lai koncertkokles varētu spēlēt bez vajadzības pēc īpašiem galdiņiem. Uzlabotās koncertkokles pakāpeniski ieviesās gan [[konservatorija|konservatorijā]], gan arī mūzikas skolās un koklētāju ansambļos.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=24}} Jau 1961. gadā mazā pieprasījuma dēļ [[Rīgas mūzikas instrumentu fabrika|Rīgas mūzikas instrumentu fabrikā]] pārtrauca ražot iepriekšējos bezslēdžu „Līgo” koncertkokles modeļus.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1973. gada 12. augusts |author=M. Niklajevs |editor= |title=Kur un kā ražot? |journal=[[Padomju Jaunatne]] |issue=Nr. 155 |page=4. lpp |publisher= |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_paja1973n158%7carticle:DIVL153%7cpage:4%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_paja1973n158%7carticle:DIVL153%7cpage:4%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 24. Marts |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_paja1973n158%7carticle:DIVL153%7cpage:4%7cissueType:P }}</ref> [[Attēls:Kokles spēle. Teorija un repertuārs.jpg|180px|thumb|right|„Kokles spēle: Teorija un repertuārs” (1973/1974) vāks]] Pirmais koncertkokļu mācību līdzeklis „Kokles spēle: Teorija un repertuārs” izdots 1973./1974. gadā. To, apkopojot savus koklēšanas paņēmienus, kopā ar [[Guna Āboltiņa (koklētāja)|Gunu Āboliņu]], Vjačeslavu Kotovu, Gunāru Ordelovski un [[Vilnis Salaks|Vilni Salaku]] izstrādājusi Helēna Kļava-Burgmeistere. Grāmatā apskatīta koklēšanas teorija un koncertkokļu uzbūve, kā arī iekļauti vingrinājumi, īpaši pievēršoties pozīciju mācībai, koklējot ar brauci, un skaņdarbi gan vienai koklei, gan koklētāju ansambļiem.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=24.—25}} Tajā arī izdalīti tolaik trīs izplatītākie koncertkokļu paveidi: * 25 stīgu soprāna kokle (sol—do⁴); * 26 stīgu alta kokle (do—sol³); * 25 stīgu tenora kokle (sol—do³).{{sfn2|Āboliņa, Kļava u.c.|1974|p=5.—6}}{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=24.—25}} Pēcāk minēts, ka orķestros sastopamas arī 23 stīgu basa koncertkokles (si₁—la), kas gan izmēra, hromatiskā skaņojuma un spēles tehnikas ziņā krasi atšķiras no iepriekšminētajiem koncertkokļu veidiem, un ka mēdzot arī izgatavot solo koncertkokles ar vairāk stīgām, tā apvienojot soprāna un alta kokļu diapazonus un paplašinot nospēlējamās [[oktāva]]s līdz četrām un vairāk.{{sfn2|Āboliņa, Kļava u.c.|1974|p=5.—6}}{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=24.—25}} Pēc tam Āboliņa izstrādāja arī koklēšanas metodiku bērnu mūzikas skolām, mācību grāmatu un vairākus skaņdarbu pārlikumu un [[etīde|etīžu]] nošu krājumus koncertkoklēm.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=M. Kalniņa |date=1978. gada 25. maijs |title=Senā kokle jaunās skaņās |journal=[[Dzimetnes Balss]] |issue=Nr. 2 |page=3. lpp |publisher= |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dzbl1978n22%7carticle:DIVL90%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dzbl1978n22%7carticle:DIVL90%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 10. Aprīlis |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dzbl1978n22%7carticle:DIVL90%7cissueType:P }}</ref> Valdis Muktupāvels norāda, ka šīs koncertkokles mācība gan ir daudz līdzīgāka klasiskās arfas vai pat klavierspēles mācīšanai, nevis tradicionālajām koklēm.<ref name="Musiikin suunta"/> 1992. gadā Rīgas mūzikas instrumentu fabrika, kur koncertkokļu izgatavošana bija notikusi līdz šim, tika slēgta, un līdz 1990. gadu vidum koncertkokles bija palikušas bez meistara. Pēc neskaitāmiem koncerkoklētāju lūgumiem drīz vien savā dzīvoklī koncertkokles labot un izgatavot atsāka [[Imants Robežnieks]], kas iepriekš ar to bija nodarbojies fabrikā.<ref name="Cālēna"/> 2006. gada 19. jūnijā, lai atvieglotu un paātrinātu kokļu (jo īpaši koncertkokļu) izgatavošanu, kā arī saglabātu kokļu izgatavošanas tradīciju pārmantojamību un veicinātu to dokumentēšanu, [[Graudu iela (Rīga)|Graudu ielā]] 59 ar [[Latvijas Kultūras ministrija]]s un [[Rīgas dome]]s atbalstu atklāts Eksperimentālais kokļu būves centrs, kurā tālākizglītības programmā koncertkokļu meistara Imanta Robežnieka vadībā uzņemti divi mācekļi<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Atklās Kokļu būves centru |date= 2006. gada 19. jūnijs |website= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/53296-atklas_koklu_buves_centru |accessdate= 2016. gada 23. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Jaunajā Kokļu būves centrā turpmāk apmācīs divus mācekļus |date=2006. gada 19. jūnijs |author=[[LETA]] |publisher= Delfi |url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunaja-koklu-buves-centra-turpmak-apmacis-divus-maceklus.d?id=14751594 |accessdate= 2016. gada 23. aprīlī}}</ref> — Gatis Akmentiņš un Mārtiņš Paurnietis.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Marciana Krauze |date=2006. gada 18. novembris |title=Aug jauni kokļbūvētāji. Rīgā atvērts pirmais kokļu būves centrs |journal=[[Latvija Amerikā]] |issue=Nr. 45 |pages=15—16. lpp |publisher= |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_003_xlam2006n45%7carticle:DIVL670%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_003_xlam2006n45%7carticle:DIVL670%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 24. Marts |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_003_xlam2006n45%7carticle:DIVL670%7cissueType:P }}</ref> Centra izveidošanas brīdī koncertkokles bija pasūtījuši jau 59 cilvēki. Tā paša gada oktobrī centrā izgatavota pirmā koncertkokle.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Iznāk Valda Muktupāvela kokles spēles mācību grāmata "Kokles un koklēšana Latvijā" |date= 2006. gada 12. oktobris |publisher= [[Latvijas Vēstnesis]] |url= http://www.lvportals.lv/preses-relizes.php?id=145568 |accessdate= 2017. gada 9. aprīlis }}{{Novecojusi saite}}</ref> Vēlāk mācības uzsācis [[Jānis Rozenbergs]], kurš koncertkokļu gatavošanu apguvis pilnībā. 2008. gadā Imants Robežnieks izgatavoja pirmo elektroakustisko koncertkokli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title= Latvijā izgatavota pirmā elektriskā koncertkokle|date= 2008. gada 19. jūlijs|website= [[tvnet.lv]]|url= http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/52308-latvija_izgatavota_pirma_elektriska_koncertkokle|accessdate= 2015. gada 13. augustā}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijā tapusi pirmā elektroniskā koncertkokle |date=2008. gada 18. jūlijs |publisher= Delfi| url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-tapusi-pirma-elektroniska-koncertkokle.d?id=21210415 |accessdate= 2016. gada 24. aprīlī}}</ref> 2015. gadā nāca klajā koklētājas Ievas Veides albums „Tīra sirds”, kas ir pirmais albums, kur koncertkokle ir soloinstruments. Albuma iekļauti gan viņas jaundarbi, gan citu komponistu skaņdarbu pielāgojumi koncertkoklēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Ievas Veides «Tīra sirds» - kokle amerikāņu, spāņu, ķīniešu un franču mūzikas intonācijās |author=Baiba Kušķe |date=2015. gada 1. septembris |publisher= [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]| url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/muzika/kultura/ievas-veides-tira-sirds-kokle-amerikanu-spanu-kiniesu-un-francu-muzikas-intonacijas.a143767/ |accessdate= 2017. gada 8. februārī}}</ref> Patlaban, pēc [[Latvijas Nacionālais mūzikas centrs|Latvijas Nacionālā mūzikas centra]] datiem, mūzikas izglītības iestādēs, [[kultūras nams|kultūras namos]] un centros, kā arī vispārējās izglītības iestādēs ir vairāk nekā 70 koklētāju ansambļu, kuros kopā darbojas vairāk nekā 500 koklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Koklētāju ansambļi |publisher= [[Latvijas Nacionālais mūzikas centrs]] |url= http://www.lnkc.gov.lv/nozares/kokletaju-ansambli/ |accessdate= 2016. gada 2. augustā}}</ref> {{Galerija |align=center |Attēls:Bezslēdžu koncertkokle (1980.gadi; Rīgas Instrumentu fabrika).jpg |[[Rīgas mūzikas instrumentu fabrika|Rīgas mūzikas instrumentu fabrikā]] 1980. gados ražota 30 stīgu bezslēdžu koncertkokle |Attēls:Līgo kokle (1980. gadi; Rīgas Instrumentu fabrika).jpg |Rīgas mūzikas instrumentu fabrikā 1980. gados ražota 19 stīgu „Līgo” modeļa kokle |Attēls:Basa koncertkokle (2009; Imants Robežnieks).jpg |[[Imants Robežnieks|Imanta Robežnieka]] 2009. gadā izgatavota 28 stīgu basa koncertkokle |Attēls:Mazā koncertkokle (2016; Pēteris Putniņš).jpg |[[Pēteris Putniņš|Pētera Putniņa]] 2016. gadā izgatavota 22 stīgu mazā koncertkokle}} ==== Linauta—Dravnieka—Jansona kokles ==== [[Attēls:Andrejs Jansons Koklēšana.jpg|200px|right|thumb|[[Andreja Jansona]] izdevuma „Koklēšana” vāks (mākslinieks [[Leonīds Linauts]])]] Tā saukto Linauta—Dravnieka—Jansona kokļu atšķirīgā uzbūve un koklēšanas skola sāka veidoties ASV 1970. gados, tās attīstībā galveno ieguldījumu sniedzot trim cilvēkiem — māksliniekam Leonīdam Linautam, inženierim Konstantīnam Dravniekam un komponistam Andrejam Jansonam, kaut arī bez apzināta modernizēšanas nolūka. Pirmo trīspadsmitstīgu kokli pēc Linauta padomiem un Ž. Ciba palīdzību 1961. gada augustā [[Sietla|Sietlā]] izgatavoja Valdis Kārkls. To ņemot par pamatu, 1961. gada decembrī sev kokli izgatavoja Dravnieks, kurš savus kokļu zīmējumus 1965. gadā publicēja laikrakstā „Latvija Amerikā”, un tie kļuva par standartu citiem turpmākajiem trimdas kokļu gatavotājiem.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=26.—27}}<ref name="Renesanse"/> 1965. gadā [[Amerikas Latviešu apvienība]]s Kultūras birojs ar Kultūras fonda atbalstu<ref name="Šturms">{{Laikraksta atsauce |date=1967. gada 4. februāris |author=Arnolds Šturms |title=Koklēšanas renesanse |journal=[[Laiks (laikraksts)|Laiks]] |issue=Nr. 10 |page=3 |publisher=[[Grāmatu draugs]] |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_000_xlak1967n010%7carticle:DIVL188%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_000_xlak1967n010%7carticle:DIVL188%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 5. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_000_xlak1967n010%7carticle:DIVL188%7cissueType:P }}</ref> 1000 eksemplāros<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1968. gada 19. aprīlis |title=Koklēšanas mākslas atjaunotājs Andrejs Jansons |journal=[[Londonas Avīze]] |issue=Nr. 1128 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa |6=issue:/p_003_loav1968n1128 |7=article:DIVL100 |8=issueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa |accessdate=2017. gada 22. Janvāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa }}</ref> [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izdeva [[Andrejs Jansons|Andreja Jansona]] 54 lappušu biezu burtnīcu „Koklēšana”. Jansonam konsultējoties ar citiem kokļu speciālistiem, koklētājiem un kokļu izgatavotājiem, izdevumā iekļautas gan vispārīgas ziņas par koklēm un koklēšanu, gan praktiskas norādes — kokļu shematiski zīmējumi ar pievienotu nošu sistēmu, roku un kokles stāvoklis koklējot, pirkstu vingrinājumi, kokles skaņošana u.c., bet pielikumā pievienotas 50 latviešu [[dainas|tautasdziesmu]] un 9 tautas deju melodiju un to apdaru notis.<ref name="Šturms"/> Izdevums trimdas latviešu vidū kļuva par koklēšanas apguves pamatlīdzekli,{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=26.—27}} un tas pārizdots trīs reizes — 1968., 1971 un 1977. gadā, savukārt 1978. gadā izdots Jansona kokļu skaņdarbu repertuāra krājums „Koklēšana II”.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=2008. gada 25. oktobris |title=Andrejs Jansons Rīgā svin jubileju |journal=[[Laiks (laikraksts)|Laiks]] |issue=Nr. 41 |page=3 |publisher=Grāmatu draugs |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_000_xlak2008n41%7carticle:DIVL61%7cissueType:P |access-date=2017. gada 22. Janvāris |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_000_xlak2008n41%7carticle:DIVL61%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 5. Februāris |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_000_xlak2008n41%7carticle:DIVL61%7cissueType:P }}</ref> Kaut arī ārēji Linauta—Dravnieka—Jansona kokles tikpat kā neatšķīrās no tradicionālajām Kurzemes koklēm, Valdis Muktupāvels savā grāmatā „Kokles un koklēšana Latvijā” to izdalīšanu kā atsevišķu modernizēto kokļu veidu pamato ar Kurzemes kokļu senākajām tradīcijām neatbilstoši lielo stīgu skaitu, resnumu un nospriegotību, kā arī mazo attālumu starp stīgām, kas koklēšanu ar pirkstiem bez brauča padarīja gandrīz neiespējamu. Arī Jansona sarakstītās grāmatas koklēšanas mācība balstījās uz šīm kokļu uzbūves īpatnībām.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=26.—27}} == Folklorā un mitoloģijā == [[Attēls:Brīvības piemineklis-Vaidelotis.png|200px|right|thumb|[[Brīvības piemineklis|Brīvības piemineklī]] skulptūru grupā „Vaidelotis” attēlots [[vaidelotis]] ar Kurzemes sešstīgu kokli]] Valdis Muktupāvels kokles atzinis par sabiedriski un saimnieciski visaugstāk novērtēto latviešu mūzikas instrumentu.{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=100.—101}} Par tās mītisko izcelsmi no visiem latviešu mūzikas instrumentiem [[latviešu folklora|latviešu folklorā]] un [[latviešu mitoloģija|mitoloģijā]] arī ir visvairāk liecību.<ref name="Skaņas mitoloģija"/> Pavisam [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] apkopotajā [[dainas|tautasdziesmu]] krājumā „Latviju Dainas” un [[Pēteris Šmits|Pētera Šmita]] „Tautas dziesmās” kokles, koklētāji vai koklēšana minētas 274 dziesmās.{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=100.—101}} Kokles sauktas par „Dieva koklēm” un „zelta koklēm”, tās, iespējams, saistot ar debesu un saules sfēru, uz ko vedina domāt arī kokļu skaņgaldiņā grebtie saulīšu rotājumi. Tautasdziesmās kā mītiskie koklētāji parasti minēti [[Dievs (latviešu mitoloģija)|Dieva]] dēli — [[Jānis (mitoloģija)|Jānis]] un dievišķie dvīņi — vai [[Saule (dievība)|Saule]], kas koklē [[Austras koks|Austras koka]] zaros, bet, saskaņā ar pasakām, līdz cilvēkiem kokles nokļuvušas, Dievam tās uzdāvinot kādam labsirdīgam jaunietim, kurš viņam grūtā brīdī palīdzējis.<ref name="Skaņas mitoloģija"/> Vairāk nekā piektdaļā tautasdziesmu kokles minētas saistībā ar [[vedības|vedībām]], brāļiem-panāksniekiem dzenoties pakaļ vedēju aizvestajai māsai un pa ceļam sastopot krauklīti sēžam ozolā vai kalnā, „zelta kokles koklēdams/rociņā”, kas viņiem parāda tālāko ceļu un parasti arī pavēsta tālākos notikumus. Aptuveni 45 dainās apcerēta kokļu skaņa vai koklēšana, bet 10 tautasdziesmās kokles minētas [[pieguļa|pieguļā]] un tikai trijās — kā deju mūzikas instruments.{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=100.—101}} == Koklēšana == [[Attēls:Koklētājs.jpg|180px|thumb|right|Latgales kokles spēlēšana, to guļus turot klēpī]] Valdis Muktupāvels norāda, ka koklēšanai raksturīgie paņēmieni ir samērā atšķirīgi no citu stīgu instrumentu spēlēšanas. Arī Kurzemes kokļu spēlē, salīdzinājumā ar Latgales kokles spēli, ir zināmas īpatnības.{{sfn2|Muktupāvels|2013|p=41}} Par suitu novadā vēl sastapto dzīvo koklēšanas tradīciju [[Andrejs Jurjāns]] savā 1892. gada darbā „Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot” rakstīja: {{citāts|Kokli sit, vai nu uz galda izliekot, vai uz klēpja turot. Šaurajā galā ar labās rokas rādītāju vai vidus pirksta naga malu, vai arī ar sevišķu kociņu sit pa stīgām, kamēr plašākā galā, kreisās rokas delnu uz kokles kantes atstutējot, ar pirkstiem piecas augšējās stīgas pēc vajadzības gan strinšķina, gan arī, pirkstiem uzspiežot, viņu skaņu aptur. Palaikam skaņu aptur divām stīgām: vai g un h, vai arī a un c, — caur ko, ar labo roku pār stīgām raujot, dabū divus akordus — kvartsekstakordu un dominantseptakordu bez tercas. Zemā stīga arvienu līdzi skan, kādēļ viņu par „dziedātāju” sauc| Andrejs Jurjāns „Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot” (1892){{sfn2|Muktupāvels|2013|p=32}}}} Valdis Muktupāvels norāda, ka Jurjāna Augšzemē minētā „kokļu sišana” nav domāts [[cimbole]]i līdzīgs spēlēšanas stils, bet gan drīzāk stīgu ieskandināšanu ar kociņu, to strauji virzot prom no sevis. Savukārt ar pēdējo teikumu domāts tas, ka apakšējā stīga skan visu laiku, pildot burdona funkciju. Ejot vai jājot, kokles uzkāra saitē pār plecu. Sproģis apraksta vēl vienu koklēšanas veidu: {{citāts|Koklētājs tur instrumentu klēpī tā, ka instrumenta muguras puse atslienas pret kreiso plecu. Instruments, zināms, uz augšu izcelts. Ja nevajag tvert pilnus ķērienus (akordus) — labās rokas īkšķis stāv pie steķa, kamēr citi pirksti koklē. Arī kreisās rokas rādītāja pirksts (ar rokas augšstilbu pieturot instrumentu) mēdz līdzi darboties uz pirmās stīgas, dodams takti un piebasēdams.}} === Skaņojumi === ==== Tradicionālajām koklēm ==== Kokļu skaņojumi bijuši dažādi, pārsvarā diatoniski. Kokļu senāko skaņojumu pamatā ir apakšējā vai augšējā burdona stīga, ko papildina pārējo stīgu dažādi tetrahordi. Daži Jurjāna un Melngaiļa pierakstīti kokļu skaņojuma paraugi{{sfn2|Muktupāvels|1999|p=100.—101}}: {| class="wikitable" ! Stīgu skaits ! colspan="2" | Skaņojumi |- |5 |D-E-Fis-G-A |G-A-H-C-D |- |6 |D-G-A-H-C-D |D-G-A-B-C-D |- |7 |colspan="2" | Fis-H-Cis-Dis-E-Fis-Gis |- |9 |colspan="2" | H-Cis-A-D-E-Fis-G-A-H |} Mūsdienās tradicionālo kokļu skaņojums ir lielākoties standartizējies, visbiežāk sastopami šādi skaņojumi: {| class="wikitable" ! Stīgu skaits ! colspan="2" | Skaņojumi latviskajā nošu sistēmā ! colspan="2" |Skaņojumi angliskajā nošu sistēmā |- |11 |Sol^m-La^m-Do¹-Re¹-Mi¹-Fa¹-Sol¹-La¹-Si♭¹-Do²-Re² |Sol^m-La^m-Do¹-Re¹-Mi¹-Fa¹-Sol¹-La¹-Si¹-Do²-Re² |G³-A³-C⁴-D⁴-E⁴-F⁴-G⁴-A⁴-A♯⁴-C⁵-D⁵ |G³-A³-C⁴-D⁴-E⁴-F⁴-G⁴-A⁴-B⁴-C⁵-D⁵ |- |12 |Sol^m-La^m-Do¹-Re¹-Mi¹-Fa¹-Sol¹-La¹-Si♭¹-Do²-Re²-Mi² |Sol^m-La^m-Do¹-Re¹-Mi¹-Fa¹-Sol¹-La¹-Si¹-Do²-Re²-Mi² |G³-A³-C⁴-D⁴-E⁴-F⁴-G⁴-A⁴-A♯⁴-C⁵-D⁵-E⁵ |G³-A³-C⁴-D⁴-E⁴-F⁴-G⁴-A⁴-B⁴-C⁵-D⁵-E⁵ |} ==== Konertkoklēm ==== Koncertkokles pamatskaņojums ir standartizēts: {| class="wikitable" ! Stīgu skaits ! Skaņojumi |- |30 |Sol^l-La³ |- |32 |Fa^l-Si³ |- |33 |Mi^l-Si³ |} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce |title=Kokles un koklēšana Latvijā |edition=2 |author=Valdis Muktupāvels |authorlink=Valdis Muktupāvels |year=2013 |publisher=[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]] |location=Rīga |isbn=978-9934-8276-2-4 |ref={{SfnRef|Muktupāvels|2013}}}} * {{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu mūzikas instrumentu sistemātika |author= Valdis Muktupāvels |authorlink= Valdis Muktupāvels |year= 1999 |publisher= Latvijas Mākslas augstskolu asociācija |url= https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/559 |accessdate= 2015. gada 13. augustā |ref= {{SfnRef|Muktupāvels|1999}}}} * {{Grāmatas atsauce |title=Ko spēlēja sendienās |author=Īrisa Priedīte |year=1983 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |ref={{SfnRef|Priedīte|1983}}}} * {{Grāmatas atsauce |title=Tautas mūzikas instrumenti Latvijā |author=Valdis Muktupāvels |authorlink=Valdis Muktupāvels |year=2017 |publisher=[[LU Akadēmiskais apgāds]] |location=Rīga |isbn=978-9934-1824-8-8 |ref={{SfnRef|Muktupāvels|2017}}}} * {{Grāmatas atsauce |title=Kokles spēle: Teorija un repertuārs |author1=Guna Āboliņa |author1link=Guna Ozola |author2=Helēna Kļava |author2link=Helēna Kļava |author3=Vjačeslavs Kotovs |author4=Gunārs Ordelovskis |author5=Vilnis Salaks |author5link=Vilnis Salaks |year=1974 |publisher=[[Zvaigzne (izdevniecība)|Zvaigzne]] |location=Rīga |ref={{SfnRef|Āboliņa, Kļava u.c.|1974}}}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Nacionālā Enciklopēdija |autors= Teiksma Jansone |id= 6358 |nosaukums= Kokle |skatīts= }} * [https://www.koklumezs.lv/ Koklētāju platforma „Kokļu mežs”] * [https://www.tautasmuzikasinstrumenti.lv/muzikas-instrumenti/kokles/macies-spelet Koklēšanas paņēmienu, stilu un repertuāra video] {{latviski}} * [https://www.youtube.com/channel/UCB9Z6rpxR_bZFvhcgBoDinQ Grāmatas „Kokles dziesma dvēselei” dziesmu video pamācības] {{latviski}} * Radošā apvienība „Dzīvotprieks” (2013. gada 24. janvāris). [https://www.youtube.com/watch?v=iEYBfCqbQfs Koklēšanas stunda Dzīvesziņas skolā]. ''[[YouTube]]''. Skatīts: 2015. gada 13. augustā. * Radošās darbnīcas „Joikas un Dainas” (2014. gada 31. oktobris). [https://www.youtube.com/watch?v=AvgdBEphCYM Koklēšanas darbnīca]. ''YouTube''. Skatīts: 2015. gada 13. augustā. * Radošās darbnīcas „Joikas un Dainas” (2015. gada 24. novembris). [https://www.youtube.com/watch?v=iEYBfCqbQfs Kokles darbnīca]. ''YouTube''. Skatīts: 2015. gada 29. decembrī. {{Latvijas kultūras kanons}} {{Baltijas psaltērijs}} [[Kategorija:Kokles]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] lsv5p6xkl1g4o821nn6ie4nafvkbh6g 0 1126 4484400 4475783 2026-06-20T00:22:13Z Arturijoooo12345678910 143846 /* */ Rīgas pilsēta 4484400 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|Latvijas galvaspilsētu|Rīga (nozīmju atdalīšana)|Rīga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rīga | settlement_type = Galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/3/2/2 |caption_align = center |image1 = Riga (33844464828).jpg |caption1 = [[Vecrīga]] |image2 = House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg |caption2 = [[Melngalvju nams]] |image3 = Freedom Monument, Riga (09.09.2022).02.jpg |caption3 = [[Brīvības piemineklis]] |image4 = Alberta street 2a 01.jpg |caption4 = [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] |image5 = Opera house with pond.jpg |caption5 = [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] |image6 = View from Latvian Academy of Sciences building.05.jpg |caption6 = [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |image7 = Mezparka-estrade.jpg |caption7 = [[Mežaparka Lielā estrāde]] |image8 = Old Riga Vecrīga Town Hall.jpg |caption8 = [[Rīgas rātsnams]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Riga.svg | flag_size = 125px | flag_link = Rīgas karogs | image_shield = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | image_blank_emblem = Rīgas Logo.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_size = 100px | shield_link = Rīgas ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 23 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 12. gadsimtā | established_title2 = Dibināta | established_date2 = 1201. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = kopš 1225. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm|title=Vissenākie laiki|publisher=Rīgas pašvaldības portāls|accessdate={{dat|2012|4|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101010060809/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm}}</ref> | government_type = [[Rīgas dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie|P]]) | area_footnotes = | area_total_km2 = 307.17 | area_land_km2 = 258.67 | area_water_km2 = 48.5 | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 1070201 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-10(01-84) | area_code = | website = {{URL|http://www.riga.lv}} | footnotes = | official_name = Rīgas valstspilsēta }} '''Rīga''' ir [[Latvija]]s [[galvaspilsēta]], [[valstspilsēta|Rīga ir lielāka plisēta latvijā valstspilsēta]] un viens no galvenajiem [[rūpniecība]]s, darījumu, [[kultūra]]s, [[Sports|sporta]] un [[Finanses|finanšu]] centriem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī nozīmīga [[osta]]s pilsēta. Ar 605 273 iedzīvotājiem (2024. gada dati) tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā. Tās robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas [[Aglomerācija|aglomerācijā]] — vairāk nekā puse visu [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]]. Pilsētas teritorijas platība ir 307,17 km². [[Rīgas vēsturiskais centrs]] ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]] un ir ievērojams ar [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē. == Vēsture == {{Pamatraksts|Rīgas vēsture}} Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir [[Baltija]]s valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar [[20. gadsimts|20. gadsimtu]] — [[Latvijas Republika]]s galvaspilsēta. Rīgā arī atradās [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] un [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] pārvaldes institūcijas, taču pilsētai bija pašai sava pašvaldība un administratīvi teritoriālā vienība. {{Quote box | width = 25% | align = left | title = Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām: | fontsize = 80% | quote = {{Flagicon image|Flag of the Teutonic Order.svg|link=}} [[Livonijas bīskapija]] 1201—1255<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_State_of_the_Teutonic_Order.svg|link=}} [[Rīgas arhibīskapija]] (metropole [[Livonijas Konfederācija]]i) 1255—1562<br /> [[Rīgas brīvpilsēta]] 1561—1581<br /> {{Flagicon image|Coat_of_arms_of_Swedish_Livonia_(18th_century).svg|link=}} [[Zviedru Vidzeme]] (daļa no [[Zviedrijas vēsture|Zviedru Impērija]]s) 1600—1721<br /> {{Flagicon image|Flag of the Governorate of Livonia.svg|link=}} [[Vidzemes guberņa]] (daļa no [[Krievijas Impērija]]s) 1721—1918<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1918–1940<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1940–1941<br /> {{Flagicon image|Flag of Germany (1935–1945).svg|link=}} [[Latvijas ģenerālapgabals]] (daļa no [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāta]]) 1941–1944<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1944–1990<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1990–mūsdienas<br /> }} === Pašreizējā pilsētas attīstība === 21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja [[Latvija]]s [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Rīgā uzcēla vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, arī "[[Saules akmens]]" augstceltni [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Uzsāka [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas — "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" — celtniecību. "[[Rīgas satiksme]]" pilnībā nomainīja nolietotos autobusus, daļēji arī trolejbusus un tramvajus. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Rīgā vairākkārt notika [[Pasaules čempionāts hokejā]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā]]. 2006. gadā Rīgā notika [[19. NATO samits]]. Līdz ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzus celtniecības un attīstības projektus apturēja, tomēr pabeidza [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] jaunās ēkas celtniecību. Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> 2015. gadā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] laikā Rīgā notika 4. Austrumu partnerības samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/meetings/international-summit/2015/05/21-22/|title=Eastern Partnership summit, Riga, 21-22 May 2015}}</ref> == Ģeogrāfija == Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] teritorijā, abos [[Daugava]]s krastos (teritoriju [[Daugava]]s kreisajā krastā sauc par [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]). Rīgas pilsētas teritorijā krustojas [[57. ziemeļu paralēle]] un [[24. austrumu meridiāns]]. Rīgas valstspilsēta robežojas ar [[Jūrmala]]s pilsētu, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ādažu novads|Ādažu]] novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir [[Dzegužkalns]] — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri. Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] abrāzijas—akumulācijas, [[Litorīnas jūra|Litorīnas]] un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa. === Ūdeņi === Rīgas teritorijā ir vairāk nekā 30 dažādu ūdens objektu (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezeri un dīķi). Tie aizņem ~17,6% no visas pilsētas teritorijas.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/4.1_SIVN_VP_20090616.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam grozījumu stratēăiskā ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> Rīgas pilsētas teritorijas lielākā daļa ietilpst Daugavas baseina teritorijā, tomēr neliela daļa ietilpst arī [[Lielupe]]s sateces baseinā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/11/6_strategiskais_ietekmes_uz_vidi_novertejums_Vides_parskats.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> [[Attēls:Waterfall in Arkadija Park (14965334716).jpg|left|thumb|Ūdenskritums uz [[Mārupīte]]s [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]]]] Lielākā ūdens objekta — Daugavas — garums pilsētas robežās ir ~31 km, platums pie tiltiem ~700 m, dziļums 8 — 15 m. Daugavas kreisā krasta lielākās pietekas ir [[Ķekava (upe)|Ķekava]] (ietek [[Sausā Daugava|Sausajā Daugavā]]), [[Mārupīte]] un [[Hapaka grāvis]]. Šim krastam īpaši raksturīgas tā saucamās attekas — [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazā Daugava]], [[Bieķengrāvis]], [[Zunds (Rīga)|Zunds]] un [[Buļļupe]]. Daugavas labā krasta svarīgākā pieteka ir [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]; šeit ir arī divas lielas attekas — [[Sarkandaugava (atteka)|Sarkandaugava]] un [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]], kā arī [[Pilsētas kanāls]] un vairākas nelielas attekas Zvirgzdu salas un [[Kundziņsala]]s apkaimē.<ref name=":0" /> Hidrogrāfiskais tīkls pilsētas robežās ir regulēts vai gandrīz pilnībā izmainīts. Pilsētas teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Teritorijās, kur virsūdeņu notece netiek regulēta, ir daudz pārmitru platību, nelielu purvu.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Liela daļa no mazajām ūdenstecēm ([[Strazdupīte (Juglas ezera pieteka)|Strazdupīte]], [[Mailes upīte|Mailes grāvis]], [[Šmerļupīte]], [[Dreiliņupīte]] u.c.) ir aizbērtas vai aizsērējušas.<ref name=":1" /> Ziemeļos un ziemeļaustrumos pilsētu ieskauj divi lieli ezeri — [[Juglas ezers]] un [[Ķīšezers]]. Tie ir [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] relikti.<ref name=":2" /> Pilsētas teritorijā ir daudz nelielu ezeru: [[Bābelītis]], [[Gaiļezers]], [[Linezers (Rīga)|Linezers]], [[Velnezers]]. Daugavas kreisajā krastā ir uz Mārupītes mākslīgi veidotais [[Māras dīķis]]. Pieminami arī [[Dambjapurva ezers]] un [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjera ūdenstilpe]].<ref name=":0" /> === Klimats === {{Pamatraksts|Rīgas klimats}}[[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|[[Vanšu tilts]], [[Saules akmens]] un ''[[Zunda Towers]]'' naktī]] Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē. [[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūnijs|22. jūnijā]], 56,4°, bet zemākais — [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²). ==== Temperatūra ==== Viszemākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī. * −34,9 °C ([[1956]]. gada [[1. februāris]]) * −34,6 °C ([[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]]) * −33,7 °C ([[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]]) Visaugstākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā. * +34,5 °C ([[1885]]. gada [[15. jūlijs]] un [[1914]]. gada [[15. jūlijs]])<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus]{{Novecojusi saite}}</ref> * +34,1 °C ([[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]]) * +34,0 °C ([[1896]]. gada [[30. jūlijs]], [[1923]]. gada [[13. jūlijs]] un [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]]) Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš. Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] (1927. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas 1906. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām). Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|Vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]]. Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2007|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 | title = Klimatisko normu dati | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024913/https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ | title = Gaisa temperatūras rekordi | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024910/https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ }}</ref> {{RigaMeteoData}} === Daba === Rīgas atrašanās vieta Daugavas, Lielupes grīvā un Rīgas līča piekrastē radījusi labvēlīgus apstākļus augstai bioloģiskajai daudzveidībai. Jūras piekrastē, ezeru un upju krastmalās, mežos, pļavās un pat pilsētas centrā var atrast Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus. Kopumā konstatēti 14 Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidi, kā arī 21 Eiropas nozīmes biotops, no tiem 10 ir prioritāri aizsargājami biotopi.<ref name=":0" /> ==== Flora ==== Rīgai pilsētas robežās pieder vairāk kā 5500 ha meža jeb apmēram 8% no kopējās teritorijas. Meži ir izvietojušies atsevišķos masīvos, kurus nošķir ūdeņi vai dzīvojamie rajoni. Lielākie Rīgas mežu masīvi ir Kleistu — Bolderājas, Vecāķu — Vecdaugavas, Biķernieku, Buļļu, Imantas, Mežaparka, Mārupes un Juglas masīvs. Rīgas mežos valdošā koku suga ir [[Priedes|priede]] — 88,1%, tai seko [[Bērzi|bērzs]] — 6,6% un [[melnalksnis]] — 2,8%. Rīgas mežu pamatu veido priežu sausieņu meži. No mežu augšanas apstākļu tipiem dominējošie ir [[Sils|sili]], [[Mētrājs|mētrāji]] un lāni. Lielākie un dabiskākie mežu masīvi plešas gar Rīgas līci. Rīgas līcim piegulošā mežu teritorija ir iekļauta [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]].<ref name=":0" /> Samērā lielas platības pilsētā aizņem sabiedriskie apstādījumi dārzos, parkos un skvēros, un tajos ir liels introducēto sugu skaits (aptuveni 600 koku un krūmu sugu).<ref name=":2" /> Apdzīvotu vietu un rūpniecisko teritoriju tiešā tuvumā Rīgas teritorijā konstatētas 36 īpaši aizsargājamas ziedaugu sugas un 10 īpaši aizsargājamas sēņu sugas.<ref name=":0" /> ==== Fauna ==== Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā. [[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|left|200px|[[Mājas balodis]], izplatīts putns Rīgā]] Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo [[Alnis|aļņi]], dažkārt [[stirna]]s, retāk [[Meža cūka|mežacūkas]], bieži [[Rudā lapsa|rudās lapsas]]. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas [[Eirāzijas vāvere|vāveres]], pilsētas nomalēs un [[Daugava]]s salās — [[pelēkais zaķis]]. Piemērotos biotopos iespējams atrast [[Eiropas kurmis|kurmi]] un [[Eiropas ezis|ezi]], kā arī [[Meža cirslis|meža cirsli]] un [[Mazais cirslis|mazo cirsli]]. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta ne vien lapsa, bet arī [[Amerikas ūdele]] (galvenokārt gar [[Daugava|Daugavu]]), retāk [[Meža sesks|sesks]] un [[meža cauna]]. [[Eirāzijas bebrs|Bebri]] novēroti ne tikai pilsētas perifērijā, bet arī tuvu pilsētas centram, piemēram, Zaķusalā un Pilsētas kanālā. [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un Mangaļu pussalā konstatētas 6 sikspārņu sugas, kuras visas ir Latvijā īpaši aizsargājamas. Rīgā sastopamas 4 īpaši aizsargājamas abinieku sugas. Rīgas pilsētā ir salīdzinoši liela arī bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība — 20 Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, no tām 4 gliemju, 15 kukaiņu, 1 zirnekļu suga. [[Attēls:Columba livia domestica.JPG|thumb|Baloži]] Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Rīgā ligzdo vairāk par 150 putnu sugām jeb 60% no Latvijas kopējā putnu sugu skaita. Kopā ar caurceļotājiem, ziemotājiem, kā arī ieceļotājiem konstatēto putnu sugu skaits sasniedz 260. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, [[mājas balodis|mājas balodim]], [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], arī [[svīre]]i, [[Melnais erickiņš|melnajam erickiņam]] un [[Kovārnis|kovārnim]]. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē [[lielā zīlīte]], bieži sastopams [[melnais mežastrazds]], [[žubīte]], [[gaišais ķauķis]], [[sīlis]], [[lauku balodis]], [[Pelēkā vārna|vārna]] un [[žagata]]. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī [[lakstīgala]], [[sarkanrīklīte]], [[melnais mušķērājs]], daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, [[vītītis]], [[cekulzīlīte]], [[erickiņš]]. Daugavā un ezeros ir [[Lielais ķīris|lielo ķīru]] kolonijas. Pļavās sastopama [[ķīvīte]], smiltājos — [[upes tārtiņš]], ūdenstilpēs — [[meža pīle]]. Rīgas pilsētas teritorijā konstatētas 53 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas.<ref name=":0" /> == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|200px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta]] Rīga ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], kas iedalīta sešās administratīvās vienībās: * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] (3 km²) * [[Kurzemes rajons]] (79 km²) * [[Zemgales priekšpilsēta]] (41 km²) * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] (77 km²) * [[Vidzemes priekšpilsēta]] (57 km²) * [[Latgales priekšpilsēta]] (50 km²) Pēc platības lielākais ir [[Kurzemes rajons]], bet mazākais [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir [[Latgales priekšpilsēta]], savukārt [[Vidzemes priekšpilsēta]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tas ir visstraujāk samazinājies.<ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats ([[portatīvā dokumenta formāts|PDF]] fails)</ref> === Rīgas pilsētas administratīvās robežas === {{Pamatraksts|Rīgas robežas}} Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju. === Teritorijas iedalījums === * Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km² (21,8%) * Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km² (17,0%) * Ielas un ceļi aizņem 24,64 km² (8,0%) * Parki aizņem 57,54 km² (19,0%) * Ūdens platības aizņem 48,50 km² (15,8%)<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm |title=Rīgas pašvaldības portāls |access-date={{dat|2008|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090228074024/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm }}</ref> === Rīgas apkaimes === [[Attēls:View from St. Peter's Church Spire, Riga (07.09.2022).06.jpg|thumb|Skats no Pētera baznīcas]] 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nebija oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt [[Spilve (Rīga)|Spilvi]], kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga. 2007. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — [[Apkaime (pilsēta)|apkaimju]] definēšanas, kurā Rīga sastāv no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref>[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuāli]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> Apkaimju definēšanu Rīgas attīstības plānā 2006.—2018. gadam ierosināja [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības departaments. Sarunvalodā bieži lietotais termins '[[mikrorajons]]' tika raksturots kā "arhitektonisks un būtu grūti piemērojams tādās vēsturiskajās pilsētas daļās kā, piemēram, Torņakalns, Vecpilsēta vai Grīziņkalns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/58-rigas-apkaimes-katra-ar-savu-identitati-un-raksturu/|title=58 Rīgas apkaimes – katra ar savu identitāti un raksturu|last=Miščuks|first=Autors: Aleksis|website=RDPAD|access-date=2025-05-27|date=2014-01-30|language=lv}}</ref> === Rīgas apkaimju uzskaitījums === ''Skatīt arī:'' ''[[Rīgas apkaimju uzskaitījums]]'' [[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|right|300px]] {{columns |width=200px |col1= * 1. [[Bolderāja]] * 2. [[Daugavgrīva]] * 3. [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * 4. [[Iļģuciems]] * 5. [[Imanta (Rīga)|Imanta]] * 6. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] * 7. [[Ķīpsala]] * 8. [[Rītabuļļi]] * 9. [[Spilve (Rīga)|Spilve]] * 10. [[Voleri]] * 11. [[Zasulauks]] * 12. [[Āgenskalns]] * 13. [[Atgāzene]] * 14. [[Beberbeķi]] * 15. [[Bieriņi]] |col2= * 16. [[Bišumuiža]] * 17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] * 18. [[Mūkupurvs]] * 19. [[Pleskodāle]] * 20. [[Salas (Rīga)|Salas]] * 21. [[Šampēteris]] * 22. [[Torņakalns]] * 23. [[Ziepniekkalns]] * 24. [[Zolitūde]] * 25. [[Čiekurkalns]] * 26. [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] * 27. [[Kundziņsala]] * 28. [[Mangaļsala]] * 29. [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] * 30. [[Mīlgrāvis]] |col3= * 31. [[Pētersala-Andrejsala]] * 32. [[Sarkandaugava]] * 33. [[Trīsciems]] * 34. [[Vecāķi]] * 35. [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]] * 36. [[Vecmīlgrāvis]] * 37. [[Vecrīga|Vecpilsēta]] * 38. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * 39. [[Berģi (Rīga)|Berģi]] * 40. [[Brasa]] * 41. [[Brekši]] * 42. [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]] * 43. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * 44. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * 45. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |col4= * 46. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * 47. [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]] * 48. [[Suži (Rīga)|Suži]] * 49. [[Teika (Rīga)|Teika]] * 50. [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] * 51. [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] * 52. [[Dārziņi]] * 53. [[Grīziņkalns]] * 54. [[Ķengarags]] * 55. [[Latgales apkaime]] * 56. [[Pļavnieki]] * 57. [[Rumbula]] * 58. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] }} == Administrācija == ''Pamatraksts: [[Rīgas pašvaldības vadītājs]]'' Rīgas valstspilsētas pašvaldības vadītājs ir [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]. Viņam palīdz viens vai vairāki vietnieki. [[Rīgas dome]] ir demokrātiski ievēlēta institūcija, un tā ir galīgā lēmējinstitūcija pilsētā. Tās sastāvā ir 60 deputāti, kurus ievēl ik pēc četriem gadiem. Rīgas domes prezidijs sastāv no Rīgas domes priekšsēdētāja un politisko partiju vai partiju bloku deleģētiem pārstāvjiem, kas ievēlēti pilsētas domē. Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas mērs ir [[Viesturs Kleinbergs]] no partijas "[[Progresīvie]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/?utm_source=lsmfront&utm_campaign=velesanas&utm_medium=velesanas|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-28|language=lv}}</ref> == Demogrāfija == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = right |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1718|5891 |1767|19500 |1775|19186 |1780|19935 |1785|25022 |1794|27813 |1800|29500 |1806|33665 |1816|39122 |1824|41493 |1829|51871 |1836|56564 |1840|60600 |1852|65777 |1857|61878 |1863|77467 |1867|102600 |1881|169300 |1897|282200 |1913|517500 |1920|185100 |1925|337699 |1930|377900 |1935|385063 |1940|353800 |1945|228200 |1950|482300 |1955|566900 |1959|580400 |1965|665200 |1970|731800 |1975|795600 |1979|835500 |1987|900300 |1990|909135 |1995|824988 |2000|764329 |2005|731762 |2010|709145 |2011|658637 |2012|636933 |2013|630565 |2014|633041 |2015|631754 |2016|630266 |2017|633264 |2018|630582 |2019|625970 |2020|621012 |2021|614618 |2022|605802 |2023|609489 |2024|605273 }}13. gadsimta sākumā Rīgā dzīvoja apmēram 1 000 cilvēku, 15. gadsimtā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 8 000, ekonomiskā uzplaukuma laikā 16. gadsimtā Rīga bija viena no Baltijas jūras piekrastes lielākajām pilsētām un tajā dzīvoja apmēram 16 000 cilvēku. Nākamajos gadsimtos ilgstošā karadarbība, mēris un ekonomiskais pagrimums nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko situāciju, un 1720. gadā Rīgā bija mazāk nekā 6 000 cilvēku.<ref name=":2" /> 18. un 19. gadsimtā Rīga sāka pieaugt straujāk, 1867. gadā, kad notika 1. tautas skaitīšana, Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Ļoti strauja attīstība Rīgā bija vērojama 50 gadu periodā starp 1863. gadu un 1913. gadu, kad iedzīvotāju skaits pieauga par vairāk nekā 440 000.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}</ref> Rīgas iedzīvotāju skaita salīdzinājums pēc četru tautas skaitīšanu materiāliem liecina, ka no 1867. līdz 1913. gadam tas palielinājās gandrīz 5 reizes. Salīdzinot 1863. un 1914. gadu datus, pieaugums ir vēl lielāks — 7,2 reizes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīga 1860-1917|last=VĒSTURES INSTITŪTS|first=LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJA|publisher=Zinātne|year=1978|location=Rīga}}</ref> 1914. gadā iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]], un 1. tautas skaitīšanā neatkarīgajā Latvijā 1920. gadā Rīgā bija tikai 185 000 iedzīvotāji. Ar kara postījumu likvidēšanu un bēgļu atgriešanos iedzīvotāju skaits sāka atkal pieaugt.<ref name=":3" /> Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugumu pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] notikumi. Pēc vācu repatriācijas, 1941. gada deportācijām un citiem iedzīvotāju zaudējumiem 1943. gada tautas skaitīšanā Rīgā konstatēja apmēram 300 000 iedzīvotāju, tomēr ebreji netika pieskaitīti. Šis skaits ievērojami tālāk samazinājās 1944. gada beigās, kad piespiedu kārtā vai labprātīgi Rīgu atstāja daudz iedzīvotāju, kas devās trimdā uz Vāciju un citur, tādēļ iedzīvotāju skaits bija sarucis zem 200 000. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits atkal palielinājās, kas galvenokārt saistīts ar liela viesstrādnieku skaita ievešanu no pārējās PSRS.<ref name=":3" /> No 1946. līdz 1950. gadam Rīgā ik gadu iebrauca 54 600 cilvēku, migrācijas saldo bija 30 700 gadā. No 1951. līdz 1987. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās par 11 000 gadā.<ref name=":2" /> 1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs [[Nils Ušakovs]] apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku] Diena.lv 2014. gada 9. janvārī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/usakova-aicinajumam-atsaukusies-un-par-ridziniekiem-kluvusi-ap-10-000-cilveku.d?id=44022006 Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku] Delfi (LETA), 09.01.2014</ref> Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsoņu]] īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Rīgā bija piereģistrēti 473 548 Latvijas pilsoņi (74,3% no kopējā skaita), 139 639 [[Latvijas nepilsoņi]] (21,9%) un 17 591 Krievijas Federācijas pilsoņi (2,8%). Savukārt 2025. gadā Rīgā bija piereģistrēti 475 569 Latvijas pilsoņi (80,3%), 83 695 [[Latvijas nepilsoņi]] (14,1%) un 14 964 Krievijas pilsoņi (2,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>473 548</small><br />(74,3%) | <small>471 620</small><br /> | <small>478 150</small><br /> | <small>479 502</small><br /> | <small>482 673</small><br /> | <small>490 035</small><br /> | <small>490 232</small><br /> | <small>488 161</small><br /> | <small>486 112</small><br /> | <small>483 893</small><br /> | <small>478 834</small><br /> | <small>479 905</small><br /> | <small>476 759</small><br /> | <small>475 569</small><br />(80,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>139 639</small><br />(21,9%) | <small>135 534</small><br /> | <small>129 297</small><br /> | <small>123 934</small><br /> | <small>119 203</small><br /> | <small>114 432</small><br /> | <small>109 932</small><br /> | <small>105 383</small><br /> | <small>101 135</small><br /> | <small>97 207</small><br /> | <small>92 820</small><br /> | <small>90 045</small><br /> | <small>86 871</small><br /> | <small>83 695</small><br />(14,1%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>17 591</small><br />(2,8%) | <small>17 216</small><br /> | <small>18 723</small><br /> | <small>20 326</small><br /> | <small>20 621</small><br /> | <small>20 571</small><br /> | <small>20 603</small><br /> | <small>20 425</small><br /> | <small>20 162</small><br /> | <small>19 768</small><br /> | <small>19 356</small><br /> | <small>16 924</small><br /> | <small>16 184</small><br /> | <small>14 964</small><br />(2,5%) | | |} === Etniskais sastāvs === Pēc Rīgas un Vidzemes pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i un [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] iedzīvotāju etniskais sastāvs bija ļoti mainīgs. Ja 18. gadsimta beigās pilsētā dominēja [[vācbaltieši]] (viņi bija 46%, latvieši — 31%, krievi — 14%, poļi — 9%), tad 19. gadsimta beigās latvieši veidoja 33%, vācbaltieši — 31 %, krievi — 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. 20. gadsimta sākumā latviešu īpatsvars Rīgā palielinājās un 1935. gadā sasniedza 63%. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnijā daudzus Rīgas latviešus deportēja uz PSRS]] vai nogalināja, bet 1944. gadā piespieda doties bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju. Pēc Otrā pasaules kara okupācijas vara veicināja cittautiešu ieceļošanu no PSRS un latviešu īpatsvars samazinājās līdz 36,5% 1989. gadā.<ref name=":2" /> No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr [[latvieši|latviešu]], kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko [[krievs|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%). Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):<ref>{{lkv|X|20 441}}</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 1867 ! 1881 ! 1897 ! 1913 ! 1917 ! 1919 ! 1920 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1979 ! 1989 ! 2000 ! 2011 ! 2020 |- ! Latvieši<br />(īpatsvars) | <small>24 199*</small><br />(23,6%) | <small>49 974*</small><br />(29,5%) | <small>127 046*</small><br />(45,0%) | <small>218 097*</small><br />(42,2%) | <small>114 379</small><br />(54,3%) | <small>109 660</small><br />(51,5%) | <small>99 580</small><br />(54,9%) | <small>227 842</small><br />(60,3%) | <small>242 731</small><br />(63,0%) | <small>258 528</small><br />(44,5%) | <small>299 072</small><br />(40,9%) | <small>317 546</small><br />(38,3%) | <small>331 934</small><br />(36,5%) | <small>313 368</small><br />(41,0%) | <small>298 412</small><br />(42,4%) | <small>308 597</small><br />(44,5%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.<br /> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2025. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2026. gada 7. martā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 285754 : Latvieši : green | slice 2 = 203804 : Krievi : red | slice 3 = 28316 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 20003 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 9979 : Poļi : aqua | slice 6 = 4348 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 2919 : Ebreji : white | slice 8 = 705 : Romi (čigāni) : pink | slice 9 = 588 : Igauņi : brown | slice 10 = 38637 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 595 053 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 48,0% | style="text-align:center;" | 285 754 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 34,2% | style="text-align:center;" | 203 804 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,8% | style="text-align:center;" | 28 316 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,4% | style="text-align:center;" | 20 003 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,7% | style="text-align:center;" | 9979 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,7% | style="text-align:center;" | 4348 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,5% | style="text-align:center;" | 2919 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 705 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 588 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 6,5% | style="text-align:center;" | 38 637 |} == Augstceltnes un augstākās būves == [[Attēls:TV tornis 2004.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas augstceltnes un augstākās būves}} Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir ''[[Zunda Towers]]'', kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,<ref>[http://www.colliers.com/lv-lv/p-55520 Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī [[Saules akmens]], ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- |style="text-align:center;"| 1. |''[[Zunda Towers]]'' | style="text-align:center;" | 123 | style="text-align:center;" | 30 | style="text-align:center;" | 2015 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Saules akmens]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;" | 27 | style="text-align:center;"| 2004 |- | style="text-align:center;"| 3. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' | style="text-align:center;"| 114 | style="text-align:center;"| 32 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 108 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 5. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]'' | style="text-align:center;"| 99 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Radisson Blu Hotel Latvija]] | style="text-align:center;"| 95 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 92 | style="text-align:center;"| 26 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 89 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 9. | ''[[Astra Lux]]'' | style="text-align:center;"| 81 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 10. | ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 78 | style="text-align:center;"| 25 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 11. | [[Preses nams]] | style="text-align:center;"| 77 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1977 |- | style="text-align:center;"| 12. | [[Skanstes virsotnes]] (4 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 13. | [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 14. | [[Centra nams]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 15. | "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" | style="text-align:center;"| 68 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2012 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākie Rīgas torņi un baznīcas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- | style="text-align:center;"| 1. | [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 368 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;"| 1746 |- | style="text-align:center;"| 3. | [[Āgenskalna televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 110 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons | style="text-align:center;"| 109 | style="text-align:center;"| 1981 |- | style="text-align:center;"| 5. | [[Rīgas Doms]] | style="text-align:center;"| 90 | style="text-align:center;"| 1776 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] | style="text-align:center;"| 86 | style="text-align:center;"| 1225 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 1906 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 1869 |} |} == Transports == Rīga ar savu centrālo novietojumu un iedzīvotāju koncentrāciju vienmēr ir bijusi Latvijas infrastruktūras centrs. Rīgā sākas vairāki valsts nozīmes ceļi, austrumu-rietumu virzienā Rīgu šķērso Eiropas autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]], bet dienvidu-ziemeļu — [[Eiropas autoceļš E67|E67]]. === Infrastruktūra === [[Attēls:Jahtas pie Ķīpsalas (5).jpg|thumb|Vanšu tilts]] Rīgā Daugavu šķērso vairāki tilti. Senākais no tiem ir [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]], kas ir vienīgais dzelzceļa pārvades tilts Rīgā. [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] savieno [[Vecrīga|Vecrīgu]] un [[Pārdaugava|Pārdaugavu]], [[Salu tilts]] savieno [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]] un Pārdaugavu caur [[Zaķusala|Zaķusalu]] un [[Lucavsala|Lucavsalu]], bet [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]] savieno Vecrīgu un Pārdaugavu caur [[Ķīpsala|Ķīpsalu]]. 2008. gadā tika pabeigta [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] projekta pirmā kārta pāri Daugavai, un 17. novembrī tas tika nodots satiksmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklats-jaunais-dienvidu-tilts.a49948/|title=Atklāts jaunais Dienvidu tilts|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Tilta izbūves darbi tika sākti 2004. gadā, bet pabeigti 2013. gadā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienvidu-tilta-ceturtas-kartas-buvniecibu-plano-sakt-2019.gada.a244033/|title=Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecību plāno sākt 2019. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Dienvidu tilts bija lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, un tā mērķis bija samazināt satiksmes sastrēgumus pilsētas centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18|title=Dienvidu Tilts|website=web.archive.org|access-date=2023-07-31|date=2007-09-15|archive-date=2007-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20070915162206/http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18}}</ref> Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem [[Lats|latu]] jeb vairāk nekā 810 miljonus [[eiro]].<ref name=":5" /> === Gaisa satiksme === [[Attēls:Riga Airport 2016.jpg|thumb|Starptautiskā lidosta "Rīga"]] Rīgā ir viena lidosta, kas apkalpo komerciālās aviokompānijas — 1975. gadā uzceltā [[starptautiskā lidosta "Rīga"]]. Tā ir galvenā aviokompānijas ''[[AirBaltic]]'' bāze, un ir viena no aviokompānijas [[Ryanair|''RyanAir'']] bāzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelspill.com/guides/latvia-3096/|title=Latvia Travel Guide: Everything You Need to Know – Travel Spill|last=Vaivade|first=Samanta|website=travelspill.com|access-date=2023-07-31|date=2023-04-12|language=en}}</ref> Pēc pasažieru skaita lidosta ir lielākā Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lidosta-riga-tuvakajos-gados-attistiba-plano-investet-247-miljonus-eiro.a442614/|title=Lidosta «Rīga» tuvākajos gados attīstībā plāno investēt 247 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Ap lidostu tiek būvēts jauns multimodāls transporta mezgls ar ''[[Rail Baltica]]'' staciju, un plānā ietilpst lidostas pilsētas attīstība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Bijusī starptautiskā lidosta — [[Spilves lidosta]], kas atrodas 5 km attālumā no Rīgas centra, tiek izmantota mazajām lidmašīnām, pilotu apmācībai un izklaides aviācijai. Padomju laikā Rīgā atradās militārā aviobāze — [[Rumbulas lidlauks]]. === Starppilsētu satiksme === Rīgu ar pārējo Latviju savieno iekšzemes vilcieni, ko apkalpo [[Pasažieru vilciens]]. Galvenā dzelzceļa stacija ir [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]]. ''Rail Baltica'' projekts paredz izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju caur Rīgu, kas savienotu [[Tallina|Tallinu]] ar [[Lietuva]]s un [[Polija]]s robežu, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2030. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/|title=«Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> [[Rīgas Starptautiskā autoosta]] nodrošina iekšzemes un starptautiskos savienojumus ar autobusiem. === Ūdens satiksme === [[Rīgas osta|Rīgas brīvosta]] dod iespēju veikt kravu un pasažieru pārvadājumus pa jūru. Prāmji piestāj [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas pasažieru terminālī]]. === Sabiedriskais transports Rīgā === {{Pamatraksts|Sabiedriskais transports Rīgā}} [[Attēls:16-08-30-Riga Daugavgrīva-RR2 3795.jpg|thumb|200x200px|Autobuss [[Solaris Urbino 18|Solaris Urbino]] III 18]] Sabiedrisko transportu pilsētā nodrošina [[Rīgas satiksme]], un tas sastāv no 51 autobusu, 22 trolejbusu un 6 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/|title=Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-07-31|archive-date=2017-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20170731123614/https://www.rigassatiksme.lv/lv/}}</ref> Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. [[Attēls:1. tramvajs atiet no pieturas "Sporta akadēmija" (8).jpg|thumb|200x200px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] Rīgā]] Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Rīgā pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. == Sports == [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] gadā Rīgā norisinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Vairāki Rīgas klubi spēlē [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] spēlē [[FK RFS]], [[Riga FC]] un [[FK Metta]], [[FK Auda]]. Katru pavasari Rīgā notiek [[Rīgas maratons]]. Rīgā bāzēti arī vairāki [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubi — [[BK VEF Rīga]], [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Zeļļi]], kā arī sieviešu basketbola klubs [[TTT Rīga]]. == Mediji == === Radiostacijas === {{pamatraksts|Radio Rīgā}} {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 88,6 MHz || align="left" | Jumor FM |- | 89,2 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] [[Radio SWH Rock]] |- | 90,0 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] Radio SWH Gold |- | 90,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 1]] |- | 91,5 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- | 91,9 MHz || align="left" | TOPradio- Dimzukalns (Iecava) |- | 93,1 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Radio_5_logo.png|20px]] [[Latvijas Radio 5]] — Pieci.lv |- | 93,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Index123456.jpg|20px]] [[Radio Baltkom]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 94,5 MHz || align="left" | Retro FM |- | 94,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Capital_fm_logo_lv.jpg|20px]] [[Capital FM]] |- | 95,8 MHz || align="left" | [[Attēls:NABA_95-8.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 6]] — Radio NABA |- | 96,2 MHz || align="left" | EHR Russkie Hiti |- | 96,8 MHz || align="left" | EHR SuperHits |- | 97,3 MHz || align="left" | [[Attēls:RADIO MARIJA LOGO.png|20px]] [[Radio Marija]] |- | 98,3 MHz || align="left" | TOPradio |- | 99,0 MHz || align="left" | Radio Jurmala- Jūrmala |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 99,5 MHz || align="left" | MIX FM Dance |- | 100,0 MHz || align="left" | Radio PIK |- | 100,5 MHz || align="left" | [[Attēls:BBC World Service red.svg|20px]] BBC World Service |- | 101,0 MHz || align="left" | XO FM |- | 101,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Kristīgais_Radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Kristīgais radio]] |- | 102,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] Radio Skonto+ |- | 102,7 MHz || align="left" | Radio MIX FM |- | 103,2 MHz || align="left" | Russkoe Retro |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 103,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 3]] — Klasika |- | 104,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Ehr-logo-_2016.png|20px]] [[European Hit Radio]] |- | 105,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH]] |- | 105,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH +]] |- | 106,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Star_FM_Logo.png|20px]] [[Star FM]] |- | 106,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_tev_logo.png|20px]] [[Radio TEV]] |- | 107,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] [[Radio Skonto]] |- | 107,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 4]] — Doma Laukums |- |} |} == Sadraudzības pilsētas == Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/rigas-sadraudzibas-pilsetas |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2022|07|01||bez}}}}</ref> {{Col-begin|width=75%}} {{Col-3}} * {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Francija}} [[Bordo]], [[Francija]] * {{flaga|Vācija}} [[Brēmene]], [[Vācija]] * {{flaga|ASV}} [[Dallasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]], [[Armēnija]] * {{flaga|Itālija}} [[Florence]], [[Itālija]] * {{flaga|Austrālija}} [[Kērnsa]], [[Austrālija]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]] * {{flaga|Japāna}} [[Kobe]], [[Japāna]] {{Col-3}} * {{flaga|Zviedrija}} [[Norčēpinga]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Kazahstāna}} [[Astana]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], [[Dānija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]] * {{flaga|Somija}} [[Pori]], [[Somija]] * {{flaga|Vācija}} [[Rostoka]], [[Vācija]] * {{flaga|Čīle}} [[Santjago]], [[Čīle]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], [[Zviedrija]] {{Col-3}} * {{flaga|Ķīna}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], [[Ķīna]] * {{flaga|Taivāna}} [[Taibei]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Igaunija]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]], [[Igaunija]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], [[Gruzija]] * {{flaga|Polija}} [[Varšava]], [[Polija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]] {{Col-end}} == Attēlu galerija == {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=150 | height=100 | lines=3 |align=center |perrow=5 |Attēls:Riga old.jpg|[[Vecrīga]]s panorāma ar promenādi pirms 1900. gada |Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|Rīgas panorāma un [[Āgenskalna līcis]] no [[Pārdaugava]]s puses pirms Pirmā pasaules kara |Attēls:Riga castle tower.jpg|Rīgas pils, raugoties no [[Daugava]]s |Attēls:Rigas uzraksts.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas |File:Rīgas zīme pie Jūrmalas gatves.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves |Attēls:IMG 6670.JPG|Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma |Attēls:Vecriga_no_upes.jpg|Vecrīga, raugoties no Daugavas |Attēls:321505.jpg|Rīgas centrālā daļa |Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas iekraušanas celtņi |Attēls:Vecriiga no Zakjusalas.jpg|Vecrīga, skatoties no [[Zaķusala]]s. Priekšplānā [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] |Attēls:Vanšu Bridge.jpg|Vanšu tilts no Eksporta ielas ||Rīgas panorāma uz tās rietumiem }} === Rīgas panorāma === {{wide image|Rigapanorama.JPG|1800px|Panorāma no [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s augstceltnes}} {{wide image|Vecriga view from saint peter church 2011.jpg|1200px|Panorāma no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s torņa}} <!-- ==Dokumenti== === Indriķa hronika par Rīgas vietas izvēli === 1200. gads: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu — vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā — tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu. 1201. gada vasara: Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.» --> == Ievērojamas personības == Rīgā dzimuši: {{div col}} * inženieris, politiķis [[Georgs Armitsteds]] (1847—1912), * baletdejotājs [[Mihails Barišņikovs]] (1948), * arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] (1834—1891), * ķirurgs, aseptikas pamatlicējs [[Ernests fon Bergmanis]] (1836—1907), * politiķis [[Johans Kristofs Bērenss]] (1729—1792), * filozofs [[Jesaja Berlins]] (1909—1997), * mākslinieks [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002), * arhitekts [[Gunārs Birkerts]] (1925—2017), * arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] (1858—1945), * inženieris [[Frīdrihs Canders]] (1887—1933), * inženieris [[Valters Caps]] (1905—2003), * politiķis [[Gustavs Celmiņš]] (1899—1968), * māksliniece [[Vija Celmiņa]] (1938), * dzejnieks [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950), * hokejists [[Lauris Dārziņš]] (1985), * hokejists [[Kaspars Daugaviņš]] (1988), * izgudrotājs, uzņēmējs [[Džeikobs Deiviss]] (1831—1908), * žurnālists [[Jānis Domburs]] (1972), * kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]] (1898—1948), * arhitekts [[Johans Daniels Felsko]] (1813—1902), * operdziedātāja [[Elīna Garanča]] (1976), * komponiste [[Lūcija Garūta]] (1902—1977), * politiķis [[Ivars Godmanis]] (1951), * neirofiziologs [[Elhonons Goldbergs]] (1946), * tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (1988), * fotogrāfs [[Filips Halsmans]] (1906—1979) * datorzinātnieks [[Juris Hartmanis]] (1928), * filozofs [[Nikolajs Hartmanis]] (1882—1950), * hokejists [[Artūrs Irbe]] (1967), * diriģents [[Mariss Jansons]] (1943—2019), * basketboliste [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1983), * komponists [[Imants Kalniņš]] (1941), * politiķis [[Aigars Kalvītis]] (1966), * aktrise un politiķe [[Ausma Kantāne-Ziedone]] (1941), * vijolnieks [[Gidons Krēmers]] (1947), * rakstnieks [[Vilis Lācis]] (1904—1966), * mākslas vēsturnieks [[Imants Lancmanis]] (1941), * arhitekts [[Eižens Laube]] (1880—1967), * mēmā kino aktrise [[Lia Mara]] (''Lya Mara'') (1897—1960), * aktrise [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] (1951), * hokejists [[Edgars Masaļskis]] (1980), * hokejists [[Sergejs Naumovs]] (1969), * ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), * gleznotājs [[Kārlis Padegs]] (1911—1940), * paleontologs [[Kristians Panders]] (1794—1865), * komponists [[Raimonds Pauls]] (1936), * komponists [[Georgs Pelēcis]] (1947), * dzejnieks [[Kristiāns Jāks Pētersons]] (1801—1822), * arhitekts [[Heincs Pīrangs]] (1876—1936), * komiķis un aktieris [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987) * kamaniņu braucējs [[Mārtiņš Rubenis]] (1978), * dziedātājs [[Normunds Rutulis]] (1971), * rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] (1926—2022), * aktieris [[Juris Strenga]] (1937), * katoļu bīskaps [[Viktors Stulpins]] (1971), * politiķis [[Jānis Šilfs]] (1881—1921), * vēsturnieks [[Kārlis Kristiāns Širrens]] (1826—1910), * arhitekts [[Reinholds Šmēlings]] (1840—1917), * šahists (astotais pasaules čempions) [[Mihails Tāls]] (1936—1992) * bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]] (1939), * bijusī Latvijas Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1937), * vingrotājs [[Igors Vihrovs]] (1978), * komponists un dziedātājs [[Alfrēds Vinters]] (1908—1976), * hokejists [[Sergejs Žoltoks]] (1972—2004). {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Rīgas plānošanas reģions]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas dome]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Pieminekļi Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Riga|Rīga}} * [http://www.riga.lv/ Rīgas pilsētas domes portāls] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga — Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] * [http://www.vecriga.info/ Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8088 Rīga Latvijas ceļvedī] * [http://latviainside.com/explore/tours/aero/riga-vr/virtualtour.html Interaktīva 360° Rīgas aero tūre] {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas novadu centri}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rīga| ]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] 1pp9sbw21trkgs9w4vfec0h2z6s5qqm 4484401 4484400 2026-06-20T00:23:50Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Arturijoooo12345678910|Arturijoooo12345678910]], atjaunoju versiju, ko saglabāja EUPBR 4475783 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|Latvijas galvaspilsētu|Rīga (nozīmju atdalīšana)|Rīga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rīga | settlement_type = Galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/3/2/2 |caption_align = center |image1 = Riga (33844464828).jpg |caption1 = [[Vecrīga]] |image2 = House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg |caption2 = [[Melngalvju nams]] |image3 = Freedom Monument, Riga (09.09.2022).02.jpg |caption3 = [[Brīvības piemineklis]] |image4 = Alberta street 2a 01.jpg |caption4 = [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] |image5 = Opera house with pond.jpg |caption5 = [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] |image6 = View from Latvian Academy of Sciences building.05.jpg |caption6 = [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |image7 = Mezparka-estrade.jpg |caption7 = [[Mežaparka Lielā estrāde]] |image8 = Old Riga Vecrīga Town Hall.jpg |caption8 = [[Rīgas rātsnams]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Riga.svg | flag_size = 125px | flag_link = Rīgas karogs | image_shield = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | image_blank_emblem = Rīgas Logo.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_size = 100px | shield_link = Rīgas ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 23 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 12. gadsimtā | established_title2 = Dibināta | established_date2 = 1201. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = kopš 1225. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm|title=Vissenākie laiki|publisher=Rīgas pašvaldības portāls|accessdate={{dat|2012|4|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101010060809/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm}}</ref> | government_type = [[Rīgas dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie|P]]) | area_footnotes = | area_total_km2 = 307.17 | area_land_km2 = 258.67 | area_water_km2 = 48.5 | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 1070201 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-10(01-84) | area_code = | website = {{URL|http://www.riga.lv}} | footnotes = | official_name = Rīgas valstspilsēta }} '''Rīga''' ir [[Latvija]]s [[galvaspilsēta]], [[valstspilsēta]] un viens no galvenajiem [[rūpniecība]]s, darījumu, [[kultūra]]s, [[Sports|sporta]] un [[Finanses|finanšu]] centriem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī nozīmīga [[osta]]s pilsēta. Ar 605 273 iedzīvotājiem (2024. gada dati) tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā. Tās robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas [[Aglomerācija|aglomerācijā]] — vairāk nekā puse visu [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]]. Pilsētas teritorijas platība ir 307,17 km². [[Rīgas vēsturiskais centrs]] ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]] un ir ievērojams ar [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē. == Vēsture == {{Pamatraksts|Rīgas vēsture}} Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir [[Baltija]]s valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar [[20. gadsimts|20. gadsimtu]] — [[Latvijas Republika]]s galvaspilsēta. Rīgā arī atradās [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] un [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] pārvaldes institūcijas, taču pilsētai bija pašai sava pašvaldība un administratīvi teritoriālā vienība. {{Quote box | width = 25% | align = left | title = Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām: | fontsize = 80% | quote = {{Flagicon image|Flag of the Teutonic Order.svg|link=}} [[Livonijas bīskapija]] 1201—1255<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_State_of_the_Teutonic_Order.svg|link=}} [[Rīgas arhibīskapija]] (metropole [[Livonijas Konfederācija]]i) 1255—1562<br /> [[Rīgas brīvpilsēta]] 1561—1581<br /> {{Flagicon image|Coat_of_arms_of_Swedish_Livonia_(18th_century).svg|link=}} [[Zviedru Vidzeme]] (daļa no [[Zviedrijas vēsture|Zviedru Impērija]]s) 1600—1721<br /> {{Flagicon image|Flag of the Governorate of Livonia.svg|link=}} [[Vidzemes guberņa]] (daļa no [[Krievijas Impērija]]s) 1721—1918<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1918–1940<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1940–1941<br /> {{Flagicon image|Flag of Germany (1935–1945).svg|link=}} [[Latvijas ģenerālapgabals]] (daļa no [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāta]]) 1941–1944<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1944–1990<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1990–mūsdienas<br /> }} === Pašreizējā pilsētas attīstība === 21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja [[Latvija]]s [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Rīgā uzcēla vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, arī "[[Saules akmens]]" augstceltni [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Uzsāka [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas — "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" — celtniecību. "[[Rīgas satiksme]]" pilnībā nomainīja nolietotos autobusus, daļēji arī trolejbusus un tramvajus. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Rīgā vairākkārt notika [[Pasaules čempionāts hokejā]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā]]. 2006. gadā Rīgā notika [[19. NATO samits]]. Līdz ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzus celtniecības un attīstības projektus apturēja, tomēr pabeidza [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] jaunās ēkas celtniecību. Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> 2015. gadā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] laikā Rīgā notika 4. Austrumu partnerības samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/meetings/international-summit/2015/05/21-22/|title=Eastern Partnership summit, Riga, 21-22 May 2015}}</ref> == Ģeogrāfija == Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] teritorijā, abos [[Daugava]]s krastos (teritoriju [[Daugava]]s kreisajā krastā sauc par [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]). Rīgas pilsētas teritorijā krustojas [[57. ziemeļu paralēle]] un [[24. austrumu meridiāns]]. Rīgas valstspilsēta robežojas ar [[Jūrmala]]s pilsētu, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ādažu novads|Ādažu]] novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir [[Dzegužkalns]] — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri. Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] abrāzijas—akumulācijas, [[Litorīnas jūra|Litorīnas]] un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa. === Ūdeņi === Rīgas teritorijā ir vairāk nekā 30 dažādu ūdens objektu (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezeri un dīķi). Tie aizņem ~17,6% no visas pilsētas teritorijas.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/4.1_SIVN_VP_20090616.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam grozījumu stratēăiskā ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> Rīgas pilsētas teritorijas lielākā daļa ietilpst Daugavas baseina teritorijā, tomēr neliela daļa ietilpst arī [[Lielupe]]s sateces baseinā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/11/6_strategiskais_ietekmes_uz_vidi_novertejums_Vides_parskats.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> [[Attēls:Waterfall in Arkadija Park (14965334716).jpg|left|thumb|Ūdenskritums uz [[Mārupīte]]s [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]]]] Lielākā ūdens objekta — Daugavas — garums pilsētas robežās ir ~31 km, platums pie tiltiem ~700 m, dziļums 8 — 15 m. Daugavas kreisā krasta lielākās pietekas ir [[Ķekava (upe)|Ķekava]] (ietek [[Sausā Daugava|Sausajā Daugavā]]), [[Mārupīte]] un [[Hapaka grāvis]]. Šim krastam īpaši raksturīgas tā saucamās attekas — [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazā Daugava]], [[Bieķengrāvis]], [[Zunds (Rīga)|Zunds]] un [[Buļļupe]]. Daugavas labā krasta svarīgākā pieteka ir [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]; šeit ir arī divas lielas attekas — [[Sarkandaugava (atteka)|Sarkandaugava]] un [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]], kā arī [[Pilsētas kanāls]] un vairākas nelielas attekas Zvirgzdu salas un [[Kundziņsala]]s apkaimē.<ref name=":0" /> Hidrogrāfiskais tīkls pilsētas robežās ir regulēts vai gandrīz pilnībā izmainīts. Pilsētas teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Teritorijās, kur virsūdeņu notece netiek regulēta, ir daudz pārmitru platību, nelielu purvu.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Liela daļa no mazajām ūdenstecēm ([[Strazdupīte (Juglas ezera pieteka)|Strazdupīte]], [[Mailes upīte|Mailes grāvis]], [[Šmerļupīte]], [[Dreiliņupīte]] u.c.) ir aizbērtas vai aizsērējušas.<ref name=":1" /> Ziemeļos un ziemeļaustrumos pilsētu ieskauj divi lieli ezeri — [[Juglas ezers]] un [[Ķīšezers]]. Tie ir [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] relikti.<ref name=":2" /> Pilsētas teritorijā ir daudz nelielu ezeru: [[Bābelītis]], [[Gaiļezers]], [[Linezers (Rīga)|Linezers]], [[Velnezers]]. Daugavas kreisajā krastā ir uz Mārupītes mākslīgi veidotais [[Māras dīķis]]. Pieminami arī [[Dambjapurva ezers]] un [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjera ūdenstilpe]].<ref name=":0" /> === Klimats === {{Pamatraksts|Rīgas klimats}}[[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|[[Vanšu tilts]], [[Saules akmens]] un ''[[Zunda Towers]]'' naktī]] Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē. [[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūnijs|22. jūnijā]], 56,4°, bet zemākais — [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²). ==== Temperatūra ==== Viszemākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī. * −34,9 °C ([[1956]]. gada [[1. februāris]]) * −34,6 °C ([[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]]) * −33,7 °C ([[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]]) Visaugstākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā. * +34,5 °C ([[1885]]. gada [[15. jūlijs]] un [[1914]]. gada [[15. jūlijs]])<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus]{{Novecojusi saite}}</ref> * +34,1 °C ([[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]]) * +34,0 °C ([[1896]]. gada [[30. jūlijs]], [[1923]]. gada [[13. jūlijs]] un [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]]) Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš. Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] (1927. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas 1906. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām). Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|Vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]]. Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2007|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 | title = Klimatisko normu dati | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024913/https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ | title = Gaisa temperatūras rekordi | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024910/https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ }}</ref> {{RigaMeteoData}} === Daba === Rīgas atrašanās vieta Daugavas, Lielupes grīvā un Rīgas līča piekrastē radījusi labvēlīgus apstākļus augstai bioloģiskajai daudzveidībai. Jūras piekrastē, ezeru un upju krastmalās, mežos, pļavās un pat pilsētas centrā var atrast Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus. Kopumā konstatēti 14 Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidi, kā arī 21 Eiropas nozīmes biotops, no tiem 10 ir prioritāri aizsargājami biotopi.<ref name=":0" /> ==== Flora ==== Rīgai pilsētas robežās pieder vairāk kā 5500 ha meža jeb apmēram 8% no kopējās teritorijas. Meži ir izvietojušies atsevišķos masīvos, kurus nošķir ūdeņi vai dzīvojamie rajoni. Lielākie Rīgas mežu masīvi ir Kleistu — Bolderājas, Vecāķu — Vecdaugavas, Biķernieku, Buļļu, Imantas, Mežaparka, Mārupes un Juglas masīvs. Rīgas mežos valdošā koku suga ir [[Priedes|priede]] — 88,1%, tai seko [[Bērzi|bērzs]] — 6,6% un [[melnalksnis]] — 2,8%. Rīgas mežu pamatu veido priežu sausieņu meži. No mežu augšanas apstākļu tipiem dominējošie ir [[Sils|sili]], [[Mētrājs|mētrāji]] un lāni. Lielākie un dabiskākie mežu masīvi plešas gar Rīgas līci. Rīgas līcim piegulošā mežu teritorija ir iekļauta [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]].<ref name=":0" /> Samērā lielas platības pilsētā aizņem sabiedriskie apstādījumi dārzos, parkos un skvēros, un tajos ir liels introducēto sugu skaits (aptuveni 600 koku un krūmu sugu).<ref name=":2" /> Apdzīvotu vietu un rūpniecisko teritoriju tiešā tuvumā Rīgas teritorijā konstatētas 36 īpaši aizsargājamas ziedaugu sugas un 10 īpaši aizsargājamas sēņu sugas.<ref name=":0" /> ==== Fauna ==== Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā. [[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|left|200px|[[Mājas balodis]], izplatīts putns Rīgā]] Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo [[Alnis|aļņi]], dažkārt [[stirna]]s, retāk [[Meža cūka|mežacūkas]], bieži [[Rudā lapsa|rudās lapsas]]. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas [[Eirāzijas vāvere|vāveres]], pilsētas nomalēs un [[Daugava]]s salās — [[pelēkais zaķis]]. Piemērotos biotopos iespējams atrast [[Eiropas kurmis|kurmi]] un [[Eiropas ezis|ezi]], kā arī [[Meža cirslis|meža cirsli]] un [[Mazais cirslis|mazo cirsli]]. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta ne vien lapsa, bet arī [[Amerikas ūdele]] (galvenokārt gar [[Daugava|Daugavu]]), retāk [[Meža sesks|sesks]] un [[meža cauna]]. [[Eirāzijas bebrs|Bebri]] novēroti ne tikai pilsētas perifērijā, bet arī tuvu pilsētas centram, piemēram, Zaķusalā un Pilsētas kanālā. [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un Mangaļu pussalā konstatētas 6 sikspārņu sugas, kuras visas ir Latvijā īpaši aizsargājamas. Rīgā sastopamas 4 īpaši aizsargājamas abinieku sugas. Rīgas pilsētā ir salīdzinoši liela arī bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība — 20 Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, no tām 4 gliemju, 15 kukaiņu, 1 zirnekļu suga. [[Attēls:Columba livia domestica.JPG|thumb|Baloži]] Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Rīgā ligzdo vairāk par 150 putnu sugām jeb 60% no Latvijas kopējā putnu sugu skaita. Kopā ar caurceļotājiem, ziemotājiem, kā arī ieceļotājiem konstatēto putnu sugu skaits sasniedz 260. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, [[mājas balodis|mājas balodim]], [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], arī [[svīre]]i, [[Melnais erickiņš|melnajam erickiņam]] un [[Kovārnis|kovārnim]]. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē [[lielā zīlīte]], bieži sastopams [[melnais mežastrazds]], [[žubīte]], [[gaišais ķauķis]], [[sīlis]], [[lauku balodis]], [[Pelēkā vārna|vārna]] un [[žagata]]. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī [[lakstīgala]], [[sarkanrīklīte]], [[melnais mušķērājs]], daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, [[vītītis]], [[cekulzīlīte]], [[erickiņš]]. Daugavā un ezeros ir [[Lielais ķīris|lielo ķīru]] kolonijas. Pļavās sastopama [[ķīvīte]], smiltājos — [[upes tārtiņš]], ūdenstilpēs — [[meža pīle]]. Rīgas pilsētas teritorijā konstatētas 53 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas.<ref name=":0" /> == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|200px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta]] Rīga ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], kas iedalīta sešās administratīvās vienībās: * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] (3 km²) * [[Kurzemes rajons]] (79 km²) * [[Zemgales priekšpilsēta]] (41 km²) * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] (77 km²) * [[Vidzemes priekšpilsēta]] (57 km²) * [[Latgales priekšpilsēta]] (50 km²) Pēc platības lielākais ir [[Kurzemes rajons]], bet mazākais [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir [[Latgales priekšpilsēta]], savukārt [[Vidzemes priekšpilsēta]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tas ir visstraujāk samazinājies.<ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats ([[portatīvā dokumenta formāts|PDF]] fails)</ref> === Rīgas pilsētas administratīvās robežas === {{Pamatraksts|Rīgas robežas}} Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju. === Teritorijas iedalījums === * Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km² (21,8%) * Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km² (17,0%) * Ielas un ceļi aizņem 24,64 km² (8,0%) * Parki aizņem 57,54 km² (19,0%) * Ūdens platības aizņem 48,50 km² (15,8%)<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm |title=Rīgas pašvaldības portāls |access-date={{dat|2008|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090228074024/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm }}</ref> === Rīgas apkaimes === [[Attēls:View from St. Peter's Church Spire, Riga (07.09.2022).06.jpg|thumb|Skats no Pētera baznīcas]] 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nebija oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt [[Spilve (Rīga)|Spilvi]], kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga. 2007. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — [[Apkaime (pilsēta)|apkaimju]] definēšanas, kurā Rīga sastāv no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref>[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuāli]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> Apkaimju definēšanu Rīgas attīstības plānā 2006.—2018. gadam ierosināja [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības departaments. Sarunvalodā bieži lietotais termins '[[mikrorajons]]' tika raksturots kā "arhitektonisks un būtu grūti piemērojams tādās vēsturiskajās pilsētas daļās kā, piemēram, Torņakalns, Vecpilsēta vai Grīziņkalns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/58-rigas-apkaimes-katra-ar-savu-identitati-un-raksturu/|title=58 Rīgas apkaimes – katra ar savu identitāti un raksturu|last=Miščuks|first=Autors: Aleksis|website=RDPAD|access-date=2025-05-27|date=2014-01-30|language=lv}}</ref> === Rīgas apkaimju uzskaitījums === ''Skatīt arī:'' ''[[Rīgas apkaimju uzskaitījums]]'' [[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|right|300px]] {{columns |width=200px |col1= * 1. [[Bolderāja]] * 2. [[Daugavgrīva]] * 3. [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * 4. [[Iļģuciems]] * 5. [[Imanta (Rīga)|Imanta]] * 6. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] * 7. [[Ķīpsala]] * 8. [[Rītabuļļi]] * 9. [[Spilve (Rīga)|Spilve]] * 10. [[Voleri]] * 11. [[Zasulauks]] * 12. [[Āgenskalns]] * 13. [[Atgāzene]] * 14. [[Beberbeķi]] * 15. [[Bieriņi]] |col2= * 16. [[Bišumuiža]] * 17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] * 18. [[Mūkupurvs]] * 19. [[Pleskodāle]] * 20. [[Salas (Rīga)|Salas]] * 21. [[Šampēteris]] * 22. [[Torņakalns]] * 23. [[Ziepniekkalns]] * 24. [[Zolitūde]] * 25. [[Čiekurkalns]] * 26. [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] * 27. [[Kundziņsala]] * 28. [[Mangaļsala]] * 29. [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] * 30. [[Mīlgrāvis]] |col3= * 31. [[Pētersala-Andrejsala]] * 32. [[Sarkandaugava]] * 33. [[Trīsciems]] * 34. [[Vecāķi]] * 35. [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]] * 36. [[Vecmīlgrāvis]] * 37. [[Vecrīga|Vecpilsēta]] * 38. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * 39. [[Berģi (Rīga)|Berģi]] * 40. [[Brasa]] * 41. [[Brekši]] * 42. [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]] * 43. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * 44. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * 45. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |col4= * 46. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * 47. [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]] * 48. [[Suži (Rīga)|Suži]] * 49. [[Teika (Rīga)|Teika]] * 50. [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] * 51. [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] * 52. [[Dārziņi]] * 53. [[Grīziņkalns]] * 54. [[Ķengarags]] * 55. [[Latgales apkaime]] * 56. [[Pļavnieki]] * 57. [[Rumbula]] * 58. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] }} == Administrācija == ''Pamatraksts: [[Rīgas pašvaldības vadītājs]]'' Rīgas valstspilsētas pašvaldības vadītājs ir [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]. Viņam palīdz viens vai vairāki vietnieki. [[Rīgas dome]] ir demokrātiski ievēlēta institūcija, un tā ir galīgā lēmējinstitūcija pilsētā. Tās sastāvā ir 60 deputāti, kurus ievēl ik pēc četriem gadiem. Rīgas domes prezidijs sastāv no Rīgas domes priekšsēdētāja un politisko partiju vai partiju bloku deleģētiem pārstāvjiem, kas ievēlēti pilsētas domē. Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas mērs ir [[Viesturs Kleinbergs]] no partijas "[[Progresīvie]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/?utm_source=lsmfront&utm_campaign=velesanas&utm_medium=velesanas|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-28|language=lv}}</ref> == Demogrāfija == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = right |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1718|5891 |1767|19500 |1775|19186 |1780|19935 |1785|25022 |1794|27813 |1800|29500 |1806|33665 |1816|39122 |1824|41493 |1829|51871 |1836|56564 |1840|60600 |1852|65777 |1857|61878 |1863|77467 |1867|102600 |1881|169300 |1897|282200 |1913|517500 |1920|185100 |1925|337699 |1930|377900 |1935|385063 |1940|353800 |1945|228200 |1950|482300 |1955|566900 |1959|580400 |1965|665200 |1970|731800 |1975|795600 |1979|835500 |1987|900300 |1990|909135 |1995|824988 |2000|764329 |2005|731762 |2010|709145 |2011|658637 |2012|636933 |2013|630565 |2014|633041 |2015|631754 |2016|630266 |2017|633264 |2018|630582 |2019|625970 |2020|621012 |2021|614618 |2022|605802 |2023|609489 |2024|605273 }}13. gadsimta sākumā Rīgā dzīvoja apmēram 1 000 cilvēku, 15. gadsimtā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 8 000, ekonomiskā uzplaukuma laikā 16. gadsimtā Rīga bija viena no Baltijas jūras piekrastes lielākajām pilsētām un tajā dzīvoja apmēram 16 000 cilvēku. Nākamajos gadsimtos ilgstošā karadarbība, mēris un ekonomiskais pagrimums nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko situāciju, un 1720. gadā Rīgā bija mazāk nekā 6 000 cilvēku.<ref name=":2" /> 18. un 19. gadsimtā Rīga sāka pieaugt straujāk, 1867. gadā, kad notika 1. tautas skaitīšana, Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Ļoti strauja attīstība Rīgā bija vērojama 50 gadu periodā starp 1863. gadu un 1913. gadu, kad iedzīvotāju skaits pieauga par vairāk nekā 440 000.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}</ref> Rīgas iedzīvotāju skaita salīdzinājums pēc četru tautas skaitīšanu materiāliem liecina, ka no 1867. līdz 1913. gadam tas palielinājās gandrīz 5 reizes. Salīdzinot 1863. un 1914. gadu datus, pieaugums ir vēl lielāks — 7,2 reizes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīga 1860-1917|last=VĒSTURES INSTITŪTS|first=LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJA|publisher=Zinātne|year=1978|location=Rīga}}</ref> 1914. gadā iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]], un 1. tautas skaitīšanā neatkarīgajā Latvijā 1920. gadā Rīgā bija tikai 185 000 iedzīvotāji. Ar kara postījumu likvidēšanu un bēgļu atgriešanos iedzīvotāju skaits sāka atkal pieaugt.<ref name=":3" /> Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugumu pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] notikumi. Pēc vācu repatriācijas, 1941. gada deportācijām un citiem iedzīvotāju zaudējumiem 1943. gada tautas skaitīšanā Rīgā konstatēja apmēram 300 000 iedzīvotāju, tomēr ebreji netika pieskaitīti. Šis skaits ievērojami tālāk samazinājās 1944. gada beigās, kad piespiedu kārtā vai labprātīgi Rīgu atstāja daudz iedzīvotāju, kas devās trimdā uz Vāciju un citur, tādēļ iedzīvotāju skaits bija sarucis zem 200 000. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits atkal palielinājās, kas galvenokārt saistīts ar liela viesstrādnieku skaita ievešanu no pārējās PSRS.<ref name=":3" /> No 1946. līdz 1950. gadam Rīgā ik gadu iebrauca 54 600 cilvēku, migrācijas saldo bija 30 700 gadā. No 1951. līdz 1987. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās par 11 000 gadā.<ref name=":2" /> 1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs [[Nils Ušakovs]] apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku] Diena.lv 2014. gada 9. janvārī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/usakova-aicinajumam-atsaukusies-un-par-ridziniekiem-kluvusi-ap-10-000-cilveku.d?id=44022006 Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku] Delfi (LETA), 09.01.2014</ref> Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsoņu]] īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Rīgā bija piereģistrēti 473 548 Latvijas pilsoņi (74,3% no kopējā skaita), 139 639 [[Latvijas nepilsoņi]] (21,9%) un 17 591 Krievijas Federācijas pilsoņi (2,8%). Savukārt 2025. gadā Rīgā bija piereģistrēti 475 569 Latvijas pilsoņi (80,3%), 83 695 [[Latvijas nepilsoņi]] (14,1%) un 14 964 Krievijas pilsoņi (2,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>473 548</small><br />(74,3%) | <small>471 620</small><br /> | <small>478 150</small><br /> | <small>479 502</small><br /> | <small>482 673</small><br /> | <small>490 035</small><br /> | <small>490 232</small><br /> | <small>488 161</small><br /> | <small>486 112</small><br /> | <small>483 893</small><br /> | <small>478 834</small><br /> | <small>479 905</small><br /> | <small>476 759</small><br /> | <small>475 569</small><br />(80,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>139 639</small><br />(21,9%) | <small>135 534</small><br /> | <small>129 297</small><br /> | <small>123 934</small><br /> | <small>119 203</small><br /> | <small>114 432</small><br /> | <small>109 932</small><br /> | <small>105 383</small><br /> | <small>101 135</small><br /> | <small>97 207</small><br /> | <small>92 820</small><br /> | <small>90 045</small><br /> | <small>86 871</small><br /> | <small>83 695</small><br />(14,1%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>17 591</small><br />(2,8%) | <small>17 216</small><br /> | <small>18 723</small><br /> | <small>20 326</small><br /> | <small>20 621</small><br /> | <small>20 571</small><br /> | <small>20 603</small><br /> | <small>20 425</small><br /> | <small>20 162</small><br /> | <small>19 768</small><br /> | <small>19 356</small><br /> | <small>16 924</small><br /> | <small>16 184</small><br /> | <small>14 964</small><br />(2,5%) | | |} === Etniskais sastāvs === Pēc Rīgas un Vidzemes pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i un [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] iedzīvotāju etniskais sastāvs bija ļoti mainīgs. Ja 18. gadsimta beigās pilsētā dominēja [[vācbaltieši]] (viņi bija 46%, latvieši — 31%, krievi — 14%, poļi — 9%), tad 19. gadsimta beigās latvieši veidoja 33%, vācbaltieši — 31 %, krievi — 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. 20. gadsimta sākumā latviešu īpatsvars Rīgā palielinājās un 1935. gadā sasniedza 63%. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnijā daudzus Rīgas latviešus deportēja uz PSRS]] vai nogalināja, bet 1944. gadā piespieda doties bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju. Pēc Otrā pasaules kara okupācijas vara veicināja cittautiešu ieceļošanu no PSRS un latviešu īpatsvars samazinājās līdz 36,5% 1989. gadā.<ref name=":2" /> No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr [[latvieši|latviešu]], kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko [[krievs|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%). Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):<ref>{{lkv|X|20 441}}</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 1867 ! 1881 ! 1897 ! 1913 ! 1917 ! 1919 ! 1920 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1979 ! 1989 ! 2000 ! 2011 ! 2020 |- ! Latvieši<br />(īpatsvars) | <small>24 199*</small><br />(23,6%) | <small>49 974*</small><br />(29,5%) | <small>127 046*</small><br />(45,0%) | <small>218 097*</small><br />(42,2%) | <small>114 379</small><br />(54,3%) | <small>109 660</small><br />(51,5%) | <small>99 580</small><br />(54,9%) | <small>227 842</small><br />(60,3%) | <small>242 731</small><br />(63,0%) | <small>258 528</small><br />(44,5%) | <small>299 072</small><br />(40,9%) | <small>317 546</small><br />(38,3%) | <small>331 934</small><br />(36,5%) | <small>313 368</small><br />(41,0%) | <small>298 412</small><br />(42,4%) | <small>308 597</small><br />(44,5%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.<br /> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2025. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2026. gada 7. martā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 285754 : Latvieši : green | slice 2 = 203804 : Krievi : red | slice 3 = 28316 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 20003 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 9979 : Poļi : aqua | slice 6 = 4348 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 2919 : Ebreji : white | slice 8 = 705 : Romi (čigāni) : pink | slice 9 = 588 : Igauņi : brown | slice 10 = 38637 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 595 053 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 48,0% | style="text-align:center;" | 285 754 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 34,2% | style="text-align:center;" | 203 804 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,8% | style="text-align:center;" | 28 316 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,4% | style="text-align:center;" | 20 003 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,7% | style="text-align:center;" | 9979 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,7% | style="text-align:center;" | 4348 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,5% | style="text-align:center;" | 2919 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 705 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 588 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 6,5% | style="text-align:center;" | 38 637 |} == Augstceltnes un augstākās būves == [[Attēls:TV tornis 2004.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas augstceltnes un augstākās būves}} Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir ''[[Zunda Towers]]'', kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,<ref>[http://www.colliers.com/lv-lv/p-55520 Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī [[Saules akmens]], ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- |style="text-align:center;"| 1. |''[[Zunda Towers]]'' | style="text-align:center;" | 123 | style="text-align:center;" | 30 | style="text-align:center;" | 2015 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Saules akmens]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;" | 27 | style="text-align:center;"| 2004 |- | style="text-align:center;"| 3. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' | style="text-align:center;"| 114 | style="text-align:center;"| 32 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 108 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 5. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]'' | style="text-align:center;"| 99 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Radisson Blu Hotel Latvija]] | style="text-align:center;"| 95 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 92 | style="text-align:center;"| 26 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 89 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 9. | ''[[Astra Lux]]'' | style="text-align:center;"| 81 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 10. | ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 78 | style="text-align:center;"| 25 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 11. | [[Preses nams]] | style="text-align:center;"| 77 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1977 |- | style="text-align:center;"| 12. | [[Skanstes virsotnes]] (4 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 13. | [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 14. | [[Centra nams]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 15. | "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" | style="text-align:center;"| 68 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2012 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākie Rīgas torņi un baznīcas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- | style="text-align:center;"| 1. | [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 368 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;"| 1746 |- | style="text-align:center;"| 3. | [[Āgenskalna televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 110 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons | style="text-align:center;"| 109 | style="text-align:center;"| 1981 |- | style="text-align:center;"| 5. | [[Rīgas Doms]] | style="text-align:center;"| 90 | style="text-align:center;"| 1776 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] | style="text-align:center;"| 86 | style="text-align:center;"| 1225 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 1906 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 1869 |} |} == Transports == Rīga ar savu centrālo novietojumu un iedzīvotāju koncentrāciju vienmēr ir bijusi Latvijas infrastruktūras centrs. Rīgā sākas vairāki valsts nozīmes ceļi, austrumu-rietumu virzienā Rīgu šķērso Eiropas autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]], bet dienvidu-ziemeļu — [[Eiropas autoceļš E67|E67]]. === Infrastruktūra === [[Attēls:Jahtas pie Ķīpsalas (5).jpg|thumb|Vanšu tilts]] Rīgā Daugavu šķērso vairāki tilti. Senākais no tiem ir [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]], kas ir vienīgais dzelzceļa pārvades tilts Rīgā. [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] savieno [[Vecrīga|Vecrīgu]] un [[Pārdaugava|Pārdaugavu]], [[Salu tilts]] savieno [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]] un Pārdaugavu caur [[Zaķusala|Zaķusalu]] un [[Lucavsala|Lucavsalu]], bet [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]] savieno Vecrīgu un Pārdaugavu caur [[Ķīpsala|Ķīpsalu]]. 2008. gadā tika pabeigta [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] projekta pirmā kārta pāri Daugavai, un 17. novembrī tas tika nodots satiksmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklats-jaunais-dienvidu-tilts.a49948/|title=Atklāts jaunais Dienvidu tilts|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Tilta izbūves darbi tika sākti 2004. gadā, bet pabeigti 2013. gadā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienvidu-tilta-ceturtas-kartas-buvniecibu-plano-sakt-2019.gada.a244033/|title=Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecību plāno sākt 2019. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Dienvidu tilts bija lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, un tā mērķis bija samazināt satiksmes sastrēgumus pilsētas centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18|title=Dienvidu Tilts|website=web.archive.org|access-date=2023-07-31|date=2007-09-15|archive-date=2007-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20070915162206/http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18}}</ref> Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem [[Lats|latu]] jeb vairāk nekā 810 miljonus [[eiro]].<ref name=":5" /> === Gaisa satiksme === [[Attēls:Riga Airport 2016.jpg|thumb|Starptautiskā lidosta "Rīga"]] Rīgā ir viena lidosta, kas apkalpo komerciālās aviokompānijas — 1975. gadā uzceltā [[starptautiskā lidosta "Rīga"]]. Tā ir galvenā aviokompānijas ''[[AirBaltic]]'' bāze, un ir viena no aviokompānijas [[Ryanair|''RyanAir'']] bāzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelspill.com/guides/latvia-3096/|title=Latvia Travel Guide: Everything You Need to Know – Travel Spill|last=Vaivade|first=Samanta|website=travelspill.com|access-date=2023-07-31|date=2023-04-12|language=en}}</ref> Pēc pasažieru skaita lidosta ir lielākā Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lidosta-riga-tuvakajos-gados-attistiba-plano-investet-247-miljonus-eiro.a442614/|title=Lidosta «Rīga» tuvākajos gados attīstībā plāno investēt 247 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Ap lidostu tiek būvēts jauns multimodāls transporta mezgls ar ''[[Rail Baltica]]'' staciju, un plānā ietilpst lidostas pilsētas attīstība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Bijusī starptautiskā lidosta — [[Spilves lidosta]], kas atrodas 5 km attālumā no Rīgas centra, tiek izmantota mazajām lidmašīnām, pilotu apmācībai un izklaides aviācijai. Padomju laikā Rīgā atradās militārā aviobāze — [[Rumbulas lidlauks]]. === Starppilsētu satiksme === Rīgu ar pārējo Latviju savieno iekšzemes vilcieni, ko apkalpo [[Pasažieru vilciens]]. Galvenā dzelzceļa stacija ir [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]]. ''Rail Baltica'' projekts paredz izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju caur Rīgu, kas savienotu [[Tallina|Tallinu]] ar [[Lietuva]]s un [[Polija]]s robežu, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2030. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/|title=«Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> [[Rīgas Starptautiskā autoosta]] nodrošina iekšzemes un starptautiskos savienojumus ar autobusiem. === Ūdens satiksme === [[Rīgas osta|Rīgas brīvosta]] dod iespēju veikt kravu un pasažieru pārvadājumus pa jūru. Prāmji piestāj [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas pasažieru terminālī]]. === Sabiedriskais transports Rīgā === {{Pamatraksts|Sabiedriskais transports Rīgā}} [[Attēls:16-08-30-Riga Daugavgrīva-RR2 3795.jpg|thumb|200x200px|Autobuss [[Solaris Urbino 18|Solaris Urbino]] III 18]] Sabiedrisko transportu pilsētā nodrošina [[Rīgas satiksme]], un tas sastāv no 51 autobusu, 22 trolejbusu un 6 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/|title=Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-07-31|archive-date=2017-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20170731123614/https://www.rigassatiksme.lv/lv/}}</ref> Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. [[Attēls:1. tramvajs atiet no pieturas "Sporta akadēmija" (8).jpg|thumb|200x200px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] Rīgā]] Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Rīgā pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. == Sports == [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] gadā Rīgā norisinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Vairāki Rīgas klubi spēlē [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] spēlē [[FK RFS]], [[Riga FC]] un [[FK Metta]], [[FK Auda]]. Katru pavasari Rīgā notiek [[Rīgas maratons]]. Rīgā bāzēti arī vairāki [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubi — [[BK VEF Rīga]], [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Zeļļi]], kā arī sieviešu basketbola klubs [[TTT Rīga]]. == Mediji == === Radiostacijas === {{pamatraksts|Radio Rīgā}} {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 88,6 MHz || align="left" | Jumor FM |- | 89,2 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] [[Radio SWH Rock]] |- | 90,0 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] Radio SWH Gold |- | 90,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 1]] |- | 91,5 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- | 91,9 MHz || align="left" | TOPradio- Dimzukalns (Iecava) |- | 93,1 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Radio_5_logo.png|20px]] [[Latvijas Radio 5]] — Pieci.lv |- | 93,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Index123456.jpg|20px]] [[Radio Baltkom]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 94,5 MHz || align="left" | Retro FM |- | 94,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Capital_fm_logo_lv.jpg|20px]] [[Capital FM]] |- | 95,8 MHz || align="left" | [[Attēls:NABA_95-8.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 6]] — Radio NABA |- | 96,2 MHz || align="left" | EHR Russkie Hiti |- | 96,8 MHz || align="left" | EHR SuperHits |- | 97,3 MHz || align="left" | [[Attēls:RADIO MARIJA LOGO.png|20px]] [[Radio Marija]] |- | 98,3 MHz || align="left" | TOPradio |- | 99,0 MHz || align="left" | Radio Jurmala- Jūrmala |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 99,5 MHz || align="left" | MIX FM Dance |- | 100,0 MHz || align="left" | Radio PIK |- | 100,5 MHz || align="left" | [[Attēls:BBC World Service red.svg|20px]] BBC World Service |- | 101,0 MHz || align="left" | XO FM |- | 101,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Kristīgais_Radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Kristīgais radio]] |- | 102,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] Radio Skonto+ |- | 102,7 MHz || align="left" | Radio MIX FM |- | 103,2 MHz || align="left" | Russkoe Retro |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 103,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 3]] — Klasika |- | 104,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Ehr-logo-_2016.png|20px]] [[European Hit Radio]] |- | 105,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH]] |- | 105,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH +]] |- | 106,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Star_FM_Logo.png|20px]] [[Star FM]] |- | 106,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_tev_logo.png|20px]] [[Radio TEV]] |- | 107,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] [[Radio Skonto]] |- | 107,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 4]] — Doma Laukums |- |} |} == Sadraudzības pilsētas == Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/rigas-sadraudzibas-pilsetas |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2022|07|01||bez}}}}</ref> {{Col-begin|width=75%}} {{Col-3}} * {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Francija}} [[Bordo]], [[Francija]] * {{flaga|Vācija}} [[Brēmene]], [[Vācija]] * {{flaga|ASV}} [[Dallasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]], [[Armēnija]] * {{flaga|Itālija}} [[Florence]], [[Itālija]] * {{flaga|Austrālija}} [[Kērnsa]], [[Austrālija]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]] * {{flaga|Japāna}} [[Kobe]], [[Japāna]] {{Col-3}} * {{flaga|Zviedrija}} [[Norčēpinga]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Kazahstāna}} [[Astana]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], [[Dānija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]] * {{flaga|Somija}} [[Pori]], [[Somija]] * {{flaga|Vācija}} [[Rostoka]], [[Vācija]] * {{flaga|Čīle}} [[Santjago]], [[Čīle]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], [[Zviedrija]] {{Col-3}} * {{flaga|Ķīna}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], [[Ķīna]] * {{flaga|Taivāna}} [[Taibei]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Igaunija]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]], [[Igaunija]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], [[Gruzija]] * {{flaga|Polija}} [[Varšava]], [[Polija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]] {{Col-end}} == Attēlu galerija == {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=150 | height=100 | lines=3 |align=center |perrow=5 |Attēls:Riga old.jpg|[[Vecrīga]]s panorāma ar promenādi pirms 1900. gada |Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|Rīgas panorāma un [[Āgenskalna līcis]] no [[Pārdaugava]]s puses pirms Pirmā pasaules kara |Attēls:Riga castle tower.jpg|Rīgas pils, raugoties no [[Daugava]]s |Attēls:Rigas uzraksts.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas |File:Rīgas zīme pie Jūrmalas gatves.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves |Attēls:IMG 6670.JPG|Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma |Attēls:Vecriga_no_upes.jpg|Vecrīga, raugoties no Daugavas |Attēls:321505.jpg|Rīgas centrālā daļa |Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas iekraušanas celtņi |Attēls:Vecriiga no Zakjusalas.jpg|Vecrīga, skatoties no [[Zaķusala]]s. Priekšplānā [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] |Attēls:Vanšu Bridge.jpg|Vanšu tilts no Eksporta ielas ||Rīgas panorāma uz tās rietumiem }} === Rīgas panorāma === {{wide image|Rigapanorama.JPG|1800px|Panorāma no [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s augstceltnes}} {{wide image|Vecriga view from saint peter church 2011.jpg|1200px|Panorāma no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s torņa}} <!-- ==Dokumenti== === Indriķa hronika par Rīgas vietas izvēli === 1200. gads: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu — vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā — tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu. 1201. gada vasara: Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.» --> == Ievērojamas personības == Rīgā dzimuši: {{div col}} * inženieris, politiķis [[Georgs Armitsteds]] (1847—1912), * baletdejotājs [[Mihails Barišņikovs]] (1948), * arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] (1834—1891), * ķirurgs, aseptikas pamatlicējs [[Ernests fon Bergmanis]] (1836—1907), * politiķis [[Johans Kristofs Bērenss]] (1729—1792), * filozofs [[Jesaja Berlins]] (1909—1997), * mākslinieks [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002), * arhitekts [[Gunārs Birkerts]] (1925—2017), * arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] (1858—1945), * inženieris [[Frīdrihs Canders]] (1887—1933), * inženieris [[Valters Caps]] (1905—2003), * politiķis [[Gustavs Celmiņš]] (1899—1968), * māksliniece [[Vija Celmiņa]] (1938), * dzejnieks [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950), * hokejists [[Lauris Dārziņš]] (1985), * hokejists [[Kaspars Daugaviņš]] (1988), * izgudrotājs, uzņēmējs [[Džeikobs Deiviss]] (1831—1908), * žurnālists [[Jānis Domburs]] (1972), * kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]] (1898—1948), * arhitekts [[Johans Daniels Felsko]] (1813—1902), * operdziedātāja [[Elīna Garanča]] (1976), * komponiste [[Lūcija Garūta]] (1902—1977), * politiķis [[Ivars Godmanis]] (1951), * neirofiziologs [[Elhonons Goldbergs]] (1946), * tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (1988), * fotogrāfs [[Filips Halsmans]] (1906—1979) * datorzinātnieks [[Juris Hartmanis]] (1928), * filozofs [[Nikolajs Hartmanis]] (1882—1950), * hokejists [[Artūrs Irbe]] (1967), * diriģents [[Mariss Jansons]] (1943—2019), * basketboliste [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1983), * komponists [[Imants Kalniņš]] (1941), * politiķis [[Aigars Kalvītis]] (1966), * aktrise un politiķe [[Ausma Kantāne-Ziedone]] (1941), * vijolnieks [[Gidons Krēmers]] (1947), * rakstnieks [[Vilis Lācis]] (1904—1966), * mākslas vēsturnieks [[Imants Lancmanis]] (1941), * arhitekts [[Eižens Laube]] (1880—1967), * mēmā kino aktrise [[Lia Mara]] (''Lya Mara'') (1897—1960), * aktrise [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] (1951), * hokejists [[Edgars Masaļskis]] (1980), * hokejists [[Sergejs Naumovs]] (1969), * ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), * gleznotājs [[Kārlis Padegs]] (1911—1940), * paleontologs [[Kristians Panders]] (1794—1865), * komponists [[Raimonds Pauls]] (1936), * komponists [[Georgs Pelēcis]] (1947), * dzejnieks [[Kristiāns Jāks Pētersons]] (1801—1822), * arhitekts [[Heincs Pīrangs]] (1876—1936), * komiķis un aktieris [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987) * kamaniņu braucējs [[Mārtiņš Rubenis]] (1978), * dziedātājs [[Normunds Rutulis]] (1971), * rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] (1926—2022), * aktieris [[Juris Strenga]] (1937), * katoļu bīskaps [[Viktors Stulpins]] (1971), * politiķis [[Jānis Šilfs]] (1881—1921), * vēsturnieks [[Kārlis Kristiāns Širrens]] (1826—1910), * arhitekts [[Reinholds Šmēlings]] (1840—1917), * šahists (astotais pasaules čempions) [[Mihails Tāls]] (1936—1992) * bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]] (1939), * bijusī Latvijas Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1937), * vingrotājs [[Igors Vihrovs]] (1978), * komponists un dziedātājs [[Alfrēds Vinters]] (1908—1976), * hokejists [[Sergejs Žoltoks]] (1972—2004). {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Rīgas plānošanas reģions]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas dome]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Pieminekļi Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Riga|Rīga}} * [http://www.riga.lv/ Rīgas pilsētas domes portāls] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga — Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] * [http://www.vecriga.info/ Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8088 Rīga Latvijas ceļvedī] * [http://latviainside.com/explore/tours/aero/riga-vr/virtualtour.html Interaktīva 360° Rīgas aero tūre] {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas novadu centri}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rīga| ]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] omrj4c34ej4l1k2xf07tsijonkkjmna 4484404 4484401 2026-06-20T00:27:08Z Arturijoooo12345678910 143846 /* */ labojums 4484404 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|Latvijas galvaspilsētu|Rīga (nozīmju atdalīšana)|Rīga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rīga | settlement_type = Galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/3/2/2 |caption_align = center |image1 = Riga (33844464828).jpg |caption1 = [[Vecrīga]] |image2 = House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg |caption2 = [[Melngalvju nams]] |image3 = Freedom Monument, Riga (09.09.2022).02.jpg |caption3 = [[Brīvības piemineklis]] |image4 = Alberta street 2a 01.jpg |caption4 = [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] |image5 = Opera house with pond.jpg |caption5 = [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] |image6 = View from Latvian Academy of Sciences building.05.jpg |caption6 = [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |image7 = Mezparka-estrade.jpg |caption7 = [[Mežaparka Lielā estrāde]] |image8 = Old Riga Vecrīga Town Hall.jpg |caption8 = [[Rīgas rātsnams]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Riga.svg | flag_size = 125px | flag_link = Rīgas karogs | image_shield = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | image_blank_emblem = Rīgas Logo.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_size = 100px | shield_link = Rīgas ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 23 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 12. gadsimtā | established_title2 = Dibināta | established_date2 = 1201. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = kopš 1225. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm|title=Vissenākie laiki|publisher=Rīgas pašvaldības portāls|accessdate={{dat|2012|4|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101010060809/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm}}</ref> | government_type = [[Rīgas dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie|P]]) | area_footnotes = | area_total_km2 = 307.17 | area_land_km2 = 258.67 | area_water_km2 = 48.5 | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 1070201 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-10(01-84) | area_code = | website = {{URL|http://www.riga.lv}} | footnotes = | official_name = Rīgas valstspilsēta }} '''Rīga''' ir [[Latvija]]s [[galvaspilsēta]], un lielākā pilsēta Latvijā,valstspilsēta un viens no galvenajiem [[rūpniecība]]s, darījumu, [[kultūra]]s, [[Sports|sporta]] un [[Finanses|finanšu]] centriem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī nozīmīga [[osta]]s pilsēta. Ar 605 273 iedzīvotājiem (2024. gada dati) tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā. Tās robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas [[Aglomerācija|aglomerācijā]] — vairāk nekā puse visu [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]]. Pilsētas teritorijas platība ir 307,17 km². [[Rīgas vēsturiskais centrs]] ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]] un ir ievērojams ar [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē. == Vēsture == {{Pamatraksts|Rīgas vēsture}} Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir [[Baltija]]s valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar [[20. gadsimts|20. gadsimtu]] — [[Latvijas Republika]]s galvaspilsēta. Rīgā arī atradās [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] un [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] pārvaldes institūcijas, taču pilsētai bija pašai sava pašvaldība un administratīvi teritoriālā vienība. {{Quote box | width = 25% | align = left | title = Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām: | fontsize = 80% | quote = {{Flagicon image|Flag of the Teutonic Order.svg|link=}} [[Livonijas bīskapija]] 1201—1255<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_State_of_the_Teutonic_Order.svg|link=}} [[Rīgas arhibīskapija]] (metropole [[Livonijas Konfederācija]]i) 1255—1562<br /> [[Rīgas brīvpilsēta]] 1561—1581<br /> {{Flagicon image|Coat_of_arms_of_Swedish_Livonia_(18th_century).svg|link=}} [[Zviedru Vidzeme]] (daļa no [[Zviedrijas vēsture|Zviedru Impērija]]s) 1600—1721<br /> {{Flagicon image|Flag of the Governorate of Livonia.svg|link=}} [[Vidzemes guberņa]] (daļa no [[Krievijas Impērija]]s) 1721—1918<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1918–1940<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1940–1941<br /> {{Flagicon image|Flag of Germany (1935–1945).svg|link=}} [[Latvijas ģenerālapgabals]] (daļa no [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāta]]) 1941–1944<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1944–1990<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1990–mūsdienas<br /> }} === Pašreizējā pilsētas attīstība === 21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja [[Latvija]]s [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Rīgā uzcēla vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, arī "[[Saules akmens]]" augstceltni [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Uzsāka [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas — "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" — celtniecību. "[[Rīgas satiksme]]" pilnībā nomainīja nolietotos autobusus, daļēji arī trolejbusus un tramvajus. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Rīgā vairākkārt notika [[Pasaules čempionāts hokejā]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā]]. 2006. gadā Rīgā notika [[19. NATO samits]]. Līdz ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzus celtniecības un attīstības projektus apturēja, tomēr pabeidza [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] jaunās ēkas celtniecību. Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> 2015. gadā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] laikā Rīgā notika 4. Austrumu partnerības samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/meetings/international-summit/2015/05/21-22/|title=Eastern Partnership summit, Riga, 21-22 May 2015}}</ref> == Ģeogrāfija == Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] teritorijā, abos [[Daugava]]s krastos (teritoriju [[Daugava]]s kreisajā krastā sauc par [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]). Rīgas pilsētas teritorijā krustojas [[57. ziemeļu paralēle]] un [[24. austrumu meridiāns]]. Rīgas valstspilsēta robežojas ar [[Jūrmala]]s pilsētu, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ādažu novads|Ādažu]] novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir [[Dzegužkalns]] — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri. Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] abrāzijas—akumulācijas, [[Litorīnas jūra|Litorīnas]] un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa. === Ūdeņi === Rīgas teritorijā ir vairāk nekā 30 dažādu ūdens objektu (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezeri un dīķi). Tie aizņem ~17,6% no visas pilsētas teritorijas.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/4.1_SIVN_VP_20090616.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam grozījumu stratēăiskā ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> Rīgas pilsētas teritorijas lielākā daļa ietilpst Daugavas baseina teritorijā, tomēr neliela daļa ietilpst arī [[Lielupe]]s sateces baseinā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/11/6_strategiskais_ietekmes_uz_vidi_novertejums_Vides_parskats.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> [[Attēls:Waterfall in Arkadija Park (14965334716).jpg|left|thumb|Ūdenskritums uz [[Mārupīte]]s [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]]]] Lielākā ūdens objekta — Daugavas — garums pilsētas robežās ir ~31 km, platums pie tiltiem ~700 m, dziļums 8 — 15 m. Daugavas kreisā krasta lielākās pietekas ir [[Ķekava (upe)|Ķekava]] (ietek [[Sausā Daugava|Sausajā Daugavā]]), [[Mārupīte]] un [[Hapaka grāvis]]. Šim krastam īpaši raksturīgas tā saucamās attekas — [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazā Daugava]], [[Bieķengrāvis]], [[Zunds (Rīga)|Zunds]] un [[Buļļupe]]. Daugavas labā krasta svarīgākā pieteka ir [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]; šeit ir arī divas lielas attekas — [[Sarkandaugava (atteka)|Sarkandaugava]] un [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]], kā arī [[Pilsētas kanāls]] un vairākas nelielas attekas Zvirgzdu salas un [[Kundziņsala]]s apkaimē.<ref name=":0" /> Hidrogrāfiskais tīkls pilsētas robežās ir regulēts vai gandrīz pilnībā izmainīts. Pilsētas teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Teritorijās, kur virsūdeņu notece netiek regulēta, ir daudz pārmitru platību, nelielu purvu.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Liela daļa no mazajām ūdenstecēm ([[Strazdupīte (Juglas ezera pieteka)|Strazdupīte]], [[Mailes upīte|Mailes grāvis]], [[Šmerļupīte]], [[Dreiliņupīte]] u.c.) ir aizbērtas vai aizsērējušas.<ref name=":1" /> Ziemeļos un ziemeļaustrumos pilsētu ieskauj divi lieli ezeri — [[Juglas ezers]] un [[Ķīšezers]]. Tie ir [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] relikti.<ref name=":2" /> Pilsētas teritorijā ir daudz nelielu ezeru: [[Bābelītis]], [[Gaiļezers]], [[Linezers (Rīga)|Linezers]], [[Velnezers]]. Daugavas kreisajā krastā ir uz Mārupītes mākslīgi veidotais [[Māras dīķis]]. Pieminami arī [[Dambjapurva ezers]] un [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjera ūdenstilpe]].<ref name=":0" /> === Klimats === {{Pamatraksts|Rīgas klimats}}[[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|[[Vanšu tilts]], [[Saules akmens]] un ''[[Zunda Towers]]'' naktī]] Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē. [[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūnijs|22. jūnijā]], 56,4°, bet zemākais — [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²). ==== Temperatūra ==== Viszemākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī. * −34,9 °C ([[1956]]. gada [[1. februāris]]) * −34,6 °C ([[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]]) * −33,7 °C ([[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]]) Visaugstākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā. * +34,5 °C ([[1885]]. gada [[15. jūlijs]] un [[1914]]. gada [[15. jūlijs]])<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus]{{Novecojusi saite}}</ref> * +34,1 °C ([[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]]) * +34,0 °C ([[1896]]. gada [[30. jūlijs]], [[1923]]. gada [[13. jūlijs]] un [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]]) Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš. Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] (1927. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas 1906. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām). Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|Vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]]. Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2007|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 | title = Klimatisko normu dati | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024913/https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ | title = Gaisa temperatūras rekordi | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024910/https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ }}</ref> {{RigaMeteoData}} === Daba === Rīgas atrašanās vieta Daugavas, Lielupes grīvā un Rīgas līča piekrastē radījusi labvēlīgus apstākļus augstai bioloģiskajai daudzveidībai. Jūras piekrastē, ezeru un upju krastmalās, mežos, pļavās un pat pilsētas centrā var atrast Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus. Kopumā konstatēti 14 Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidi, kā arī 21 Eiropas nozīmes biotops, no tiem 10 ir prioritāri aizsargājami biotopi.<ref name=":0" /> ==== Flora ==== Rīgai pilsētas robežās pieder vairāk kā 5500 ha meža jeb apmēram 8% no kopējās teritorijas. Meži ir izvietojušies atsevišķos masīvos, kurus nošķir ūdeņi vai dzīvojamie rajoni. Lielākie Rīgas mežu masīvi ir Kleistu — Bolderājas, Vecāķu — Vecdaugavas, Biķernieku, Buļļu, Imantas, Mežaparka, Mārupes un Juglas masīvs. Rīgas mežos valdošā koku suga ir [[Priedes|priede]] — 88,1%, tai seko [[Bērzi|bērzs]] — 6,6% un [[melnalksnis]] — 2,8%. Rīgas mežu pamatu veido priežu sausieņu meži. No mežu augšanas apstākļu tipiem dominējošie ir [[Sils|sili]], [[Mētrājs|mētrāji]] un lāni. Lielākie un dabiskākie mežu masīvi plešas gar Rīgas līci. Rīgas līcim piegulošā mežu teritorija ir iekļauta [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]].<ref name=":0" /> Samērā lielas platības pilsētā aizņem sabiedriskie apstādījumi dārzos, parkos un skvēros, un tajos ir liels introducēto sugu skaits (aptuveni 600 koku un krūmu sugu).<ref name=":2" /> Apdzīvotu vietu un rūpniecisko teritoriju tiešā tuvumā Rīgas teritorijā konstatētas 36 īpaši aizsargājamas ziedaugu sugas un 10 īpaši aizsargājamas sēņu sugas.<ref name=":0" /> ==== Fauna ==== Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā. [[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|left|200px|[[Mājas balodis]], izplatīts putns Rīgā]] Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo [[Alnis|aļņi]], dažkārt [[stirna]]s, retāk [[Meža cūka|mežacūkas]], bieži [[Rudā lapsa|rudās lapsas]]. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas [[Eirāzijas vāvere|vāveres]], pilsētas nomalēs un [[Daugava]]s salās — [[pelēkais zaķis]]. Piemērotos biotopos iespējams atrast [[Eiropas kurmis|kurmi]] un [[Eiropas ezis|ezi]], kā arī [[Meža cirslis|meža cirsli]] un [[Mazais cirslis|mazo cirsli]]. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta ne vien lapsa, bet arī [[Amerikas ūdele]] (galvenokārt gar [[Daugava|Daugavu]]), retāk [[Meža sesks|sesks]] un [[meža cauna]]. [[Eirāzijas bebrs|Bebri]] novēroti ne tikai pilsētas perifērijā, bet arī tuvu pilsētas centram, piemēram, Zaķusalā un Pilsētas kanālā. [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un Mangaļu pussalā konstatētas 6 sikspārņu sugas, kuras visas ir Latvijā īpaši aizsargājamas. Rīgā sastopamas 4 īpaši aizsargājamas abinieku sugas. Rīgas pilsētā ir salīdzinoši liela arī bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība — 20 Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, no tām 4 gliemju, 15 kukaiņu, 1 zirnekļu suga. [[Attēls:Columba livia domestica.JPG|thumb|Baloži]] Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Rīgā ligzdo vairāk par 150 putnu sugām jeb 60% no Latvijas kopējā putnu sugu skaita. Kopā ar caurceļotājiem, ziemotājiem, kā arī ieceļotājiem konstatēto putnu sugu skaits sasniedz 260. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, [[mājas balodis|mājas balodim]], [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], arī [[svīre]]i, [[Melnais erickiņš|melnajam erickiņam]] un [[Kovārnis|kovārnim]]. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē [[lielā zīlīte]], bieži sastopams [[melnais mežastrazds]], [[žubīte]], [[gaišais ķauķis]], [[sīlis]], [[lauku balodis]], [[Pelēkā vārna|vārna]] un [[žagata]]. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī [[lakstīgala]], [[sarkanrīklīte]], [[melnais mušķērājs]], daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, [[vītītis]], [[cekulzīlīte]], [[erickiņš]]. Daugavā un ezeros ir [[Lielais ķīris|lielo ķīru]] kolonijas. Pļavās sastopama [[ķīvīte]], smiltājos — [[upes tārtiņš]], ūdenstilpēs — [[meža pīle]]. Rīgas pilsētas teritorijā konstatētas 53 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas.<ref name=":0" /> == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|200px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta]] Rīga ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], kas iedalīta sešās administratīvās vienībās: * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] (3 km²) * [[Kurzemes rajons]] (79 km²) * [[Zemgales priekšpilsēta]] (41 km²) * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] (77 km²) * [[Vidzemes priekšpilsēta]] (57 km²) * [[Latgales priekšpilsēta]] (50 km²) Pēc platības lielākais ir [[Kurzemes rajons]], bet mazākais [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir [[Latgales priekšpilsēta]], savukārt [[Vidzemes priekšpilsēta]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tas ir visstraujāk samazinājies.<ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats ([[portatīvā dokumenta formāts|PDF]] fails)</ref> === Rīgas pilsētas administratīvās robežas === {{Pamatraksts|Rīgas robežas}} Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju. === Teritorijas iedalījums === * Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km² (21,8%) * Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km² (17,0%) * Ielas un ceļi aizņem 24,64 km² (8,0%) * Parki aizņem 57,54 km² (19,0%) * Ūdens platības aizņem 48,50 km² (15,8%)<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm |title=Rīgas pašvaldības portāls |access-date={{dat|2008|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090228074024/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm }}</ref> === Rīgas apkaimes === [[Attēls:View from St. Peter's Church Spire, Riga (07.09.2022).06.jpg|thumb|Skats no Pētera baznīcas]] 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nebija oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt [[Spilve (Rīga)|Spilvi]], kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga. 2007. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — [[Apkaime (pilsēta)|apkaimju]] definēšanas, kurā Rīga sastāv no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref>[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuāli]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> Apkaimju definēšanu Rīgas attīstības plānā 2006.—2018. gadam ierosināja [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības departaments. Sarunvalodā bieži lietotais termins '[[mikrorajons]]' tika raksturots kā "arhitektonisks un būtu grūti piemērojams tādās vēsturiskajās pilsētas daļās kā, piemēram, Torņakalns, Vecpilsēta vai Grīziņkalns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/58-rigas-apkaimes-katra-ar-savu-identitati-un-raksturu/|title=58 Rīgas apkaimes – katra ar savu identitāti un raksturu|last=Miščuks|first=Autors: Aleksis|website=RDPAD|access-date=2025-05-27|date=2014-01-30|language=lv}}</ref> === Rīgas apkaimju uzskaitījums === ''Skatīt arī:'' ''[[Rīgas apkaimju uzskaitījums]]'' [[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|right|300px]] {{columns |width=200px |col1= * 1. [[Bolderāja]] * 2. [[Daugavgrīva]] * 3. [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * 4. [[Iļģuciems]] * 5. [[Imanta (Rīga)|Imanta]] * 6. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] * 7. [[Ķīpsala]] * 8. [[Rītabuļļi]] * 9. [[Spilve (Rīga)|Spilve]] * 10. [[Voleri]] * 11. [[Zasulauks]] * 12. [[Āgenskalns]] * 13. [[Atgāzene]] * 14. [[Beberbeķi]] * 15. [[Bieriņi]] |col2= * 16. [[Bišumuiža]] * 17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] * 18. [[Mūkupurvs]] * 19. [[Pleskodāle]] * 20. [[Salas (Rīga)|Salas]] * 21. [[Šampēteris]] * 22. [[Torņakalns]] * 23. [[Ziepniekkalns]] * 24. [[Zolitūde]] * 25. [[Čiekurkalns]] * 26. [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] * 27. [[Kundziņsala]] * 28. [[Mangaļsala]] * 29. [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] * 30. [[Mīlgrāvis]] |col3= * 31. [[Pētersala-Andrejsala]] * 32. [[Sarkandaugava]] * 33. [[Trīsciems]] * 34. [[Vecāķi]] * 35. [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]] * 36. [[Vecmīlgrāvis]] * 37. [[Vecrīga|Vecpilsēta]] * 38. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * 39. [[Berģi (Rīga)|Berģi]] * 40. [[Brasa]] * 41. [[Brekši]] * 42. [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]] * 43. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * 44. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * 45. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |col4= * 46. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * 47. [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]] * 48. [[Suži (Rīga)|Suži]] * 49. [[Teika (Rīga)|Teika]] * 50. [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] * 51. [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] * 52. [[Dārziņi]] * 53. [[Grīziņkalns]] * 54. [[Ķengarags]] * 55. [[Latgales apkaime]] * 56. [[Pļavnieki]] * 57. [[Rumbula]] * 58. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] }} == Administrācija == ''Pamatraksts: [[Rīgas pašvaldības vadītājs]]'' Rīgas valstspilsētas pašvaldības vadītājs ir [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]. Viņam palīdz viens vai vairāki vietnieki. [[Rīgas dome]] ir demokrātiski ievēlēta institūcija, un tā ir galīgā lēmējinstitūcija pilsētā. Tās sastāvā ir 60 deputāti, kurus ievēl ik pēc četriem gadiem. Rīgas domes prezidijs sastāv no Rīgas domes priekšsēdētāja un politisko partiju vai partiju bloku deleģētiem pārstāvjiem, kas ievēlēti pilsētas domē. Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas mērs ir [[Viesturs Kleinbergs]] no partijas "[[Progresīvie]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/?utm_source=lsmfront&utm_campaign=velesanas&utm_medium=velesanas|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-28|language=lv}}</ref> == Demogrāfija == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = right |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1718|5891 |1767|19500 |1775|19186 |1780|19935 |1785|25022 |1794|27813 |1800|29500 |1806|33665 |1816|39122 |1824|41493 |1829|51871 |1836|56564 |1840|60600 |1852|65777 |1857|61878 |1863|77467 |1867|102600 |1881|169300 |1897|282200 |1913|517500 |1920|185100 |1925|337699 |1930|377900 |1935|385063 |1940|353800 |1945|228200 |1950|482300 |1955|566900 |1959|580400 |1965|665200 |1970|731800 |1975|795600 |1979|835500 |1987|900300 |1990|909135 |1995|824988 |2000|764329 |2005|731762 |2010|709145 |2011|658637 |2012|636933 |2013|630565 |2014|633041 |2015|631754 |2016|630266 |2017|633264 |2018|630582 |2019|625970 |2020|621012 |2021|614618 |2022|605802 |2023|609489 |2024|605273 }}13. gadsimta sākumā Rīgā dzīvoja apmēram 1 000 cilvēku, 15. gadsimtā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 8 000, ekonomiskā uzplaukuma laikā 16. gadsimtā Rīga bija viena no Baltijas jūras piekrastes lielākajām pilsētām un tajā dzīvoja apmēram 16 000 cilvēku. Nākamajos gadsimtos ilgstošā karadarbība, mēris un ekonomiskais pagrimums nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko situāciju, un 1720. gadā Rīgā bija mazāk nekā 6 000 cilvēku.<ref name=":2" /> 18. un 19. gadsimtā Rīga sāka pieaugt straujāk, 1867. gadā, kad notika 1. tautas skaitīšana, Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Ļoti strauja attīstība Rīgā bija vērojama 50 gadu periodā starp 1863. gadu un 1913. gadu, kad iedzīvotāju skaits pieauga par vairāk nekā 440 000.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}</ref> Rīgas iedzīvotāju skaita salīdzinājums pēc četru tautas skaitīšanu materiāliem liecina, ka no 1867. līdz 1913. gadam tas palielinājās gandrīz 5 reizes. Salīdzinot 1863. un 1914. gadu datus, pieaugums ir vēl lielāks — 7,2 reizes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīga 1860-1917|last=VĒSTURES INSTITŪTS|first=LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJA|publisher=Zinātne|year=1978|location=Rīga}}</ref> 1914. gadā iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]], un 1. tautas skaitīšanā neatkarīgajā Latvijā 1920. gadā Rīgā bija tikai 185 000 iedzīvotāji. Ar kara postījumu likvidēšanu un bēgļu atgriešanos iedzīvotāju skaits sāka atkal pieaugt.<ref name=":3" /> Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugumu pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] notikumi. Pēc vācu repatriācijas, 1941. gada deportācijām un citiem iedzīvotāju zaudējumiem 1943. gada tautas skaitīšanā Rīgā konstatēja apmēram 300 000 iedzīvotāju, tomēr ebreji netika pieskaitīti. Šis skaits ievērojami tālāk samazinājās 1944. gada beigās, kad piespiedu kārtā vai labprātīgi Rīgu atstāja daudz iedzīvotāju, kas devās trimdā uz Vāciju un citur, tādēļ iedzīvotāju skaits bija sarucis zem 200 000. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits atkal palielinājās, kas galvenokārt saistīts ar liela viesstrādnieku skaita ievešanu no pārējās PSRS.<ref name=":3" /> No 1946. līdz 1950. gadam Rīgā ik gadu iebrauca 54 600 cilvēku, migrācijas saldo bija 30 700 gadā. No 1951. līdz 1987. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās par 11 000 gadā.<ref name=":2" /> 1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs [[Nils Ušakovs]] apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku] Diena.lv 2014. gada 9. janvārī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/usakova-aicinajumam-atsaukusies-un-par-ridziniekiem-kluvusi-ap-10-000-cilveku.d?id=44022006 Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku] Delfi (LETA), 09.01.2014</ref> Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsoņu]] īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Rīgā bija piereģistrēti 473 548 Latvijas pilsoņi (74,3% no kopējā skaita), 139 639 [[Latvijas nepilsoņi]] (21,9%) un 17 591 Krievijas Federācijas pilsoņi (2,8%). Savukārt 2025. gadā Rīgā bija piereģistrēti 475 569 Latvijas pilsoņi (80,3%), 83 695 [[Latvijas nepilsoņi]] (14,1%) un 14 964 Krievijas pilsoņi (2,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>473 548</small><br />(74,3%) | <small>471 620</small><br /> | <small>478 150</small><br /> | <small>479 502</small><br /> | <small>482 673</small><br /> | <small>490 035</small><br /> | <small>490 232</small><br /> | <small>488 161</small><br /> | <small>486 112</small><br /> | <small>483 893</small><br /> | <small>478 834</small><br /> | <small>479 905</small><br /> | <small>476 759</small><br /> | <small>475 569</small><br />(80,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>139 639</small><br />(21,9%) | <small>135 534</small><br /> | <small>129 297</small><br /> | <small>123 934</small><br /> | <small>119 203</small><br /> | <small>114 432</small><br /> | <small>109 932</small><br /> | <small>105 383</small><br /> | <small>101 135</small><br /> | <small>97 207</small><br /> | <small>92 820</small><br /> | <small>90 045</small><br /> | <small>86 871</small><br /> | <small>83 695</small><br />(14,1%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>17 591</small><br />(2,8%) | <small>17 216</small><br /> | <small>18 723</small><br /> | <small>20 326</small><br /> | <small>20 621</small><br /> | <small>20 571</small><br /> | <small>20 603</small><br /> | <small>20 425</small><br /> | <small>20 162</small><br /> | <small>19 768</small><br /> | <small>19 356</small><br /> | <small>16 924</small><br /> | <small>16 184</small><br /> | <small>14 964</small><br />(2,5%) | | |} === Etniskais sastāvs === Pēc Rīgas un Vidzemes pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i un [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] iedzīvotāju etniskais sastāvs bija ļoti mainīgs. Ja 18. gadsimta beigās pilsētā dominēja [[vācbaltieši]] (viņi bija 46%, latvieši — 31%, krievi — 14%, poļi — 9%), tad 19. gadsimta beigās latvieši veidoja 33%, vācbaltieši — 31 %, krievi — 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. 20. gadsimta sākumā latviešu īpatsvars Rīgā palielinājās un 1935. gadā sasniedza 63%. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnijā daudzus Rīgas latviešus deportēja uz PSRS]] vai nogalināja, bet 1944. gadā piespieda doties bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju. Pēc Otrā pasaules kara okupācijas vara veicināja cittautiešu ieceļošanu no PSRS un latviešu īpatsvars samazinājās līdz 36,5% 1989. gadā.<ref name=":2" /> No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr [[latvieši|latviešu]], kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko [[krievs|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%). Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):<ref>{{lkv|X|20 441}}</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 1867 ! 1881 ! 1897 ! 1913 ! 1917 ! 1919 ! 1920 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1979 ! 1989 ! 2000 ! 2011 ! 2020 |- ! Latvieši<br />(īpatsvars) | <small>24 199*</small><br />(23,6%) | <small>49 974*</small><br />(29,5%) | <small>127 046*</small><br />(45,0%) | <small>218 097*</small><br />(42,2%) | <small>114 379</small><br />(54,3%) | <small>109 660</small><br />(51,5%) | <small>99 580</small><br />(54,9%) | <small>227 842</small><br />(60,3%) | <small>242 731</small><br />(63,0%) | <small>258 528</small><br />(44,5%) | <small>299 072</small><br />(40,9%) | <small>317 546</small><br />(38,3%) | <small>331 934</small><br />(36,5%) | <small>313 368</small><br />(41,0%) | <small>298 412</small><br />(42,4%) | <small>308 597</small><br />(44,5%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.<br /> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2025. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2026. gada 7. martā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 285754 : Latvieši : green | slice 2 = 203804 : Krievi : red | slice 3 = 28316 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 20003 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 9979 : Poļi : aqua | slice 6 = 4348 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 2919 : Ebreji : white | slice 8 = 705 : Romi (čigāni) : pink | slice 9 = 588 : Igauņi : brown | slice 10 = 38637 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 595 053 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 48,0% | style="text-align:center;" | 285 754 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 34,2% | style="text-align:center;" | 203 804 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,8% | style="text-align:center;" | 28 316 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,4% | style="text-align:center;" | 20 003 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,7% | style="text-align:center;" | 9979 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,7% | style="text-align:center;" | 4348 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,5% | style="text-align:center;" | 2919 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 705 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 588 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 6,5% | style="text-align:center;" | 38 637 |} == Augstceltnes un augstākās būves == [[Attēls:TV tornis 2004.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas augstceltnes un augstākās būves}} Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir ''[[Zunda Towers]]'', kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,<ref>[http://www.colliers.com/lv-lv/p-55520 Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī [[Saules akmens]], ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- |style="text-align:center;"| 1. |''[[Zunda Towers]]'' | style="text-align:center;" | 123 | style="text-align:center;" | 30 | style="text-align:center;" | 2015 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Saules akmens]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;" | 27 | style="text-align:center;"| 2004 |- | style="text-align:center;"| 3. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' | style="text-align:center;"| 114 | style="text-align:center;"| 32 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 108 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 5. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]'' | style="text-align:center;"| 99 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Radisson Blu Hotel Latvija]] | style="text-align:center;"| 95 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 92 | style="text-align:center;"| 26 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 89 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 9. | ''[[Astra Lux]]'' | style="text-align:center;"| 81 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 10. | ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 78 | style="text-align:center;"| 25 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 11. | [[Preses nams]] | style="text-align:center;"| 77 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1977 |- | style="text-align:center;"| 12. | [[Skanstes virsotnes]] (4 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 13. | [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 14. | [[Centra nams]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 15. | "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" | style="text-align:center;"| 68 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2012 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākie Rīgas torņi un baznīcas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- | style="text-align:center;"| 1. | [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 368 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;"| 1746 |- | style="text-align:center;"| 3. | [[Āgenskalna televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 110 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons | style="text-align:center;"| 109 | style="text-align:center;"| 1981 |- | style="text-align:center;"| 5. | [[Rīgas Doms]] | style="text-align:center;"| 90 | style="text-align:center;"| 1776 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] | style="text-align:center;"| 86 | style="text-align:center;"| 1225 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 1906 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 1869 |} |} == Transports == Rīga ar savu centrālo novietojumu un iedzīvotāju koncentrāciju vienmēr ir bijusi Latvijas infrastruktūras centrs. Rīgā sākas vairāki valsts nozīmes ceļi, austrumu-rietumu virzienā Rīgu šķērso Eiropas autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]], bet dienvidu-ziemeļu — [[Eiropas autoceļš E67|E67]]. === Infrastruktūra === [[Attēls:Jahtas pie Ķīpsalas (5).jpg|thumb|Vanšu tilts]] Rīgā Daugavu šķērso vairāki tilti. Senākais no tiem ir [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]], kas ir vienīgais dzelzceļa pārvades tilts Rīgā. [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] savieno [[Vecrīga|Vecrīgu]] un [[Pārdaugava|Pārdaugavu]], [[Salu tilts]] savieno [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]] un Pārdaugavu caur [[Zaķusala|Zaķusalu]] un [[Lucavsala|Lucavsalu]], bet [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]] savieno Vecrīgu un Pārdaugavu caur [[Ķīpsala|Ķīpsalu]]. 2008. gadā tika pabeigta [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] projekta pirmā kārta pāri Daugavai, un 17. novembrī tas tika nodots satiksmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklats-jaunais-dienvidu-tilts.a49948/|title=Atklāts jaunais Dienvidu tilts|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Tilta izbūves darbi tika sākti 2004. gadā, bet pabeigti 2013. gadā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienvidu-tilta-ceturtas-kartas-buvniecibu-plano-sakt-2019.gada.a244033/|title=Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecību plāno sākt 2019. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Dienvidu tilts bija lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, un tā mērķis bija samazināt satiksmes sastrēgumus pilsētas centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18|title=Dienvidu Tilts|website=web.archive.org|access-date=2023-07-31|date=2007-09-15|archive-date=2007-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20070915162206/http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18}}</ref> Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem [[Lats|latu]] jeb vairāk nekā 810 miljonus [[eiro]].<ref name=":5" /> === Gaisa satiksme === [[Attēls:Riga Airport 2016.jpg|thumb|Starptautiskā lidosta "Rīga"]] Rīgā ir viena lidosta, kas apkalpo komerciālās aviokompānijas — 1975. gadā uzceltā [[starptautiskā lidosta "Rīga"]]. Tā ir galvenā aviokompānijas ''[[AirBaltic]]'' bāze, un ir viena no aviokompānijas [[Ryanair|''RyanAir'']] bāzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelspill.com/guides/latvia-3096/|title=Latvia Travel Guide: Everything You Need to Know – Travel Spill|last=Vaivade|first=Samanta|website=travelspill.com|access-date=2023-07-31|date=2023-04-12|language=en}}</ref> Pēc pasažieru skaita lidosta ir lielākā Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lidosta-riga-tuvakajos-gados-attistiba-plano-investet-247-miljonus-eiro.a442614/|title=Lidosta «Rīga» tuvākajos gados attīstībā plāno investēt 247 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Ap lidostu tiek būvēts jauns multimodāls transporta mezgls ar ''[[Rail Baltica]]'' staciju, un plānā ietilpst lidostas pilsētas attīstība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Bijusī starptautiskā lidosta — [[Spilves lidosta]], kas atrodas 5 km attālumā no Rīgas centra, tiek izmantota mazajām lidmašīnām, pilotu apmācībai un izklaides aviācijai. Padomju laikā Rīgā atradās militārā aviobāze — [[Rumbulas lidlauks]]. === Starppilsētu satiksme === Rīgu ar pārējo Latviju savieno iekšzemes vilcieni, ko apkalpo [[Pasažieru vilciens]]. Galvenā dzelzceļa stacija ir [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]]. ''Rail Baltica'' projekts paredz izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju caur Rīgu, kas savienotu [[Tallina|Tallinu]] ar [[Lietuva]]s un [[Polija]]s robežu, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2030. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/|title=«Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> [[Rīgas Starptautiskā autoosta]] nodrošina iekšzemes un starptautiskos savienojumus ar autobusiem. === Ūdens satiksme === [[Rīgas osta|Rīgas brīvosta]] dod iespēju veikt kravu un pasažieru pārvadājumus pa jūru. Prāmji piestāj [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas pasažieru terminālī]]. === Sabiedriskais transports Rīgā === {{Pamatraksts|Sabiedriskais transports Rīgā}} [[Attēls:16-08-30-Riga Daugavgrīva-RR2 3795.jpg|thumb|200x200px|Autobuss [[Solaris Urbino 18|Solaris Urbino]] III 18]] Sabiedrisko transportu pilsētā nodrošina [[Rīgas satiksme]], un tas sastāv no 51 autobusu, 22 trolejbusu un 6 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/|title=Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-07-31|archive-date=2017-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20170731123614/https://www.rigassatiksme.lv/lv/}}</ref> Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. [[Attēls:1. tramvajs atiet no pieturas "Sporta akadēmija" (8).jpg|thumb|200x200px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] Rīgā]] Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Rīgā pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. == Sports == [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] gadā Rīgā norisinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Vairāki Rīgas klubi spēlē [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] spēlē [[FK RFS]], [[Riga FC]] un [[FK Metta]], [[FK Auda]]. Katru pavasari Rīgā notiek [[Rīgas maratons]]. Rīgā bāzēti arī vairāki [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubi — [[BK VEF Rīga]], [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Zeļļi]], kā arī sieviešu basketbola klubs [[TTT Rīga]]. == Mediji == === Radiostacijas === {{pamatraksts|Radio Rīgā}} {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 88,6 MHz || align="left" | Jumor FM |- | 89,2 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] [[Radio SWH Rock]] |- | 90,0 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] Radio SWH Gold |- | 90,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 1]] |- | 91,5 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- | 91,9 MHz || align="left" | TOPradio- Dimzukalns (Iecava) |- | 93,1 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Radio_5_logo.png|20px]] [[Latvijas Radio 5]] — Pieci.lv |- | 93,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Index123456.jpg|20px]] [[Radio Baltkom]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 94,5 MHz || align="left" | Retro FM |- | 94,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Capital_fm_logo_lv.jpg|20px]] [[Capital FM]] |- | 95,8 MHz || align="left" | [[Attēls:NABA_95-8.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 6]] — Radio NABA |- | 96,2 MHz || align="left" | EHR Russkie Hiti |- | 96,8 MHz || align="left" | EHR SuperHits |- | 97,3 MHz || align="left" | [[Attēls:RADIO MARIJA LOGO.png|20px]] [[Radio Marija]] |- | 98,3 MHz || align="left" | TOPradio |- | 99,0 MHz || align="left" | Radio Jurmala- Jūrmala |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 99,5 MHz || align="left" | MIX FM Dance |- | 100,0 MHz || align="left" | Radio PIK |- | 100,5 MHz || align="left" | [[Attēls:BBC World Service red.svg|20px]] BBC World Service |- | 101,0 MHz || align="left" | XO FM |- | 101,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Kristīgais_Radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Kristīgais radio]] |- | 102,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] Radio Skonto+ |- | 102,7 MHz || align="left" | Radio MIX FM |- | 103,2 MHz || align="left" | Russkoe Retro |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 103,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 3]] — Klasika |- | 104,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Ehr-logo-_2016.png|20px]] [[European Hit Radio]] |- | 105,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH]] |- | 105,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH +]] |- | 106,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Star_FM_Logo.png|20px]] [[Star FM]] |- | 106,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_tev_logo.png|20px]] [[Radio TEV]] |- | 107,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] [[Radio Skonto]] |- | 107,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 4]] — Doma Laukums |- |} |} == Sadraudzības pilsētas == Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/rigas-sadraudzibas-pilsetas |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2022|07|01||bez}}}}</ref> {{Col-begin|width=75%}} {{Col-3}} * {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Francija}} [[Bordo]], [[Francija]] * {{flaga|Vācija}} [[Brēmene]], [[Vācija]] * {{flaga|ASV}} [[Dallasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]], [[Armēnija]] * {{flaga|Itālija}} [[Florence]], [[Itālija]] * {{flaga|Austrālija}} [[Kērnsa]], [[Austrālija]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]] * {{flaga|Japāna}} [[Kobe]], [[Japāna]] {{Col-3}} * {{flaga|Zviedrija}} [[Norčēpinga]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Kazahstāna}} [[Astana]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], [[Dānija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]] * {{flaga|Somija}} [[Pori]], [[Somija]] * {{flaga|Vācija}} [[Rostoka]], [[Vācija]] * {{flaga|Čīle}} [[Santjago]], [[Čīle]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], [[Zviedrija]] {{Col-3}} * {{flaga|Ķīna}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], [[Ķīna]] * {{flaga|Taivāna}} [[Taibei]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Igaunija]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]], [[Igaunija]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], [[Gruzija]] * {{flaga|Polija}} [[Varšava]], [[Polija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]] {{Col-end}} == Attēlu galerija == {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=150 | height=100 | lines=3 |align=center |perrow=5 |Attēls:Riga old.jpg|[[Vecrīga]]s panorāma ar promenādi pirms 1900. gada |Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|Rīgas panorāma un [[Āgenskalna līcis]] no [[Pārdaugava]]s puses pirms Pirmā pasaules kara |Attēls:Riga castle tower.jpg|Rīgas pils, raugoties no [[Daugava]]s |Attēls:Rigas uzraksts.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas |File:Rīgas zīme pie Jūrmalas gatves.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves |Attēls:IMG 6670.JPG|Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma |Attēls:Vecriga_no_upes.jpg|Vecrīga, raugoties no Daugavas |Attēls:321505.jpg|Rīgas centrālā daļa |Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas iekraušanas celtņi |Attēls:Vecriiga no Zakjusalas.jpg|Vecrīga, skatoties no [[Zaķusala]]s. Priekšplānā [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] |Attēls:Vanšu Bridge.jpg|Vanšu tilts no Eksporta ielas ||Rīgas panorāma uz tās rietumiem }} === Rīgas panorāma === {{wide image|Rigapanorama.JPG|1800px|Panorāma no [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s augstceltnes}} {{wide image|Vecriga view from saint peter church 2011.jpg|1200px|Panorāma no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s torņa}} <!-- ==Dokumenti== === Indriķa hronika par Rīgas vietas izvēli === 1200. gads: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu — vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā — tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu. 1201. gada vasara: Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.» --> == Ievērojamas personības == Rīgā dzimuši: {{div col}} * inženieris, politiķis [[Georgs Armitsteds]] (1847—1912), * baletdejotājs [[Mihails Barišņikovs]] (1948), * arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] (1834—1891), * ķirurgs, aseptikas pamatlicējs [[Ernests fon Bergmanis]] (1836—1907), * politiķis [[Johans Kristofs Bērenss]] (1729—1792), * filozofs [[Jesaja Berlins]] (1909—1997), * mākslinieks [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002), * arhitekts [[Gunārs Birkerts]] (1925—2017), * arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] (1858—1945), * inženieris [[Frīdrihs Canders]] (1887—1933), * inženieris [[Valters Caps]] (1905—2003), * politiķis [[Gustavs Celmiņš]] (1899—1968), * māksliniece [[Vija Celmiņa]] (1938), * dzejnieks [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950), * hokejists [[Lauris Dārziņš]] (1985), * hokejists [[Kaspars Daugaviņš]] (1988), * izgudrotājs, uzņēmējs [[Džeikobs Deiviss]] (1831—1908), * žurnālists [[Jānis Domburs]] (1972), * kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]] (1898—1948), * arhitekts [[Johans Daniels Felsko]] (1813—1902), * operdziedātāja [[Elīna Garanča]] (1976), * komponiste [[Lūcija Garūta]] (1902—1977), * politiķis [[Ivars Godmanis]] (1951), * neirofiziologs [[Elhonons Goldbergs]] (1946), * tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (1988), * fotogrāfs [[Filips Halsmans]] (1906—1979) * datorzinātnieks [[Juris Hartmanis]] (1928), * filozofs [[Nikolajs Hartmanis]] (1882—1950), * hokejists [[Artūrs Irbe]] (1967), * diriģents [[Mariss Jansons]] (1943—2019), * basketboliste [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1983), * komponists [[Imants Kalniņš]] (1941), * politiķis [[Aigars Kalvītis]] (1966), * aktrise un politiķe [[Ausma Kantāne-Ziedone]] (1941), * vijolnieks [[Gidons Krēmers]] (1947), * rakstnieks [[Vilis Lācis]] (1904—1966), * mākslas vēsturnieks [[Imants Lancmanis]] (1941), * arhitekts [[Eižens Laube]] (1880—1967), * mēmā kino aktrise [[Lia Mara]] (''Lya Mara'') (1897—1960), * aktrise [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] (1951), * hokejists [[Edgars Masaļskis]] (1980), * hokejists [[Sergejs Naumovs]] (1969), * ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), * gleznotājs [[Kārlis Padegs]] (1911—1940), * paleontologs [[Kristians Panders]] (1794—1865), * komponists [[Raimonds Pauls]] (1936), * komponists [[Georgs Pelēcis]] (1947), * dzejnieks [[Kristiāns Jāks Pētersons]] (1801—1822), * arhitekts [[Heincs Pīrangs]] (1876—1936), * komiķis un aktieris [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987) * kamaniņu braucējs [[Mārtiņš Rubenis]] (1978), * dziedātājs [[Normunds Rutulis]] (1971), * rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] (1926—2022), * aktieris [[Juris Strenga]] (1937), * katoļu bīskaps [[Viktors Stulpins]] (1971), * politiķis [[Jānis Šilfs]] (1881—1921), * vēsturnieks [[Kārlis Kristiāns Širrens]] (1826—1910), * arhitekts [[Reinholds Šmēlings]] (1840—1917), * šahists (astotais pasaules čempions) [[Mihails Tāls]] (1936—1992) * bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]] (1939), * bijusī Latvijas Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1937), * vingrotājs [[Igors Vihrovs]] (1978), * komponists un dziedātājs [[Alfrēds Vinters]] (1908—1976), * hokejists [[Sergejs Žoltoks]] (1972—2004). {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Rīgas plānošanas reģions]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas dome]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Pieminekļi Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Riga|Rīga}} * [http://www.riga.lv/ Rīgas pilsētas domes portāls] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga — Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] * [http://www.vecriga.info/ Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8088 Rīga Latvijas ceļvedī] * [http://latviainside.com/explore/tours/aero/riga-vr/virtualtour.html Interaktīva 360° Rīgas aero tūre] {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas novadu centri}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rīga| ]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] sbws2iee1zb9zzh7qgn4dvgonq6d5p9 4484407 4484404 2026-06-20T00:29:13Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Arturijoooo12345678910|Arturijoooo12345678910]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4475783 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|Latvijas galvaspilsētu|Rīga (nozīmju atdalīšana)|Rīga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rīga | settlement_type = Galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/3/2/2 |caption_align = center |image1 = Riga (33844464828).jpg |caption1 = [[Vecrīga]] |image2 = House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg |caption2 = [[Melngalvju nams]] |image3 = Freedom Monument, Riga (09.09.2022).02.jpg |caption3 = [[Brīvības piemineklis]] |image4 = Alberta street 2a 01.jpg |caption4 = [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] |image5 = Opera house with pond.jpg |caption5 = [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] |image6 = View from Latvian Academy of Sciences building.05.jpg |caption6 = [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |image7 = Mezparka-estrade.jpg |caption7 = [[Mežaparka Lielā estrāde]] |image8 = Old Riga Vecrīga Town Hall.jpg |caption8 = [[Rīgas rātsnams]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Riga.svg | flag_size = 125px | flag_link = Rīgas karogs | image_shield = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | image_blank_emblem = Rīgas Logo.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_size = 100px | shield_link = Rīgas ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 23 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 12. gadsimtā | established_title2 = Dibināta | established_date2 = 1201. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = kopš 1225. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm|title=Vissenākie laiki|publisher=Rīgas pašvaldības portāls|accessdate={{dat|2012|4|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101010060809/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm}}</ref> | government_type = [[Rīgas dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie|P]]) | area_footnotes = | area_total_km2 = 307.17 | area_land_km2 = 258.67 | area_water_km2 = 48.5 | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 1070201 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-10(01-84) | area_code = | website = {{URL|http://www.riga.lv}} | footnotes = | official_name = Rīgas valstspilsēta }} '''Rīga''' ir [[Latvija]]s [[galvaspilsēta]], [[valstspilsēta]] un viens no galvenajiem [[rūpniecība]]s, darījumu, [[kultūra]]s, [[Sports|sporta]] un [[Finanses|finanšu]] centriem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī nozīmīga [[osta]]s pilsēta. Ar 605 273 iedzīvotājiem (2024. gada dati) tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā. Tās robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas [[Aglomerācija|aglomerācijā]] — vairāk nekā puse visu [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]]. Pilsētas teritorijas platība ir 307,17 km². [[Rīgas vēsturiskais centrs]] ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]] un ir ievērojams ar [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē. == Vēsture == {{Pamatraksts|Rīgas vēsture}} Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir [[Baltija]]s valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar [[20. gadsimts|20. gadsimtu]] — [[Latvijas Republika]]s galvaspilsēta. Rīgā arī atradās [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] un [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] pārvaldes institūcijas, taču pilsētai bija pašai sava pašvaldība un administratīvi teritoriālā vienība. {{Quote box | width = 25% | align = left | title = Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām: | fontsize = 80% | quote = {{Flagicon image|Flag of the Teutonic Order.svg|link=}} [[Livonijas bīskapija]] 1201—1255<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_State_of_the_Teutonic_Order.svg|link=}} [[Rīgas arhibīskapija]] (metropole [[Livonijas Konfederācija]]i) 1255—1562<br /> [[Rīgas brīvpilsēta]] 1561—1581<br /> {{Flagicon image|Coat_of_arms_of_Swedish_Livonia_(18th_century).svg|link=}} [[Zviedru Vidzeme]] (daļa no [[Zviedrijas vēsture|Zviedru Impērija]]s) 1600—1721<br /> {{Flagicon image|Flag of the Governorate of Livonia.svg|link=}} [[Vidzemes guberņa]] (daļa no [[Krievijas Impērija]]s) 1721—1918<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1918–1940<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1940–1941<br /> {{Flagicon image|Flag of Germany (1935–1945).svg|link=}} [[Latvijas ģenerālapgabals]] (daļa no [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāta]]) 1941–1944<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1944–1990<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1990–mūsdienas<br /> }} === Pašreizējā pilsētas attīstība === 21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja [[Latvija]]s [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Rīgā uzcēla vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, arī "[[Saules akmens]]" augstceltni [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Uzsāka [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas — "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" — celtniecību. "[[Rīgas satiksme]]" pilnībā nomainīja nolietotos autobusus, daļēji arī trolejbusus un tramvajus. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Rīgā vairākkārt notika [[Pasaules čempionāts hokejā]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā]]. 2006. gadā Rīgā notika [[19. NATO samits]]. Līdz ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzus celtniecības un attīstības projektus apturēja, tomēr pabeidza [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] jaunās ēkas celtniecību. Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> 2015. gadā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] laikā Rīgā notika 4. Austrumu partnerības samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/meetings/international-summit/2015/05/21-22/|title=Eastern Partnership summit, Riga, 21-22 May 2015}}</ref> == Ģeogrāfija == Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] teritorijā, abos [[Daugava]]s krastos (teritoriju [[Daugava]]s kreisajā krastā sauc par [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]). Rīgas pilsētas teritorijā krustojas [[57. ziemeļu paralēle]] un [[24. austrumu meridiāns]]. Rīgas valstspilsēta robežojas ar [[Jūrmala]]s pilsētu, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ādažu novads|Ādažu]] novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir [[Dzegužkalns]] — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri. Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] abrāzijas—akumulācijas, [[Litorīnas jūra|Litorīnas]] un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa. === Ūdeņi === Rīgas teritorijā ir vairāk nekā 30 dažādu ūdens objektu (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezeri un dīķi). Tie aizņem ~17,6% no visas pilsētas teritorijas.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/4.1_SIVN_VP_20090616.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam grozījumu stratēăiskā ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> Rīgas pilsētas teritorijas lielākā daļa ietilpst Daugavas baseina teritorijā, tomēr neliela daļa ietilpst arī [[Lielupe]]s sateces baseinā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/11/6_strategiskais_ietekmes_uz_vidi_novertejums_Vides_parskats.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> [[Attēls:Waterfall in Arkadija Park (14965334716).jpg|left|thumb|Ūdenskritums uz [[Mārupīte]]s [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]]]] Lielākā ūdens objekta — Daugavas — garums pilsētas robežās ir ~31 km, platums pie tiltiem ~700 m, dziļums 8 — 15 m. Daugavas kreisā krasta lielākās pietekas ir [[Ķekava (upe)|Ķekava]] (ietek [[Sausā Daugava|Sausajā Daugavā]]), [[Mārupīte]] un [[Hapaka grāvis]]. Šim krastam īpaši raksturīgas tā saucamās attekas — [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazā Daugava]], [[Bieķengrāvis]], [[Zunds (Rīga)|Zunds]] un [[Buļļupe]]. Daugavas labā krasta svarīgākā pieteka ir [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]; šeit ir arī divas lielas attekas — [[Sarkandaugava (atteka)|Sarkandaugava]] un [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]], kā arī [[Pilsētas kanāls]] un vairākas nelielas attekas Zvirgzdu salas un [[Kundziņsala]]s apkaimē.<ref name=":0" /> Hidrogrāfiskais tīkls pilsētas robežās ir regulēts vai gandrīz pilnībā izmainīts. Pilsētas teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Teritorijās, kur virsūdeņu notece netiek regulēta, ir daudz pārmitru platību, nelielu purvu.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Liela daļa no mazajām ūdenstecēm ([[Strazdupīte (Juglas ezera pieteka)|Strazdupīte]], [[Mailes upīte|Mailes grāvis]], [[Šmerļupīte]], [[Dreiliņupīte]] u.c.) ir aizbērtas vai aizsērējušas.<ref name=":1" /> Ziemeļos un ziemeļaustrumos pilsētu ieskauj divi lieli ezeri — [[Juglas ezers]] un [[Ķīšezers]]. Tie ir [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] relikti.<ref name=":2" /> Pilsētas teritorijā ir daudz nelielu ezeru: [[Bābelītis]], [[Gaiļezers]], [[Linezers (Rīga)|Linezers]], [[Velnezers]]. Daugavas kreisajā krastā ir uz Mārupītes mākslīgi veidotais [[Māras dīķis]]. Pieminami arī [[Dambjapurva ezers]] un [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjera ūdenstilpe]].<ref name=":0" /> === Klimats === {{Pamatraksts|Rīgas klimats}}[[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|[[Vanšu tilts]], [[Saules akmens]] un ''[[Zunda Towers]]'' naktī]] Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē. [[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūnijs|22. jūnijā]], 56,4°, bet zemākais — [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²). ==== Temperatūra ==== Viszemākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī. * −34,9 °C ([[1956]]. gada [[1. februāris]]) * −34,6 °C ([[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]]) * −33,7 °C ([[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]]) Visaugstākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā. * +34,5 °C ([[1885]]. gada [[15. jūlijs]] un [[1914]]. gada [[15. jūlijs]])<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus]{{Novecojusi saite}}</ref> * +34,1 °C ([[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]]) * +34,0 °C ([[1896]]. gada [[30. jūlijs]], [[1923]]. gada [[13. jūlijs]] un [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]]) Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš. Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] (1927. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas 1906. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām). Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|Vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]]. Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2007|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 | title = Klimatisko normu dati | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024913/https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ | title = Gaisa temperatūras rekordi | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024910/https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ }}</ref> {{RigaMeteoData}} === Daba === Rīgas atrašanās vieta Daugavas, Lielupes grīvā un Rīgas līča piekrastē radījusi labvēlīgus apstākļus augstai bioloģiskajai daudzveidībai. Jūras piekrastē, ezeru un upju krastmalās, mežos, pļavās un pat pilsētas centrā var atrast Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus. Kopumā konstatēti 14 Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidi, kā arī 21 Eiropas nozīmes biotops, no tiem 10 ir prioritāri aizsargājami biotopi.<ref name=":0" /> ==== Flora ==== Rīgai pilsētas robežās pieder vairāk kā 5500 ha meža jeb apmēram 8% no kopējās teritorijas. Meži ir izvietojušies atsevišķos masīvos, kurus nošķir ūdeņi vai dzīvojamie rajoni. Lielākie Rīgas mežu masīvi ir Kleistu — Bolderājas, Vecāķu — Vecdaugavas, Biķernieku, Buļļu, Imantas, Mežaparka, Mārupes un Juglas masīvs. Rīgas mežos valdošā koku suga ir [[Priedes|priede]] — 88,1%, tai seko [[Bērzi|bērzs]] — 6,6% un [[melnalksnis]] — 2,8%. Rīgas mežu pamatu veido priežu sausieņu meži. No mežu augšanas apstākļu tipiem dominējošie ir [[Sils|sili]], [[Mētrājs|mētrāji]] un lāni. Lielākie un dabiskākie mežu masīvi plešas gar Rīgas līci. Rīgas līcim piegulošā mežu teritorija ir iekļauta [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]].<ref name=":0" /> Samērā lielas platības pilsētā aizņem sabiedriskie apstādījumi dārzos, parkos un skvēros, un tajos ir liels introducēto sugu skaits (aptuveni 600 koku un krūmu sugu).<ref name=":2" /> Apdzīvotu vietu un rūpniecisko teritoriju tiešā tuvumā Rīgas teritorijā konstatētas 36 īpaši aizsargājamas ziedaugu sugas un 10 īpaši aizsargājamas sēņu sugas.<ref name=":0" /> ==== Fauna ==== Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā. [[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|left|200px|[[Mājas balodis]], izplatīts putns Rīgā]] Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo [[Alnis|aļņi]], dažkārt [[stirna]]s, retāk [[Meža cūka|mežacūkas]], bieži [[Rudā lapsa|rudās lapsas]]. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas [[Eirāzijas vāvere|vāveres]], pilsētas nomalēs un [[Daugava]]s salās — [[pelēkais zaķis]]. Piemērotos biotopos iespējams atrast [[Eiropas kurmis|kurmi]] un [[Eiropas ezis|ezi]], kā arī [[Meža cirslis|meža cirsli]] un [[Mazais cirslis|mazo cirsli]]. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta ne vien lapsa, bet arī [[Amerikas ūdele]] (galvenokārt gar [[Daugava|Daugavu]]), retāk [[Meža sesks|sesks]] un [[meža cauna]]. [[Eirāzijas bebrs|Bebri]] novēroti ne tikai pilsētas perifērijā, bet arī tuvu pilsētas centram, piemēram, Zaķusalā un Pilsētas kanālā. [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un Mangaļu pussalā konstatētas 6 sikspārņu sugas, kuras visas ir Latvijā īpaši aizsargājamas. Rīgā sastopamas 4 īpaši aizsargājamas abinieku sugas. Rīgas pilsētā ir salīdzinoši liela arī bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība — 20 Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, no tām 4 gliemju, 15 kukaiņu, 1 zirnekļu suga. [[Attēls:Columba livia domestica.JPG|thumb|Baloži]] Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Rīgā ligzdo vairāk par 150 putnu sugām jeb 60% no Latvijas kopējā putnu sugu skaita. Kopā ar caurceļotājiem, ziemotājiem, kā arī ieceļotājiem konstatēto putnu sugu skaits sasniedz 260. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, [[mājas balodis|mājas balodim]], [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], arī [[svīre]]i, [[Melnais erickiņš|melnajam erickiņam]] un [[Kovārnis|kovārnim]]. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē [[lielā zīlīte]], bieži sastopams [[melnais mežastrazds]], [[žubīte]], [[gaišais ķauķis]], [[sīlis]], [[lauku balodis]], [[Pelēkā vārna|vārna]] un [[žagata]]. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī [[lakstīgala]], [[sarkanrīklīte]], [[melnais mušķērājs]], daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, [[vītītis]], [[cekulzīlīte]], [[erickiņš]]. Daugavā un ezeros ir [[Lielais ķīris|lielo ķīru]] kolonijas. Pļavās sastopama [[ķīvīte]], smiltājos — [[upes tārtiņš]], ūdenstilpēs — [[meža pīle]]. Rīgas pilsētas teritorijā konstatētas 53 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas.<ref name=":0" /> == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|200px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta]] Rīga ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], kas iedalīta sešās administratīvās vienībās: * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] (3 km²) * [[Kurzemes rajons]] (79 km²) * [[Zemgales priekšpilsēta]] (41 km²) * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] (77 km²) * [[Vidzemes priekšpilsēta]] (57 km²) * [[Latgales priekšpilsēta]] (50 km²) Pēc platības lielākais ir [[Kurzemes rajons]], bet mazākais [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir [[Latgales priekšpilsēta]], savukārt [[Vidzemes priekšpilsēta]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tas ir visstraujāk samazinājies.<ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats ([[portatīvā dokumenta formāts|PDF]] fails)</ref> === Rīgas pilsētas administratīvās robežas === {{Pamatraksts|Rīgas robežas}} Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju. === Teritorijas iedalījums === * Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km² (21,8%) * Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km² (17,0%) * Ielas un ceļi aizņem 24,64 km² (8,0%) * Parki aizņem 57,54 km² (19,0%) * Ūdens platības aizņem 48,50 km² (15,8%)<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm |title=Rīgas pašvaldības portāls |access-date={{dat|2008|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090228074024/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm }}</ref> === Rīgas apkaimes === [[Attēls:View from St. Peter's Church Spire, Riga (07.09.2022).06.jpg|thumb|Skats no Pētera baznīcas]] 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nebija oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt [[Spilve (Rīga)|Spilvi]], kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga. 2007. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — [[Apkaime (pilsēta)|apkaimju]] definēšanas, kurā Rīga sastāv no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref>[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuāli]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> Apkaimju definēšanu Rīgas attīstības plānā 2006.—2018. gadam ierosināja [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības departaments. Sarunvalodā bieži lietotais termins '[[mikrorajons]]' tika raksturots kā "arhitektonisks un būtu grūti piemērojams tādās vēsturiskajās pilsētas daļās kā, piemēram, Torņakalns, Vecpilsēta vai Grīziņkalns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/58-rigas-apkaimes-katra-ar-savu-identitati-un-raksturu/|title=58 Rīgas apkaimes – katra ar savu identitāti un raksturu|last=Miščuks|first=Autors: Aleksis|website=RDPAD|access-date=2025-05-27|date=2014-01-30|language=lv}}</ref> === Rīgas apkaimju uzskaitījums === ''Skatīt arī:'' ''[[Rīgas apkaimju uzskaitījums]]'' [[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|right|300px]] {{columns |width=200px |col1= * 1. [[Bolderāja]] * 2. [[Daugavgrīva]] * 3. [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * 4. [[Iļģuciems]] * 5. [[Imanta (Rīga)|Imanta]] * 6. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] * 7. [[Ķīpsala]] * 8. [[Rītabuļļi]] * 9. [[Spilve (Rīga)|Spilve]] * 10. [[Voleri]] * 11. [[Zasulauks]] * 12. [[Āgenskalns]] * 13. [[Atgāzene]] * 14. [[Beberbeķi]] * 15. [[Bieriņi]] |col2= * 16. [[Bišumuiža]] * 17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] * 18. [[Mūkupurvs]] * 19. [[Pleskodāle]] * 20. [[Salas (Rīga)|Salas]] * 21. [[Šampēteris]] * 22. [[Torņakalns]] * 23. [[Ziepniekkalns]] * 24. [[Zolitūde]] * 25. [[Čiekurkalns]] * 26. [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] * 27. [[Kundziņsala]] * 28. [[Mangaļsala]] * 29. [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] * 30. [[Mīlgrāvis]] |col3= * 31. [[Pētersala-Andrejsala]] * 32. [[Sarkandaugava]] * 33. [[Trīsciems]] * 34. [[Vecāķi]] * 35. [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]] * 36. [[Vecmīlgrāvis]] * 37. [[Vecrīga|Vecpilsēta]] * 38. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * 39. [[Berģi (Rīga)|Berģi]] * 40. [[Brasa]] * 41. [[Brekši]] * 42. [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]] * 43. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * 44. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * 45. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |col4= * 46. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * 47. [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]] * 48. [[Suži (Rīga)|Suži]] * 49. [[Teika (Rīga)|Teika]] * 50. [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] * 51. [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] * 52. [[Dārziņi]] * 53. [[Grīziņkalns]] * 54. [[Ķengarags]] * 55. [[Latgales apkaime]] * 56. [[Pļavnieki]] * 57. [[Rumbula]] * 58. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] }} == Administrācija == ''Pamatraksts: [[Rīgas pašvaldības vadītājs]]'' Rīgas valstspilsētas pašvaldības vadītājs ir [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]. Viņam palīdz viens vai vairāki vietnieki. [[Rīgas dome]] ir demokrātiski ievēlēta institūcija, un tā ir galīgā lēmējinstitūcija pilsētā. Tās sastāvā ir 60 deputāti, kurus ievēl ik pēc četriem gadiem. Rīgas domes prezidijs sastāv no Rīgas domes priekšsēdētāja un politisko partiju vai partiju bloku deleģētiem pārstāvjiem, kas ievēlēti pilsētas domē. Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas mērs ir [[Viesturs Kleinbergs]] no partijas "[[Progresīvie]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/?utm_source=lsmfront&utm_campaign=velesanas&utm_medium=velesanas|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-28|language=lv}}</ref> == Demogrāfija == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = right |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1718|5891 |1767|19500 |1775|19186 |1780|19935 |1785|25022 |1794|27813 |1800|29500 |1806|33665 |1816|39122 |1824|41493 |1829|51871 |1836|56564 |1840|60600 |1852|65777 |1857|61878 |1863|77467 |1867|102600 |1881|169300 |1897|282200 |1913|517500 |1920|185100 |1925|337699 |1930|377900 |1935|385063 |1940|353800 |1945|228200 |1950|482300 |1955|566900 |1959|580400 |1965|665200 |1970|731800 |1975|795600 |1979|835500 |1987|900300 |1990|909135 |1995|824988 |2000|764329 |2005|731762 |2010|709145 |2011|658637 |2012|636933 |2013|630565 |2014|633041 |2015|631754 |2016|630266 |2017|633264 |2018|630582 |2019|625970 |2020|621012 |2021|614618 |2022|605802 |2023|609489 |2024|605273 }}13. gadsimta sākumā Rīgā dzīvoja apmēram 1 000 cilvēku, 15. gadsimtā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 8 000, ekonomiskā uzplaukuma laikā 16. gadsimtā Rīga bija viena no Baltijas jūras piekrastes lielākajām pilsētām un tajā dzīvoja apmēram 16 000 cilvēku. Nākamajos gadsimtos ilgstošā karadarbība, mēris un ekonomiskais pagrimums nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko situāciju, un 1720. gadā Rīgā bija mazāk nekā 6 000 cilvēku.<ref name=":2" /> 18. un 19. gadsimtā Rīga sāka pieaugt straujāk, 1867. gadā, kad notika 1. tautas skaitīšana, Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Ļoti strauja attīstība Rīgā bija vērojama 50 gadu periodā starp 1863. gadu un 1913. gadu, kad iedzīvotāju skaits pieauga par vairāk nekā 440 000.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}</ref> Rīgas iedzīvotāju skaita salīdzinājums pēc četru tautas skaitīšanu materiāliem liecina, ka no 1867. līdz 1913. gadam tas palielinājās gandrīz 5 reizes. Salīdzinot 1863. un 1914. gadu datus, pieaugums ir vēl lielāks — 7,2 reizes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīga 1860-1917|last=VĒSTURES INSTITŪTS|first=LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJA|publisher=Zinātne|year=1978|location=Rīga}}</ref> 1914. gadā iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]], un 1. tautas skaitīšanā neatkarīgajā Latvijā 1920. gadā Rīgā bija tikai 185 000 iedzīvotāji. Ar kara postījumu likvidēšanu un bēgļu atgriešanos iedzīvotāju skaits sāka atkal pieaugt.<ref name=":3" /> Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugumu pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] notikumi. Pēc vācu repatriācijas, 1941. gada deportācijām un citiem iedzīvotāju zaudējumiem 1943. gada tautas skaitīšanā Rīgā konstatēja apmēram 300 000 iedzīvotāju, tomēr ebreji netika pieskaitīti. Šis skaits ievērojami tālāk samazinājās 1944. gada beigās, kad piespiedu kārtā vai labprātīgi Rīgu atstāja daudz iedzīvotāju, kas devās trimdā uz Vāciju un citur, tādēļ iedzīvotāju skaits bija sarucis zem 200 000. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits atkal palielinājās, kas galvenokārt saistīts ar liela viesstrādnieku skaita ievešanu no pārējās PSRS.<ref name=":3" /> No 1946. līdz 1950. gadam Rīgā ik gadu iebrauca 54 600 cilvēku, migrācijas saldo bija 30 700 gadā. No 1951. līdz 1987. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās par 11 000 gadā.<ref name=":2" /> 1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs [[Nils Ušakovs]] apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku] Diena.lv 2014. gada 9. janvārī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/usakova-aicinajumam-atsaukusies-un-par-ridziniekiem-kluvusi-ap-10-000-cilveku.d?id=44022006 Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku] Delfi (LETA), 09.01.2014</ref> Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsoņu]] īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Rīgā bija piereģistrēti 473 548 Latvijas pilsoņi (74,3% no kopējā skaita), 139 639 [[Latvijas nepilsoņi]] (21,9%) un 17 591 Krievijas Federācijas pilsoņi (2,8%). Savukārt 2025. gadā Rīgā bija piereģistrēti 475 569 Latvijas pilsoņi (80,3%), 83 695 [[Latvijas nepilsoņi]] (14,1%) un 14 964 Krievijas pilsoņi (2,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>473 548</small><br />(74,3%) | <small>471 620</small><br /> | <small>478 150</small><br /> | <small>479 502</small><br /> | <small>482 673</small><br /> | <small>490 035</small><br /> | <small>490 232</small><br /> | <small>488 161</small><br /> | <small>486 112</small><br /> | <small>483 893</small><br /> | <small>478 834</small><br /> | <small>479 905</small><br /> | <small>476 759</small><br /> | <small>475 569</small><br />(80,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>139 639</small><br />(21,9%) | <small>135 534</small><br /> | <small>129 297</small><br /> | <small>123 934</small><br /> | <small>119 203</small><br /> | <small>114 432</small><br /> | <small>109 932</small><br /> | <small>105 383</small><br /> | <small>101 135</small><br /> | <small>97 207</small><br /> | <small>92 820</small><br /> | <small>90 045</small><br /> | <small>86 871</small><br /> | <small>83 695</small><br />(14,1%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>17 591</small><br />(2,8%) | <small>17 216</small><br /> | <small>18 723</small><br /> | <small>20 326</small><br /> | <small>20 621</small><br /> | <small>20 571</small><br /> | <small>20 603</small><br /> | <small>20 425</small><br /> | <small>20 162</small><br /> | <small>19 768</small><br /> | <small>19 356</small><br /> | <small>16 924</small><br /> | <small>16 184</small><br /> | <small>14 964</small><br />(2,5%) | | |} === Etniskais sastāvs === Pēc Rīgas un Vidzemes pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i un [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] iedzīvotāju etniskais sastāvs bija ļoti mainīgs. Ja 18. gadsimta beigās pilsētā dominēja [[vācbaltieši]] (viņi bija 46%, latvieši — 31%, krievi — 14%, poļi — 9%), tad 19. gadsimta beigās latvieši veidoja 33%, vācbaltieši — 31 %, krievi — 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. 20. gadsimta sākumā latviešu īpatsvars Rīgā palielinājās un 1935. gadā sasniedza 63%. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnijā daudzus Rīgas latviešus deportēja uz PSRS]] vai nogalināja, bet 1944. gadā piespieda doties bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju. Pēc Otrā pasaules kara okupācijas vara veicināja cittautiešu ieceļošanu no PSRS un latviešu īpatsvars samazinājās līdz 36,5% 1989. gadā.<ref name=":2" /> No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr [[latvieši|latviešu]], kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko [[krievs|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%). Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):<ref>{{lkv|X|20 441}}</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 1867 ! 1881 ! 1897 ! 1913 ! 1917 ! 1919 ! 1920 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1979 ! 1989 ! 2000 ! 2011 ! 2020 |- ! Latvieši<br />(īpatsvars) | <small>24 199*</small><br />(23,6%) | <small>49 974*</small><br />(29,5%) | <small>127 046*</small><br />(45,0%) | <small>218 097*</small><br />(42,2%) | <small>114 379</small><br />(54,3%) | <small>109 660</small><br />(51,5%) | <small>99 580</small><br />(54,9%) | <small>227 842</small><br />(60,3%) | <small>242 731</small><br />(63,0%) | <small>258 528</small><br />(44,5%) | <small>299 072</small><br />(40,9%) | <small>317 546</small><br />(38,3%) | <small>331 934</small><br />(36,5%) | <small>313 368</small><br />(41,0%) | <small>298 412</small><br />(42,4%) | <small>308 597</small><br />(44,5%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.<br /> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2025. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2026. gada 7. martā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 285754 : Latvieši : green | slice 2 = 203804 : Krievi : red | slice 3 = 28316 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 20003 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 9979 : Poļi : aqua | slice 6 = 4348 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 2919 : Ebreji : white | slice 8 = 705 : Romi (čigāni) : pink | slice 9 = 588 : Igauņi : brown | slice 10 = 38637 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 595 053 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 48,0% | style="text-align:center;" | 285 754 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 34,2% | style="text-align:center;" | 203 804 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,8% | style="text-align:center;" | 28 316 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,4% | style="text-align:center;" | 20 003 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,7% | style="text-align:center;" | 9979 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,7% | style="text-align:center;" | 4348 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,5% | style="text-align:center;" | 2919 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 705 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 588 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 6,5% | style="text-align:center;" | 38 637 |} == Augstceltnes un augstākās būves == [[Attēls:TV tornis 2004.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas augstceltnes un augstākās būves}} Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir ''[[Zunda Towers]]'', kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,<ref>[http://www.colliers.com/lv-lv/p-55520 Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī [[Saules akmens]], ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- |style="text-align:center;"| 1. |''[[Zunda Towers]]'' | style="text-align:center;" | 123 | style="text-align:center;" | 30 | style="text-align:center;" | 2015 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Saules akmens]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;" | 27 | style="text-align:center;"| 2004 |- | style="text-align:center;"| 3. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' | style="text-align:center;"| 114 | style="text-align:center;"| 32 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 108 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 5. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]'' | style="text-align:center;"| 99 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Radisson Blu Hotel Latvija]] | style="text-align:center;"| 95 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 92 | style="text-align:center;"| 26 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 89 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 9. | ''[[Astra Lux]]'' | style="text-align:center;"| 81 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 10. | ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 78 | style="text-align:center;"| 25 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 11. | [[Preses nams]] | style="text-align:center;"| 77 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1977 |- | style="text-align:center;"| 12. | [[Skanstes virsotnes]] (4 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 13. | [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 14. | [[Centra nams]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 15. | "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" | style="text-align:center;"| 68 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2012 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākie Rīgas torņi un baznīcas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- | style="text-align:center;"| 1. | [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 368 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;"| 1746 |- | style="text-align:center;"| 3. | [[Āgenskalna televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 110 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons | style="text-align:center;"| 109 | style="text-align:center;"| 1981 |- | style="text-align:center;"| 5. | [[Rīgas Doms]] | style="text-align:center;"| 90 | style="text-align:center;"| 1776 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] | style="text-align:center;"| 86 | style="text-align:center;"| 1225 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 1906 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 1869 |} |} == Transports == Rīga ar savu centrālo novietojumu un iedzīvotāju koncentrāciju vienmēr ir bijusi Latvijas infrastruktūras centrs. Rīgā sākas vairāki valsts nozīmes ceļi, austrumu-rietumu virzienā Rīgu šķērso Eiropas autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]], bet dienvidu-ziemeļu — [[Eiropas autoceļš E67|E67]]. === Infrastruktūra === [[Attēls:Jahtas pie Ķīpsalas (5).jpg|thumb|Vanšu tilts]] Rīgā Daugavu šķērso vairāki tilti. Senākais no tiem ir [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]], kas ir vienīgais dzelzceļa pārvades tilts Rīgā. [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] savieno [[Vecrīga|Vecrīgu]] un [[Pārdaugava|Pārdaugavu]], [[Salu tilts]] savieno [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]] un Pārdaugavu caur [[Zaķusala|Zaķusalu]] un [[Lucavsala|Lucavsalu]], bet [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]] savieno Vecrīgu un Pārdaugavu caur [[Ķīpsala|Ķīpsalu]]. 2008. gadā tika pabeigta [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] projekta pirmā kārta pāri Daugavai, un 17. novembrī tas tika nodots satiksmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklats-jaunais-dienvidu-tilts.a49948/|title=Atklāts jaunais Dienvidu tilts|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Tilta izbūves darbi tika sākti 2004. gadā, bet pabeigti 2013. gadā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienvidu-tilta-ceturtas-kartas-buvniecibu-plano-sakt-2019.gada.a244033/|title=Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecību plāno sākt 2019. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Dienvidu tilts bija lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, un tā mērķis bija samazināt satiksmes sastrēgumus pilsētas centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18|title=Dienvidu Tilts|website=web.archive.org|access-date=2023-07-31|date=2007-09-15|archive-date=2007-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20070915162206/http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18}}</ref> Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem [[Lats|latu]] jeb vairāk nekā 810 miljonus [[eiro]].<ref name=":5" /> === Gaisa satiksme === [[Attēls:Riga Airport 2016.jpg|thumb|Starptautiskā lidosta "Rīga"]] Rīgā ir viena lidosta, kas apkalpo komerciālās aviokompānijas — 1975. gadā uzceltā [[starptautiskā lidosta "Rīga"]]. Tā ir galvenā aviokompānijas ''[[AirBaltic]]'' bāze, un ir viena no aviokompānijas [[Ryanair|''RyanAir'']] bāzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelspill.com/guides/latvia-3096/|title=Latvia Travel Guide: Everything You Need to Know – Travel Spill|last=Vaivade|first=Samanta|website=travelspill.com|access-date=2023-07-31|date=2023-04-12|language=en}}</ref> Pēc pasažieru skaita lidosta ir lielākā Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lidosta-riga-tuvakajos-gados-attistiba-plano-investet-247-miljonus-eiro.a442614/|title=Lidosta «Rīga» tuvākajos gados attīstībā plāno investēt 247 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Ap lidostu tiek būvēts jauns multimodāls transporta mezgls ar ''[[Rail Baltica]]'' staciju, un plānā ietilpst lidostas pilsētas attīstība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Bijusī starptautiskā lidosta — [[Spilves lidosta]], kas atrodas 5 km attālumā no Rīgas centra, tiek izmantota mazajām lidmašīnām, pilotu apmācībai un izklaides aviācijai. Padomju laikā Rīgā atradās militārā aviobāze — [[Rumbulas lidlauks]]. === Starppilsētu satiksme === Rīgu ar pārējo Latviju savieno iekšzemes vilcieni, ko apkalpo [[Pasažieru vilciens]]. Galvenā dzelzceļa stacija ir [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]]. ''Rail Baltica'' projekts paredz izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju caur Rīgu, kas savienotu [[Tallina|Tallinu]] ar [[Lietuva]]s un [[Polija]]s robežu, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2030. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/|title=«Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> [[Rīgas Starptautiskā autoosta]] nodrošina iekšzemes un starptautiskos savienojumus ar autobusiem. === Ūdens satiksme === [[Rīgas osta|Rīgas brīvosta]] dod iespēju veikt kravu un pasažieru pārvadājumus pa jūru. Prāmji piestāj [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas pasažieru terminālī]]. === Sabiedriskais transports Rīgā === {{Pamatraksts|Sabiedriskais transports Rīgā}} [[Attēls:16-08-30-Riga Daugavgrīva-RR2 3795.jpg|thumb|200x200px|Autobuss [[Solaris Urbino 18|Solaris Urbino]] III 18]] Sabiedrisko transportu pilsētā nodrošina [[Rīgas satiksme]], un tas sastāv no 51 autobusu, 22 trolejbusu un 6 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/|title=Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-07-31|archive-date=2017-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20170731123614/https://www.rigassatiksme.lv/lv/}}</ref> Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. [[Attēls:1. tramvajs atiet no pieturas "Sporta akadēmija" (8).jpg|thumb|200x200px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] Rīgā]] Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Rīgā pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. == Sports == [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] gadā Rīgā norisinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Vairāki Rīgas klubi spēlē [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] spēlē [[FK RFS]], [[Riga FC]] un [[FK Metta]], [[FK Auda]]. Katru pavasari Rīgā notiek [[Rīgas maratons]]. Rīgā bāzēti arī vairāki [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubi — [[BK VEF Rīga]], [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Zeļļi]], kā arī sieviešu basketbola klubs [[TTT Rīga]]. == Mediji == === Radiostacijas === {{pamatraksts|Radio Rīgā}} {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 88,6 MHz || align="left" | Jumor FM |- | 89,2 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] [[Radio SWH Rock]] |- | 90,0 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] Radio SWH Gold |- | 90,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 1]] |- | 91,5 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- | 91,9 MHz || align="left" | TOPradio- Dimzukalns (Iecava) |- | 93,1 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Radio_5_logo.png|20px]] [[Latvijas Radio 5]] — Pieci.lv |- | 93,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Index123456.jpg|20px]] [[Radio Baltkom]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 94,5 MHz || align="left" | Retro FM |- | 94,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Capital_fm_logo_lv.jpg|20px]] [[Capital FM]] |- | 95,8 MHz || align="left" | [[Attēls:NABA_95-8.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 6]] — Radio NABA |- | 96,2 MHz || align="left" | EHR Russkie Hiti |- | 96,8 MHz || align="left" | EHR SuperHits |- | 97,3 MHz || align="left" | [[Attēls:RADIO MARIJA LOGO.png|20px]] [[Radio Marija]] |- | 98,3 MHz || align="left" | TOPradio |- | 99,0 MHz || align="left" | Radio Jurmala- Jūrmala |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 99,5 MHz || align="left" | MIX FM Dance |- | 100,0 MHz || align="left" | Radio PIK |- | 100,5 MHz || align="left" | [[Attēls:BBC World Service red.svg|20px]] BBC World Service |- | 101,0 MHz || align="left" | XO FM |- | 101,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Kristīgais_Radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Kristīgais radio]] |- | 102,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] Radio Skonto+ |- | 102,7 MHz || align="left" | Radio MIX FM |- | 103,2 MHz || align="left" | Russkoe Retro |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 103,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 3]] — Klasika |- | 104,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Ehr-logo-_2016.png|20px]] [[European Hit Radio]] |- | 105,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH]] |- | 105,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH +]] |- | 106,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Star_FM_Logo.png|20px]] [[Star FM]] |- | 106,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_tev_logo.png|20px]] [[Radio TEV]] |- | 107,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] [[Radio Skonto]] |- | 107,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 4]] — Doma Laukums |- |} |} == Sadraudzības pilsētas == Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/rigas-sadraudzibas-pilsetas |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2022|07|01||bez}}}}</ref> {{Col-begin|width=75%}} {{Col-3}} * {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Francija}} [[Bordo]], [[Francija]] * {{flaga|Vācija}} [[Brēmene]], [[Vācija]] * {{flaga|ASV}} [[Dallasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]], [[Armēnija]] * {{flaga|Itālija}} [[Florence]], [[Itālija]] * {{flaga|Austrālija}} [[Kērnsa]], [[Austrālija]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]] * {{flaga|Japāna}} [[Kobe]], [[Japāna]] {{Col-3}} * {{flaga|Zviedrija}} [[Norčēpinga]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Kazahstāna}} [[Astana]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], [[Dānija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]] * {{flaga|Somija}} [[Pori]], [[Somija]] * {{flaga|Vācija}} [[Rostoka]], [[Vācija]] * {{flaga|Čīle}} [[Santjago]], [[Čīle]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], [[Zviedrija]] {{Col-3}} * {{flaga|Ķīna}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], [[Ķīna]] * {{flaga|Taivāna}} [[Taibei]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Igaunija]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]], [[Igaunija]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], [[Gruzija]] * {{flaga|Polija}} [[Varšava]], [[Polija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]] {{Col-end}} == Attēlu galerija == {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=150 | height=100 | lines=3 |align=center |perrow=5 |Attēls:Riga old.jpg|[[Vecrīga]]s panorāma ar promenādi pirms 1900. gada |Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|Rīgas panorāma un [[Āgenskalna līcis]] no [[Pārdaugava]]s puses pirms Pirmā pasaules kara |Attēls:Riga castle tower.jpg|Rīgas pils, raugoties no [[Daugava]]s |Attēls:Rigas uzraksts.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas |File:Rīgas zīme pie Jūrmalas gatves.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves |Attēls:IMG 6670.JPG|Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma |Attēls:Vecriga_no_upes.jpg|Vecrīga, raugoties no Daugavas |Attēls:321505.jpg|Rīgas centrālā daļa |Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas iekraušanas celtņi |Attēls:Vecriiga no Zakjusalas.jpg|Vecrīga, skatoties no [[Zaķusala]]s. Priekšplānā [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] |Attēls:Vanšu Bridge.jpg|Vanšu tilts no Eksporta ielas ||Rīgas panorāma uz tās rietumiem }} === Rīgas panorāma === {{wide image|Rigapanorama.JPG|1800px|Panorāma no [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s augstceltnes}} {{wide image|Vecriga view from saint peter church 2011.jpg|1200px|Panorāma no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s torņa}} <!-- ==Dokumenti== === Indriķa hronika par Rīgas vietas izvēli === 1200. gads: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu — vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā — tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu. 1201. gada vasara: Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.» --> == Ievērojamas personības == Rīgā dzimuši: {{div col}} * inženieris, politiķis [[Georgs Armitsteds]] (1847—1912), * baletdejotājs [[Mihails Barišņikovs]] (1948), * arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] (1834—1891), * ķirurgs, aseptikas pamatlicējs [[Ernests fon Bergmanis]] (1836—1907), * politiķis [[Johans Kristofs Bērenss]] (1729—1792), * filozofs [[Jesaja Berlins]] (1909—1997), * mākslinieks [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002), * arhitekts [[Gunārs Birkerts]] (1925—2017), * arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] (1858—1945), * inženieris [[Frīdrihs Canders]] (1887—1933), * inženieris [[Valters Caps]] (1905—2003), * politiķis [[Gustavs Celmiņš]] (1899—1968), * māksliniece [[Vija Celmiņa]] (1938), * dzejnieks [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950), * hokejists [[Lauris Dārziņš]] (1985), * hokejists [[Kaspars Daugaviņš]] (1988), * izgudrotājs, uzņēmējs [[Džeikobs Deiviss]] (1831—1908), * žurnālists [[Jānis Domburs]] (1972), * kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]] (1898—1948), * arhitekts [[Johans Daniels Felsko]] (1813—1902), * operdziedātāja [[Elīna Garanča]] (1976), * komponiste [[Lūcija Garūta]] (1902—1977), * politiķis [[Ivars Godmanis]] (1951), * neirofiziologs [[Elhonons Goldbergs]] (1946), * tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (1988), * fotogrāfs [[Filips Halsmans]] (1906—1979) * datorzinātnieks [[Juris Hartmanis]] (1928), * filozofs [[Nikolajs Hartmanis]] (1882—1950), * hokejists [[Artūrs Irbe]] (1967), * diriģents [[Mariss Jansons]] (1943—2019), * basketboliste [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1983), * komponists [[Imants Kalniņš]] (1941), * politiķis [[Aigars Kalvītis]] (1966), * aktrise un politiķe [[Ausma Kantāne-Ziedone]] (1941), * vijolnieks [[Gidons Krēmers]] (1947), * rakstnieks [[Vilis Lācis]] (1904—1966), * mākslas vēsturnieks [[Imants Lancmanis]] (1941), * arhitekts [[Eižens Laube]] (1880—1967), * mēmā kino aktrise [[Lia Mara]] (''Lya Mara'') (1897—1960), * aktrise [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] (1951), * hokejists [[Edgars Masaļskis]] (1980), * hokejists [[Sergejs Naumovs]] (1969), * ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), * gleznotājs [[Kārlis Padegs]] (1911—1940), * paleontologs [[Kristians Panders]] (1794—1865), * komponists [[Raimonds Pauls]] (1936), * komponists [[Georgs Pelēcis]] (1947), * dzejnieks [[Kristiāns Jāks Pētersons]] (1801—1822), * arhitekts [[Heincs Pīrangs]] (1876—1936), * komiķis un aktieris [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987) * kamaniņu braucējs [[Mārtiņš Rubenis]] (1978), * dziedātājs [[Normunds Rutulis]] (1971), * rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] (1926—2022), * aktieris [[Juris Strenga]] (1937), * katoļu bīskaps [[Viktors Stulpins]] (1971), * politiķis [[Jānis Šilfs]] (1881—1921), * vēsturnieks [[Kārlis Kristiāns Širrens]] (1826—1910), * arhitekts [[Reinholds Šmēlings]] (1840—1917), * šahists (astotais pasaules čempions) [[Mihails Tāls]] (1936—1992) * bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]] (1939), * bijusī Latvijas Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1937), * vingrotājs [[Igors Vihrovs]] (1978), * komponists un dziedātājs [[Alfrēds Vinters]] (1908—1976), * hokejists [[Sergejs Žoltoks]] (1972—2004). {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Rīgas plānošanas reģions]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas dome]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Pieminekļi Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Riga|Rīga}} * [http://www.riga.lv/ Rīgas pilsētas domes portāls] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga — Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] * [http://www.vecriga.info/ Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8088 Rīga Latvijas ceļvedī] * [http://latviainside.com/explore/tours/aero/riga-vr/virtualtour.html Interaktīva 360° Rīgas aero tūre] {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas novadu centri}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rīga| ]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] omrj4c34ej4l1k2xf07tsijonkkjmna 4484408 4484407 2026-06-20T00:30:48Z Egilus 27634 /* Vēsture */ 4484408 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|Latvijas galvaspilsētu|Rīga (nozīmju atdalīšana)|Rīga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rīga | settlement_type = Galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/3/2/2 |caption_align = center |image1 = Riga (33844464828).jpg |caption1 = [[Vecrīga]] |image2 = House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg |caption2 = [[Melngalvju nams]] |image3 = Freedom Monument, Riga (09.09.2022).02.jpg |caption3 = [[Brīvības piemineklis]] |image4 = Alberta street 2a 01.jpg |caption4 = [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] |image5 = Opera house with pond.jpg |caption5 = [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] |image6 = View from Latvian Academy of Sciences building.05.jpg |caption6 = [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |image7 = Mezparka-estrade.jpg |caption7 = [[Mežaparka Lielā estrāde]] |image8 = Old Riga Vecrīga Town Hall.jpg |caption8 = [[Rīgas rātsnams]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Riga.svg | flag_size = 125px | flag_link = Rīgas karogs | image_shield = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | image_blank_emblem = Rīgas Logo.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_size = 100px | shield_link = Rīgas ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 23 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 12. gadsimtā | established_title2 = Dibināta | established_date2 = 1201. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = kopš 1225. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm|title=Vissenākie laiki|publisher=Rīgas pašvaldības portāls|accessdate={{dat|2012|4|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101010060809/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm}}</ref> | government_type = [[Rīgas dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie|P]]) | area_footnotes = | area_total_km2 = 307.17 | area_land_km2 = 258.67 | area_water_km2 = 48.5 | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 1070201 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-10(01-84) | area_code = | website = {{URL|http://www.riga.lv}} | footnotes = | official_name = Rīgas valstspilsēta }} '''Rīga''' ir [[Latvija]]s [[galvaspilsēta]], [[valstspilsēta]] un viens no galvenajiem [[rūpniecība]]s, darījumu, [[kultūra]]s, [[Sports|sporta]] un [[Finanses|finanšu]] centriem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī nozīmīga [[osta]]s pilsēta. Ar 605 273 iedzīvotājiem (2024. gada dati) tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā. Tās robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas [[Aglomerācija|aglomerācijā]] — vairāk nekā puse visu [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]]. Pilsētas teritorijas platība ir 307,17 km². [[Rīgas vēsturiskais centrs]] ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]] un ir ievērojams ar [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē. == Vēsture == {{Pamatraksts|Rīgas vēsture}} Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz 2020. gadiem Rīga bija [[Baltija]]s valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar [[20. gadsimts|20. gadsimtu]] — [[Latvijas Republika]]s galvaspilsēta. Rīgā arī atradās [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] un [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] pārvaldes institūcijas, taču pilsētai bija pašai sava pašvaldība un administratīvi teritoriālā vienība. {{Quote box | width = 25% | align = left | title = Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām: | fontsize = 80% | quote = {{Flagicon image|Flag of the Teutonic Order.svg|link=}} [[Livonijas bīskapija]] 1201—1255<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_State_of_the_Teutonic_Order.svg|link=}} [[Rīgas arhibīskapija]] (metropole [[Livonijas Konfederācija]]i) 1255—1562<br /> [[Rīgas brīvpilsēta]] 1561—1581<br /> {{Flagicon image|Coat_of_arms_of_Swedish_Livonia_(18th_century).svg|link=}} [[Zviedru Vidzeme]] (daļa no [[Zviedrijas vēsture|Zviedru Impērija]]s) 1600—1721<br /> {{Flagicon image|Flag of the Governorate of Livonia.svg|link=}} [[Vidzemes guberņa]] (daļa no [[Krievijas Impērija]]s) 1721—1918<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1918–1940<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1940–1941<br /> {{Flagicon image|Flag of Germany (1935–1945).svg|link=}} [[Latvijas ģenerālapgabals]] (daļa no [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāta]]) 1941–1944<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1944–1990<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1990–mūsdienas<br /> }} === Pašreizējā pilsētas attīstība === 21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja [[Latvija]]s [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Rīgā uzcēla vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, arī "[[Saules akmens]]" augstceltni [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Uzsāka [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas — "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" — celtniecību. "[[Rīgas satiksme]]" pilnībā nomainīja nolietotos autobusus, daļēji arī trolejbusus un tramvajus. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Rīgā vairākkārt notika [[Pasaules čempionāts hokejā]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā]]. 2006. gadā Rīgā notika [[19. NATO samits]]. Līdz ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzus celtniecības un attīstības projektus apturēja, tomēr pabeidza [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] jaunās ēkas celtniecību. Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> 2015. gadā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] laikā Rīgā notika 4. Austrumu partnerības samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/meetings/international-summit/2015/05/21-22/|title=Eastern Partnership summit, Riga, 21-22 May 2015}}</ref> == Ģeogrāfija == Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] teritorijā, abos [[Daugava]]s krastos (teritoriju [[Daugava]]s kreisajā krastā sauc par [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]). Rīgas pilsētas teritorijā krustojas [[57. ziemeļu paralēle]] un [[24. austrumu meridiāns]]. Rīgas valstspilsēta robežojas ar [[Jūrmala]]s pilsētu, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ādažu novads|Ādažu]] novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir [[Dzegužkalns]] — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri. Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] abrāzijas—akumulācijas, [[Litorīnas jūra|Litorīnas]] un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa. === Ūdeņi === Rīgas teritorijā ir vairāk nekā 30 dažādu ūdens objektu (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezeri un dīķi). Tie aizņem ~17,6% no visas pilsētas teritorijas.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/4.1_SIVN_VP_20090616.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam grozījumu stratēăiskā ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> Rīgas pilsētas teritorijas lielākā daļa ietilpst Daugavas baseina teritorijā, tomēr neliela daļa ietilpst arī [[Lielupe]]s sateces baseinā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/11/6_strategiskais_ietekmes_uz_vidi_novertejums_Vides_parskats.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> [[Attēls:Waterfall in Arkadija Park (14965334716).jpg|left|thumb|Ūdenskritums uz [[Mārupīte]]s [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]]]] Lielākā ūdens objekta — Daugavas — garums pilsētas robežās ir ~31 km, platums pie tiltiem ~700 m, dziļums 8 — 15 m. Daugavas kreisā krasta lielākās pietekas ir [[Ķekava (upe)|Ķekava]] (ietek [[Sausā Daugava|Sausajā Daugavā]]), [[Mārupīte]] un [[Hapaka grāvis]]. Šim krastam īpaši raksturīgas tā saucamās attekas — [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazā Daugava]], [[Bieķengrāvis]], [[Zunds (Rīga)|Zunds]] un [[Buļļupe]]. Daugavas labā krasta svarīgākā pieteka ir [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]; šeit ir arī divas lielas attekas — [[Sarkandaugava (atteka)|Sarkandaugava]] un [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]], kā arī [[Pilsētas kanāls]] un vairākas nelielas attekas Zvirgzdu salas un [[Kundziņsala]]s apkaimē.<ref name=":0" /> Hidrogrāfiskais tīkls pilsētas robežās ir regulēts vai gandrīz pilnībā izmainīts. Pilsētas teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Teritorijās, kur virsūdeņu notece netiek regulēta, ir daudz pārmitru platību, nelielu purvu.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Liela daļa no mazajām ūdenstecēm ([[Strazdupīte (Juglas ezera pieteka)|Strazdupīte]], [[Mailes upīte|Mailes grāvis]], [[Šmerļupīte]], [[Dreiliņupīte]] u.c.) ir aizbērtas vai aizsērējušas.<ref name=":1" /> Ziemeļos un ziemeļaustrumos pilsētu ieskauj divi lieli ezeri — [[Juglas ezers]] un [[Ķīšezers]]. Tie ir [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] relikti.<ref name=":2" /> Pilsētas teritorijā ir daudz nelielu ezeru: [[Bābelītis]], [[Gaiļezers]], [[Linezers (Rīga)|Linezers]], [[Velnezers]]. Daugavas kreisajā krastā ir uz Mārupītes mākslīgi veidotais [[Māras dīķis]]. Pieminami arī [[Dambjapurva ezers]] un [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjera ūdenstilpe]].<ref name=":0" /> === Klimats === {{Pamatraksts|Rīgas klimats}}[[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|[[Vanšu tilts]], [[Saules akmens]] un ''[[Zunda Towers]]'' naktī]] Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē. [[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūnijs|22. jūnijā]], 56,4°, bet zemākais — [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²). ==== Temperatūra ==== Viszemākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī. * −34,9 °C ([[1956]]. gada [[1. februāris]]) * −34,6 °C ([[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]]) * −33,7 °C ([[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]]) Visaugstākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā. * +34,5 °C ([[1885]]. gada [[15. jūlijs]] un [[1914]]. gada [[15. jūlijs]])<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus]{{Novecojusi saite}}</ref> * +34,1 °C ([[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]]) * +34,0 °C ([[1896]]. gada [[30. jūlijs]], [[1923]]. gada [[13. jūlijs]] un [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]]) Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš. Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] (1927. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas 1906. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām). Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|Vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]]. Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2007|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 | title = Klimatisko normu dati | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024913/https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ | title = Gaisa temperatūras rekordi | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024910/https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ }}</ref> {{RigaMeteoData}} === Daba === Rīgas atrašanās vieta Daugavas, Lielupes grīvā un Rīgas līča piekrastē radījusi labvēlīgus apstākļus augstai bioloģiskajai daudzveidībai. Jūras piekrastē, ezeru un upju krastmalās, mežos, pļavās un pat pilsētas centrā var atrast Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus. Kopumā konstatēti 14 Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidi, kā arī 21 Eiropas nozīmes biotops, no tiem 10 ir prioritāri aizsargājami biotopi.<ref name=":0" /> ==== Flora ==== Rīgai pilsētas robežās pieder vairāk kā 5500 ha meža jeb apmēram 8% no kopējās teritorijas. Meži ir izvietojušies atsevišķos masīvos, kurus nošķir ūdeņi vai dzīvojamie rajoni. Lielākie Rīgas mežu masīvi ir Kleistu — Bolderājas, Vecāķu — Vecdaugavas, Biķernieku, Buļļu, Imantas, Mežaparka, Mārupes un Juglas masīvs. Rīgas mežos valdošā koku suga ir [[Priedes|priede]] — 88,1%, tai seko [[Bērzi|bērzs]] — 6,6% un [[melnalksnis]] — 2,8%. Rīgas mežu pamatu veido priežu sausieņu meži. No mežu augšanas apstākļu tipiem dominējošie ir [[Sils|sili]], [[Mētrājs|mētrāji]] un lāni. Lielākie un dabiskākie mežu masīvi plešas gar Rīgas līci. Rīgas līcim piegulošā mežu teritorija ir iekļauta [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]].<ref name=":0" /> Samērā lielas platības pilsētā aizņem sabiedriskie apstādījumi dārzos, parkos un skvēros, un tajos ir liels introducēto sugu skaits (aptuveni 600 koku un krūmu sugu).<ref name=":2" /> Apdzīvotu vietu un rūpniecisko teritoriju tiešā tuvumā Rīgas teritorijā konstatētas 36 īpaši aizsargājamas ziedaugu sugas un 10 īpaši aizsargājamas sēņu sugas.<ref name=":0" /> ==== Fauna ==== Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā. [[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|left|200px|[[Mājas balodis]], izplatīts putns Rīgā]] Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo [[Alnis|aļņi]], dažkārt [[stirna]]s, retāk [[Meža cūka|mežacūkas]], bieži [[Rudā lapsa|rudās lapsas]]. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas [[Eirāzijas vāvere|vāveres]], pilsētas nomalēs un [[Daugava]]s salās — [[pelēkais zaķis]]. Piemērotos biotopos iespējams atrast [[Eiropas kurmis|kurmi]] un [[Eiropas ezis|ezi]], kā arī [[Meža cirslis|meža cirsli]] un [[Mazais cirslis|mazo cirsli]]. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta ne vien lapsa, bet arī [[Amerikas ūdele]] (galvenokārt gar [[Daugava|Daugavu]]), retāk [[Meža sesks|sesks]] un [[meža cauna]]. [[Eirāzijas bebrs|Bebri]] novēroti ne tikai pilsētas perifērijā, bet arī tuvu pilsētas centram, piemēram, Zaķusalā un Pilsētas kanālā. [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un Mangaļu pussalā konstatētas 6 sikspārņu sugas, kuras visas ir Latvijā īpaši aizsargājamas. Rīgā sastopamas 4 īpaši aizsargājamas abinieku sugas. Rīgas pilsētā ir salīdzinoši liela arī bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība — 20 Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, no tām 4 gliemju, 15 kukaiņu, 1 zirnekļu suga. [[Attēls:Columba livia domestica.JPG|thumb|Baloži]] Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Rīgā ligzdo vairāk par 150 putnu sugām jeb 60% no Latvijas kopējā putnu sugu skaita. Kopā ar caurceļotājiem, ziemotājiem, kā arī ieceļotājiem konstatēto putnu sugu skaits sasniedz 260. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, [[mājas balodis|mājas balodim]], [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], arī [[svīre]]i, [[Melnais erickiņš|melnajam erickiņam]] un [[Kovārnis|kovārnim]]. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē [[lielā zīlīte]], bieži sastopams [[melnais mežastrazds]], [[žubīte]], [[gaišais ķauķis]], [[sīlis]], [[lauku balodis]], [[Pelēkā vārna|vārna]] un [[žagata]]. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī [[lakstīgala]], [[sarkanrīklīte]], [[melnais mušķērājs]], daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, [[vītītis]], [[cekulzīlīte]], [[erickiņš]]. Daugavā un ezeros ir [[Lielais ķīris|lielo ķīru]] kolonijas. Pļavās sastopama [[ķīvīte]], smiltājos — [[upes tārtiņš]], ūdenstilpēs — [[meža pīle]]. Rīgas pilsētas teritorijā konstatētas 53 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas.<ref name=":0" /> == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|200px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta]] Rīga ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], kas iedalīta sešās administratīvās vienībās: * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] (3 km²) * [[Kurzemes rajons]] (79 km²) * [[Zemgales priekšpilsēta]] (41 km²) * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] (77 km²) * [[Vidzemes priekšpilsēta]] (57 km²) * [[Latgales priekšpilsēta]] (50 km²) Pēc platības lielākais ir [[Kurzemes rajons]], bet mazākais [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir [[Latgales priekšpilsēta]], savukārt [[Vidzemes priekšpilsēta]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tas ir visstraujāk samazinājies.<ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats ([[portatīvā dokumenta formāts|PDF]] fails)</ref> === Rīgas pilsētas administratīvās robežas === {{Pamatraksts|Rīgas robežas}} Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju. === Teritorijas iedalījums === * Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km² (21,8%) * Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km² (17,0%) * Ielas un ceļi aizņem 24,64 km² (8,0%) * Parki aizņem 57,54 km² (19,0%) * Ūdens platības aizņem 48,50 km² (15,8%)<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm |title=Rīgas pašvaldības portāls |access-date={{dat|2008|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090228074024/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm }}</ref> === Rīgas apkaimes === [[Attēls:View from St. Peter's Church Spire, Riga (07.09.2022).06.jpg|thumb|Skats no Pētera baznīcas]] 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nebija oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt [[Spilve (Rīga)|Spilvi]], kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga. 2007. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — [[Apkaime (pilsēta)|apkaimju]] definēšanas, kurā Rīga sastāv no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref>[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuāli]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> Apkaimju definēšanu Rīgas attīstības plānā 2006.—2018. gadam ierosināja [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības departaments. Sarunvalodā bieži lietotais termins '[[mikrorajons]]' tika raksturots kā "arhitektonisks un būtu grūti piemērojams tādās vēsturiskajās pilsētas daļās kā, piemēram, Torņakalns, Vecpilsēta vai Grīziņkalns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/58-rigas-apkaimes-katra-ar-savu-identitati-un-raksturu/|title=58 Rīgas apkaimes – katra ar savu identitāti un raksturu|last=Miščuks|first=Autors: Aleksis|website=RDPAD|access-date=2025-05-27|date=2014-01-30|language=lv}}</ref> === Rīgas apkaimju uzskaitījums === ''Skatīt arī:'' ''[[Rīgas apkaimju uzskaitījums]]'' [[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|right|300px]] {{columns |width=200px |col1= * 1. [[Bolderāja]] * 2. [[Daugavgrīva]] * 3. [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * 4. [[Iļģuciems]] * 5. [[Imanta (Rīga)|Imanta]] * 6. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] * 7. [[Ķīpsala]] * 8. [[Rītabuļļi]] * 9. [[Spilve (Rīga)|Spilve]] * 10. [[Voleri]] * 11. [[Zasulauks]] * 12. [[Āgenskalns]] * 13. [[Atgāzene]] * 14. [[Beberbeķi]] * 15. [[Bieriņi]] |col2= * 16. [[Bišumuiža]] * 17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] * 18. [[Mūkupurvs]] * 19. [[Pleskodāle]] * 20. [[Salas (Rīga)|Salas]] * 21. [[Šampēteris]] * 22. [[Torņakalns]] * 23. [[Ziepniekkalns]] * 24. [[Zolitūde]] * 25. [[Čiekurkalns]] * 26. [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] * 27. [[Kundziņsala]] * 28. [[Mangaļsala]] * 29. [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] * 30. [[Mīlgrāvis]] |col3= * 31. [[Pētersala-Andrejsala]] * 32. [[Sarkandaugava]] * 33. [[Trīsciems]] * 34. [[Vecāķi]] * 35. [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]] * 36. [[Vecmīlgrāvis]] * 37. [[Vecrīga|Vecpilsēta]] * 38. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * 39. [[Berģi (Rīga)|Berģi]] * 40. [[Brasa]] * 41. [[Brekši]] * 42. [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]] * 43. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * 44. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * 45. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |col4= * 46. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * 47. [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]] * 48. [[Suži (Rīga)|Suži]] * 49. [[Teika (Rīga)|Teika]] * 50. [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] * 51. [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] * 52. [[Dārziņi]] * 53. [[Grīziņkalns]] * 54. [[Ķengarags]] * 55. [[Latgales apkaime]] * 56. [[Pļavnieki]] * 57. [[Rumbula]] * 58. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] }} == Administrācija == ''Pamatraksts: [[Rīgas pašvaldības vadītājs]]'' Rīgas valstspilsētas pašvaldības vadītājs ir [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]. Viņam palīdz viens vai vairāki vietnieki. [[Rīgas dome]] ir demokrātiski ievēlēta institūcija, un tā ir galīgā lēmējinstitūcija pilsētā. Tās sastāvā ir 60 deputāti, kurus ievēl ik pēc četriem gadiem. Rīgas domes prezidijs sastāv no Rīgas domes priekšsēdētāja un politisko partiju vai partiju bloku deleģētiem pārstāvjiem, kas ievēlēti pilsētas domē. Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas mērs ir [[Viesturs Kleinbergs]] no partijas "[[Progresīvie]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/?utm_source=lsmfront&utm_campaign=velesanas&utm_medium=velesanas|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-28|language=lv}}</ref> == Demogrāfija == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = right |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1718|5891 |1767|19500 |1775|19186 |1780|19935 |1785|25022 |1794|27813 |1800|29500 |1806|33665 |1816|39122 |1824|41493 |1829|51871 |1836|56564 |1840|60600 |1852|65777 |1857|61878 |1863|77467 |1867|102600 |1881|169300 |1897|282200 |1913|517500 |1920|185100 |1925|337699 |1930|377900 |1935|385063 |1940|353800 |1945|228200 |1950|482300 |1955|566900 |1959|580400 |1965|665200 |1970|731800 |1975|795600 |1979|835500 |1987|900300 |1990|909135 |1995|824988 |2000|764329 |2005|731762 |2010|709145 |2011|658637 |2012|636933 |2013|630565 |2014|633041 |2015|631754 |2016|630266 |2017|633264 |2018|630582 |2019|625970 |2020|621012 |2021|614618 |2022|605802 |2023|609489 |2024|605273 }}13. gadsimta sākumā Rīgā dzīvoja apmēram 1 000 cilvēku, 15. gadsimtā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 8 000, ekonomiskā uzplaukuma laikā 16. gadsimtā Rīga bija viena no Baltijas jūras piekrastes lielākajām pilsētām un tajā dzīvoja apmēram 16 000 cilvēku. Nākamajos gadsimtos ilgstošā karadarbība, mēris un ekonomiskais pagrimums nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko situāciju, un 1720. gadā Rīgā bija mazāk nekā 6 000 cilvēku.<ref name=":2" /> 18. un 19. gadsimtā Rīga sāka pieaugt straujāk, 1867. gadā, kad notika 1. tautas skaitīšana, Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Ļoti strauja attīstība Rīgā bija vērojama 50 gadu periodā starp 1863. gadu un 1913. gadu, kad iedzīvotāju skaits pieauga par vairāk nekā 440 000.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}</ref> Rīgas iedzīvotāju skaita salīdzinājums pēc četru tautas skaitīšanu materiāliem liecina, ka no 1867. līdz 1913. gadam tas palielinājās gandrīz 5 reizes. Salīdzinot 1863. un 1914. gadu datus, pieaugums ir vēl lielāks — 7,2 reizes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīga 1860-1917|last=VĒSTURES INSTITŪTS|first=LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJA|publisher=Zinātne|year=1978|location=Rīga}}</ref> 1914. gadā iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]], un 1. tautas skaitīšanā neatkarīgajā Latvijā 1920. gadā Rīgā bija tikai 185 000 iedzīvotāji. Ar kara postījumu likvidēšanu un bēgļu atgriešanos iedzīvotāju skaits sāka atkal pieaugt.<ref name=":3" /> Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugumu pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] notikumi. Pēc vācu repatriācijas, 1941. gada deportācijām un citiem iedzīvotāju zaudējumiem 1943. gada tautas skaitīšanā Rīgā konstatēja apmēram 300 000 iedzīvotāju, tomēr ebreji netika pieskaitīti. Šis skaits ievērojami tālāk samazinājās 1944. gada beigās, kad piespiedu kārtā vai labprātīgi Rīgu atstāja daudz iedzīvotāju, kas devās trimdā uz Vāciju un citur, tādēļ iedzīvotāju skaits bija sarucis zem 200 000. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits atkal palielinājās, kas galvenokārt saistīts ar liela viesstrādnieku skaita ievešanu no pārējās PSRS.<ref name=":3" /> No 1946. līdz 1950. gadam Rīgā ik gadu iebrauca 54 600 cilvēku, migrācijas saldo bija 30 700 gadā. No 1951. līdz 1987. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās par 11 000 gadā.<ref name=":2" /> 1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs [[Nils Ušakovs]] apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku] Diena.lv 2014. gada 9. janvārī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/usakova-aicinajumam-atsaukusies-un-par-ridziniekiem-kluvusi-ap-10-000-cilveku.d?id=44022006 Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku] Delfi (LETA), 09.01.2014</ref> Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsoņu]] īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Rīgā bija piereģistrēti 473 548 Latvijas pilsoņi (74,3% no kopējā skaita), 139 639 [[Latvijas nepilsoņi]] (21,9%) un 17 591 Krievijas Federācijas pilsoņi (2,8%). Savukārt 2025. gadā Rīgā bija piereģistrēti 475 569 Latvijas pilsoņi (80,3%), 83 695 [[Latvijas nepilsoņi]] (14,1%) un 14 964 Krievijas pilsoņi (2,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>473 548</small><br />(74,3%) | <small>471 620</small><br /> | <small>478 150</small><br /> | <small>479 502</small><br /> | <small>482 673</small><br /> | <small>490 035</small><br /> | <small>490 232</small><br /> | <small>488 161</small><br /> | <small>486 112</small><br /> | <small>483 893</small><br /> | <small>478 834</small><br /> | <small>479 905</small><br /> | <small>476 759</small><br /> | <small>475 569</small><br />(80,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>139 639</small><br />(21,9%) | <small>135 534</small><br /> | <small>129 297</small><br /> | <small>123 934</small><br /> | <small>119 203</small><br /> | <small>114 432</small><br /> | <small>109 932</small><br /> | <small>105 383</small><br /> | <small>101 135</small><br /> | <small>97 207</small><br /> | <small>92 820</small><br /> | <small>90 045</small><br /> | <small>86 871</small><br /> | <small>83 695</small><br />(14,1%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>17 591</small><br />(2,8%) | <small>17 216</small><br /> | <small>18 723</small><br /> | <small>20 326</small><br /> | <small>20 621</small><br /> | <small>20 571</small><br /> | <small>20 603</small><br /> | <small>20 425</small><br /> | <small>20 162</small><br /> | <small>19 768</small><br /> | <small>19 356</small><br /> | <small>16 924</small><br /> | <small>16 184</small><br /> | <small>14 964</small><br />(2,5%) | | |} === Etniskais sastāvs === Pēc Rīgas un Vidzemes pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i un [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] iedzīvotāju etniskais sastāvs bija ļoti mainīgs. Ja 18. gadsimta beigās pilsētā dominēja [[vācbaltieši]] (viņi bija 46%, latvieši — 31%, krievi — 14%, poļi — 9%), tad 19. gadsimta beigās latvieši veidoja 33%, vācbaltieši — 31 %, krievi — 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. 20. gadsimta sākumā latviešu īpatsvars Rīgā palielinājās un 1935. gadā sasniedza 63%. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnijā daudzus Rīgas latviešus deportēja uz PSRS]] vai nogalināja, bet 1944. gadā piespieda doties bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju. Pēc Otrā pasaules kara okupācijas vara veicināja cittautiešu ieceļošanu no PSRS un latviešu īpatsvars samazinājās līdz 36,5% 1989. gadā.<ref name=":2" /> No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr [[latvieši|latviešu]], kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko [[krievs|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%). Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):<ref>{{lkv|X|20 441}}</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 1867 ! 1881 ! 1897 ! 1913 ! 1917 ! 1919 ! 1920 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1979 ! 1989 ! 2000 ! 2011 ! 2020 |- ! Latvieši<br />(īpatsvars) | <small>24 199*</small><br />(23,6%) | <small>49 974*</small><br />(29,5%) | <small>127 046*</small><br />(45,0%) | <small>218 097*</small><br />(42,2%) | <small>114 379</small><br />(54,3%) | <small>109 660</small><br />(51,5%) | <small>99 580</small><br />(54,9%) | <small>227 842</small><br />(60,3%) | <small>242 731</small><br />(63,0%) | <small>258 528</small><br />(44,5%) | <small>299 072</small><br />(40,9%) | <small>317 546</small><br />(38,3%) | <small>331 934</small><br />(36,5%) | <small>313 368</small><br />(41,0%) | <small>298 412</small><br />(42,4%) | <small>308 597</small><br />(44,5%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.<br /> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2025. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2026. gada 7. martā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 285754 : Latvieši : green | slice 2 = 203804 : Krievi : red | slice 3 = 28316 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 20003 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 9979 : Poļi : aqua | slice 6 = 4348 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 2919 : Ebreji : white | slice 8 = 705 : Romi (čigāni) : pink | slice 9 = 588 : Igauņi : brown | slice 10 = 38637 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 595 053 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 48,0% | style="text-align:center;" | 285 754 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 34,2% | style="text-align:center;" | 203 804 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,8% | style="text-align:center;" | 28 316 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,4% | style="text-align:center;" | 20 003 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,7% | style="text-align:center;" | 9979 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,7% | style="text-align:center;" | 4348 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,5% | style="text-align:center;" | 2919 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 705 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 588 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 6,5% | style="text-align:center;" | 38 637 |} == Augstceltnes un augstākās būves == [[Attēls:TV tornis 2004.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas augstceltnes un augstākās būves}} Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir ''[[Zunda Towers]]'', kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,<ref>[http://www.colliers.com/lv-lv/p-55520 Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī [[Saules akmens]], ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- |style="text-align:center;"| 1. |''[[Zunda Towers]]'' | style="text-align:center;" | 123 | style="text-align:center;" | 30 | style="text-align:center;" | 2015 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Saules akmens]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;" | 27 | style="text-align:center;"| 2004 |- | style="text-align:center;"| 3. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' | style="text-align:center;"| 114 | style="text-align:center;"| 32 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 108 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 5. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]'' | style="text-align:center;"| 99 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Radisson Blu Hotel Latvija]] | style="text-align:center;"| 95 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 92 | style="text-align:center;"| 26 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 89 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 9. | ''[[Astra Lux]]'' | style="text-align:center;"| 81 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 10. | ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 78 | style="text-align:center;"| 25 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 11. | [[Preses nams]] | style="text-align:center;"| 77 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1977 |- | style="text-align:center;"| 12. | [[Skanstes virsotnes]] (4 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 13. | [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 14. | [[Centra nams]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 15. | "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" | style="text-align:center;"| 68 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2012 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākie Rīgas torņi un baznīcas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- | style="text-align:center;"| 1. | [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 368 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;"| 1746 |- | style="text-align:center;"| 3. | [[Āgenskalna televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 110 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons | style="text-align:center;"| 109 | style="text-align:center;"| 1981 |- | style="text-align:center;"| 5. | [[Rīgas Doms]] | style="text-align:center;"| 90 | style="text-align:center;"| 1776 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] | style="text-align:center;"| 86 | style="text-align:center;"| 1225 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 1906 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 1869 |} |} == Transports == Rīga ar savu centrālo novietojumu un iedzīvotāju koncentrāciju vienmēr ir bijusi Latvijas infrastruktūras centrs. Rīgā sākas vairāki valsts nozīmes ceļi, austrumu-rietumu virzienā Rīgu šķērso Eiropas autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]], bet dienvidu-ziemeļu — [[Eiropas autoceļš E67|E67]]. === Infrastruktūra === [[Attēls:Jahtas pie Ķīpsalas (5).jpg|thumb|Vanšu tilts]] Rīgā Daugavu šķērso vairāki tilti. Senākais no tiem ir [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]], kas ir vienīgais dzelzceļa pārvades tilts Rīgā. [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] savieno [[Vecrīga|Vecrīgu]] un [[Pārdaugava|Pārdaugavu]], [[Salu tilts]] savieno [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]] un Pārdaugavu caur [[Zaķusala|Zaķusalu]] un [[Lucavsala|Lucavsalu]], bet [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]] savieno Vecrīgu un Pārdaugavu caur [[Ķīpsala|Ķīpsalu]]. 2008. gadā tika pabeigta [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] projekta pirmā kārta pāri Daugavai, un 17. novembrī tas tika nodots satiksmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklats-jaunais-dienvidu-tilts.a49948/|title=Atklāts jaunais Dienvidu tilts|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Tilta izbūves darbi tika sākti 2004. gadā, bet pabeigti 2013. gadā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienvidu-tilta-ceturtas-kartas-buvniecibu-plano-sakt-2019.gada.a244033/|title=Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecību plāno sākt 2019. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Dienvidu tilts bija lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, un tā mērķis bija samazināt satiksmes sastrēgumus pilsētas centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18|title=Dienvidu Tilts|website=web.archive.org|access-date=2023-07-31|date=2007-09-15|archive-date=2007-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20070915162206/http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18}}</ref> Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem [[Lats|latu]] jeb vairāk nekā 810 miljonus [[eiro]].<ref name=":5" /> === Gaisa satiksme === [[Attēls:Riga Airport 2016.jpg|thumb|Starptautiskā lidosta "Rīga"]] Rīgā ir viena lidosta, kas apkalpo komerciālās aviokompānijas — 1975. gadā uzceltā [[starptautiskā lidosta "Rīga"]]. Tā ir galvenā aviokompānijas ''[[AirBaltic]]'' bāze, un ir viena no aviokompānijas [[Ryanair|''RyanAir'']] bāzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelspill.com/guides/latvia-3096/|title=Latvia Travel Guide: Everything You Need to Know – Travel Spill|last=Vaivade|first=Samanta|website=travelspill.com|access-date=2023-07-31|date=2023-04-12|language=en}}</ref> Pēc pasažieru skaita lidosta ir lielākā Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lidosta-riga-tuvakajos-gados-attistiba-plano-investet-247-miljonus-eiro.a442614/|title=Lidosta «Rīga» tuvākajos gados attīstībā plāno investēt 247 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Ap lidostu tiek būvēts jauns multimodāls transporta mezgls ar ''[[Rail Baltica]]'' staciju, un plānā ietilpst lidostas pilsētas attīstība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Bijusī starptautiskā lidosta — [[Spilves lidosta]], kas atrodas 5 km attālumā no Rīgas centra, tiek izmantota mazajām lidmašīnām, pilotu apmācībai un izklaides aviācijai. Padomju laikā Rīgā atradās militārā aviobāze — [[Rumbulas lidlauks]]. === Starppilsētu satiksme === Rīgu ar pārējo Latviju savieno iekšzemes vilcieni, ko apkalpo [[Pasažieru vilciens]]. Galvenā dzelzceļa stacija ir [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]]. ''Rail Baltica'' projekts paredz izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju caur Rīgu, kas savienotu [[Tallina|Tallinu]] ar [[Lietuva]]s un [[Polija]]s robežu, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2030. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/|title=«Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> [[Rīgas Starptautiskā autoosta]] nodrošina iekšzemes un starptautiskos savienojumus ar autobusiem. === Ūdens satiksme === [[Rīgas osta|Rīgas brīvosta]] dod iespēju veikt kravu un pasažieru pārvadājumus pa jūru. Prāmji piestāj [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas pasažieru terminālī]]. === Sabiedriskais transports Rīgā === {{Pamatraksts|Sabiedriskais transports Rīgā}} [[Attēls:16-08-30-Riga Daugavgrīva-RR2 3795.jpg|thumb|200x200px|Autobuss [[Solaris Urbino 18|Solaris Urbino]] III 18]] Sabiedrisko transportu pilsētā nodrošina [[Rīgas satiksme]], un tas sastāv no 51 autobusu, 22 trolejbusu un 6 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/|title=Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-07-31|archive-date=2017-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20170731123614/https://www.rigassatiksme.lv/lv/}}</ref> Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. [[Attēls:1. tramvajs atiet no pieturas "Sporta akadēmija" (8).jpg|thumb|200x200px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] Rīgā]] Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Rīgā pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. == Sports == [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] gadā Rīgā norisinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Vairāki Rīgas klubi spēlē [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] spēlē [[FK RFS]], [[Riga FC]] un [[FK Metta]], [[FK Auda]]. Katru pavasari Rīgā notiek [[Rīgas maratons]]. Rīgā bāzēti arī vairāki [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubi — [[BK VEF Rīga]], [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Zeļļi]], kā arī sieviešu basketbola klubs [[TTT Rīga]]. == Mediji == === Radiostacijas === {{pamatraksts|Radio Rīgā}} {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 88,6 MHz || align="left" | Jumor FM |- | 89,2 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] [[Radio SWH Rock]] |- | 90,0 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] Radio SWH Gold |- | 90,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 1]] |- | 91,5 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- | 91,9 MHz || align="left" | TOPradio- Dimzukalns (Iecava) |- | 93,1 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Radio_5_logo.png|20px]] [[Latvijas Radio 5]] — Pieci.lv |- | 93,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Index123456.jpg|20px]] [[Radio Baltkom]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 94,5 MHz || align="left" | Retro FM |- | 94,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Capital_fm_logo_lv.jpg|20px]] [[Capital FM]] |- | 95,8 MHz || align="left" | [[Attēls:NABA_95-8.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 6]] — Radio NABA |- | 96,2 MHz || align="left" | EHR Russkie Hiti |- | 96,8 MHz || align="left" | EHR SuperHits |- | 97,3 MHz || align="left" | [[Attēls:RADIO MARIJA LOGO.png|20px]] [[Radio Marija]] |- | 98,3 MHz || align="left" | TOPradio |- | 99,0 MHz || align="left" | Radio Jurmala- Jūrmala |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 99,5 MHz || align="left" | MIX FM Dance |- | 100,0 MHz || align="left" | Radio PIK |- | 100,5 MHz || align="left" | [[Attēls:BBC World Service red.svg|20px]] BBC World Service |- | 101,0 MHz || align="left" | XO FM |- | 101,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Kristīgais_Radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Kristīgais radio]] |- | 102,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] Radio Skonto+ |- | 102,7 MHz || align="left" | Radio MIX FM |- | 103,2 MHz || align="left" | Russkoe Retro |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 103,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 3]] — Klasika |- | 104,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Ehr-logo-_2016.png|20px]] [[European Hit Radio]] |- | 105,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH]] |- | 105,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH +]] |- | 106,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Star_FM_Logo.png|20px]] [[Star FM]] |- | 106,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_tev_logo.png|20px]] [[Radio TEV]] |- | 107,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] [[Radio Skonto]] |- | 107,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 4]] — Doma Laukums |- |} |} == Sadraudzības pilsētas == Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/rigas-sadraudzibas-pilsetas |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2022|07|01||bez}}}}</ref> {{Col-begin|width=75%}} {{Col-3}} * {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Francija}} [[Bordo]], [[Francija]] * {{flaga|Vācija}} [[Brēmene]], [[Vācija]] * {{flaga|ASV}} [[Dallasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]], [[Armēnija]] * {{flaga|Itālija}} [[Florence]], [[Itālija]] * {{flaga|Austrālija}} [[Kērnsa]], [[Austrālija]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]] * {{flaga|Japāna}} [[Kobe]], [[Japāna]] {{Col-3}} * {{flaga|Zviedrija}} [[Norčēpinga]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Kazahstāna}} [[Astana]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], [[Dānija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]] * {{flaga|Somija}} [[Pori]], [[Somija]] * {{flaga|Vācija}} [[Rostoka]], [[Vācija]] * {{flaga|Čīle}} [[Santjago]], [[Čīle]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], [[Zviedrija]] {{Col-3}} * {{flaga|Ķīna}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], [[Ķīna]] * {{flaga|Taivāna}} [[Taibei]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Igaunija]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]], [[Igaunija]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], [[Gruzija]] * {{flaga|Polija}} [[Varšava]], [[Polija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]] {{Col-end}} == Attēlu galerija == {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=150 | height=100 | lines=3 |align=center |perrow=5 |Attēls:Riga old.jpg|[[Vecrīga]]s panorāma ar promenādi pirms 1900. gada |Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|Rīgas panorāma un [[Āgenskalna līcis]] no [[Pārdaugava]]s puses pirms Pirmā pasaules kara |Attēls:Riga castle tower.jpg|Rīgas pils, raugoties no [[Daugava]]s |Attēls:Rigas uzraksts.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas |File:Rīgas zīme pie Jūrmalas gatves.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves |Attēls:IMG 6670.JPG|Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma |Attēls:Vecriga_no_upes.jpg|Vecrīga, raugoties no Daugavas |Attēls:321505.jpg|Rīgas centrālā daļa |Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas iekraušanas celtņi |Attēls:Vecriiga no Zakjusalas.jpg|Vecrīga, skatoties no [[Zaķusala]]s. Priekšplānā [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] |Attēls:Vanšu Bridge.jpg|Vanšu tilts no Eksporta ielas ||Rīgas panorāma uz tās rietumiem }} === Rīgas panorāma === {{wide image|Rigapanorama.JPG|1800px|Panorāma no [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s augstceltnes}} {{wide image|Vecriga view from saint peter church 2011.jpg|1200px|Panorāma no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s torņa}} <!-- ==Dokumenti== === Indriķa hronika par Rīgas vietas izvēli === 1200. gads: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu — vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā — tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu. 1201. gada vasara: Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.» --> == Ievērojamas personības == Rīgā dzimuši: {{div col}} * inženieris, politiķis [[Georgs Armitsteds]] (1847—1912), * baletdejotājs [[Mihails Barišņikovs]] (1948), * arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] (1834—1891), * ķirurgs, aseptikas pamatlicējs [[Ernests fon Bergmanis]] (1836—1907), * politiķis [[Johans Kristofs Bērenss]] (1729—1792), * filozofs [[Jesaja Berlins]] (1909—1997), * mākslinieks [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002), * arhitekts [[Gunārs Birkerts]] (1925—2017), * arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] (1858—1945), * inženieris [[Frīdrihs Canders]] (1887—1933), * inženieris [[Valters Caps]] (1905—2003), * politiķis [[Gustavs Celmiņš]] (1899—1968), * māksliniece [[Vija Celmiņa]] (1938), * dzejnieks [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950), * hokejists [[Lauris Dārziņš]] (1985), * hokejists [[Kaspars Daugaviņš]] (1988), * izgudrotājs, uzņēmējs [[Džeikobs Deiviss]] (1831—1908), * žurnālists [[Jānis Domburs]] (1972), * kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]] (1898—1948), * arhitekts [[Johans Daniels Felsko]] (1813—1902), * operdziedātāja [[Elīna Garanča]] (1976), * komponiste [[Lūcija Garūta]] (1902—1977), * politiķis [[Ivars Godmanis]] (1951), * neirofiziologs [[Elhonons Goldbergs]] (1946), * tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (1988), * fotogrāfs [[Filips Halsmans]] (1906—1979) * datorzinātnieks [[Juris Hartmanis]] (1928), * filozofs [[Nikolajs Hartmanis]] (1882—1950), * hokejists [[Artūrs Irbe]] (1967), * diriģents [[Mariss Jansons]] (1943—2019), * basketboliste [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1983), * komponists [[Imants Kalniņš]] (1941), * politiķis [[Aigars Kalvītis]] (1966), * aktrise un politiķe [[Ausma Kantāne-Ziedone]] (1941), * vijolnieks [[Gidons Krēmers]] (1947), * rakstnieks [[Vilis Lācis]] (1904—1966), * mākslas vēsturnieks [[Imants Lancmanis]] (1941), * arhitekts [[Eižens Laube]] (1880—1967), * mēmā kino aktrise [[Lia Mara]] (''Lya Mara'') (1897—1960), * aktrise [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] (1951), * hokejists [[Edgars Masaļskis]] (1980), * hokejists [[Sergejs Naumovs]] (1969), * ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), * gleznotājs [[Kārlis Padegs]] (1911—1940), * paleontologs [[Kristians Panders]] (1794—1865), * komponists [[Raimonds Pauls]] (1936), * komponists [[Georgs Pelēcis]] (1947), * dzejnieks [[Kristiāns Jāks Pētersons]] (1801—1822), * arhitekts [[Heincs Pīrangs]] (1876—1936), * komiķis un aktieris [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987) * kamaniņu braucējs [[Mārtiņš Rubenis]] (1978), * dziedātājs [[Normunds Rutulis]] (1971), * rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] (1926—2022), * aktieris [[Juris Strenga]] (1937), * katoļu bīskaps [[Viktors Stulpins]] (1971), * politiķis [[Jānis Šilfs]] (1881—1921), * vēsturnieks [[Kārlis Kristiāns Širrens]] (1826—1910), * arhitekts [[Reinholds Šmēlings]] (1840—1917), * šahists (astotais pasaules čempions) [[Mihails Tāls]] (1936—1992) * bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]] (1939), * bijusī Latvijas Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1937), * vingrotājs [[Igors Vihrovs]] (1978), * komponists un dziedātājs [[Alfrēds Vinters]] (1908—1976), * hokejists [[Sergejs Žoltoks]] (1972—2004). {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Rīgas plānošanas reģions]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas dome]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Pieminekļi Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Riga|Rīga}} * [http://www.riga.lv/ Rīgas pilsētas domes portāls] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga — Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] * [http://www.vecriga.info/ Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8088 Rīga Latvijas ceļvedī] * [http://latviainside.com/explore/tours/aero/riga-vr/virtualtour.html Interaktīva 360° Rīgas aero tūre] {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas novadu centri}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rīga| ]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] a48krlbppzh4jcub0rrqwoqdalxhayh 0 3656 4484463 4461404 2026-06-20T06:13:13Z Pirags 3757 /* Jogas aizsākumi Latvijā */ 4484463 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sivakempfort.jpg|thumb|right|200px|[[Šiva]]s statuja jogas [[lotosa poza|lotosa pozā]]]] '''Joga''' ({{val|sa|योग}}, ''yóga'') ir [[cilvēka ķermenis|ķermeņa]], [[prāts|prāta]] un [[dvēsele]]s vadīšanas un pilnveidošanas prakse un teorija, kas radusies [[Indijas vēsture|Senajā Indijā]]. Joga ir viena no sešām [[hinduisma filozofija|hinduisma filozofisko]] tradīciju ortodoksālajām skolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html | title= Hinduisms | publisher= Reliģiju Enciklopēdija | accessdate= 2019. gada 18. februārī | archive-date= 2019. gada 21. Februāris | archive-url= https://web.archive.org/web/20190221220828/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html }}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce | author= Jessica Frazier | title= The Bloomsbury Companion to Hindu Studies | url= https://books.google.com/books?id=AdZBAgAAQBAJ | year= 2014 | publisher= A&C Black | isbn= 978-1-4725-6716-1 | pages= 25–}}</ref> [[Hinduisms|Hinduismā]], [[budisms|budismā]] un [[džainisms|džainismā]] pastāv plašs jogas skolu, formu un mērķu loks. [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] bieži ar terminu ‘joga’ saprot [[hatha joga|hatha jogu]], kur tiek uzsvērta fiziskā attīstība, izpildot dažādus [[fizisks vingrinājums|vingrinājumus]], sauktus par [[āsana|āsanām]]. Jogs ir cilvēks, kurš praktizē jogu un ir jogas piekritējs. Pastāv dažādas jogas formas, tajā skaitā hatha joga,<ref>{{Grāmatas atsauce | title= Jogas gudrība un prakse | author= B.K.S. Ajengārs | publisher= Zvaigze ABC | isbn= 9789934024658}}</ref> kas uzsver ķermeņa fizisko attīstību, [[bhakti joga]], kas ir [[mīlestība]]s un pielūgsmes joga, [[karma joga]], kurā uzsvars tiek likts uz nesavtīgu kalpošanu citiem, [[jņāna joga]] (arī gņāna), ko sauc arī par zināšanu un filozofijas jogu, un [[rādža joga]]. Rādža joga ir visaptverošākā un zinātniski pamatotākā jogas forma, kuras gala mērķis ir pilnīga [[apziņa]]s attīstība. Rādža jogas sistēmu radīja [[Pataņdžali]], uzrakstot “[[Jogas sūtras]]” pirms apmēram diviem tūkstošiem gadu. Šo jogas formu sauc arī par [[aštanga jogu]] jeb astoņu pakāpju jogu, jo tā sastāv no astoņām vispārīgas attīstības fāzēm. Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses [[mokša (joga)|mokšas]] (atbrīves) jeb [[samādhi]] (apgaismības) sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību. Jogas prakse ir aprakstīta “[[Bhagavadgīta|Bhagavadgītā]]” un “Jogas sūtrās”, kā arī dažās [[tantra|tantrās]]. Pēc [[Vivekānanda|Svami Vivekānandas]] ierašanās ASV 1893. gadā rietumos sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā. Daudzi jogu uzskata vienkārši par vingrinājumiem veselības uzlabošanai, bet arī citi jogas aspekti ir piesaistījuši daudzus sekotājus visā pasaulē. Vārda 'joga' izcelsme saistās ar vārdu "[[jūgs]]" - kā saistībām, esot saistītiem vai saķēdētiem (ar dievišķo).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e-mistika.lv/cetri-jogas-veidi/|title=Četri jogas veidi – E-Mistika.lv|access-date=2023-12-19|date=2020-10-07|language=lv|archive-date=2023-12-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20231219145342/https://e-mistika.lv/cetri-jogas-veidi/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katolis.lv/2014/09/joga-vai-der-kristietim/|title=Joga - vai der kristietim?|website=Katolis.lv|access-date=2023-12-19|date=2014-09-11|language=lv-LV}}</ref> == Jogas aizsākumi Latvijā == Latvijā jogas kā organizētas kustības aizsākumi Latvijā saistās ar 1925. gadu, kad dibināta Latvijas [[Parapsiholoģija]]s biedrība [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 35 Rīgā.<ref name="Jogas vēsture">[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31673/RELIGIOZITATE_LATVIJA_.pdf?sequence=2&isAllowed=y Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam. Ieskats jogas kustības vēsturē] no rakstu krājuma "Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija" Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012</ref> Tās vadītāja Emma Apare no 1926. līdz 1928. gadam izdeva literāri-zinātnisku un filosofiski-reliģisku mēnešrakstu "Zvani". No biedrības 1928. gada pārskata zināms, ka E. Apare nolasījusi lekcijas "Bhakti – mīlestības joga" un piecas lekcijas par [[Vedanta]]s filozofiju, bet [[Harijs Dīkmanis]] un Rūdolfs Krīgers nolasījuši lekciju par jogas mācībām. 1929. gadā biedrība pārcēlās uz jaunām telpām [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 65, 1933. gadā uz [[Jauno vīriešu kristīgā apvienība|YMCA]] namu [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna ielā]] 7 un pakāpeniski interese par jogu izkonkurēja pārējos biedrības darbības virzienus.<ref name="Jogas vēsture"/> 1934. gadā biedrība nolēma mainīt nosaukumu uz "Sabiedrība sevis realizācijai" jeb ''Yogoda Sat-Sanga'', tomēr Rīgas Apgabaltiesa noraidīja jauno nosaukumu kā nesaprotamu un nelatvisku un biedrību pārreģistrēja ar nosaukumu "Jogas zinātņu centrs Latvijā".<ref name="Jogas vēsture"/> Harija Dīkmaņa vadībā biedrības valde nodibināja ciešākus sakarus ar Šrī Jogendras Jogas zinātņu institūtu Bulsarā, Indijā. 1936. gadā biedrības vajadzībām bija iegādāti 57 jogas literatūras sējumi angļu, franču, hindi un sanskrita valodā. [[Svami Šivananda]]s (1887–1963) vadītā "Dievišķās dzīves sabiedrība" (''Divine Life Society'') Rišikešā atļāva tulkot un izdot latviešu un citās valodās visas [[Svami Šivananda]]s grāmatas. Ap 1937. gadu Harijs Dīkmanis kopā ar Alfrēdu Biezo pārtulkojuši latviski vairākas [[Upanišadas]]. Harijs Dīkmanis uzturējis sakarus ne tikai ar Svami Šivanandu, bet arī ar [[Svami Jogananda|Svami Joganandu]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Šrī Jogendru [[Bombeja|Bombejā]] un Šrī Ramanu Maharši. 1938. gadā biedrība viņus ievēlēja par saviem goda biedriem.<ref name="Jogas vēsture"/> 1939. gadā to pārdēvēja par Jogas biedrību, kuru vadīja Harijs Dīkmanis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tradition.lf.lv/ljb.htm |title=Latvijas Jogas biedrības vēsture 1.Republikas laikā - History of Latvian Yoga Society |access-date={{dat|2019|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170604190807/http://tradition.lf.lv/ljb.htm |archivedate={{dat|2017|06|04||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Meditācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.joga.lv | title= Joga.lv }}{{Novecojusi saite}} Joga Latvijā * {{tīmekļa atsauce | url= http://dom.lndb.lv/data/obj/98041.html | title= Annas Psiholoģija. Joga & ajūrvēda : speciālizlaidums | publisher= Latvijas Nacionālā bibliotēka : Digitālā bibliotēka}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.3ho.org/kundalini-yoga | title= Kundalini Yoga | publisher= 3HO Foundation | language= en | access-date= {{dat|2019|02|18||bez}} | archive-date= {{dat|2019|02|15||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20190215160553/https://www.3ho.org/kundalini-yoga }} {{Hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Joga]] 2u6rfsugg5d8hiliochi15xd47f195z 4484469 4484463 2026-06-20T06:48:23Z Pirags 3757 /* Jogas aizsākumi Latvijā */ 4484469 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sivakempfort.jpg|thumb|right|200px|[[Šiva]]s statuja jogas [[lotosa poza|lotosa pozā]]]] '''Joga''' ({{val|sa|योग}}, ''yóga'') ir [[cilvēka ķermenis|ķermeņa]], [[prāts|prāta]] un [[dvēsele]]s vadīšanas un pilnveidošanas prakse un teorija, kas radusies [[Indijas vēsture|Senajā Indijā]]. Joga ir viena no sešām [[hinduisma filozofija|hinduisma filozofisko]] tradīciju ortodoksālajām skolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html | title= Hinduisms | publisher= Reliģiju Enciklopēdija | accessdate= 2019. gada 18. februārī | archive-date= 2019. gada 21. Februāris | archive-url= https://web.archive.org/web/20190221220828/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html }}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce | author= Jessica Frazier | title= The Bloomsbury Companion to Hindu Studies | url= https://books.google.com/books?id=AdZBAgAAQBAJ | year= 2014 | publisher= A&C Black | isbn= 978-1-4725-6716-1 | pages= 25–}}</ref> [[Hinduisms|Hinduismā]], [[budisms|budismā]] un [[džainisms|džainismā]] pastāv plašs jogas skolu, formu un mērķu loks. [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] bieži ar terminu ‘joga’ saprot [[hatha joga|hatha jogu]], kur tiek uzsvērta fiziskā attīstība, izpildot dažādus [[fizisks vingrinājums|vingrinājumus]], sauktus par [[āsana|āsanām]]. Jogs ir cilvēks, kurš praktizē jogu un ir jogas piekritējs. Pastāv dažādas jogas formas, tajā skaitā hatha joga,<ref>{{Grāmatas atsauce | title= Jogas gudrība un prakse | author= B.K.S. Ajengārs | publisher= Zvaigze ABC | isbn= 9789934024658}}</ref> kas uzsver ķermeņa fizisko attīstību, [[bhakti joga]], kas ir [[mīlestība]]s un pielūgsmes joga, [[karma joga]], kurā uzsvars tiek likts uz nesavtīgu kalpošanu citiem, [[jņāna joga]] (arī gņāna), ko sauc arī par zināšanu un filozofijas jogu, un [[rādža joga]]. Rādža joga ir visaptverošākā un zinātniski pamatotākā jogas forma, kuras gala mērķis ir pilnīga [[apziņa]]s attīstība. Rādža jogas sistēmu radīja [[Pataņdžali]], uzrakstot “[[Jogas sūtras]]” pirms apmēram diviem tūkstošiem gadu. Šo jogas formu sauc arī par [[aštanga jogu]] jeb astoņu pakāpju jogu, jo tā sastāv no astoņām vispārīgas attīstības fāzēm. Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses [[mokša (joga)|mokšas]] (atbrīves) jeb [[samādhi]] (apgaismības) sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību. Jogas prakse ir aprakstīta “[[Bhagavadgīta|Bhagavadgītā]]” un “Jogas sūtrās”, kā arī dažās [[tantra|tantrās]]. Pēc [[Vivekānanda|Svami Vivekānandas]] ierašanās ASV 1893. gadā rietumos sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā. Daudzi jogu uzskata vienkārši par vingrinājumiem veselības uzlabošanai, bet arī citi jogas aspekti ir piesaistījuši daudzus sekotājus visā pasaulē. Vārda 'joga' izcelsme saistās ar vārdu "[[jūgs]]" - kā saistībām, esot saistītiem vai saķēdētiem (ar dievišķo).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e-mistika.lv/cetri-jogas-veidi/|title=Četri jogas veidi – E-Mistika.lv|access-date=2023-12-19|date=2020-10-07|language=lv|archive-date=2023-12-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20231219145342/https://e-mistika.lv/cetri-jogas-veidi/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katolis.lv/2014/09/joga-vai-der-kristietim/|title=Joga - vai der kristietim?|website=Katolis.lv|access-date=2023-12-19|date=2014-09-11|language=lv-LV}}</ref> == Jogas aizsākumi Latvijā == Latvijā jogas kā organizētas kustības aizsākumi Latvijā saistās ar 1925. gadu, kad dibināta Latvijas [[Parapsiholoģija]]s biedrība [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 35 Rīgā.<ref name="Jogas vēsture">[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31673/RELIGIOZITATE_LATVIJA_.pdf?sequence=2&isAllowed=y Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam. Ieskats jogas kustības vēsturē] no rakstu krājuma "Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija" Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012</ref> Tās vadītāja Emma Apare no 1926. līdz 1928. gadam izdeva literāri-zinātnisku un filosofiski-reliģisku mēnešrakstu "Zvani". No biedrības 1928. gada pārskata zināms, ka E. Apare nolasījusi lekcijas "Bhakti – mīlestības joga" un piecas lekcijas par [[Vedanta]]s filozofiju, bet [[Harijs Dīkmanis]] un Rūdolfs Krīgers nolasījuši lekciju par jogas mācībām. 1929. gadā biedrība pārcēlās uz jaunām telpām [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 65, 1933. gadā uz [[Jauno vīriešu kristīgā apvienība|YMCA]] namu [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna ielā]] 7 un pakāpeniski interese par jogu izkonkurēja pārējos biedrības darbības virzienus.<ref name="Jogas vēsture"/> 1934. gadā biedrība nolēma mainīt nosaukumu uz "Sabiedrība sevis realizācijai" jeb ''Yogoda Sat-Sanga'', tomēr Rīgas Apgabaltiesa noraidīja jauno nosaukumu kā nesaprotamu un nelatvisku un biedrību pārreģistrēja ar nosaukumu "Jogas zinātņu centrs Latvijā".<ref name="Jogas vēsture"/> Harija Dīkmaņa vadībā biedrības valde nodibināja ciešākus sakarus ar Šrī Jogendras Jogas zinātņu institūtu Bulsarā, Indijā. 1936. gadā biedrības vajadzībām bija iegādāti 57 jogas literatūras sējumi angļu, franču, hindi un sanskrita valodā. [[Svami Šivānanda]]s (1887–1963) vadītā "Dievišķās dzīves sabiedrība" (''Divine Life Society'') Rišikešā atļāva tulkot un izdot latviešu un citās valodās visas Svami Šivānandas grāmatas. Ap 1937. gadu Harijs Dīkmanis kopā ar Alfrēdu Biezo pārtulkojuši latviski vairākas [[Upanišadas]]. Harijs Dīkmanis uzturējis sakarus ne tikai ar Svami Šivanandu, bet arī ar [[Svami Jogananda|Svami Joganandu]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Šrī Jogendru [[Bombeja|Bombejā]] un Šrī Ramanu Maharši. 1938. gadā biedrība viņus ievēlēja par saviem goda biedriem.<ref name="Jogas vēsture"/> 1939. gadā to pārdēvēja par Jogas biedrību, kuru vadīja Harijs Dīkmanis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tradition.lf.lv/ljb.htm |title=Latvijas Jogas biedrības vēsture 1.Republikas laikā - History of Latvian Yoga Society |access-date={{dat|2019|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170604190807/http://tradition.lf.lv/ljb.htm |archivedate={{dat|2017|06|04||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Meditācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.joga.lv | title= Joga.lv }}{{Novecojusi saite}} Joga Latvijā * {{tīmekļa atsauce | url= http://dom.lndb.lv/data/obj/98041.html | title= Annas Psiholoģija. Joga & ajūrvēda : speciālizlaidums | publisher= Latvijas Nacionālā bibliotēka : Digitālā bibliotēka}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.3ho.org/kundalini-yoga | title= Kundalini Yoga | publisher= 3HO Foundation | language= en | access-date= {{dat|2019|02|18||bez}} | archive-date= {{dat|2019|02|15||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20190215160553/https://www.3ho.org/kundalini-yoga }} {{Hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Joga]] q4m5thrdj3ds0tg7fb599ules4xrjfn 4484470 4484469 2026-06-20T06:48:47Z Pirags 3757 /* Jogas aizsākumi Latvijā */ 4484470 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sivakempfort.jpg|thumb|right|200px|[[Šiva]]s statuja jogas [[lotosa poza|lotosa pozā]]]] '''Joga''' ({{val|sa|योग}}, ''yóga'') ir [[cilvēka ķermenis|ķermeņa]], [[prāts|prāta]] un [[dvēsele]]s vadīšanas un pilnveidošanas prakse un teorija, kas radusies [[Indijas vēsture|Senajā Indijā]]. Joga ir viena no sešām [[hinduisma filozofija|hinduisma filozofisko]] tradīciju ortodoksālajām skolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html | title= Hinduisms | publisher= Reliģiju Enciklopēdija | accessdate= 2019. gada 18. februārī | archive-date= 2019. gada 21. Februāris | archive-url= https://web.archive.org/web/20190221220828/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html }}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce | author= Jessica Frazier | title= The Bloomsbury Companion to Hindu Studies | url= https://books.google.com/books?id=AdZBAgAAQBAJ | year= 2014 | publisher= A&C Black | isbn= 978-1-4725-6716-1 | pages= 25–}}</ref> [[Hinduisms|Hinduismā]], [[budisms|budismā]] un [[džainisms|džainismā]] pastāv plašs jogas skolu, formu un mērķu loks. [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] bieži ar terminu ‘joga’ saprot [[hatha joga|hatha jogu]], kur tiek uzsvērta fiziskā attīstība, izpildot dažādus [[fizisks vingrinājums|vingrinājumus]], sauktus par [[āsana|āsanām]]. Jogs ir cilvēks, kurš praktizē jogu un ir jogas piekritējs. Pastāv dažādas jogas formas, tajā skaitā hatha joga,<ref>{{Grāmatas atsauce | title= Jogas gudrība un prakse | author= B.K.S. Ajengārs | publisher= Zvaigze ABC | isbn= 9789934024658}}</ref> kas uzsver ķermeņa fizisko attīstību, [[bhakti joga]], kas ir [[mīlestība]]s un pielūgsmes joga, [[karma joga]], kurā uzsvars tiek likts uz nesavtīgu kalpošanu citiem, [[jņāna joga]] (arī gņāna), ko sauc arī par zināšanu un filozofijas jogu, un [[rādža joga]]. Rādža joga ir visaptverošākā un zinātniski pamatotākā jogas forma, kuras gala mērķis ir pilnīga [[apziņa]]s attīstība. Rādža jogas sistēmu radīja [[Pataņdžali]], uzrakstot “[[Jogas sūtras]]” pirms apmēram diviem tūkstošiem gadu. Šo jogas formu sauc arī par [[aštanga jogu]] jeb astoņu pakāpju jogu, jo tā sastāv no astoņām vispārīgas attīstības fāzēm. Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses [[mokša (joga)|mokšas]] (atbrīves) jeb [[samādhi]] (apgaismības) sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību. Jogas prakse ir aprakstīta “[[Bhagavadgīta|Bhagavadgītā]]” un “Jogas sūtrās”, kā arī dažās [[tantra|tantrās]]. Pēc [[Vivekānanda|Svami Vivekānandas]] ierašanās ASV 1893. gadā rietumos sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā. Daudzi jogu uzskata vienkārši par vingrinājumiem veselības uzlabošanai, bet arī citi jogas aspekti ir piesaistījuši daudzus sekotājus visā pasaulē. Vārda 'joga' izcelsme saistās ar vārdu "[[jūgs]]" - kā saistībām, esot saistītiem vai saķēdētiem (ar dievišķo).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e-mistika.lv/cetri-jogas-veidi/|title=Četri jogas veidi – E-Mistika.lv|access-date=2023-12-19|date=2020-10-07|language=lv|archive-date=2023-12-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20231219145342/https://e-mistika.lv/cetri-jogas-veidi/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katolis.lv/2014/09/joga-vai-der-kristietim/|title=Joga - vai der kristietim?|website=Katolis.lv|access-date=2023-12-19|date=2014-09-11|language=lv-LV}}</ref> == Jogas aizsākumi Latvijā == Latvijā jogas kā organizētas kustības aizsākumi Latvijā saistās ar 1925. gadu, kad dibināta Latvijas [[Parapsiholoģija]]s biedrība [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 35 Rīgā.<ref name="Jogas vēsture">[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31673/RELIGIOZITATE_LATVIJA_.pdf?sequence=2&isAllowed=y Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam. Ieskats jogas kustības vēsturē] no rakstu krājuma "Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija" Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012</ref> Tās vadītāja Emma Apare no 1926. līdz 1928. gadam izdeva literāri-zinātnisku un filosofiski-reliģisku mēnešrakstu "Zvani". No biedrības 1928. gada pārskata zināms, ka E. Apare nolasījusi lekcijas "Bhakti – mīlestības joga" un piecas lekcijas par [[Vedanta]]s filozofiju, bet [[Harijs Dīkmanis]] un Rūdolfs Krīgers nolasījuši lekciju par jogas mācībām. 1929. gadā biedrība pārcēlās uz jaunām telpām [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 65, 1933. gadā uz [[Jauno vīriešu kristīgā apvienība|YMCA]] namu [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna ielā]] 7 un pakāpeniski interese par jogu izkonkurēja pārējos biedrības darbības virzienus.<ref name="Jogas vēsture"/> 1934. gadā biedrība nolēma mainīt nosaukumu uz "Sabiedrība sevis realizācijai" jeb ''Yogoda Sat-Sanga'', tomēr Rīgas Apgabaltiesa noraidīja jauno nosaukumu kā nesaprotamu un nelatvisku un biedrību pārreģistrēja ar nosaukumu "Jogas zinātņu centrs Latvijā".<ref name="Jogas vēsture"/> Harija Dīkmaņa vadībā biedrības valde nodibināja ciešākus sakarus ar Šrī Jogendras Jogas zinātņu institūtu Bulsarā, Indijā. 1936. gadā biedrības vajadzībām bija iegādāti 57 jogas literatūras sējumi angļu, franču, hindi un sanskrita valodā. [[Svami Šivānanda]]s (1887–1963) vadītā "Dievišķās dzīves sabiedrība" (''Divine Life Society'') Rišikešā atļāva tulkot un izdot latviešu un citās valodās visas Svami Šivānandas grāmatas. Ap 1937. gadu Harijs Dīkmanis kopā ar Alfrēdu Biezo pārtulkojuši latviski vairākas [[Upanišadas]]. Harijs Dīkmanis uzturējis sakarus ne tikai ar Svami Šivanandu, bet arī ar [[Svami Jogananda|Svami Jogānandu]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Šrī Jogendru [[Bombeja|Bombejā]] un Šrī Ramanu Maharši. 1938. gadā biedrība viņus ievēlēja par saviem goda biedriem.<ref name="Jogas vēsture"/> 1939. gadā to pārdēvēja par Jogas biedrību, kuru vadīja Harijs Dīkmanis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tradition.lf.lv/ljb.htm |title=Latvijas Jogas biedrības vēsture 1.Republikas laikā - History of Latvian Yoga Society |access-date={{dat|2019|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170604190807/http://tradition.lf.lv/ljb.htm |archivedate={{dat|2017|06|04||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Meditācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.joga.lv | title= Joga.lv }}{{Novecojusi saite}} Joga Latvijā * {{tīmekļa atsauce | url= http://dom.lndb.lv/data/obj/98041.html | title= Annas Psiholoģija. Joga & ajūrvēda : speciālizlaidums | publisher= Latvijas Nacionālā bibliotēka : Digitālā bibliotēka}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.3ho.org/kundalini-yoga | title= Kundalini Yoga | publisher= 3HO Foundation | language= en | access-date= {{dat|2019|02|18||bez}} | archive-date= {{dat|2019|02|15||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20190215160553/https://www.3ho.org/kundalini-yoga }} {{Hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Joga]] kmgu2u5uea32f4h4zepx2yhx4sum9ll 4484471 4484470 2026-06-20T06:53:12Z Pirags 3757 /* Jogas aizsākumi Latvijā */ 4484471 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sivakempfort.jpg|thumb|right|200px|[[Šiva]]s statuja jogas [[lotosa poza|lotosa pozā]]]] '''Joga''' ({{val|sa|योग}}, ''yóga'') ir [[cilvēka ķermenis|ķermeņa]], [[prāts|prāta]] un [[dvēsele]]s vadīšanas un pilnveidošanas prakse un teorija, kas radusies [[Indijas vēsture|Senajā Indijā]]. Joga ir viena no sešām [[hinduisma filozofija|hinduisma filozofisko]] tradīciju ortodoksālajām skolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html | title= Hinduisms | publisher= Reliģiju Enciklopēdija | accessdate= 2019. gada 18. februārī | archive-date= 2019. gada 21. Februāris | archive-url= https://web.archive.org/web/20190221220828/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html }}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce | author= Jessica Frazier | title= The Bloomsbury Companion to Hindu Studies | url= https://books.google.com/books?id=AdZBAgAAQBAJ | year= 2014 | publisher= A&C Black | isbn= 978-1-4725-6716-1 | pages= 25–}}</ref> [[Hinduisms|Hinduismā]], [[budisms|budismā]] un [[džainisms|džainismā]] pastāv plašs jogas skolu, formu un mērķu loks. [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] bieži ar terminu ‘joga’ saprot [[hatha joga|hatha jogu]], kur tiek uzsvērta fiziskā attīstība, izpildot dažādus [[fizisks vingrinājums|vingrinājumus]], sauktus par [[āsana|āsanām]]. Jogs ir cilvēks, kurš praktizē jogu un ir jogas piekritējs. Pastāv dažādas jogas formas, tajā skaitā hatha joga,<ref>{{Grāmatas atsauce | title= Jogas gudrība un prakse | author= B.K.S. Ajengārs | publisher= Zvaigze ABC | isbn= 9789934024658}}</ref> kas uzsver ķermeņa fizisko attīstību, [[bhakti joga]], kas ir [[mīlestība]]s un pielūgsmes joga, [[karma joga]], kurā uzsvars tiek likts uz nesavtīgu kalpošanu citiem, [[jņāna joga]] (arī gņāna), ko sauc arī par zināšanu un filozofijas jogu, un [[rādža joga]]. Rādža joga ir visaptverošākā un zinātniski pamatotākā jogas forma, kuras gala mērķis ir pilnīga [[apziņa]]s attīstība. Rādža jogas sistēmu radīja [[Pataņdžali]], uzrakstot “[[Jogas sūtras]]” pirms apmēram diviem tūkstošiem gadu. Šo jogas formu sauc arī par [[aštanga jogu]] jeb astoņu pakāpju jogu, jo tā sastāv no astoņām vispārīgas attīstības fāzēm. Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses [[mokša (joga)|mokšas]] (atbrīves) jeb [[samādhi]] (apgaismības) sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību. Jogas prakse ir aprakstīta “[[Bhagavadgīta|Bhagavadgītā]]” un “Jogas sūtrās”, kā arī dažās [[tantra|tantrās]]. Pēc [[Vivekānanda|Svami Vivekānandas]] ierašanās ASV 1893. gadā rietumos sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā. Daudzi jogu uzskata vienkārši par vingrinājumiem veselības uzlabošanai, bet arī citi jogas aspekti ir piesaistījuši daudzus sekotājus visā pasaulē. Vārda 'joga' izcelsme saistās ar vārdu "[[jūgs]]" - kā saistībām, esot saistītiem vai saķēdētiem (ar dievišķo).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e-mistika.lv/cetri-jogas-veidi/|title=Četri jogas veidi – E-Mistika.lv|access-date=2023-12-19|date=2020-10-07|language=lv|archive-date=2023-12-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20231219145342/https://e-mistika.lv/cetri-jogas-veidi/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katolis.lv/2014/09/joga-vai-der-kristietim/|title=Joga - vai der kristietim?|website=Katolis.lv|access-date=2023-12-19|date=2014-09-11|language=lv-LV}}</ref> == Jogas aizsākumi Latvijā == Latvijā jogas kā organizētas kustības aizsākumi Latvijā saistās ar 1925. gadu, kad dibināta Latvijas [[Parapsiholoģija]]s biedrība [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 35 Rīgā.<ref name="Jogas vēsture">[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31673/RELIGIOZITATE_LATVIJA_.pdf?sequence=2&isAllowed=y Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam. Ieskats jogas kustības vēsturē] no rakstu krājuma "Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija" Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012</ref> Tās vadītāja Emma Apare no 1926. līdz 1928. gadam izdeva literāri-zinātnisku un filosofiski-reliģisku mēnešrakstu "Zvani". No biedrības 1928. gada pārskata zināms, ka E. Apare nolasījusi lekcijas "Bhakti – mīlestības joga" un piecas lekcijas par [[Vedanta]]s filozofiju, bet [[Harijs Dīkmanis]] un Rūdolfs Krīgers nolasījuši lekciju par jogas mācībām. 1929. gadā biedrība pārcēlās uz jaunām telpām [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 65, 1933. gadā uz [[Jauno vīriešu kristīgā apvienība|YMCA]] namu [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna ielā]] 7 un pakāpeniski interese par jogu izkonkurēja pārējos biedrības darbības virzienus.<ref name="Jogas vēsture"/> 1934. gadā biedrība nolēma mainīt nosaukumu uz "Sabiedrība sevis realizācijai" jeb ''Yogoda Sat-Sanga'', tomēr Rīgas Apgabaltiesa noraidīja jauno nosaukumu kā nesaprotamu un nelatvisku un biedrību pārreģistrēja ar nosaukumu "Jogas zinātņu centrs Latvijā".<ref name="Jogas vēsture"/> Harija Dīkmaņa vadībā biedrības valde nodibināja ciešākus sakarus ar Šrī Jogendras Jogas zinātņu institūtu Bulsarā, Indijā. 1936. gadā biedrības vajadzībām bija iegādāti 57 jogas literatūras sējumi angļu, franču, hindi un sanskrita valodā. [[Svāmi Šivānanda]]s (1887–1963) vadītā "Dievišķās dzīves sabiedrība" (''Divine Life Society'') Rišikešā atļāva tulkot un izdot latviešu un citās valodās visas Svami Šivānandas grāmatas. Ap 1937. gadu Harijs Dīkmanis kopā ar Alfrēdu Biezo pārtulkojuši latviski vairākas [[Upanišadas]]. Harijs Dīkmanis uzturējis sakarus ne tikai ar Svami Šivanandu, bet arī ar [[Svami Jogananda|Svāmi Jogānandu]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Šrī Jogendru [[Bombeja|Bombejā]] un Šrī Ramanu Maharši. 1938. gadā biedrība viņus ievēlēja par saviem goda biedriem.<ref name="Jogas vēsture"/> 1939. gadā to pārdēvēja par Jogas biedrību, kuru vadīja Harijs Dīkmanis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tradition.lf.lv/ljb.htm |title=Latvijas Jogas biedrības vēsture 1.Republikas laikā - History of Latvian Yoga Society |access-date={{dat|2019|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170604190807/http://tradition.lf.lv/ljb.htm |archivedate={{dat|2017|06|04||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Meditācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.joga.lv | title= Joga.lv }}{{Novecojusi saite}} Joga Latvijā * {{tīmekļa atsauce | url= http://dom.lndb.lv/data/obj/98041.html | title= Annas Psiholoģija. Joga & ajūrvēda : speciālizlaidums | publisher= Latvijas Nacionālā bibliotēka : Digitālā bibliotēka}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.3ho.org/kundalini-yoga | title= Kundalini Yoga | publisher= 3HO Foundation | language= en | access-date= {{dat|2019|02|18||bez}} | archive-date= {{dat|2019|02|15||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20190215160553/https://www.3ho.org/kundalini-yoga }} {{Hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Joga]] t7uxoj145sqw514ixmxyzeuufwuncdw 4484503 4484471 2026-06-20T10:24:24Z Pirags 3757 /* Jogas aizsākumi Latvijā */ 4484503 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sivakempfort.jpg|thumb|right|200px|[[Šiva]]s statuja jogas [[lotosa poza|lotosa pozā]]]] '''Joga''' ({{val|sa|योग}}, ''yóga'') ir [[cilvēka ķermenis|ķermeņa]], [[prāts|prāta]] un [[dvēsele]]s vadīšanas un pilnveidošanas prakse un teorija, kas radusies [[Indijas vēsture|Senajā Indijā]]. Joga ir viena no sešām [[hinduisma filozofija|hinduisma filozofisko]] tradīciju ortodoksālajām skolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html | title= Hinduisms | publisher= Reliģiju Enciklopēdija | accessdate= 2019. gada 18. februārī | archive-date= 2019. gada 21. Februāris | archive-url= https://web.archive.org/web/20190221220828/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html }}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce | author= Jessica Frazier | title= The Bloomsbury Companion to Hindu Studies | url= https://books.google.com/books?id=AdZBAgAAQBAJ | year= 2014 | publisher= A&C Black | isbn= 978-1-4725-6716-1 | pages= 25–}}</ref> [[Hinduisms|Hinduismā]], [[budisms|budismā]] un [[džainisms|džainismā]] pastāv plašs jogas skolu, formu un mērķu loks. [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] bieži ar terminu ‘joga’ saprot [[hatha joga|hatha jogu]], kur tiek uzsvērta fiziskā attīstība, izpildot dažādus [[fizisks vingrinājums|vingrinājumus]], sauktus par [[āsana|āsanām]]. Jogs ir cilvēks, kurš praktizē jogu un ir jogas piekritējs. Pastāv dažādas jogas formas, tajā skaitā hatha joga,<ref>{{Grāmatas atsauce | title= Jogas gudrība un prakse | author= B.K.S. Ajengārs | publisher= Zvaigze ABC | isbn= 9789934024658}}</ref> kas uzsver ķermeņa fizisko attīstību, [[bhakti joga]], kas ir [[mīlestība]]s un pielūgsmes joga, [[karma joga]], kurā uzsvars tiek likts uz nesavtīgu kalpošanu citiem, [[jņāna joga]] (arī gņāna), ko sauc arī par zināšanu un filozofijas jogu, un [[rādža joga]]. Rādža joga ir visaptverošākā un zinātniski pamatotākā jogas forma, kuras gala mērķis ir pilnīga [[apziņa]]s attīstība. Rādža jogas sistēmu radīja [[Pataņdžali]], uzrakstot “[[Jogas sūtras]]” pirms apmēram diviem tūkstošiem gadu. Šo jogas formu sauc arī par [[aštanga jogu]] jeb astoņu pakāpju jogu, jo tā sastāv no astoņām vispārīgas attīstības fāzēm. Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses [[mokša (joga)|mokšas]] (atbrīves) jeb [[samādhi]] (apgaismības) sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību. Jogas prakse ir aprakstīta “[[Bhagavadgīta|Bhagavadgītā]]” un “Jogas sūtrās”, kā arī dažās [[tantra|tantrās]]. Pēc [[Vivekānanda|Svami Vivekānandas]] ierašanās ASV 1893. gadā rietumos sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā. Daudzi jogu uzskata vienkārši par vingrinājumiem veselības uzlabošanai, bet arī citi jogas aspekti ir piesaistījuši daudzus sekotājus visā pasaulē. Vārda 'joga' izcelsme saistās ar vārdu "[[jūgs]]" - kā saistībām, esot saistītiem vai saķēdētiem (ar dievišķo).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e-mistika.lv/cetri-jogas-veidi/|title=Četri jogas veidi – E-Mistika.lv|access-date=2023-12-19|date=2020-10-07|language=lv|archive-date=2023-12-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20231219145342/https://e-mistika.lv/cetri-jogas-veidi/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katolis.lv/2014/09/joga-vai-der-kristietim/|title=Joga - vai der kristietim?|website=Katolis.lv|access-date=2023-12-19|date=2014-09-11|language=lv-LV}}</ref> == Jogas aizsākumi Latvijā == Latvijā jogas kā organizētas kustības aizsākumi Latvijā saistās ar 1925. gadu, kad dibināta Latvijas [[Parapsiholoģija]]s biedrība [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 35 Rīgā.<ref name="Jogas vēsture">[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31673/RELIGIOZITATE_LATVIJA_.pdf?sequence=2&isAllowed=y Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam. Ieskats jogas kustības vēsturē] no rakstu krājuma "Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija" Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012</ref> Tās vadītāja Emma Apare no 1926. līdz 1928. gadam izdeva literāri-zinātnisku un filosofiski-reliģisku mēnešrakstu "Zvani". No biedrības 1928. gada pārskata zināms, ka E. Apare nolasījusi lekcijas "Bhakti – mīlestības joga" un piecas lekcijas par [[Vedanta]]s filozofiju, bet [[Harijs Dīkmanis]] un Rūdolfs Krīgers nolasījuši lekciju par jogas mācībām. 1929. gadā biedrība pārcēlās uz jaunām telpām [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 65, 1933. gadā uz [[Jauno vīriešu kristīgā apvienība|YMCA]] namu [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna ielā]] 7 un pakāpeniski interese par jogu izkonkurēja pārējos biedrības darbības virzienus.<ref name="Jogas vēsture"/> 1934. gadā biedrība nolēma mainīt nosaukumu uz "Sabiedrība sevis realizācijai" jeb ''Yogoda Sat-Sanga'', tomēr Rīgas Apgabaltiesa noraidīja jauno nosaukumu kā nesaprotamu un nelatvisku un biedrību pārreģistrēja ar nosaukumu "Jogas zinātņu centrs Latvijā".<ref name="Jogas vēsture"/> Harija Dīkmaņa vadībā biedrības valde nodibināja ciešākus sakarus ar Šrī Jogendras Jogas zinātņu institūtu Bulsarā, Indijā. 1936. gadā biedrības vajadzībām bija iegādāti 57 jogas literatūras sējumi angļu, franču, hindi un sanskrita valodā. [[Svāmi Šivānanda]]s (1887–1963) vadītā "Dievišķās dzīves sabiedrība" (''Divine Life Society'') Rišikešā atļāva tulkot un izdot latviešu un citās valodās visas Svami Šivānandas grāmatas. Ap 1937. gadu Harijs Dīkmanis kopā ar Alfrēdu Biezo pārtulkojuši latviski vairākas [[Upanišadas]]. Harijs Dīkmanis uzturējis sakarus ne tikai ar Svami Šivanandu, bet arī ar [[Svami Jogananda|Svāmi Jogānandu]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Šrī Jogendru [[Bombeja|Bombejā]] un Šrī [[Ramana Maharši|Šrī Ramanu Maharši]]. 1938. gadā biedrība viņus ievēlēja par saviem goda biedriem.<ref name="Jogas vēsture"/> 1939. gadā to pārdēvēja par Jogas biedrību, kuru vadīja Harijs Dīkmanis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tradition.lf.lv/ljb.htm |title=Latvijas Jogas biedrības vēsture 1.Republikas laikā - History of Latvian Yoga Society |access-date={{dat|2019|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170604190807/http://tradition.lf.lv/ljb.htm |archivedate={{dat|2017|06|04||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Meditācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.joga.lv | title= Joga.lv }}{{Novecojusi saite}} Joga Latvijā * {{tīmekļa atsauce | url= http://dom.lndb.lv/data/obj/98041.html | title= Annas Psiholoģija. Joga & ajūrvēda : speciālizlaidums | publisher= Latvijas Nacionālā bibliotēka : Digitālā bibliotēka}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.3ho.org/kundalini-yoga | title= Kundalini Yoga | publisher= 3HO Foundation | language= en | access-date= {{dat|2019|02|18||bez}} | archive-date= {{dat|2019|02|15||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20190215160553/https://www.3ho.org/kundalini-yoga }} {{Hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Joga]] ht7p5oaydn66u7cjza6a12tuyyav802 4484504 4484503 2026-06-20T10:25:02Z Pirags 3757 /* Jogas aizsākumi Latvijā */ 4484504 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sivakempfort.jpg|thumb|right|200px|[[Šiva]]s statuja jogas [[lotosa poza|lotosa pozā]]]] '''Joga''' ({{val|sa|योग}}, ''yóga'') ir [[cilvēka ķermenis|ķermeņa]], [[prāts|prāta]] un [[dvēsele]]s vadīšanas un pilnveidošanas prakse un teorija, kas radusies [[Indijas vēsture|Senajā Indijā]]. Joga ir viena no sešām [[hinduisma filozofija|hinduisma filozofisko]] tradīciju ortodoksālajām skolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html | title= Hinduisms | publisher= Reliģiju Enciklopēdija | accessdate= 2019. gada 18. februārī | archive-date= 2019. gada 21. Februāris | archive-url= https://web.archive.org/web/20190221220828/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html }}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce | author= Jessica Frazier | title= The Bloomsbury Companion to Hindu Studies | url= https://books.google.com/books?id=AdZBAgAAQBAJ | year= 2014 | publisher= A&C Black | isbn= 978-1-4725-6716-1 | pages= 25–}}</ref> [[Hinduisms|Hinduismā]], [[budisms|budismā]] un [[džainisms|džainismā]] pastāv plašs jogas skolu, formu un mērķu loks. [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] bieži ar terminu ‘joga’ saprot [[hatha joga|hatha jogu]], kur tiek uzsvērta fiziskā attīstība, izpildot dažādus [[fizisks vingrinājums|vingrinājumus]], sauktus par [[āsana|āsanām]]. Jogs ir cilvēks, kurš praktizē jogu un ir jogas piekritējs. Pastāv dažādas jogas formas, tajā skaitā hatha joga,<ref>{{Grāmatas atsauce | title= Jogas gudrība un prakse | author= B.K.S. Ajengārs | publisher= Zvaigze ABC | isbn= 9789934024658}}</ref> kas uzsver ķermeņa fizisko attīstību, [[bhakti joga]], kas ir [[mīlestība]]s un pielūgsmes joga, [[karma joga]], kurā uzsvars tiek likts uz nesavtīgu kalpošanu citiem, [[jņāna joga]] (arī gņāna), ko sauc arī par zināšanu un filozofijas jogu, un [[rādža joga]]. Rādža joga ir visaptverošākā un zinātniski pamatotākā jogas forma, kuras gala mērķis ir pilnīga [[apziņa]]s attīstība. Rādža jogas sistēmu radīja [[Pataņdžali]], uzrakstot “[[Jogas sūtras]]” pirms apmēram diviem tūkstošiem gadu. Šo jogas formu sauc arī par [[aštanga jogu]] jeb astoņu pakāpju jogu, jo tā sastāv no astoņām vispārīgas attīstības fāzēm. Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses [[mokša (joga)|mokšas]] (atbrīves) jeb [[samādhi]] (apgaismības) sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību. Jogas prakse ir aprakstīta “[[Bhagavadgīta|Bhagavadgītā]]” un “Jogas sūtrās”, kā arī dažās [[tantra|tantrās]]. Pēc [[Vivekānanda|Svami Vivekānandas]] ierašanās ASV 1893. gadā rietumos sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā. Daudzi jogu uzskata vienkārši par vingrinājumiem veselības uzlabošanai, bet arī citi jogas aspekti ir piesaistījuši daudzus sekotājus visā pasaulē. Vārda 'joga' izcelsme saistās ar vārdu "[[jūgs]]" - kā saistībām, esot saistītiem vai saķēdētiem (ar dievišķo).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e-mistika.lv/cetri-jogas-veidi/|title=Četri jogas veidi – E-Mistika.lv|access-date=2023-12-19|date=2020-10-07|language=lv|archive-date=2023-12-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20231219145342/https://e-mistika.lv/cetri-jogas-veidi/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katolis.lv/2014/09/joga-vai-der-kristietim/|title=Joga - vai der kristietim?|website=Katolis.lv|access-date=2023-12-19|date=2014-09-11|language=lv-LV}}</ref> == Jogas aizsākumi Latvijā == Latvijā jogas kā organizētas kustības aizsākumi Latvijā saistās ar 1925. gadu, kad dibināta Latvijas [[Parapsiholoģija]]s biedrība [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 35 Rīgā.<ref name="Jogas vēsture">[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31673/RELIGIOZITATE_LATVIJA_.pdf?sequence=2&isAllowed=y Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam. Ieskats jogas kustības vēsturē] no rakstu krājuma "Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija" Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012</ref> Tās vadītāja Emma Apare no 1926. līdz 1928. gadam izdeva literāri-zinātnisku un filosofiski-reliģisku mēnešrakstu "Zvani". No biedrības 1928. gada pārskata zināms, ka E. Apare nolasījusi lekcijas "Bhakti – mīlestības joga" un piecas lekcijas par [[Vedanta]]s filozofiju, bet [[Harijs Dīkmanis]] un Rūdolfs Krīgers nolasījuši lekciju par jogas mācībām. 1929. gadā biedrība pārcēlās uz jaunām telpām [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 65, 1933. gadā uz [[Jauno vīriešu kristīgā apvienība|YMCA]] namu [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna ielā]] 7 un pakāpeniski interese par jogu izkonkurēja pārējos biedrības darbības virzienus.<ref name="Jogas vēsture"/> 1934. gadā biedrība nolēma mainīt nosaukumu uz "Sabiedrība sevis realizācijai" jeb ''Yogoda Sat-Sanga'', tomēr Rīgas Apgabaltiesa noraidīja jauno nosaukumu kā nesaprotamu un nelatvisku un biedrību pārreģistrēja ar nosaukumu "Jogas zinātņu centrs Latvijā".<ref name="Jogas vēsture"/> Harija Dīkmaņa vadībā biedrības valde nodibināja ciešākus sakarus ar Šrī Jogendras Jogas zinātņu institūtu Bulsarā, Indijā. 1936. gadā biedrības vajadzībām bija iegādāti 57 jogas literatūras sējumi angļu, franču, hindi un sanskrita valodā. [[Svāmi Šivānanda]]s (1887–1963) vadītā "Dievišķās dzīves sabiedrība" (''Divine Life Society'') Rišikešā atļāva tulkot un izdot latviešu un citās valodās visas Svami Šivānandas grāmatas. Ap 1937. gadu Harijs Dīkmanis kopā ar Alfrēdu Biezo pārtulkojuši latviski vairākas [[Upanišadas]]. Harijs Dīkmanis uzturējis sakarus ne tikai ar Svami Šivanandu, bet arī ar [[Svami Jogananda|Svāmi Jogānandu]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Šrī Jogendru [[Bombeja|Bombejā]] un Šrī [[Ramana Maharši|Ramanu Maharši]]. 1938. gadā biedrība viņus ievēlēja par saviem goda biedriem.<ref name="Jogas vēsture"/> 1939. gadā to pārdēvēja par Jogas biedrību, kuru vadīja Harijs Dīkmanis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tradition.lf.lv/ljb.htm |title=Latvijas Jogas biedrības vēsture 1.Republikas laikā - History of Latvian Yoga Society |access-date={{dat|2019|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170604190807/http://tradition.lf.lv/ljb.htm |archivedate={{dat|2017|06|04||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Meditācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.joga.lv | title= Joga.lv }}{{Novecojusi saite}} Joga Latvijā * {{tīmekļa atsauce | url= http://dom.lndb.lv/data/obj/98041.html | title= Annas Psiholoģija. Joga & ajūrvēda : speciālizlaidums | publisher= Latvijas Nacionālā bibliotēka : Digitālā bibliotēka}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.3ho.org/kundalini-yoga | title= Kundalini Yoga | publisher= 3HO Foundation | language= en | access-date= {{dat|2019|02|18||bez}} | archive-date= {{dat|2019|02|15||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20190215160553/https://www.3ho.org/kundalini-yoga }} {{Hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Joga]] 8payxw0dppewuj02es1nf4c0wd2nbkx 0 3975 4484411 4455538 2026-06-20T01:22:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484411 wikitext text/x-wiki [[Attēls:1944. gada 17. marta LSP memoranda parakstu lapa.jpg|thumb|300px|1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstu lapa.]] '''Latvijas Centrālā padome (LCP)''' bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] laikā no 1943. līdz 1994. gadam (aktīvi darbojās līdz 1951. gadam), ko dibināja ar nolūku koordinēt dažādu latviešu pretestības kustību darbību, lai atjaunotu Latvijas valstisko neatkarību. LCP deklarēja, ka „Latvijas tautas politika jādibina uz neatkarības un demokrātijas principiem bez agrākās demokrātijas trūkumiem un kļūdām”. LCP uzskatīja ka Latvijā joprojām ir spēkā 1922. gada 15. februāra [[Latvijas Republikas Satversme|Satversme]] un saskaņā ar to pēdējais Saeimas priekšsēdētājs un LCP loceklis [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] ir likumīgs [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] vietas izpildītājs līdz jauna prezidenta ievēlēšanai un ka nākamo valsts iekārtu noteiks brīvi un demokrātiski vēlēta [[Saeima]]. 1944. gada 8. septembra LCP sēdē Pauls Kalniņš parakstīja [[Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu|Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu]]. Pēc viņa nāves trimdā esošās LCP sesijas laikā 1947. gadā Valsts prezidenta funkcijas apstiprināja Saeimas priekšsēža biedram [[Jāzeps Rancāns|Jāzepam Rancānam]], kas bija arī LCP priekšsēdis. Nacistiskās Vācijas un PSRS okupācijas iestādes arestēja un notiesāja vairākus LCP locekļus un tās [[Latvijas Centrālās padomes memorands|memoranda]] parakstītājus. == Priekšvēsture == Patriotisko pretestības grupu sastāvs bija jau kristalizējies padomju okupācijas laikā, un šajā laikā gūtā pieredze pierādīja šāda pretestības kustības centra, kurš spētu apvienot visus Latvijas neatkarību un demokrātisku politisko iekārtu atbalstošos politiskos spēku, nepieciešamību. 1941. gada beigās dažu demokrātisko politisko partiju pārstāvji uzsāka darbību šādas organizācijas izveidē. Jau 1942. gada sākumā dažas pretestības grupas darbojās ciešā kontaktā ar profesoru [[Konstantīns Čakste|Konstantīnu Čaksti]] un kapteini [[Kristaps Krišs Upelnieks|Krišu Upelnieku]]. Tās darbojās gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās un lauku centros. Grupas savā darbībā meklēja sakarus ar Latvijas [[Saeima|Saeimā]] līdz 1934. gada 15. maijam pārstāvētajām politiskajām partijām. Šo darbu galvenokārt veica K. Čakste, kurš uzņēma sakarus ar bijušo lielāko politisko partiju pārstāvjiem. Īpaši aktīvi bija [[Demokrātiskais centrs|Demokrātiskā centra]] pārstāvji, kas ap sevi organizēja akadēmisko jaunatni un vairākus pazīstamus politiķus ar advokātu [[Jānis Breikšs (politiķis)|Jāni Breikšu]] priekšgalā. 1942. gada februārī savu darbību pagrīdē atjaunoja arī [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]]. Katrā ziņā 1942. gadā noformējās divas Latvijas pilsoņu grupas — demokrātu un sociāldemokrātu, kas norobežojās no sadarbības ar [[Ostlande]]s varas iestādēm. Vēl viens svarīgs iemesls šāda vienota pretestības centra dibināšanai bija grūtības, kādas Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs radīja nepieciešamība pastāvīgi atspēkot viedokli, ka plašas latviešu aprindas brīvprātīgi iesaistījušās kolaborācijā ar vācu okupācijas iestādēm un atbalsta Vācijas politiskos mērķus. Šo uzdevumu atvieglotu iespēja pierādīt nopietnas pretestības kustības esamību Latvijā. Tādēļ jau 1942. gada beigās Latvijas sūtnis [[Stokholma|Stokholmā]] [[Voldemārs Salnais]] sāka meklēt iespējas ierosināt šādu pretestības kustību. 1943. gada 29. martā viņš ar starpnieku [[Edgars Skujenieks|Edgaru Skujenieku]] nelegāli caur [[Igaunija|Igauniju]] uz [[Rīga|Rīgu]] nosūtīja plašu informatīvu un programmatisku rakstu, kurā norādīja uz nacionālās pretestības organizācijas pastāvēšanu Igaunijā un uzsvēra šādas organizācijas veidošanas nepieciešamību arī Latvijā. Sūtījumu saņēma [[Verners Tepfers]] un to nodeva sociāldemokrātu un Demokrātiskā centra pārstāvjiem. Pārliecībā, ka nacionālsociālistiskā Vācija karu zaudēs un ka pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noteicējas būs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Lielbritānija]], pretestības kustības dalībnieki plānoja uzņemt sakarus ar ārvalstīm un jo sevišķi ar vēl aktīvajiem Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem. Pirmais mēģinājums uzņemt tiešus sakarus no Latvijas puses notika 1943. gada februāra vidū, taču beidzās ar dažu personu arestu. Tomēr pierādījumu trūkuma dēļ viņas tika atbrīvotas. 1943. gada 22. jūlijā no [[Ventspils]] ar zvejnieku laivu [[Gotlande|Gotlandē]] izdevās ierasties [[Leonīds Siliņš|Leonīdam Siliņam]]. Viņš uz Stokholmu nogādāja plašu informācijas materiālu par [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] laiku, par stāvokli Latvijā [[Latvijas okupācija (1941-1945)|vācu okupācijas]] apstākļos, kā arī okupācijas varas izdoto likumu un rīkojumu kopojumu. No šiem materiāliem sastādīja ziņojumu, ko vēlāk nosūtīja visiem Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs. == Izveide == Par oficiālo LCP dibināšanas dienu uzskata 1943. gada 13. augustu, kad profesors [[Konstantīns Čakste]] [[Ādolfs Klīve|Ādolfa Klīves]] mājā [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] saaicināja līdz 1934. gadam Latvijas Saeimā pārstāvēto lielāko partiju pārstāvjus. Šajā sanāksmē tika panākta vienošanās par jaundibināmās organizācijas nosaukumu — LCP, kā arī par organizācijas politisko mērķi — apvienot visas lielākās Latvijas politiskās partijas cīņā par neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas atjaunošanu, noraidot katra veida diktatūru. Savu piekrišanu piedalīties LCP darbā deva sociāldemokrātu, demokrātiskā centra, Latgales kristīgo zemnieku, kā arī [[Latviešu zemnieku savienība|Zemnieku savienības]] pārstāvji. Šīs partijas reprezentēja latviešu tautas vairākumu, jo pēdējās Saeimas vēlēšanās 1931. gada rudenī tās bija ieguvušas 49% vēlētāju balsu. LCP dibināšanas sapulcē piedalījās K. Čakste, Dr. [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]], bīskaps [[Jāzeps Rancāns]], J. Breikšs, [[Brūno Kalniņš]], V. Bastjānis, Ā. Klīve un [[Ludvigs Sēja]]. Par LCP priekšsēdētāju ievēlēja K. Čaksti, par viņa vietnieku — B. Kalniņu, par ģenerālsekretāru — L. Sēju. Ievēlētie veidoja LCP prezidiju, kura uzdevums bija sagatavot LCP sēdes, īstenot LCP lēmumus, pārstāvēt LCP, pārraudzīt LCP komisiju darbu un kārtot saraksti ar ārvalstīm. LCP paplašinātajā prezidijā ietilpa arī pēdējās Latvijas Saeimas prezidija locekļi — bijušais Saeimas priekšsēdētājs Dr. P. Kalniņš, viņa pirmais biedrs [[Kārlis Pauļuks]] un otrais biedrs J. Rancāns. Tas piešķīra LCP valstisku autoritāti un norādīja uz saikni ar agrāko legālo Latvijas valsts varu. LCP prezidija sēdēm bija jānotiek katru otro dienu, bet plenārsēdēm reizi trijās nedēļās. Latvijā LCP darbojās septiņu locekļu sastāvā. Katrai no minētajām partijām LCP bija viens pārstāvis, bet pārējie trīs — Saeimas prezidija locekļi. Drošības apsvērumu dēļ plenārsēdēs piedalījās tikai četri LCP locekļi. Sanāksmē nolēma dibināt septiņas komisijas — Ārlietu, Militāro, Informācijas, Juridisko, Ekonomisko, Līdzekļu vākšanas un Sakaru uzturēšanas. Šo komisiju sastāvā nolēma kooptēt vairākas sabiedrībā plaši pazīstamas personas, piemēram, [[Fēlikss Cielēns|Fēliksu Cielēnu]], [[Mintauts Čakste|Mintautu Čaksti]], Verneru Tepferu, J.Breikšu, K.Upelnieku, V.Bastjāni, [[Mārtiņš Peniķis|Mārtiņu Peniķi]], [[Vilis Janums|Vili Janumu]], [[Arnolds Aizsilnieks|Arnoldu Aizsilnieku]], u.c. Provincē visaktīvāko darbību izrādīja militārās komisijas [[Jelgava]]s un Ventspils grupas (pēdējā vēlāk iesaistījās bēgļu evakuācijas akcijā uz [[Zviedrija|Zviedriju]]). == Darbība == 1943. gada 5. aprīlī Stokholmā Baltijas valstu sūtņu apspriedē, kurā piedalījās no Latvijas puses V. Salnais, no Igaunijas — H. Laretejs un Lietuvas — V. Gilis (''Gylys''), izstrādāja iesniegšanai [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] paredzētas deklarācijas tekstu. Šo deklarāciju vēlāk nosūtīja arī LCP, lai tā Latvijā organizētu nepieciešamo parakstu vākšanu. 1943. gada augusta beigās «[[Deklarācija Apvienotajām Nācijām]]» tiek nosūtīta Rietumvalstu valdībām. LCP Ārlietu komisija caur Stokholmu uz ārvalstīm nosūtīja arī virkni “apkārtrakstu”, kas pa daļai bija domāti kā rīkojumi sūtņiem. LCP uzturēja sakarus ar [[Lietuvas augstākā atbrīvošanas komiteja|Lietuvas augstāko atbrīvošanas komiteju]] un Igaunijas pretestības kustības centru. Rīgā notika visu trīs Baltijas valstu pretestības kustību konferences. 1944. gada janvārī Rīgā notika Latvijas un Lietuvas pretestības organizāciju centru pārstāvju sēde. Tā paša gada martā notika LCP un Igaunijas pretestības kustības pārstāvju kopīga sēde. 1944. gada aprīlī notika visu trīs Baltijas valstu pretestības organizāciju konference. Tāpat LCP uzturēja arī regulārus sakarus ar neitrālajām un Rietumu sabiedroto valstīm. Pēc regulāru sakaru uzņemšanas ar Zviedriju LCP plānoja izveidot tās ārzemju delegāciju. 1944. gada 26. februārī K. Čakste par plānotās LCP ārzemju delegācijas sekretāru iecēla L. Siliņu. LCP Informācijas komisija 1944. gada 10. martā izdeva nelegālā izdevuma „[[Jaunā Latvija (laikraksts)|Jaunā Latvija]]” 1. numuru. Izdevumu Jelgavā uz rotatora 1000 eksemplāros pavairoja docents [[Vilis Eihe]]. Tāpat tika izplatīta V. Salnā Stokholmā iespiestā [[Neatkarīgā Latvija (laikraksts)|Neatkarīgā Latvija]], kuras 1. numura 700 eksemplārus 1944. gada jūlija sākumā L.Siliņš nelegāli ieveda Latvijā. LCP Juridiskajā komisijā darbojās M. Čakste, Dr. [[Fricis Menders]] un J. Breikšs. Galvenais Juridiskās komisijas darba virziens bija jaunās Latvijas Satversmes redakcijas principu izstrādāšana. Ievērojot to, ka LCP aprindās valdīja cerības, ka [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Vācija]]s savstarpējās noasiņošanas rezultātā varētu atkārtoties [[Latvijas Neatkarības karš|1919. gada situācija]], īpaša nozīme tika pievērsta Militārās komisijas darbībai. Tā savā darbā iesaistīja pulkvedi [[Vilis Janums|Vili Janumu]], kas sniedza regulārus pārskatus par stāvokli frontē. Ar komisiju sadarbojās arī ģenerālis [[Mārtiņš Peniķis]] un ģenerālis [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]]. Par Militārās komisijas nominālo vadītāju kļuva ģenerālis [[Jānis Kurelis]]. Faktiskais militārās komisijas vadītājs bija kapteinis [[Krišs Upelnieks]], kurš pēc [[Kureļa grupa]]s nodibināšanas kļuva par Kureļa štāba priekšnieku. Sākotnējos radiosakarus ar Zviedriju LCP nodibināja ar Kureļa grupas starpniecību. Savukārt pēc atkāpšanās uz [[Kurzeme|Kurzemi]] LCP nodrošināja radiosakarus Kureļa grupai. Lai gan starp LCP un Kureļa grupu nepastāvēja noteikta subordinācija (literatūrā bieži norādīts, ka Kureļa grupa bijusi LCP militārā vienība), starp abām organizācijām pastāvēja cieša sadarbība, īpaši sakaru uzturēšanā ar ārvalstīm. Pēc LCP ierosmes 1944. gada martā F. Cielēns, piedaloties [[Andrejs Teikmanis|A. Teikmanim]], izstrādāja «[[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memorandu]]», kuru parakstīja 188(+2) plaši pazīstami Latvijas sabiedrības pārstāvji (vēlāk parakstītājiem pievienojās vēl divas personas).<ref>[http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga LSP memorands ar parakstiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160414113601/http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-memorands-1731944-riga |date={{dat|2016|04|14||bez}} }} 1944. gada 17. marts</ref> Memorands bija domāts iesniegšanai Rietumvalstu valdībām, taču, lai nodrošinātu iespēju parakstu vākšanai okupācijas apstākļos, tas formāli bija adresēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] ģenerālinspektoram ģenerālim [[Rūdolfs Bangerskis|Rūdolfam Bangerskim]]. Pēc parakstu savākšanas deklarācijas norakstus izsūtīja uz ārzemēm, bet ģenerālis R. Bangerskis to kā nepareizi adresētu atteicās pieņemt. == Gestapo vajāšanas == [[Attēls:KrepaKaszubska443.JPG|thumb|200px|LCP pirmā priekšsēdētāja K. Čakstes kaps Kašupskas Grenšā Polijā.]] 1944. gada aprīlī [[Gestapo]] (''Geheime Staatspolizei'') [[Igaunija|Igaunijā]] izdevās pārtvert kādu lietuviešu pretestības kustības kurjeru. Ar to sākās LCP dalībnieku vajāšana. Taču pilnu informāciju par LCP Gestapo neizdevās iegūt. Apcietināja tikai dažus LCP locekļus. 27. aprīlī Rīgā arestēja LCP kurjeru studentu [[Žanis Epners|Žani Epneru]], bet 29. aprīlī LCP priekšsēdētāju K.Čaksti, kā arī M.Čaksti. 22. maijā apcietināja LCP ģenerālsekretāru L.Sēju, bet 12. jūlijā LCP priekšsēdētāja vietnieku B.Kalniņu. Apcietināšanas bija saistītas ar plašām kratīšanām un arestiem [[Lietuva|Lietuvā]] un Igaunijā. Apcietināto LCP darbinieku lietu Gestapo izmeklēja līdz 1944. gada 1. septembrim, kad K. Čaksti, B. Kalniņu un L. Sēju no [[Rīgas centrālcietums|Rīgas centrālcietuma]] pārveda uz [[Salaspils darba nometne|Salaspils darba nometni]]. No Salaspils ar tvaikoni „Celebes” viņus pārveda uz [[Danciga|Dancigu]] un ieslodzīja [[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometnē]]. M. Čaksti un Ž. Epneru atbrīvoja. Neskatoties uz arestiem LCP savu darbību turpināja. Pēc K. Čakstes un B. Kalniņa aresta par LCP priekšsēdētāju ievēlēja Verneru Tepferu, bet par viņa palīgiem J. Breikšu un sociāldemokrātu J. Rudzi. == Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu == Savu pēdējo sēdi Latvijā LCP noturēja J. Rancāna dzīvoklī Rīgā 1944. gada 8. septembrī. Sēde bija sasaukta sakarā ar Dr. P. Kalniņa nodomu evakuēties uz Zviedriju un arī LCP darbību pārcelt uz turieni. Sēdē piedalījās V. Tepfers, J. Breikšs, J. Rancāns, Dr. P. Kalniņš, M. Čakste u.c. Šajā sēdē Pauls Kalniņš parakstīja «[[Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu|Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu]]»: „Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. Kā Latvijas Republikas Valsts Prezidenta vietas izpildītājs uz Satversmes man piešķirtās varas pamata (56.pants) esmu uzdevis N.N. sastādīt Ministru kabinetu…” Iespējamās valdības vadītāja vārds šajā dokumentā nebija ierakstīts, taču sēdes atsevišķā protokolā norādīts, ka par Ministru prezidentu aicināms profesors K. Čakste, bet gadījumā, ja viņš nebūtu Latvijā, senators M. Čakste. Nesekmīgas izrādījās LCP un sūtņa Stokholmā V. Salnā ieceres iegūt militāro palīdzību ārzemēs, uz vietas pārņemt varu un deklarēt Latvijas neatkarības atjaunošanu brīdī, kad Vācijas armija aizietu, bet PSRS armija vēl nebūtu ieņēmusi Rīgu. Tomēr atkāpjoties vācu karaspēka pavēlniecība novirza [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] vienības apkārtceļos. LCP tā arī nevarēja izmantot latviešu militāro vienību potenciālu, lai īstenotu šos neatkarības centienus un publiskotu deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu un Pagaidu valdības izveidi. == LCP dalībnieku attēli == <gallery> Attēls:K.Cakste.jpg|[[Konstantīns Čakste]] — LCP priekšsēdētājs (1943-1944) Attēls:Ludvigs Sēja.jpg|[[Ludvigs Sēja]] — LCP ģenerālsekretārs (1943-1944) Attēls:Tepfers Verners.jpg|[[Verners Tepfers]] — LCP priekšsēdētājs (1944-1946) Attēls:P. Kalnins.jpg|[[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] — Valsts prezidenta vietas izpildītājs (1944-1945) Attēls:Bīskaps Jāzeps Rancāns.jpg|[[Jāzeps Rancāns]] — Valsts prezidenta vietas izpildītājs (1947-1969) Attēls:Kristaps Upelnieks.gif|[[Kristaps Upelnieks]] — LCP Militāras komisijas faktiskais vadītājs Attēls:Fricis Menders.jpg|[[Fricis Menders]] — LCP Juridiskās komisijas dalībnieks Attēls:Ginters.gif|[[Valdemārs Ģinters]] — LCP vadītājs okupētajā Kurzemē Latviešu pārcēlāji Gotlandē 1945. gada aprīlī.jpg|[[Eduards Andersons (jūrnieks)|Eduards Andersons]] (otrais no kreisās) un latviešu pārcēlāji Laimons Pētersons, Voldemārs Jurjaks, Kārlis Prulis un Jānis Priedoliņš Gotlandē 1945. gada aprīlī Osvalds Bileskalns.jpg|Pēdējais LCP Rīgas grupas vadītājs [[Osvalds Bileskalns]] </gallery> == Darbība Kurzemē == Pēc Rīgas krišanas 1944. gada 13. oktobrī LCP savu darbību sākumā pārcēla uz Kurzemi, kur kādu laiku uzturējās M.Čakste, Dr.P.Kalniņš, J.Breikšs, V.Tepfers u.c. Pēc V.Tepfera aizbraukšanas uz Zviedriju LCP vadību Kurzemē 1. novembrī uzņēmās [[Valdemārs Ģinters]]. Bēgļu laivu „Gulbis”, ar kuru Zviedrijā centās nonāk arī P.Kalniņš, pārtvēra vācu kuteris un nogādāja [[Danciga|Dancigā]]. Tikai daļai LCP un tās komisiju locekļu izdevās nokļūt Zviedrijā. Pārējie bija spiesti pārcelties uz Vāciju un Austriju, viņu skaitā, J.Rancāns, V.Bastjānis un A.Klīve. Šī iemesla dēļ nevarēja realizēt pašpārvaldes plānu par varas nodošanu LCP, kas bija iecerēts 1944. gada oktobrī. Vācijas kapitulācijas dienā 1945. gada 8. maijā visi Latvijā palikušie LCP locekļi uzturējās Ventspilī vai tās apkārtnē, izņemot tos, kurus vācu iestādes bija apcietinājušas un turēja ieslodzījumā Liepājas cietumā. Šajā dienā Ventspils vācu komandants Rors atļāva doties uz Zviedriju visiem, kas to vēlas. Starp peldlīdzekļiem, kas todien atstāja Ventspili bija arī tvaikonis „Rota” uz kura kopā ar citiem bēgļiem atradās arī daudzi LCP locekļi. Padomju karakuģi netālu no Gotlandes „Rotu” aizturēja. Daļu pasažieru pārcēla uz padomju kuģiem un vēlāk caur [[Klaipēda|Klaipēdu]] nogādāja uz filtrācijas nometnēm Krievijā, daļu atgrieza Ventspilī. Savukārt V.Ģintera organizētā laiva „Līga” ar vairākiem LCP locekļiem 9. maijā sasniedza Gotlandi. [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] komandieri rīko sapulci, lai lemtu par turpmāko darbību. Vācieši tālāk karot atsakās. Frontes noturēšana un atsevišķas, neatkarīgas valsts izveide bez viņu palīdzības nav iespējama. Liela daļa karavīru izklīst mežos un mēģina nokļūt Zviedrijā. Arī pēc padomju karaspēka ienākšanas Kurzemē LCP aktīvisti turpināja bēgļu evakuāciju uz Zviedriju, taču tam bija maz panākumu. Pēdējā LCP organizētā laiva Kurzemi atstāja 13. jūnija rītā. Tos LCP dalībniekus, kas gaidīja laivas no Zviedrijas Jūrkalnē apcietināja jau maija vidū. Notika arī plaši aresti LCP aktīvistu vidū Ventspilī. Latvijas Centrālā padome uzturēja sakarus ar vairākām [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] vienībām un LCP grupa, kas turpināja darboties Ventspilī centās atjaunot regulārus radiosakarus ar Zviedriju, taču nesekmīgi. == Bēgļu laivas uz Zviedriju == {{pamatraksts|Bēgļu laivas uz Zviedriju}} LCP ārzemju delegācijai, ko vadīja sūtnis V. Salnais, izdevās dabūt Zviedrijas iestāžu atļauju sakaru uzturēšanai ar okupēto Latviju, izmantojot jūras ceļu. 1944. gada 15. jūlijā [[Stokholma|Stokholmā]] nodibināja Latvijas pilsoņu evakuācijas fonda pārvaldi. Evakuācijas tehnisko vadību uzticēja L. Siliņam. No 1944. gada augusta līdz septembra beigām evakuācijā piedalījās aptuveni 30 braucēju ar vairāk nekā 10 laivām, taču laika posmā no 1944. gada septembra līdz 1945. gada maijam gan finansējuma trūkuma, gan klimatisko apstākļu dēļ braucēju un laivu skaits strauji samazinājās. Kopumā ar LCP organizētajām laivām uz Zviedriju izdevās izvest vairāk kā 3500 bēgļu,<ref>Ieva Kvāle [http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2013/08/20-01.aspx#lastcomment Latvijas Centrālā padome – cīnītāji par brīvu, demokrātisku Latviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924094330/http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2013/08/20-01.aspx#lastcomment |date={{dat|2015|09|24||bez}} }}</ref> kuriem vēl jāpieskaita ap 400 sarakstos nereģistrētu bērnu un apmēram 1000 ar citu zvejnieku palīdzību pārvesto. Zviedrijas pusē piereģistrēti 4559 atvestie latvieši.<ref>Juris Ciganovs [http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2014/10/20-01.aspx#lastcomment Pāri jūrai — 1944. gada laivu akcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161205130907/http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2014/10/20-01.aspx/#lastcomment |date={{dat|2016|12|05||bez}} }}</ref> Visi galapunktu nesasniedza, jo pārlādētās laivas bija nedrošas un bēgļus tvarstīja gan vācu, gan krievu jūras spēku vienības.<ref>Dzintars Ērglis [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/206643-kurzemes_beglu_laivas_uz_zviedriju Kurzemes bēgļu laivas uz Zviedriju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160920173120/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/206643-kurzemes_beglu_laivas_uz_zviedriju |date={{dat|2016|09|20||bez}} }} — Kurzemes Vārds 2005. gada 10. maijā</ref> Bēgļu transportēšanas finansēšanā bija iesaistītas arī ASV iestādes, kuras īpaši bija ieinteresētas [[ebreji|ebreju]] izvešanā. Lai gan 1944. gada otrajā pusē [[Ostlande]]s teritorijā esošie ebreji jau gandrīz pilnībā bija iznīcināti, LCP pārstāvjiem izdevās izglābt un izvest uz Zviedriju vairākus ebrejus. Ar Zviedrijas drošības dienesta palīdzību tika nodrošināti LCP radiosakari starp Kurzemi un Zviedriju. == Pēc kara beigām == Emigrācijā LCP sadalījās divās daļās, kas turpināja savu darbību lielā mērā autonomi. LCP vairākums uzskatīja, ka jāpiekopj nogaidīšanas taktika, jo cerēja, ka Rietumvalstis pildīs Atlantijas hartā paustos principus. Pēc Dr. P. Kalniņa nāves 1945. gada 27. augustā LCP vadību formāli pārņēma Saeimas priekšsēdētāja vietnieks bīskaps [[Jāzeps Rancāns]]. Sakarā ar izstrādāto satversmi demokrātiski ievēlētie LCP pārstāvji jeb tā sauktais „trimdas parlaments” satikās darba sesijās parasti pa 3 mēnešiem reizi kādā bēgļu nometnē. === Darbība Vācijas Rietumu okupācijas zonā === [[Attēls:Latvijas Centrālā padome.jpg|thumb|300px|Latviešu Centrālās padomes prezidijs Vācijā 1946. gada 19. februārī. Pirmā rindā no kreisās [[Jānis Lavenieks]], [[Alfrēds Valdmanis]] un [[Andrejs Punka]]. Otrā rindā no kreisās [[Eduards Grosbergs]], [[Arveds Švābe]], [[Kārlis Kundziņš]], [[Fricis Gulbis]] un [[Jānis Celms]].]] [[Attēls:Latviešu Centrālās padomes sesija 1946. gada 19. februārī.jpg|thumb|300px|Latviešu Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris).]] Vācijā esošā LCP daļa ar nosaukumu "Latviešu Centrālā padome" savu pirmo sēdi noturēja 1945. gada 3. oktobrī Lustenavā (Austrijā). Tajā piedalījās arī sūtnis J. Feldmanis. Šajā sēdē sociāldemokrātus pārstāvēja V. Bastjānis, Demokrātisko centru — Fr. Ķempelis (vēlāk viņu nomainīja B. Krūka), Zemnieku savienību — A. Klīve, Latgales katoļus un progresistus — J. Rancāns. Vēlāk LCP iestājās arī jaunsaimnieki A. Bļodnieks un V. Šļakāns. Lustenavas sēdē LCP nolēma nepiedalīties bēgļu vadībā Vācijā, atstājot bēgļu aprūpi Latvijas Sarkanajam krustam. Par LCP ģenerālsekretāru uzaicināja R. Liepiņu. Tika nolemts iesniegt petīciju sabiedrotajiem un pāvestam, kā arī lūgt Latvijas sūtņus spert soļus Vašingtonā un Londonā latviešu karavīru atbrīvošanai no gūsta. Otrā sesija notika 1945. gada 18. novembrī Detmoldas, trešā sesija 1946. gada 19. februārī Hānavas bēgļu nometnē Vācijā. Tajā piedalījās [[Arveds Švābe]], Aleksandrs Kacēns, Eduards Grosbergs, Jānis Lavenieks, Alfrēds Valdmanis, Andrejs Punka, Jānis Goldmanis, Pēteris Stērste, Jānis Celms, Fricis Gulbis, Kārlis Kundziņš un citi pārstāvji. LCP sekretariāta vadītājs bija Artūrs Reinholds Neparts. LCP sesijā, kas notika 1947. gada 26. aprīlī Eslingenē, tika pieņemts lēmums LCP priekšēdētājam [[Jāzeps Rancāns|Jāzepam Rancānam]] kā leģitīmajam Saeimas priekšsēža biedram apstiprināt Valsts prezidenta funkcijas.<ref>„Ņemot vērā, ka Saeimas priekšsēdis Dr. Pauls Kalniņš un pirmais priekšsēža biedrs zv. adv. Kārlis Pauļuks ir miruši - pirmais - 1945. g. 27. augustā un otrais - 1945. g. 21. janvārī, Latvijas Centrālā padome, kurā ieiet pēdējās likumīgi ievēlētās Saeimas piecas lielākās demokrātiskās partijas [..] un kurām 1931. gadā ievēlētajā Saeimā pieder lielākais balsu vairākums, konstatē, ka saskaņā ar Latvijas Satversmes 16. un 52. pantu Saeimas priekšsēža un Valsts prezidenta funkcijas pārgājušas uz Saeimas priekšsēža otro biedru bīskapu Jāzepu Rancānu” (Ādolfs Šilde „Valstsvīri un demokrāti” — Grāmatu draugs, Ņujorka 1985. (227. lpp.))</ref> Savu darbību Vācijā LCP turpināja līdz latviešu bēgļu masveida izceļošanai uz ASV, Kanādu un Austrāliju 1950. gadā. Savu pēdējo sēdi Vācijas LCP noturēja 26. novembrī. Sakarā ar LCP priekšsēdētāja J.Rancāna un tās locekļu A. Klīves, V. Bastjāņa un A. Bļodnieka izceļošanu uz ASV, nolēma Vācijā atstāt LCP delegāciju ģenerālsekretāra R. Liepiņa vadībā, taču faktiski tā darbību vairs neturpināja. Arī uz ASV izceļojušie savu darbību kā LCP locekļi vairs neatjaunoja. === Darbība Zviedrijā === Pirmā LCP sēde Zviedrijā notika 1944. gada decembrī. To vadīja V.Tepfers. LCP Zviedrijas daļa Stokholmā tika rekonstruēta pēc Saeimas parauga. Tajā sastāvēja 6 sociāldemokrāti, 5 Zemnieku savienības, 4 liberāļu un 4 Latgales kristīgo zemnieku pārstāvji. Ģenerālis V.Tepfers 1946. gadā atteicās no priekšsēdētāja amata, un viņa vietā par LCP priekšsēdētāju ievēlēja B.Kalniņu. Sakarā ar viņa ievēlēšanu savu darbību LCP pamazām pārtrauca Zemnieku savienības un Latgales kristīgo zemnieku pārstāvji. Līdz ar to arī LCP Zviedrijas grupā iestājās stagnācija un līdz 1951. gada beigām tās darbība gandrīz pilnībā apsīka. === Darbība okupētajā Latvijā === Sakarus ar Latvijā palikušajiem LCP aktīvistiem centās uzņemt LCP Zviedrijas grupa. 1945. gada 14. oktobrī no Zviedrijas pa jūras ceļu Kurzemē ieradās Artūra Arnīša vadītā grupa, taču jau 16. oktobrī viņu un Jāni Šmitu aizturēja. Jau 22. oktobrī Ventspilī no Zviedrijas ieradās [[Eduards Andersons (jūrnieks)|Eduards Andersons]]. 31. oktobrī PSRS [[VDK|Valsts Drošības komisariāta]] aģenti uzsāka plašus arestus Ventspilī un līdz 9. novembrim bija apcietināti jau gandrīz visi LCP locekļi. 1945. gada nogalē un 1946. gada sākumā tika arestēti arī daudzi LCP atbalstītāji, un LCP bija spiesta izbeigt aktīvo darbību Latvijā. 33 arestētos LCP dalībniekus un viņu atbalstītājus notiesāja 1946. gada 16. maija LPSR IeM karaspēka Kara tribunāla sēdē Rīgā, piespriežot [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] uz dažādiem termiņiem, līdz pat 25 gadiem. 1946. gada 28. augustā Eduardam Andersonam LPSR IeM Kara tribunāls piesprieda nāves sodu. Tiesas spriedumā cita starpā bija rakstīts, ka LCP „sev par mērķi izvirzīja buržuāziskās iekārtas atjaunošanu Latvijā ar citu imperiālistisko valstu palīdzību. [..] Bez tam ''Latvijas Centrālā padome'' vadīja bandītisko formējumu organizēšanu Latvijas teritorijā un deva vadošus norādījumus šo bandītisko formējumu operatīvajā darbībā, tātad bija vadošais centrs.”<ref>[https://web.archive.org/web/20090509195744/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/1946.28.08.latviesu.htm Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka Kara tribunāla spriedums Latvijas Centrālās padomes dalībnieka Eduarda Andersona lietā.] 1946. gada 28. augusts</ref> 1947. gadā sāka diskriminēt Latvijā palikušos [[Latvijas Centrālās padomes memorands|LCP memoranda]] parakstītājus. 1951. gada 18. janvārī čekisti Rīgā arestēja dzejnieku [[Valdis Grēviņš|Valdi Grēviņu]], apsūdzot sociāldemokrātu un nacionālistu grupas veidošanā, bet 1951. gada maijā apcietināja un vēlāk nogalināja pēdējo LCP Rīgas grupas vadītāju [[Osvalds Bileskalns|Osvaldu Bileskalnu]].<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/slikti-saskan-ar-realitati-10403359 Slikti saskan ar realitāti] diena.lv 1999. gada 20. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Latvijas Centrālā padome, [https://web.archive.org/web/20160306000441/http://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/latvijas-centrala-padome Historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20150924031234/http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-pasludinata-latvijas-tautas-deklaracija-sabiedroto-nacijam Latvijas Centrālās padomes deklarācija Sabiedroto nācijām] — 1943. gada augusts *[https://web.archive.org/web/20160304142415/http://memory.unesco.lv/page/memoranda_teksts_tulkojumi LCP Memoranda teksts un tulkojumi] — Rīga. 1944. gada 17. marts *[https://web.archive.org/web/20180118181004/https://www.historia.lv/dokumenti/izvilkums-no-latvijas-psr-valsts-drosibas-tautas-komisariata-veiktas-aklibika-pratinasanas Par Latvijas Centrālās Padomes darbības mērķiem] — 1945. gada 7. decembris (izvilkums no Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta veiktās A.Klibiķa pratināšanas protokola) *Ieva Kvāle [https://web.archive.org/web/20150924094330/http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2013/08/20-01.aspx#lastcomment Latvijas Centrālā padome – cīnītāji par brīvu, demokrātisku Latviju] * [http://www.dzintarsrasnacs.lv/index.php?view=article&catid=4%3Ajaunumi&id=152%3Apirms-70-gadiem-izveidota-latvijas-centrl-padome-ar-profesoru-konstantnu-aksti-priekgal&format=pdf&option=com_content&lang=lv Pirms 70 gadiem izveidota Latvijas Centrālā padome ar profesoru Konstantīnu Čaksti priekšgalā]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20160304231954/http://www.irlv.lv/2013/11/19/pbla-balvu-pieskir-beglu-laivu-dokumentetajai-valentinei-lasmanei PBLA balvu piešķir bēgļu laivu dokumentētājai Valentīnei Lasmanei] — "Ir" 2013. gada 19. novembris * Juris Ciganovs [https://web.archive.org/web/20161205130907/http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2014/10/20-01.aspx/#lastcomment Pāri jūrai — 1944. gada laivu akcija] *Gunārs Nāgels [https://web.archive.org/web/20160418020930/http://m.la.lv/gunars-nagels-lcp-memorands-drosme-vai-naivums/ LCP memorands – drosme vai naivums?] *Dzintars Ērglis [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/206643-kurzemes_beglu_laivas_uz_zviedriju Kurzemes bēgļu laivas uz Zviedriju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160920173120/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/206643-kurzemes_beglu_laivas_uz_zviedriju |date={{dat|2016|09|20||bez}} }} — Kurzemes Vārds 2005. gada 10. maijs *Ritvars Jansons [https://web.archive.org/web/20160530141751/http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/Jansons_legions.pdf Latviešu leģionāru cīņas mērķi. Ieceres un to īstenošana.] *Māra strautmane, Pēteris Iņenbergs [https://web.archive.org/web/20160407093323/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=5427 Bēgļi laivās uz zviedrijas krastiem pirms 70 gadiem] — "Latvietis" Nr. 364, 2015. gada 11. jūnijs *Uldis Neiburgs [http://www.la.lv/latvijas-centrala-padome-naidiga-psrs-neerta-rietumiem-3/ Latvijas Centrālā padome – naidīga PSRS, neērta Rietumiem] *Rihards Treijs [https://www.vestnesis.lv/ta/id/77296 Par nezināmām vēstures lappusēm] *[https://web.archive.org/web/20150905144835/http://www.wdl.org/en/item/7411/#q=latvian+central+council&qla=en Memorandum of the Latvian Central Council] — 17 March, 1944. == Literatūra == * Edgars Andersons, Leonīds Silin̦š ''«Latvijas centrālā padome - LCP: latviešu nacionālā pretestības kustība 1943-1945»''. — LCP, Upsala 1994. {{ISBN|9163017466}} * Biogrāfiskā vārdnīca ''«Ar parakstu par Latviju. Latvijas Centrālās padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas»''. — Rīga 2015. {{ISBN|9934827050}} * ''«Virzība uz demokrātisko Eiropu 2. pasaules kara laikā. Latvijas Centrālā padome un „kurelieši”»''. — LU Akadēmiskais apgāds, Rīga 2010. {{ISBN|9984452352}} [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] bko320z3baryjjn3t27n6q6ihgpokx8 0 4845 4484334 3575617 2026-06-19T15:54:19Z EUPBR 127522 4484334 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Brda | citvaloda = pl | oriģinālnosaukums = Brda | attēls = Bydgoszcz Waterfront 2023.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Brdas upe [[Bidgošča|Bidgoščā]] | karte = Upe_Brda.png | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = Pomoržes ezeru augstiene | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Visla]] | baseina_valstis = | tek_caur = {{POL}} | garums = 238 | iztekas_augstums = 181 | ietekas_augstums = 28,8 | kritums = | caurtece = 27,4 | caurtece_vieta = Smukala | gada_notece = | baseins = 4 627 | baseins_latvijā = | pietekas = | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=53 | iet_plat_m=7 | iet_plat_s=37 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=18 | iet_gar_m=8 | iet_gar_s=3 | iet_gar_EW=E }} '''Brda''' ({{val|pl|Brda}}) — upe [[Polija]]s ziemeļos, [[Visla]]s kreisā krasta pieteka. Sākas Pomožes ezeru augstienē no Smolovas ezera. 20. gadsimta 50. un 60. gados uzceltas vairākas [[hidroelektrostacija|HES]]. Ietek Vislā netālu no Bidgoščas. == Lielas pilsētas Brdas krastos == * [[Bidgošča]] (''Bydgoszcz'') == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Polijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Polijas upes]] [[Kategorija:Vislas pietekas]] [[Kategorija:Vislas baseina upes]] [[Kategorija:Kujāvijas-Pomožes vojevodiste]] [[Kategorija:Pomožes vojevodiste]] 5dsz4gc6zduyn2e304lpndv0hstxs05 0 5355 4484385 4425084 2026-06-19T20:46:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484385 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Krāslava (nozīmju atdalīšana)|Krāslava}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krāslava | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage|position=center | photo1a = Krāslavas panorāma.jpg | photo2a = Krāslavas pils (1) - panoramio.jpg | photo2b = Krāslavas katoļu baznīca.jpg | photo3a = Krāslava museum.jpg | size = 300 | spacing = 2 | color = white | border = 0 }} | image_caption = | image_flag = | flag_link = | image_shield = Coat_of_Arms_of_Krāslava.svg | shield_link = Krāslavas ģerbonis | pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads | pushpin_label_position = | latd = 55| latm = 53| lats = 42| latNS = N | longd = 27| longm = 09| longs = 54| longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1923. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|ltg|Kruoslova}} <br />{{val|la|Craslavia}}<br /> {{val|de|Kreslau}} <br /> {{val|ru|Краслава}} <br /> {{val|pl|Krasław}} | area_total_km2 = 8.5 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 6691 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5601 | area_code = | website = {{URL|www.kraslava.lv}} | footnotes = }} '''Krāslava''' ({{val|ltg|Kruoslova}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date=2020. gada 3. janvārī |archive-date=2020. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125114948/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf }}</ref> ir [[pilsēta]] [[Latvija]]s dienvidaustrumos [[Daugava]]s abos krastos ([[Latgale]]s un [[Sēlija]]s teritorijā), [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] centrs. Atrodas 225 km attālumā no [[Rīga]]s. == Ģeogrāfija == Krāslava atrodas šaurajā Daugavas ielejas [[Latgales augstiene]]s [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], kuru ziemeļos no ielejas norobežo [[Dagdas pauguraine]], bet dienvidos — [[Augšzemes augstiene]]s [[Skrudalienas pauguraine]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −7 °C, jūlijā — +17 — +17,5 °C. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 155 dienas.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Lielākā daļa pilsētas atrodas Daugavas labajā krastā, kreisā krasta daļu sauc par Priedaini.<ref name="LME">{{LME|2|138}}</ref> Krāslavas rietumos, iekļaujot nelielu pilsētas daļu, sākas dabas parks [[Daugavas loki]], pilsētas daļa gar Daugavu ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū [[Augšdaugava]]. == Vēsture == {{Pamatraksts|Krāslavas vēsture}} [[Attēls:Krasłaŭ. Краслаў (N. Orda, 1876).jpg|thumb|200px|left|Buru laivas Daugavā pie Krāslavas ([[Napoleons Orda]], 1876).]] === 9. - 15.gadsimts === Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalna [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas—Dņepras ūdensceļa]] malā ([[Vikingi|vikingu]] [[sāgas|sāgās]] tā dēvēta par ''Dynasaiforgarðr'' jeb "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt"). Sākot no 8. gadsimta, šeit ir sastopami [[latgaļi]]em raksturīgie arheoloģiskie atradumi. 10. gadsimtā Krāslavas novada iedzīvotāji maksāja meslus [[Polockas kņazi|Polockas varjagu kņazam]] [[Ragnvalds|Ragnvaldam]], un leģenda vēsta, ka Krāslavā uz dzīvi apmetusies viņa meita Ragneda (Ragnhilda).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2023-04-14-kruoslovys-suokumi-adamova|title=Kruoslovys suokumi: Adamova|website=Latgales Laiks|access-date=2023-07-29|language=lv}}</ref> 11.—12. gadsimtā Krāslavas novads ietilpa latgaļu [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valstī, kas atradās vasaļattiecībās ar Polockas kņazisti. [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā pēc [[Letijas dalīšanas līgums|Letijas zemju dalīšanas]] tas atdots atpakaļ Jersikas ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]] kā vasaļa lēnis ([[Lotigola]]). 14. gadsimtā Krāslavā tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava. === 16. - 18.gadsimts === 16. un 17. gadsimtā Krāslavas īpašnieki bieži mainījās. 1558. gadā Krāslava kļuva par ordeņa lēņa muižu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitkraslava.com/lv/sena-kraslava|title=Senā Krāslava {{!}} Visit Kraslava|website=www.visitkraslava.com|access-date=2022-10-11|archive-date=2022-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20221011212357/https://www.visitkraslava.com/lv/sena-kraslava}}</ref> 1562. gadā pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] un [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma Krāslavas novads tika iekļauts [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]]. 1626. gadā Krāslavu nopirka [[Līdinghauzeni-Volfi|Līdinghauzenu-Volfu]] dzimta, jezuīts Jeremijs Līdinghauzens (''Lüdinghausen'') 1676. gadā nodibināja [[jezuīti|jezuītu ordeņa]] nodaļu un uzcēla koka baznīcu. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]], laikaposmā no 1667. - 1772.gadam, Krāslavas novads ietilpa [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā esošajā [[Livonijas vaivadija|Livonijas vaivadijā]] (sauktā par Inflantiju) Kad 1729. gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs [[Jans Ludvigs Plāters]] no [[Plāteri|Plāteru]] dzimtas, viņa dzimtas īpašumā Krāslava palika līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Plāteri Krāslavu centās izveidot par Latgales administratīvo, garīgo un saimniecisko centru, tādā veidā arī Krāslava ieguva [[Miests|miesta]] tiesības.<ref name=":0" /> 1730. gados pilsētā uzbūvēja divstāvu mūra rātsnamu. No 1757. līdz 1842. gadam Krāslavā darbojās [[Krāslavas katoļu seminārs|katoļu seminārs]] un apriņķa skola. 1772. gadā pēc [[Polijas dalīšanas|Pirmās Polijas -Lietuvas dalīšanas]] un Latgales kā [[Daugavas province|Daugavas provinces]] pievienošanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņai]], Krāslava no 1802. gada bija [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. 1791. gadā pabeidza būvēt [[Krāslavas pils|Krāslavas pili]] — grāfu [[Plāteri|Plāteru]] rezidenci. === 19. - 20.gadsimts === 1808. gadā no Daugavpils uz Krāslavu (gan tikai līdz 1822. gadam) pārcēla Latgales administratīvās iestādes. Tomēr pēc 1826. gada ugunsgrēka miesta agrākais spožums pamazām sāka zust.<ref name=":0" /> 1864. gadā pēc poļu [[Janvāra sacelšanās]] apspiešanas tika slēgts katoļu klosteris. Krāslava atkal atdzīvojās 1865. gadā, kad cauri Krāslavai izbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas—Daugavpils—Vitebskas dzelzceļu]]. 1893. gadā miests vēlreiz smagi cieta ugunsgrēkā. Pirms Pirmā pasaules kara Krāslava bija otrs lielākais miests Latvijā ar 10 500 iedzīvotājiem.<ref name=":0" /> 1920. gada 7. janvārī, [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas sākumā, Krāslavu [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|ieņēma Polijas karaspēks]], atbrīvojot to no [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] karaspēka.<ref>[http://www.bibliotekakraslava.lv/docs/532/CD/Kr_pils/20_gadsimts.htm Krāslavas novada centrālās bibliotēkas dati, sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008]</ref> 1920. gada 11. augustā [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Krievija atsacījās no teritoriālajām pretenzijām]] uz Latgali, arī Krāslavas novadu, kas ''de jure'' pārgāja Latvijas Republikas sastāvā. 1923. gada 16. aprīlī Latvijas valdība Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1947. gadā Krāslava kļuva par [[Krāslavas apriņķis|Krāslavas apriņķa]] centru, no 1950. gada par [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajona]] centru. === 21.gadsimts === 2001. gada 22. decembrī, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tika izveidots [[Krāslavas novads (2001—2021)|Krāslavas novads]]. 2021. gadā to apvienoja ar [[Dagdas novads|Dagdas novadu]], faktiski atjaunojot agrāko Krāslavas rajonu. == Attēlu galerija == <gallery> Krasłaŭski zamak. Краслаўскі замак (D. Strukov, 1864).jpg|Krāslavas pilsdrupas (D. Strukovs, 1864) Krasłaŭ, Dźvina. Краслаў, Дзьвіна (N. Orda, 1875-76).jpg|Skats pāri Daugavai pie Krāslavas ([[Napoleons Orda|N. Orda]], 1875—1876) Krasłaŭskaja ratuša. Краслаўская ратуша (N. Orda, 1875-76).jpg|Krāslavas rātsnams (N. Orda, 1875—1876) Krasłaŭ, Plater. Краслаў, Плятэр (N. Orda, 1875-76).jpg|Plāteru pils (N. Orda, 1875—1876) Krasłaŭ, Rynak. Краслаў, Рынак (1918).jpg|Krāslavas tirgus skats (1918) Brivibas iela in Kraslava.jpg|Krāslavas Brīvības iela (1898) </gallery> == Vēstures un kultūras objekti == * [[Krāslavas pils|Plāteru pils]] Pils ielā ir celta vairāk kā 40 gadu laikā (1750—1791), 19. gadsimta sākumā tā pārbūvēta klasicisma stilā. Pēc [[1920. gada Latvijas zemes reforma]]s un muižu atsavināšanas pilī atradās [[Krāslavas Valsts ģimnāzija]], vēlāk — vidusskola (1923—1972). Kopš 1972. gada pils bija izdemolētā stāvoklī, bet 1980. gados tika uzsākta ēkas ārsienu atjaunošana, kas tika pabeigta 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kraslavaspils.lv/lv/page/par_projektu |title=Krāslavas pils — Par projektu |access-date={{dat|2015|10|02||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151027173528/http://kraslavaspils.lv/lv/page/par_projektu }}</ref> * Plāteru bibliotēka Grāfu Plāteru ielā ir celta baroka stilā, grāfa Ludviga Plātera laikā bibliotēkā bijušas apmēram 20 000 grāmatas. * [[Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīca|Krāslavas katoļu baznīca]] Sv. Ludvika laukumā. Celta pēc itāļu arhitekta [[Antonio Parokko]] projekta (1755—1767). * Krāslavas luterāņu baznīca — iesvētīta 1938. gada 30. oktobrī. 1954. gadā tās torni nojauca un baznīcas interjeru izpostīja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/category/darbi-un-cilveki/article//totalitarisma-pecgarsa-kraslavas-pils-kompleksa.html|title=TOTALITĀRISMA PĒCGARŠA KRĀSLAVAS PILS KOMPLEKSĀ {{!}}{{!}} Krāslavas portāla ziņas|last=Andžāne|first=Ilze|website=www.kraslavasvestis.lv|access-date=2021-11-25|date=2017-02-13|archive-date=2021-11-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20211125122557/http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/category/darbi-un-cilveki/article//totalitarisma-pecgarsa-kraslavas-pils-kompleksa.html}}</ref> 1984. gadā baznīcā iekārtoja Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zāli, kas tur atradās līdz 1996. gadam, kad to atguva draudze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzet.eu/travel/apskates-vietas/baznicas/kraslavas-luteranu-baznica|title=Krāslavas Luterāņu baznīca - redzet.eu|website=www.redzet.eu|access-date=2021-11-25}}</ref> 2021. gada novembrī tornis atjaunots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kraslavas-luteranu-baznica-atjauno-padomju-gados-nopostito-torni.a428869/|title=Krāslavas luterāņu baznīcā atjauno padomju gados nopostīto torni|last=Zute-Vītola|first=Lāsma|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-25|date=2021-11-05|language=}}</ref> * Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca Brīvības ielā 28. Ierīkota 1864. gadā slēgtajā katoļu klosterī, kas būvēts 1789. gadā kā Sv. Vincenta slimnīcas katoļu kapliča. * Jāzepa Karņicka piemineklis (1838) Mīlestības kalniņā Augusta ielā. * Augusta akmens Augusta ielā pie mājas Nr. 12. Akmens sānos iekalts grāfu [[Plāteri|Plāteru]] dzimtas ģerbonis un gada skaitlis „1729”. Šajā gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs Plāters un šajā pašā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības. * Krāslavas tirgus laukums Brīvības ielā, kas izveidots 1720.—1770. gados, tajā atradies miesta rātsnams (1752) un aptieka (1810). == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|7834 |1905|4915 |1914|10500 |1920|3564 |1925|4485 |1935|4276 |1943|2378 |1959|5339 |1970|7523 |1979|10347 |1989|12518 |2000|11412 |2011|9112 |2021|7289 }} {| class="wikitable" |- ! gads!! iedzīvotāju skaits!! [[latvieši]]!! [[krievi]]!! [[baltkrievi]]!! [[poļi]]!! [[ukraiņi]]!! [[čigāni]]!! [[lietuvieši]]!! [[igauņi]]!! [[Latvijas ebreji|ebreji]]!! un citi |- | 1935|| 4276|| 1422|| 435|| 216|| 647|| nez.|| nez.|| 30|| nez.|| 1444|| 64 |- | 1970|| 7523|| 2334|| 2409|| 1682|| 728|| 81|| nez.|| 26|| nez.|| 103|| 160 |- | 1979|| 10110|| 3362|| 3131|| 2279|| 895|| 139|| nez.|| 59|| nez.|| 72|| 172 |- | 1989|| 12520|| 4294|| 3843|| 2766|| 1139|| 187|| nez.|| 50|| 13|| nez.|| 225 |- | 2000|| 11412|| 4567|| 2940|| 2305|| 1190|| 131|| 133|| 53|| 5|| 18|| 70 |- | 2011|| 9112|| 4085|| 2309|| 1548|| 849|| 112|| nez.|| 37|| nez.|| nez.|| nez. |- | 2021|| 7303|| 3191|| 1733|| 1229|| 598|| 94|| nez.|| 32|| nez.|| nez.|| 172 |} == Uzņēmējdarbība == Lielākā daļa no Krāslavas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ir zemnieku saimniecības, kā arī mazie un vidējie uzņēmēji. Pēc 2020. gada apgrozījuma datiem, 24 no Krāslavas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem apgrozījums pārsniedz 1 miljonu eiro. Lielākie no tiem:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/|title=Lursoft - uzņēmumu datu bāzes|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2022-10-11|date=2022-10-12|language=lv}}</ref> * SIA Vārpa; * AS Krāslavas Piens; * SIA ADLV; * SIA GL Plus; * SIA Krāslavas nami. Nozaru dalījumā, lielākās nozares pēc NACE saimnieciskās klasifikācijas:<ref name=":1" /> * Koka izstrādājumu ražošana (16.29), zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana (16.10); * Mežizstrāde (02.20); * Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) (01.50), graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana (01.10); * Piena pārstrāde un siera ražošana (10.51); * Mazumtirdzniecība pārtikas veikalos (47.11). == Politiskās un sociālās aktivitātes == [[14. Saeimas vēlēšanas|14.Saeimas vēlēšanās]] Krāslavas novada vēlētāji atdeva balsu vairākumu par partiju [[Stabilitātei!]]. Salīdzinājumā ar citiem Latvijas novadiem, augstāks balsu īpatsvars šai partijai tika atdots vēl vienīgi Augšdaugavas un Rēzeknes novados.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/politiska-partija-stabilitatei|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-11}}</ref> Kopumā, Krāslavas novadā visaugstākais atdoto balsu īpatsvars no visām derīgajām balsīm bija sekojošiem sarakstiem:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kraslavas-novads/velesanu-rezultati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-11}}</ref> * Stabilitātei! - 18.67%; * Zaļo un zemnieku savienība - 16.54%; * Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa - 10.78%; * Latvija Pirmajā vietā - 9.56%; * Latvijas Krievu Savienība - 7.57%. Novadā 2020. gadā bija reģistrētas 37 reliģiskās organizācijas.<ref name=":1" /> == Cilvēki == Krāslavā dzimuši: * [[Nikolajs Loskis]] (''Николай Онуфриевич Лосский'', 1870—1965) — filozofs * [[Naums Āronsons]] (1872—1943) — tēlnieks * [[Īzaks Rabinovičs (matemātiķis)|Izāks Rabinovičs]] (1911—1977) — matemātiķis * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs * [[Cecīlija Dinere]] (Cecīlija Boiko; 1919—1996) — dzejniece * [[Vanda Zēvalde]] (1922—1997) — tēlniece * [[Pēteris Koroševskis]] (1940) — lauksaimnieks, LPSR Augstākās padomes deputāts * [[Valentīna Gotovska]] (1965) — vieglatlēte * [[Ineta Radēviča]] (1981) — vieglatlēte * [[Inga Pizāne]] (1986) — dzejniece * [[Jānis Timma]] (1992—2024) — basketbolists * [[Sergejs Žukovs]] (1982) — rakstnieks == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="4"> Attēls:Krāslavas pils (3) - panoramio.jpg|<center><small>Krāslavas pils</small></center> Attēls:Kraslava1.jpeg|<center><small> Krāslavas novada tūrisma un informācijas centrs</small></center> Attēls:Krāslava museum.jpg|<center><small> Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs</small></center> Attēls:Kraslava2.jpeg|<center><small> Grāfu Plāteru parks</small></center> Attēls:Kraslava3.jpeg|<center><small> Rīgas iela</small></center> Attēls:Kraslava4.jpeg|<center><small> Zvejnieku iela</small></center> Attēls:Skatu tornis Krāslavā. - panoramio.jpg|<center><small> Skats uz Daugavu no Priedaines skatu torņa</small></center> Attēls:Krāslavas panorāma.jpg|<center><small> Krāslavas panorāma (skats no Grāfu Plāteru parka)</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.kraslava.lv Krāslavas novada portāls] * [https://web.archive.org/web/20080327011930/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=102&what=54 Senie robežakmeņi pie Krāslavas] {{Krāslavas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Krāslavas rajons}} {{Daugavpils apriņķis}} {{Krāslavas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Krāslava| ]] pz8gutrz9qa89easc0zen7yzk1jdypp 0 5899 4484412 4483142 2026-06-20T01:24:04Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Wappen_Vohburg_SVG.svg" aizvietots ar "DEU_Vohburg_a.d.Donau_COA.svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set)"). 4484412 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Frankenhausen.png|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zehdenick COA.svg|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebeleben COA.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vilsbiburg COA.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vohburg a.d.Donau COA.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA alt.svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gehren (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Großbreitenbach (Großbreitenbach) COA.svg|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenberg an der Eger.png|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Clingen Wappen.png|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langewiesen (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oberasbach COA.svg|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Plaue.jpg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene (Bādene)|Reinfeldene]]|| ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadtilm COA.svg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ummerstadt COA.svg|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wolframs-Eschenbach COA.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sondershausen.png|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] i84awt052x33bddikc3xeqtnypwmsd7 0 7892 4484347 4285714 2026-06-19T18:17:25Z Meistars Joda 781 4484347 wikitext text/x-wiki '''Polijas valdnieki''' bija augstākās varas turētāji ([[kņazs|kņazi]], [[lielkņazs|lielkņazi]], [[karalis|karaļi]]) [[Polija]]s valsts teritorijā kopš tās izveides [[10. gadsimts|10. gadsimtā]]. Visilgāk valdošās valdnieku dinastijas bija [[Pjasti]] (apm. [[960]]—[[1370]]) un [[Jagellonu dinastija|Jagelloni]] ([[1386]]—[[1572]]). Bieži vien Poliju pārvaldīja kāds valdnieks no citas valsts, kam tajā periodā bija pakļauta Polijas teritorija. Jagellonu dinastijas valdīšanas laikā Polijas karaļi kļuva arī par [[Lietuva]]s dižkunigaišiem, bet pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas arī par [[Livonija]]s [[hercogs|hercogiem]]. Pēc [[Polijas dalīšanas]] Polijas caru titulu piesavinājās [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizars|ķeizari]]. Pēc Polijas Republikas 1918. gadā izveides Polijas valsts augstākās amatpersonas ir [[Polijas prezidenti]]. == Polija agrajos viduslaikos == === Leģendārie valdnieki === {| class="wikitable" ! Valdnieks ! Portrets ! Dzimis — Miris ! Valnieks no — līdz ! Piezīmes |- | [[Lehs, Čehs un Russ]] | [[Attēls:Lech (99006824).jpg|70px]] | 6. gadsimts | 6. gadsimts | Lehs — [[Poļi|poļu]] pamatlicējs |- | [[Kraks I]] | [[Attēls:Chronica Polonorum I 5.jpg|70px]] | 8. gadsimts | 8. gadsimts | [[Krakova]]s dibinātājs |- | [[Kraks II]] | | 8. gadsimts | 8. gadsimts | Kraka I dēls un pēctecis |- | [[Lehs II]] | [[Attēls:Lech II.jpg|70px]] | 8. gadsimts | 8. gadsimts | Kraka I dēls un Kraka II pēctecis |- | [[Princese Vanda|Vanda]] | [[Attēls:Chronica Polonorum Vanda.jpg|70px]] | 8. gadsimts | 8. gadsimts | Kraka I meita |} === Daļēji leģendārie valdnieki Rietumpoļānā (Lielpolijā) === {| class="wikitable" ! Valdnieks ! Tituls ! Portrets ! Dzimis — Miris ! Valnieks no — līdz ! Piezīmes |- | [[Leško I]] | [[Attēls:Leszko I (118501866).jpg|70px]] | kņazs | 7./8. gadsimts | 7./8. gadsimts | Rietumslāvu cilšu [[Gopļani|gopļānu]] un [[Poļāni|poļānu]] valdnieks |- | [[Leško II]] | [[Attēls:Leszko II (118501866).jpg|70px]] | kņazs | 8. gadsimts | 8. gadsimts | Rietumslāvu cilšu [[Gopļani|gopļānu]] un [[Poļāni|poļānu]] valdnieks |- | [[Leško III]] | [[Attēls:Leszko III (118501884).jpg|70px]] | kņazs | 8. gadsimts | 8. gadsimts | Rietumslāvu cilšu [[Gopļani|gopļānu]] un [[Poļāni|poļānu]] valdnieks |- | [[Popels I]] | [[Attēls:Popelus Primus.PNG|70px]] | kņazs | 8. gadsimts | 8. gadsimts | Rietumslāvu cilšu [[Gopļani|gopļānu]] un [[Poļāni|poļānu]] valdnieks |- | [[Popels II]] | [[Attēls:Popiel II (118501903).jpg|70px]] | kņazs | 9. gadsimts | 9. gadsimts | Rietumslāvu cilšu [[Gopļani|gopļānu]] un [[Poļāni|poļānu]] valdnieks |} === Pjastu dinastija (Poļānu kņazi) === {| class="wikitable" ! Valdnieks ! Tituls ! Portrets ! Dzimis — Miris ! Valnieks no — līdz ! Piezīmes |- | [[Hoscisko]] | kņazs | | 9. gadsimts | 9. gadsimts | Poļānu valdnieks, Pjasta tēvs |- | [[Pjasts]] | kņazs | [[Attēls:Piastus.PNG|70px]] | 9. gadsimts | 9. gadsimts | Poļānu valdnieks, Hoscisko dēls, Semovita tēvs, [[Pjastu dinastija]]s dibinātājs |- | [[Semovits]] | kņazs | [[Attēls:Siemowit (99006958).jpg|70px]] | 9. gadsimts | 9. gadsimts | Poļānu valdnieks |- | [[Lesteks]] | kņazs | [[Attēls:Lestek (99006975).jpg|70px]] | 9./10. gadsimts | 9./10. gadsimts | Poļānu valdnieks, Semovita dēls |- | [[Semomisls]] | kņazs | [[Attēls:Siemomysl (99007021).jpg|70px]] | 10. gadsimts | 10. gadsimts | Poļānu valdnieks, Lesteka dēls |} == Polijas Karaliste (960—1569) == === Pjastu dinastija (Polijas karaļi un kņazi) === {| class="wikitable" ! Valdnieks ! Tituls ! Portrets ! Dzimis — Miris ! Amatā ! Piezīmes |- | [[Meško I Pjasts]] | kņazs | [[Attēls:MieszkoDagome.jpg|70px]] | ap 940. gadu — 992. gada 25. maijs | ap 960. gadu — 992. gada 25. maijs | Semomisla dēls; ''de facto'' Polijas valsts dibinātājs un kristietības ieviesējs |- | [[Boļeslavs I Drosmīgais]] | kņazs un karalis (no 1025.) | [[Attēls:Denar rys chrobry2.png|70px]] | 967. gads — 1025. gada 17. jūnijs | 992. gads — 1025. gada 17. jūnijs | Pirmā vēsturiskā Polijas kņaza Meško I un čehu princeses [[Dobrava]]s dēls |- | [[Meško II Lamberts]] | karalis | [[Attēls:Matylda wrecza mieszkowi II ksiege liturgiczna.jpg|70px]] | ap 990. gadu — 1034. gada 10. maijs | 1025. gads — 1031. gads | Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar [[Lužica]]s kņaza meitu Enmildu |- | [[Bezprims]] | kņazs | [[Attēls:Bezprym.jpeg|70px]] | ap 986. gadu — 1032. gads | 1031. gads — 1032. gads | Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar ungāru princeri Judīti |- | [[Oto Boļeslavovičs]] | kņazs | | 1000. gads — 1033. gads | 1032. gads | Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar Lužicas kņaza meitu Enmildu |- | [[Ditriks]] | kņazs | | pirms 992. gada — pirms 1032. gada | 1032. gads — 1032./1033. gads | Meško I mazdēls |- | [[Meško II Lamberts]] | kņazs | [[Attēls:Matylda wrecza mieszkowi II ksiege liturgiczna.jpg|70px]] | ap 990. gadu — 1034. gada 10. maijs | 1032. gads — 1034. gada 10. maijs | Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar Lužicas kņaza meitu Enmildu |- | ''[[Boļesļavs Aizmirstais]]'' | kņazs | | pirms 1016. gada — 1038./1039. gads | 1034. gads — 1038./1039. gads | Pusleģendārs, esamība apstrīdēta |- | [[Kazimirs I Atjaunotājs]] | kņazs | [[Attēls:Casimirus I (Benoît Farjat) (cropped).jpg|70px]] | 1016. gads 25. jūlijs — 1058. gada 28. novembris | 1040. gads — 1058. gads | Polijas karaļa Meško II dēls no laulības ar Riksu no [[Lotringa]]s |- | [[Boļeslavs II Drosmīgais]] | kņazs, karalis (no 1076.g.) | [[Attēls:Boleslaw Smialy (76848573) (cropped).jpg|70px]] | ap 1041./1042. gadu — 1081/1082. gada 2./3. aprīlis | 1058. gads — 1079. gads | Polijas kņaza Kazimira I dēls no laulības ar [[Kijivas Krievzeme]]s princesi Dobroņegu |- | [[Vladislavs I Hermanis]] | kņazs | [[Attēls:Jan Matejko, Władysław I Herman.jpg|70px]] | ap 1044. gadu — 1102. gada 4. jūnijs | 1079. gads — 1102. gads | Polijas kņaza Kazimira I dēls no laulības ar Kijivas Krievzemes lielkņaza [[Volodimirs Svjatoslavičs|Volodimira Lielā]] meitu Dobroņegu, iepriekšējā kņaza Boļeslava II Drosmīgā brālis |- | [[Zbigņevs Pjasts]] | kņazs | [[Attēls:Zbigniew (112832610).jpg|70px]] | ap 1073. gadu — 1113. gada 8. jūlijs | 1102. — 1107. gads | Polijas kņaza Vladislavs I Hermanis vecākais dēls no nezināmas sievietes |- | [[Boļeslavs III Greizmutis]] | lielkņazs | [[Attēls:Boleslaw Krzywousty (76799306) (cropped).jpg|70px]] | 1086. gada 20. augusts — 1138. gada 28. oktobris | 1107. — 1138. gads | Polijas kņaza Vladislava I Hermaņa dēls no laulībām ar [[Bohēmija]]s karaļa [[Vratislavs II|Vratislava II]] meitu Judīti |} === Sadrumstalotā Polijas Karaliste (1138—1314) === ==== Pjastu dinastija (Polijas lielkņazi) ==== {| class="wikitable" ! Valdnieks ! Tituls ! Portrets ! Dzimis — Miris ! Amatā ! Piezīmes |- | [[Vladislavs II Trimdinieks]] | lielkņazs | [[Attēls:Wladyslaw II Wygnaniec (76842400) (cropped).jpg|70px]] | 1105. — 1159. gada 30. maijs | 1138. — 1146. gads | Polijas lielkņaza Boļeslava III Greizmuta dēls no laulības ar [[Kijivas Krievzeme]]s lielkņaza [[Svjatopolks II|Svjatopolka II]] meitu Zbislavu; Silēzijas kņazs |- | [[Boļeslavs IV Cirtainais]] | lielkņazs | [[Attēls:Boleslaus IV Crispus (Benoît Farjat) (cropped).jpg|70px]] | ap 1125. — 1173. gada 5. janvāris | 1146. — 1173. gads | Polijas lielkņaza Boļeslava III Greizmuta dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no [[Švābija]]s; Mazovijas kņazs |- | [[Meško III Vecais]] | lielkņazs | [[Attēls:Mieszko III Stary (76852586) (cropped).jpg|70px]] | ap 1127. — 1202. gada 13. marts | 1173. — 1177. | Polijas lielkņaza Boļeslava III Greizmuta dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas; Lielpolijas kņazs |- | [[Kazimirs II Taisnīgais]] | lielkņazs | [[Attēls:Kazimierz II Sprawiedliwy (76846547) (cropped).jpg|70px]] | ap 1138. — 1194. gada 5. maijs | 1177. — 1190. | Boļeslava III Greizmuta jaunākais dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas; [[Vislica]]s un [[Sandomeža]]s kņazs |- | [[Meško III Vecais]] | lielkņazs | [[Attēls:Mieszko III Stary (76852586) (cropped).jpg|70px]] | ap 1127. — 1202. gada 13. marts | 1190. | atjaunots |- | [[Kazimirs II Taisnīgais]] | lielkņazs | [[Attēls:Kazimierz II Sprawiedliwy (76846547) (cropped).jpg|70px]] | ap 1138. — 1194. gada 5. maijs | 1190. — 1194. | atjaunots |- | [[Lešeks I Baltais]] | lielkņazs | [[Attēls:Leszek Bialy (76844388) (cropped).jpg|70px]] | ap 1186. — 1227. gada 24. novembris | 1194. — 1198. | Polijas lielkņaza Kazimira II Taisnīgā dēls; [[Sandomeža]]s kņazs |- | [[Meško III Vecais]] | lielkņazs | [[Attēls:Mieszko III Stary (76852586) (cropped).jpg|70px]] | ap 1127. — 1202. gada 13. marts | 1198. — 1199. | atjaunots |- | [[Lešeks I Baltais]] | lielkņazs | [[Attēls:Leszek Bialy (76844388) (cropped).jpg|70px]] | ap 1186. — 1227. gada 24. novembris | 1199. | atjaunots |- | [[Meško III Vecais]] | lielkņazs | [[Attēls:Mieszko III Stary (76852586) (cropped).jpg|70px]] | ap 1127. — 1202. gada 13. marts | 1199. — 1202. | atjaunots |- | [[Vladislavs III Tievkājis]] | lielkņazs | [[Attēls:Wladyslaw III Laskonogi (76853776) (cropped).jpg|70px]] | ap 1161/1166 — 1231. gada 3. novembris | 1202. | Polijas lielkņaza Meško III Vecā dēls; Lielpolijas kņazs |- | [[Lešeks I Baltais]] | lielkņazs | [[Attēls:Leszek Bialy (76844388) (cropped).jpg|70px]] | ap 1186. — 1227. gada 24. novembris | 1202. — 1210. | atjaunots |- | [[Meško IV Kleinkājis]] | lielkņazs | [[Attēls:Mieszko IV.JPG|70px]] | ap 1130. — 1211. gada 16. maijs | 1210. gada 9. jūnijs — 1211. gada 16. maijs | Polijas kņaza Vladislava II Trimdinieka dēls no laulības ar [[Austrija]]s markgrāfa [[Leopolds III (Austrijas makgrāfs)|Leopolda III]] meitu Bābenbergas Agnesi; [[Silēzija]]s kņazs |- | [[Lešeks I Baltais]] | lielkņazs | [[Attēls:Leszek Bialy (76844388) (cropped).jpg|70px]] | ap 1186. — 1227. gada 24. novembris | 1211. — 1225. | atjaunots |- | [[Henriks I Bārdainais]] | lielkņazs | [[Attēls:Henryk I Brodaty (76847868) (cropped).jpg|70px]] | ap 1165. — 1238. gada 19. marts | 1225. | Polijas lielkņaza Vladislava II Trimdinieka mazdēls; [[Silēzija]]s kņazs |- | [[Lešeks I Baltais]] | lielkņazs | [[Attēls:Leszek Bialy (76844388) (cropped).jpg|70px]] | ap 1186. — 1227. gada 24. novembris | 1225. — 1227. | atjaunots; noslepkavots |- | [[Vladislavs III Tievkājis]] | lielkņazs | [[Attēls:Wladyslaw III Laskonogi (76853776) (cropped).jpg|70px]] | ap 1161./1166. — 1231. gada 3. novembris | 1227. — 1229. | atjaunots |- | [[Mazovijas Konrāds]] | lielkņazs | [[Attēls:Konrad I mazowiecki (275073).jpg|70px]] | ap 1187./1188. — 1247. gada 31. augusts | 1229. — 1232. | Polijas lielkņaza Kazimira II jaunākais dēls no laulības ar [[Morāvija]]s kņazi Helēnu; Mazovijas kņazs |- | [[Henriks I Bārdainais]] | lielkņazs | [[Attēls:Henryk I Brodaty (76847868) (cropped).jpg|70px]] | ap 1165. — 1238. gada 19. marts | 1232. — 1238. | atjaunots |- | [[Henriks II Dievbijīgais]] | lielkņazs | [[Attēls:Henryk Pobozny.jpg|70px]] | ap 1196. — 1241. gada 9. aprīlis | 1238. — 1241. | Polijas kņaza Henrika I dēls no laulības ar vācu hercogieni Jadvigu (Hedvigu) no [[Bavārija]]s; Vroclavas un Lielpolijas kņazs |- | [[Boļesļavs II Ragainais]] | lielkņazs | [[Attēls:Bolesław II Rogatka.JPG|70px]] | ap 1220./1225. — 1278. gada 26./31. decembris | 1241. | Polijas kņaza Henrika I dēls no laulības ar Bohēmijas Annu; Silēzijas kņazs |- | [[Mazovijas Konrāds]] | lielkņazs | [[Attēls:Konrad I mazowiecki (275073).jpg|70px]] | ap 1187./1188. — 1247. gada 31. augusts | 1241. — 1243. | atjaunots |- | [[Boļeslavs V Kautrīgais]] | lielkņazs | [[Attēls:Boleslaw V Wstydliwy (76848244).jpg|70px]] | 1226. gada 21. jūnijs — 1279. gada 7. decembris | 1243. — 1279. gada 7. decembris | Polijas kņaza Lešeka I Baltā dēls |- | [[Lešeks II Melnais]] | lielkņazs | [[Attēls:Leszek Czarny (76844125) (cropped).jpg|70px]] | ap 1241. — 1288. gada 30. septembris | 1279. gada 7. decembris — 1288. gada 30. septembris | [[Kujāvija]]s kņaza Kazimira dēls, Mazovijas Konrāds mazdēls, Vladislava I brālis |- | [[Mazovijas Boļeslavs II]] | lielkņazs | [[Attēls:Bolesław II.jpg|70px]] | ap 1251. — 1313. gada 20. aprīlis | 1288. | Mazovijas Konrāda mazdēls; Mazovijas kņazs |- | [[Henriks IV Probuss]] | lielkņazs | [[Attēls:Henryk IV Probus by Aleksander Lesser.PNG|70px]] | ap 1257./1258. — 1290. gada 23. jūnijs | 1288. — 1289. | [[Vroclava]]s kņaza Henrika III Baltā dēls, Henrika II mazdēls no tēva puses un Mazovijas Konrāda mazdēls no mātes puses; Lejassilēzijas kņazs |- | [[Mazovijas Boļeslavs II]] | lielkņazs | [[Attēls:Bolesław II.jpg|70px]] | ap 1251. — 1313. gada 20. aprīlis | 1289. | atjaunots |- | [[Vladislavs I Elkonītis]] | lielkņazs | [[Attēls:Wladyslaw I Lokietek (76841156) (cropped).jpg|70px]] | 1261. — 1333. gada 2. marts | 1289. | Kujāvijas kņaza Kazimira I dēls un Mazovijas Konrāda mazdēls, Lešeka I brālis |- | [[Henriks IV Probuss]] | lielkņazs | [[Attēls:Henryk IV Probus by Aleksander Lesser.PNG|70px]] | ap 1257./1258. — 1290. gada 23. jūnijs | 1289. — 1290. | atjaunots |} === Polijas Karalistes atkalapvienošanās mēģinājumi (1232—1305) === ==== Pjastu dinastija (Polijas karaļi) ==== {| class="wikitable" ! Valdnieks ! Tituls ! Portrets ! Dzimis — Miris ! Amatā ! Piezīmes |- | [[Pšemisls II Pjasts]] | lielkņazs un karalis (no 1295.) | [[Attēls:Przemysl II (76843358) (cropped).jpg|70px]] | 1257. gada 14. oktobris — 1296. gada 8. februāris | 1290. — 1296. | Lielpolijas kņaza Pšemisla I dēls laulībā ar Elizabeti — Henrika II meitu; Poznaņas; Lielpolijas un Pomerānijas kņazs |} ==== Pšemislu dinastija (Polijas karaļi) ==== {| class="wikitable" ! Valdnieks ! Tituls ! Portrets ! Dzimis — Miris ! Amatā ! Piezīmes |- | [[Vāclavs II Pšemisls]] | lielkņazs un karalis (no 1300.) | [[Attēls:Bacciarelli - Vaclav.jpeg|70px]] | 1271. gada 27. septembris — 1305. gada 21. jūnijs | 1291. — 1305. | |- | [[Vāclavs III]] | karalis | [[Attēls:Vasik3 mad.jpg|70px]] | 1289. gada 6. oktobris — 1306. gada 4. augusts | 1305. — 1306. | [[Bohēmija]]s karaļa Vāclava II un imperatora [[Rūdolfs I Hābsburgs|Rūdolfa I]] meitas Judīties (Jutas) dēls |} === Atjaunotā Polijas Karaliste (1314—1569) === ==== Pjastu dinastija (Polijas karaļi) ==== {| class="wikitable" ! Valdnieks ! Tituls ! Portrets ! Dzimis — Miris ! Amatā ! Piezīmes |- | [[Vladislavs I Elkonītis]] | karalis | [[Attēls:Wladyslaw I Lokietek (76841156) (cropped).jpg|70px]] | 1261. — 1333. gada 2. marts | 1320. — 1333. gada 2. marts | atjaunots; Apvienotās Polijas Karalistes karalis |- | [[Kazimirs III Lielais]] | karalis | [[Attēls:Casimir III the Great.PNG|70px]] | 1310. gada 30. aprīlis — 1370. gada 5. novembris | 1333. gada 2. marts — 1370. gada 5. novembris | Vladislava I un Jadvigas no Kališas dēls<br />tiek uzskatīts par vieno no izcilākajiem Polijas valdniekiem |} ==== Anžū Kapentingu dinastija (Polijas karaļi) ==== {| class="wikitable" ! Valdnieks ! Tituls ! Portrets ! Dzimis — Miris ! Amatā ! Piezīmes |- | [[Lajošs I Lielais]] | karalis | [[Attēls:Ludwik Węgierski by Bacciarelli.jpg|70px]] | 1326. gada 5. marts — 1382. gada 10. septembris | 1370. gada 17. novembris — 1382. gada 10. septembris | [[Ungārija]]s karaļa [[Kārols I|Kārola I]] un [[Vladislavs I Elkonītis|Vladislava I]] meitas, Kazimira Lielā māsas Elžbetes dēls; Ungārijas karalis |- | [[Jadviga (Polijas valdniece)|Jadviga]] | karaliene | [[Attēls:Jadwiga by Bacciarelli.jpg|70px]] | 1373./1374. — 1399. gada 17. jūlijs | 1384. gada 16. oktobris — 1399. gada 17. jūlijs | Ungārijas karaļa Lajoša I un Bosnijas bana meitas Elizabetes meita<br />no 1386. gada valdīja kopā ar savu vīru Vladislavu II Jagello |} ==== Jagellonu (Jagaiļa) dinastija (Polijas karaļi un Lietuvas dižkunigaiši) ==== {| class="wikitable" ! Valdnieks ! Tituls ! Portrets ! Dzimis — Miris ! Amatā ! Piezīmes |- | [[Jagailis|Vladislavs II Jagello]] | karalis | [[Attēls:Jogaila (Władysław II).jpg|70px]] | ap 1351./1362. — 1434. gada 1. jūnijs | 1386. gada 4. marts — 1434. gada 1. jūnijs | [[Ģedimins|Ģedimina]] mazdēls un viņa vecāki bija [[Lietuva]]s dižkunigaitis [[Aļģirds]] un viņa otrā sieva [[Tveras kņazi|Tveras lielkņaza]] Aleksandra Mihailoviča meita Juliāna;<br />1286.—1399. valdīja kopā ar sievu Jadvigu;<br />Visilgāk valdījušais Polijas karalis |- | [[Vladislavs III Varnietis]] | karalis | [[Attēls:Bacciarelli - Władysław III.jpeg|70px]] | 1424. gada 31. oktobris — 1444. gada 10. novembris | 1434. gada 25. jūlijs — 1444. gada 10. novembris | Jagaiļa un Sofijas no Alsenes (Haļšani mūsdienu Baltkrievijā) dēls; Ungārijas karalis |- | [[Kazimirs IV Jagellons]] | karalis | [[Attēls:Casimir IV Jagiellon.PNG|70px]] | 1427. gada 30. novembris — 1492. gada 7. jūnijs | 1447. gada 25. jūnijs — 1492. gada 7. jūnijs | Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Jagaiļa un Sofijas no Alsenes (Halšani mūsdienu Baltkrievijā) dēls;<br />Lietuvas dižkunigaitis (1440—1492) |- | [[Jans I Olbrahts]] | karalis | [[Attēls:Jan I Olbracht by Bacciarelli.jpg|70px]] | 1459. gada 27. decembris — 1501. gada 17. jūnijs | 1492. gada 23. septembris — 1501. gada 16. jūnijs | Kazimira IV un ķeizara [[Albrehts II Hābsburgs|Albrehta II]] meitas [[Elizabete Hābsburga|Elizabetes]] dēls |- | [[Aleksandrs Jagellons]] | karalis | [[Attēls:Alexander of Poland.PNG|70px]] | 1461. gada 5. augusts — 1506. gada 19. augusts | 1501. gada 12. decembris — 1506. gada 19. augusts | Jagaiļa mazdēls, Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Kazimira IV un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara Albrehta II meitas [[Austrija]]s Elizabetes ceturtais dēls;<br />Lietuvas dižkunigaitis (1492—1506) |- | [[Sigismunds I Vecais]] | karalis | [[Attēls:Sigismund I of Poland.PNG|70px]] | 1467. gada 1. janvāris — 1548. gada 1. aprīlis | 1506. gada 8. decembris — 1548. gada 1. aprīlis | Jagaiļa mazdēls, Polijas karaļa Kazimira IV un [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]] [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara Albrehta II meitas Austrijas Elizabetas jaunākais dēls |- | [[Sigismunds II Augusts]] | karalis | [[Attēls:Charles II, Archduke of Austria by Bacciarelli.png|70px]] | 1520. gada 1. augusts — 1572. gada 7. jūlijs | 1548. gada 1. aprīlis — 1572. gada 7. jūlijs | Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Jagaiļa mazmazdēls<br />Lietuvas dižkunigaitis<br />Viņa vadībā 1569. gadā tika noslēgta [[Ļubļinas ūnija]] un Polijas Karaliste ar Lietuvas lielkņazisti kļuva vienota valsts. |} == [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] (1569—1795) == === Vēlētie Polijas karaļi === {| class="wikitable" ! Valdnieks ! Tituls ! Portrets ! Dzimis — Miris ! Amatā ! Piezīmes |- | [[Anrī III Valuā]] | karalis | [[Attēls:Anjou 1570louvre.jpg|70px]] | 1551. gada 19. septembris — 1589. gada 2. augusts | 1573. gada 16. maijs — 1575. gada 12. maijs | Trešais dēls [[Francija]]s karaļa [[Anrī II Valuā]] un karalienes [[Katrīna Mediči|Katrīnas Mediči]] ģimenē;<br />Atteicās no Polijas karaļa troņa 3 mēnešus pēc tam, kad tika kronēts par Francijas karali |- | [[Anna Jagailiete]] | karaliene | [[Attēls:Kober Anna Jagiellon in coronation robes.jpg|70px]] | 1523. gada 18. oktobris — 1596. gada 9. septembris | 1575. gada 15. decembris — 1586. gada 12. decembris | [[Sigismunds I Vecais|Sigismunda I]] māsa;<br />valdīja kopā ar savu vīru Stefanu Batoriju |- | [[Stefans Batorijs]] | karalis | [[Attēls:Stefan Batory 11.PNG|70px]] | 1533. gada 27. septembris — 1586. gada 12. decembris | 1575. gada 15. decembris — 1586. gada 12. decembris | Dzimis [[Transilvānija|Transilvānijā]], ungāru augstmaņa un Transilvānijas vaivada [[Jānošs Sapojai|Jānoša Sapojai]] līdzgaitnieka Ištvāna Batorija ģimenē;<br />Transilvānijas princis;<br />valdīja kopā ar savu sievu Annu Jagailieti |- | [[Sigismunds III Vāsa]] | karalis | [[Attēls:Bacciarelli - Zygmunt III.jpeg|70px]] | 1566. gada 20. jūnijs — 1632. gada 30. aprīlis | 1587. gada 18. septembris — 1632. gada 30. aprīlis | Sigismunds I mazdēls;<br />[[Juhans III|Juhana III]] un [[Katrīna Jagellonna|Katrīnas Jagellonnas]] dēls;<br />Zviedrijas karalis (1592—1599) |- | [[Vladislavs IV Vāsa]] | karalis | [[Attēls:Rubens Władysław Vasa (detail).jpg|70px]] | 1595. gada 9. jūnijs — 1648. gada 20. maijs | 1632. gada 8. novembris — 1648. gada 20. maijs | Sigismunda III Vāsa un [[Austrija]]s erchercogienes Annas dēls;<br />Krievijas cars (1610—1634);<br />Zviedrijas karalis (1632—1648) |- | [[Jans II Kazimirs Vāsa]] | karalis | [[Attēls:Bacciarelli - Jan Kazimierz.jpeg|70px]] | 1609. gada 22. marts — 1672. gada 16. decembris | 1648. gada 20. novembris — 1668. gada 16. septembris | Sigismunda III Vāsas un [[Hābsburgi|Hābsburgu]] ercehercoga [[Kārlis II Hābsburgs|Kārļa II]] meitas Konstances dēls;<br />Zviedrijas karalis (1648—1660) |- | [[Mihals Koributs Višņoveckis]] | karalis | [[Attēls:Michał_Korybut_Wiśniowiecki.PNG|70px]] | 1640. gada 31. maijs — 1673. gada 10. oktobris | 1669. gada 19. jūnijs — 1673. gada 10. oktobris | Jeremija Višņoveckia un Grizeldas Zamojskas dēls; veiksmīgs karavadonis |- | [[Jans III Sobeskis]] | karalis | [[Attēls:Schultz John III Sobieski.jpg|70px]] | 1629. gada 17. augusts — 1696. gada 17. jūnijs | 1674. gada 21. aprīlis — 1696. gada 17. jūnijs | Jakuba Sobeska un Sofijas Teofilijas Daņilovičas dēls |- | [[Augusts II Stiprais]] | karalis | [[Attēls:August II the Strong.PNG|70px]] | 1670. gada 12. maijs — 1733. gada 1. februāris | 1697. gada 15. septembris — 1704. gada 16. februāris (gāzts no troņa)/1706. gada 24. septembris (atteicās no troņa) | [[Johans Georgs III|Johana Georga III]] un [[Dānijas Anna Sofija|Dānijas Annas Sofijas]] dēls;<br />Saksijas kūrfirsts kā Frīdrihs Augusts I (''Friedrich August I'') 1694. — 1733. |- | [[Staņislavs Leščiņskis]] | karalis | [[Attēls:Stanislaw Leszczynski1.jpg|70px]] | 1677. gada 20. oktobris — 1766. gada 23. februāris | 1705. gada 4. oktobris — 1709. gada 8. augusts | Rafala Leščiņska un Annas Leščiņskas dēls;<br />piekāpās Augustam II |- | [[Augusts II Stiprais]] | karalis | [[Attēls:August II the Strong.PNG|70px]] | 1670. gada 12. maijs — 1733. gada 1. februāris | 1709. gada 8. augusts — 1733. gada 1. februāris | atjaunots |- | [[Staņislavs Leščiņskis]] | karalis | [[Attēls:Stanislaw Leszczynski1.jpg|70px]] | 1677. gada 20. oktobris — 1766. gada 23. februāris | 1733. gada 12. septembris — 1734. gada 30. jūnijs (gāzts no troņa)/1736. gada 27. janvāris (atteicās no troņa) | atjaunots |- | [[Augusts III Saksis]] | karalis | [[Attēls:King Augustus III of Poland.jpg|70px]] | 1696. gada 17. oktobris — 1763. gada 5. oktobris | 1734. gada 30. jūnijs — 1763. gada 5. oktobris | Augusta II Stiprā un Kristiānas Eberhardīnes dēls |- | [[Staņislavs Poņatovskis]] | karalis | [[Attēls:Stanisław II August Poniatowski in coronation clothes.PNG|70px]] | 1732. gada 17. janvāris — 1798. gada 12. februāris | 1764. gada 25. novembris — 1795. gada 7. janvāris | Saņislava Poņatovska un Konstancijas Čartoriskas dēls;<br />Bija spiests atteikties no troņa, kad [[1791]]. gada 3. maijā beidza pastāvēt [[Polijas—Lietuvas ūnija]] |} == Varšavas hercogiste (1807—1815) == === Vetīnu dinastija (Varšavas hercogi) === {| class="wikitable" ! Valdnieks ! Tituls ! Portrets ! Dzimis — Miris ! Amatā ! Piezīmes |- | [[Frīdrihs Augusts I Vetīns]] | hercogs | [[Attēls:Fryderyk August I.jpg|70px]] | 1750. gada 23. decembris — 1827. gada 5. maijs | 1807. gada 9. jūnijs — 1815. gada 22. maijs | [[Frīdrihs Kristiāns|Frīdriha Kristiāna]] un [[Bavārijas Marija Antonija|Bavārijas Marijas Antonijas]] dēls |} == Pretendenti uz Polijas troni == {| class="wikitable" ! Vārds, Uzvārds ! Portrets ! Dzimis — Miris ! Pretendēšanas periods ! Piezīmes |- | [[Vratislavs II]] | [[Attēls:Vratislav II.PNG|70px]] | ? — 1092. gada 14. janvāris | 1085. — 1092. | Bohēmijas kņazs (1061—1085),<br />Bohēmijas karalis (1085—1092) |- | [[Bohēmijas Heinrihs]] | [[Attēls:JindrichKorutansky pecet1303.jpg|70px]] | 1265. — 1335. 2. aprīlis | 1306. | Bohēmijas karalis (1307—1310),<br />Karintijas hercogs (1295—1335) |- | [[Bohēmijas Rūdolfs I]] | [[Attēls:Rudolph III Habsburg.jpg|70px]] | 1281. — 1307. 3./4. jūlijs | 1306. — 1307. | Bohēmijas karalis (1306—1307),<br />[[Austrija]]s un [[Štīrija]]s hercogs (1298—1307) |- | [[Bohēmijas Heinrihs]] | [[Attēls:JindrichKorutansky pecet1303.jpg|70px]] | 1265. — 1335. 2. aprīlis | 1307. — 1310. | Bohēmijas karalis (1307—1310),<br />Karintijas hercogs (1295—1335) |- | [[Jans Luksemburgs]] | [[Attēls:John of Luxemburg.PNG|70px]] | 1296. 10. augusts — 1346. 26. augusts | 1310. — 1335. | Bohēmijas karalis (1310—1346),<br />Luksemburgas grāfs (1309—1346) |} === Neatzītie karaliskajās vēlēšanās === {| class="wikitable" ! Vārds, Uzvārds ! Portrets ! Dzimis — Miris ! Pretendēšanas periods ! Piezīmes |- | [[Maksimiliāns II Hābsburgs]] | [[Attēls:Nicolas Neufchâtel 002.jpg|70px]] | 1527. 31. jūlijs — 1576. 12. oktobris | 1575. — 1576. | Bohēmijas karalis (1562—1576),<br />[[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalis (1563—1576),<br />Romiešu karalis (1562—1576),<br />[[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators, [[Austrija]]s lielhercogs (1564—1576) |- | [[Maksimiliāns III (Austrijas erchercogs)|Maksimiliāns III]] | [[Attēls:Justus Sustermans 012.jpg|70px]] | 1558. 12. oktobris — 1618. 2. novembris | 1587. — 1589. | Austrijas erchercogs (1595—1618) |- | [[Fransuā Luiss]] | [[Attēls:Undated oil on canvas portrait of François Louis de Bourbon, Prince of Conti by a member of the École Française.jpg|70px]] | 1664. 30. aprīlis — 1709. 9. februāris | 1697. | Kontī princis |} [[Kategorija:Polija]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] [[Kategorija:Eiropas valdnieku dinastijas]] [[Kategorija:Ar Poliju saistīti uzskaitījumi]] plndfvqcs539rtws616hmqtn8umgrvv 0 8438 4484314 3917392 2026-06-19T14:34:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484314 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Hymn of Russia sheet music 2001.png|thumb|200px|Krievijas himnas notis ar vārdiem]] [[Attēls:Russian anthem instrumental.oga|thumbnail|Krievijas himna]] '''Krievijas Federācijas valsts himna''' ({{val|ru|Государственный гимн Российской Федерации}}) ir [[Krievija]]s [[valsts himna]].<ref>https://web.archive.org/web/20120721054654/http://www.nationalanthems.me/russia-national-anthem-of-the-russian-federation/ NationalAnthems.me. Retrieved on 23 November 2011; Archived on 21 July 2012.</ref> To pēc jaunievēlētā Krievijas prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] priekšlikuma pieņēma 2000. gada decembrī. Tā ir bijusī [[Padomju Savienība|PSRS]] [[PSRS himna|himna]], kurai mūziku komponējis [[Aleksandrs Aleksandrovs]], bet himnas vārdi 2000. gadā tika pārstrādāti, lai atbilstu mūsdienu situācijai, tos sarakstījis [[Sergejs Mihalkovs]]. Pirmo reizi šī himna tika atskaņota gadu mijā starp 2000. un 2001. gadu un tā aizvietoja 1993. gadā pieņemto Krievijas himnu — "Patriotisko dziesmu" ({{val|ru|Патриотическая Песня}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kura melodija ir Krievijas himna? |date= 2007. gada 17. aprīlis |publisher= [[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/5009249/kura-melodija-ir-krievijas-himna |accessdate= 2009. gada 15. janvārī}}</ref><ref>https://cis-legislation.com/document.fwx?rgn=1423 Federal Constitutional Law on the National Anthem of the Russian Federation; 2000-12-25; Retrieved 2015-01-27.</ref><ref name="kremlin"/><ref>https://web.archive.org/web/20120322062104/http://www.montreal.mid.ru/inf_symb_e.html# Consulate-General of the Russian Federation in Montreal, Canada. Archived on 7 September 2012; Retrieved on 31 March 2010.</ref> Saskaņā ar Krievijas likumdošanu visām valdības pārvaldītajām televīzijas kompānijām Krievijas himna ir jāatskaņo divreiz dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://constitution.garant.ru/act/base/182785/chapter/1b93c134b90c6071b4dc3f495464b753/|title=Федеральный конституционный закон от 25 декабря 2000 г. N 3-ФКЗ "О Государственном гимне Российской Федерации" (с изменениями и дополнениями)}}</ref> == Himnas vārdi krievu valodā un tās tulkojums latviski == {|style="text-align:center;" class="wikitable" |- |bgcolor="#FFFFFF"|<div style="color:#000000"><center>'''Krievu valodā'''</center></div> |bgcolor="#0039A6"|<div style="color:#FFFFFF"><center>'''Transliterācija'''</center></div> |bgcolor="#D52B1E"|<div style="color:#FFFFFF"><center>'''Latviešu valodā'''</center></div> |- |<poem>Россия – священная наша держава, Россия – любимая наша страна. Могучая воля, великая слава – Твоё достоянье на все времена! <small>'''Припев:'''</small> 𝄆 ''Славься, Отечество наше свободное,'' ''Братских народов союз вековой,'' ''Предками данная мудрость народная!'' ''Славься, страна! Мы гордимся тобой!'' 𝄇 От южных морей до полярного края Раскинулись наши леса и поля. Одна ты на свете! Одна ты такая – Хранимая Богом родная земля! <small>'''''Припев'''''</small> Широкий простор для мечты и для жизни Грядущие нам открывают года. Нам силу даёт наша верность Отчизне. Так было, так есть и так будет всегда! <small>'''''Припев'''''</small><ref name="kremlin">https://web.archive.org/web/20110604021354/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=5280&PSC=1&PT=3&Page=2 Указ Президента Российской Федерации от 30.12.2000 N 2110. Kremlin.ru. Archived on 4 June 2011; Retrieved on 20 December 2009.</ref></poem> |<poem>Rossija – svjašcennaja naša deržava, Rossija – ljubimaja naša strana. Mogučaja volja, velikaja slava – Tvojo dostojanje na vse vremena! <small>'''Pripev:'''</small> 𝄆 ''Slavjsja, Otečestvo naše svobodnoje,'' ''Bratskih narodov sojuz vekovoj,'' ''Predkami dannaja mudrostj narodnaja!'' ''Slavjsja, strana! My gordimsja toboj!'' 𝄇 Ot južnyh morej do poljarnovo kraja Raskinulisj naši lesa i polja. Odna ty na svete! Odna ty takaja – Hranimaja Bogom rodnaja zemlja! <small>'''''Pripev'''''</small> Širokij prostor dlja mečty i dlja žizni Grjadušcije nam otkryvajut goda. Nam silu dajot naša vernostj Otčizne. Tak bylo, tak jestj i tak budet vsegda! <small>'''''Pripev'''''</small></poem> |<poem>Krievija — mūsu svētītā zeme, Krievija — mūsu mīļotā valsts. Varena griba, liela slava – Laiku laikos lai ir Tava! <small>'''Piedziedājums:'''</small> ''Slavēta, mūsu tēvzeme brīvā,'' ''Brālīgo tautu savienība gadsimtenīgā,'' ''Tautas gudrība priekšteču dotā'' ''Slavēta! Mūsu lepnums Tu.'' No dienvidu jūrām līdz polārajam lokam Stiepjas mūsu meži un lauki Tu pasaulē vienīgā! Viena Tu tāda — Dieva sargātā dzimtene. <small>'''''Piedziedājums'''''</small> Plašumi sapņiem, plašumi dzīvei Nākamībā atveras mums Dod spēku mums ticība Tēvijai Tā bija, ir un mūžīgi būs! <small>'''''Piedziedājums'''''</small></poem> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050701001453/http://www.hymn.ru/ Krievu himnu muzejs] [[Kategorija:Krievijas nacionālie simboli]] [[Kategorija:Valstu himnas]] [[Kategorija:Dziesmas krievu valodā]] 2fx2i8n73gdd2nac599fwbvfccueb42 0 8652 4484409 4482941 2026-06-20T01:15:14Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Schaffhausen-coat_of_arms.svg" aizvietots ar "CHE_Schaffhausen_(Stadt)_COA.svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set)"). 4484409 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Europe-Switzerland.svg|200px|thumbnail|[[Šveice]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas '''[[Šveice]]s pilsētas'''. Pašlaik Šveicē ir vairāk nekā '''220 pilsētas'''. Oficiāli par [[pilsēta|pilsētām]] ({{val|de|Städte}}, {{val|fr|villes}}, {{val|it|città}}) Šveicē tiek uzskatītas apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 10 000 iedzīvotājiem. == Pilsētu skaits pa kantoniem == {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Switzerland location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.150|y=0.390|scale=500|text=[[Vo kantons|Vo]]}} {{Image label small|x=0.060|y=0.520|scale=500|text=[[Ženēvas kantons|Ženēva]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.540|scale=500|text=[[Valē kantons|Valē/Vallisa]]}} {{Image label small|x=0.230|y=0.360|scale=500|text=[[Fribūras kantons|Fribūra/<br />Freiburga]]}} {{Image label small|x=0.160|y=0.280|scale=500|text=[[Neišateles kantons|Neišatele]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.340|scale=500|text=[[Bernes kantons|Berne]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.170|scale=500|text=[[Juras kantons|Jura]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.180|scale=500|text=[[Zoloturnas kantons|Zoloturna]]}} {{Image label small|x=0.350|y=0.140|scale=500|text=[[Bāzeles lauku kantons|Bāzele-lauki]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.110|scale=500|text=[[Bāzeles pilsētas kantons|Bāzele-pilsēta]]}} {{Image label small|x=0.470|y=0.160|scale=500|text=[[Ārgavas kantons|Ārgava]]}} {{Image label small|x=0.520|y=0.050|scale=500|text=[[Šafhauzenes kantons|Šafhauzene]]}} {{Image label small|x=0.630|y=0.090|scale=500|text=[[Turgavas kantons|Turgava]]}} {{Image label small|x=0.570|y=0.140|scale=500|text=[[Cīrihes kantons|Cīrihe]]}} {{Image label small|x=0.660|y=0.210|scale=500|text=[[Sanktgallenes kantons|Sanktgallene]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.170|scale=500|text=[[Apencelles-Auserrodenes kantons|Apencelle-Auserrodene]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.190|scale=500|text=[[Apencelles-Innerrodenes kantons|Apencelle-Innerrodene]]}} {{Image label small|x=0.450|y=0.240|scale=500|text=[[Lucernas kantons|Lucerna]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.220|scale=500|text=[[Cūgas kantons|Cūga]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.260|scale=500|text=[[Švīces kantons|Švīce]]}} {{Image label small|x=0.650|y=0.280|scale=500|text=[[Glarusas kantons|Glarusa]]}} {{Image label small|x=0.500|y=0.290|scale=500|text=[[Nidvaldenes kantons|Nidvaldene]]}} {{Image label small|x=0.460|y=0.310|scale=500|text=[[Obvaldenes kantons|Obvaldene]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.340|scale=500|text=[[Ūrī kantons|Ūrī]]}} {{Image label small|x=0.730|y=0.360|scale=500|text=[[Graubindenes kantons|Graubindene]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.460|scale=500|text=[[Tičīno kantons|Tičīno]]}} {{Image label end}} |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! [[Šveices administratīvais iedalījums|Kantons]] || Skaits |- | [[Apencelles-Auserrodenes kantons]] || 1 |- | [[Apencelles-Innerrodenes kantons]] || 1 |- | [[Ārgavas kantons]] || 17 |- | [[Bāzeles lauku kantons]] || 10 |- | [[Bāzeles pilsētas kantons]] || 2 |- | [[Bernes kantons]] || 24 |- | [[Cīrihes kantons]] || 31 |- | [[Cūgas kantons]] || 3 |- | [[Fribūras kantons|Fribūras/Freiburgas kantons]] || 8 |- | [[Glarusas kantons]] || 1 |- | [[Graubindenes kantons]] || 7 |- | [[Juras kantons]] || 3 |- | [[Lucernas kantons]] || 9 |- | [[Neišateles kantons]] || 6 |- | [[Nidvaldenes kantons]] || 1 |- | [[Obvaldenes kantons]] || 1 |- | [[Sanktgallenes kantons]] || 14 |- | [[Šafhauzenes kantons]] || 4 |- | [[Švīces kantons]] || 5 |- | [[Tičīno kantons]] || 13 |- | [[Turgavas kantons]] || 7 |- | [[Ūrī kantons]] || 1 |- | [[Valē kantons|Valē/Vallisas kantons]] || 13 |- | [[Vo kantons]] || 31 |- | [[Zoloturnas kantons]] || 3 |- | [[Ženēvas kantons]] || 9 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br/> <small>[[franču valoda|franču]], [[vācu valoda|vācu]], <br/> [[itāļu valoda|itāļu]] un [[retoromāņu valoda|retoromāņu valodās]]</small> !! Iedz.sk.<br/>(2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pxweb.bfs.admin.ch/Dialog/varval.asp?ma=px-d-01-2A01&ti=St%E4ndige+und+Nichtst%E4ndige+Wohnbev%F6lkerung+nach+Region%2C+Geschlecht%2C+Nationalit%E4t+und++Alter&path=..%2FDatabase%2FGerman_01%20-%20Bev%F6lkerung%2F01.2%20-%20Bev%F6lkerungsstand%20und%20-bewegung%2F&lang=1&prod=01&openChild=true&secprod=2 |title=Iedzīvotāju skaits Šveicē 2013.g. |access-date={{dat|2012|05|14||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6AqJGtWbu?url=http://www.pxweb.bfs.admin.ch/Dialog/varval.asp?ma=px-d-01-2A01 |archivedate={{dat|2012|09|21||bez}} }}</ref> !! Dominējošā<br>valoda !! Kantons |- | [[File:CHE Adliswil COA.svg|30px]] || [[Adlīsvīle]] || fr, de, it, re: ''Adliswil'' || 18216 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Affoltern am Albis COA.svg|30px]] || [[Afolterne pie Albidas]] || fr, de, it, re: ''Affoltern am Albis'' || 11342 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Agno COA.svg|30px]] || [[Agno (pilsēta)|Agno]] || fr, de, it, re: ''Agno'' || 4304 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Allschwil COA.svg|30px]] || [[Alšvīle]] || fr, de, it, re: ''Allschwil'' || 20395 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Altdorf-coat of arms.svg|30px]] || [[Altdorfa]] || fr, de, it, re: ''Altdorf'' || 9000 || vācu valoda || [[Ūrī kantons]] |- | [[File:Wappen Altstaetten.svg|30px]] || [[Altštātene]] || fr, de, it, re: ''Altstätten'' || 11168 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Amriswil COA.svg|30px]] || [[Amrisvīle]] || fr, de, it, re: ''Amriswil'' || 12763 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | || [[Apencelle]] || fr, de, it, re: ''Appenzell'' || 5729 || vācu valoda || [[Apencelles-Innerrodenes kantons]] |- | [[File:Arbon-blazon.svg|30px]] || [[Arbona]] || fr, de, it, re: ''Arbon'' || 14154 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:CHE Ascona COA.svg|30px]] || [[Askona]] || fr, de, it, re: ''Ascona'' || 5423 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Avenches COA.svg|30px]] || [[Avenšē]] || fr, de, it, re: ''Avenches'' || 3816 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Wappen Aarau.svg|30px]] || [[Ārava]] || fr, de, it, re: ''Aarau'' || 20185 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Aarberg BE COA.svg|30px]] || [[Ārberga]] || fr, de, it, re: ''Aarberg'' || 4273 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Aarburg COA.svg|30px]] || [[Ārburga]] || fr, de, it, re: ''Aarburg'' || 7233 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Zurzach Wappen.svg|30px]] || [[Bādcurcaha]] || fr, de, it, re: ''Bad Zurzach'' || 4173 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Baden AG COA.svg|30px]] || [[Bādene]] || fr, de, it, re: ''Baden'' || 18553 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Baar COA.svg|30px]] || [[Bāra]] || fr, de, it, re: ''Baar'' || 22576 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]] |- | [[File:Wappen Basel-Stadt matt.svg|30px]] || [[Bāzele]] || fr: ''Bâle'';<br> de: ''Basel'';<br> it: ''Basilea'';<br> re: ''Basilea'' || 173808 || vācu valoda || [[Bāzeles pilsētas kantons]] |- | [[File:CHE Bellinzona COA.svg|30px]] || [[Bellincona]] || fr: ''Bellinzone'';<br> de: ''Bellenz'';<br> it, re: ''Bellinzona'' || 17962 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Bern COA.svg|30px]] || [[Berne]] || fr: ''Berne'';<br> de: ''Bern'';<br> it, re: ''Berna'' || 128848 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Beromünster COA.svg|30px]] || [[Berominstere]] || fr, de, it, re: '' Beromünster'' || 6112 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Biasca TI COA.svg|30px]] || [[Biaska]] || fr, de, it, re: ''Biasca'' || 6164 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Bulle COA.svg|30px]] || [[Billa]] || fr, de, it, re: ''Bulle'' || 20824 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:CHE Binningen COA.svg|30px]] || [[Biningene]] || fr, de, it, re: ''Binningen'' || 15080 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Birsfelden.svg|30px]] || [[Birsfeldene]] || fr, de, it, re: ''Birsfelden'' || 10285 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Bischofszell-blazon.svg|30px]] || [[Bišofscelle]] || fr, de, it, re: ''Bischofszell'' || 5689 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:CHE Bülach COA.svg|30px]] || [[Bīlaha]] || fr, de, it, re: ''Bülach'' || 18348 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Biel COA.svg|30px]] || [[Bīle|Bīle/Bjēna]] || fr: ''Biel/Bienne'';<br> de: ''Bienne'';<br> it: ''Bienna'';<br> re: ''Bienna'' || 53031 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Bremgarten AG COA.svg|30px]] || [[Bremgartene]] || fr, de, it, re: ''Bremgarten'' || 6542 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Brig-Glis COA.svg|30px]] || [[Briga-Glīza]] || fr, de, it, re: ''Brig-Glis'' || 12823 || vācu valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Brugg-blason.svg|30px]] || [[Bruga]] || fr, de, it, re: ''Brugg'' || 10909 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Buchs SG COA.svg|30px]] || [[Buhsa]] || fr, de, it, re: ''Buchs'' || 11938 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Boudry COA.svg|30px]] || [[Bundrī]] || fr, de, it, re: ''Boudry'' || 5293 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:CHE Bourg-Saint-Pierre COA.svg|30px]] || [[Burga-Senpjēre]] || fr, de, it, re: ''Bourg-Saint-Pierre'' || 194 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Burgdorf BE COA.svg|30px]] || [[Burgdorfa]] || fr: ''Berthoud'';<br> de, it, re: ''Burgdorf'' || 15907 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen Zürich matt.svg|30px]] || [[Cīrihe]] || fr: ''Zurich'';<br> de: ''Zürich'';<br> it: ''Zurigo'';<br> re: ''Turitg'' || 383708 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Zofingen AG.svg|30px]] || [[Cofingene]] || fr: ''Zofingue'';<br> de, it, re: ''Zofingen'' || 11087 || itāļu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Zollikon COA.svg|30px]] || [[Collikona]] || fr, de, it, re: ''Zollikon'' || 12319 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Zug ZG COA.svg|30px]] || [[Cūga]] || fr: ''Zoug'';<br> de, re: ''Zug'';<br> it: ''Zugo'' || 27961 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]] |- | [[File:CHE Davos COA.svg|30px]] || [[Davosa]] || fr, de, it, re: ''Davos'' || 11211 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Delémont COA.svg|30px]] || [[Delemona]] || fr, it, re: ''Delémont'';<br> de: ''Delsberg'' || 12186 || franču valoda || [[Juras kantons]] |- | [[File:CHE Dübendorf COA.svg|30px]] || [[Dībendorfa]] || fr, de, it, re: ''Dübendorf'' || 25719 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Diessenhofen-blazon.svg|30px]] || [[Dīsenhofene]] || fr, de, it, re: ''Diessenhofen'' || 3614 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:CHE Dietikon COA.svg|30px]] || [[Dītikona]] || fr, de, it, re: ''Dietikon'' || 25326 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Pic Ebikon.png|30px]] || [[Ebikone]] || fr, de, it, re: ''Ebikon'' || 12602 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Eglisau COA.svg|30px]] || [[Eglizava]] || fr, de, it, re: ''Eglisau'' || 4934 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Einsiedeln-coat of arms.svg|30px]] || [[Einzīdelne]] || fr, de, it, re: ''Einsiedeln'' || 14878 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:CHE Elgg COA.svg|30px]] || [[Elge]] || fr, de, it, re: ''Elgg'' || 4114 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Pic Emmen.png|30px]] || [[Emmene]] || fr, de, it, re: ''Emmen'' || 28926 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Erlach COA.svg|30px]] || [[Erlaha]] || fr: ''Cerlier'';<br> de, it, re: ''Erlach'' || 1327 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Coat of Arms Estavayer-le-Lac.png|30px]] || [[Estavajērlelaka]] || fr, de, it, re: ''Estavayer-le-Lac'' || 6094 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:CHE Echallens COA.svg|30px]] || [[Ešalēna]] || fr, de, it, re: ''Échallens'' || 5391 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Aigle COA.svg|30px]] || [[Ēgle]] || fr, de, it, re: ''Aigle'' || 9892 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Visp COA.svg|30px]] || [[Fispa]] || fr: ''Viège de, it, re: ''Visp'' || 7377 || vācu valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Volketswil-blazon.svg|30px]] || [[Folgetsvīle]] || fr, de, it, re: ''Volketswil'' || 18040 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Frauenfeld-blazon.svg|30px]] || [[Frauenfelde]] || fr, de, it, re: ''Frauenfeld'' || 24399 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:CHE Freienbach SZ COA.svg|30px]] || [[Freienbaha]] || fr, de, it, re: ''Freienbach'' || 15870 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:CHE Fribourg COA.svg|30px]] || [[Fribūra]] || fr: ''Freiburg im Üechtland'';<br> de: ''Freiburg/Freiburg im Üechtland'';<br> it: ''Friburgo/Friborgo'';<br> re: ''Friburg'' || 37485 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:CHE Glarus COA.svg|30px]] || [[Glasura]] || fr: ''Glaris'';<br> de: ''Glarus'';<br> it: ''Glarona'';<br> re: ''Glaruna'' || 12422 || vācu valoda || [[Glarusas kantons]] |- | [[File:CHE Gland COA.svg|30px]] || [[Glāna]] || fr, de, it, re: ''Gland'' || 12087 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Gordola COA.svg|30px]] || [[Gordola]] || fr, de, it, re: ''Gordola'' || 4480 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | || [[Gosava]] || fr, de, it, re: ''Gossau'' || 18087 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Grandson COA.svg|30px]] || [[Grandzona]] || fr, de, it, re: ''Grandson'' || 3202 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | || [[Grankūra]] || fr, de, it, re: ''Grandcour'' || 822 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Greifensee COA.svg|30px]] || [[Greifenzē]] || fr, de, it, re: ''Greifensee'' || 5305 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Grenchen-blason.png|30px]] || [[Grenhene]] || fr: ''Granges'';<br> de, it, re: ''Grenchen'' || 16401 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]] |- | [[File:CHE Gruyères COA.svg|30px]] || [[Grijēreza]] || fr, de, it, re: ''Gruyères'' || 2077 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:CHE Grüningen COA.svg|30px]] || [[Grīningene]] || fr, de, it, re: ''Grüningen'' || 3269 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Cham ZG COA.svg|30px]] || [[Hāma]] || fr, de, it, re: ''Cham'' || 15375 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]] |- | [[File:CHE Hermance COA.svg|30px]] || [[Hermanse]] || fr, de, it, re: ''Hermance'' || 982 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Herisau wappen.svg|30px]] || [[Hērizava]] || fr, de, it, re: ''Herisau'' || 15342 || vācu valoda || [[Apencelles-Auserrodenes kantons]] |- | [[File:CHE Horgen COA (Ziegler).svg|30px]] || [[Horgene]] || fr, de, it, re: ''Horgen'' || 19553 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Pic Horw.png|30px]] || [[Horva]] || fr, de, it, re: ''Horw'' || 13790 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Habkern COA.svg|30px]] || [[Hutvīle]] || fr, de, it, re: ''Huttwil'' || 4702 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Illnau-Effretikon COA.svg|30px]] || [[Ilnava-Efretikona]] || fr, de, it, re: ''Illnau-Effretikon'' || 16249 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Ittigen COA.svg|30px]] || [[Itigene]] || fr, de, it, re: ''Ittigen'' || 11067 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Yverdon-les-Bains VD COA.svg|30px]] || [[Iverdonlebēna]] || fr, de, it, re: ''Yverdon-les-Bains'' || 28894 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Ilanz-Glion COA.svg|30px]] || [[Īlanca]] || fr, de, it, re: ''Ilanz'' || 2327 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Kaiserstuhl COA.svg|30px]] || [[Kaizerštūle]] || fr, de, it, re: ''Kaiserstuhl'' || 2134 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | || [[Kapriaska]] || fr, de, it, re: ''Capriasca'' || 1179 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Carouge COA.svg|30px]] || [[Karūza]] || fr, de, it, re: ''Carouge'' || 21125 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:CHE Köniz COA.svg|30px]] || [[Kēnica]] || fr, de, it, re: ''Köniz'' || 39794 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Cully-coat of arms.svg|30px]] || [[Kilī (pilsēta)|Kilī]] || fr, de, it, re: ''Cully'' || 1752 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Küsnacht COA.svg|30px]] || [[Kisnahte]] || fr, de, it, re: ''Küsnacht'' || 13623 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Küssnacht COA.svg|30px]] || [[Kīsnahte]] || fr, de, it, re: ''Küssnacht'' || 12426 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:Wappen Klingnau.svg|30px]] || [[Klingava]] || fr, de, it, re: ''Klingnau'' || 3251 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Kloten COA.svg|30px]] || [[Klotene]] || fr, de, it, re: ''Kloten'' || 18354 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Conthey COA.svg|30px]] || [[Kontē]] || fr, de, it, re: ''Conthey'' || 8195 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Coppet COA.svg|30px]] || [[Kopē]] || fr, de, it, re: ''Coppet'' || 3081 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Cossonay COA.svg|30px]] || [[Kosonē]] || fr, de, it, re: ''Cossonay'' || 3534 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Kreuzlin.GIF|30px]] || [[Kreiclingene]] || fr, de, it, re: ''Kreuzlingen'' || 20846 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:CHE Kriens COA.svg|30px]] || [[Krīnsa]] || fr, de, it, re: ''Kriens'' || 26957 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Croglio-coat of arms.svg|30px]] || [[Kroglio]] || fr, de, it, re: ''Croglio'' || 883 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Cudrefin COA.svg|30px]] || [[Kudrefīne]] || fr, de, it, re: ''Cudrefin'' || 1431 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Chur COA.svg|30px]] || [[Kūra (pilsēta)|Kūra]] || fr: ''Coire'';<br> de: ''Chur'';<br> it: ''Coira'';<br> re: ''Cuira'' || 34350 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE La Neuveville COA.svg|30px]] || [[Laneivevilla]] || fr, it, re: ''La Neuveville'';<br> de: ''Neuenstadt'' || 3611 || franču valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Langenthal COA.svg|30px]] || [[Langentāle]] || fr, de, it, re: ''Langenthal'' || 15291 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Lancy COA.svg|30px]] || [[Lansī]] || fr, de, it, re: ''Lancy'' || 30268 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:CHE La Sarraz COA.svg|30px]] || [[Lasaraza]] || fr, de, it, re: ''La Sarraz'' || 2449 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE La Chaux-de-Fonds COA.svg|30px]] || [[Lašodefona]] || fr, de, it, re: ''La Chaux-de-Fonds'' || 38699 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:CHE La Tour-de-Peilz COA.svg|30px]] || [[Latūrdepelza]] || fr, de, it, re: ''La Tour-de-Peilz'' || 10993 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Wappen Laufenburg AG.svg|30px]] || [[Laufenburga]] || fr, de, it, re: ''Laufenburg'' || 3307 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Laufen BL official COA.svg|30px]] || [[Laufene]] || fr, de, it, re: ''Laufen'' || 5451 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Laupen COA-02.svg|30px]] || [[Laupene]] || fr, de, it, re: ''Laupen'' || 2852 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen lachen.png|30px]] || [[Lāhene]] || fr, de, it, re: ''Lachen'' || 8126 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:CHE Leuk COA.svg|30px]] || [[Leika (pilsēta)|Leika]] || fr: ''Loèche-Ville'';<br> de, it, re: ''Leuk'' || 3724 || vācu valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:LeLanderon-blazon.svg|30px]] || [[Lelandorena]] || fr, de, it, re: ''Le Landeron'' || 4513 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:Le Locle-coat of arms.svg|30px]] || [[Lelokla]] || fr, de, it, re: ''Le Locle'' || 10425 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Lenzburg.svg|30px]] || [[Lencburga]] || fr, de, it, re: ''Lenzburg'' || 8832 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Les Clees COA.svg|30px]] || [[Lezklēsa]] || fr, de, it, re: ''Les Clées'' || 166 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | || [[Lihtenšteiga]] || fr, de, it, re: ''Lichtensteig'' || 1949 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Lutry COA.svg|30px]] || [[Litrī]] || fr, de, it, re: ''Lutry'' || 9511 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Lyss COA.svg|30px]] || [[Līsa]] || fr, de, it, re: ''Lyss'' || 14200 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Liestal.svg|30px]] || [[Līstāle]] || fr, de, it, re: ''Liestal'' || 14002 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Locarno COA.svg|30px]] || [[Lokarno]] || fr, de, it, re: ''Locarno'' || 15671 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Lausanne COA.svg|30px]] || [[Lozanna]] || fr, de: ''Lausanne'';<br> it: ''Losanna'';<br> re: ''Losanna'' || 132788 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Losone COA.svg|30px]] || [[Lozona]] || fr, de, it, re: ''Losone'' || 6499 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Wappen Luzern matt.svg|30px]] || [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] || fr: ''Lucerne'';<br> de: ''Luzern'';<br> it: ''Lucerna'';<br> re: ''Lucerna'' || 80501 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Lugano COA.svg|30px]] || [[Lugāno]] || fr, de, it, re: ''Lugano'' || 62792 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Maienfeld COA.svg|30px]] || [[Maienfelde]] || fr, de, it, re: ''Maienfeld'' || 2687 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:Martigny-coat of arms.svg|30px]] || [[Martiņī]] || fr, it, re: ''Martigny'';<br> de: ''Martinach'' || 17215 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Meilen-blazon.svg|30px]] || [[Meilene]] || fr, de, it, re: ''Meilen'' || 13046 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Mellingen AG.svg|30px]] || [[Mellingene]] || fr, de, it, re: ''Mellingen'' || 4887 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Meyrin COA.svg|30px]] || [[Mērina]] || fr, de, it, re: ''Meyrin'' || 22102 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Münchenstein-coat of arms.svg|30px]] || [[Minhenšteine]] || fr, de, it, re: ''Münchenstein'' || 11732 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Münsingen COA.svg|30px]] || [[Minsingene]] || fr, de, it, re: ''Münsingen'' || 11651 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Mendrisio COA.svg|30px]] || [[Mmandrīzio]] || fr, de, it, re: ''Mendrisio'' || 14789 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Monthey - Wappen.svg|30px]] || [[Montē]] || fr, de, it, re: ''Monthey'' || 17113 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Montreux COA.svg|30px]] || [[Montrē]] || fr, de, it, re: ''Montreux'' || 25969 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Morcote COA.svg|30px]] || [[Morkota]] || fr, de, it, re: ''Morcote'' || 707 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Morges COA.svg|30px]] || [[Morža]] || fr, de, it, re: ''Morges'' || 15251 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Moudon COA.svg|30px]] || [[Mudona]] || fr, it, re: ''Moudon'';<br> de: ''Milden'' || 5667 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Muri bei Bern COA.svg|30px]] || [[Muri pie Bernes]] || fr, de, it, re: ''Muri bei Bern'' || 12901 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Murten FR COA.svg|30px]] || [[Murtene]] || fr: ''Morat de, it, re: ''Murten'' || 6490 || vācu valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Muttenz.png|30px]] || [[Mutence]] || fr, de, it, re: ''Muttenz'' || 17507 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Moutier COA.svg|30px]] || [[Mutjē]] || fr, de, it, re: ''Moutier'' || 7608 || franču valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen Neuhausen am Rheinfall.png|30px]] || [[Neihauzene pie Reinfalles]] || fr, de, it, re: ''Neuhausen am Rheinfall'' || 10362 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:Wappen Neunkirch.png|30px]] || [[Neinkirhe]] || fr, de, it, re: ''Neunkirch'' || 2023 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:Neuchâtel-Commune.svg|30px]] || [[Neišatele]] || fr: ''Neuchâtel'';<br> de: ''Neuenburg'';<br> it: ''Neocastello/Nuovocastello'';<br> re: ''Neuchâtel or Neufchâtel'' || 33756 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:CHE Nidau COA.svg|30px]] || [[Nidava]] || fr, de, it, re: ''Nidau'' || 6766 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Nyon COA.svg|30px]] || [[Niona]] || fr, de, it, re: ''Nyon'' || 19502 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Aubonne COA.svg|30px]] || [[Obonna]] || fr, de, it, re: ''Aubonne'' || 3069 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Oftringen COA.svg|30px]] || [[Oftringene]] || fr, de, it, re: ''Oftringen'' || 13122 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Olten-blason.png|30px]] || [[Oltene]] || fr, de, it, re: ''Olten'' || 17280 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]] |- | [[File:CHE Onex COA.svg|30px]] || [[Onē]] || fr, de, it, re: ''Onex'' || 18282 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Opfikon-blazon.svg|30px]] || [[Opfikone]] || fr, de, it, re: ''Opfikon'' || 16338 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Orbe COA.svg|30px]] || [[Orba]] || fr, it, re: ''Orbe'';<br> de: ''Orbach'' || 6664 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Orsières COA.svg|30px]] || [[Orsjēra]] || fr, de, it, re: ''Orsières'' || 3156 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Ostermundigen COA.svg|30px]] || [[Ostermundingene]] || fr, de, it, re: ''Ostermundigen'' || 16185 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Payerne VD COA.svg|30px]] || [[Pajerna]] || fr, de, it, re: ''Payerne'' || 9275 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Pully COA.svg|30px]] || [[Pilī]] || fr, de, it, re: ''Pully'' || 17460 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Porrentruy COA.svg|30px]] || [[Porantruī]] || fr, it, re: ''Porrentruy'';<br> de: ''Pruntrut'' || 6780 || franču valoda || [[Juras kantons]] |- | [[File:Pratteln-coat of arms.svg|30px]] || [[Pratelne]] || fr, de, it, re: ''Pratteln'' || 15496 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Prilly COA.svg|30px]] || [[Prilī]] || fr, de, it, re: ''Prilly'' || 11829 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Rapperswil-Jona CoA.svg|30px]] || [[Rapersvīle]] || fr, de, it, re: ''Rapperswil-Jona'' || 26542 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Regensberg-blazon.svg|30px]] || [[Regensberga]] || fr, de, it, re: ''Regensberg'' || 485 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Regensdorf.svg|30px]] || [[Regensdorfa]] || fr, de, it, re: ''Regensdorf'' || 17132 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Reinach BL COA.svg|30px]] || [[Reinaha]] || fr, de, it, re: ''Reinach'' || 18889 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Rheinau-blazon.svg|30px]] || [[Reinava]] || fr, de, it, re: ''Rheinau'' || 1321 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Rheineck-coat of arms.svg|30px]] || [[Reineka]] || fr, de, it, re: ''Rheineck'' || 3250 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Rheinfelden AG.svg|30px]] || [[Reinheldene]] || fr, de, it, re: ''Rheinfelden'' || 12548 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Renens COA.svg|30px]] || [[Renēna]] || fr, de, it, re: ''Renens'' || 20333 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Richterswil.svg|30px]] || [[Rihtersvīle]] || fr, de, it, re: ''Richterswil'' || 12999 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Riva San Vitale COA.svg|30px]] || [[Riva Sanvitale]] || fr, de, it, re: ''Riva San Vitale'' || 2581 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Riehen COA.svg|30px]] || [[Rīene]] || fr, de, it, re: ''Riehen'' || 20939 || vācu valoda || [[Bāzeles pilsētas kantons]] |- | [[File:Rueti-blazon.svg|30px]] || [[Rīti (pilsēta)|Rīti]] || fr, de, it, re: ''Rüti'' || 11928 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Rolle COA.svg|30px]] || [[Rola]] || fr, de, it, re: ''Rolle'' || 5921 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Romainmotier-Envy COA.svg|30px]] || [[Romainmotē-Envī]] || fr, de, it, re: ''Romainmôtier-Envy'' || 504 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Romont FR COA.svg|30px]] || [[Romonta]] || fr, de, it, re: ''Romont'' || 4973 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:CHE Rorschach COA.svg|30px]] || [[Roršhaha]] || fr, de, it, re: ''Rorschach'' || 8988 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Rue COA.svg|30px]] || [[Rue]] || fr, de, it, re: ''Rue'' || 1404 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Armoiries Saillon.svg|30px]] || [[Sailona]] || fr, de, it, re: ''Saillon'' || 2363 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE St. Gallen COA.svg|30px]] || [[Sanktgallene]] || fr: ''Saint-Gall'';<br> de: ''St. Gallen'';<br> it: ''San Gallo'';<br> re: ''Son Gagl'' || 74581 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[Attēls:Sankt Moritz-coat of arms.png|30px]] || [[Sanktmorica]] || fr: ''Saint-Moritz'';<br> de: ''Sankt Moritz'';<br> it: ''San Maurizio'';<br> re: ''San Murezzan'' || 5149 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Sembrancher COA.svg|30px]] || [[Sembranhere]] || fr, de, it, re: ''Sembrancher'' || 954 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE_St_Maurice_COA.svg|30px]] || [[Senmorisa]] || fr, de, it, re: ''Saint-Maurice'' || 4516 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Saint-Prex COA.svg|30px]] || [[Senprē]] || fr, de, it, re: ''Saint-Prex'' || 5449 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:StUrsanne Wappen.svg|30px]] || [[Senurzanē]] || fr, de, it, re: ''Saint-Ursanne'' || 730 || franču valoda || [[Juras kantons]] |- | [[File:CHE Sierre COA.svg|30px]] || [[Sjēra]] || fr, it, re: ''Sierre''<br/>de: ''Siders'' || 16332 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Sion - Wappen.svg|30px]] || [[Sjona]] || fr, re: ''Sion'';<br> de: ''Sitten'';<br> it: ''Seduno'' || 32797 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Splugen-coat of arms.png|30px]] || [[Splūgene]] || fr, de: ''Splügen'';<br> it: ''Spluga'';<br> re: ''Spleia'' || 392 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Schaffhausen (Stadt) COA.svg|30px]] || [[Šafhauzene]] || fr: ''Schaffhouse'';<br> de: ''Schaffhausen'';<br> it: ''Sciaffusa'';<br> re: ''Schaffusa'' || 35613 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:CHE Châtel-Saint-Denis COA.svg|30px]] || [[Šatela-Sendenī]] || fr, de, it, re: ''Châtel-Saint-Denis'' || 6275 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Pic Sempach.png|30px]] || [[Šempaha]] || fr, de, it, re: ''Sempach'' || 4149 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Schlieren-blazon.svg|30px]] || [[Šlīrene]] || fr, de, it, re: ''Schlieren'' || 17598 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Spiez COA.svg|30px]] || [[Špīsa]] || fr, de, it, re: ''Spiez'' || 12577 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen Spreitenbach AG.svg|30px]] || [[Špreitenbaha]] || fr, de, it, re: ''Spreitenbach'' || 10970 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Stans COA.svg|30px]] || [[Štansa]] || fr, de, it, re: ''Stans'' || 8175 || vācu valoda || [[Nidvaldenes kantons]] |- | [[File:Staefa-blazon.svg|30px]] || [[Štāfa]] || fr, de, it, re: ''Stäfa'' || 13894 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Steffisburg COA.svg|30px]] || [[Štefisburga]] || fr, de, it, re: ''Steffisburg'' || 15585 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Stein am Rhein-coat of arms.svg|30px]] || [[Šteina pie Reinas]] || fr, de, it, re: ''Stein am Rhein'' || 3334 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:Wappen Steckborn.png|30px]] || [[Štekborna]] || fr, de, it, re: ''Steckborn'' || 3626 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:Wappen des Kantons Schwyz.svg|30px]] || [[Švīce (pilsēta)|Švīce]] || fr, de: ''Schwyz'';<br> it: ''Svitto'';<br> re: ''Sviz'' || 14785 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:Thalwil-blazon.svg|30px]] || [[Tālvīle]] || fr, de, it, re: ''Thalwil'' || 17496 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Thônex COA.svg|30px]] || [[Tonē]] || fr, de, it, re: ''Thônex'' || 13945 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:CHE Thun BE COA.svg|30px]] || [[Tūna]] || fr: ''Thoune'';<br> de, it, re: ''Thun'' || 42929 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Thusis COA.svg|30px]] || [[Tūzisa]] || fr, de: ''Thusis'';<br> it: ''Tosana'';<br> re: ''Tusàn'' || 2946 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Uznach COA.svg|30px]] || [[Ucnaha]] || fr, de, it, re: ''Uznach'' || 6144 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Uzwil COA.svg|30px]] || [[Ucvīle]] || fr, de, it, re: ''Uzwil'' || 12698 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Unterseen COA.svg|30px]] || [[Unterzēne]] || fr, de, it, re: ''Unterseen'' || 5646 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Uster-blazon.svg|30px]] || [[Ustere]] || fr, de, it, re: ''Uster'' || 33048 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Valangin.svg|30px]] || [[Valangīna]] || fr, de, it, re: ''Valangin'' || 485 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:CHE Waldenburg BL COA.svg|30px]] || [[Valdeburga]] || fr, de, it, re: ''Waldenburg'' || 1176 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Wallisellen-blazon.svg|30px]] || [[Valizelene]] || fr, de, it, re: ''Wallisellen'' || 14787 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Wangen an der Aare COA.svg|30px]] || [[Vangene pie Āres]] || fr, de, it, re: ''Wangen an der Aare'' || 2156 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Waedenswil-blazon.svg|30px]] || [[Vādensvīle]] || fr, de, it, re: ''Wädenswil'' || 20933 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Walenstadt COA.svg|30px]] || [[Vālenštate]] || fr, de, it, re: ''Walenstadt'' || 5481 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | || [[Verdenberga]] || fr, de, it, re: ''Werdenberg'' || 37072 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Vernier COA.svg|30px]] || [[Vernjē]] || fr, de, it, re: ''Vernier'' || 34973 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:CHE Versoix COA.svg|30px]] || [[Versuā]] || fr, de, it, re: ''Versoix'' || 13224 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Wetzikon-blazon.svg|30px]] || [[Vetcikona]] || fr, de, it, re: ''Wetzikon'' || 23659 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Wettingen AG.svg|30px]] || [[Vetingene]] || fr, de, it, re: ''Wettingen'' || 20211 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Vevey COA.svg|30px]] || [[Vevē]] || fr, de, it, re: ''Vevey'' || 18906 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Wil SG COA.svg|30px]] || [[Vila]] || fr, de, it, re: ''Wil'' || 23292 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Wappen Gemeinde Willisau Stadt.png|30px]] || [[Vilisava]] || fr, de, it, re: ''Willisau'' || 7554 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Villeneuve COA.svg|30px]] || [[Villeneiva]] || fr, de, it, re: ''Villeneuve'' || 5157 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Wappen Winterthur.svg|30px]] || [[Vintertūra]] || fr: ''Winterthour'';<br> de, it, re: ''Winterthur'' || 105461 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Wiedlisbach COA.svg|30px]] || [[Vīdlizbaha]] || fr, de, it, re: ''Wiedlisbach'' || 2181 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Wohlen AG.svg|30px]] || [[Volene]] || fr, de, it, re: ''Wohlen'' || 15192 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Worb COA.svg|30px]] || [[Vorba]] || fr, de, it, re: ''Worb'' || 11370 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Sargans COA.svg|30px]] || [[Zarganza]] || fr, de, it, re: ''Sargans'' || 5964 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Sarnen COA.svg|30px]] || [[Zarnene]] || fr, de, it, re: ''Sarnen'' || 10084 || vācu valoda || [[Obvaldenes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Solothurn.svg|30px]] || [[Zoloturna]] || fr: ''Soleure'';<br> de: ''Solothurn'';<br> it: ''Soletta'';<br> re: ''Soloturn'' || 16599 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Sursee.svg|30px]] || [[Zurzē]] || fr, de, it, re: ''Sursee'' || 9160 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Wappen Genf matt.svg|30px]] || [[Ženēva]] || fr: ''Genève'';<br> de: ''Genf'';<br> it: ''Ginevra'';<br> re: ''Genevra'' || 196257 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Šveice|width=1100 |float=center|caption = Šveices 80. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk.) |places = {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.366667|long= 8.55|position =right|label=[[Cīrihe]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 6.15|position =top|label=[[Ženēva]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.566667|long= 7.6|position =top|label=[[Bāzele]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.519833|long= 6.6335|position =bottom|label=[[Lozanna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.95|long= 7.45|position =top|label='''[[Berne]]''' }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.5|long= 8.75|position =top|label=[[Vintertūra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.05|long= 8.3|position =right|label=[[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 9.366667|position =right|label=[[Sanktgallene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46|long= 8.95|position =top|label=[[Lugāno]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.133333|long= 7.25|position =top|label=[[Bīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.766667|long= 7.633333|position =top|label=[[Tūna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.933333|long= 7.4|position =bottom|label=[[Kēnica]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.101333|long= 6.825|position =top|label=[[Lašodefona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.8|long= 7.15|position =top|label=[[Fribūra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.169444|long= 9.461389|position =top|label=[[Verdenberga]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.7|long= 8.633333|position =top|label=[[Šafhauzene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 6.1|position =left|label=[[Vernjē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.85|long= 9.533333|position =top|label=[[Kūra (pilsēta)|Kūra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47|long= 6.933333|position =top|label=[[Neišatele]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.35|long= 8.716667|position =right|label=[[Uztere]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.233333|long= 7.366667|position =top|label=[[Sjona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.133333|position =top|label=[[Lansī]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.083333|long= 8.3|position =top|label=[[Emmene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.7785|long= 6.640833|position =top|label=[[Iverdonlebēna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.166667|long= 8.516667|position =bottom|label=[[Cūga]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.033333|long= 8.283333|position =bottom|label=[[Krīnsa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 8.816667|position =right|label=[[Rapersvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.433333|long= 6.916667|position =right|label=[[Montrē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 8.616667|position =right|label=[[Dībendorfa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.4|position =left|label=[[Dītikona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.55|long= 8.9|position =top|label=[[Frauenfelde]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.316667|long= 8.8|position =right|label=[[Vetcikone]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 9.05|position =top|label=[[Vila (Šveice)|Vila]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.2|long= 8.516667|position =right|label=[[Bāra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.216667|long= 6.066667|position =left|label=[[Mērina]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.133333|position =right|label=[[Karūza]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.583333|long= 7.633333|position =right|label=[[Rīene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.233333|long= 8.666667|position =left|label=[[Vādensvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.633333|long= 9.166667|position =top|label=[[Kreiclingene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.616667|long= 7.05|position =top|label=[[Billa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.55|long= 7.533333|position =left|label=[[Alšvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.533333|long= 6.583333|position =top|label=[[Renēna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 8.333333|position =top|label=[[Vetingene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.05|position =top|label=[[Ārava]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.266667|long= 8.6|position =right|label=[[Horgene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.383333|long= 6.233333|position =top|label=[[Niona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.466667|long= 6.85|position =top|label=[[Vevē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.483333|long= 7.583333|position =bottom|label=[[Reinaha]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 8.3|position =left|label=[[Bādene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.45|long= 8.583333|position =top|label=[[Klotene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 8.533333|position =top|label=[[Bīlaha]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.1|position =bottom|label=[[Onē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.316667|long= 8.533333|position =left|label=[[Adlīsvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 9.25|position =top|label=[[Gosava]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.383333|long= 8.7|position =right|label=[[Folketsvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 9.016667|position =top|label=[[Bellincona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.45|position =bottom|label=[[Šlīrene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 7.65|position =bottom|label=[[Mutence]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.283333|long= 8.566667|position =left|label=[[Tālvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.516667|long= 6.666667|position =right|label=[[Pilī]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.35|long= 7.9|position =top|label=[[Oltene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.1|long= 7.066667|position =top|label=[[Martiņī]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.466667|position =left|label=[[Rengensdorfa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.25|long= 6.95|position =top|label=[[Montē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 7.533333|position =top|label=[[Zoloturna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.183333|long= 7.4|position =top|label=[[Grenhene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.566667|position =bottom|label=[[Opfikone]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.3|long= 7.533333|position =top|label=[[Sjēra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.7|position =right|label=[[Ilnava-Efretikone]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.95|long= 7.483333|position =right|label=[[Ostermundigene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.05|long= 7.616667|position =top|label=[[Burgdorfa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.2|long= 8.75|position =bottom|label=[[Freienbaha]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.166667|long= 8.8|position =top|label=[[Lokarno]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.766667|long= 7.633333|position =bottom|label=[[Štefisburga]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 7.7|position =right|label=[[Pratelne]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.183333|long= 8.45|position =left|label=[[Kāma]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.383333|long= 9.266667|position =bottom|label=[[Hērizava]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 7.783333|position =top|label=[[Langentāle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.516667|long= 6.5|position =left|label=[[Morža]] }} }} == Galerija == {{Galerija |title=Šveices 10. lielākās pilsētas pēc iedz.sk. 2013.g. |width=160| height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Zuerich vier Kirchen.jpg|1. - [[Cīrihe]] |Attēls:Jet d'Eau - Geneva - Switzerland - September 2005 - 03.jpg|2. - [[Ženēva]] |File:Rhine Rhein Basel 2006 871.JPG|3. - [[Bāzele]] |File:Lausanne img 0586.jpg|4. - [[Lozanna]] |Attēls:Bern luftaufnahme.png|5. - [[Berne]] - [[Šveice]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Picswiss ZH-13-22.jpg|6. - [[Vintertūra]] |File:Luzern by Horst Michael Lechner.jpg|7. - [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] |File:St Gallen Kathedrale Türme.jpg|8. - [[Sanktgallene]] |File:Lugano, aerial view (4526817722).jpg|9. - [[Lugāno]] |File:CH-Biel-Panorama.jpg|10. - [[Bīle]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Šveices pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] p7qgwos7l8nyaa0aqpdyj73l8xhmnll 0 13616 4484482 4337141 2026-06-20T08:33:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484482 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = {{image array|perrow=5 | image1 = Mindaugas.jpg | caption1 = [[Mindaugs]] | image2 = Gediminas, the Grand Duke of Lithuania, painted in 1709.png | caption2 = [[Ģedimins]] | image3 = Kiejstut.JPG | caption3 = [[Ķēstutis]] | image4 = Vytautas the great.jpg | caption4 = [[Vītauts Dižais]] | image5 = Jogaila Jagiełło.jpg | caption5 = [[Jagailis]] | image6 = Barbara Radziwillowna 18th.jpg | caption6 = [[Barbara Radzivila]] | image7 = Mikołaj Radziwiłł Czarny.JPG | caption7 = [[Nikolajs Radvils Melnais|Nikolajs Radvils]] | image8 = Laurynas Gucevicius.jpg | caption8 = [[Laurīns Gucevičs]] | image9 = Simonas Daukantas.png | caption9 = [[Simons Daukants]] | image10 = Valancius.jpg | caption10 = [[Motejs Valančus]] | image11 = Mikalojus Konstantinas Čiurlionis photo portrait.jpg | caption11 = [[Mikalojus Konstantins Čurļonis]] | image12 = Antanas Baranauskas.jpg | caption12 = [[Antans Baranausks]] | image13 = Vydūnas 1930.jpg | caption13 = [[Vīdūns]] | image14 = Jonas Basanavicius (1851-1927) cropped.jpg | caption14 = [[Jons Basanavičs]] | image15 = Antanas Smetona 2.jpg | caption15 = [[Antans Smetona]] }} | tauta = Lietuvieši | skaits = ~4,1 miljoni | vieta = '''{{Lietuva}}''': 2 531 843 (2015)<ref>''Alkas''. A. Butkus: [http://alkas.lt/2015/12/16/a-butkus-lietuvos-gyventojai-tautybes-poziuriu/ Lietuvos gyventojai tautybės požiūriu];Skatīts: 2017-01-08 (''lietuviski'')</ref><br>{{ASV}}: 710 000 (2008)<ref>[http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?-mt_name=ACS_2008_1YR_G2000_B04003&-mt_name=ACS_2008_1YR_G2000_B04001&-mt_name=ACS_2008_1YR_G2000_B04002 ASV Tautas skaitīšanas birojs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110607181241/http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?-mt_name=ACS_2008_1YR_G2000_B04003&-mt_name=ACS_2008_1YR_G2000_B04001&-mt_name=ACS_2008_1YR_G2000_B04002 |date={{dat|2011|06|07||bez}} }} {{en ikona}}</ref><br>{{Brazīlija}}: 100 000<ref>[http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm Edição 214 24/06/2002] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20030227033830/http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm |date={{dat|2003|02|27||bez}} }} {{pt ikona}}</ref><br>{{Kanāda}}: 46 690<ref>[http://thecanadianencyclopedia.com/index.cfm?PgNm=TCE&Params=A1ARTA0004716 Kanādas enciklopēdija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250222035436/https://thecanadianencyclopedia.com/index.cfm?PgNm=TCE&Params=A1ARTA0004716 |date={{dat|2025|02|22||bez}} }} {{en ikona}}</ref><br>{{Latvija}}: 20 155 (2024)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs |publisher= [[Centrālā statistikas pārvalde]] |url= https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE010/table/tableViewLayout1/ |accessdate= 2024. gada 13. jūlijā}}</ref> | valoda = [[lietuviešu valoda]] | reliģija = baltu [[pagānisms]] (līdz 14. gadsimtam)<br>[[katoļticība]] (kopš 14. gadsimta)<br>retāk [[luterticība]] (kopš 16. gadsimta) | grupas = [[aukštaiši]], [[žemaiši]], [[Prūsijas lietuvieši]] | radi = [[latvieši]], [[prūši]] }} '''Lietuvieši''' (''lietuviai'') jeb vēsturiski '''leiši''' (no senā pašnosaukuma ''leičiai'') ir [[Ziemeļeiropa]]s [[balti|baltu]] tauta, kuras lielāka daļa dzīvo [[Lietuva|Lietuvā]]. Liela lietuviešu diaspora dzīvo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet prāva lietuviešu mazākumtautība ir arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Polija|Polijā]] ([[Sejni|Sejnos]], [[Punska|Punskā]]). Lietuvieši dzīvo arī [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un bijušās [[Padomju Savienība|PSRS]] valstīs. Kopā ir vairāk nekā 4 miljonu cilvēku, kuri uzskata sevi par lietuviešiem. Lietuvieši, kā arī [[latvieši]], runā [[baltu valodas|baltu valodu]] grupai piederošā valodā. Vairākums ticīgo ir [[Romas katoļi]], bet [[Birži (Lietuva)|Biržos]] un [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņos]] ir arī nelielas [[Protestantisms|protestantu]] mazākumgrupas. == Nosaukums == Senākais zināmais tautas nosaukums latviešu valodā ir „leiši” (vienskaitlī „leitis”), kas [[aizguvums|aizgūts]] no [[kuršu valoda]]s. Tas sastopams [[latvieši|latviešu]] [[folklora|folklorā]], bet vārda dažādās formas bijušas atrodamas vairāk nekā 130 [[Latvijas PSR]] [[vietvārds|vietvārdos]] (salīdzinājumā ar lietavieti, kas ir tikai 2, liet(u)vieti — 3, bet lietavnieku — 7 vietvārdos). No visiem nosaukumiem „leitis” vienīgais parādās klasiskajās [[latviešu dainas|latviešu dainās]], un Latvju tautas dainu XII sējuma reģistrā uzrādīts vairāk nekā 100 tautasdziesmās. Vārds iekļauts arī 17. gadsimta vārdnīcās, un to savos darbos kā neitrālu [[etnonīms|etnonīmu]] lietoja [[Juris Alunāns]], [[Atis Kronvalds]], [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]], [[Rainis]], [[Aspazija]], [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Vilis Plūdonis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]] un daudzi citi latviešu rakstnieki. Par „lietuviešiem” savukārt sauca visu [[tautība|tautību]] Lietuvas iedzīvotājus.<ref name="Grīsle">{{Laikraksta atsauce |author=Rasma Grīsle |authorlink=Rasma Grīsle |year=1966 |title=Leiši, lietuvji un lietuvieši |journal=Latviešu valodas kultūras jautājumi |issue=2. laidiens |publisher=[[Liesma (izdevniecība)|Liesma]] |location=[[Rīga]] |pages=23.—32. lpp |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0306054690%7carticle:DIVL65%7cpage:23 |access-date={{dat|2020|04|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0306054690%7carticle:DIVL65%7cpage:23 |accessdate={{dat|2020|04|28||bez}} |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0306054690%7carticle:DIVL65%7cpage:23 }}</ref> 1924. gadā notikušajā „Pirmajā latvju un lietuvju kongresā” Latvijā, Latvijas—Lietuvas pierobežā, dzīvojošo lietuviešu trīs pārstāvji ierosināja atteikties no vārda „leiši” lietošanas latviešu valodā, apgalvojot, ka šim vārdam esot nievājoša pieskaņa. Pret to debatēs iebilda [[Jānis Endzelīns]] un vairāki citi kongresa pārstāvji, tostarp pārstāvji no Lietuvas iekšzemes, kas neuzskatīja, ka vārdam būtu nievājoša pieskaņa. Galu galā kongresā tika panākta rezolūcija, ka turpmāk lietuviešus latviešu valodā sauks no lietuviešu valodas jaunaizgūtā vārdā — par lietuvjiem. Pret lēmumu iebilda daudzi tā laika kultūras darbinieki, politiķi, rakstnieki un zinātnieki, piemēram, Jānis Endzelīns, [[Alvils Augstkalns]], [[Rūdolfs Egle]], [[Juris Plāķis]], [[Pēteris Šmits]], [[Andrejs Upītis]] un Jānis Jaunsudrabiņš, kas savos darbos turpināja lietot vārdu „leiši”.<ref name="Grīsle"/> 1926. gada 8. martā ar līdzīgu prasību Rīgas pilsētas izglītības komisijā vērsās Rīgas lietuvieši, kuru iesniegumu komisija vienbalsīgi noraidīja, norādot uz vārda „leiši” seno lietojumu un vārda „lietuvji” neesamību latviešu valodā. Diskusijas par vārda „leiši” [[politiskais korektums|politisko korektumu]] turpinājās, un līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām praksē tika lietoti abi vārdi līdz [[Latvijas PSR]] oficiālajos dokumentos pārgāja tikai un vienīgi uz vārda „lietuvji” lietošanu.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Viesturs Sprūde |title= 1926. gada 8. martā |date= 2016. gada 8. marts |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url= https://www.la.lv/1926-gada-8-marta |accessdate= 2018. gada 15. martā}}</ref> Vietumis tautības nozīmē sāka lietot arī vārdu „lietuvietis”. [[Trimdas latvieši|Trimdas latviešu]] vidū vārdu nozīmju šķīrums saglabājās ilgāk un, piemēram, [[Arveds Švābe|Arveda Švābes]] redakcijā veidotajā „[[Latvju enciklopēdija|Latvju enciklopēdijā]]” kā tautas pamatnosaukums norādīts „leitis”, „lietuvis” raksturots kā „cildenā stila vārds „leišu” vietā”, bet „lietuvieši” skaidroti kā „Lietuvas iedzīvotāji, neatkarīgi no tautības”.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Pēters Brūveris |authorlink=Pēters Brūveris |date=1993. gada 19. februāris |title=Leiši, lietuvji un lietuvieši |journal=Literatūra un māksla |issue=Nr. 11 |publisher=[[Preses nams]] |location=[[Rīga]] |page=2. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/lima1993n011%7carticle:DIVL69%7cpage:2 |access-date=2020. gada 21. Aprīlis |archive-date=2020. gada 28. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/lima1993n011%7carticle:DIVL69%7cpage:2 |accessdate=2020. gada 21. Aprīlis |archivedate=2020. gada 28. Aprīlis |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/lima1993n011%7carticle:DIVL69%7cpage:2 }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Lithuanian language in the 16th century.png|thumb|Lietuviešu valodas izplatība 16. gs. (pēc Z. Zinkeviča)]] [[Baltija]]s teritoriju, tai skaitā mūsdienu [[Lietuva|Lietuvu]] apdzīvoja vairākas baltu ciltis ([[aukstaiši]], [[jātvingi]], [[kurši]], [[zemgaļi]], [[sēļi]], [[žemaiši]], [[skalvi]], [[prūši]]). [[Lietava (zeme)|Lietavas zeme]] bija viena no vēsturiskajām [[Aukštaitija]]s zemēm. [[Lietuvas lielkņaziste]]s tapšanas laikā, apvienojoties pret [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] (līdz 1236), vēlāk [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] un [[Zelta Orda]]s paplašināšanos, daļa no šīm ciltīm saplūda, veidojot lietuviešu tautu. Etnisko lietuviešu apdzīvotā teritorija laikā gaitā ir sarukusi; kādreiz liels skaits lietuviešu dzīvoja ne tikai Lietuvā, bet arī ziemeļrietumu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], mūsdienu [[Krievija]]s [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]], kā arī atsevišķās Latvijas un Polijas daļās.<ref>Glenvils Praiss. Eiropas valodu enciklopēdija, 2000., 304.—306. lpp</ref> == Latvijas lietuvieši == {{Pamatraksts|Latvijas lietuvieši}} Vairums [[Latvija]]s lietuviešu dzīvo gan [[Leišmale|Leišmalē]] (novados gar [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]]), gan arī [[Liepāja]]s un [[Jelgava]]s pilsētās. Lielākais lietuviešu īpatsvars ir Lejaskurzemē ([[Dunikas pagasts|Dunikas]], [[Bārtas pagasts|Bārtas]], [[Kalētu pagasts|Kalētu]] un [[Gramzdas pagasts|Gramzdas pagastos]]), kā arī [[Zemgale]]s ([[Vecsaules pagasts|Vecsaules]] un [[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes pagastos]]), un [[Sēlija]]s ([[Kurmenes pagasts|Kurmenes]] un [[Mazzalves pagasts|Mazzalves pagastos]]) pierobežā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas tautas]] [[Kategorija:Lietuvas tautas| ]] lnv77hp60g2ubldrezrh4hy36rzh7z2 10 15425 4484373 4484132 2026-06-19T19:49:13Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 4484373 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[Patēriņa kreditēšana|patēriņa kreditēšanas]] uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ctc1a99gm81p6n8eicgch80fjdxtqum 4484418 4484373 2026-06-20T02:10:21Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4484418 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[Patēriņa kreditēšana|patēriņa kreditēšanas]] uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 6yxynw8765prj8emcpl5zws48b68mgq 4484437 4484418 2026-06-20T04:22:26Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 4484437 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[Patēriņa kreditēšana|patēriņa kreditēšanas]] uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? r82b2gcbif5ur748yqnry0h5dgv6jys 0 15489 4484517 4479617 2026-06-20T11:25:08Z Krišjānis 51961 4484517 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste| Name = Turcija| Badge = Roundel flag of Turkey.svg| FIFA Trigramme = TUR | Nickname = ''Ay-Yıldızlılar'' (Mēness-zvaigžņotie);<br />''Geridönüş Kralları'' (Atgriezušies karaļi)| Association = [[Turcijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|ITA}} [[Vinčenco Montella]]| Asst Manager = | Captain = [[Hakans Čalhanoglu]] | Most caps = [[Rišti Rečbers]] (120)| Top scorer = [[Hakans Šikirs]] (51)| FIFA Rank = {{Nft rank|22.|up|3|date=2026. gada 1. aprīlis}}| 1st ranking date = 1993. gada augusts | FIFA max = 5. | FIFA max date = 2004. gada jūnijs | FIFA min = 67.| FIFA min date = 1993. gada oktobris| | pattern_la1 = _tur24h | pattern_b1 = _tur24h | pattern_ra1 = _tur24h | pattern_sh1 = _tur24h | pattern_so1 = _tur24h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _tur24a | pattern_b2 = _tur24a | pattern_ra2 = _tur24a | pattern_sh2 = _tur24a | pattern_so2 = _tur24a | leftarm2 = E10016 | body2 = FF0000 | rightarm2 = E10016 | shorts2 = E10016 | socks2 = E10016 | First game = {{fb|TUR}} 2:2 {{fb|ROU}}<br />([[Stambula]], [[Turcija]]; {{Dat|1923|10|26}}) | Largest win = {{fb|TUR}} 7:0 {{fb|SYR}}<br />([[Ankara]], [[Turcija]]; {{Dat|1949|11|20}})<br />{{fb|TUR}} 7:0 {{fb|KOR}}<br />([[Ženēva]], [[Šveice]]; {{Dat|1954|6|20}})<br />{{fb|TUR}} 7:0 {{fb|SMR}}<br />([[Stambula]], [[Turcija]]; {{Dat|1996|11|10}})| Largest loss = {{fb|Polija}} 8:0 {{fb|TUR}}<br />([[Hožova]], [[Polija]]; {{Dat|1968|4|24}})<br />{{fb|TUR}} 0:8 {{fb|ENG}}<br />([[Stambula]], [[Turcija]]; {{dat|1984|11|14}})<br />{{fb|ENG}} 8:0 {{fb|TUR}}<br />([[Londona]], [[Lielbritānija]]; {{dat|1987|10|14}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 1954 | World cup best = Trešā vieta, [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 6 | Regional cup first = [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] | Regional cup best = Pusfināls, [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]| Confederations cup apps = 1 | Confederations cup first = 2003| Confederations cup best = Trešā vieta, [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]] }} [[Attēls:AUT vs. TUR 2016-03-29 (001).jpg|thumb|upright=1.5|Turcijas futbola izlase (2016)]] '''Turcijas futbola izlase''' ({{val|tr|Türkiye Millî Futbol Takımı}}) ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Turcija|Turcijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Turcijas futbola izlasi pārvalda [[Turcijas Futbola federācija]]. [[Turcija]] daļēji atrodas gan [[Āzija|Āzijā]], gan [[Eiropa|Eiropā]], taču [[Futbols|futbolā]] tā ir tikai [[UEFA]] locekle. Turcijas izlase tikai 2 reizes ir kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātiem]], taču savā otrajā piedalīšanās reizē [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]] tā izcīnīja augsto 3. vietu. == Vēsture == === Pirmsākumi === [[Turcija]]s nacionālās izlases pirmā spēle bija [[1923]]. gadā ar [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas]] izlasi. Par svarīgu notikumu vērtē paša [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemala Ataturka]] klātbūtni un veiksmes vēlējumus komandai. Ataturkam futbols bija iecienītākais sporta veids. Šajā laikā citas komandas bija ļoti piesardzīgas, jo turki bija pirms tam vairākās spēlēs pārspējuši angļus. === 1950. un 1954. gada Pasaules čempionāti === [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada Pasaules kausā]] [[Turcija]]s izlase diezgan viegli bija kvalificējusies, uzvarot spēlē ar [[Sīrijas futbola izlase|Sīriju]] (7-0), bet sakarā ar finansiālām grūtībām, Turcija no čempionāta izstājās. Pēc spēles ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Turcija]] kvalificējās [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gada Pasaules kausam]]. Turcija tika iekļauta vienā grupā ar [[Ungārija|Ungāriju]] un [[Rietumvācija|VFR]], tomēr tā arī nekad nespēlēja ar ungāriem dēļ čempionāta noteiktā formāta. Pēc zaudējuma VFR (4-1), turki spēlēja pret [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreju]] un uzvarēja ar 7-0. Pēdējā spēlē ar VFR turki zaudēja (7-2). === 1954. - 1958. gadi === Šajā periodā [[Turcija]]s izlase izspēlēja vairākas veiksmīgas spēles un lielākā uzvara bija pār nepārspējamo [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas izlasi]]. === 1960. - 1990. gadi === Neskatoties uz valsts atbalstu nacionālās izlases izveidošanā un vairāku [[Turcija]]s klubu piedalīšanos dažādās [[Eiropa]]s spēlēs, 1960. gadi uzskatāmi par nacionālās izlases panīkuma laikmetu. 1970. gados bija ievērojami centieni kvalificēties pasaules un Eiropas čempionātiem, bet izlasei neizdevās iekļūt [[Eiropas futbola čempionāts|Eiropas]] [[Eiropas futbola čempionāts 1972|1972. gada]] un [[Eiropas futbola čempionāts 1976|1976. gada]] čempionātos. 1980. gados Turcija piedzīvoja divus zaudējumus [[Anglijas futbola izlase|Anglijai]] (8-0) un Turcija neiekļuva arī [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules čempionātā]], jo zaudēja pašā pēdējā kvalifikācijas turnīra spēlē. === 1996. un 2000. gada Eiropas čempionāti === [[Turcija]] kvalificējās [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātam]], pārspējot gan [[Šveices futbola izlase|Šveices]], gan [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] komandas (2-1), bet pašā čempionātā turki cieta smagu sakāvi, neiegūstot nevienus vārtus. Tomēr turki mājās brauca ar pavisam citu apbalvojumu: ''godīgas spēles balva'', ko pasniedza [[Alpajs Ēzalans|Alpajam Ēzalanam]]. Pēc uzvaras spēlē ar [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], [[Turcija]] kvalificējās [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātam]]. Pirmajā mačā ar [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], Turcija zaudēja ar 2-1 un otrā mačā ar [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] nospēlēja neizšķirti (0-0). Turcijai izdevās uzvarēt mājinieku [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas]] komandu ar 2-0, līdz ar to tā bija pirmā reize, kad Eiropas čempionātā mājinieki zaudē jau pirmajā kārtā. === 2002. gada pasaules čempionāts === [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā Turcija pirmajā kārtā zaudēja [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijai]] ar 2-1 un spēlēja papildspēli ar [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], kuru uzvarēja ar 6-0, lai iekļūtu finālā. Savu dalību čempionātā turki sāka ar zaudējumu [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]] (2-1), bet iekļuva nākamajā kārtā, uzvarot [[Ķīnas futbola izlase|Ķīnu]] (3-0) un nospēlējot neizšķirti ar [[Kostarikas futbola izlase|Kostariku]] (1-1). Nākamajā kārtā turki spēlēja ar mājinieku [[Japānas futbola izlase|Japānas]] komandu un tos uzvarēja ar 1-0. Čempionāta turpinājumā turki uzvarēja [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] (1-0) un iekļuva pusfinālā, kur zaudēja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]] (1-0) un spēlēja par trešo vietu ar [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreju]], kurus uzvarēja ar 3-2. Neskatoties uz to, ka pirmie sāka korejieši, [[Hakans Šikirs|Hakanam Šikiram]] izdevās iesist pirmos vārtus jau 10,8 sekundēs, uzstādot ātrāko pirmo vārtu rekordu pasaules čempionāta vēsturē. === 2003. gada Konfederāciju kauss un 2004. gada Eiropas čempionāts === [[2003. gads|2003]]. gada vasarā Turcija ieguva trešo vietu [[Konfederāciju kauss|Konfederāciju kausa]] čempionātā. Nospēlējot neizšķirtu ar [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] (2-2), turki panāca brazīliešu izstāšanos no turnīra. Vēlāk Turcija pusfinālā zaudēja [[Francijas futbola izlase|Francijai]] (3-2) un uzvarēja [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]] (2-1), iegūstot otro vietu. [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlēs [[Turcija]] zaudēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijai]] un neiekļuva čempionātā. === 2006. gada Pasaules čempionāts === Turcija atkal nekvalificējās, jo zaudēja pirmajā kvalifikācijas spēlē [[Šveices futbola izlase|Šveicei]]. Pēc spēles notika masu nekārtības un vairāki kautiņi. === 2008. gada Eiropas čempionāts === Pēc sešu gadu gaidīšanas [[Turcija]] beidzot kvalificējās un iekļuva A grupā kopā ar [[Šveices futbola izlase|Šveici]]. Kopā ar Turciju tika iekļautas arī [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] un [[Čehijas futbola izlase|Čehija]]. Pirmajā spēlē turki zaudēja čehiem (2-0), bet uzvarēja šveiciešus (2-1). Vēlāk turki uzvarēja arī čehus (3-2).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Turkey edge out Czechs in thriller {{en ikona}} | publisher = FIFA.com | date = 15.06.2008. | url = http://www.fifa.com/confederationcup/news/newsid=804461.html#turkey+edge+czechs+thriller | access-date = 20.07.2008 | archive-date = 20.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080620000524/http://www.fifa.com/confederationcup/news/newsid=804461.html#turkey+edge+czechs+thriller }}</ref> Ceturtdaļfināla spēlē ar [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]] pirmās 90 minūtes nebija nevieni vārti un pēdējā papildlaika minūtē horvātiem izdevās iesist vārtus. Turki arī paspēja iesist vārtus, un tika noteikti soda sitieni un turki uzvarēja ar 3-1. Pusfinālā [[Turcija]] spēlēja ar [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], kuras pusē laukumā iznāca tikai 14 spēlētāji. Rezultāts līdz pēdējai minūtei bija neizšķirts (2-2), bet vāciešiem izdevās iesist pēdējos vārtus un turku līdzdalība čempionātā līdz ar to bija beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pirmā fināliste - Vācija | publisher = eSports | date = 25.06.2008. | url = http://esports.lv/futbols/euro_2008/25062008-pirma_finaliste_-_vacija}}</ref> === 2010. gada Pasaules čempionāts === Šoreiz Tucija nekvalificējās 5. grupā paliekot 3. vietā aiz [[Spānijas futbola izlase|Spānijas]] un [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]]. Pēc šīs neveiksmes [[Fatihs Terims]] aizgāja no izlases galvenā trenera amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fatih Terim quits as Turkey's coach after failure to reach World Cup finals | publisher = guardian.co.uk | date = 11.10.2009 | url = http://www.guardian.co.uk/football/2009/oct/11/fatih-terim-turkey-resigns}}{{en ikona}}</ref> === 2012. gada Eiropas čempionāts === Turcija tika ielozēta A grupā, kur palika 2. vietā piekāpjoties vienīgi [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]]. Play-off kārtā Turcija spēlēja pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]]. Turcija divu spēļu summā zaudēja ar 0-3. == Pasaules čempionātos == {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Pozīcija !Spēles !Uzvaras !Neizšķirti !Zaudējumi !Gūtie vārti !Zaudētie vārti |- |{{flaga|Uruguay}} [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]||''Nepiedalījās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Italy}} [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]||''Izstājās kvalifikācijas laikā''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|France}} [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]||''Nepiedalījās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Brazil}} [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]||''Kvalificējās, bet nepiedalījās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Switzerland}} [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]||Grupu turnīrs (1. kārta)||9||3||1||0||2||10||11 |- |{{flaga|Sweden}} [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]||''Izstājās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Chile}} [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|England}} [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Mexico}} [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|West Germany}} [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Argentina|alt}} [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Spain}} [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Mexico}} [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Italy}} [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|United States}} [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|France}} [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#CD7F32 |{{flaga|South Korea}}{{flaga|Japan}} [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]||'''3. vieta'''||3||7||4||1||2||10||6 |- |{{flaga|Germany}} [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|South Africa}} [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||-||- |- | {{flaga|Brazil}} [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]|| ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{Flaga|Krievija}} [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] |[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] | - | - | - | - | - | - | - |- |{{flaga|Qatar}} [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]||''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''||-||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Canada}}{{flaga|USA}}{{flaga|Mexico}} [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]||Grupu turnīrs||-||-||-||-||-||-||- |- |'''Kopā'''||3/23|| ||10||5||1||4||20||17 |} == Eiropas čempionātos == {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Spēles !Uzvaras !Neizšķirti* !Zaudējumi !Gūtie vārti !Zaudētie vārti |- |{{flaga|France}} [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Spain}} [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Italy}} [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Belgium}} [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |[[Attēls:Flag of Yugoslavia (1946–1992).svg|22x20px]] [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Italy}} [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|France}} [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Germany}} [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Sweden}} [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|England}} [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]]||Grupu turnīrs (1. kārta)||3||0||0||3||0||5 |- |{{flaga|Belgium}}{{flaga|Netherlands}} [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]||Ceturtdaļfināls||4||1||1||2||3||4 |- |{{flaga|Portugal}} [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Austria}}{{flaga|Switzerland}} [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]||Pusfināls||5||2||1||2||8||9 |- |{{flaga|Poland}}{{flaga|Ukraine}} [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{Flaga|FRA}} [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |Grupu turnīrs |3 |1 |0 |2 |2 |4 |- |{{Flaga|Eiropa}} [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] |Grupu turnīrs |3 |0 |0 |3 |1 |8 |- |{{Flaga|Vācija}} [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] |Ceturtdaļfināls |5 |3 |0 |2 |8 |7 |- |'''Kopā'''||'''6/17'''||'''20'''||'''7'''||'''2'''||'''14'''||'''22'''||'''37''' |} :''Ar * apzīmēti neizšķirti ieskaitot izslēgšanas spēles, kurās uzvarētājs tika noskaidrots pēc [[soda sitiens (futbols)|11 metru soda sitieniem]].'' == Konfederāciju kausos == {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Kārta !Spēles !Uzvaras !Neizšķirti !Zaudējumi !Gūtie vārti !Zaudētie vārti |- |{{flaga|Saudi Arabia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1992|1992]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Saudi Arabia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1995|1995]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Saudi Arabia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1997|1997]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Mexico}} [[FIFA Konfederāciju kauss 1999|1999]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|South Korea}}{{flaga|Japan}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2001|2001]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#CD7F32 |{{flaga|France}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2003|2003]]||'''3. vieta'''||5||2||1||2||8||7 |- |{{flaga|Germany}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2005|2005]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|South Africa}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2009|2009]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Brazil}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2013|2013]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- |{{flaga|Russia}} [[FIFA Konfederāciju kauss 2017|2017]]||''Nekvalificējās''||-||-||-||-||-||- |- ||'''Kopā'''||1/8||5||2||1||2||8||7 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Turcija}} == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|6|9||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Vārds !Karjera !Spēles |- |align="left"|[[Rišti Rečbers]] |1993—2012 |120 |- |align="left"|[[Hakans Šikirs]] |1992—2008 |112 |- |align="left"|'''[[Hakans Čalhanoglu]]''' |2013—pašlaik |106 |- |align="left"|[[Bilents Korkmazs]] |1990—2005 |102 |- |align="left"|[[Emre Belezoglu]] |2000—2019 |101 |- |align="left"|[[Arda Turans]] |2006—2017 |100 |- |align="left"|[[Tugajs Kerimoglu]] |1990—2007 |94 |- |align="left"|[[Alpajs Ezalans]] |1995—2005 |90 |- |align="left"|[[Hamits Altintops]] |2004—2014 |82 |- |align="left"|[[Mehmets Topals]] |2008—2018 |81 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Spēlētājs !Periods !Vārti |- |style="text-align:left;"| [[Hakans Šikirs]] |1992—2007 |51 |- |style="text-align:left;"| [[Buraks Jilmazs]] |2006—2022 |31 |- |style="text-align:left;"|'''[[Hakans Čalhanoglu]]''' |2013—pašlaik |22 |- |style="text-align:left;"|[[Tundžajs Šanli]] |2002—2010 |22 |- |style="text-align:left;"|[[Lefters Kičikandonjadiss]] |1948—1963 |21 |- |style="text-align:left;"|[[Dženks Tosuns]] |2013—2024 |21 |- |style="text-align:left;"|[[Metins Oktajs]] |1956—1968 |19 |- |style="text-align:left;"|[[Džemils Turans]] |1969—1979 |19 |- |style="text-align:left;"|[[Nihats Kahvedži]] |2000—2010 |19 |- |style="text-align:left;"|[[Arda Turans]] |2006—2017 |17 |} == Treneru sastāvs == {| |- |'''Galvenais treneris'''|| {{flaga|ITA}} [[Vinčenco Montella]] |- valign=top |rowspan=2|'''Trenera asistenti'''|| {{flaga|Turkey}} [[Selčuks Šahins]] |- | {{flaga|ITA}} [[Daniele Ruso]] |- |rowspan=2|'''Vārtsargu treneris'''|| {{flaga|TUR}} [[Ozans Ozerkans]] |- |{{flaga|TUR}} [[Emra Karakovans]] |} == Skatīt arī == * [[Futbols Turcijā]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{portāls2|Sports}} {{Portāls2|Turcija}} {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.tff.org.tr Oficiālā Turcijas Futbola Federācijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160322120830/http://www.tff.org.tr/ |date={{dat|2016|03|22||bez}} }} {{UEFA izlases}} {{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}} {{labs raksts}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Turcijas futbola izlase| ]] j07rmt9madxhfsfr2rc93z8zc6luuki 0 15954 4484516 4478826 2026-06-20T11:22:45Z Krišjānis 51961 4484516 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Haiti | Nickname = ''Les Grenadiers''<br />(Grenadieri) | Badge = Federation Haitienne de Football.png | Badge_size = | Association = Haiti Futbola federācija | Confederation = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika) | Coach = {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] | Captain = [[Džonijs Plasids]] | Most caps = Pjērs Rišārs Brunī (95) | Top scorer = [[Dikēns Nazons]] (44) | Home Stadium = [[Silvio Katora stadions]] | FIFA Trigramme = HAI <!--Tērpu veidnes--> | pattern_la1 = _hai26H | pattern_b1 = _hai26H | pattern_ra1 = _hai26H | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = _hai26A | pattern_b2 = _hai26A | pattern_ra2 = _hai26A | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _hai26T | pattern_b3 = _hai26T | pattern_ra3 = _hai26T | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = FF0000 | body3 = FF0000 | rightarm3 = FF0000 | shorts3 = FF0000 | socks3 = FF0000 | FIFA Rank = {{Nft rank|83.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 38. | FIFA max date = 2013. gada janvāris | FIFA min = 155. | FIFA min date = 1996. gada aprīlis <!--Tērpu beigas--> | First game = {{fb|HAI}} 1:2 [[Jamaikas futbola izlase|Jamaika]] [[Attēls:Flag of Jamaica (1906–1957).svg|23px]]<br>([[Portoprensa]], [[Haiti]]; {{dat|1925|3|22|N|bez}}) | Largest win = {{fb|HAI}} 13:0 {{fb-rt|Sintmārtena}}<br>([[Portoprensa]], [[Haiti]]; {{dat|2018|9|10|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|MEX}} 8:0 {{fb-rt|HAI}}<br>([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|1953|7|19|N|bez}})<br />{{fb|BRA}} 9:1 {{fb-rt|HAI}}<br>([[Čikāga]], [[ASV]]; {{dat|1959|9|2|N|bez}})<br />{{fb|CRC}} 8:0 {{fb-rt|HAI}}<br>([[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]], [[Kostarika]]; {{dat|1961|3|19|N|bez}}) | World cup apps = 2 | World cup first = 1974 | World cup best = Grupu turnīrs ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]], [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 17 | Regional cup first = 1965 | Regional cup best = '''Čempioni''' (1973) | 2ndRegional name = ''[[Copa América]]'' | 2ndRegional cup apps = 1 | 2ndRegional cup first = [[2016. gada Copa América|2016]] | 2ndRegional cup best = Grupu turnīrs ([[2016. gada Copa América|2016]]) }} '''Haiti futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Haiti]] starptautiskās futbola sacensībās. Haiti futbola izlasi pārvalda Haiti Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1925. gadā, cīnoties pret [[Jamaikas futbola izlase|Jamaikas izlasi]]. Pirmo reizi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā Haiti izlase piedalījās [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]], kad zaudēja visās 3 spēlēs ar kopējo vārtu attiecību 0:12. Izlase kvalificējās Pasaules kausam arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]]. [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kausa izcīņā]] tās lielākais sasniegums pusfināls [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019. gadā]]. 1973. gadā tā ir uzvarējusi CONCACAF čempionātā. == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules čempionātos === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nekvalificējās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nekvalificējās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nepiedalījās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — Grupu turnīrs * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]—[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Grupu turnīrs === CONCACAF čempionātā === * 1963 — ''Nekvalificējās'' * 1965 — 6. vieta * 1967 — 5. vieta * 1969 — ''Diskvalificēta'' * 1971 — 2. vieta * 1973 — '''Čempioni''' * 1977 — 2. vieta * 1981 — 6. vieta * 1985 — Grupu turnīrs * 1989 — ''Nepiedalījās'' === Zelta kausa izcīņā === * 1991 — ''Nekvalificējās'' * 1993 — ''Nepiedalījās'' * 1996 — ''Nepiedalījās'' * 1998 — ''Izstājās'' * 2000 — Grupu turnīrs * 2002 — Ceturtdaļfināls * 2003 — ''Nekvalificējās'' * 2005 — ''Nekvalificējās'' * 2007 — Grupu turnīrs * 2009 — Ceturtdaļfināls * 2011 — ''Nekvalificējās'' * 2013 — Grupu turnīrs * 2015 — Ceturtdaļfināls * 2017 — ''Nekvalificējās'' * [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] — 3. vieta * [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021]] — Grupu turnīrs * [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] — Grupu turnīrs * [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]] — Grupu turnīrs == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Haiti}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * {{official website|http://www.fhfhaiti.com}} {{CONCACAF izlases}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Haiti|Izlase]] [[Kategorija:Haiti futbola izlase]] jqyvutbztpcpfpofbbu4b7n7x8tpppz 0 16170 4484300 4466710 2026-06-19T13:51:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484300 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|valsti Eiropā|pilsētu Baltkrievijā|Kosava}} {{Cita nozīme|valsti Eiropā|pilsētu Ukrainā|Kosiva}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Republika e Kosovës / Република Косово'' | pilnais_valsts_nosaukums = Kosovas Republika | valsts_nosaukums = Kosova | karoga_attēls = Flag of Kosovo.svg | karoga_nosaukums = Kosovas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Kosovo.svg | ģerboņa_nosaukums = Kosovas Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px <!-- | valsts_moto = | valsts_himna = --> | kartes_attēls = Europe-Republic of Kosovo.svg | kartes_paraksts = Kosova (tumši zaļa) Eiropā<!-- {{kartes paraksts | reģions=[[Eiropa]]}}--> | galvaspilsēta = [[Priština]] | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[albāņu valoda]]<br />[[serbu valoda]] | etniskās_grupas = 92,0% [[albāņi]]<br />5,3% [[serbi]]<br />2,7% citi | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Prezidente]] | valsts_galva = [[Albulena Hadžiu]] (pagaidu) | valsts_galvas_tituls2 = [[Kosovas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Albins Kurti]] | valsts_galvas_tituls3 = Parlamenta priekšsēdētāja | valsts_galva3 = Albulena Hadžiu | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = no [[Serbija]]s | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{Dat|2008|2|17}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta¹ | neatkarības_datums2 = {{Dat|2008|2|18}} | platība_km2 = 10 887 <!-- | platība_rangs = 124. | procenti_ūdens = 1,5 --> | iedzīvotāju_skaits = 2 200 000 | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2005. gads|2005]]. <!-- | iedzīvotāju_skaits_rangs = 143. --> | apdzīvotības_blīvums_km2 = 220 <!-- | apdzīvotības_blīvums_rangs = 166. | IKP_PPP = $29 214 miljardi | IKP_PPP_gads = 2007 | IKP_PPP_rangs = 95. | IKP_PPP_per_capita = $18 005 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 46. | HDI = {{palielinājās}} 0.855 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 45. | Gini = 37,7 | Gini_gads = 2003 | Gini_kategorija = <font color="#ffcc00">vidējs</font> | Gini_rangs = --> | valūta = [[Eiro]] (€) | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = ''nav zināms'' <!-- | tālsarunu_kods = ''nav zināms'' | iso_kods_num = ''nav zināms'' | iso_kods_alfa2 = ''nav zināms'' | iso_kods_alfa3 = ''nav zināms'' --> | piezīme1 = Atzinušas daudzas valstis, [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] vēl nav paudusi savu nostāju. }} '''Kosova''' ({{val|sq|Kosova}}, {{val|sr|Косово}}), oficiāli '''Kosovas Republika''' ({{val|sq|Republika e Kosovës}}, {{val|sr|Република Косово}}) ir valsts [[Eiropa]]s dienvidaustrumos, [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]. Tās 2008. gadā pasludināto neatkarību no [[Serbija]]s ir [[Kosovas starptautiskā atzīšana|atzinušas]] 104 no 193 [[ANO]] dalībvalstīm. Pēc tam, kad 2012. gadā Serbijai piešķīra [[Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu, [[Eiropas Savienības Padome]] ieteica Kosovai izpildīt virkni priekšnoteikumu, pirms uzsākt diskusijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu.<ref>[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī</ref> 2022. gada decembrī Kovova iesniedza oficiālu lūgumu iestāties Eiropas Savienībā. == Nosaukums == Kosovas nosaukums cēlies no serbu valodas vārda ({{val|sr|kos}} — 'melnais strazds') — melno strazdu lauks. Serbi par Kosovu sauc tikai Kosovas austrumu daļu, bet rietumu daļu sauc par Metohiju ({{val|el|μετοχή}} (''metoxi'') — 'baznīcas zeme'). == Juridiskais statuss == Juridiski tā ir viena no divām autonomajām teritorijām [[Serbija|Serbijā]]. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un valstu suverenitātes tiesībām tā ir Serbijas daļa, tomēr faktiski kopš 1999. gada tā bija [[ANO protektorāts]], ko pārvaldīja [[Apvienoto Nāciju pagaidu pārvaldes misija Kosovā]] (UNMIK) un [[Pašpārvaldes pagaidu iestādes]] (''Provisional Institutions of Self-Government''), bet drošību nodrošināja [[NATO]] [[KFOR]] spēki. {{Dat|2008|2|17||bez}} Kosovas valdība pasludināja neatkarību, bet Serbijas valdība paziņoja, ka neatkarības deklarēšana ir nelikumīga. Rezultātā [[Kosovas starptautiskā atzīšana]] izraisīja ilgas politiskās debates un 2022. gada decembrī to diplomātiski atzinušas 101 no 193 [[ANO]] dalībvalstīm.<ref>https://www.telegraf.rs/english/3124720-this-is-the-official-note-confirming-withdrawal-of-kosovo-recognition-by-the-republic-of-nauru</ref> 2023. gada aprīlī notika [[Eiropas Padome]]s balsojums par Kosovas uzņemšanu tajā. Pret to balsoja Kipra, Rumānija, Spānija un Ungārija, bet Grieķija un Slovākija atturējās. == Vēsture == {{pamatraksts|Kosovas vēsture}} [[Senie laiki|Senajos laikos]] mūsdienu Kosovas teritoriju apdzīvoja [[trāķieši|trāķiešu]] un [[ilīrieši|ilīriešu]] ciltis. 6.—7. gadsimtā šajā teritorijā ienāca slāvu ciltis. Pēc [[Otrā Kosovas kauja|Otrās Kosovas kaujas]] 1448. gadā, kad turki un viņu serbu sabiedrotie sakāva ungāru un albāņu spēkus, teritoriju pakļāva [[Osmaņu impērija]], sākās albāņu migrācija uz šo teritoriju. 1912. gadā [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā lielāko Kosovas daļu ieņēma [[Serbijas Karaliste|Serbija]], bet Pejas-Ģakovas rajonu zemes rietumos — Melnkalne. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada novembrī Kosovu ieņēma [[Austroungārija]] un [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]], bet kara noslēgumā 1918. gada novembrī to atguva Serbija, kas ieņēma arī Melnkalnes Kosovu. 1941. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Kosovu ieņēma [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]] un pievienoja saviem Albānijas valdījumiem. 1945. gadā izveidoja autonomu Kosovas novadu Serbijas sastāvā. [[Kosovas krīze]]s rezultātā 1999. gada aprīļa sākumā no Kosovas bija spiesti bēgt gandrīz visi serbi un nealbāņi, savukārt aptuveni 360 000 albāņu bēga uz [[Albānija|Albāniju]] un [[Ziemeļmaķedonija|Maķedoniju]]. {{Dat|2008|2|17}} Kosovas valdība [[Kosovas neatkarības deklarācija|pasludināja neatkarību]] no [[Serbija]]s, kas paziņoja, ka neatkarības deklarēšana ir nelikumīga. [[Krievija]]s valdība paziņoja, ka negatavojas atzīt Kosovas neatkarību. [[Eiropas Savienība]] 2008. gadā vilcinājās definēt savu kopīgo nostāju, jo vairākas dalībvalstis atsacījās atzīt Kosovas neatkarību. == Ekonomika == Kosovas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 16,1% no [[IKP]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Migration and Remittances Factbook 2016|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}</ref> == Iedzīvotāji == === 20. gadsimts === Angļu žurnālists Henrijs Breilsfords pēc atgriešanās no britu palīdzības misijas Maķedonijā 1903. gadā iespiestā grāmatā "Maķedonija. Tās tautas un to nākotne" lēsa albāņu un serbu skaita attiecību kā 2:1. Vācu Balkānu valodu pētnieks Gustavs Veigands dod šādu etnisko sastāvu par 1912. gada priekškara stāvokli<ref>Gustav Weigand, Ethnographie von Makedonien, Leipzig, 1924; Густав Вайганд, Етнография на Македония. (Bulgāru tulkojums)[http://www.kroraina.com/knigi/gw/gw_index.html]</ref>: * Prištinas rajonā: 67% albāņu, 30% serbu; * Prizrenas rajonā: 63% albāņu, 36% serbu; * Vuštrijas rajonā: 90% albāņu, 10% serbu; * Ferizajas rajonā: 70% albāņu, 30% serbu; * Ģiļanu rajonā: 75% albāņu, 23% serbu; * Mitrovicas rajonā: 40% albāņu, 60% serbu; * Metohijā ar Ģakovu: gandrīz 100% albāņu. 1921. un 1931. gada pilsoniskās Dienvidslāvijas tautskaites iznākumi apliecināja albāņu īpatsvaru virs 5/8. 1921. gadā 439 010 Kosovas iedzīvotāju<ref>Svetlana Radovanović. Demographic Growth and Ethnodemographic Changes in the Republic of Serbia.[http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/sradovanovic-demography.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080625232735/http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/sradovanovic-demography.html |date={{dat|2008|06|25||bez}} }}</ref> sadalījums pēc ticības bija tāds: * musulmaņi: 329 502 (75,1%); * pareizticīgie: 93 203 (21,2%); * katoļi: 15 785 (3,6%). 1921. gadā pēc valodas: * albāņu: 288 907 (65,8%); * serbhorvātu: 114 095 (26,0%); * turku: 27 915 (6,4%). 1931. gadā no 552 064 iedzīvotājiem 347 213 (62,9%) bija albāņi. Komunistiskās Dienvidslāvijas tautskaišu iznākumi rāda, ka Otrais pasaules karš nebija ievērojami grozījis tautu samēru un ka kopš 60. gadiem albāņu īpatsvars palielinās augstākas dzimstības dēļ.<ref>M. Bozinovich. Kosovo Population and the Evolution of the Serbian Minority.[http://www.kosovo.net/news/archive/2005/July_21/2.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071129221853/http://www.kosovo.net/news/archive/2005/July_21/2.html |date={{dat|2007|11|29||bez}} }}</ref><ref>Milena Spasovski, Sasa Kicošev and Dragica Živković. The Serbs in the Former SFR of Yugoslavia.[http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/spasovski-kicosev-zivkovic-sfry.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080210011924/http://www.rastko.org.yu/istorija/srbi-balkan/spasovski-kicosev-zivkovic-sfry.html |date={{dat|2008|02|10||bez}} }}</ref><ref name="autogenerated1">Provisional Institutions of Self Government. Government of Kosovo. Ministry of Public Services. Series 1: General Statistics. Kosovo in figures 2006.[http://www.ks-gov.net/esk/esk/pdf/english/general/kosovo_figures_06.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081118142602/http://www.ks-gov.net/esk/esk/pdf/english/general/kosovo_figures_06.pdf |date={{dat|2008|11|18||bez}} }}</ref> {| class="wikitable" |- ! Gads ! Iedzīvotāji ! Albāņi ! Albāņu % ! Serbi ! Serbu % |- | 1948. | 727 820 | 498 242 | 68,5% | 171 914 | 23,6% |- | 1953. | 807 901 | 524 559 | 64,9% | 189 869 | 23,5% |- | 1961. | 963 531 | 646 604 | 67,1% | 227 016 | 23,6% |- | 1971. | 1 243 693 | 916 168 | 73,7% | 228 264 | 18,4% |- | 1981. | 1 584 558 | 1 226 736 | 77,4% | 209 498 | 13,2% |} === Etniskais sastāvs Kosovā (1948—2011) === {| class="wikitable collapsible collapsed" |- ! gads!! 1948!! 1953!! 1961!! 1971!! 1981!! 1991!! 2011 |- | iedzīvotāju skaits|| 727820|| 808141|| 963988|| 1243693|| 1584440|| 1956196|| 1739825 |- | [[albāņi]]|| 498242|| 524559|| 646631|| 916168|| 1226736|| 1596072|| 1616869 |- | [[serbi]]|| 171911|| 189969|| 227016|| 228264|| 209497|| 194190|| 25532 |- | [[musulmaņi]]|| 9679|| 6241|| 8026|| 26357|| 58562|| 66189|| 27533 |- | [[čigāni]]|| 11230|| 11904|| 3202|| 14593|| 34126|| 45745|| 8824 |- | [[melnkalnieši]]|| 28050|| 31343|| 37588|| 31555|| 27028|| 20365|| nez. |- | [[turki]]|| 1315|| 34583|| 25764|| 12244|| 12513|| 10445|| 18738 |- | [[horvāti]]|| 5290|| 6201|| 7251|| 8264|| 8718|| 8062|| nez. |- | [[Dienvidslāvi]]|| 0|| 0|| 5206|| 920|| 3073|| 3457|| nez. |- | [[maķedonieši]]|| 526|| 972|| 1143|| 1048|| 1056|| 978|| nez. |- | [[slovēņi]]|| 283|| 411|| 510|| 392|| 343|| 260|| nez. |- | [[bulgāri]]|| 77|| nez.|| 251|| 264|| 161|| 178|| nez. |- | [[ungāri]]|| 83|| 159|| 210|| 169|| 147|| 142|| nez. |- | [[krievi]]|| 362|| 273|| 239|| 174|| 112|| 103|| nez. |- | [[vācieši]]|| 197|| 74|| 55|| 18|| 92|| 91|| nez. |- | [[čehi]]|| 29|| nez.|| 32|| 37|| 43|| 65|| nez. |- | [[slovāki]]|| 2|| 21|| 21|| 26|| 37|| 26|| nez. |- | [[ukraiņi]]|| rutēņi|| rutēņi|| rutēņi|| 4|| 7|| 24|| nez. |- | [[rutēņi]]|| 31|| 8|| 12|| 47|| 5|| 21|| nez. |- | [[itāļi]]|| 39|| 18|| 18|| 25|| 23|| nez.|| nez. |- | [[rumāņi]]|| 18|| 16|| 13|| 20|| 17|| 15|| nez. |- | [[grieķi]]|| nez.|| nez.|| 34|| 15|| 25|| 38|| nez. |- | [[ēbrji]]|| nez.|| 9|| 18|| 12|| 9|| 65|| nez. |- | [[poļi]]|| nez.|| nez.|| 15|| 16|| 27|| 85|| nez. |- | [[vlahi]]|| 0|| 0|| 1|| 5|| 4|| 3|| nez. |- | [[austrieši]]|| nez.|| nez.|| 5|| 8|| 22|| nez.|| nez. |- | [[vietējie]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 71|| nez. |- | [[gorani]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 10265 |- | [[Ēģiptieši]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 11524 |- | [[aškali]]|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 15436 |- | un pārējie|| 456|| 1380|| 727|| 3048|| 2175|| 9506|| 3264 |} 1991. gada tautskaiti albāņi boikotēja, pēc Dienvidslāvijas statistikas pārvaldes aplēses, no 1 956 196 iedzīvotājiem albāņu bija 1 596 072 (81,6%) un serbu — 194 190 (9,9%).<ref name="autogenerated1" /> Vēlākos gados politiskas nestabilitātes dēļ tautskaišu nav bijis. Ievērojamākās iedzīvotāju sastāva pārmaiņas saistītas ar Kosovas karu: 1998.-99. gadā uz Serbiju un Melnkalni bēga ap 180 tūkstošu serbu, bet uz Albāniju, Maķedoniju un citām valstīm — ap 700 tūkstošu albāņu. Pēc Kosovas nonākšanas starptautiskā pārvaldē lielum liels albāņu bēgļu vairākums atgriezies. 2008. gada sākumā, pēc Kosovas statistikas pārvaldes datiem, Kosovā bija 2 126 708 iedzīvotāji, no tiem 92,0% albāņu un 5,3% serbu.<ref>Kosovas statistikas pārvalde.[http://www.ks-gov.net/esk/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080411113231/http://www.ks-gov.net/ESK/ |date={{dat|2008|04|11||bez}} }}</ref> === Pilsētas === Lielākās Kosovas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita: * [[Priština]] (562 686) * [[Prizrena]] (165 227) * [[Ferizaja]] (97 741) * [[Ģakova]] (97 156) * [[Peja]] (95 190) * [[Ģiļani]] (91 595) * [[Mitrovica]] (86 359) * [[Podujeva]] (48 526) == Skatīt arī == [[Attēls:Prishtina maj 2005.jpg|thumb|200px|[[Priština]]]] * [[Kosovas starptautiskā atzīšana]] * [[Vojevodina]] * [[Melnkalne]] * [[Serbija]] == Norādes == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304211856/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=688&Itemid=7 Devedžičs J., Par ģeopolitiskā pasākuma “Kosmeta” metafiziku] * [https://web.archive.org/web/20160304210700/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=294&Itemid=7 Dženifera Lininga, Kosova] * [https://web.archive.org/web/20160307043612/http://vesture.sauc.lv/index.php?id=727&itemid=7&option=com_content&task=view Pešperova I., Situācija Dienvidslāvijā (1998—1999)] * [https://web.archive.org/web/20120118185324/http://www.am.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2008/Februaris/17-1/ Ārlietu ministrijas paziņojums par situāciju Kosovā (17.02.2008)] {{Eiropa}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kosova| ]] [[Kategorija:Neatzītās valstis]] hqf05c1ml8wbqwcll37qceriuax3pre 0 16530 4484353 4360615 2026-06-19T18:25:18Z ~2026-35672-26 147066 gailisi.lv vairs nepastāv 4484353 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Gailīšu pagasts | karte = Gailīšu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Gailīšu pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Gailīšu pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs2 = [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]] | platība = 80,2 | iedzīvotāji = 2594<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 2594 / 80.2 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = https://www.bauskasnovads.lv/lv/gailisu-pagasts }} '''Gailīšu pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] teritoriālajām vienībām tā dienvidu daļā [[Mūsa]]s kreisajā krastā. Robežojas ar [[īslīces pagasts|Īslīces]], [[ceraukstes pagasts|Ceraukstes]], [[brunavas pagasts|Brunavas]] pagastiem un [[Lietuva|Lietuvu]]. Pagasta centrs atrodas [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvarā]]. Attālums no Uzvaras līdz Bauskai 12,5 km. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== Caur pagastu tek [[Kaucīte]]s, [[Īslīce]]s un [[Mūsa]]s upes. == Vēsture == Mūsdienu Gailīšu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Pāces muiža (''Gut Pahzen'', [[Pāce (Gailīšu pagasts)|Pāce]]), Pamūšas muiža (''Gut Pommusch'', [[Pamūša]]), Pograničas muiža (''Gut Pogranicza'', [[Pograniča]]). Gailīšu [[ciema padome]] izveidota 1945. gadā [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] teritorijā vietā, kur bija "Gailīšu" mājas. 1954. gadā Gailīšu ciemam pievienoja [[Pāces ciems|Pāces ciemu]] un 1966. gadā daļu [[Lībiešu ciems|Lībiešu ciema]]. 1990. gadā pārdēvēts par Gailīšu pagastu.<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> 2009. gadā iekļauts [[Bauskas novads|Bauskas novadā]]. === Pieminekļi === * Podiņu senkapi<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Gail%C4%AB%C5%A1u+pagasts&region=0&group=0&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220126104439/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Gail%C4%AB%C5%A1u+pagasts&region=0&group=0&type=0 }}</ref> * Kapenieku senkapi * [[Kamardes pilskalns]] == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1800 |1959|1600 |1965|1643 |1979|2388 |1989|3333 |2000|2990 |2011|2281 |2021|1971 }} === Apdzīvotās vietas === [[Birzgaļi]], [[Brunavišķi]], [[Bukubirzs]], [[Krievgaļi]], [[Mūsa (Gailīšu pagasts)|Mūsa]], [[Pāce (Gailīšu pagasts)|Pāce]], [[Pamūša]], [[Pīrāgi (ciems)|Pīrāgi]], [[Pograņiča]], [[Taumaņi]], '''[[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]]''', [[Virši]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == Pagastā atrodas [[Uzvaras vidusskola]] un [[Pamūšas internātskola]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Bauskas rajons}} }} {{DEFAULTSORT:Gailiszu pagasts}} [[Kategorija:Bauskas rajons]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Gailīšu pagasts]] qoityy7feakpodb1y5amznsj31f94q5 0 17227 4484367 4184834 2026-06-19T19:33:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484367 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Russophone of the world LV.PNG|thumb|500px|Krievvalodīgie pasaulē]] '''Krievvalodīgais''' ({{val|ru|русскоязычный}}), '''rusolingvs''' jeb '''rusofons'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/valodnieki-krievvalodigos-mudina-devet-par-krieviski-runajosajiem-vai-rusolingviem/ |title=Valodnieki krievvalodīgos mudina dēvēt par krieviski runājošajiem vai rusolingviem |date=2023. gada 6. maijs |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |access-date=2024-01-25}}</ref> (no ''russo-'' — 'krievi' un {{val|grc|φωνή}} (''phōnḗ'') — 'runa, valoda') ir sarunvalodas apzīmējums [[krievu valoda]]s lietotājam, kuram tā ir [[dzimtā valoda]] vai kurš tai dod priekšroku ikdienā un ģimenē, neatkarīgi no viņa [[tautība]]s vai [[pilsonība]]s. Apmēram 145 miljoniem cilvēku krievu valoda ir dzimtā valoda. Pēc šī rādītāja tā ir 8. lielākā valoda pasaulē. Kopā ar tiem, kuriem krievu valoda ir pirmā vai otrā svešvaloda, krievu valodu prot no 255 līdz 280 miljoniem cilvēku pasaulē. Starp krievvalodīgajiem iedzīvotājiem neskaitot krievus, īpaši daudz ir [[Azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]], [[Armēņi|armēņu]], [[Baltkrievi|baltkrievu]], [[Gruzīni|gruzīnu]], [[Ebreji|ebreju]], [[Kazahi|kazahu]], [[Kurdi|kurdu]], [[Tatāri|tatāru]], [[Ukraiņi|ukraiņu]], kā arī krievu (vai citu krievvalodīgo) un [[Latvieši|latviešu]] [[Jauktā laulība|jaukto laulību]] pēcteču. Lielākais krievvalodīgo skaits ir [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistiskajās Republikās]] — [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Moldova|Moldovā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. Liela krievvalodīgo kopiena ir arī [[Izraēla|Izraēlā]], kur tā ir trešā populārākā valoda pēc [[Ivrits|ivrita]] un [[arābu valoda]]s,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ynetnews.com/articles/0,7340,L-4335235,00.html|title=CBS: 27% of Israelis struggle with Hebrew|work=Ynetnews|access-date=2024-10-22|date=2013-01-21|last=Druckman|first=Yaron|language=en}}</ref> un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Krievvalodīgo imigrantu kopienas pastāv arī [[Kanāda|Kanādā]], [[Ķīna|ĶTR]], [[Vācija|Vācijā]], [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Kipra|Kiprā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyprusbutterfly.com.cy/blogs/russkoyazychnaya-obshchina-na-kipre-kak-vse-nachinalos|title=Русскоязычная община на Кипре. Как все начиналось - Последние блоги|website=Cyprus Butterfly|access-date=2024-03-11|date=2018-04-24|language=ru-RU}}</ref> == Krievvalodība Latvijā == {{pamatraksts|Krievu valoda Latvijā|Baltijas pārkrievošana}} No 19. gadsimta vidus līdz 1917. gadam [[krievu valoda]]i [[Latvija]]s teritorijā bija [[valsts valoda]]s loma, un no 1944. gada līdz 1991. gadam starptautību saziņas valodas loma, kas krievvalodīgajiem sadzīvē deva virkni priekšrocību, salīdzinot ar [[latvieši]]em. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s tā savu statusu zaudēja, tomēr joprojām tiek plaši lietota sadzīvē un starptautību saziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/lddk-ar-likumu-ierobezot-krievu-valodas-izmantosanu-bus-problematiski/|title=LDDK: Ar likumu ierobežot krievu valodas izmantošanu būs problemātiski|website=tv3.lv|access-date=2024-10-22|date=2022-08-15|language=lv}}</ref> Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem krievu valodu Latvijā pārvaldīja 81,2% iedzīvotāju, un krievu valoda bija dzimtā 37,5% iedzīvotāju.<ref name="autogenerated2000">[https://web.archive.org/web/20120707085341/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk/databasetree.asp?lang=16 2000. g. tautas skaitīšanas rezultati ''csb.lv''] — izvēlēties "2000. g. tautas skaitīšanas rezultati īsumā" un "Iedzīvotāju dzimtā valoda un citu valodu prasme"</ref> == Skatīt arī == * [[Krievu valoda Latvijā]] * [[Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību]] * [[Krievu diaspora]] == Atsauces == {{atsauces}} * [https://web.archive.org/web/20060828185148/http://shkola.lv/ hkola.lv — vidējai izglītībai krievu valodā veltīts resurss] {{ru ikona}} * R. Eglājs [http://www.politika.lv/index.php?id=7717 Latviešu dome, krievu dome] 2005. gada 22. martā {{lv ikona}} == Literatūra == * ''Дименштейн И. Л.'' Русская Рига — Р.: Holda, 2004. {{ISBN|9984-9635-1-9}} * Занимательная история латвийских русских — Р.: "ZORIKS", 2007. {{ISBN|9984-39-067-5}} * ''Пухляк О. Н., Борисов Д. А.'' Русские в Латвии со средневековья до конца XIX века — Р.: SI, 2005. {{ISBN|9984-630-01-3}} * ''Фейгмане Т. Д.'' Русские в довоенной Латвии — Р.: БРИ, 2000. {{ISBN|9984-606-68-6}} == Ārējās saites == * [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=1&id=352 Valodas politika Latvijā: īss vēsturisks atskats] {{lv ikona}} * [http://www.pmg-online.ru/deerhunt.shtml Русскоязычные общины мира.] {{ru ikona}} [[Kategorija:Austrumslāvu valodas]] pzjgdu0ddoboi9te913u5oeb6pilhd8 0 18884 4484452 4478947 2026-06-20T05:13:35Z Biafra 13794 4484452 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1961. gadā dzimušo politiķi|Kučinskis|Kučinskis|uzvārds}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Māris Kučinskis | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731320192).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Māris Kučinskis 2018. gadā | amats = [[Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas finanšu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|5|28|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Arvils Ašeradens]] | pēctecis = | amats2 = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|9|15|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = [[Kristaps Eklons]] | pēctecis2 = [[Rihards Kozlovskis]] | amats3 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | term_sākums3 = {{dat|2016|02|11|N}} | term_beigas3 = {{dat|2019|01|23|N}} | prezidents3 = [[Raimonds Vējonis]] | priekštecis3 = [[Laimdota Straujuma]] | pēctecis3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | amats4 = [[Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] | term_sākums4 = {{dat|2004|12|02|N}} | term_beigas4 = {{dat|2006|11|07|N}} | prezidents4 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers4 = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis4 = [[Andrejs Radzevičs]] | pēctecis4 = [[Aigars Štokenbergs]] | amats5 = [[Valmieras pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valmieras domes priekšsēdētājs]] | term_sākums5 = {{dat|1996|||N}} | term_beigas5 = {{dat|1997|||N}} | priekštecis5 = [[Raimonds Muižzemnieks]] | pēctecis5 = [[Kārlis Greiškalns]] | amats6 = | term_sākums6 = {{dat|1998|11|2|N}} | term_beigas6 = {{dat|2003|1|16|N}} | priekštecis6 = [[Kārlis Greiškalns]] | pēctecis6 = [[Inesis Boķis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|11|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Limbažu rajons|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Tautas partija]] <small>(1998-2011)</small><br>[[Liepājas partija]] <small>(kopš 2014)</small> | dzīvesb = Laine Kučinska | bērni = četri dēli<ref>[https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/intervijas/45751/tetis-jauniba-un-brieduma-gados-pieredze-dalas-janis-sipkevics-seniors-politikis-maris-kucinskis-un-biologs-juris-steinbergs Tētis jaunībā un brieduma gados. Pieredzē dalās Jānis Šipkēvics seniors, politiķis Māris Kučinskis un biologs Juris Šteinbergs] Mammām un Tētiem</ref> | profesija = ekonomists, politiķis | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Māris Kučinskis''' (dzimis {{dat|1961|11|28}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[politika|politiķis]], bijušais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] (2016—2019). Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". Bijušais [[Valmiera]]s pilsētas domes priekšsēdētājs, [[Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] un [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|iekšlietu ministrs]]. M. Kučinskis ir bijis septiņu [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. [[Liepājas partija]]s, agrāk [[Tautas partija]]s, biedrs. Šobrīd [[Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas finanšu ministrs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://mariskucinskis.wordpress.com/biografija/ |title=Biogrāfija |access-date={{dat|2016|04|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161011224155/https://mariskucinskis.wordpress.com/biografija/ |archivedate={{dat|2016|10|11||bez}} }}</ref> Mācījās [[Ķirbiži|Ķirbižu]] pamatskolā (1969—1977) un Valmieras 4. vidusskolā (tagadējā [[Valmieras Pārgaujas ģimnāzija|Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā]], 1977—1980).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vpg.edu.lv/absolventi/ |title=VPĢ absolventi |access-date={{dat|2016|04|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160619083517/http://vpg.edu.lv/absolventi }}</ref> Uzsāka strādāt par Valmieras rajona padomes Finanšu nodaļas ekonomistu (1980—1981). Pēc dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]] strādāja par Ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcas galveno grāmatvedi (1984—1987) un Valmieras rajona dzīvokļu komunālās saimniecības ekonomistu (1987—1991), līdztekus studēdams [[Latvijas Valsts universitāte]]s Vadības un ekonomiskās informācijas fakultātē (1983—1988), ko absolvēja ekonomista specialitātē. Bija SIA "Apgāds" direktora vietnieks (1991—1994) un direktors (1994—1996, 1997—1998). Vecākais dēls no pirmās laulības Gints Kučinskis ir zinātnieks, specializējies fundamentālajā [[fizika|fizikā]], dzīvo un strādā Latvijā.<ref>[http://www.irlv.lv/2016/7/22/vadosie-latvijas-politiki-savus-bernus-nav-gatavi-mudinat-atgriezties-latvija Vadošie Latvijas politiķi savus bērnus nav gatavi mudināt atgriezties Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170429134026/http://www.irlv.lv/2016/7/22/vadosie-latvijas-politiki-savus-bernus-nav-gatavi-mudinat-atgriezties-latvija |date={{dat|2017|04|29||bez}} }} ir.lv</ref> Dzīvesbiedre — Laine Kučinska, ar kuru laulībā dzimuši trīs dēli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/16159-bez-sievas-atbalsta-butu-daudz-grutak-premjers-kucinskis-atklati-par-dzivi-arpus-politikas|title="Bez sievas atbalsta būtu daudz grūtāk" – premjers Kučinskis atklāti par dzīvi ārpus politikas|work=Jauns.lv|access-date=2018-11-26|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjeram-nedelas-nogale-piedzimis-delins.a300850/|title=Premjeram nedēļas nogalē piedzimis dēliņš|access-date=2018-11-26|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 1994. gadā tika ievēlēts [[Valmiera]]s pilsētas domē, 1996.—1997. bija Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs.<ref name="cv mk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/9caac89a4ff02bc7c2257f56002230a9/$FILE/DOC002.PDF|title=Māris Kučinskis|publisher=Saeima.lv|accessdate={{dat|2016|2|11||bez}}}}</ref> 1998. gadā kļuva par [[Tautas partija]]s biedru un nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]]. Toties pēc partijas biedra [[Kārlis Greiškalns|Kārļa Greiškalna]] ievēlēšanas Saeimā M. Kučinskis ieņēma viņa amatu, jo tika ievēlēts par Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju. Šo amatu viņš saglabāja arī nākamajā pašvaldības sasaukumā līdz 2003. gadam, bet no 1998. līdz 2000. gadam M. Kučinskis bija arī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] padomes priekšsēdētājs. 2002. gadā viņš piedalījās [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] un, kaut arī sākotnēji netika ievēlēts, nākamajā gadā ieņēma [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] vietu [[8. Saeima|8. Saeimā]], kad tas nolika deputāta mandātu un pameta politiku. 2004. gada 2. decembrī, kad pie varas nāca [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdība]], M. Kučinskis kļuva par [[Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru]]. 2006. gada oktobrī M. Kučinskis tika ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]], bet līdz 2009. gadam ieņēma arī Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatu, līdz atkāpās no tā par labu [[Vineta Muižniece|Vinetai Muižniecei]]. Pēc A. Šķēles atgriešanās politikā M. Kučinskis ieņēma vietu partijas valdē, bet 2010. gada pavasarī, kad V. Muižniece tika ievēlēta par [[Satversmes tiesa]]s tiesnesi, atguva arī Saeimas frakcijas vadītāja amatu. 2010. gada okobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no apvienības "[[Par Labu Latviju]]" saraksta. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] M. Kučinskis kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, nebūdams to veidojošo partiju biedrs (Tautas partija šajās vēlēšanās vairs nepiedalījās, taču M. Kučinski atbalstīja savienībā ietilpstošā [[Liepājas partija]]), bet netika ievēlēts. No 2011. gada novembra viņš darbojās [[Latvijas Lielo pilsētu asociācija|Latvijas Lielo pilsētu asociācijā]] padomnieka, izpilddirektora vietnieka, pēc tam (no 2013. gada septembra) izpilddirektora statusā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis|title=Māris Kučinskis {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2018-04-10|language=lv|archive-date=2018-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180412051745/https://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis}}</ref> kā arī vadīja [[Liepāja|Liepājas pilsētas]] pārstāvniecību. 2014. gada vasarā M. Kučinskis kļuva par [[11. Saeima]]s deputātu pēc tam, kad [[Iveta Grigule]] tika [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|ievēlēta Eiropas Parlamentā]]. 2014. gada [[12. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] M. Kučinskis tika ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, pārstāvot tajā Liepājas partiju. Pēc ievēlēšanas viņš apliecināja, ka kļūs par šīs partijas biedru.<ref>[http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/maris-kucinskis-tures-solijumu-un-iestasies-liepajas-partija/ Māris Kučinskis turēs solījumu un iestāsies Liepājas partijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160216004515/http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/maris-kucinskis-tures-solijumu-un-iestasies-liepajas-partija/ |date={{dat|2016|02|16||bez}} }} irliepaja.lv</ref> 2016. gada janvārī Latvijas prezidents [[Raimonds Vējonis]] nominēja M. Kučinski [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam. Viņa [[Kučinska valdība|vadītā valdība]] tika apstiprināta {{dat|2016|2|11||bez}} un nostrādāja līdz 2019. gada 23. janvārim, kad jaunā [[13. Saeima]] vienojās par [[Krišjāņa Kariņa valdība]]s apstiprināšanu. M. Kučinska valdība bija tobrīd visilgāk strādājošā demokrātiskās Latvijas vēsturē (1077 dienas), taču vēlāk to pārspēja sekojošā K. Kariņa valdība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> 2018. gada rudenī M. Kučinskis tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Saeimā vadīja Nacionālās drošības komisiju. 2022. gada pavasarī Liepājas partija paziņoja par lēmumu izstāties no ZZS, lai kopā ar Latvijas Zaļo partiju, [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] veidoto biedrību startētu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Saistībā ar jaunās apvienības veidošanu 2022. gada jūnijā M. Kučinskis kopā ar [[Raimonds Bergmanis|Raimondu Bergmani]] un [[Edgars Tavars|Edgaru Tavaru]] atstāja ZZS Saeimas frakciju, kļūstot par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Pēc izstāšanās no apvienības un frakcijas M. Kučinskis tika arī atsaukts no Saeimas Nacionālās drošības komisijas, kuras vadītājs viņš bija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zzs-skelsanas-del-kucinskis-zaude-saeimas-nacionalas-drosibas-komisijas-vaditaja-amatu.a461795/|title=ZZS šķelšanās dēļ Kučinskis zaudē Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja amatu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> Rudenī ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". Decembrī apstiprināts par [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. Pēc valdības demisijas 2023. gadā atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības "Apvienotais saraksts", taču netika ievēlēts. 2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> === Premjera prioritātes === Prezentējot 2017. gada budžetu Saiemā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/pec-stundam-garam-debatem-saeima-pirmaja-lasijuma-apstiprina-valsts-budzetu.a207948/|title=Pēc stundām garām debatēm Saeima pirmajā lasījumā apstiprina valsts budžetu|access-date=2018-04-10|language=lv}}</ref> M. Kučinskis nosauca sociālas problēmas par "trīs māsiņām, kuras bieži ir sauktas par svarīgām, bet allaž ir palikušas [[Bārenis|bāreņos]], tās ir — izglītība, veselības aprūpe un demogrāfija". Viņš iezīmēja ambiciozo mērķi — tuvāko 7 gadu laikā izveidot budžetu, kurā veselības aprūpei tiek paredzēts 1000 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Arī premjers uzsvēra nepieciešamību nodrošināt zemāko darba algas likmi skolotājiem līdz 680 eiro mēnesī un attīstīt profesionālo izglītību, jo "ekonomiskās emigrācijas iespaidā pēdējo desmit gadu laikā Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību ir sarucis par 20%." Lai mazinātu darbaspēka deficītu, profesionālajai izglītībai 2017. gada budžetā ir paredzēti naudas līdzekļi, kas nodrošinās 8800 profesionāli izglītotu speciālistu sagatavošanu. Demogrāfijas politikas ietvaros tika paredzēts papildus finansējums pabalstiem ģimenēm, kurās ir četri un vairāk bērnu, apgādnieku zaudējušiem bērniem, braukšanas maksas atvieglojumi bērniem, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm.<blockquote>"Katrs cilvēks vēlas dzīvot stabilā vidē, sakārtotā vidē un ekonomiski attīstītā, pirmie divi nosacījumi Latvijā jau ir, tāpēc svarīgi, lai arī ekonomiskais aspekts pieaugtu, jo kā pierāda situācijas analīze, Latvijas iedzīvotāji, kas ir devušies uz citām valstīm atgriežas Latvijā, ja te ir labi apmaksāts darbs, to pierāda, kaut vai viena valsts apmaksātā programma par jauniešu darbu valsts pārvaldē. Attīstot valsti ekonomiski, mēs to padarīsim pievilcīgu arī tiem tautiešiem, kas ir Latviju atstājuši ekonomisku apsvērumu dēļ!" M. Kučinskis.<ref>Ludmila Pribiļska. Atgriezīsies tie, kuriem būs darbs. // ''Bizness KLASS, 2016. gada novembris, Nr. 7. — 8.lpp. / ISSN 1691-0362''</ref></blockquote> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis CV Ministru kabineta mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160410020705/http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis |date={{dat|2016|04|10||bez}} }} * {{tviteris|MarisKucinskis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arvils Ašeradens]] | virsraksts = [[Latvijas finanšu ministrs]] | periods = {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | pēc = amatā}} {{Amatu secība | pirms = [[Kristaps Eklons]] | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Rihards Kozlovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Laimdota Straujuma]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{dat|2016|02|11|N}} — {{dat|2019|01|23|N}} | pēc = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Andrejs Radzevičs]] | virsraksts = [[Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] | periods = {{dat|2004|12|02|N}} — {{dat|2006|11|07|N}} | pēc = [[Aigars Štokenbergs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Raimonds Muižzemnieks]]<br />[[Kārlis Greiškalns]] | virsraksts = [[Valmieras pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valmieras pašvaldības vadītājs]] | periods = 1996 — 1997<br />1998 — 2002 | pēc = [[Kārlis Greiškalns]]<br />[[Inesis Boķis]]}} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{Kučinska Ministru kabinets}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kučinskis, Māris}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Liepājas partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Valmieras pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] qszih9trykd3s7iq74hh64x4rpbpsob 0 24869 4484365 4183296 2026-06-19T19:02:31Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "LuisBuñuel1929.jpg", jo [[c:User:Yann|Yann]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:COM:NETCOPYVIO|]]). 4484365 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Luiss Bunjuels | vārds_orig = ''Luis Buñuel'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = Luiss Bunjuels 1929. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1900 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Spānija|Kalanda}} | m_dat_alt = | m_gads = 1983 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 29 | m_vieta = {{vieta|Meksika|Mehiko}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[kinorežisors]], [[scenārists]] | darbības_gadi = 1929—1977 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Luiss Bunjuels Portoless''' ({{val|es|Luis Buñuel Portolés}}, dzimis {{dat|1900|2|22}} Kalandā, [[Aragona|Aragonā]], miris {{dat|1983|7|29}} [[Mehiko]]) bija [[spāņi|spāņu]] [[kinorežisors]], kurš darbojies galvenokārt [[Francija|Francijā]] un [[Meksika|Meksikā]], tomēr arī savā dzimtenē [[Spānija|Spānijā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tiek uzskatīts par vienu no redzamākajiem [[sirreālisms|sirreālisma]] pārstāvjiem [[kino]]. Filmām bieži raksturīga [[antiklerikālisms|antiklerikāla]] un [[vidusšķira]]s morāli atmaskojoša noskaņa. Dzimis mazā ciematā Kalandā, [[Andalūzija]]s [[Teruelas province|Teruelas provincē]]. Studējis [[Madride|Madridē]], kur iedraudzējies ar [[Salvadors Dalī|Salvadoru Dalī]] un [[Federiko Garsija Lorka|Federiko Garsiju Lorku]]. 1925. gadā devās uz [[Parīze|Parīzi]], kur atrada darbu par režisora asistentu. 1929. gadā kopā ar Salvadoru Dalī uzņēma 16 minūšu ilgu filmu "[[Andalūzijas suns]]" (1929), kuru ar entuziasmu uzņēma tā laika Parīzes sirreālisti. 1930. gadu sākumā Bunjuels atgriezās Spānijā, tomēr pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] Bunjuels devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur strādāja [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs|MOMA]] un [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]. 1946. gadā Bunjuels devās uz Meksiku, kur uzņēma 21 filmu. Mūža nogalē vairākas izcilas filmas uzņēma Francijā. == Apbalvojumi == Par filmu "[[Aizmirstie]]" (1950) Bunjuels ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākais režisors. Bunjuela filma "[[Viridiāna]]" ar [[Silvija Pinala|Silviju Pinalu]] galvenajā lomā bija viena no divām filmām, kas 1961. gadā ieguva Kannu kinofestivāla galveno balvu "[[Zelta palmas zars]]". Ieguvis vairākas [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] balvas, tai skaitā galveno balvu "Zelta lauva" par filmu "[[Dienas skaistule]]" (1967). Bunjuels kopā ar savu ilgstošo sadarbības partneri [[Žans Klods Karjērs|Žanu Klodu Karjēru]] divas reizes tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i — par scenāriju filmām "[[Buržuāzijas diskrētais šarms]]" (1972) un "[[Šis slepenais iekāres objekts]]" (1977). Par scenāriju "Buržuāzijas diskrētais šarms" abi ieguva [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]. == Ievērojamākie darbi == * "[[Andalūzijas suns]]" (''Un chien andalou'', 1929), kopā ar [[Salvadors Dalī|Dalī]] * "[[Zelta laikmets]]" (''L'Âge d'Or'', 1930), kopā ar Salvadors Dalī * "[[Aizmirstie]]" (''Los olvidados'', 1950) * "[[Viridiāna]]" (''Viridiana'', 1961) * "[[Dienas skaistule]]" (''Belle de jour'', 1967) * "[[Buržuāzijas diskrētais šarms]]" (''Le charme discret de la bourgeoisie'', 1972) * "[[Brīvības rēgs]]" (''Le Fantôme de la liberté'', 1974) * "[[Šis slepenais iekāres objekts]]" (''Cet obscur objet du désir'', 1977) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{režisors-aizmetnis}} {{Luiss Bunjuels}} {{Labākā filma svešvalodā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bunjuels, Luiss}} [[Kategorija:1900. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1983. gadā mirušie]] [[Kategorija:Aragonā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas kinorežisori]] [[Kategorija:Spānijas kinorežisori]] [[Kategorija:Spāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Sirreālisma mākslinieki]] [[Kategorija:Ateisti]] [[Kategorija:Mēmā kino režisori]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]] [[Kategorija:Zelta lauvas ieguvēji]] jrse547c1x23t9bzu6l197eba14arpa 0 27460 4484332 4321352 2026-06-19T15:49:18Z Biafra 13794 +attēls 4484332 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Acupīte | citvalsts = Igaunija | citnosaukums = Atse | citvaloda = et | citvaloriģin = Atse jõgi | attēls = Acupīte lejtecē.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Acupīte lejtecē | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Pilicis]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Rūja]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=55 | sāk_plat_s=47 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=36 | sāk_gar_s=34 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=53 | iet_plat_s=11 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=28 | iet_gar_s=18 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis ={{LAT}}<br />{{EST}} | tek_caur = | garums = 39 | garums_latvijā = 36,4 | iztekas_augstums = 86,3 | ietekas_augstums = | kritums = 40 | caurtece = | gada_notece = | baseins = 275,7 | baseins_latvijā = 252,3 | pietekas = [[Gulbene (upe)|Gulbene]], [[Ķire]] | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Acupīte''' (arī '''Acupe''')<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=95218 |title=Informācija par objektu: Acupīte |accessdate={{dat|2016|07|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[upe]] [[Latvija|Latvijā]], [[Rūja]]s kreisā krasta pieteka [[Valkas novads|Valkas]] un [[Valmieras novads|Valmieras]] novados. Sākas [[Pilicis|Piliča ezerā]] netālu no [[Igaunija]]s robežas, 87 metrus [[virs jūras līmeņa]]. 4,6 km garumā ir Latvijas un Igaunijas robežupe (tek caur [[Pukšezers|Pukšezeru]]). Ietek Rūjā [[Naukšēni|Naukšēnos]].<ref>{{Latvijas daba|1|16|Acupīte}}</ref> Pietekas: [[Kiviste (Acupītes pieteka)|Kiviste]] (Igaunijā), [[Pētersonu grāvis]], [[Baltupe (Acupītes pieteka)|Baltupe]], [[Ķire]] (kreisās), [[Maiļupīte (Acupītes pieteka)|Maiļupīte]], [[Spriņģupīte]], [[Gulbene (upe)|Gulbene]] (labās). Upi šķērso valsts autoceļš [[V257]] ([[Kārķi]]—Upeslejas). Pie [[Ērmuižas|Ērmuižām]] — [[Acupes akmens]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Rūjas pietekas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valkas novada upes]] [[Kategorija:Valmieras novada upes]] [[Kategorija:Latvijas robežupes]] [[Kategorija:Igaunijas upes]] [[Kategorija:Acupīte]] [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Ērģemes pagasts]] [[Kategorija:Kārķu pagasts]] scrmz75jh7vjuy9a3hoh53ofr866zoq 0 30128 4484308 4076530 2026-06-19T14:16:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484308 wikitext text/x-wiki {{ezera infokaste |ezers=Kreitera ezers |attēls=Crater lake oregon.jpg |map = ASV#Oregona | plat_d=42| plat_m=56| plat_s=37 | plat_NS=N | gar_d=122| gar_m=6 | gar_s=24 | gar_EW=W |vieta={{USA}} |platība=53,2 |garums=9,6 |platums=8,0 |Vid_dziļums=350 |Max_dziļums=594 |tilpums=17,46 |augstums_vjl=1883 |izteka= |baseins= |valstis= |salas=Vizārda sala,<br />Fantomšipa sala |pilsētas= }} <mapframe text="Kreitera ezers" width=290 height=290 zoom=11 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q329266" } </mapframe> '''Kreitera ezers''' (arī '''Kreiterleiks''', {{val|en|Crater Lake}}) ir [[ezers]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Oregona]]s štatā. Dziļākais ezers ASV. Ezeram nav ietekošo vai iztekošo upju; ūdens apmaiņa notiek tikai ar lietus vai sniega kušanas ūdeņiem un ūdenim iztvaikojot. Ūdens apmaiņas periods ezerā ir 250 gadi. [[Attēls:Mazama_bathymetry_survey_map.jpg|200px|thumb|left|Mazamas krātera trīsdimensiju batimetriskā karte]] Ezera aizsardzībai izveidots [[Kreitera ezera nacionālais parks]]. Ezers slavens ar izcili krāšņām ainavām, koši zilu ūdens krāsu un ūdens dzidrumu. Pateicoties tam, ka ezeram nav ietekas un tā baseins tikai nedaudz lielāks par pašu ezeru, tā ūdens ir viens no tīrākajiem Ziemeļamerikā. [[1997]]. gadā [[Seki disks]] ezerā bija redzams pat 43,3 metru dziļumā. Ezera ūdenī ir salīdzinoši daudz sāļu, tā ūdens ir nedaudz sārmains. Gada nokrišņu daudzums šeit ir vidēji {{nobr|1680 mm}} un ūdens līmenis ir sasniedzis līdzsvaru — iztvaiko aptuveni tikpat daudz kā nolīst un nosnieg. Pirmais eiropietis Džons Veslijs Hilmans ezeru sasniedza [[1853]]. gadā un nosauca to par Dziļo Zilo ezeru (''Deep Blue Lake''). Vēlāk ezers tika pārdēvēts par Krātera ezeru. Ezerā sākotnēji nebija zivju, taču laikaposmā no 1888. gada līdz 1941. gadam tajā ielaistas daudzu sugu zivis, no kurām vairākas izveidojušas noturīgas populācijas. == Ģeoloģija == [[Attēls:220 old man.JPG|thumb|left|200px|"Vecais ezera vīrs"]] Ezerdobe izveidojās aptuveni 5677 (± 150) gadā p.m.ē., iebrūkot Mazamas vulkāna [[kaldera]]i. Kalderas dziļums ir ap 1220 metri. Šajā izvirdumā vulkāns izvirda ap {{nobr|50 km³}} [[lava]]s. Mazāki izvirdumi notikuši arī vēlāk, taču lava vairs nav izkļuvusi ārpus kalderas. Vēlākie izvirdumi izveidoja [[Vizarda sala|Vizarda salu]], kā arī zem ūdens esošus krāterus — Meriama konusu un citus. Atdziestot lavai, lietus un sniegs pamazām piepildīja izveidojušos milzīgo iedobi, izveidojot ezeru. Vēl ilgāku laiku kalderā saglabājās [[fumarola]]s un [[karstais avots|karstie avoti]]. Kad ezera krasti (kalderas nogāzes) stabilizējās, agrāk kailo bet auglīgo augsni pārklāja meži. Ezera gultni klāj zemes nogruvumu un citu nogulumu kārta. Mūsdienās ezera gultnē joprojām vērojama hidrotermālā aktivitāte un pastāv iespēja, ka Montmazamas vulkāna izvirdums var atkārtoties. Ezera gultnē atrodas hidrotermālie baseini, kuru ūdens ir ievērojami sāļāks, nekā pārējā ezerā. Ezera dziļākajā dzelmē dzīvo arī dzīvas būtnes - plakanie tārpi, nematodes, kopepodi, ostrakodi u.c. Ezera krastos dzīvo klamatu cilts [[indiāņi]], kuri šeit dzīvoja arī vulkāna izvirduma laikā. Šis pirms 7 000 gadiem notikušais izvirdums saglabājies indiāņu folklorā kā nostāsts par karu starp diviem vulkāniem - Montmazamu un Šastas kalnu. == Apskates objekti == * Ezerā jau vairāk nekā gadsimtu peld slavens pusnogrimis koks — "Vecais ezera vīrs" (''Old Man of the Lake''). Viens šī koka gals ir nogrimis, bet otrs ir nedaudz ārā no ūdens. Koks samērā labi saglabājies pateicoties aukstajam ūdenim. * [[Vizarda sala]] — izteiksmīgs vulkāna konuss ezerā == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20001204164900/http://craterlake.wr.usgs.gov/ Dati par Kreitera ezeru, ASV Ģeoloģijas dienests] * [https://web.archive.org/web/20070828034931/http://news.com.com/Diving+into+mysterious+Crater+Lake/2100-11394_3-6109485.html Diving into mysterious Crater Lake] {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV ezeri]] [[Kategorija:Oregona]] jj86dpwpg45hff8px07q22ht1hppik7 0 30414 4484326 4421315 2026-06-19T15:08:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484326 wikitext text/x-wiki {{Attēlu ietvars |width=400 |content=[[Attēls:Krāsotāju iela, Красильная улица, Färber Straße, Krahsohtaju eela.jpg|170px]][[Attēls:Mūrnieku iela, Мурничная улица, Maurer Straße, Muhrneeku eela.jpg|217px]] |caption=Mūsdienu vienvalodas [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju]] un [[Mūrnieku iela (Rīga)|Mūrnieku ielas]] plāksnītes Rīgā un dekoratīva trīsvalodu plāksnīte ar ielu vēsturiskajiem nosaukumiem citās valodās, tostarp krievu valodā (''Красильная улица'' un ''Мурничная улица''), ko lietoja no 1877. līdz 1918. gadam |align=right}} '''[[Krievu valoda]] Latvijā''' ir otrā izplatītākā [[Latvija]]s iedzīvotāju lietotā valoda. Saskaņā ar Ārējās migrācijas apsekojuma rezultātiem 2017. gadā tā bija dzimtā valoda 36% Latvijas iedzīvotāju - 55,5% Latgales reģionā, 53,5% Rīgas reģionā, 23,8% Zemgales reģionā, 22,4% Pierīgas reģionā, 19,4% Kurzemes reģionā un 9,3% Vidzemes reģionā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ārējās migrācijas apsekojuma rezultāti (t.sk. dati par valodām) |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/migracija/cits/1590-arejas-migracijas-apsekojuma-rezultati?themeCode=IZIVL |website=https://stat.gov.lv |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |accessdate={{dat|2023|3|5||bez}}}}</ref> == Lietotāju īpatsvars == [[Attēls:Use of Russian language at home in Latvia (2011).svg|thumb|350px|Krievu valodas izplatība Latvijā (2011)]] 20. un 21. gadsimta tautas skaitīšanas Latvijā sniedza šādus datus par krievu valodas lietotāju īpatsvaru valstī: {| class="wikitable" |- ! Gads ! 1930.<ref>Trešā tautas skaitīšana Latvijā 1930. gadā — Rīga: Valsts statistiskā pārvalde, 1931. VI sējums — 456. lpp. ''NB'' Lietots jēdziens "ģimenes valoda"</ref> ! 1959.<ref>Итоги Всесоюзной переписи населения 1959 года. Латвийская ССР — М.: Госстатиздат, 1962 — стр. 92</ref> ! 1970.<ref>1970. gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultāti Latvijas PSR. Итоги Всесоюзной переписи населения 1970 года по Латвийской ССР — Rīga: LPSR MP CSP, 1974 — 116.-117. lpp.</ref> ! 1979.<ref>Итоги всесоюзной переписи населения 1979 года по Латвийской ССР — Рига: ЦСУ Латвийской ССР, 1982 — стр. 88-89</ref> ! 1989.<ref>1989. gada tautas skaitīšanas rezultāti Latvijā — R.: LR Valsts statistikas komiteja, 1992 — 89. lpp.</ref> ! 2000.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk/databasetree.asp?lang=16 |title=2000. g. tautas skaitīšanas rezultāti ''csp.lv'' |publisher=Data.csb.gov.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://archive.today/20120707232130/data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk/databasetree.asp?lang=16 |archivedate=2012-07-07 }}</ref> ! 2011.<ref>[https://web.archive.org/web/20121223062918/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk_11/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti.asp 2011. gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-08)]''NB'' Lietots jēdziens "Mājās pārsvarā lietotā valoda". Īpasvars skaitīts no respondentiem, kas sniedza atbildi</ref> |- | Valodu prot | nav datu | nav datu | 67,1% | 76,8% | 81,6% | 81,2% | nav datu |- | Valoda ir dzimtā | 13,3% | 31,4% | 35,9% | 40,2% | 42,1% | 37,5% | 37,2% |} Pēc [[Latvijas demogrāfija#2011. gada Tautas skaitīšanas dati|2011. gada Tautas skaitīšanas datiem]] 37,2 % valsts iedzīvotāju krievu valodu mājās izmantoja kā galveno valodu.<ref>[https://web.archive.org/web/20121223062918/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk_11/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti.asp 2011. gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-08)]. Īpasvars skaitīts no respondentiem, kas sniedza atbildi</ref> Visaugstākais īpatsvars krievu valodai kā mājās pārsvarā lietotajai valodai bija [[Latgale]]s (60,3%) un [[Rīga]]s (55,8%) reģionā. Citos reģionos krievu valodu kā galveno mājas valodu lieto krietni retāk (Pierīgas reģionā 25,9%, [[Zemgale]]s reģionā 23,3%, [[Kurzeme]]s reģionā 19,3%, [[Vidzeme]]s reģionā 8,4%).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/publikacijas/nr_13_2011gada_tautas_skaitisanas_rezultati_isuma_12_00_lv.pdf |title=2011. GADA TAUTAS SKAITĪŠANAS REZULTĀTI ĪSUMĀ |access-date={{dat|2015|03|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131114002352/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/publikacijas/nr_13_2011gada_tautas_skaitisanas_rezultati_isuma_12_00_lv.pdf |archivedate={{dat|2013|11|14||bez}} }}</ref> Pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem 78,9% respondentu Daugavpilī, 56,8% Rēzeknē, 49,6% Rīgā, 43,2% Jūrmalā, 37,9% Liepājā, 37,5% Jelgavā un 36,3% Ventspilī mājās lietoja pārsvarā krievu valodu.<ref>[https://web.archive.org/web/20121223062918/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk_11/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti/2011.gada%20tautas%20skait%C4%AB%C5%A1anas%20gal%C4%ABgie%20rezult%C4%81ti.asp 2011. gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti (sk. tabulu TSG11-07)]{{lv ikona}}''NB'' 11,2 % respondentu gan Rīgā, gan Daugavpilī nesniedza atbildi</ref> Laukos, izņemot [[Latgale|Latgali]], krievvalodīgo īpatsvars ir krietni mazāks nekā lielajās pilsētās. Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem krievu valodu kā svešvalodu prata 43,7% iedzīvotāju.<ref name="autogenerated2000">[https://web.archive.org/web/20120707085341/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk/databasetree.asp?lang=16 2000. gada tautas skaitīšanas rezultati ''csb.lv''] — izvēlēties "2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti īsumā" un "Iedzīvotāju dzimtā valoda un citu valodu prasme"</ref> 2005. gadā starp iedzīvotājiem vecumā no 17 līdz 74 veikta aptauja liecināja, ka krievu valoda ir pirmajā vietā [[Latvija|Latvijā]] pēc iedzīvotāju spējas sazināties kādā valodā (94% attiecībā pret [[Latviešu valoda|latviešu valodu]] 91%).<ref>''LETA, 09.08.2005.'' [http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=11927757&categoryID=193&ndate=1123587247 Krieviski spēj sazināties 94% iedzīvotāju, latviski — 91% ''delfi.lv'']</ref> Savukārt 2008. gada aptauja liecināja, ka pakāpeniski sarūk krievu valodas zinātāju skaits [[latvieši|latviešu]] vidū: ja 1996. gadā 84% savas krievu valodas prasmes vērtēja kā labas, tad 2008. gadā 69%. Vājākas krievu valodas prasmes bija vecuma grupā no 15—34 gadiem (krievu valodu labi pārvaldīja 54%, visai vājas prasmes bija 38% jauniešu, bet 8% krievu valodu nezināja).<ref>[http://www.valoda.lv/downloadDoc_435/mid_510 Baltic Institute of Social Sciences 2008. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131203034533/http://www.valoda.lv/downloadDoc_435/mid_510 |date={{dat|2013|12|03||bez}} }} 2008. gada aptaujā piedalījās 2002 respondenti visā Latvijā vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Izmantotā metode — tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. No visiem aptaujātajiem 1425 respondentiem dzimtā valoda bija latviešu, 456 respondentiem — krievu valoda un 121 respondentam — cita valoda.</ref> == Vēsture == [[Attēls:Liv square Riga.JPG|thumb|250px|[[Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] (agrāk — krievu biedrības "Улей") ēka]] 12.—13. gadsimtā pašreizējo Latvijas teritoriju, saskaņā ar Livonijas un Krievzemes hronikām, apmeklēja krievu tirgotāji. No [[Indriķa hronika]]s zināms, ka 12. gadsimta beigās [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|pareizticīgo baznīcas]] bija uzceltas [[Jersika (valsts)|Jersikā]] un [[Koknese (valsts)|Koknesē]]. No šiem laikiem [[latviešu valoda|latviešu valodā]] saglabājušies no [[baznīcslāvu valoda]]s aizgūtie vārdi ''baznīca, gavēnis, grāmata, klanīties, krusts, nedēļa, svēts, svētais, svētki'' un citi. No 17. gadsimta vidus [[Inflantijas vaivadija|Latgalē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vecticibnieki.lv/i.php |title=Vecticībnieku kultūrvēsturiskais mantojums Latgalē |access-date={{dat|2008|04|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080506023807/http://www.vecticibnieki.lv/i.php |archivedate={{dat|2008|05|06||bez}} }}</ref> un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]]<ref>''Пухляк О., Борисов Д.'' Русские в Латвии со средневековья до конца 19 века — Рига: SI, 2005 — стр. 57-59</ref> patvērumu no vajāšanām guva [[vecticībnieki]]. === Krievijas Impērijā === Krievu skaits ievērojami pieauga 18.—19. gadsimtā sakarā ar Latvijas teritorijas pievienošanu [[Krievijas Impērija]]i un [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņu]] ātro ekonomisko attīstību. [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā tika īstenota izglītības un lietvedības [[krieviskošana (politika)|krieviskošanas]] politika. Krievu skolu tīkls paplašinājās līdzi iedzīvotāju skaita pieaugumam. 1789. gadā nodibināja Katrīnas apriņķa skolu, kas bija pirmā krievu skola Rīgā.<ref>[http://www.russkije.lv/ru/journalism/read/pervye-russkie-shkoly/ ''Гурин А. Г.'' Первые русские школы]</ref> 1868. gadā dibināja [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija|Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāziju]] un [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija|Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju]]. Pirmās ziņas par teātra izrādi krievu valodā Rīgā tiek datētas ar 1798. gadu.<ref>''Ракитянский А.'' [http://seminariumhumanitatis.positiv.lv/19%20almanax/rakitjanskij.htm Рига в начале ХХ века. Штрихи к портрету города. Русский театр. Немного истории] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160316080148/http://seminariumhumanitatis.positiv.lv/19%20almanax/rakitjanskij.htm |date={{dat|2016|03|16||bez}} }} Альманах общества SEMINARIUM HORTUS HUMANITATIS № 19</ref> Pirmais laikraksts krievu valodā ''"Российское еженедельное издание в Риге"'' [[Rīga|Rīgā]] nāca klajā [[1816]]. gadā.<ref>''Пухляк О. Н., Борисов Д. А.'' Русские в Латвии со средневековья до конца XIX века. — Рига: SI, 2005. {{ISBN|9984-630-01-3}} — стр. 187</ref> 1856. gadā tika dibināts Daugavpils teātris, kurā izrādes notika krievu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daugavpilsteatris.lv/lv/theater/about |title=Vēsture // ''daugavpilsteatris.lv'' |publisher=Daugavpilsteatris.lv |date= |accessdate=2017-07-07 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180902083614/http://daugavpilsteatris.lv/lv/theater/about |archivedate=2018-09-02 }}</ref> Kopš [[1883]]. gadā darbojas [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.trd.lv/lv/teatris/teatra-vesture/ |title=Teātra vēsture |publisher=Trd.lv |date= |accessdate=2011-12-06 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Augstākā izglītība krievu valodā 1896.—1915. gadā bija pieejama [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtu.lv/lv/universitate/vesture |title=Rīgas Tehniskās universitātes vēsture |publisher=Rtu.lv |date= |accessdate=2017-08-16}}</ref> Pazīstamākā Rīgas krievu avīze Krievijas Impērijas laikā bija ''"Русский вестник"''. 19. gadsimtā Latvijā dzīvojošo krievu vidū visaugstākais rakstītprasmes līmenis bija pareizticīgajiem vīriešiem (70%). Vecticībniekiem vīriešiem tas bija krietni zemāks (25%), un vēl zemāks tas bija sievietēm (8%). Tikai 5% no krieviem spēja lasīt un rakstīt citās valodās.<ref>Volkovs V. Krievi Latvijā. — Rīga, 1996., 13. lpp.</ref> === Pēc neatkarības iegūšanas === [[Attēls:Krieviski iznākošās avīzes Segodņa 1922. gada 14. jūnija laidiens.jpg|thumb|250px|Krieviski izdotās avīzes "Segodņa" 1922. gada 14. jūnija laidiens]] Neskatoties uz krieviski runājošo rūpnīcu strādnieku aizbraukšanu uz Krieviju [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1915. gada rūpnīcu evakuācijas dēļ, arī pēc [[Latvijas valsts pasludināšana|neatkarības proklamēšanas]] krievu īpatsvars Latvijā bija salīdzinoši ievērojams ([[1925]]. gadā — 12,6%). [[Rīga]] kļuva par vienu no krievu emigrācijas centriem. 1921. gadā tika atklāti Krievu universitātes kursi, vēlāk [[Krievu universitātes zinātņu institūts]], kas darbojās līdz 1935. gadam.<ref>''Фейгмане Т. Д.'' Русские в довоенной Латвии. — Р.: БРИ, 2000. {{ISBN|9984-606-68-6}} — стр. 304—308</ref> Pazīstamākā krievu valodā izdotā avīze bija ''"Сегодня".''<ref>''Hanova T.'' Krievu minoritātes pašreprezentācija avīzē Сегодня no 1919. g. līdz 1934. g. // Ceļojums ar citādo : subkultūras pilsētas vidē / D. Hanova redakcijā. Rīgā, Dialogi.LV, 2007 {{ISBN|978-9984-798-33-2}}</ref> Krievu valodā varēja uzstāties [[Saeima|Saeimā]] līdzās latviešu un [[vācu valoda]]i.<ref>Saeimas kārtības rullis. "Valdības vēstnesis", 27.03.1923. — 145. pants. Pieejams [http://periodika.lv periodikā.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203203741/http://periodika.lv/ |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}</ref><ref>Saeimas kārtības rullis. ''"Valdības vēstnesis"'', 10.04.1929. — 147. pants. Pieejams [http://periodika.lv periodikā.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203203741/http://periodika.lv/ |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}</ref> 1919. gada likumā par Latvijas izglītības iestādēm noteiktie vecāku izvēles principi un Likums par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā to nostiprināja arī krievu skolu statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shtab.lv/main.php?w2=doc&id=203 |title=Likums par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā un izvilkumi no Likuma par Latvijas izglītības iestādem |access-date={{dat|2011|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2014|06|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140601024827/http://www.shtab.lv/main.php?w2=doc&id=203 }}</ref> [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmaņa]] režīma laikā krievu skolu skaits tika samazināts: no 236 pamatskolām un 12 vidusskolām 1933./1934. mācību gadā līdz 144 pamatskolām un 2 vidusskolām 1939./1940. mācību gadā.<ref>[https://web.archive.org/web/20081010021707/http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/Mazakumtautibas_LV[1].pdf Mazākumtautības Latvijā: vēsture un tagadne.] Rīga: 2007 — 109. lpp.</ref><ref>''Фейгмане Т. Д.'' Русские в довоенной Латвии. — Р.: БРИ, 2000. {{ISBN|9984-606-68-6}} — стр. 281—296</ref> === Latvijas PSR === [[Attēls:M Nometnu 40.jpg|thumb|250px|Ielas nosaukuma un nama numerācijas plāksnītes [[Latvijas PSR]] laikā parasti bija latviešu un krievu valodās, pēc neatkarības atjaunošanas teksti krievu valodā uz šādām plāksnītēm tika aizkrāsoti (Rīga, 2007. gads)<ref>{{Tīmekļa atsauce |author= |url=http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_040506/st0605.htm#s18 |title=P. Tabūna runa 8. Saeimas 2004. g. 6. maija sēdē |publisher=Saeima.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101128065450/http://saeima.lv/steno/2002_8/st_040506/st0605.htm#s18 |archivedate=2010-11-28 }}</ref>]] Krievu valodu lietojošo iedzīvotāju skaits un īpatsvars strauji pieauga [[Latvijas PSR]] laikā gan uz mazāku valodas kopienu rēķina, gan ievērojamas migrācijas dēļ no [[KPFSR]] un citām PSRS republikām. Latvijas PSR lielākā daļa augstskolu programmu bija divplūsmu, dažas — tikai krievu vai latviešu valodā. Latvijas Padomju rakstnieku savienībā pastāvēja krievu sekcija; no 1977. līdz 2008. gadam tika izdots literārais žurnāls "Даугава"<ref>Latvijas Padomju enciklopēdija 5.2 sējums 671. lpp.</ref><ref>[http://www.russkije.lv/ru/lib/read/the-daugava-magazine.html Журнал «Даугава»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131210103424/http://www.russkije.lv/ru/lib/read/the-daugava-magazine.html |date={{dat|2013|12|10||bez}} }}{{ru ikona}}</ref>; krieviski rakstīja un raksta daļu no saviem darbiem arī vairāki latviešu rakstnieki, ieskaitot A. Čaku, J. Poruku un O. Vācieti.<ref>[http://kultura.delfi.lv/news/book/apkopoti-latviesu-dzejnieku-darbi-krievu-valoda.d?id=38941273 Apkopoti latviešu dzejnieku darbi krievu valodā]{{Novecojusi saite}} [[Delfi (portāls)|DELFI]], 2011</ref> Pazīstamākā krievu avīze bija ''"Советская Латвия"'', ''"Советская молодёжь"'' un ''"Ригас балсс"''. Pēc 1989. gada Tautas skaitīšanas datiem<ref>[http://providus.lv/article_files/943/original/demokr_lv.pdf?1326398346 Cik demokrātiska ir Latvija. Demokratijas audits] — 54. lpp.</ref> krieviski prata runāt 81,6% LPSR iedzīvotāju, bet 42% iedzīvotāju krievu valoda bija dzimtā valoda.<ref>''Зепа Б., Межс И.'' [http://www.iea.ras.ru/topic/census/mon/zepa_mon2000.htm Результаты переписи 2000 года населения в Латвии] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080505202117/http://www.iea.ras.ru/topic/census/mon/zepa_mon2000.htm |date={{dat|2008|05|05||bez}} }}</ref> Kopš tā laika šis īpatsvars samazinājās, tomēr krievvalodīgie Latvijā bija procentuāli viena no lielākajām lingvistiskajām minoritātēm Eiropā. == Valodas statuss mūsdienās == [[2012. gads|2012. gada]] [[18. februāris|18. februārī]] Latvijā notika [[2012. gada referendums par otro valsts valodu|tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem]], kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Biedrības "Dzimtā valoda", ko dibināja [[Aleksandrs Gapoņenko|A. Gapoņenko]], [[Vladimirs Lindermans|V. Lindermans]], [[Jevgēņijs Osipovs|J. Osipovs]] un E. Svatkovs, rosinātais likumprojekts, ko parakstu vākšanā atbalstīja 187 378 Latvijas pilsoņi, paredzēja grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, tautas nobalsošanā par tiem bija jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem, taču par grozījumiem nobalsoja tikai 273 347 vēlētāji (24,88% no balsojušajiem) un tie tika noraidīti. Saskaņā ar [[Valsts valodas likums|Valsts valodas likumu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vvk.lv/index.php?sadala=134&id=164 |title=Valsts valodas likums |publisher=Vvk.lv |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> Latvijā valsts valoda ir latviešu (3.pants), un visas valodas, izņemot [[latviešu valoda|latviešu]] un [[lībiešu valoda|lībiešu]], tiek uzskatītas par svešvalodām (5.pants). Izņemot īpaši atrunātos gadījumus, valsts un pašvaldību iestādes izsniedz un pieņem informāciju tikai latviešu valodā. Valsts valodas likums nosaka vairākus valodas lietošanas ierobežojumus arī privātuzņēmumiem un to darbiniekiem (6. pants, 2.—4. apakšpunkti). Publiskajā informācijā teksti svešvalodās nedrīkst būt formas vai satura ziņā plašāki par latviskiem tekstiem (21.pants). Salīdzinot ar pēdējo Valodu likuma redakciju, faktiski ir paplašinājušās iespējas rīkot privātos pasākumus bez tulkojuma.{{nepieciešama atsauce}} Starp tām Eiropas valstu lingvistiskām minoritātēm, kuru valodai nav oficiāla statusa, [[krievvalodīgie|krievvalodīgajiem]] Latvijā ir visaugstākais īpatsvars (37,5%, 2000).{{nepieciešama atsauce}} Tālāk seko Ukraina (36,4%, 2005) un Igaunija (29,7%, 2000). === Izglītība === 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 195 vispārizglītojošas skolas vienīgi ar krievu apmācības valodas klasēm un 145 divplūsmu skolas, kurās bija klases gan ar latviešu, gan ar krievu apmācības valodu. 2004.—2006. gada [[Latvijas skolu reforma]] noteica, ka publiskajās vidusskolās (10.—12. klasēs) vismaz 40% mācību stundu jānotiek [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Tādēļ līdz 2006./2007. mācību gadam 148 mazākumtautību skolās ar krievu mācību valodu un 92 divplūsmu skolās notika pāreja uz krievu-latviešu [[divvalodu izglītība]]s programmu. Krievu valodu kā mācību valodu šajā mācību gadā lietoja 70 683 skolēnu jeb 26,6% no visiem skolu audzēkņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/latvia/integracija/mazakumtautibu-izglitiba/ |title=ĀM informatīvs materiāls ''mfa.gov.lv'' |publisher=Mfa.gov.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111205014655/http://www.mfa.gov.lv/lv/latvia/integracija/mazakumtautibu-izglitiba/ |archivedate=2011-12-05 }}</ref> 2018./2019. mācību gadā palika 88 skolas ar krievu apmācības valodu pamatskolas klasēs un 57 divplūsmu skolas.<ref>[https://izm.gov.lv/images/statistika/izglitiba/2018_2019/VS_skolu_sk_18.xlsx Vispārizglītojošo skolu skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191231123042/https://izm.gov.lv/images/statistika/izglitiba/2018_2019/VS_skolu_sk_18.xlsx |date={{dat|2019|12|31||bez}} }} sk. "pa plūsmām"</ref> Krievu valodu kā svešvalodu 2018. gadā apguva 68 883 skolēni.<ref>[https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/izglitiba/tabulas/izg110/svesvalodu-apguve-visparizglitojosajas-skolas Svešvalodu apguve vispārizglītojošajās skolās (mācību gada sākumā)] CSB</ref> 2017. gada oktobrī tālaika Latvijas izglītības un zinātnes ministrs [[Kārlis Šadurskis]] ierosināja veikt grozījumus [[Latvijas Republikas Izglītības likums|Latvijas Republikas Izglītības likumā]] un Vispārējās izglītības likumā, paredzot no 2019./2020. līdz 2021./2022. mācību gadam mazākumtautību izglītības iestādēs veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību vienīgi latviešu valodā vidusskolu posmā. Vispirms sāka pāreju uz jaunu [[divvalodu izglītība]]s modeli pamatskolas 7.—9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, bet pēc 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Neraugoties uz [[Latvijas Krievu savienība]]s un Krievu skolu atbalsta štāba protestiem ("[[Vislatvijas vecāku sapulce]]" un citas akcijas), 2018. gada 22. martā [[12. Saeima]] pieņēma šos grozījumus.<ref>[https://irir.lv/2018/03/22/pakapenisku-pareju-uz-macibam-latviesu-valoda-vidusskolas-saks-pec-pusotra-gada?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+23.03.2018.&utm_medium=email Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās sāks pēc pusotra gada]{{Novecojusi saite}} irir.lv, 2018. gada 22. martā</ref> Saskaņā ar Izglītības likuma 9. pantu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=50759 |title=Izglītības likums |publisher=Likumi.lv |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> valsts augstskolās studijām jānotiek vienīgi latviešu valodā. Izņēmumi ir izdarīti valodu un kultūru programmām, kā arī noteiktos gadījumos Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Krieviski (9 no 15 privātajām augstskolām) 2008. gadā studēja 34% privāto augstskolu studentu un 10% visu Latvijas studentu.<ref>''Ватолин И.'' [http://www.chas.lv/ru/latvija/news/22513.html Ресурс или угроза?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160604092440/http://www.chas.lv/ru/latvija/news/22513.html |date={{dat|2016|06|04||bez}} }} "[[Čas|Час]]", 14.07.2008. {{ru ikona}}</ref> 2018. gadā krievu valodā studēja 7 % augstskolu studentu: 0,3 % studentu valsts augstskolās un 30 % privātajās augstskolās.<ref>[https://izm.gov.lv/images/statistika/augst_izgl/Augstakas_izglitibas_LV_parskats_2018.pdf Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2018. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191204131613/https://izm.gov.lv/images/statistika/augst_izgl/Augstakas_izglitibas_LV_parskats_2018.pdf |date={{dat|2019|12|04||bez}} }} 71.-72. lpp.</ref> === Kultūra un plašsaziņas līdzekļi === [[Attēls:Russian-language newspapers in Latvia.JPG|250px|right|thumb|Latvijas laikrakstu krievu valodā izlase (2006)]] [[2019. gads|2019]]. gada nogalē [[Latvija|Latvijā]] nāk klajā viens valsts mēroga dienas laikraksti krievu valodā: ''"Cегодня"'', kā arī tiek drukāts vietējais ''"[[Sport-Ekspress|Спорт-Экспресс]]"''. Krievu laikraksti tiek izdoti arī [[Daugavpils|Daugavpilī]], Ogrē, [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Ludza|Ludzā]] un [[Krāslava|Krāslavā]].<ref>[https://abone.lv/uploads/katalogs_2020.pdf Abonēšanas katalogs 2020] 67.-69. lpp. [[Latvijas Pasts]]</ref> Kopumā krievu valodā (ekskluzīvi vai līdzās latviešu valodai) 2007. gadā iznāca 62 avīzes 12 pilsētās un Demenē (kopā Latvijā tika izdotas 259 avīzes).<ref>Latvijas prese. Latvijas izdevējdarbības statistika. — R.: LNB Bibliogrāfijas institūts, 2008. — 87.—91. lpp. {{ISBN|978-9984-607-94-8}}</ref> Krievu valodā [[Latvija|Latvijā]] ir attīstīti interneta resursi; piemēram, privātie ziņu portāli delfi.lv un tvnet.lv ir divvalodīgi. Ievērojama daļa bibliotēku fondu arī ir krieviski: [[2017. gads|2017]]. gada beigās krievu valodā bija 23,78 % Rīgas Centrālās bibliotēkas krājuma vienību,<ref>[http://www.rcb.lv/pub/wp-content/uploads/2018/03/RigaCB_parskats_2017.pdf Rīgas Centrālās bibliotēkas 2017. gada darba pārskats] 22.lpp.</ref> tomēr šis īpatsvars pēdējā desmitgadē ir sarucis, jo [[2005. gads|2005]]. gada sākumā krievu valodā bija 34,35% fondu.<ref>Rīgas Centrālās bibliotēkas 2004. un 2007. gada darba pārskati, citēts pēc ''Кузьмин А.'' [http://www.rusojuz.lv/ru/archive/2008/18492-/ Библиотечные полки — без русских книг] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160630163014/http://www.rusojuz.lv/ru/archive/2008/18492-/ |date={{dat|2016|06|30||bez}} }} 09.04.2008. Salīdzinājumam, pēc 2011. gada tautskaites datiem, Rīgā 55,8% iedzīvotaju krievu valoda bija mājās pārsvarā lietotā valoda — [http://159.148.117.21/sites/default/files/nr_13_2011gada_tautas_skaitisanas_rezultati_isuma_12_00_lv.pdf 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti īsumā]{{Novecojusi saite}} Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 2012 — 6.lpp.</ref> Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2008. gada beigās 37% krājuma bija krievu valodā (29% nebija iedalīti pēc valodām); 2007. gada jaunieguvumos krievu valodā bija 12% vienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author={2} |url=http://www.biblioteka.lv/Zinas/Lists/Posts/Post.aspx?ID=859 |title=Nacionālajā bibliotēkā vairāk sāk lasīt izdevumus angļu, mazāk - krievu valodā |publisher=Biblioteka.lv |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66. pants nosaka, ka mazākumtautību valodās var pārraidīt tikai vienā no Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio programmām. Likuma 28. pants nosaka, ka katrs raidījums notiek vienā valodā, fragmenti citās valodās ir jātulko (ar likumā īpaši paredzētiem izņēmumiem). Filmām jābūt dublētām, subtitrētām vai ieskaņotām valsts valodā, bet bērniem paredzētajām filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā (ar likumā īpaši paredzētiem izņēmumiem). Raidījumi svešvalodās, izņemot īpaši noteiktos gadījumus, jāsubtitrē latviski.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://likumi.lv/doc.php?id=214039 |title=Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums |format=PDF |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> Līdz [[Satversmes tiesa]]s [[2003. gads|2003]]. gada spriedumam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2003-02-0106_Spriedums.pdf |title=Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2003-02-0106 |date= |accessdate=2011-12-06 |archive-date=2019-06-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607023441/http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2003-02-0106_Spriedums.pdf }}</ref> privātie radio un TV nevarēja raidīt minoritāšu valodās vairāk par 25% raidlaika. Pēc NRTP datiem, 2007. gadā krievu valodā bija 31% raidlaika radio un 25,9% televīzijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tap.mk.gov.lv/doc/2005/AMzino_050608.doc |title=Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par 1965. gada Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laika posmā no 2003. līdz 2007. gadam. 98.-100. lpp. |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160923021202/http://tap.mk.gov.lv/doc/2005/AMzino_050608.doc |archivedate=2016-09-23 }}</ref> === Politiskie un cilvēktiesību jautājumi === [[Attēls:28 09 2003 shkoly LV.jpg|thumb|250px|Gājiens krievu skolu aizstāvībai (2003)]] Līdz 2003.—2005. gada [[Krievu skolu aizstāvības štābs|protesta akciju]] vilnim un prāvām [[Satversmes tiesa|Satversmes tiesā]] likumā bija ietverta prasība no 2004. gada pilnībā pāriet uz latviešu valodu publiskajās vidusskolās, kā arī aizliegums publiski līdzfinansēt privātās nelatviešu skolas. Pēc 2004. gada BSZI pētījuma datiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://providus.lv/article_files/1085/original/etnospriedz_LV.pdf?1326902949 |title=Etnopolitiskā spriedze Latvijā: konflikta risinājuma meklējumi — 39. lpp. |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref> par otrās valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai bija 19 % latviešu, 87 % krievu un 75 % citu tautību pārstāvju (kopā 51 % respondentu), pret — 77 % latviešu, 8 % krievu un 18 % citu tautību pārstāvju (kopā 44 % respondentu). [[2006. gada Saeimas vēlēšanas|2006. gada Saeimas vēlēšanu]] programmā [[TB/LNNK]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tb.lv/id-9-saeimas-velesanas/articles/id-9-saeimas-prieksvelesanu-4000-zimju-programma |title=TB/LNNK 2006. g. vēlēšanu programma |publisher=Tb.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140808043036/http://www.tb.lv/id-9-saeimas-velesanas/articles/id-9-saeimas-prieksvelesanu-4000-zimju-programma |archivedate=2014-08-08 }}</ref> un [[VL]]<ref>[http://visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319552 VL aicinājums parakstīties par Satversmes grozījumiem]{{Novecojusi saite}}</ref> iestājās par to, lai pāriet "uz mācībām tikai latviešu valodā mazākumtautību skolās". <!--Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītājas [[Inga Liepa|Ingas Liepas]] vadībā izstrādātas ''Sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2008. līdz 2018. gadam''<ref>http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/kopsavilkums_pamatnostadnes.doc</ref> kurās vairs nav paredzēta integrācija uz latviešu valodas bāzes.<ref>http://news.frut.lv/lv/economics/9048</ref>--> Savukārt apvienības [[PCTVL]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rusojuz.lv/lv/party/Programmas/24543-/ |title=PCTVL rīcības programma — sk. 7.5. pkt |publisher=Zapchel.lv |date= |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170416220850/http://rusojuz.lv/lv/party/Programmas/24543-/ |archivedate=2017-04-16 }}</ref> un [[Saskaņas centrs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.saskanascentrs.lv/index.php?text&id=100&level=1 |title=SC programmas projekta sadaļa "Kultūras un valodas daudzveidība" |publisher=Saskanascentrs.lv |date=2011-11-25 |accessdate=2011-12-06}}</ref> prasīja oficiālā statusa noteikšanu krievu valodai un tās plašāku pielietošanu izglītībā, tomēr [[Saeima]]s vairākums noraidīja šādas iniciatīvas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/070201/Balsoj/005.htm |title=Saeimas 01.12.2007. balsojums par likumprojektu, kas noteiktu mazākumtautības valodas statusu |publisher=Saeima.lv |date= |accessdate=2011-12-06}}</ref><ref>http://www.politika.lv/index.php?id=11089&t=10555</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author= |url=http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/061219/Balsoj/028.htm |title=Saeimas 19.12.2006. balsojums par priekšlikumu uzticēt skolām valsts valodas lietojumu mazākumtautību izglītības programmās |publisher=Saeima.lv |date=2006-12-19 |accessdate=2011-12-06}}</ref> 2007. gada [[Eiropas Padome]]s Cilvēktiesību komisāra memorands Latvijai valodas jomā ietvēra mazākumtautību valodu paplašinātu lietošanu administratīvajā darbībā,<ref name="Hammarberg2007">[https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1134279&BackColorInternet=FEC65B&BackColorIntranet=FEC65B&BackColorLogged=FFC679#P242_35500 Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra memorands, 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120211082646/https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1134279&BackColorInternet=FEC65B&BackColorIntranet=FEC65B&BackColorLogged=FFC679#P242_35500 |date={{dat|2012|02|11||bez}} }}, angliski</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.regnum.ru/news/district-abroad/latvia/742263.html |title=ПАСЕ призывает Латвию уравнять неграждан в правах с гражданами других стран ЕС ''regnum.ru'' |publisher=Regnum.ru |date=2006-11-20 |accessdate=2011-12-06 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140722013350/http://www.regnum.ru/news/district-abroad/latvia/742263.html |archivedate=2014-07-22 }}</ref> kā arī elastīgumu un sadarbību ar vecākiem pārejā uz [[divvalodu izglītība|divvalodu izglītību]].<ref name="Hammarberg2007" /><ref>Starptautisko organizāciju un NVO galveno pretenziju un rekomendāciju Latvijai nacionālo minoritāšu tiesību jomā saraksts: [http://www.mid.ru/bdomp/ns-dgpch.nsf/05a95604fc81125843256da400378f3b/432569ee00522d3c43256e0000316b43!OpenDocument angliski], [http://www.mid.ru/bdomp/ns-dgpch.nsf/05a95604fc81125843256da400378f3b/432569ee00522d3c43256e00003017ad!OpenDocument krieviski], Krievijas ĀM</ref> 2018. un 2019. gadā [[Krievu skolu aizstāvības štābs]] un [[Latvijas Krievu savienība]] organizēja akcijas "[[Vislatvijas vecāku sapulce]]" ar mērķi izteikt protestu pret izglītības krievu valodā samazināšanu Latvijas skolu reformas gaitā.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/lindermans-aizturets-saistiba-ar-runu-vislatvijas-vecaku-sapulce.d?id=50008101 Lindermans aizturēts saistībā ar runu 'Vislatvijas vecāku sapulcē']</ref> === Valodas īpatnības === Latvijas krievu valodā ir virkne iesakņojušos tiešu aizguvumu no latviešu valodas. Piemēram, [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] mītošas karpu ģints zivis tiek apzīmētas ar latīņu izcelsmes vārdu «вимба», nevis standarta krievu vārdiem «сырть» vai «рыбец». Tipiskās atkāpes no literārās krievu valodas, kas saistītas ar letonismu ietekmi, iekļauj teikuma uzbūvi (''открытие посвященной истории учебного заведения экспозиции''), [[kalks|kalku]] lietošanu (''агентура, ревиденты''), datīva konstrukciju attiecināmības izteikšanai (''Педагогам есть повод для радости'').<ref>''Чуянова Э.'' [http://www.lapryal.org/pages/pressa05/4as/4as080705.htm Наш латышский русский язык] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070714033603/http://www.lapryal.org/pages/pressa05/4as/4as080705.htm |date={{dat|2007|07|14||bez}} }}, "[[Čas]]" 08.07.2005.</ref> Reizēm īpatnības ieviešas [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[poļu valoda]]s, krievu sarunvalodas un vecu Latgales iedzīvotāju runas ietekmē: kā tādas parādības nosauc afrikatizāciju, ''ч'' un ''щ'' izrunāšanu cieto līdzskaņu veidā, ''o'' diftongizāciju (''вот, школа''), līdzskaņu dubultošanās iztrūkumu (''касса, гамма'').<ref>''Лигута Т. В., Клочкова Н.'' [https://web.archive.org/web/20080504024043/http://www.dialogi.lv/article.php?id=35&t=0&rub=5 Так говорит русская Латвия] (2004). Saīsināts variantrs publiskots kā [https://web.archive.org/web/20070929133621/http://www.obrazovanie.lv/modules/press/article.php?storyid=23 «Русский язык в Латвии: социолингвистический профиль ситуации»] {{ru ikona}} — ''«Образование и карьера»'' № 16/2004</ref> == Skatīt arī == * [[Valodu politika Latvijā]] * [[Krievvalodīgie]] * [[Baltijas pārkrievošana]] * [[Raihmans pret Latviju]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090306090445/http://www.lu.lv/laikraksts/zinatne/296/etnisko_attiecibu_fakors.pdf Etnisko attiecību faktors Latvijas vēsturē 20. gadsimtā (zinātniskās konferences materiāli). — LU: Rīga, 2008. (.pdf)] * [https://web.archive.org/web/20080526051017/http://www.liis.lv/latval/valoda/v9.htm Latvijas valodas likumi] (1918—1999) * Saeimas [http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/070201/st070201.htm#s6 debates] un [http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/070201/Balsoj/005.htm balsojums] 01.02.2007. par PCTVL grozījumiem Valsts valodas likumā, kas ierosināja noteikt nacionālās minoritātes valodas statusu * Diskusija [http://rus.delfi.lv/archive/russkij-yazyk-v-latvii-ischet-zhilploschad-zadvorki-istorii-ne-predlagat.d?id=12533386 Krievu valoda Latvijā meklē mitekli. Vēsturiskos graustus nepiedāvāt!] [[Delfi (portāls)|DELFI]] (2005){{ru ikona}} * ''Liguta T., Kločko N.'' [https://web.archive.org/web/20070930224600/http://www.dialogi.lv/article.php?id=35&t=0&rub=5 Tā runā krievu Latvija] (2004) {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070714033603/http://www.lapryal.org/pages/pressa05/4as/4as080705.htm Mūsu latviešu krievu valoda] {{ru ikona}} * "Komsomoļskaja pravda" raksts [http://rus.delfi.ee/press/kp/article.php?id=15106820 Kā tas būs krieviski?] (2007){{ru ikona}} * ''Cālīte A.'' [http://www.apollo.lv/portal/news/articles/75060 "... un spīdoša krievu valoda"]{{Novecojusi saite}} "Latvijas Avīze", 2007 * Russian in Latvia // [https://bookshop.europa.eu/en/euromosaic-iii-pbNC7406031/ ''Euromosaic'' pētījums] 184.-188. lpp. {{en ikona}} * ''Dribins L.'' [http://archive.politika.lv/index.php?id=3867 Vai krievu valoda aiziet?]{{Novecojusi saite}} [[Politika.lv]], 2002 * ''Равдин Б.'' [https://web.archive.org/web/20160920064719/http://seminariumhumanitatis.positiv.lv/3%20almanax/almanax%203%20ravdin.htm Русское образование и меньшинственные проблемы в Латвии 1920-1930 годы. (krievu valoda LR izglītības sistēmā 1920.-30. gados)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievu valoda]] [[Kategorija:Latvijas kultūra]] [[Kategorija:Latvijas politika]] oqdir5ptoppnm169rhog7gqcst5irm4 0 30636 4484310 4382120 2026-06-19T14:21:26Z Bendžamins 76862 4484310 wikitext text/x-wiki '''Viljamss''', ({{val|en|Williams}}, no [[personvārds|personvārda]] [[Viljams (personvārds)|Viljams]] (''William''); sieviešu dzimtē [[Viljamsa]]) ir ļoti izplatīts [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. Uzvārda cilmes vieta ir [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Anglija]], bet vēlāk tas kļuva ļoti izplatīts [[Velsa|Velsā]]. Mūsdienās tas ir otrs izplatītākais uzvārds Velsā, trešais izplatītākais visā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopumā, trešais izplatītākais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Austrālija|Austrālijā]], piektais izplatītākais [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Personas ar šādu uzvārdu: * [[Davids Viljamss]] (''Dafydd Rhys Williams''; 1954) — Kanādas kosmonauts; * [[Deriks Viljamss]] (''Derrick Williams''; 1991) — ASV basketbolists; * [[Derons Viljamss]] (''Deron Williams''; 1984) — ASV basketbolists; * [[Donalds Viljamss]] (''Donald E. Williams''; 1942) — ASV kosmonauts; * [[Džastins Viljamss]] (''Justin Williams''; 1981) — Kanādas hokejists; * [[Džefrijs Viljamss]] (''Jeffrey Nels Williams''; 1958) — ASV kosmonauts; * [[Džonijs Viljamss]] (''Jonny Williams''; 1993) — Velsas futbolists; * [[Elija Viljamss]] (''Elijah Williams''; 1809—1854) — angļu šahists; * [[Ešlijs Viljamss]] (''Ashley Williams''; 1984) — Velsas futbolists; * [[Farels Viljamss]] (''Pharrell Williams''; 1973) — ASV dziedātājs, dziesmu autors; * [[Frenks Viljamss]] (''Francis Williams''; 1942) — ''WilliamsF1'' komandas vadītājs un dibinātājs; * [[Gardners Viljamss]] (''Gardner Williams''; 1877 — 1933) — ASV peldētājs; * [[Henks Viljamss]] (''Hank Williams''; 1923—1953) — ASV mūziķis; * [[Injaki Viljamss]] (''Iñaki Williams''; 1994) — Spānijas futbolists; * [[Kliftons Viljamss]] (''Clifton Williams'', 1932—1967) — ASV kosmonauts; * [[Kristofers Viljamss]] (''Christopher Williams''), ASV kosmonauts, fiziķis (dzimis 1983. gadā) * [[Leitons Viljamss]] (''Leighton Williams''; 1977) — Velsas šahists; * [[Lū Viljamss]] (''Lou Williams''; 1986) — ASV basketbolists; * [[Marks Viljamss]] (''Mark Williams''; 1975) — Velsas snūkerists; * [[Mo Viljamss]] (''Maurice (Mo) Williams''; 1982) — ASV basketbolists; * [[Monjē Viljamss]] (''Monier Williams''; 1819—1899) — angļu valodnieks un indologs; * [[Neko Viljamss]] (''Neco Williams''; 2001) — Velsas futbolists; * [[Niko Viljamss]] (''Nico Williams''; 2002) — Spānijas futbolists; * [[Ralfs Vons-Viljamss]] (''Ralph Vaughan Williams''; 1872—1958) — angļu komponists; * [[Robijs Viljamss]] (''Robbie Williams''; 1974) — angļu dziedātājs; * [[Robins Viljamss]] (''Robin Williams''; 1951—2014) — ASV aktieris un komiķis; * [[Ronvens Viljamss]] (''Ronwen Williams''; 1992) — Dienvidāfrikas futbolists; * [[Tenesijs Viljamss]] (''Tennessee Williams''; 1911—1983) — ASV dramaturgs. == Skatīt arī == * [[Viljamsa]] * ''[[Williams]]'' {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] 25wj8z4z74uxqim8zpki796id1563ud 0 33217 4484436 4182160 2026-06-20T04:21:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484436 wikitext text/x-wiki [[File:P4-apzimejums.jpg|thumb|Reģionālo autoceļu apzīmējums]] [[File:P4_Licos.JPG|right|thumb|Autoceļa [[P4]] posms Līčos]] [[File:P83 (Latvia).jpg|thumb|Reģionālais autoceļš [[P83]] ar grants segumu]] '''Latvijas reģionālie autoceļi''' ir autotransporta kustībai paredzētie valsts autoceļi, kas iekļauti reģionālo autoceļu kategorijā. Reģionālie autoceļi Latvijā tiek apzīmēti ar baltas krāsas burtu P un attiecīgā ceļa kārtas numuru uz tumši zila taisnstūra formas laukuma Pēc 2017. gada 31. decembra datiem [[Latvija|Latvijā]] reģionālo autoceļu garums sasniedza 5457 km, no kuriem ar asfaltbetona jeb melno segumu noklāti 4626 km, bet ar grants vai šķembu segumu - 831 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2018/08/Latvijas_Valsts_Celi_2017_115x118_tumszils_20180717_1550.pdf |title=Latvijas valsts ceļi. Valsts autoceļu tīkls 2017. Statistika. |access-date={{dat|2018|08|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190626211014/https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2018/08/Latvijas_Valsts_Celi_2017_115x118_tumszils_20180717_1550.pdf |archivedate={{dat|2019|06|26||bez}} }}</ref> == Reģionālo autoceļu uzskaitījums == {|class="wikitable" style="font-size:90%" ! rowspan="3" | Autoceļa<br />maršruta<br />indekss ! rowspan="3" | Autoceļa maršruta nosaukums ! colspan="4" | Autoceļa maršruta parametri |- ! rowspan="2" | <small>maršruta<br />kopgarums (km)</small> ! colspan="3" | <small>tai skaitā (km)</small> |- ! <small>posmi ārpus<br />pilsētām</small> ! <small>posmi<br />pilsētās</small> ! <small>sakrītošie posmi<br />ar citiem maršr.</small> |- ! [[Autoceļš P1|P1]] | [[Rīga]]—[[Carnikava]]—[[Ādaži]] | 32,3 | 16,5 | 15,3 | 0,5 |- ! [[Autoceļš P2|P2]] | [[Juglas papīrfabrikas ciemats]]—[[Upesciems]] | 2,7 | 2,7 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P3|P3]] | [[Garkalne]]—[[Alauksts]] | 92,7 | 92,7 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P4|P4]] | [[Rīga]]—[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] | 101,4 | 93,5 | 5,6 | 2,3 |- ! [[Autoceļš P5|P5]] | [[Ulbroka]]—[[Ogre]] | 26,2 | 25 | 1,2 | 0 |- ! [[Autoceļš P6|P6]] | [[Saulkrasti]]—[[Sēja (ciems)|Sēja]]—[[Ragana (ciems)|Ragana]] | 22,9 | 22,5 | 0,4 | 0 |- ! [[Autoceļš P7|P7]] | [[Ragana (ciems)|Ragana]]—[[Turaida (Sigulda)|Turaida]] | 9,8 | 9,8 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P8|P8]] | [[Inciems]]—[[Sigulda]]—[[Ķegums]] | 74,4 | 64,1 | 9,7 | 0,6 |- ! [[Autoceļš P9|P9]] | [[Ragana (ciems)|Ragana]]—[[Limbaži]] | 40,5 | 37,1 | 3,4 | 0 |- ! [[Autoceļš P10|P10]] | [[Inčukalns]]—[[Ropaži]]—[[Ikšķile]] | 41,2 | 39,5 | 0,6 | 1,1 |- ! [[Autoceļš P11|P11]] | [[Kocēni]]—[[Limbaži]]—[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]] | 60,9 | 55,7 | 5,2 | 0 |- ! [[Autoceļš P12|P12]] | [[Limbaži]]—[[Salacgrīva]] | 47 | 44,1 | 2,1 | 0,8 |- ! [[Autoceļš P13|P13]] | [[Limbaži]]—[[Aloja]] | 32,5 | 30,3 | 1,8 | 0,4 |- ! [[Autoceļš P14|P14]] | [[Umurga]]—[[Cēsis]]—[[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvi]] | 42,7 | 38,6 | 3,3 | 0,8 |- ! [[Autoceļš P15|P15]] | [[Ainaži]]—[[Matīši]] | 59,8 | 56,3 | 3,5 | 0 |- ! [[Autoceļš P16|P16]] | [[Valmiera]]—[[Matīši]]—[[Mazsalaca]] | 45,3 | 42 | 3,3 | 0 |- ! [[Autoceļš P17|P17]] | [[Valmiera]]—[[Rūjiena]]—[[Igaunija]]s robeža ([[Unguriņi]]) | 55,9 | 53,2 | 2,7 | 0 |- ! [[Autoceļš P18|P18]] | [[Valmiera]]—[[Smiltene]] | 35,8 | 32,9 | 2,9 | 0 |- ! [[Autoceļš P19|P19]] | [[Ape]] ([[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šoseja]])— [[Igaunija]]s robeža | 4,9 | 3,2 | 1,7 | 0 |- ! [[Autoceļš P20|P20]] | [[Valmiera]]—[[Cēsis]]—[[Drabeši]] | 39,7 | 37,5 | 2,2 | 0 |- ! [[Autoceļš P21|P21]] | [[Rūjiena]]—[[Mazsalaca]] | 21,4 | 18,8 | 2,6 | 0 |- ! [[Autoceļš P22|P22]] | [[Valka]]—[[Rūjiena]] | 51,2 | 45,5 | 5,7 | 0 |- ! [[Autoceļš P23|P23]] | [[Valka]]—[[Vireši]] | 48,1 | 48,1 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P24|P24]] | [[Smiltene]]—[[Valka]] | 44,3 | 41 | 3,3 | 0 |- ! [[Autoceļš P25|P25]] | [[Smiltene]]—[[Strenči]] | 29,5 | 26,7 | 2,1 | 0,7 |- ! [[Autoceļš P26|P26]] | [[Seda]]s pievedceļš | 2,8 | 2,4 | 0,4 | 0 |- ! [[Autoceļš P27|P27]] | [[Smiltene]]—[[Gulbene]] | 64,5 | 59,7 | 4,8 | 0 |- ! [[Autoceļš P28|P28]] | [[Priekuļi]]—[[Rauna]] | 19 | 19 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P29|P29]] | [[Rauna]]—([[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šoseja]])—[[Drusti]]—[[Jaunpiebalga]] | 31,8 | 31,8 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P30|P30]] | [[Cēsis]]—[[Vecpiebalga]]—[[Madona]] | 85,7 | 81,9 | 3,8 | 0 |- ! [[Autoceļš P31|P31]] | [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]—[[Drabeši]] | 52,3 | 52,1 | 0 | 0,2 |- ! [[Autoceļš P32|P32]] | [[Augšlīgatne]]—[[Skrīveri]] | 74,7 | 73,6 | 0 | 1,1 |- ! [[Autoceļš P33|P33]] | [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]—[[Jaunpiebalga]]—Saliņkrogs | 60,7 | 60,5 | 0 | 0,2 |- ! [[Autoceļš P34|P34]] | [[Sinole]]—Silakrogs | 41,6 | 41,6 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P35|P35]] | [[Gulbene]]—[[Balvi]]—[[Viļaka]]—[[Krievija]]s robeža ([[Vientuļi]]) | 69,7 | 61,8 | 7,9 | 0 |- ! [[Autoceļš P36|P36]] | [[Rēzekne]]—[[Gulbene]] | 87,2 | 82,7 | 3,5 | 1 |- ! [[Autoceļš P37|P37]] | [[Pļaviņas]] ([[Gostiņi]])—[[Madona]]—[[Gulbene]] | 91,4 | 84,6 | 6,8 | 0 |- ! [[Autoceļš P38|P38]] | [[Cesvaine]]—[[Velēna (ciems)|Velēna]] | 37,6 | 36,7 | 0,9 | 0 |- ! [[Autoceļš P39|P39]] | [[Alūksne]]—[[Ape]] | 28,1 | 23,8 | 4 | 0,3 |- ! [[Autoceļš P40|P40]] | [[Alūksne]]—[[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaiceva]] | 25 | 22,3 | 2,7 | 0 |- ! [[Autoceļš P41|P41]] | [[Alūksne]]—[[Liepna]] | 33 | 30,6 | 2,4 | 0 |- ! [[Autoceļš P42|P42]] | [[Viļaka]]—[[Zaiceva (Pededzes pagasts)|Zaiceva]]—[[Krievija]]s robeža ([[Pededze (ciems)|Pededze]]) | 47,4 | 47,4 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P43|P43]] | [[Litene]]—[[Alūksne]] | 27,3 | 24,4 | 2,9 | 0 |- ! [[Autoceļš P44|P44]] | [[Ilzene]]—[[Līzespasts]] | 21,7 | 21,7 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P45|P45]] | [[Viļaka]]—[[Kārsava]] | 52,5 | 49,5 | 3 | 0 |- ! [[Autoceļš P46|P46]] | [[Dubļava|Dubļeva]]—[[Cērpene]] | 22,8 | 22,8 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P47|P47]] | [[Balvi]]—[[Kapūne]] | 24 | 22,6 | 1,4 | 0 |- ! [[Autoceļš P48|P48]] | [[Kārsava]]—[[Tilža]]—[[Dubļukalns]] | 47,8 | 47,8 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P49|P49]] | [[Kārsava]]—[[Ludza]]—[[Ezernieki]] | 75,7 | 71,4 | 4,3 | 0 |- ! [[Autoceļš P50|P50]] | [[Kārsava]]—[[Krievija]]s robeža ([[Goliševa|Aizgārša]]) | 15,2 | 15,2 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P51|P51]] | [[Ventspils]] pievedceļš | 2,5 | 1,9 | 0,6 | 0 |- ! [[Autoceļš P52|P52]] | [[Zilupe]]—[[Šķaune]]—[[Ezernieki]] | 59,3 | 56,9 | 2,4 | 0 |- ! [[Autoceļš P53|P53]] | [[Duči]]—[[Limbaži]] | 26,8 | 26,1 | 0,7 | 0 |- ! [[Autoceļš P54|P54]] | [[Rēzekne]]—[[Greiškāni]] | 6,7 | 2,6 | 4,1 | 0 |- ! [[Autoceļš P55|P55]] | [[Rēzekne]]—[[Dagda]] | 58 | 55,3 | 1,9 | 0,8 |- ! [[Autoceļš P56|P56]] | [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]—[[Kaunata]] | 27,3 | 27,3 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P57|P57]] | [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]—[[Dagdas Sloboda|Sloboda]] | 36,3 | 36,3 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P58|P58]] | [[Viļāni]]—[[Preiļi]]—[[Špoģi]] | 62,2 | 55,8 | 6,4 | 0 |- ! [[Autoceļš P59|P59]] | [[Viļāni]]—[[Ružina]]—[[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] | 29,1 | 27,5 | 1,6 | 0 |- ! [[Autoceļš P60|P60]] | [[Dagda]]—[[Aglona]] | 35,3 | 34,2 | 1,1 | 0 |- ! [[Autoceļš P61|P61]] | [[Krāslava]]—[[Dagda]] | 34,3 | 30,9 | 3,4 | 0 |- ! [[Autoceļš P62|P62]] | [[Krāslava]]—[[Preiļi]]—[[Madona]] (Madonas apvedceļš) | 148,3 | 137,5 | 10,8 | 0 |- ! [[Autoceļš P63|P63]] | [[Līvāni]]—[[Preiļi]] | 35,5 | 33,9 | 1,6 | 0 |- ! [[Autoceļš P64|P64]] | [[Višķi]]—[[Nīcgale]] | 31,5 | 31,5 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P65|P65]] | [[Stropi]]—[[Krauja (Naujenes pagasts)|Krauja]] | 4,6 | 4,6 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P66|P66]] | [[Daugavpils]] apvedceļš ([[Tabore]]—[[Laucese]]) | 10,1 | 9,4 | 0 | 0,7 |- ! [[Autoceļš P67|P67]] | [[Daugavpils]]—[[Tilti (Līksnas pagasts)|Tilti]] | 10,9 | 2,8 | 8,1 | 0 |- ! [[Autoceļš P68|P68]] | [[Daugavpils]]—[[Skrudaliena]]—[[Baltkrievija]]s robeža ([[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]) | 29,7 | 26,4 | 2,8 | 0,5 |- ! [[Autoceļš P69|P69]] | [[Skrudaliena]]—[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—[[Krāslava]] | 34,3 | 33,3 | 1 | 0 |- ! [[Autoceļš P70|P70]] | [[Svente]]—[[Lietuva]]s robeža ([[Subate]]) | 39 | 36,7 | 2,3 | 0 |- ! [[Autoceļš P72|P72]] | [[Ilūkste]] (Virsaiši)—[[Bebrene]]—[[Birži (Salas pagasts)|Birži]] | 71,3 | 68,4 | 2,9 | 0 |- ! [[Autoceļš P73|P73]] | [[Vecumnieki]]—[[Nereta]]—[[Subate]] | 116,1 | 113,2 | 2,9 | 0 |- ! [[Autoceļš P74|P74]] | Siliņi—[[Aknīste]] | 22,9 | 22,5 | 0,4 | 0 |- ! [[Autoceļš P75|P75]] | [[Jēkabpils]]—[[Lietuva]]s robeža ([[Nereta]]) | 60,5 | 53,2 | 6,9 | 0,4 |- ! [[Autoceļš P76|P76]] | [[Aizkraukle]]—[[Jēkabpils]] | 46 | 43,1 | 2,9 | 0 |- ! [[Autoceļš P77|P77]] | [[Ventspils]]—[[Dundaga]] | 56,2 | 49,8 | 6,4 | 0 |- ! [[Autoceļš P78|P78]] | [[Pļaviņas]]—[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] | 32,2 | 32,2 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P79|P79]] | [[Koknese]]—[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] | 37,9 | 37,9 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P80|P80]] | [[Tīnūži]]—[[Koknese]] | 52,1 | 52,1 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P81|P81]] | [[Bērzaune (ciems)|Bērzaune]]—[[Vestiena]]—[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] | 27 | 27 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P82|P82]] | [[Jaunkalsnava]]—[[Lubāna]] | 56 | 54,3 | 1,4 | 0,3 |- ! [[Autoceļš P83|P83]] | [[Lubāna]]—[[Dzelzava]] | 24 | 23,2 | 0,8 | 0 |- ! [[Autoceļš P84|P84]] | [[Madona]]—[[Varakļāni]] | 49 | 46,6 | 2 | 0,4 |- ! [[Autoceļš P85|P85]] | [[Rīgas HES]]—[[Jaunjelgava]] | 56,9 | 55,1 | 1,8 | 0 |- ! [[Autoceļš P86|P86]] | [[Sērene]]—[[Kalnieši]] | 37,9 | 37,9 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P87|P87]] | [[Bauska]]—[[Aizkraukle]] | 82,8 | 73,3 | 9,3 | 0,2 |- ! [[Autoceļš P88|P88]] | [[Bauska]]—[[Linde]] | 51 | 51 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P89|P89]] | [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]] | 55,8 | 55,8 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P90|P90]] | [[Rīgas HES]]—[[Pulkarne (Ķekavas pagasts)|Pulkarne]] | 2,3 | 2,3 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P91|P91]] | [[Mežvidi (Baldones pagasts)|Mežvidi]]—[[Baldone]] | 3,2 | 1,2 | 2 | 0 |- ! [[Autoceļš P92|P92]] | [[Iecava]]—[[Stelpe]] | 24,6 | 24,6 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P93|P93]] | [[Jelgava]]—[[Iecava]] | 30,6 | 27,3 | 3,3 | 0 |- ! [[Autoceļš P94|P94]] | [[Jelgava]]—[[Staļģene]]—[[Code]] | 35,5 | 34,2 | 1,3 | 0 |- ! [[Autoceļš P95|P95]] | [[Jelgava]]—[[Tērvete (Tērvetes pagasts)|Tērvete]]—[[Lietuva]]s robeža ([[Žagare]]) | 43,6 | 37,9 | 5,7 | 0 |- ! [[Autoceļš P96|P96]] | Pūri—[[Auce]]—[[Grīvaiši]] | 78,1 | 74,8 | 3,3 | 0 |- ! [[Autoceļš P97|P97]] | [[Jelgava]]—[[Dobele]]—[[Annenieki]] | 45,4 | 33,1 | 12,3 | 0 |- ! [[Autoceļš P98|P98]] | [[Jelgava]] ([[Tušķi]])—[[Tukums]] | 50 | 46,5 | 3,5 | 0 |- ! [[Autoceļš P99|P99]] | [[Jelgava]]—[[Kalnciems]] | 23,3 | 19,6 | 3,7 | 0 |- ! [[Autoceļš P100|P100]] | [[Jelgava]]—[[Dalbe]] | 10,4 | 6,7 | 3,7 | 0 |- ! [[Autoceļš P101|P101]] | [[Kalnciems]]—[[Kūdra (Jūrmala)|Kūdra]] | 11,6 | 11,6 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P102|P102]] | [[Dobele]]—[[Jaunbērze]] | 13,7 | 12,5 | 1,2 | 0 |- ! [[Autoceļš P103|P103]] | [[Dobele]]—[[Bauska]] | 72,9 | 67,7 | 5,2 | 0 |- ! [[Autoceļš P104|P104]] | [[Tukums]]—[[Auce]]—[[Lietuva]]s robeža ([[Vītiņi]]) | 68 | 65,2 | 1,6 | 1,2 |- ! [[Autoceļš P105|P105]] | [[Būtnāri]]—[[Saldus]]—[[Ezere]] | 37,1 | 35,5 | 1,6 | 0 |- ! [[Autoceļš P106|P106]] | [[Ezere]]—[[Embūte]]—[[Grobiņa]] | 81,2 | 80,7 | 0,5 | 0 |- ! [[Autoceļš P107|P107]] | [[Skrunda]]—[[Ezere]] | 36,5 | 36,5 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P108|P108]] | [[Ventspils]]—[[Kuldīga]]—[[Saldus]] | 106,1 | 95,2 | 10,9 | 0 |- ! [[Autoceļš P109|P109]] | [[Kandava]]—[[Saldus]] | 53,2 | 47,3 | 4,9 | 1 |- ! [[Autoceļš P110|P110]] | [[Liepāja]]—[[Tāši]] | 6,2 | 3,1 | 3,1 | 0 |- ! [[Autoceļš P111|P111]] | [[Ventspils]] ([[Leči]])—[[Grobiņa]] | 95,5 | 93,3 | 2,2 | 0 |- ! [[Autoceļš P112|P112]] | [[Kuldīga]]—[[Aizpute]]—Līči | 69,1 | 65 | 4,1 | 0 |- ! [[Autoceļš P113|P113]] | [[Grobiņa]]—[[Bārta]]—[[Rucava]] | 51,7 | 51 | 0,7 | 0 |- ! [[Autoceļš P114|P114]] | [[Priekule]]—[[Lietuva]]s robeža (Plūdoņi) | 22,8 | 20,3 | 2,5 | 0 |- ! [[Autoceļš P115|P115]] | [[Aizpute]]—[[Kalvene]] | 17 | 15,1 | 1,9 | 0 |- ! [[Autoceļš P116|P116]] | [[Kuldīga]]—[[Skrunda]]—[[Embūte]] | 61,7 | 55,3 | 6,4 | 0 |- ! [[Autoceļš P117|P117]] | [[Skrunda]]—[[Aizpute]] | 26 | 23,8 | 2,2 | 0 |- ! [[Autoceļš P118|P118]] | [[Kuldīga]]s apvedceļš | 9,4 | 6,2 | 3,2 | 0 |- ! [[Autoceļš P119|P119]] | [[Kuldīga]]—[[Alsunga]]—[[Jūrkalne]] | 39,8 | 37,4 | 2,4 | 0 |- ! [[Autoceļš P120|P120]] | [[Talsi]]—[[Stende]]—[[Kuldīga]] | 57,9 | 50,5 | 5 | 2,4 |- ! [[Autoceļš P121|P121]] | [[Tukums]]—[[Kuldīga]] | 83,2 | 78,6 | 4,3 | 0,3 |- ! [[Autoceļš P122|P122]] | [[Ventspils]]—[[Piltene]] | 23,6 | 15 | 8 | 0,6 |- ! [[Autoceļš P123|P123]] | [[Zlēkas]]—[[Ugāle]] | 26,5 | 26,5 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P124|P124]] | [[Ventspils]]—[[Kolka]] | 75 | 75 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P125|P125]] | [[Talsi]]—[[Dundaga]]—[[Mazirbe]] | 57,8 | 55,2 | 2,6 | 0 |- ! [[Autoceļš P126|P126]] | [[Valdgale]]—[[Roja]] | 31,4 | 30,3 | 1,1 | 0 |- ! [[Autoceļš P127|P127]] | [[Talsi]]—[[Upesgrīva (Mērsraga novads)|Upesgrīva]] | 34,3 | 32,7 | 1,4 | 0,2 |- ! [[Autoceļš P128|P128]] | [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]—[[Talsi]] | 73,9 | 67,7 | 6,2 | 0 |- ! [[Autoceļš P129|P129]] | [[Talsi|Talsu]] apvedceļš | 6,7 | 6,7 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P130|P130]] | [[Līgas dzirnavas|Līgas]]—[[Kandava]]—[[Veģi]] | 28 | 22,5 | 5,5 | 0 |- ! [[Autoceļš P131|P131]] | [[Tukums]]—[[Ķesterciems]]—[[Mērsrags]]—[[Kolka]] | 107,5 | 105,2 | 2,3 | 0 |- ! [[Autoceļš P132|P132]] | [[Rīga]]—[[Jaunmārupe]] | 10,8 | 9 | 1,8 | 0 |- ! [[Autoceļš P133|P133]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidostas "Rīga"]] pievedceļš | 2,4 | 1,5 | 0,9 | 0 |- ! [[Autoceļš P134|P134]] | Pievedceļš [[Starptautiskā lidosta "Liepāja"|Liepājas lidostai]] | 2,4 | 2,4 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P135|P135]] | [[Priekule]]-[[Vaiņode]] | 19,9 | 19,3 | 0,6 | 0 |- ! [[Autoceļš P136|P136]] | [[Ludza]]—[[Brigi]]—[[Zilupe]] | 28,1 | 28,1 | 0 | 0 |- ! [[Autoceļš P137|P137]] | [[Lapenieki (Ķekavas pagasts)|Lapenieki]]—[[Ķekava]]—[[Ģūģi]] | 13,4 | 9,4 | 4 | 0 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas autoceļi]] * [[Latvijas galvenie autoceļi]] * [[Latvijas vietējie autoceļi]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=65363&from=off Likumi.lv] Likums "Par autoceļiem" * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=189300&from=off Likumi.lv] Grozījumi likumā "Par autoceļiem" * [https://web.archive.org/web/20120405052501/http://www.lvceli.lv/LV/?i=246 Lvceli.lv] Reģionālie autoceļi (P) * [https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem] {{Latvijas reģionālie autoceļi}} {{Latvijas autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi| ]] ed1miox0d2la6s95hrl0e06uan1s3es 0 33218 4484427 4182161 2026-06-20T03:23:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484427 wikitext text/x-wiki [[Attēls:A4-apzimejums.jpg|thumb|250px|Latvijas galveno autoceļu apzīmējums]] [[Attēls:Rigas apvedcels-A4.jpg|thumb|250px|Autoceļš [[A4 (autoceļš)|A4]]]] [[Attēls:Latvijas labāko ceļu karte.jpg|thumb|250px|Latvijas labāko ceļu un dzelzceļu karte 1930. gados. Ar nepārtrauktu melnu līniju iezīmētas tolaik bruģētās šosejas: Varšava-Daugavpils-Rēzekne-Pēterburga (no 1836. gada, tagad A13), Rīga-Jelgava-Šauļi-Kēnigsberga (no 1857. gada, tagad A8), Rīga-Sigulda-Cēsis-Smiltene-Pleskava (no 1849. gada, tagad A2). Tika bruģēta arī Rīgas-Bauskas šoseja (tagad A7).]] '''Galvenie Latvijas autoceļi jeb Augstākās kategorijas autoceļi''' ir [[Latvija]]s valsts autoceļi, kas ietilpst ceļu augstākajā kategorijā un tiem ir nacionāla un starptautiska nozīme. Galvenos Latvijas autoceļus apzīmē ar baltas krāsas burtu A un attiecīgā ceļa kārtas numuru uz sarkana taisnstūra formas laukuma. Pēc 2016. gada 1. janvāra datiem Latvijā galveno autoceļu kopgarums bija 1672 km, visi ar asfaltbetona segumu. == Galveno autoceļu uzskaitījums == * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] — [[Rīga]] ([[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezers]]) — [[Igaunija]]s robeža ([[Ainaži]]) 101,7 km; * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] — [[Rīga]] — [[Sigulda]] — [[Igaunija]]s robeža ([[Veclaicene]]) 195,6 km (atklāta 1849. gadā kā Rīgas-[[Pleskava]]s šoseja); * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] — [[Inčukalns]] — [[Valmiera]] — [[Igaunija]]s robeža ([[Valka]]) 123,7 km; * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] — [[Rīgas apvedceļš]] ([[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezers]] — [[Saulkalne]]) 20,5 km; * [[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]] — [[Rīgas apvedceļš]] ([[Salaspils]] — [[Babīte]]) 40,9 km; * [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] — [[Rīga]] — [[Daugavpils]] — [[Krāslava]] — [[Baltkrievija]]s robeža ([[Paternieki]]) 306,5 km; * [[Autoceļš A7 (Latvija)|A7]] — [[Rīga]] — [[Bauska]] — [[Lietuva]]s robeža ([[Grenctāle]]) 86,1 km; * [[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]] — [[Rīga]] — [[Jelgava]] — [[Lietuva]]s robeža ([[Meitene]]) 76,1 km (uzbūvēta 1830.-1857. gadā); * [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] — [[Rīga]] — [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] — [[Liepāja]] 199,3 km; * [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] — [[Rīga]] — [[Ventspils]] 190,1 km; * [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] — [[Liepāja]] — [[Lietuva]]s robeža ([[Rucava]]) 58,9 km; * [[Autoceļš A12 (Latvija)|A12]] — [[Jēkabpils]] — [[Rēzekne]] — [[Ludza]] — [[Krievija]]s robeža ([[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]) 164,5 km; * [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] — [[Krievija]]s robeža ([[Grebņova]]) — [[Rēzekne]] — Daugavpils — [[Lietuva]]s robeža ([[Medumi]]) 163,4 km (atklāta 1836. gadā kā [[Pēterburga]]s — [[Varšava]]s šosejas daļa); * [[Autoceļš A14 (Latvija)|A14]] — [[Daugavpils apvedceļš]] ([[Tilti (Līksnas pagasts)|Tilti]] — [[Kalkūni]]) 15,6 km; * [[Autoceļš A15 (Latvija)|A15]] — [[Rēzekne]]s apvedceļš 7,1 km. == Attīstības stratēģija 2020—2040 == Stratēģijas mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts autoceļu tīklu, kas nodrošinās Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā. * Valsts galveno autoceļu pārbūves pirmā posma (no 2020. līdz 2030. gadam) prioritārais attīstības virziens ir [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] pārbūve, otrais attīstības virziens ir A2, A8 un A10 posmu esošo divu brauktuvju autoceļu pārbūve, bet trešais attīstības virziens ir A7 Rīga — Bauska — Lietuvas robeža pārbūve, iekļaujot [[Bauska]]s un [[Iecava]]s apvedceļu izbūvi. * otrajā posmā (no 2030. līdz 2035. gadam) paredzēta A1 posma Rīga (Baltezers) — Igaunijas robeža (Ainaži) pārbūve (101,7 km), A10 posma Jūrmala — Tukums pārbūve (48,4 km), A2 posma Lorupes grava — Cēsu pagrieziens pārbūve (31,6 km), E22 posma Koknese — Pļaviņas — Jēkabpils jaunbūve. * trešajā posmā (no 2035. līdz 2040. gadam) paredzēta E22 posma A4 – Jēkabpils pārbūve (116,8 km), A12 posma Jēkabpils – Rēzekne pārbūve (89,0 km), A6 posma Jēkabpils – Daugavpils pārbūve (76,7 km), A10 posma Tukums – Ventspils pārbūve (114,6 km), A9 posma Rīga (Skulte) - Liepāja pārbūve (191,7 km), A2 posma Cēsu pagrieziens – Smiltene pārbūve (48,7 km).<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/ko-paredz-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategija-no-2020-lidz-2040-gadam.d?id=53337653 Ko paredz Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija no 2020. līdz 2040. gadam?] delfi.lv 29.06.2021</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas autoceļi]] * [[Latvijas reģionālie autoceļi]] * [[Latvijas vietējie autoceļi]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=65363&from=off Likumi.lv] Likums "Par autoceļiem" * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=189300&from=off Likumi.lv] Grozījumi likumā "Par autoceļiem" * [https://web.archive.org/web/20050125063351/http://www.lvceli.lv/lv/?i=18 Lvceli.lv] Galvenie autoceļi (A) * [https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{Latvijas autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi| ]] bn4afw5slksjmgfyyrbinbttfdlyytm 0 33247 4484484 4443463 2026-06-20T08:40:10Z Autors 2882 Atjaunota informācija par grupas albumiem un panākumiem. 4484484 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Satellites LV'' |Attēls = Satellites_LV.jpg |Att_izm = |Apraksts = Satellites LV [[2010. gads|2010]]. gadā |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] |Žanrs = [[popmūzika|pops]], [[rokmūzika|roks]], [[elektroniskā mūzika]], [[britpops]], [[postroks]], [[indīroks]] |Gadi = [[1996]]—pašlaik |Dalībnieki = [[Jānis Žilde]]<br />[[Edgars Žilde]]<br />[[Toms Ostrovskis]]<br />[[Mareks Ameriks]]<br />[[Ervings Znotiņš]] }} '''''Satellites LV''''' ir [[Latvija|latviešu]] [[mūzika]]s grupa, kuras sastāvā šobrīd ir apvienības dibinātāji [[Jānis Žilde]] un [[Edgars Žilde]], kā arī [[Toms Ostrovskis]], [[Mareks Ameriks]] un [[Ervings Znotiņš]]. Grupa [[1990. gadi|1990. gadu]] otrajā pusē, kā '''''The Satellites''''', ieguva popularitāti ar vairākiem veiksmīgiem singliem un uzvaru mūzikas festivālā "[[Liepājas Dzintars]]" [[1997]]. gadā. Gan grupas pirmais britpopa albums "Piens", gan arī 2001. gadā izdotais postroka ieraksts "Kind of Glue" ir uzskatāmi par pirmajiem savā stilā izdotiem albumiem Baltijas valstīs.{{Nepieciešama atsauce}} == Vēsture == [[1998]]. gadā iznāca ''The Satellites'' pirmais albums "Piens". Tajā pašā gadā iznāca arī grupas singls "Happy To Follow", bet [[1999]]. gadā iznāca grupas pirmais dubultsingls "This Is More Than You Could Ever Hope/Move Inside". [[Attēls:TheSatellitesPiens.jpg|120px|thumb|right|''The Satellites'' — "Piens" ([[1998]])]] Otrais albums "[[Kind Of Glue]]" datējams ar [[2001. gads|2001]]. gadu, kad līdztekus grupas nosaukuma maiņai (no ''The Satellites'' uz ''Satellites LV'') radikāli mainījās arī grupas skanējums. [[2000. gads|2000]]. gada ieraksta sesiju vidū Edgars Žilde devās studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un turpmākos piecus gadus par viņa gaitām nekas daudz nebija zināms. [[Attēls:KindofGlue.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV — "Kind of Glue" ([[2001. gads|2001]])]] Grupa atjaunoja darbību [[2006. gads|2006]]. gadā. ''Satellites LV'' jaunās muzikālās ietekmes ir ieplūdušas no dažādām pusēm — Edgara ASV iespaidi, "Kubas" [[džezs|džeza]] un [[krautroks|krautroka]] sakausējums, ''The Satellites'' [[Melodija|melodiskums]], vēlīnais "Kind of Glue" [[Postroks|postroka]] posms, "kubas" skaņas, Ervinga taustiņi un Jāņa Žildes soloalbuma "[[Stāvi]]" minimālisms.{{Nepieciešama atsauce}} {{dat|2007|7|16}} iznāca jauns grupas radio singls "Dienas Gaismas Detaļas". Tam sekoja uzstāšanās "[[Positivus AB]]" festivālā. {{dat|2007|9|10}} iznāca jauns grupas radio singls "Karavīriņi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/18975515/noklausies-grupas-satellites-lv-jaunako-dziesmu-karavirini |title=Noklausies grupas 'Satellites LV' jaunāko dziesmu 'Karavīriņi'! |date=2007. gada 17. septembris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/5094966/satellites-lv-piedava-singlu-karavirini |title=«Satellites LV» piedāvā singlu «Karavīriņi» |date=2007. gada 18. septembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Tas tika pirmatskaņots [[Radio SWH]] {{dat||9|12}}. Septembrī radiosingls "Dienas Gaismas Detaļas" studentu radiostacijā "Naba" iekaroja topa 1. vietu un noturējās līderpozīcijās vienu nedēļu. Gan "Dienas Gaismas Detaļas", gan "Karavīriņi" ierakstīti vienā "vasaras ierakstu sesijā". "Rudens ierakstu sesijās" ''Satellites LV'' strādāja ar četriem jauniem skaņdarbiem — "Policija brauc!", "Rotaļlietu veikalā", "Baidos atklāt" un "Pirmais", pēdējais no tiem novembra beigās izvēlēts kā trešais radiosingls. {{dat||12|1}} ''Satellites LV'' uzstājās kā iesildošā grupa britu ''indie'' mūzikas leģendu ''[[The Wedding Present]]'' koncertā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/19321127/the-wedding-present-koncertu-iesildis-zig-zag-un-satellites-lv |title='The Wedding Present' koncertu iesildīs 'Zig Zag' un 'Satellites LV' |date=2007. gada 25. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada janvārī grupas radiosingls "Pirmais" iekaroja "Radio SWH top 20" 1. vietu un noturējās šajā pozīcijā divas nedēļas pēc kārtas. 2008. gada martā pie klausītājiem nonāca ceturtais radiosingls "Policija brauc!", kas Radio "SWH" ieņēma 2. vietu, bet Radio "Naba" sasniedza topa virsotni. [[Attēls:satelliteslvvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Vadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2008. gada 7 oktobrī ''indie''/''shoegaze'' grupa ''[[Tribes of the City]]'', sadarbojoties ar brāļiem Žildēm no ''Satellites LV'', ierakstīja kopīgu dziesmu "Vienā pārī".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4788134/tribes-of-the-city-pied-satellites-lv-viena-pari-audio |title=Tribes Of The City pied. Satellites LV "Vienā pārī" (audio) |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/22115529/noklausies-tribes-of-the-city-jauno-dziesmu-viena-pari |title=Noklausies 'Tribes of the City' jauno dziesmu 'Vienā pārī'! |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Jau 28. novembrī pie klausītājiem nonāca jauns singls "Rotaļlietu veikalā", kā arī b-puse "Vēlos, lai tu zini". [[Attēls:satelliteslvbezvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Bezvadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2009. gadā martā grupa pabeidza darbu pie abiem albumiem un nodod klausītājiem radio singlu "Grāvējs",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/5653807/satellites-lv-gravejs-audio |title=Satellites LV "Grāvējs" (audio) |date=2009. gada 13. februāris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/23223726/satellites-lv-laiz-klaja-singlu-gravejs |title='Satellites LV' laiž klajā singlu 'Grāvējs' |date=2009. gada 13. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas sasniedza topa virsotnes gan [[Radio SWH]] — #2, gan arī [[Rietumu Radio]] — #1. 2009. gada pavasarī grupa plānoja vairākus koncertus gaidāmo albumu prezentāciju ietvaros. Tiek dibināta ierakstu izdevniecība "asd records". 2010. gada 23. februārī ''Satellites LV'' ieguva divas [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons"]] nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|Labākais roka albums]]" ("Vadu") un "Labākais video" (Mārtiņš Grauds "Pirmais"). Cīņā par nomināciju "[[Labākais alternatīvās mūzikas albums|Labākais alternatīvās mūzikas albums]]" grupas ieraksts "Bezvadu" palika otrais aiz ''Tribes of the City''. 2010. gada decembrī iznāca Edgara Žildes solo projekta [[Augusts IV]] [[mazalbums]]. Augusts IV 2011. gada janvārī tika nominēts Mūzikas ierakstu gada balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". 2017. gada oktobrī klajā nāk albums "[https://sejas.tvnet.lv/4552730/satellites-lv-laiz-klaja-albumu-varaviksnes-gala Varavīksnes galā]". Albumu producējusi grupa kopā ar līdzproducentu Gati Zaķi. 2017. gada novembrī "Austras balvas" mūzikas kritiķu un industrijas pārstāvju žūrija [https://sejas.tvnet.lv/4547646/austras-balvu-iegust-satellites-lv-par-albumu-varaviksnes-gala par gada labāko Latvijas albumu nosauc "Varavīksnes galā"]. == Blakusprojekti == === Kuba === [[Attēls:kuba15.jpg|120px|thumb|right|Kuba — "15 Episodes Of Kuba" ([[2003. gads|2003]])]] Grupa sastāvēja no [[Toms Ostrovskis|Toma Ostrovska]], [[Mareks Ameriks|Mareka Amerika]], [[Jānis Žilde|Jāņa Žildes]], [[Martinezs Gonzalezs|Martineza Gonzalesa]], [[Arnis Račinskis|Arņa Račinska]] un [[Mikus Solovejs|Mikus Soloveja]]. [[2002]]. gadā izdotais albums "15 Episodes Of Kuba" 2003. gadā saņēma divas Mūzikas ierakstu gada balvas (nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā debija|Labākā debija]]" un "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums|Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums]]"). [[2005. gads|2005]]. gada novembrī iznāca grupas radio singls "Baku". 2006. gada augustā iznāca grupas radio/TV singls "Aukstu tēju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4803106/kuba-aukstu-teju-augstu-leju-video |title=kuba «Aukstu tēju augstu lēju» (video) |date=2006. gada 16. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Dziesmai tiek izveidots arī video, kura autors ir režisors Roberts Kuļenko. 2006. gadā pēc 5 gadu pastāvēšanas grupa paziņoja par muzikālās darbības pārtraukšanu. === Raadio === Jānis Žilde (Konstruktoriņš) un Arnis Račinskis (Laborants) izveidoja projektu "Raadio", par kura galvenajām ietekmēm min [[1980. gadi|1980. gadu]] popmūziku un tā dēvēto elektronisko "datapop" mūzikas stilu. [[2004. gads|2004]]. gada nogalē tika ierakstīti divi jauni elektroniski skaņdarbi, no kuriem viens ar nosaukumu "Automāts" kļuva par radiosinglu. Dziesma ar Edmunda Jansona videoklipu tika nominēta arī Gada balvai. === "Stāvi" (Jāņa Žildes soloalbums) === [[Attēls:Stavi.jpg|120px|thumb|right|Jānis Žilde — "Stāvi" ([[2004. gads|2004]])]] Albums "Stāvi" tika izdots [[2004. gads|2004]]. gadā un Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā tika nominēts labākā instrumentālās mūzikas albuma kategorijā. Mūzika no šī albuma jau izmantota vairākās kinofilmās.{{Nepieciešama atsauce}} Plates pirmā singla videoklipu darinājis režisors un animators [[Edmunds Jansons]]. Skaņdarbs pagājušogad jau guvis ievērojamus panākumus radio "Naba" gada noslēguma topā un ierindojies augstajā 32. vietā. Animētais video ir savdabīgs ieskats mākslinieka Edmunda Jansona ("[[Haikas]]", "[[Šūpuļdziesma]]", "[[Zvaigžņu tēja]]", "[[Baltā]]") topošajā multiplikācijas filmiņā "[[Šķērrocis]]", tajā izmantoti vairāki fragmenti no jaunās īsfilmas. Filmiņas pamatā ir Heinriha Hofmaņa dzejolis "[[Stāsts par īkšķa sūkātāju]]" ([[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]] tulkojumā). === "Augusts IV" (Edgara Žildes solo projekts) === [[Augusts IV]] ir [[mūzika]]s grupas ''Satellites LV'' dalībnieka Edgara Žildes viena cilvēka solo projekts, kas ierakstīts mājas studijā. [[Attēls:Augusts-IV_EP_2010_Edgars_Zilde.jpg|120px|thumb|right|Augusts IV — "Augusts IV" ([[2010. gads|2010]])]] 2010. gada janvārī "Augusts IV" tika izvirzīts Mūzikas Gada Balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gadabalva.lv/index.php?mact=News,cntnt01,detail,0&cntnt01articleid=7&cntnt01origid=56&cntnt01returnid=75 |title=Noskaidroti nominētie ieraksti Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai 2010|date=2011-01-11|work=gadabalva.lv}}</ref> Pirmais projekta vēstnesis bija radio singls „Mūsu Politika”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4818768/augusts-iv-musu-politika |title=Augusts IV "Mūsu politika" |date=2010. gada 6. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas stāsta par draugu un laika biedru paaudzi kādā noteiktā vēstures posmā. Jau pirmajās nedēļās dziesma iekļuva radio "Naba" rotācijā un Top 10. Laikraksts "Diena" 2011. gada 13. janvāra "Izklaidē" albumam piešķīra 5/5 zvaigznītes, nodēvējot to par "nesteidzīgas ziemas mūziku". 2010. gada 12. decembrī kultūras namā "Ziemeļblāzma" tika uzņemts dziesmas video klips, tā režisore Kate Krolle, operators Aigars Sērmukšs. == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|Satellites LV diskogrāfija}} == Bijušie dalībnieki un viesmākslinieki == * [[Gunārs Rozenbergs]] ([[trompete]]) * [[Jānis Volkmanis]] ([[trompete]]) * [[Mikus Solovejs]] ([[saksofons]]) * [[Tīna Ostrovska]] ([[sitamie instrumenti]], [[ksilofons]], [[vijole]]) * [[Haralds Bondars]] ([[sitamie instrumenti]]) * [[Uldis Zariņš]] ([[bungas]]; [[1996]]—[[2000. gads|2000]]) * [[Laura Ziemele]] ([[vokāls|bekvokāls]]; [[1996]]) * [[Kristīne Blekte]] ([[vokāls|bekvokāls]]; [[1996]]) * [[Egīls Eglītis]] ([[basģitāra]]; [[1996]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.instagram.com/satelliteslv ''Satellites LV'' ''Instagram'' lapa] * [https://www.facebook.com/satelliteslv/ ''Satellites LV'' ''Facebook'' lapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Latvijas britpopa grupas]] [[Kategorija:Latvijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas postroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas indīroka grupas]] 7plekddblzabqwx42miu7meh8dlv21q 4484487 4484484 2026-06-20T08:50:26Z Autors 2882 4484487 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Satellites LV'' |Attēls = Satellites_LV.jpg |Att_izm = |Apraksts = Satellites LV [[2010. gads|2010]]. gadā |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] |Žanrs = [[popmūzika|pops]], [[rokmūzika|roks]], [[elektroniskā mūzika]], [[britpops]], [[postroks]], [[indīroks]] |Gadi = [[1996]]—pašlaik |Dalībnieki = [[Jānis Žilde]]<br />[[Edgars Žilde]]<br />[[Toms Ostrovskis]]<br />[[Mareks Ameriks]]<br />[[Ervings Znotiņš]] }} '''''Satellites LV''''' ir [[Latvija|latviešu]] [[mūzika]]s grupa, kuras sastāvā šobrīd ir apvienības dibinātāji [[Jānis Žilde]] un [[Edgars Žilde]], kā arī [[Toms Ostrovskis]], [[Mareks Ameriks]] un [[Ervings Znotiņš]]. Grupa [[1990. gadi|1990. gadu]] otrajā pusē, kā '''''The Satellites''''', ieguva popularitāti ar vairākiem veiksmīgiem singliem un uzvaru mūzikas festivālā "[[Liepājas Dzintars]]" [[1997]]. gadā. Gan grupas pirmais britpopa albums "Piens", gan arī 2001. gadā izdotais postroka ieraksts "Kind of Glue" ir uzskatāmi par pirmajiem savā stilā izdotiem albumiem Baltijas valstīs.{{Nepieciešama atsauce}} == Vēsture == [[1998]]. gadā iznāca ''The Satellites'' pirmais albums "Piens". Tajā pašā gadā iznāca arī grupas singls "Happy To Follow", bet [[1999]]. gadā iznāca grupas pirmais dubultsingls "This Is More Than You Could Ever Hope/Move Inside". [[Attēls:TheSatellitesPiens.jpg|120px|thumb|right|''The Satellites'' — "Piens" ([[1998]])]] Otrais albums "[[Kind Of Glue]]" datējams ar [[2001. gads|2001]]. gadu, kad līdztekus grupas nosaukuma maiņai (no ''The Satellites'' uz ''Satellites LV'') radikāli mainījās arī grupas skanējums. [[2000. gads|2000]]. gada ieraksta sesiju vidū Edgars Žilde devās studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un turpmākos piecus gadus par viņa gaitām nekas daudz nebija zināms. [[Attēls:KindofGlue.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV — "Kind of Glue" ([[2001. gads|2001]])]] Grupa atjaunoja darbību [[2006. gads|2006]]. gadā. ''Satellites LV'' jaunās muzikālās ietekmes ir ieplūdušas no dažādām pusēm — Edgara ASV iespaidi, "Kubas" [[džezs|džeza]] un [[krautroks|krautroka]] sakausējums, ''The Satellites'' [[Melodija|melodiskums]], vēlīnais "Kind of Glue" [[Postroks|postroka]] posms, "kubas" skaņas, Ervinga taustiņi un Jāņa Žildes soloalbuma "[[Stāvi]]" minimālisms.{{Nepieciešama atsauce}} {{dat|2007|7|16}} iznāca jauns grupas radio singls "Dienas Gaismas Detaļas". Tam sekoja uzstāšanās "[[Positivus AB]]" festivālā. {{dat|2007|9|10}} iznāca jauns grupas radio singls "Karavīriņi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/18975515/noklausies-grupas-satellites-lv-jaunako-dziesmu-karavirini |title=Noklausies grupas 'Satellites LV' jaunāko dziesmu 'Karavīriņi'! |date=2007. gada 17. septembris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/5094966/satellites-lv-piedava-singlu-karavirini |title=«Satellites LV» piedāvā singlu «Karavīriņi» |date=2007. gada 18. septembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Tas tika pirmatskaņots [[Radio SWH]] {{dat||9|12}}. Septembrī radiosingls "Dienas Gaismas Detaļas" studentu radiostacijā "Naba" iekaroja topa 1. vietu un noturējās līderpozīcijās vienu nedēļu. Gan "Dienas Gaismas Detaļas", gan "Karavīriņi" ierakstīti vienā "vasaras ierakstu sesijā". "Rudens ierakstu sesijās" ''Satellites LV'' strādāja ar četriem jauniem skaņdarbiem — "Policija brauc!", "Rotaļlietu veikalā", "Baidos atklāt" un "Pirmais", pēdējais no tiem novembra beigās izvēlēts kā trešais radiosingls. {{dat||12|1}} ''Satellites LV'' uzstājās kā iesildošā grupa britu ''indie'' mūzikas leģendu ''[[The Wedding Present]]'' koncertā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/19321127/the-wedding-present-koncertu-iesildis-zig-zag-un-satellites-lv |title='The Wedding Present' koncertu iesildīs 'Zig Zag' un 'Satellites LV' |date=2007. gada 25. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada janvārī grupas radiosingls "Pirmais" iekaroja "Radio SWH top 20" 1. vietu un noturējās šajā pozīcijā divas nedēļas pēc kārtas. 2008. gada martā pie klausītājiem nonāca ceturtais radiosingls "Policija brauc!", kas Radio "SWH" ieņēma 2. vietu, bet Radio "Naba" sasniedza topa virsotni. [[Attēls:satelliteslvvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Vadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2008. gada 7 oktobrī ''indie''/''shoegaze'' grupa ''[[Tribes of the City]]'', sadarbojoties ar brāļiem Žildēm no ''Satellites LV'', ierakstīja kopīgu dziesmu "Vienā pārī".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4788134/tribes-of-the-city-pied-satellites-lv-viena-pari-audio |title=Tribes Of The City pied. Satellites LV "Vienā pārī" (audio) |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/22115529/noklausies-tribes-of-the-city-jauno-dziesmu-viena-pari |title=Noklausies 'Tribes of the City' jauno dziesmu 'Vienā pārī'! |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Jau 28. novembrī pie klausītājiem nonāca jauns singls "Rotaļlietu veikalā", kā arī b-puse "Vēlos, lai tu zini". [[Attēls:satelliteslvbezvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Bezvadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2009. gadā martā grupa pabeidza darbu pie abiem albumiem un nodod klausītājiem radio singlu "Grāvējs",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/5653807/satellites-lv-gravejs-audio |title=Satellites LV "Grāvējs" (audio) |date=2009. gada 13. februāris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/23223726/satellites-lv-laiz-klaja-singlu-gravejs |title='Satellites LV' laiž klajā singlu 'Grāvējs' |date=2009. gada 13. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas sasniedza topa virsotnes gan [[Radio SWH]] — #2, gan arī [[Rietumu Radio]] — #1. 2009. gada pavasarī grupa plānoja vairākus koncertus gaidāmo albumu prezentāciju ietvaros. Tiek dibināta ierakstu izdevniecība "asd records". 2010. gada 23. februārī ''Satellites LV'' ieguva divas [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons"]] nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|Labākais roka albums]]" ("Vadu") un "Labākais video" (Mārtiņš Grauds "Pirmais"). Cīņā par nomināciju "[[Labākais alternatīvās mūzikas albums|Labākais alternatīvās mūzikas albums]]" grupas ieraksts "Bezvadu" palika otrais aiz ''Tribes of the City''. 2010. gada decembrī iznāca Edgara Žildes solo projekta [[Augusts IV]] [[mazalbums]]. Augusts IV 2011. gada janvārī tika nominēts Mūzikas ierakstu gada balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". 2017. gada oktobrī klajā nāk albums "[https://sejas.tvnet.lv/4552730/satellites-lv-laiz-klaja-albumu-varaviksnes-gala Varavīksnes galā]". Albumu producējusi grupa kopā ar līdzproducentu Gati Zaķi. [[Attēls:Satellites LV Varavīksnes galā.jpg|thumb|Satellites LV "Varavīksnes galā"]] 2017. gada novembrī "Austras balvas" mūzikas kritiķu un industrijas pārstāvju žūrija [https://sejas.tvnet.lv/4547646/austras-balvu-iegust-satellites-lv-par-albumu-varaviksnes-gala par gada labāko Latvijas albumu nosauc "Varavīksnes galā"]. == Blakusprojekti == === Kuba === [[Attēls:kuba15.jpg|120px|thumb|right|Kuba — "15 Episodes Of Kuba" ([[2003. gads|2003]])]] Grupa sastāvēja no [[Toms Ostrovskis|Toma Ostrovska]], [[Mareks Ameriks|Mareka Amerika]], [[Jānis Žilde|Jāņa Žildes]], [[Martinezs Gonzalezs|Martineza Gonzalesa]], [[Arnis Račinskis|Arņa Račinska]] un [[Mikus Solovejs|Mikus Soloveja]]. [[2002]]. gadā izdotais albums "15 Episodes Of Kuba" 2003. gadā saņēma divas Mūzikas ierakstu gada balvas (nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā debija|Labākā debija]]" un "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums|Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums]]"). [[2005. gads|2005]]. gada novembrī iznāca grupas radio singls "Baku". 2006. gada augustā iznāca grupas radio/TV singls "Aukstu tēju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4803106/kuba-aukstu-teju-augstu-leju-video |title=kuba «Aukstu tēju augstu lēju» (video) |date=2006. gada 16. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Dziesmai tiek izveidots arī video, kura autors ir režisors Roberts Kuļenko. 2006. gadā pēc 5 gadu pastāvēšanas grupa paziņoja par muzikālās darbības pārtraukšanu. === Raadio === Jānis Žilde (Konstruktoriņš) un Arnis Račinskis (Laborants) izveidoja projektu "Raadio", par kura galvenajām ietekmēm min [[1980. gadi|1980. gadu]] popmūziku un tā dēvēto elektronisko "datapop" mūzikas stilu. [[2004. gads|2004]]. gada nogalē tika ierakstīti divi jauni elektroniski skaņdarbi, no kuriem viens ar nosaukumu "Automāts" kļuva par radiosinglu. Dziesma ar Edmunda Jansona videoklipu tika nominēta arī Gada balvai. === "Stāvi" (Jāņa Žildes soloalbums) === [[Attēls:Stavi.jpg|120px|thumb|right|Jānis Žilde — "Stāvi" ([[2004. gads|2004]])]] Albums "Stāvi" tika izdots [[2004. gads|2004]]. gadā un Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā tika nominēts labākā instrumentālās mūzikas albuma kategorijā. Mūzika no šī albuma jau izmantota vairākās kinofilmās.{{Nepieciešama atsauce}} Plates pirmā singla videoklipu darinājis režisors un animators [[Edmunds Jansons]]. Skaņdarbs pagājušogad jau guvis ievērojamus panākumus radio "Naba" gada noslēguma topā un ierindojies augstajā 32. vietā. Animētais video ir savdabīgs ieskats mākslinieka Edmunda Jansona ("[[Haikas]]", "[[Šūpuļdziesma]]", "[[Zvaigžņu tēja]]", "[[Baltā]]") topošajā multiplikācijas filmiņā "[[Šķērrocis]]", tajā izmantoti vairāki fragmenti no jaunās īsfilmas. Filmiņas pamatā ir Heinriha Hofmaņa dzejolis "[[Stāsts par īkšķa sūkātāju]]" ([[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]] tulkojumā). === "Augusts IV" (Edgara Žildes solo projekts) === [[Augusts IV]] ir [[mūzika]]s grupas ''Satellites LV'' dalībnieka Edgara Žildes viena cilvēka solo projekts, kas ierakstīts mājas studijā. [[Attēls:Augusts-IV_EP_2010_Edgars_Zilde.jpg|120px|thumb|right|Augusts IV — "Augusts IV" ([[2010. gads|2010]])]] 2010. gada janvārī "Augusts IV" tika izvirzīts Mūzikas Gada Balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gadabalva.lv/index.php?mact=News,cntnt01,detail,0&cntnt01articleid=7&cntnt01origid=56&cntnt01returnid=75 |title=Noskaidroti nominētie ieraksti Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai 2010|date=2011-01-11|work=gadabalva.lv}}</ref> Pirmais projekta vēstnesis bija radio singls „Mūsu Politika”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4818768/augusts-iv-musu-politika |title=Augusts IV "Mūsu politika" |date=2010. gada 6. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas stāsta par draugu un laika biedru paaudzi kādā noteiktā vēstures posmā. Jau pirmajās nedēļās dziesma iekļuva radio "Naba" rotācijā un Top 10. Laikraksts "Diena" 2011. gada 13. janvāra "Izklaidē" albumam piešķīra 5/5 zvaigznītes, nodēvējot to par "nesteidzīgas ziemas mūziku". 2010. gada 12. decembrī kultūras namā "Ziemeļblāzma" tika uzņemts dziesmas video klips, tā režisore Kate Krolle, operators Aigars Sērmukšs. == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|Satellites LV diskogrāfija}} == Bijušie dalībnieki un viesmākslinieki == * [[Gunārs Rozenbergs]] ([[trompete]]) * [[Jānis Volkmanis]] ([[trompete]]) * [[Mikus Solovejs]] ([[saksofons]]) * [[Tīna Ostrovska]] ([[sitamie instrumenti]], [[ksilofons]], [[vijole]]) * [[Haralds Bondars]] ([[sitamie instrumenti]]) * [[Uldis Zariņš]] ([[bungas]]; [[1996]]—[[2000. gads|2000]]) * [[Laura Ziemele]] ([[vokāls|bekvokāls]]; [[1996]]) * [[Kristīne Blekte]] ([[vokāls|bekvokāls]]; [[1996]]) * [[Egīls Eglītis]] ([[basģitāra]]; [[1996]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.instagram.com/satelliteslv ''Satellites LV'' ''Instagram'' lapa] * [https://www.facebook.com/satelliteslv/ ''Satellites LV'' ''Facebook'' lapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Latvijas britpopa grupas]] [[Kategorija:Latvijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas postroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas indīroka grupas]] 78t0v8z5swqvg1c27xt0hnnqyyll7dt 4484488 4484487 2026-06-20T08:51:30Z Autors 2882 4484488 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Satellites LV'' |Attēls = Satellites_LV.jpg |Att_izm = |Apraksts = Satellites LV [[2010. gads|2010]]. gadā |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] |Žanrs = [[popmūzika|pops]], [[rokmūzika|roks]], [[elektroniskā mūzika]], [[britpops]], [[postroks]], [[indīroks]] |Gadi = [[1996]]—pašlaik |Dalībnieki = [[Jānis Žilde]]<br />[[Edgars Žilde]]<br />[[Toms Ostrovskis]]<br />[[Mareks Ameriks]]<br />[[Ervings Znotiņš]] }} '''''Satellites LV''''' ir [[Latvija|latviešu]] [[mūzika]]s grupa, kuras sastāvā šobrīd ir apvienības dibinātāji [[Jānis Žilde]] un [[Edgars Žilde]], kā arī [[Toms Ostrovskis]], [[Mareks Ameriks]] un [[Ervings Znotiņš]]. Grupa [[1990. gadi|1990. gadu]] otrajā pusē, kā '''''The Satellites''''', ieguva popularitāti ar vairākiem veiksmīgiem singliem un uzvaru mūzikas festivālā "[[Liepājas Dzintars]]" [[1997]]. gadā. Gan grupas pirmais britpopa albums "Piens", gan arī 2001. gadā izdotais postroka ieraksts "Kind of Glue" ir uzskatāmi par pirmajiem savā stilā izdotiem albumiem Baltijas valstīs.{{Nepieciešama atsauce}} == Vēsture == [[1998]]. gadā iznāca ''The Satellites'' pirmais albums "Piens". Tajā pašā gadā iznāca arī grupas singls "Happy To Follow", bet [[1999]]. gadā iznāca grupas pirmais dubultsingls "This Is More Than You Could Ever Hope/Move Inside". [[Attēls:TheSatellitesPiens.jpg|120px|thumb|right|''The Satellites'' — "Piens" ([[1998]])]] Otrais albums "[[Kind Of Glue]]" datējams ar [[2001. gads|2001]]. gadu, kad līdztekus grupas nosaukuma maiņai (no ''The Satellites'' uz ''Satellites LV'') radikāli mainījās arī grupas skanējums. [[2000. gads|2000]]. gada ieraksta sesiju vidū Edgars Žilde devās studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un turpmākos piecus gadus par viņa gaitām nekas daudz nebija zināms. [[Attēls:KindofGlue.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV — "Kind of Glue" ([[2001. gads|2001]])]] Grupa atjaunoja darbību [[2006. gads|2006]]. gadā. ''Satellites LV'' jaunās muzikālās ietekmes ir ieplūdušas no dažādām pusēm — Edgara ASV iespaidi, "Kubas" [[džezs|džeza]] un [[krautroks|krautroka]] sakausējums, ''The Satellites'' [[Melodija|melodiskums]], vēlīnais "Kind of Glue" [[Postroks|postroka]] posms, "kubas" skaņas, Ervinga taustiņi un Jāņa Žildes soloalbuma "[[Stāvi]]" minimālisms.{{Nepieciešama atsauce}} {{dat|2007|7|16}} iznāca jauns grupas radio singls "Dienas Gaismas Detaļas". Tam sekoja uzstāšanās "[[Positivus AB]]" festivālā. {{dat|2007|9|10}} iznāca jauns grupas radio singls "Karavīriņi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/18975515/noklausies-grupas-satellites-lv-jaunako-dziesmu-karavirini |title=Noklausies grupas 'Satellites LV' jaunāko dziesmu 'Karavīriņi'! |date=2007. gada 17. septembris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/5094966/satellites-lv-piedava-singlu-karavirini |title=«Satellites LV» piedāvā singlu «Karavīriņi» |date=2007. gada 18. septembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Tas tika pirmatskaņots [[Radio SWH]] {{dat||9|12}}. Septembrī radiosingls "Dienas Gaismas Detaļas" studentu radiostacijā "Naba" iekaroja topa 1. vietu un noturējās līderpozīcijās vienu nedēļu. Gan "Dienas Gaismas Detaļas", gan "Karavīriņi" ierakstīti vienā "vasaras ierakstu sesijā". "Rudens ierakstu sesijās" ''Satellites LV'' strādāja ar četriem jauniem skaņdarbiem — "Policija brauc!", "Rotaļlietu veikalā", "Baidos atklāt" un "Pirmais", pēdējais no tiem novembra beigās izvēlēts kā trešais radiosingls. {{dat||12|1}} ''Satellites LV'' uzstājās kā iesildošā grupa britu ''indie'' mūzikas leģendu ''[[The Wedding Present]]'' koncertā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/19321127/the-wedding-present-koncertu-iesildis-zig-zag-un-satellites-lv |title='The Wedding Present' koncertu iesildīs 'Zig Zag' un 'Satellites LV' |date=2007. gada 25. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada janvārī grupas radiosingls "Pirmais" iekaroja "Radio SWH top 20" 1. vietu un noturējās šajā pozīcijā divas nedēļas pēc kārtas. 2008. gada martā pie klausītājiem nonāca ceturtais radiosingls "Policija brauc!", kas Radio "SWH" ieņēma 2. vietu, bet Radio "Naba" sasniedza topa virsotni. [[Attēls:satelliteslvvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Vadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2008. gada 7 oktobrī ''indie''/''shoegaze'' grupa ''[[Tribes of the City]]'', sadarbojoties ar brāļiem Žildēm no ''Satellites LV'', ierakstīja kopīgu dziesmu "Vienā pārī".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4788134/tribes-of-the-city-pied-satellites-lv-viena-pari-audio |title=Tribes Of The City pied. Satellites LV "Vienā pārī" (audio) |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/22115529/noklausies-tribes-of-the-city-jauno-dziesmu-viena-pari |title=Noklausies 'Tribes of the City' jauno dziesmu 'Vienā pārī'! |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Jau 28. novembrī pie klausītājiem nonāca jauns singls "Rotaļlietu veikalā", kā arī b-puse "Vēlos, lai tu zini". [[Attēls:satelliteslvbezvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Bezvadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2009. gadā martā grupa pabeidza darbu pie abiem albumiem un nodod klausītājiem radio singlu "Grāvējs",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/5653807/satellites-lv-gravejs-audio |title=Satellites LV "Grāvējs" (audio) |date=2009. gada 13. februāris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/23223726/satellites-lv-laiz-klaja-singlu-gravejs |title='Satellites LV' laiž klajā singlu 'Grāvējs' |date=2009. gada 13. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas sasniedza topa virsotnes gan [[Radio SWH]] — #2, gan arī [[Rietumu Radio]] — #1. 2009. gada pavasarī grupa plānoja vairākus koncertus gaidāmo albumu prezentāciju ietvaros. Tiek dibināta ierakstu izdevniecība "asd records". 2010. gada 23. februārī ''Satellites LV'' ieguva divas [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons"]] nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|Labākais roka albums]]" ("Vadu") un "Labākais video" (Mārtiņš Grauds "Pirmais"). Cīņā par nomināciju "[[Labākais alternatīvās mūzikas albums|Labākais alternatīvās mūzikas albums]]" grupas ieraksts "Bezvadu" palika otrais aiz ''Tribes of the City''. 2010. gada decembrī iznāca Edgara Žildes solo projekta [[Augusts IV]] [[mazalbums]]. Augusts IV 2011. gada janvārī tika nominēts Mūzikas ierakstu gada balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". [[Attēls:Satellites LV Varavīksnes galā.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Varavīksnes galā"]] 2017. gada oktobrī klajā nāk albums "[https://sejas.tvnet.lv/4552730/satellites-lv-laiz-klaja-albumu-varaviksnes-gala Varavīksnes galā]". Albumu producējusi grupa kopā ar līdzproducentu Gati Zaķi. 2017. gada novembrī "Austras balvas" mūzikas kritiķu un industrijas pārstāvju žūrija [https://sejas.tvnet.lv/4547646/austras-balvu-iegust-satellites-lv-par-albumu-varaviksnes-gala par gada labāko Latvijas albumu nosauc "Varavīksnes galā"]. == Blakusprojekti == === Kuba === [[Attēls:kuba15.jpg|120px|thumb|right|Kuba — "15 Episodes Of Kuba" ([[2003. gads|2003]])]] Grupa sastāvēja no [[Toms Ostrovskis|Toma Ostrovska]], [[Mareks Ameriks|Mareka Amerika]], [[Jānis Žilde|Jāņa Žildes]], [[Martinezs Gonzalezs|Martineza Gonzalesa]], [[Arnis Račinskis|Arņa Račinska]] un [[Mikus Solovejs|Mikus Soloveja]]. [[2002]]. gadā izdotais albums "15 Episodes Of Kuba" 2003. gadā saņēma divas Mūzikas ierakstu gada balvas (nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā debija|Labākā debija]]" un "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums|Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums]]"). [[2005. gads|2005]]. gada novembrī iznāca grupas radio singls "Baku". 2006. gada augustā iznāca grupas radio/TV singls "Aukstu tēju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4803106/kuba-aukstu-teju-augstu-leju-video |title=kuba «Aukstu tēju augstu lēju» (video) |date=2006. gada 16. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Dziesmai tiek izveidots arī video, kura autors ir režisors Roberts Kuļenko. 2006. gadā pēc 5 gadu pastāvēšanas grupa paziņoja par muzikālās darbības pārtraukšanu. === Raadio === Jānis Žilde (Konstruktoriņš) un Arnis Račinskis (Laborants) izveidoja projektu "Raadio", par kura galvenajām ietekmēm min [[1980. gadi|1980. gadu]] popmūziku un tā dēvēto elektronisko "datapop" mūzikas stilu. [[2004. gads|2004]]. gada nogalē tika ierakstīti divi jauni elektroniski skaņdarbi, no kuriem viens ar nosaukumu "Automāts" kļuva par radiosinglu. Dziesma ar Edmunda Jansona videoklipu tika nominēta arī Gada balvai. === "Stāvi" (Jāņa Žildes soloalbums) === [[Attēls:Stavi.jpg|120px|thumb|right|Jānis Žilde — "Stāvi" ([[2004. gads|2004]])]] Albums "Stāvi" tika izdots [[2004. gads|2004]]. gadā un Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā tika nominēts labākā instrumentālās mūzikas albuma kategorijā. Mūzika no šī albuma jau izmantota vairākās kinofilmās.{{Nepieciešama atsauce}} Plates pirmā singla videoklipu darinājis režisors un animators [[Edmunds Jansons]]. Skaņdarbs pagājušogad jau guvis ievērojamus panākumus radio "Naba" gada noslēguma topā un ierindojies augstajā 32. vietā. Animētais video ir savdabīgs ieskats mākslinieka Edmunda Jansona ("[[Haikas]]", "[[Šūpuļdziesma]]", "[[Zvaigžņu tēja]]", "[[Baltā]]") topošajā multiplikācijas filmiņā "[[Šķērrocis]]", tajā izmantoti vairāki fragmenti no jaunās īsfilmas. Filmiņas pamatā ir Heinriha Hofmaņa dzejolis "[[Stāsts par īkšķa sūkātāju]]" ([[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]] tulkojumā). === "Augusts IV" (Edgara Žildes solo projekts) === [[Augusts IV]] ir [[mūzika]]s grupas ''Satellites LV'' dalībnieka Edgara Žildes viena cilvēka solo projekts, kas ierakstīts mājas studijā. [[Attēls:Augusts-IV_EP_2010_Edgars_Zilde.jpg|120px|thumb|right|Augusts IV — "Augusts IV" ([[2010. gads|2010]])]] 2010. gada janvārī "Augusts IV" tika izvirzīts Mūzikas Gada Balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gadabalva.lv/index.php?mact=News,cntnt01,detail,0&cntnt01articleid=7&cntnt01origid=56&cntnt01returnid=75 |title=Noskaidroti nominētie ieraksti Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai 2010|date=2011-01-11|work=gadabalva.lv}}</ref> Pirmais projekta vēstnesis bija radio singls „Mūsu Politika”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4818768/augusts-iv-musu-politika |title=Augusts IV "Mūsu politika" |date=2010. gada 6. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas stāsta par draugu un laika biedru paaudzi kādā noteiktā vēstures posmā. Jau pirmajās nedēļās dziesma iekļuva radio "Naba" rotācijā un Top 10. Laikraksts "Diena" 2011. gada 13. janvāra "Izklaidē" albumam piešķīra 5/5 zvaigznītes, nodēvējot to par "nesteidzīgas ziemas mūziku". 2010. gada 12. decembrī kultūras namā "Ziemeļblāzma" tika uzņemts dziesmas video klips, tā režisore Kate Krolle, operators Aigars Sērmukšs. == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|Satellites LV diskogrāfija}} == Bijušie dalībnieki un viesmākslinieki == * [[Gunārs Rozenbergs]] ([[trompete]]) * [[Jānis Volkmanis]] ([[trompete]]) * [[Mikus Solovejs]] ([[saksofons]]) * [[Tīna Ostrovska]] ([[sitamie instrumenti]], [[ksilofons]], [[vijole]]) * [[Haralds Bondars]] ([[sitamie instrumenti]]) * [[Uldis Zariņš]] ([[bungas]]; [[1996]]—[[2000. gads|2000]]) * [[Laura Ziemele]] ([[vokāls|bekvokāls]]; [[1996]]) * [[Kristīne Blekte]] ([[vokāls|bekvokāls]]; [[1996]]) * [[Egīls Eglītis]] ([[basģitāra]]; [[1996]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.instagram.com/satelliteslv ''Satellites LV'' ''Instagram'' lapa] * [https://www.facebook.com/satelliteslv/ ''Satellites LV'' ''Facebook'' lapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Latvijas britpopa grupas]] [[Kategorija:Latvijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas postroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas indīroka grupas]] pk3kw7iuz4pz23z0qadb2d6dqsbchz2 4484508 4484488 2026-06-20T11:00:06Z Egilus 27634 4484508 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Satellites LV'' |Attēls = Satellites_LV.jpg |Att_izm = |Apraksts = Satellites LV [[2010. gads|2010]]. gadā |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] |Žanrs = [[popmūzika|pops]], [[rokmūzika|roks]], [[elektroniskā mūzika]], [[britpops]], [[postroks]], [[indīroks]] |Gadi = [[1996]]—pašlaik |Dalībnieki = [[Jānis Žilde]]<br />[[Edgars Žilde]]<br />[[Toms Ostrovskis]]<br />[[Mareks Ameriks]]<br />[[Ervings Znotiņš]] }} '''''Satellites LV''''' ir [[Latvija|latviešu]] [[mūzika]]s grupa, kuras sastāvā šobrīd ir apvienības dibinātāji [[Jānis Žilde]] un [[Edgars Žilde]], kā arī [[Toms Ostrovskis]], [[Mareks Ameriks]] un [[Ervings Znotiņš]]. Grupa [[1990. gadi|1990. gadu]] otrajā pusē, kā '''''The Satellites''''', ieguva popularitāti ar vairākiem veiksmīgiem singliem un uzvaru mūzikas festivālā "[[Liepājas Dzintars]]" [[1997]]. gadā. Gan grupas pirmais britpopa albums "Piens", gan arī 2001. gadā izdotais postroka ieraksts "Kind of Glue" ir uzskatāmi par pirmajiem savā stilā izdotiem albumiem Baltijas valstīs.{{Nepieciešama atsauce}} == Vēsture == [[1998]]. gadā iznāca ''The Satellites'' pirmais albums "Piens". Tajā pašā gadā iznāca arī grupas singls "Happy To Follow", bet [[1999]]. gadā iznāca grupas pirmais dubultsingls "This Is More Than You Could Ever Hope/Move Inside". [[Attēls:TheSatellitesPiens.jpg|120px|thumb|right|''The Satellites'' — "Piens" ([[1998]])]] Otrais albums "[[Kind Of Glue]]" datējams ar [[2001. gads|2001]]. gadu, kad līdztekus grupas nosaukuma maiņai (no ''The Satellites'' uz ''Satellites LV'') radikāli mainījās arī grupas skanējums. [[2000. gads|2000]]. gada ieraksta sesiju vidū Edgars Žilde devās studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un turpmākos piecus gadus par viņa gaitām nekas daudz nebija zināms. [[Attēls:KindofGlue.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV — "Kind of Glue" ([[2001. gads|2001]])]] Grupa atjaunoja darbību [[2006. gads|2006]]. gadā. ''Satellites LV'' jaunās muzikālās ietekmes ieplūda no dažādām pusēm — Edgara ASV iespaidi, "Kubas" [[džezs|džeza]] un [[krautroks|krautroka]] sakausējums, ''The Satellites'' [[Melodija|melodiskums]], vēlīnais "Kind of Glue" [[Postroks|postroka]] posms, "kubas" skaņas, Ervinga taustiņi un Jāņa Žildes soloalbuma "[[Stāvi]]" minimālisms.{{Nepieciešama atsauce}} {{dat|2007|7|16}} iznāca jauns grupas radio singls "Dienas Gaismas Detaļas". Tam sekoja uzstāšanās "[[Positivus AB]]" festivālā. {{dat|2007|9|10}} iznāca jauns grupas radio singls "Karavīriņi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/18975515/noklausies-grupas-satellites-lv-jaunako-dziesmu-karavirini |title=Noklausies grupas 'Satellites LV' jaunāko dziesmu 'Karavīriņi'! |date=2007. gada 17. septembris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/5094966/satellites-lv-piedava-singlu-karavirini |title=«Satellites LV» piedāvā singlu «Karavīriņi» |date=2007. gada 18. septembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Tas tika pirmatskaņots [[Radio SWH]] {{dat||9|12}}. Septembrī radiosingls "Dienas Gaismas Detaļas" studentu radiostacijā "Naba" iekaroja topa 1. vietu un noturējās līderpozīcijās vienu nedēļu. Gan "Dienas Gaismas Detaļas", gan "Karavīriņi" ierakstīti vienā "vasaras ierakstu sesijā". "Rudens ierakstu sesijās" ''Satellites LV'' strādāja ar četriem jauniem skaņdarbiem — "Policija brauc!", "Rotaļlietu veikalā", "Baidos atklāt" un "Pirmais", pēdējais no tiem novembra beigās izvēlēts kā trešais radiosingls. {{dat||12|1}} ''Satellites LV'' uzstājās kā iesildošā grupa britu ''indie'' mūzikas leģendu ''[[The Wedding Present]]'' koncertā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/19321127/the-wedding-present-koncertu-iesildis-zig-zag-un-satellites-lv |title='The Wedding Present' koncertu iesildīs 'Zig Zag' un 'Satellites LV' |date=2007. gada 25. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada janvārī grupas radiosingls "Pirmais" iekaroja "Radio SWH top 20" 1. vietu un noturējās šajā pozīcijā divas nedēļas pēc kārtas. 2008. gada martā pie klausītājiem nonāca ceturtais radiosingls "Policija brauc!", kas Radio "SWH" ieņēma 2. vietu, bet Radio "Naba" sasniedza topa virsotni. [[Attēls:satelliteslvvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Vadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2008. gada 7 oktobrī ''indie''/''shoegaze'' grupa ''[[Tribes of the City]]'', sadarbojoties ar brāļiem Žildēm no ''Satellites LV'', ierakstīja kopīgu dziesmu "Vienā pārī".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4788134/tribes-of-the-city-pied-satellites-lv-viena-pari-audio |title=Tribes Of The City pied. Satellites LV "Vienā pārī" (audio) |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/22115529/noklausies-tribes-of-the-city-jauno-dziesmu-viena-pari |title=Noklausies 'Tribes of the City' jauno dziesmu 'Vienā pārī'! |date=2008. gada 7. oktobris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Jau 28. novembrī pie klausītājiem nonāca jauns singls "Rotaļlietu veikalā", kā arī b-puse "Vēlos, lai tu zini". [[Attēls:satelliteslvbezvadu.jpg|120px|thumb|right|''Satellites LV'' — "Bezvadu" ([[2009. gads|2009]])]] 2009. gadā martā grupa pabeidza darbu pie abiem albumiem un nodod klausītājiem radio singlu "Grāvējs",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/5653807/satellites-lv-gravejs-audio |title=Satellites LV "Grāvējs" (audio) |date=2009. gada 13. februāris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/23223726/satellites-lv-laiz-klaja-singlu-gravejs |title='Satellites LV' laiž klajā singlu 'Grāvējs' |date=2009. gada 13. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas sasniedza topa virsotnes gan [[Radio SWH]] — #2, gan arī [[Rietumu Radio]] — #1. 2009. gada pavasarī grupa plānoja vairākus koncertus gaidāmo albumu prezentāciju ietvaros. Tiek dibināta ierakstu izdevniecība "asd records". 2010. gada 23. februārī ''Satellites LV'' ieguva divas [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons"]] nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|Labākais roka albums]]" ("Vadu") un "Labākais video" (Mārtiņš Grauds "Pirmais"). Cīņā par nomināciju "[[Labākais alternatīvās mūzikas albums|Labākais alternatīvās mūzikas albums]]" grupas ieraksts "Bezvadu" palika otrais aiz ''Tribes of the City''. 2010. gada decembrī iznāca Edgara Žildes solo projekta [[Augusts IV]] [[mazalbums]]. Augusts IV 2011. gada janvārī tika nominēts Mūzikas ierakstu gada balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums". [[Attēls:Satellites LV Varavīksnes galā.jpg|120px|thumb|right|Satellites LV "Varavīksnes galā"]] 2017. gada oktobrī iznāca albums "Varavīksnes galā"<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4552730/satellites-lv-laiz-klaja-albumu-varaviksnes-gala|title=«Satellites LV» laiž klajā albumu «Varavīksnes galā»|website=Mūzika Latvijā|access-date=2026-06-20|date=2017-10-12|language=lv}}</ref>. Albumu producējusi grupa kopā ar līdzproducentu Gati Zaķi. 2017. gada novembrī "Austras balvas" mūzikas kritiķu un industrijas pārstāvju žūrija "Varavīksnes galā" nosauca par gada labāko Latvijas albumu.<ref name=":0" /> == Blakusprojekti == === Kuba === [[Attēls:kuba15.jpg|120px|thumb|right|Kuba — "15 Episodes Of Kuba" ([[2003. gads|2003]])]] Grupa sastāvēja no [[Toms Ostrovskis|Toma Ostrovska]], [[Mareks Ameriks|Mareka Amerika]], [[Jānis Žilde|Jāņa Žildes]], [[Martinezs Gonzalezs|Martineza Gonzalesa]], [[Arnis Račinskis|Arņa Račinska]] un [[Mikus Solovejs|Mikus Soloveja]]. [[2002]]. gadā izdotais albums "15 Episodes Of Kuba" 2003. gadā saņēma divas Mūzikas ierakstu gada balvas (nominācijās "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā debija|Labākā debija]]" un "[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums|Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums]]"). [[2005. gads|2005]]. gada novembrī iznāca grupas radio singls "Baku". 2006. gada augustā iznāca grupas radio/TV singls "Aukstu tēju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4803106/kuba-aukstu-teju-augstu-leju-video |title=kuba «Aukstu tēju augstu lēju» (video) |date=2006. gada 16. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> Dziesmai tiek izveidots arī video, kura autors ir režisors Roberts Kuļenko. 2006. gadā pēc 5 gadu pastāvēšanas grupa paziņoja par muzikālās darbības pārtraukšanu. === Raadio === Jānis Žilde (Konstruktoriņš) un Arnis Račinskis (Laborants) izveidoja projektu "Raadio", par kura galvenajām ietekmēm min [[1980. gadi|1980. gadu]] popmūziku un tā dēvēto elektronisko "datapop" mūzikas stilu. [[2004. gads|2004]]. gada nogalē tika ierakstīti divi jauni elektroniski skaņdarbi, no kuriem viens ar nosaukumu "Automāts" kļuva par radiosinglu. Dziesma ar Edmunda Jansona videoklipu tika nominēta arī Gada balvai. === "Stāvi" (Jāņa Žildes soloalbums) === [[Attēls:Stavi.jpg|120px|thumb|right|Jānis Žilde — "Stāvi" ([[2004. gads|2004]])]] Albums "Stāvi" tika izdots [[2004. gads|2004]]. gadā un Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā tika nominēts labākā instrumentālās mūzikas albuma kategorijā. Mūzika no šī albuma jau izmantota vairākās kinofilmās.{{Nepieciešama atsauce}} Plates pirmā singla videoklipu darinājis režisors un animators [[Edmunds Jansons]]. Skaņdarbs pagājušogad jau guvis ievērojamus panākumus radio "Naba" gada noslēguma topā un ierindojies augstajā 32. vietā. Animētais video ir savdabīgs ieskats mākslinieka Edmunda Jansona ("[[Haikas]]", "[[Šūpuļdziesma]]", "[[Zvaigžņu tēja]]", "[[Baltā]]") topošajā multiplikācijas filmiņā "[[Šķērrocis]]", tajā izmantoti vairāki fragmenti no jaunās īsfilmas. Filmiņas pamatā ir Heinriha Hofmaņa dzejolis "[[Stāsts par īkšķa sūkātāju]]" ([[Kārlis Vērdiņš|Kārļa Vērdiņa]] tulkojumā). === "Augusts IV" (Edgara Žildes solo projekts) === [[Augusts IV]] ir [[mūzika]]s grupas ''Satellites LV'' dalībnieka Edgara Žildes viena cilvēka solo projekts, kas ierakstīts mājas studijā. [[Attēls:Augusts-IV_EP_2010_Edgars_Zilde.jpg|120px|thumb|right|Augusts IV — "Augusts IV" ([[2010. gads|2010]])]] 2010. gada janvārī "Augusts IV" tika izvirzīts Mūzikas Gada Balvas nominācijā "Labākais alternatīvās mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gadabalva.lv/index.php?mact=News,cntnt01,detail,0&cntnt01articleid=7&cntnt01origid=56&cntnt01returnid=75 |title=Noskaidroti nominētie ieraksti Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai 2010|date=2011-01-11|work=gadabalva.lv}}</ref> Pirmais projekta vēstnesis bija radio singls „Mūsu Politika”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/4818768/augusts-iv-musu-politika |title=Augusts IV "Mūsu politika" |date=2010. gada 6. decembris |website=[[tvnet.lv]] |access-date=2011. gada 17. janvārī}}</ref> kas stāsta par draugu un laika biedru paaudzi kādā noteiktā vēstures posmā. Jau pirmajās nedēļās dziesma iekļuva radio "Naba" rotācijā un Top 10. Laikraksts "Diena" 2011. gada 13. janvāra "Izklaidē" albumam piešķīra 5/5 zvaigznītes, nodēvējot to par "nesteidzīgas ziemas mūziku". 2010. gada 12. decembrī kultūras namā "Ziemeļblāzma" tika uzņemts dziesmas video klips, tā režisore Kate Krolle, operators Aigars Sērmukšs. == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|Satellites LV diskogrāfija}} == Bijušie dalībnieki un viesmākslinieki == * [[Gunārs Rozenbergs]] ([[trompete]]) * [[Jānis Volkmanis]] ([[trompete]]) * [[Mikus Solovejs]] ([[saksofons]]) * [[Tīna Ostrovska]] ([[sitamie instrumenti]], [[ksilofons]], [[vijole]]) * [[Haralds Bondars]] ([[sitamie instrumenti]]) * [[Uldis Zariņš]] ([[bungas]]; [[1996]]—[[2000. gads|2000]]) * [[Laura Ziemele]] ([[vokāls|bekvokāls]]; [[1996]]) * [[Kristīne Blekte]] ([[vokāls|bekvokāls]]; [[1996]]) * [[Egīls Eglītis]] ([[basģitāra]]; [[1996]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.instagram.com/satelliteslv ''Satellites LV'' ''Instagram'' lapa] * [https://www.facebook.com/satelliteslv/ ''Satellites LV'' ''Facebook'' lapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Latvijas britpopa grupas]] [[Kategorija:Latvijas elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas postroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas indīroka grupas]] jehotc9z2j0fukryu9g15zt0emxxubb 0 35850 4484524 4337544 2026-06-20T11:43:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484524 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|ASV mūziķi Madonnu|Madonna |Madonna}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Madonna |Attēls = MadonnaO2171023 (97 of 133) (53269593787) (cropped).jpg |Att_izm = 240 |Apraksts = Madonna 2023. gadā |Fons = solists |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1958|8|16}} |Vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Beisitija}} |Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]] |Žanrs = [[popmūzika]]<br />[[deju mūzika]]<br />[[elektroniskā mūzika]] |Nodarbošanās = [[dziedātāja]], dziesmu tekstu autore, dziesmu un mākslas filmu producente, dejotāja, aktrise |Gadi = 1979—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Warner Records|Warner Bros.]]''<br />''[[Maverick Records|Maverick]]''<br />''[[Sire Records|Sire]]''<br />''[[Warner Music Group]]'' |Mlapa = {{URL|http://www.madonna.com}} |Dzimums = S }} '''Madonna Luīze Čikone''' (''Madonna Louise Ciccone'', dzimusi {{Dat|1958|8|16}}), plašākai publikai zināma kā '''Madonna''', ir [[amerikāņi|amerikāņu]] dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu un mākslas filmu producente, aktrise, kinorežisore, modes pasaules ikona. Pazīstama ar saviem ambiciozajiem un pārdrošajiem mūzikas videoklipiem, kuros bieži tiek skartas seksuālas un [[Reliģija|reliģiozas]] tēmas, kā arī protests pret [[Politika|politisko]] situāciju [[Pasaule|pasaulē]]. Madonna aktīvi iestājas pret nabadzību, [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]] un atbalsta cilvēku reliģiozo, humanitāro un etnisko vienlīdzību. Mūziķe ir dzimusi [[Mičigana|Mičiganas štata]] pilsētā [[Beisitija|Beisitijā]], uzaugusi [[Ročesterhila|Ročesterhilā]], bet uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]] pārcēlās 1977. gadā, lai uzsāktu dejotājas karjeru. Pēc neilgas koncertēšanas kopā ar [[popmūzika]]s grupām ''Breakfast Club'' un ''Emmy'', 1983. gadā Madonna ierakstu kompānijas ''[[Sire Records]]'' paspārnē izdeva savu pirmo solo albumu ''[[Madonna (albums)|Madonna]]''. Pasaules slavu dziedātāja ieguva pēc vairāku komerciāli veiksmīgu albumu, tādu kā ''[[Like A Virgin]]'' (1984) un ''[[True Blue]]'' (1986), izdošanas, kas Madonnu padarīja par tā brīža popmūzikas un modes ikonu. Popularitāti veicināja arī mūziķes piedalīšanās filmā "[[Izmisīgi meklējot Sūzenu]]" (1985).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ifdb.lv/f4976 |title=Filmas "Izmisīgi meklējot Sūzenu" ifdb.lv profils |publisher=Ifdb.lv |date= |accessdate=2011-09-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722161652/http://ifdb.lv/f4976 |archivedate=2011-07-22 }}</ref> Pateicoties 1989. gada singla ''[[Like A Prayer (singls)|Like A Prayer]]'' skandalozajam videoklipam, kurš saturēja daudzus [[katoļticība]]s simbolus — tādus kā stigmas uz rokām un degošus krustus, Madonna vēl pamatīgāk nostiprināja savu skandalozo slavu, kas savukārt noveda pie domstarpībām ar [[Vatikāns|Vatikānu]]. 1992. gadā Madonna nodibināja izklaides kompāniju ''Maverick'', kas sastāvēja no ierakstu kompānijas ''[[Maverick Records]]'', filmu studijas ''Maverick Films'', kā arī mūzikas izdevniecības, [[televīzija]]s, tirdzniecības un grāmatu izdevniecības nodaļām. Tajā pašā gadā nāca klajā Madonnas pirmā publikācija "[[Sekss (grāmata)|Sekss]]" — grāmata, kurā mūziķe aprakstīja savus brīvos seksuālos uzskatus un tajā bija ieraugāmi seksuāli provokatīvi mūziķes foto, kuru autors bija fotogrāfs [[Stīvens Meisels]]. Lai arī šī publikācija izraisīja pretrunīgu plašsaziņas mediju reakciju, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] grāmata pārdota {{sk|500000}} eksemplāros.<ref>[http://www.ew.com/ew/article/0,,365681,00.html The Naked Launch] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130115134604/http://www.ew.com/ew/article/0,,365681,00.html |date={{dat|2013|01|15||bez}} }}, ew.com {{en ikona}}</ref> 1996. gadā Madonna, vienlaikus kā aktrise un dziedātāja, piedalījās savā visveiksmīgākajā, bet tajā pašā laikā arī viskritizētākajā mākslas filmā "[[Evita (filma)|Evita]]", kurā attēloja slaveno [[Argentīna]]s prezidenta [[Huans Perons|Huana Perona]] sievu [[Eva Perona|Evu Peronu]].<ref name="autogenerated2">[http://lifestyle.sympatico.msn.ca/Fashion+Timeline+Madonna/Celeb+Style/Fashion+Timeline/articles/FashionTimelineMadonna.htm?isfa=1 Fashion Timeline: Madonna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090202183800/http://lifestyle.sympatico.msn.ca/Fashion+Timeline+Madonna/Celeb+Style/Fashion+Timeline/articles/FashionTimelineMadonna.htm?isfa=1 |date={{dat|2009|02|02||bez}} }}, lifestyle.sympatico.msn.ca {{en ikona}}</ref> Filmas oriģinālmūzikas albumā iekļauti trīs Madonnas izpildītie singli, no kuriem ''You Must Love Me'' ieguva [[69. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā filmas oriģināldziesma (mūzikas autors [[Endrū Loids Vebers]], teksta autors [[Tims Raiss]]). Par Evitas lomu šajā filmā Madonna ieguva Zelta globusa balvu kategorijā labākā aktrise.<ref>[http://edition.cnn.com/2008/SHOWBIZ/Movies/03/18/madonna.movies/?iref=mpstoryview Hey Madonna, don't give up the day job!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303200029/http://edition.cnn.com/2008/SHOWBIZ/Movies/03/18/madonna.movies/?iref=mpstoryview |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}, edition.cnn.com {{en ikona}}</ref> Madonnas 1998. gada albums ''[[Ray Of Light]]'' kļuva par mūziķes vienu no veiksmīgākajiem un izpelnījās kritiķu viennozīmīgu pozitīvu vērtējumu. 2005. gada albums ''[[Confessions On A Dance Floor]]'' ieguva [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] kā gada labākais [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] albums. Pirmais singls ''[[Hung Up]]'' kļuva par mūziķes visu laiku visveiksmīgāko singlu un sasniedza 1. vietu 45 pasaules valstīs, uzstādot Ginesa rekordu kā dziesma, kas guvusi visvairāk pirmo vietu pasaules topos. 2007. gada oktobrī mūziķe paziņoja par savu aiziešanu no ierakstu kompānijas ''[[Warner Records]]'' un jauna 120 miljonus ASV dolāru 10 gadu kontrakta parakstīšanu ar kompāniju ''[[Live Nation]]''. Madonna iekļauta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā visu laiku visveiksmīgākā [[solists|soliste]]. Ar aptuveni 175 miljoniem pārdotu [[Madonnas albumu diskogrāfija|albumu]] un 75 miljoniem pārdotu [[Madonnas singlu diskogrāfija|singlu]] Madonna ir visu laiku visienesīgākā sieviešu kārtas mūziķe. Žurnāls ''[[Forbes|Forbes Magazine]]'' ir aprēķinājis, ka Madonnai piederošais kapitāls ir aptuveni {{nobr|490 miljoni}} ASV dolāru,<ref>[http://www.ifpi.org/content/section_news/plat_month_20060913.html IFPI Platinum Europe Awards — July & August 2006] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061104041040/http://www.ifpi.org/content/section_news/plat_month_20060913.html |date={{dat|2006|11|04||bez}} }}, ifpi.org, {{dat|2007|12|14|SK}} {{en ikona}}</ref> turklāt Madonnas koncerttūrei ''[[Sticky & Sweet Tour]]'' pieder visienesīgākās koncerttūres rekords.<ref name="autogenerated7">[http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=20601088&sid=a5tUCaavtIMw&refer=muse Madonna's "Sticky & Sweet" Highest-Grossing Solo Tour (Update1)], bloomberg.com, {{dat|2008|12|22|SK}} {{en ikona}}</ref><ref name="autogenerated8">[http://www.latimes.com/entertainment/news/music/la-et-tours29-2008dec29,0,4292189.story '08 tour leader: Madonna], latimes.com, {{dat|2008|12|29|SK}} {{en ikona}}</ref> Mūzikas pasaulē Madonnu oficiāli dēvē par "Popmūzikas karalieni",<ref>[http://www.dailymail.co.uk/tvshowbiz/article-407501/Queen-Pop-Madonna-crowned-highest-earning-female-singer-earth.html Queen of Pop Madonna crowned highest earning female singer on earth], dailymail.co.uk, {{dat|2006|9|28|SK}} {{en ikona}}</ref> kuras ieguldījums mūzikas attīstībā stāv līdzās 2009. gadā mirušā "Popmūzikas karaļa" [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] daiļradei. == Biogrāfija == === 1958—1981: Sākums un karjeras uzsākšana === Madonna dzimusi {{dat|1958|8|16||bez}}, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Mičigana]]s štata pilsētā [[Beisitija|Beisitijā]]. Viņa bija trešais bērns astoņu bērnu ģimenē. Pārējie bērni ģimenē bija: Martins (''Martin''), Entonijs (''Anthony''), Kristofers (''Christopher''), Pola Meja (''Paula Mae''), Melānija (''Melanie''), Mario un Dženifera (''Jennifer''). Tēvs ir [[Itāļi|itāļu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānis]], ''Chrysler'' firmas inženieris Silvio Čikone (''Silvio "Tony" P. Ciccone''), kura vecāki bija [[emigranti]] no [[Pačentro]] [[Itālijas administratīvais iedalījums|komūnas]] [[Itālija|Itālijā]],<ref>[http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,957025,00.html Now: Madonna on Madonna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080612174827/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,957025,00.html |date={{dat|2008|06|12||bez}} }}, time.com, {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.telegraph.co.uk/news/1400097/The-child-who-became-a-star.html The child who became a star], telegraph.co.uk, {{dat|2002|5|15|SK}} {{en ikona}}</ref> māte Madonna Luīze Fortina cēlusies no [[Kanāda]]s [[Kvebeka]]s provinces. Madonna uzauga [[Katolicisms|katoliciskā]] ģimenē [[Detroita]]s priekšpilsētās Pontiakā un Avontaunšipā (tagad [[Ročesterhila]]). 1963. gada 1. decembrī, 30 gadu vecumā no [[Krūts vēzis|krūts vēža]] mira Madonnas māte, bet tēvs vēlāk apprecējās ar bijušo mājkalpotāju Džoanu Gustafsoni (''Joan Gustafson''). Madonna mācījās Ročestera Adama vidusskolā (''Rochester Adams High School'') un bija ļoti laba skolniece un šīs skolas karsējmeitene.<ref>[http://www.foxnews.com/story/0,2933,193740,00.html?sPage=fnc.entertainment/madonna Madonna Biography, Discography, Filmography] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121025145239/http://www.foxnews.com/story/0,2933,193740,00.html?sPage=fnc.entertainment%2Fmadonna |date={{dat|2012|10|25||bez}} }}, foxnews.com, {{dat|2008|1|3}} {{en ikona}}</ref> Madonna pārliecināja savu tēvu, lai viņš atļautu apmeklēt [[Balets|baleta]] nodarbības. Vēlāk baleta skolotājs Kristofers Flinns (''Christopher Flynn'') rosināja Madonnu turpināt attīstīt dejotājas karjeru, tādēļ 1977. gada beigās, pametot Mičiganas Universitāti kā otrā kursa studente, Madonna devās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], lai uzsāktu dejotājas karjeru. Par šo dzīves posmu Madonna kādā intervijā izteicās: <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding:10px 15px; display:table;">Kad es ierados Ņujorkā, tā bija pirmā reize, kad lidoju ar lidmašīnu, pirmā reize, kad braucu ar taksi, pirmā reize visam. Ierados ar 35 dolāriem kabatā. Tā bija mana drosmīgākā rīcība, kāda jebkad bijusi.<p style="text-align: right;"> — Madonna</p></blockquote> Viņai bija maz naudas, tādēļ bija spiesta dzīvot netīrībā, strādāt zemi atalgotus darbus. Kādu laiku Madonna strādāja par kailfoto modeli. Viņa mācījās pie Martas Grahamas (''Martha Graham'') un Pērla Langa (''Pearl Lang''), vēlāk piedalījās mazās deju grupiņās, tostarp ''Alvin Ailey'' un ''Walter Nicks dancers''. Kamēr Madonna kā dejotāja piedalījās [[Franči|franču]] disko mākslinieka Patrika Ernandesa (''Patrick Hernandez'') 1979. gada pasaules tūrē, mūziķis Dans Gilrojs (''Dan Gilroy'') iesaistīja dejotāju mūzikas biznesā. Kopā ar Gilroju Madonna vēlāk nodibināja savu pirmo rokgrupu ''The Breakfast Club''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.people.com/people/madonna/biography |title=Madonna Biography : People.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2008|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080528164613/http://www.people.com/people/madonna/biography }}</ref> Tajā Madonna dziedāja, spēlēja bungas un ģitāru. 1980. gadā<ref>[http://www.rollingstone.com/artists/madonna/biography Madonna: Biography] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090119015514/http://www.rollingstone.com/artists/madonna/biography |date={{dat|2009|01|19||bez}} }}, rollingstone.com, {{en ikona}}</ref> kopā ar bijušo draugu Stefenu Breju (''Stephen Bray'') Madonna nodibināja grupu ''Emmy''. Madonna kopā ar Breju rakstīja un producēja deju mūzikas dziesmas, izpelnoties vietējo Ņujorkas deju klubu un dīdžeju ievērību. Dīdžejs un ierakstu producents Marks Kaminss (''Mark Kamins'') bija pārsteigts, izdzirdot pirmos mūziķes demo ierakstus, tādēļ pievērsa ierakstu kompānijas ''[[Sire Records]]'' dibinātāja Seimora Steina (''Seymour Stein'') uzmanību ar mērķi panākt kontrakta noslēgšanu. === 1982—1985: ''Madonna'' un ''Like A Virgin'' === [[Attēls:Madonna (album).jpg|thumb|left|200px|Madonnas pirmā studijas albuma ''[[Madonna (albums)|Madonna]]'' vāciņa noformējums.]] {{Audio piemērs |fails = Madonna Holiday.ogg |nosaukums = ''Madonna'' - ''Holiday'' (1983) |apraksts = ''Holiday'' ir pirmais starptautiski veiksmīgais Madonnas singls. |pos = right |fails2 = Madonna Like A Virgin.ogg |nosaukums2 = ''Madonna'' - ''Like A Virgin'' (1984) |apraksts2 = ''Like A Virgin'' ir otrs populārākais Madonnas singls pēc 1989. gadā izdotā ''Like A Prayer'' un atnesa mūziķei vispasaules popularitāti. }} 1982. gadā Madonna parakstīja līgumu ar ''[[Warner Records]]''<ref>[http://www.mtv.com/news/articles/1570747/20070927/beastie_boys.jhtml Madonna, Beastie Boys Nominated For Rock And Roll Hall Of Fame] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080503045056/http://www.mtv.com/news/articles/1570747/20070927/beastie_boys.jhtml |date={{dat|2008|05|03||bez}} }}, mtv.com, {{dat|2007|9|27|SK}} {{en ikona}}</ref> paspārnē esošu ierakstu kompāniju ''[[Sire Records]]'' par singlu izdošanu. Mūziķes pirmais izdotais singls 1982. gada 24. aprīlī<ref name="Madonna Makes a $60 Million Deal">[http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9E0CE2DB103FF933A15757C0A964958260 Madonna Makes a $60 Million Deal], nytimes.com, {{dat|1992|4|20|SK}} {{en ikona}}</ref> bija ''Everybody''. Debijas albuma ''[[Madonna (albums)|Madonna]]'' producents bija Redžijs Lukass. Madonnas izskats, ģērbšanās maniere, uzvedība uz skatuves un mūzikas video ātri vien kļuva populāri jaunu meiteņu un sieviešu vidū. Mežģīņu augšdaļa, krekls ārā no kapri biksēm, tīkliņzeķes, daudz rotaslietu, kristiešu krusti un balināti mati kļuva par [[1980. gadi|astoņdesmito gadu]] modes kliedzienu.<ref>[http://www.liketotally80s.com/madonna-look.html The "Madonna" Look - Strike a Pose] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090308083510/http://www.liketotally80s.com/madonna-look.html |date={{dat|2009|03|08||bez}} }}, liketotally80s.com {{en ikona}}</ref> Otrais Madonnas studijas albums ''[[Like A Virgin]]'' kļuva par mūziķes pirmo albumu, kurš ierindojās [[Billboard Tops|''Billboard'' albumu topa]] 1. vietā. Albuma panākumu atslēga bija tā pirmais singls ar tādu pašu nosaukumu, kurš ''[[Billboard Hot 100]]'' topā 1. vietu nosargāja sešas nedēļas. Visā pasaulē albumam pārdotas 12 miljonos kopijas, no kurām 8 miljoni pārdoti [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Madonna uzstājās pirmajā [[MTV]] Video balvu pasniegšanas ceremonijā. Uzstājoties viņai ap gurniem bija aplikta tajos gados par Madonnas firmas zīmi uzskatītā ''Boy Toy'' josta. Albumu ''Like A Virgin'' uzskata par vienu no 200 visu laiku labākajiem albumiem mūzikas ierakstu industrijas vēsturē.<ref>[http://www.rockhall.com/pressroom/definitive-200 Definitive 200 (visu laiku labāko albumu tops)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080406020211/http://www.rockhall.com/pressroom/definitive-200 |date={{dat|2008|04|06||bez}} }}, rockhall.com {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.rollingstone.com/news/coverstory/500songs/page/3 The RS 500 Greatest Songs of All Time] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080625061023/http://www.rollingstone.com/news/coverstory/500songs/page/3 |date={{dat|2008|06|25||bez}} }}, rollingstone.com {{en ikona}}</ref> 1985. gadā Madonna uzsāka kino karjeras gaitas, ar nelielu lomu parādoties filmā ''Vision Quest'' kā kluba dziedātāja. Filmas oriģinālmūzikas albumā iekļāva viņas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] otro pirmo vietu sasniegušo singlu ''Crazy For You''.<ref>[https://web.archive.org/web/20090205041307/http://www.billboard.com/bbcom/esearch/chart_display.jsp?cfi=379&cfgn=Singles&cfn=The+Billboard+Hot+100&ci=3004189&cdi=6183178&cid=04%2F13%2F1985 Singla "Crazy For You" vietas Billboard topos 1985. gada 13. aprīlī], billboard.com</ref> Vēlāk tajā pašā gadā mūziķe piedalījās filmā ''Desperately Seeking Susan'', kurā tika prezentēta dziesma ''Into The Groove'', kas kļuva par pirmo Madonnas singlu [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], kurš sasniedza pirmo vietu.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/4753366.stm Madonna scores 12th chart-topper], news.bbc.co.uk, {{dat|2006|2|26|SK}} {{en ikona}}</ref> 1985. gadā Madonna kopā ar ''[[Beastie Boys]]'' devās savā pirmajā ASV koncerttūrē ar nosaukumu ''The Virgin Tour''. Tā paša gada jūlijā žurnāli ''Penthouse'' un ''Playboy'' publicēja vairākus melnbaltus Madonnas kailfoto, kuri tika uzņemti [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās. Madonna visiem legāliem līdzekļiem centās to nepieļaut, bet, kad tas neizdevās, mūziķe kļuva aizvainota un izaicinoša. ''Live Aid'' labdarības koncerta laikā, strīda karstumā, Madonna izteica kritisku piezīmi žurnālistiem, ka viņa nevilks nost žaketi, jo pēc desmit gadiem, iespējams, tas tiks pavērsts pret viņu.<ref>[http://www.lycos.com/info/madonna.html Madonnas biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090422112418/http://www.lycos.com/info/madonna.html |date={{dat|2009|04|22||bez}} }}, lycos.com {{en ikona}}</ref> === 1986—1991: ''True Blue'', ''Like A Prayer'' un ''The Blond Ambition Tour'' === {{Audio piemērs |fails = Madonna Like A Prayer.ogg |nosaukums = ''Madonna'' - ''Like A Prayer'' (1989) |apraksts = ''Like A Prayer'' ir Madonnas<br />[[1980. gadi|1980. gadu]] vispopulārākā dziesma. |pos = right }} 1986. gadā Madonna izdeva savu trešo studijas albumu ''[[True Blue]]'', par kuru mūzikas žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' rakstīja, ka "albums skan, it kā nāktu no sirds".<ref>[http://www.rollingstone.com/music/albumreviews Masonnas albuma "True Blue" apskats] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140409090304/http://www.rollingstone.com/music/albumreviews |date={{dat|2014|04|09||bez}} }}, rollingstone.com {{en ikona}}</ref> Albumā bija iekļauta arī balāde ''Live To Tell''. Dziesma bija viena no filmas ''At Close Range'' tituldziesmām, kurā piedalījās Madonnas tā laika vīrs [[Šons Penns]]. No albuma ''True Blue'' ''[[Billboard Hot 100]]'' Top 5 sasniedza četri singli: ''Live To Tell'', ''Papa Don't Preach'', ''Open Your Heart'' un ''True Blue''.<ref name="autogenerated6">[http://www.allmusic.com/artist/madonna-p64565 Madonnas singlu uzskaitījums Billboard topos], allmusic.com {{en ikona}}</ref> Tajā pašā gadā Madonna piedalījās filmas ''Shanghai Surprise'' uzņemšanā un debitēja teātrī, režisora Deivida Reiba lugā ''Goose and Tom-Tom''. Gan filmā, gan teātrī piedalījās arī mūziķes vīrs.<ref>[http://www.tribute.ca/people/Madonna+/4085/1469 Madonnas biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080512124005/http://www.tribute.ca/people/Madonna+/4085/1469 |date={{dat|2008|05|12||bez}} }}, tribute.ca {{en ikona}}</ref> 1987. gadā mūziķe piedalījās filmā ''Who's That Girl'', kā arī ierakstīja četras dziesmas tāda paša nosaukuma filmas oriģinālmūzikas albumā, kurā tika iekļauta arī otro vietu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieguvusī filmas tituldziesma ''Causing A Commotion''.<ref>[https://web.archive.org/web/20080119213318/http://www.billboard.com/bbcom/esearch/chart_display.jsp?cfi=379&cfgn=Singles&cfn=The+Billboard+Hot+100&ci=3006451&cdi=6314827&cid=12%2F12%2F1987 Madonnas singla "Causing A Commotion" vietas Billboard topos 1987. gada 12. decembrī], billboard.com {{en ikona}}</ref> Tajā pašā gadā Madonna devās ''Who's That Girl Tour'' koncerttūrē, kura iezīmēja viņas pirmo konfliktu ar [[Vatikāns|Vatikānu]], kura iemesls bija pāvesta [[Jānis Pāvils II]] aicinājums [[Itāļi|itāļu]] faniem neiet uz mūziķes koncertiem.<ref name="autogenerated4">[http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/3704915.stm Show-stealer Madonna on tour], news.bbc.co.uk, {{dat|2004|5|24|SK}} {{en ikona}}</ref> Vēlāk 1987. gadā Madonna izdeva labāko dziesmu remiksa albumu ''[[You Can Dance]]''. 1988. gadā [[Itālija]]s pilsētā Pačentro ar vietējās pašvaldības atbalstu tika sākta 4 metrus augstas Madonnas korsetes statujas būvniecība.<ref>Mērijas Krosas grāmata "Madonna: A Biography" (2007), 43. lpp.</ref> Statuja simbolizēja faktu, ka Madonnas senči nāk no Pačentro pilsētas.<ref>Mērijas Krosas grāmata "Madonna: A Biography" (2007), 3. lpp.</ref> 1989. gada sākumā Madonna parakstīja sadarbības līgumu ar atspirdzinošo dzērienu ražotāju ''[[Pepsi]]'' un viņas jaunais singls ''Like A Prayer'' debitēja šīs firmas produkcijas reklāmā. Šim singlam tika uzfilmēts arī videoklips, kas saturēja daudzus katoļu ticības simbolus — tādus kā stigmas uz rokām un degošus krustus. Vatikāns šo videoklipu nosodīja.<ref>[http://entertainment.msn.com/green/madonna10things/ Making Madonna: 10 moments that created an icon] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110610214016/http://entertainment.msn.com/green/madonna10things/ |date={{dat|2011|06|10||bez}} }}, entertainment.msn.com {{en ikona}}</ref> Tā kā reklāma un mūzikas video bija diezgan līdzīgi, ''Pepsi'' nespēja pārliecināt publiku, ka reklāma nebija domāta nepiedienīga, tādēļ ''Pepsi'' to pārstrādāja un lauza līgumu ar mūziķi.<ref>[http://www.m-saule.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=99 Mūzikas saule: VH1’s 100 Greatest videos: 10 no 100 labākajiem]{{Dead link|date=September 2011}}, m-saule.lv</ref> Madonnas ceturtais albums ''[[Like A Prayer]]'' tika izdots 1989. gadā un tā producenti bija Patriks Leonadrs un Stefans Brejs. Mūzikas žurnāls ''Rolling Stone'' par šo albumu rakstīja, ka tas ir "... tik tuvu mākslai, cik vien popmūzika to spēj".<ref>[http://www.rollingstone.com/artists/madonna/albums/album/185201/review/5940859/like_a_prayer RollingStone albuma "Madonna" apskats] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081101112946/http://www.rollingstone.com/artists/madonna/albums/album/185201/review/5940859/like_a_prayer |date={{dat|2008|11|01||bez}} }}, rollingstone.com {{en ikona}}</ref> Albums ieņēma pirmo vietu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[Billboard]]'' albumu topā un visā [[Pasaule|pasaulē]] kopumā tika pārdoti septiņi miljoni šī albuma kopiju, no kuriem 4 miljoni tikai ASV. No albuma tika izdoti trīs Top 5: ''Like A Prayer'' (mūziķes septītais pirmo vietu ASV sasniegušais singls), ''Express Yourself'' un ''Cherish''.<ref name="autogenerated6" /> === 1992—1996: ''Maverick'', "Sekss" un "Evita" === 1992. gadā Madonna dibināja izklaides kompāniju ''Maverick'', kas sastāvēja no ierakstu kompānijas ''[[Maverick Records]]'', filmu studijas ''Maverick Films'', kā arī mūzikas izdevniecības, televīzijas, tirdzniecības un grāmatu izdevniecības nodaļām. Tas bija kopuzņēmums ar kompāniju ''Time Warner'', kas piedalījās ar 60 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ierakstu un biznesa darījumā. Darījuma honorārs bija 20%, kas bija tāds pats kā [[Maikls Džeksons|Maiklam Džeksonam]].<ref name="Madonna Makes a $60 Million Deal"/> Pirmā Madonnas uzdrīkstēšanās paust viedokli, kas daudziem varētu nepatikt vai likties pārlieku izaicinošs un vulgārs, bija viņas pirmā publikācija "Sekss" — grāmata, kurā mūziķe aprakstīja savus brīvos seksuālos uzskatus un tajā varēja atrast seksuāli provokatīvus mūziķes attēlus, kuru autors bija fotogrāfs Stīvens Meisels. Šī publikācija izraisīja plašsaziņas mediju pretrunīgu reakciju, tomēr [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] grāmata tika pārdota {{sk|500000}} eksemplāros.<ref>[http://www.ew.com/ew/article/0,,365681,00.html The Naked Launch] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130115134604/http://www.ew.com/ew/article/0,,365681,00.html |date={{dat|2013|01|15||bez}} }}, ew.com, {{dat|2002|10|25|SK}} {{en ikona}}</ref> Tajā pašā laikā mūziķe izdeva savu piekto studijas albumu ''[[Erotica]]'', kurš sasniedza otro vietu ASV, kļūstot par vienu no viņas vismazāk veiksmīgajiem ierakstiem.<ref>[https://web.archive.org/web/20070929211928/http://www.billboard.com/bbcom/retrieve_chart_history.do?model.chartFormatGroupName=Albums&model.vnuArtistId=50294&model.vnuAlbumId= Madonnas Billboard topa vēsture], billboard.com {{en ikona}}</ref><ref name="autogenerated5">[http://madonna.com/music/?v=&a=1&id=5 Albuma "Erotica" profils Madonnas oficiālajā mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080526041401/http://madonna.com/music/?v=&a=1&id=5 |date={{dat|2008|05|26||bez}} }}, madonna.com {{en ikona}}</ref> Albuma tituldziesma (ar tādu pašu nosaukumu) 1992. gada septembrī sasniedza ASV ''[[Billboard Hot 100]]'' 3. vietu.<ref name="autogenerated6" /> No albuma tika izdoti vēl pieci singli ''Deeper And Deeper'', ''Bad Girl'', ''Fever'', ''Rain'' un ''Bye Bye Baby''.<ref name="autogenerated5" /> 1993. gadā Madonna filmējās divās filmas. Pirmā bija erotiska rakstura detektīvromāns "Ķermenis kā pierādījums" (''Body of Evidence''). Filmā bija ietvertas sadomazohistiskas ainas un kritiķu atsauksmes bija sliktas.<ref>[http://www.rottentomatoes.com/m/body_of_evidence/ Filmas "Body of Evidence" profils], rottentomatoes.com {{en ikona}}</ref> Otrā filma, kurā piedalījās mūziķe, bija pirmā ''Maverick Films'' izdotā filma, ''Dangerous Game''. Filma uzreiz tika izdota videonomās [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un saņēma tikai dažas labas kritiķu atsauksmes, kurās tika atzinīgi novērtēts Madonnas aktieriskais sniegums.<ref>[http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9F0CE5DF103AF93AA25752C1A965958260 Review/Film; A Movie Within a Movie, With a Demure Madonna], nytimes.com, {{dat|1993|11|19|SK}} {{en ikona}}</ref> Mūziķe izteica publisku neapmierinātību par filmas gala versiju, apgalvojot, ka režisors no tās izgriezis daudzas svarīgas viņas ainas un pilnībā izmainījis nobeigumu.<ref>[http://www.mad-eyes.net/films/dangerous-game.htm Filmas "Dangerous game" profils], mad-eyes.net {{en ikona}}</ref> 1993. gadā Madonna devās ''The Girlie Show World Tour'' koncerttūrē. Tajā Madonna uzstājās izaicinošā kostīmā un viņu aplenca puskaili dejotāji.<ref>[http://www.dailyrecord.co.uk/news/editors-choice/tm_headline=25-years-of-madonna&method=full&objectid=18966107&siteid=66633-name_page.html 25 years of Madonna (biogrāfisks raksts)], dailyrecord.co.uk, {{dat|2007|4|26|SK}} {{en ikona}}</ref> Skandāli turpinājās [[Puertoriko]], kad koncerta laikā uz skatuves mūziķe berzēja tās karogu starp kājām, bet [[Izraēla|Izraēlā]] ebreji [[Protests|protestēja]] pret viņas koncerta rīkošanu.<ref name="autogenerated4" /> 1994. gada pavasarī Madonna izdeva singlu ''I'll Remember''. Tajā pašā gadā viņa piedalījās Deivida Letermana vakara šovā televīzijā, kurā atļāvās lietot necenzētus izteicienus un palūdza šova vadītājam pasmaržot viņas apakšveļu. Vēlāk tajā gadā Madonna sāka satikties ar slaveno reperi [[Tupaks Šakurs|Tupaku Šakuru]], no kura Madonna vēlējās bērnu. Viņi turpināja satikties līdz pat 1995. gadam, kad [[Tupaks Šakurs]] tika ieslodzīts.<ref>[http://www.nydailynews.com/gossip/bwiddicombe/2007/10/30/2007-10-30_madonna__tupac_shakurs_love_child_almost.html Madonna & Tupac Shakur's love child? Almost happened] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090214100724/http://www.nydailynews.com/gossip/bwiddicombe/2007/10/30/2007-10-30_madonna__tupac_shakurs_love_child_almost.html |date=2009-02-14 }}, nydailynews.com, {{dat|2007|10|30|SK}} {{en ikona}}</ref> 1994. gada oktobrī Madonna izdeva savu sesto studijas albumu ''[[Bedtime Stories]]'', kurš bija pavisam citāds, nekā iepriekšējais albums ''Erotica''.<ref name="autogenerated3">[https://web.archive.org/web/20090503052932/http://www.billboard.com/bbcom/bio/index.jsp?pid=50294 Artist Biography - Madonna (mūziķes biogrāfija)], billboard.com {{en ikona}}</ref> No šī albuma oficiāli tika izdoti četri singli: ''Secret'', ''Take A Bow'', ''Bedtime Story'' un ''Human Nature''. 1995. gada 7. novembrī tika izdots viņas labāko balāžu apkopojums albumā ''[[Something To Remember]]'', kurā bija iekļauta arī kaverversija Marvina Greja dziesmai ''I Want You'' un vairāku valstu top desmitniekā iekļuvušais singls ''You'll See''. 1996. gadā tika izdota mūziķes vienlaikus visveiksmīgākā, bet tajā pašā laikā viskritizētākā filma "[[Evita (filma)|Evita]]", kurā Madonna attēloja slaveno [[Argentīna]]s prezidenta [[Huans Perons|Huana Perona]] sievu [[Eva Perona|Evu Peronu]].<ref name="autogenerated2" /> Filmas oriģinālmūzikas albumā tika iekļauti trīs mūziķes singli, no kuriem ''You Must Love Me'' ieguva [[69. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā filmas oriģināldziesma. Madonna ieguva arī Zelta globusa balvu kā labākā aktrise.<ref>[http://edition.cnn.com/2008/SHOWBIZ/Movies/03/18/madonna.movies/?iref=mpstoryview Hey Madonna, don't give up the day job!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303200029/http://edition.cnn.com/2008/SHOWBIZ/Movies/03/18/madonna.movies/?iref=mpstoryview |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}, cnn.com, {{dat|2008|3|24|SK}} {{en ikona}}</ref> === 1997—2001: ''Ray Of Light'', ''Music'' un ''Drowned World Tour'' === [[Attēls:Ray of light confessions.jpg|thumb|200px|Madonna izpilda dziesmu ''Ray Of Light'' 2006. gada ''Confessions Tour'' koncerttūrē.]] Madonnas 1998. gada studijas albums ''[[Ray Of Light]]'' [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[Billboard 200]]'' albumu topā debitēja uzreiz 2. vietā.<ref name="autogenerated3" /> Publicisti ''Allmusic'' nodēvēja šo albumu par "vispārdrošāko Madonnas ierakstu". Albumā bija atrodami divi ASV topa piecinieku sasniegušie singli ''Frozen'' un ''Ray Of Light''.<ref name="autogenerated6" /> ''Ray Of Light'' ieguva trīs [[Grammy balva]]s.<ref>[http://edition.cnn.com/SHOWBIZ/Music/9902/24/grammy/index.html That thing: Lauryn Hill sets Grammy record] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130929041657/http://edition.cnn.com/SHOWBIZ/Music/9902/24/grammy/index.html |date={{dat|2013|09|29||bez}} }}, cnn.com, {{dat|1999|2|24|SK}} {{en ikona}}</ref> Videoklips singlam ''Ray Of Light'' ieguva Grammy balvu kā labākais īsā formāta mūzikas video, kā arī [[MTV]] Video mūzikas balvu kā gada labākais videoklips. Šo pašu video kompānija ''[[Microsoft]]'' izmantoja, lai reklamētu savu jauno produktu ''[[Windows XP]]''.<ref>[http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=Madonna&year=0&genreID=0&hp=1 Gremī balvu ieguvēju saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090111041645/http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=Madonna&year=0&genreID=0&hp=1 |date={{dat|2009|01|11||bez}} }}, grammy.com, {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.clickz.com/904871 Microsoft Hopes "Ray of Light" Makes XP Shine] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071011053051/http://clickz.com/904871 |date={{dat|2007|10|11||bez}} }}, clickz.com, {{dat|2001|10|16|SK}} {{en ikona}}</ref> Pret dziesmu ''Frozen'' tika izvirzīta pretenzija, ka tā esot [[plaģiāts]] kādas [[Beļģija]]s dziesmu autores 1993. gada dziesmai ''Ma Vie Fout L'camp'' un tā rezultātā albuma tirdzniecība [[Beļģija|Beļģijā]] tika aizliegta.<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/4449580.stm Madonna in plagiarism case defeat], news.bbc.co.uk, {{dat|2005|11|18|SK}} {{en ikona}}</ref> Albums ''Ray Of Light'' ir ieguvis 363. vietu žurnāla ''Rolling Stone'' visu laiku labāko albumu Top 500.<ref>[http://www.rollingstone.com/news/story/5938174/the_rs_500_greatest_albums_of_all_time/4 The RS 500 Greatest Albums of All Time] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080619073237/http://www.rollingstone.com/news/story/5938174/the_rs_500_greatest_albums_of_all_time/4 |date={{dat|2008|06|19||bez}} }}, rollingstone.com, {{dat|2003|11|18|SK}} {{en ikona}}</ref> Madonnas albuma ''Ray Of Light'' milzīgajiem panākumiem sekoja singls ''Beautiful Stranger'',<ref>[https://web.archive.org/web/20090205041329/http://www.billboard.com/bbcom/esearch/chart_display.jsp?cfi=350&cfgn=Singles&cfn=Hot+100+Airplay&ci=3035368&cdi=7488903&cid=09%2F25%2F1999 Singla "Beautiful Stranger" vieta Billboard topos 1999. gada 25. septembrī], billboard.com, {{en ikona}}</ref> kurš tika ierakstīts 1999. gadā speciāli filmai "[[Ostins Pauerss: Spiegs, kurš mani iz...]]". Singls tika iekļauts [[Austin Powers: The Spy Who Shagged Me (albums)|šīs filmas oriģinālmūzikas albumā]] ar tādu pašu nosaukumu. Singls sasniedza 19. vietu ASV ''[[Billboard Hot 100]]'' topā, pamatojoties tikai uz tā atskaņošanu radio vien.<ref>[http://madonna.com/music/?v=a&a=1&id=18 Singla "Beautiful Stranger" profils oficiālajā Madonnas mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090217202413/http://madonna.com/music/?v=a&a=1&id=18 |date={{dat|2009|02|17||bez}} }}, madonna.com {{en ikona}}</ref> 2000. gadā Madonna piedalījās filmas "Nākamā labākā lieta" (''The Next Best Thing'') uzņemšanā. No [[The Next Best Thing (albums)|filmas oriģinālmūzikas albuma]] mūziķe izdeva divus singlus: ''Time Stood Still'' un lielu popularitāti guvušo singlu ''American Pie'', kas ir Dona Maklīna [[1970. gadi|1970. gadu]] dziesmas kaverversija.<ref>[http://www.bbc.co.uk/radio2/soldonsong/songlibrary/americanpie.shtml Singla "American Pie" vēsture], bbc.co.uk {{en ikona}}</ref> Madonnas astotais studijas albums ''[[Music (albums)|Music]]'' tika izdots 2000. gadā un jau pirmajā nedēļā debitēja ASV albumu topa ''[[Billboard 200]]'' pirmajā vietā.<ref>[http://www.livedaily.com/news/1892.html Charts: Madonna's "Music" claims No. 1 spot on album chart] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080724042217/http://www.livedaily.com/news/1892.html |date={{dat|2008|07|24||bez}} }}, livedaily.com, {{dat|2000|9|27|SK}} {{en ikona}}</ref> No albuma tika izdoti trīs singli: ''Music'', ''Don't Tell Me'' un ''What It Feels Like For A Girl''.<ref>[http://madonna.com/music/?v=a&a=1&id=8 Singla "Music" profils oficiālajā Madonnas mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080512115851/http://madonna.com/music/?v=a&a=1&id=8 |date={{dat|2008|05|12||bez}} }}, madonna.com {{en ikona}}</ref> Trešā singla mūzikas videoklipā Madonna tēloja slepkavu, kas ar auto notriec cilvēkus un beigās izdara pašnāvību, lielā ātrumā ietriecot mašīnu stabā. Video demonstrēšana tika aizliegta daudzos mūzikas kanālos, tostarp [[MTV]] un [[VH1]].<ref>[http://archives.cnn.com/2001/TECH/internet/03/23/madonna.video.idg/ Controversial new Madonna video airs on the Web] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130115014958/http://archives.cnn.com/2001/TECH/internet/03/23/madonna.video.idg/ |date={{dat|2013|01|15||bez}} }}, cnn.com, {{dat|2001|3|23|SK}} {{en ikona}}</ref> 2001. gadā mūziķe devās savā pirmajā pasaules koncerttūrē kopš 1993. gada pa [[Eiropa|Eiropu]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. Koncerttūres nosaukums bija ''Drowned World Tour''. Koncerttūre kļuva par tā gada vienu no visienesīgākajām, nopelnot 75 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] 47 pilnībā izpārdotos koncertos.<ref>[http://www.ew.com/ew/article/0,,644576,00.html Materialist Girl] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081017044524/http://www.ew.com/ew/article/0,,644576,00.html |date={{dat|2008|10|17||bez}} }}, ew.com, {{dat|2004|6|1|SK}} {{en ikona}}</ref> Pastarpināti koncerttūrei tika izdots arī otrais labāko dziesmu apkopojums ''[[GHV2]]''. === 2002—2006: ''American Life'' un ''Confessions On A Dance Floor'' === 2002. gadu Madonna sāka ar piedalīšanos sava vīra [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] režisētajā filmā "Aiznestie" (''Swept Away''), kas izpelnījās pamatīgu kritiku no kino kritiķu puses un kļuva par izgāšanos [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], pat nenonākot līdz kino ekrāniem un tika izdota uzreiz video nomās.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/2426783.stm Madonna flop goes straight to video], news.bbc.co.uk, {{dat|2002|11|8|SK}} {{en ikona}}</ref> Vēlāk tajā pašā gadā iznāca Madonnas tituldziesma 20. [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmai "[[Mirsti citu dienu]]", kurā viņa pati arī piedalījās kā aktrise epizodiskā lomā. Singls guva diezgan lielu popularitāti, sasniedzot ''[[Billboard Hot 100]]'' astoto vietu un iegūstot nomināciju gan [[Zelta globusa balva]]s kā labākā oriģināldziesma, gan kā gada sliktākā dziesma [[Austrālija]]s ''Golden Raspberry'' filmu kritiķu balvā.<ref name="autogenerated1">[http://www.allmusic.com/artist/madonna-p64565 Madonnas singlu uzskaitījums Billboard topu ietvaros], allmusic.com {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.greencine.com/webCatalogMore?prodid=21829 Filmas "Die Another Day" profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080515131827/http://www.greencine.com/webCatalogMore?prodid=21829 |date={{dat|2008|05|15||bez}} }}, greencine.com {{en ikona}}</ref><ref>[http://theenvelope.latimes.com/factsheets/awardsdb/env-awards-db-landing,0,3713019.htmlstory A comprehensive database of winners and nominees from film, music, television and theater.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070704060119/http://theenvelope.latimes.com/factsheets/awardsdb/env-awards-db-landing,0,3713019.htmlstory |date={{dat|2007|07|04||bez}} }}, theenvelope.latimes.com {{en ikona}}</ref> [[Attēls:Madonna Koko Club.jpg|thumb|left|200px|Madonna albuma ''[[Confessions On A Dance Floor]]'' veicināšanas tūrē.]] Savu astoto studijas albumu ''[[American Life]]'' mūziķe izdeva 2003. gada 22. aprīlī. Šis ieraksts guva ļoti dažāda veida mūzikas kritiķu atsauksmes.<ref>[http://www.metacritic.com/search/process?sort=relevance&termType=all&ts=american+life&ty=2&x=32&y=15 Albuma "American Life" profils metacritic.com], metacritic.com {{en ikona}}</ref> Albuma tituldziesma (ar tādu pašu nosaukumu) ''[[Billboard Hot 100]]'' singlu topā sasniedza tikai 37. vietu, bet otrais singls ''Hollywood'' vispār neiekļuva [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pirktāko dziesmu saraksta pirmajā simtniekā, palikdams trešais aiz svītras. [[Eiropa|Eiropā]] gan albuma, gan singlu pārdošanas rādītāji bija labāki, tomēr, pārdodot tikai 4 miljonus albuma kopiju, ''American Life'' kļuva par visu laiku vismazāk pārdoto studijas albumu mūziķes karjerā.<ref>[http://www.bbc.co.uk/dna/h2g2/A6959307 Madonna - Entertainer (biogrāfija)], bbc.co.uk, {{dat|2005|11|18|SK}} {{en ikona}}</ref> Vēlāk, tajā pašā gadā, Madonna ar savu singlu ''Hollywood'' kopā ar [[Britnija Spīrsa|Britniju Spīrsu]], [[Kristīna Agilera|Kristīnu Agileru]] un ''[[Missy Elliott]]'' uzstājās 2003. gada ASV [[MTV]] mūzikas video balvu pasniegšanas ceremonijā. Uzstāšanās laikā uz skatuves Madonna noskūpstīja gan Britniju, gan Kristīnu. Šis izgājiens kārtējo reizi piesaistīja preses uzmanību. 2003. gada rudenī Madonna kā viesmāksliniece piedalījās Britnijas Spīrsas singlā ''Me Against The Music''. Neilgi pirms 2003. gada [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] brīvdienām iznāca mūziķes [[EP ieraksts|EP]] albums ''[[Remixed & Revisited]]'', kurā tika iekļauta dziesmas ''American Life'' roka versija, singla ''Hollywood'' [[MTV]] video balvu pasniegšanas ceremonijas dzīvās uzstāšanās ieraksts, kā arī dziesma ''Your Honesty'', kura tika ierakstīta 1994. gada albuma ''[[Bedtime Stories]]'' tapšanas sesijā, bet netika iekļauta albuma galējā versijā. 2004. gada martā sekoja tiesas prāva starp Madonnai piederošo mūzikas zīmolu ''[[Maverick Records]]'' un ierakstu kompāniju ''[[Warner Records]]''. Mūziķe tika izpirkta no ''Maverick'', tādēļ ''[[Remixed & Revisited]]'' bija Madonnas pēdējais ieraksts sadarbībā ar ''Maverick Records''.<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/3570563.stm Madonna's label sues record giant], news.bbc.co.uk, {{dat|2004|3|26|SK}} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.nme.com/news/madonna/30546 Madonna sells record company], nme.com, {{dat|2007|8|22|SK}} {{en ikona}}</ref> Vēlāk, tajā pašā gadā, Madonna devās ''Re-Invention World Tour'' koncerttūrē pa ASV, [[Kanāda|Kanādu]] un Eiropu, kas kļuva par 2004. gada ienesīgāko koncerttūri, nopelnot 125 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>[http://www.chinadaily.com.cn/lifestyle/2006-04/04/content_559767.htm Madonna ready to Dance on world tour], chinadaily.com.cn, {{dat|2006|4|4|SK}} {{en ikona}}</ref> 2006. gadā iznāca dokumentālā filma un koncertalbums [[I'm Going To Tell You A Secret]], kas tapa ''"Re-Invention"'' [[pasaule]]s tūres laikā.<ref>[http://www.mtv.com/music/artist/madonna/artist.jhtml Madonnas profils MTV mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080515022353/http://www.mtv.com/music/artist/madonna/artist.jhtml |date={{dat|2008|05|15||bez}} }}, mtv.com {{en ikona}}</ref> Vēlāk 2004. gadā žurnāla ''Rolling Stone'' aptaujā Madonna tika novērtēta kā 36. visu laiku izcilākā mūziķe pasaulē.<ref>[http://www.rollingstone.com/news/story/5939214/the_immortals_the_first_fifty The Immortals: The First Fifty] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100411041126/http://www.rollingstone.com/news/story/5939214/the_immortals_the_first_fifty |date={{dat|2010|04|11||bez}} }}, rollingstone.com, {{dat|2004|4|24|SK}} {{en ikona}}</ref> {{Audio piemērs |fails = HungUpSample.ogg |nosaukums = ''Madonna'' - ''Hung Up'' (2005) |apraksts = |pos = right }} [[Attēls:Madonna en Chelsea.jpg|thumb|200px|Madonna. 2005. gada 29. novembris.]] 2005. gada janvārī Madonna, koncertā ''Tsunami Aid'' izpildīja slaveno [[Džons Lenons|Džona Lenona]] dziesmu ''Imagine''. Koncertā tika vākti ziedojumi [[2004. gada Indijas okeāna zemestrīce]]s un tam sekojošā [[cunami]] upuriem.<ref>[http://www.abc.net.au/news/stories/2005/01/16/1282814.htm Hollywood, music stars join forces in tsunami telethon], abc.net.au, {{dat|2005|1|16|SK}} {{en ikona}}</ref> 2005. gada jūlijā mūziķe piedalījās arī labdarības koncertā ''[[Live 8]]'', kas notika [[Londona|Londonā]]. Viņas izpildītās dziesmas ''Like a Prayer'', ''Ray of Light'' un ''Music'' vēlāk tika iekļautas speciālā ''Live 8'' [[DVD]].<ref>[http://www.live8livedvd.com/site/tracklisting_subscribed.htm Live 8 DVD produkta detaļas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090202183827/http://www.live8livedvd.com/site/tracklisting_subscribed.htm |date={{dat|2009|02|02||bez}} }}, live8livedvd.com {{en ikona}}</ref> Madonnas desmitais studijas albums ''[[Confessions On A Dance Floor]]'' klajā nāca 2005. gada 11. novembrī Eiropā, kā arī 15. novembrī ASV un kopumā tika pārdots vairāk kā 8 miljonos kopiju.<ref>[http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1002877666 U.S. Radio Hangs Up On Madonna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080617132457/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1002877666 |date={{dat|2008|06|17||bez}} }}, billboard.com, {{dat|2006|7|21|SK}} {{en ikona}}</ref> Albums saņēma atzinīgus kritiķu komentārus<ref>[http://www.metacritic.com/music/artists/madonna/confessionsonadancefloor?q=confessions%20on%20a%20dance%20floor Albuma "Confessions On A Dance Floor" profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071212210146/http://www.metacritic.com/music/artists/madonna/confessionsonadancefloor?q=confessions%20on%20a%20dance%20floor |date={{dat|2007|12|12||bez}} }}, metacritic.com {{en ikona}}</ref> un no albuma tika izdoti četri singli. ''Hung Up'' sasniedza pirmo vietu 45 pasaules valstīs, uzstādot [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu]] kā dziesma ar visvairāk pirmajām vietām pasaules topos. Līdz šim brīdim (2009. gada jūlijs) tas ir Madonnas visveiksmīgākais singls. ''Sorry'' kļuva par Madonnas divpadsmito pirmo vietu ieguvušo singlu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], padarot mūziķi par topā visvairāk pirmo vietu ieguvušo sieviešu kārtas izpildītāju.<ref>[http://en.epochtimes.com/news/6-2-26/38705.html Madonna Storms to 12th UK Number One] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080523083730/http://en.epochtimes.com/news/6-2-26/38705.html |date={{dat|2008|05|23||bez}} }}, en.epochtimes.com, {{dat|2006|2|26|SK}} {{en ikona}}</ref> ''Get Together'' kļuva par 36. ''[[Billboard Hot Dance/Club Play]]'' topa deju mūzikas singlu ASV.<ref>[https://web.archive.org/web/20070817023056/http://www.billboard.com/bbcom/retrieve_chart_history.do?model.vnuArtistId=50294&model.vnuAlbumId Madonnas albumu un singlu uzskaitījums Billboard topos], billboard.com {{en ikona}}</ref> Ceturtais singls ''[[Jump]]'' sasniedza 9. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6141664.stm Westlife score 14th UK number one], news.bbc.co.uk, {{dat|2006|11|12|SK}} {{en ikona}}</ref> Singla ''Jump'' videoklipā, kurš tika filmēts [[Japāna]]s galvaspilsētā [[Tokija|Tokijā]], kā arī Eiropas koncertturnejā ''Confessions Tour'', kā [[Parkurs|parkurists]] piedalījās Oļegs Vorslavs no [[Daugavpils]].<ref>[http://skatiens.lv/dzivesstils/video/15022009-daugavpilietis_pievienojas_prestizai_park Video: Daugavpilietis prestižā "Parkour" organizācijai]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> 2006. gada vidū Madonna kļuva par [[Zviedrija|zviedru]] apģērbu kompānijas ''[[H&M]]'' modeli un reklāmseju.<ref>[http://www.adweek.com/aw/national/article_display.jsp?vnu_content_id=1002650608 H&M Signs Madonna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071212031610/http://www.adweek.com/aw/national/article_display.jsp?vnu_content_id=1002650608 |date={{dat|2007|12|12||bez}} }}, adweek.com, {{dat|2006|6|8|SK}} {{en ikona}}</ref> Mūziķes parakstītais līgums ar ''H&M'' iekļāva norunu par Madonnas apģērbu līnijas izveidi, tādēļ jau nākamajā gadā tā bija pieejama tirdzniecībā visā pasaulē ar nosaukumu ''M by Madonna''.<ref>[http://www.people.com/people/article/0,,20015890,00.html Madonna's New H&M Clothes a Hit on eBay], people.com, {{dat|2007|3|23|SK}} {{en ikona}}</ref> 2006. gada maijā Madonna devās vispasaules koncerttūrē ''Confessions Tour'', kuru kopumā apmeklēja 1,2 miljoni cilvēku un kopējie koncerttūres ienākumi sasniedza 260,1 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>[https://web.archive.org/web/20070106114825/http://www.billboard.com/bbcom/yearend/2006/touring/top_tours.jsp Top 25 Tours - 25 visienesīgākās koncerttūres Billboard skatījumā], billboard.com, {{en ikona}}</ref> Interesanti, ka koncerttūres laikā Madonna protestēja pret [[Džordžs V. Bušs|Džordža V. Buša]] politiku [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā. Dziesmas ''I Love New York'' laikā viņa aizvietoja oriģinālo dziesmas tekstu ''just go to Texas, isn't that where they golf?'' ar ''just go to Texas and you can suck George Bush's dick!'' ({{val|lv|vienkārši dodies uz Teksasu un tu vari sūkāt Džordža Buša dzimumlocekli!}}).<ref>[http://www.nme.com/news/madonna/23129 Madonna extends UK leg of 'Confessions' world tour], nme.com, {{dat|2006|5|22|SK}} {{en ikona}}</ref> 2006. gada nogalē Madonna pauda savu atbalstu [[Hilarija Klintone|Hilarijas Klintones]] kandidatūrai 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās.<ref>[http://archive.newsmax.com/archives/ic/2006/3/12/103147.shtml Madonna Touting Hillary for President] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080923231800/http://archive.newsmax.com/archives/ic/2006/3/12/103147.shtml |date={{dat|2008|09|23||bez}} }}, newsmax.com, {{dat|2006|3|12|SK}} {{en ikona}}</ref> === 2007—2010: ''Hard Candy'' un ''The Sticky & Sweet Tour'' === {{Audio piemērs |fails = Madonna 4 Minutes.ogg |nosaukums = ''Madonna'' - ''4 Minutes'' |apraksts = kopā ar ''[[Džastins Timberleiks|Justin Timberlake]]'' un ''[[Timbaland]]'' }} [[Attēls:Madonna, Betancourt and Fernández de Kirchner.jpg|thumb|left|250px|Madonna tiekas ar [[Argentīna]]s prezidenti. 2008. gada 2. decembris.]] 2007. gada maijā Madonna tikai ciparu lejupielādes formātā izdeva singlu ''Hey You'' labdarības koncertu ''[[Live Earth]]'' ietvaros. Pirmajā singla publicēšanas nedēļā to bija iespējams lejuplādēt bez maksas. Madonna arī piedalījās 2007. gada ''Live Earth'' [[Londona]]s koncertā.<ref>[http://liveearth.org/2007/05/madonna-writes-new-song-“hey-you”-for-live-earth/ Madonna writes new song "Hey You" for Live Earth] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090402012421/http://liveearth.org/2007/05/madonna-writes-new-song-%E2%80%9Chey-you%E2%80%9D-for-live-earth/ |date={{dat|2009|04|02||bez}} }}, liveearth.org, {{dat|2008|3|30|SK}} {{en ikona}}</ref> 2007. gada oktobrī mūziķe paziņoja par savu aiziešanu no ierakstu kompānijas ''[[Warner Records]]'' un jauna 120 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] 10 gadu kontrakta parakstīšanu ar kompāniju ''[[Live Nation]]''. Madonna kļūs par pirmo mūziķi, kas izdos savus ierakstus ar kompānijas ''[[Live Nation Artists]]'' starpniecību.<ref>[http://www.prnewswire.co.uk/cgi/news/release?id=210072 Madonna Joins Forces With Live Nation in Revolutionary Global Music Partnership], prnewswire.co.uk, {{en ikona}}</ref> Kontrakts ar ''[[Warner Records|Warner Bros.]]'' tiks izpildīts ar pēdējo šajā ierakstu kompānijā izdoto albumu, kas būs 2009. gada septembrī gaidāmā [[Greatest Hits 2009|labāko dziesmu izlase]].<ref>[http://www.reuters.com/article/musicNews/idUSN0731318620071207 Label denies Madonna album title speculation], reuters.com, {{dat|2007|12|7|SK}} {{en ikona}}</ref> 2007. gada decembrī tika paziņots, ka Madonna tiks uzņemta Rokenrola slavas zālē. Uzņemšanas ceremonija notika 2008. gada 10. martā.<ref>[http://www.usatoday.com/life/music/awards/2007-12-13-rockfame_N.htm Madonna, others named to Rock Hall of Fame], usatoday.com, {{dat|2007|12|13|SK}} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.nme.com/news/madonna/33165 Madonna to be inducted into Rock And Roll Hall Of Fame], nme.com, {{dat|2007|12|13|SK}} {{en ikona}}</ref> Vēlāk tajā pašā gadā Madonna debitēja kā režisora un scenārija autore filmai "Mēsli un gudrība" (''Filth and Wisdom''), kā arī pabeidza darbu pie dokumentālās filmas ''I Am Because We Are'', kurā tiek stāstīts par cilvēktiesību problēmām [[Malāvija|Malāvijā]].<ref>[http://www.iambecausewearefilm.com/ Filmas "I Am Because We Are" oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100326144657/http://www.iambecausewearefilm.com/ |date={{dat|2010|03|26||bez}} }}, {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.guardian.co.uk/film/2008/may/23/cannesfilmfestival.popandrock Acclaim for Madonna's Malawi documentary], guardian.co.uk, {{dat|2008|5|23|SK}} {{en ikona}}</ref> 2008. gadā Madonna devās nelielā sava vienpadsmitā studijas albuma ''[[Hard Candy]]'' popularizēšanas koncerttūrē. Žurnāls ''Rolling Stone'' koncertus raksturoja kā "iespaidīga gaidāmās koncerttūres garša".<ref>[http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/05/01/madonna-debuts-hard-candy-with-justin-timberlake-at-new-york-club-show/ Madonna Debuts "Hard Candy" With Justin Timberlake at New York Club Show] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090218203249/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/05/01/madonna-debuts-hard-candy-with-justin-timberlake-at-new-york-club-show/ |date={{dat|2009|02|18||bez}} }}, rollingstone.com, {{dat|2008|1|5|SK}} {{en ikona}}</ref> Albums ''Hard Candy'' iznāca 2008. gada 25. aprīlī un uzreiz debitēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] albumu topa pirmajā vietā, kļūstot par mūziķes desmito sasniegto pirmo vietu albumu topā. Turklāt tajā pašā laikā arī singlu topā pirmo vietu jau trešo nedēļu noturēja albuma pirmais singls ''[[4 Minutes]]'', kurā kā viesmākslinieki piedalījās mūziķis [[Džastins Timberleiks]] un singla producents ''[[Timbaland]]''.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/7383141.stm Madonna celebrates chart double], news.bbc.co.uk, {{dat|2008|5|4|SK}} {{en ikona}}</ref> [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pirmajā albuma izdošanas dienā tika pārdotas {{sk|100000}} kopijas.<ref>[http://www.billboard.com/bbcom/search/google/article_display.jsp?vnu_content_id=1003796943 First Day Sales Put Madonna On Track For 7th No. 1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110605181241/http://www.billboard.com/bbcom/search/google/article_display.jsp?vnu_content_id=1003796943 |date={{dat|2011|06|05||bez}} }}, billboard.com, {{dat|2008|4|30|SK}} {{en ikona}}</ref> Tas debitēja ''[[Billboard 200]]'' albumu topa pirmajā vietā ar nedēļas laikā pārdotām {{sk|280000}} albuma kopijām.<ref>[http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003799874 Madonna Leads Busy Billboard 200 With 7th No. 1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080703195436/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003799874 |date={{dat|2008|07|03||bez}} }}, billboard.com, {{dat|2008|5|7|SK}} {{en ikona}}</ref> Lielākoties albums guva pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes,<ref>[http://www.metacritic.com/music/artists/madonna/hardcandy Albuma "Hard Candy" statistika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090504092857/http://www.metacritic.com/music/artists/madonna/hardcandy |date={{dat|2009|05|04||bez}} }}, metacritic.com {{en ikona}}</ref> tomēr daži kritiķi šo albumu nodēvēja par "Madonnas mēģinājumu iekarot urbānās mūzikas tirgu".<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/7336448.stm Review: Madonna's Hard Candy], news.bbc.co.uk, {{dat|2008|4|8|SK}} {{en ikona}}</ref> Pirmais albuma singls ''4 Minutes'' sasniedza ''[[Billboard Hot 100]]'' trešo vietu un ''[[Billboard]]'' [[popmūzika]]s topa 1. vietu.<ref name="autogenerated1" /> Albuma ''Hard Candy'' pirmais singls kļuva par Madonnas 37. ''Billboard Hot 100'' top 10 singlu, padarot viņu par mūziķi, kurai ir visvairāk singlu, kas iekļuvuši ''Billboard Hot 100'' topā, pārspējot rokmūzikas karali [[Elviss Preslijs|Elvisu Presliju]].<ref>[http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003784083 Mariah, Madonna Make Billboard Chart History] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081023005545/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003784083 |date={{dat|2008|10|23||bez}} }}, billboard.com, {{dat|2008|4|2|SK}} {{en ikona}}</ref> Apvienotajā Karalistē Madonna atzīmēja savu 13. pirmās vietas sasniegšanu singlu topā, kas padarīja viņu par visveiksmīgāko sieviešu kārtas mūziķi topa pastāvēšanas vēsturē.<ref>[http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/music/article3789058.ece Madonna goes to No. 1 for the 13th time] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080719031639/http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/music/article3789058.ece |date={{dat|2008|07|19||bez}} }}, entertainment.timesonline.co.uk, {{dat|2008|4|21|SK}} {{en ikona}}</ref> Kā nākamie divi singli no albuma ''Hard Candy'' tika izdoti ''[[Give It 2 Me]]'' un ''[[Miles Away]]''. 2008. gada 23. augustā Madonna devās ''Sticky & Sweet Tour'' koncerttūrē, kas bija mūziķes pirmais lielais pārbaudījums jaunās ierakstu kompānijas ''[[Live Nation]]'' ietvaros. Koncerttūre, kuru apmeklēja {{sk|2350282}} mūziķes fanu 58 koncertos, kļuva par Madonnas visu laiku visienesīgāko, nopelnot 280 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] un tādējādi pārspējot pat 2006. gada ''Confessions Tour'' koncerttūres panākumus.<ref name="autogenerated7" /><ref name="autogenerated8" /><ref>[http://www.ibtimes.com/prnews/20081222/ca-livenation-madonna.htm Madonna's 'Sticky & Sweet' Tour: 58 Shows - 2,350,282 Fans!!!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090209052151/http://www.ibtimes.com/prnews/20081222/ca-livenation-madonna.htm |date={{dat|2009|02|09||bez}} }}, ibtimes.com, {{dat|2008|12|22|SK}} {{en ikona}}</ref> Koncerttūre arī uzstādīja rekordus apmeklētības un biļešu pārdošanas ātruma ziņā.<ref>[http://www.correiodamanha.pt/noticia.aspx?contentid=541E8A40-2B8D-4C78-9759-6863308E79A7&channelid=00000009-0000-0000-0000-000000000009 Madonna pôs o público aos saltos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081001151624/http://www.correiodamanha.pt/noticia.aspx?contentid=541E8A40-2B8D-4C78-9759-6863308E79A7&channelid=00000009-0000-0000-0000-000000000009 |date={{dat|2008|10|01||bez}} }}, correiodamanha.pt, {{dat|2008|9|15|SK}} {{pt ikona}}</ref> 2009. gada jūnijā Madonna ļoti pārdzīvoja [[Amerikāņi|amerikāņu]] mūziķa [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] pēkšņo nāvi un sakarā ar to izplatīja paziņojumu: "Es nevaru beigt raudāt par <nowiki>[šo]</nowiki> skumjo ziņu. Es vienmēr esmu apbrīnojusi Maiklu Džeksonu. Pasaule ir zaudējusi vienu no vislieliskākajiem mūziķiem, tomēr viņa mūzika dzīvos mūžīgi. Man sirds vai plīst domājot par viņa trim bērniem un pārējiem ģimenes locekļiem. Lai Dievs svētī."<ref>[http://www.popsugar.com/3375136 Madonna "Can't Stop Crying" Over the News of MJ], popsugar.com {{en ikona}}</ref> == Diskogrāfija == [[Attēls:Madonna Sticky Sweet Tour.jpg|thumb|200px|Madonna ''Sticky & Sweet Tour'' koncerttūrē.]] {{Pamatraksts|Madonnas albumu diskogrāfija|Madonnas singlu diskogrāfija}} {{columns |width=300px |col1= === Studijas albumi === * 1983: ''[[Madonna (albums)|Madonna]]'' * 1984: ''[[Like A Virgin]]'' <ref group="P">[[Eiropa]]s tirgum paredzētā albuma versija ar nosaukumu ''Madonna - The First Album'' izdota 1985. gada augustā.</ref><ref group="P">Albums pārizdots 2001. gada 21. maijā.</ref> * 1986: ''[[True Blue]]'' <ref group="P">Albums pārizdots 2001. gada 21. maijā.</ref> * 1989: ''[[Like A Prayer]]'' * 1992: ''[[Erotica]]'' * 1994: ''[[Bedtime Stories]]'' * 1998: ''[[Ray Of Light]]'' * 2000: ''[[Music (albums)|Music]]'' * 2003: ''[[American Life]]'' * 2005: ''[[Confessions On A Dance Floor]]'' * 2008: ''[[Hard Candy]]'' * 2012: ''[[MDNA]]'' * 2015: ''[[Rebel Heart]]'' * 2019: ''[[Madame X]]'' === Koncertalbumi === * 2006: ''[[I'm Going To Tell You A Secret]]'' * 2007: ''[[The Confessions Tour]]'' * 2010: ''[[Sticky & Sweet Tour (albums)|Sticky & Sweet Tour]]'' |col2= === Labāko dziesmu izlases un remiksu albumi === * 1987: ''[[You Can Dance]]'' * 1990: ''[[The Immaculate Collection]]'' * 1995: ''[[Something To Remember]]'' * 2000: ''[[GHV2]]'' * 2001: ''[[GHV2 Remixed]]'' * 2003: ''[[Remixed & Revisited]]'' * 2006: ''[[Confessions Remixed]]'' * 2009: ''[[Celebration]]'' === Filmas oriģinālmūzika (OST) === * 1987: ''[[Who's That Girl]]'' * 1990: ''[[I'm Breathless]]'' * 1996: ''[[Evita (albums)|Evita]]'' * 2000: ''[[The Next Best Thing]]'' }} == Koncerttūres == {{Pamatraksts|Madonnas koncerttūres}} {{columns |width=300px |col1= * 1985: ''The Virgin Tour'' * 1987: ''Who's That Girl World Tour'' * 1990: ''Blond Ambition World Tour'' * 1993: ''The Girlie Show'' |col2= * 2001: ''Drowned World Tour'' * 2004: ''Re-Invention World Tour'' * 2006: ''Confessions Tour'' * 2008: albuma ''[[Hard Candy]]'' veicināšanas tūre * 2008: ''Sticky & Sweet Tour'' }} == Skatīt arī == * [[Madonnas albumu diskogrāfija]] * [[Madonnas singlu diskogrāfija]] * [[Madonnas koncerttūres]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{commons|Madonna (entertainer)|Madonna (mūziķe)}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} * {{myspace|madonna}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081015015340/http://www.madonnalyrics.org/ Madonnas dziesmu vārdu datubāze] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080103174054/http://www.madonnafanclub.com/ Oficiālā Madonnas fanu mājaslapa] {{en ikona}} {{Madonna}} {{Madonna singli}} {{Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Ginesa rekordu grāmata]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] ogyyw68jeztkamsoc319smten10107r 0 37550 4484453 4463284 2026-06-20T05:17:39Z Spnq 103627 /* Vēsture */ Vikisaite 4484453 wikitext text/x-wiki {{Infobox organization | name = Boļševiki | formation = {{start date and age|1903}} | founders = [[Vladimirs Ļeņins]] | dissolved = 1952. gadā<ref>(pārdēvēta par "[[Padomju savienības komunistiskā partija]]")</ref> | headquarters = Dažādas | leader_name = [[Vladimirs Ļeņins]] | key_people = | native name = Большевики | image = Presidium of the 9th Congress of the Russian Communist Party (Bolsheviks).jpg | image_size = 275px | caption = 1920. gada Boļševiku partijas sapulce: sēž (no kreisās uz labo) [[Jenukidze]], [[Kaļiņins]], [[Buharins]], [[Tomskis]], [[Laševičs]], [[Kameņevs]], [[Preobraženskis]], [[Serebrjakovs]], [[Ļeņins]] un [[Rikovs]] | formerly = | successor = [[Krievijas komunistisko (boļševiku) partija]] | products = [[Pravda]] (avīze) | parent_organization = [[Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] }} [[Attēls:Kustodiev_The_Bolshevik.jpg|thumb|260px|right|[[Boriss Kustodijevs|Borisa Kustodijeva]] 1920. gada glezna "Boļševiks"]] '''Boļševiki''' ({{val-ru|большевики}} — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb '''lielinieki''' bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] [[Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|KSDSP]] radikālais spārns, kas 1912. gada partijas kongresā ieguva vairākumu [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Uļjanova (Ļeņina)]] vadībā un atšķēlās no partijas, izveidojot Krievijas Sociāldemokrātisko Strādnieku (boļševiku) partiju. Par savu mērķi uzskatot [[Komunisms|komunisma]] ieviešanu, partija pēc 1917. gada [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]] pārdēvējās par Krievijas komunistisko (boļševiku) partiju (''Российская коммунистическая партия (большевиков) — РКП(б)'') un saglabāja šo nosaukumu līdz 1925. gadam. No 1925. līdz 1952. gadam partijas nosaukums bija "Vissavienības Komunistiskā (boļševiku) partija" (''Всесоюзная коммунистическая партия (большевиков) (ВКП(б)''). No 1952. līdz 1991. gadam partijas nosaukums bija "[[Padomju Savienības komunistiskā partija]]" (''Kоммунистическая партия Советского Союза (КПСС)''). 1991. gadā [[Krievija|Krievijas Federācijā]] partija tika likvidēta. == Vēsture == Boļševiku kustība izveidojās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Krievijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] iekšējās šķelšanās rezultātā. 1903. gadā partijas II kongresā starp [[Vladimirs Ļeņins|Vladimiru Ļeņinu]] un [[Jūlijs Martovs|Jūliju Martovu]] radās konflikts par partijas organizācijas principiem. Ļeņins aizstāvēja stingri centralizētu, profesionālu revolucionāru partiju, savukārt Martovs iestājās par plašāku un atvērtāku partijas modeli. Kongresa balsojumos Ļeņina piekritēji atsevišķos jautājumos ieguva vairākumu, tādēļ viņus sāka dēvēt par boļševikiem — "vairākuma cilvēkiem". Martova piekritēji kļuva pazīstami kā [[meņševiki]] — "mazākuma cilvēki". Sākotnēji šie nosaukumi neatspoguļoja pastāvīgu skaitlisku vairākumu partijā, bet kļuva par abu frakciju politiskajiem apzīmējumiem. 1905. gada revolūcijas laikā boļševiki piedalījās streikos, sacelšanās mēģinājumos un strādnieku padomju darbībā. Viņi uzskatīja, ka Krievijas revolūcijai jāpāraug no demokrātiskas revolūcijas sociālistiskā revolūcijā, un arvien vairāk uzsvēra bruņotas sacelšanās nepieciešamību. Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas boļševiki darbojās pagrīdē, emigrācijā un legālajās organizācijās, tostarp arodbiedrībās, presē un [[Krievijas Impērijas Valsts dome|Valsts domes]] sociāldemokrātu frakcijā. Viņu darbību bieži ierobežoja cariskās varas represijas, aresti, trimda un policijas uzraudzība. 1912. gadā Prāgas konferencē boļševiki faktiski izveidoja atsevišķu partiju, nostiprinot šķelšanos ar meņševikiem. Šajā laikā tika izveidots boļševiku laikraksts ''[[Pravda]]'', kas kļuva par vienu no svarīgākajiem viņu politiskās propagandas līdzekļiem. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā boļševiki ieņēma internacionālistisku un pretkaru vērstu pozīciju. Ļeņins aicināja pārvērst imperiālistisko karu pilsoņu karā pret valdošajām šķirām. Šī nostāja atšķīra boļševikus no daudziem citiem sociālistiem, kuri atbalstīja savu valstu kara centienus vai iestājās par aizsardzības politiku. Pēc [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijas]] 1917. gadā boļševiki sākotnēji nebija lielākā politiskā partija Krievijā. Tomēr viņi strauji palielināja ietekmi, īpaši strādnieku, kareivju un radikalizēto pilsētu iedzīvotāju vidū. Ļeņina [[Aprīļa tēzes]] noteica kursu uz Pagaidu valdības neatbalstīšanu, kara izbeigšanu, zemes nodošanu zemniekiem un varas nodošanu padomēm. 1917. gada vasarā un rudenī boļševiku ietekme padomēs pieauga. Viņi izmantoja neapmierinātību ar karu, ekonomisko krīzi, zemes jautājuma neatrisināšanu un [[Krievijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] vājumu. Īpaši nozīmīga bija boļševiku pozīciju nostiprināšanās Petrogradas un Maskavas padomēs. 1917. gada oktobrī boļševiki vadīja bruņotu sacelšanos Petrogradā, kuras rezultātā tika gāzta Pagaidu valdība. [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]] laikā boļševiki pasludināja [[Padomju varas nodibināšana Krievijā|padomju varas nodibināšanu]] un izveidoja jaunu valdību — [[Tautas komisāru padome|Tautas komisāru padomi]] ar Ļeņinu priekšgalā. Pēc varas pārņemšanas boļševiki pieņēma vairākus nozīmīgus dekrētus, tostarp Dekrētu par mieru un Dekrētu par zemi. Vienlaikus viņi pakāpeniski ierobežoja politisko opozīciju, preses brīvību un konkurējošo partiju darbību. 1918. gada janvārī tika izklīdināta [[Krievijas Satversmes sapulce]], kurā boļševiki nebija ieguvuši vairākumu. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā boļševiki izveidoja [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]], ieviesa kara komunisma politiku un izmantoja plašas represijas pret politiskajiem pretiniekiem. [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Čeka]] kļuva par galveno politiskās kontroles un terora institūciju. 1921. gadā pēc pilsoņu kara, ekonomiskā sabrukuma un sacelšanās, tostarp [[Kronštates sacelšanās]], boļševiku vadība pārgāja uz [[Jaunā ekonomiskā politika|Jauno ekonomisko politiku]]. Tā daļēji atjaunoja tirgus elementus, taču politiskā vara palika boļševiku partijas rokās. 1922. gadā boļševiku vadībā tika izveidota [[Padomju Savienība]]. Partija kļuva par valsts politiskās sistēmas kodolu, un tās struktūras faktiski noteica gan valdības, gan padomju institūciju darbību. Tajā pašā laikā partijā pieauga centralizācija un iekšējās opozīcijas ierobežošana. Pēc Ļeņina nāves 1924. gadā sākās cīņa par varu partijas vadībā. Tajā pakāpeniski uzvarēja [[Josifs Staļins]], kurš nostiprināja personisko varu un izspieda no politikas savus konkurentus, tostarp [[Ļevs Trockis|Ļevu Trocki]], [[Grigorijs Zinovjevs|Grigoriju Zinovjevu]] un [[Ļevs Kameņevs|Ļevu Kameņevu]]. 1920. gadu beigās boļševiku partija Staļina vadībā atteicās no Jaunās ekonomiskās politikas un sāka piespiedu [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizāciju]] un paātrinātu [[Industrializācija|industrializāciju]]. Šīs politikas rezultātā tika būtiski pārveidota PSRS sabiedrība un ekonomika, taču tā izraisīja arī masveida represijas, badu un milzīgus cilvēku zaudējumus. 1930. gados partija kļuva par pilnībā centralizētu vienpartijas režīma pamatu. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika represēti daudzi vecie boļševiki, armijas komandieri, valsts amatpersonas un parastie pilsoņi. Partijas vēsture tika pārrakstīta atbilstoši Staļina politiskajām vajadzībām. 1952. gadā partijas nosaukums tika mainīts no Vissavienības Komunistiskās partijas (boļševiku) uz [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistisko partiju]]. Ar šo nosaukumu partija pastāvēja līdz PSRS sabrukumam 1991. gadā. Lai gan termins "boļševiki" pēc 1952. gada oficiāli vairs nebija partijas nosaukumā, tas saglabājās vēsturiskajā literatūrā kā apzīmējums partijas agrīnajam revolucionārajam kodolam un tās politiskajai tradīcijai. Boļševiku kustības izveidotā vienpartijas sistēma noteica Padomju Savienības politisko attīstību lielāko daļu 20. gadsimta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080509150250/http://www.vehi.net/deprofundis/izgoev.html Изгоев А. С. «Социализм, культура и большевизм»] * [https://web.archive.org/web/20081009181235/http://www.nkj.ru/archive/articles/1345/ Йоффе Г. Подъём и падение большевизма] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Padomju Savienības komunistiskā partija]] p810k8giv2z5b5wcbxbmw69f98dnsi6 0 38169 4484399 4464015 2026-06-20T00:08:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484399 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|uzņēmumu "Laima"|Laima (nozīmju atdalīšana)|Laima}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | foundation = 1870. gadā | logo = Laima logo.svg | logo_size = 150 | location_city = {{vieta|Latvija|Rīga|Miera iela 22|3s=Merķeļa iela (Rīga)}} | location_country = | products = Šokolāde un dažādi saldumi | owner = [[Orkla]], {{NOR}} | homepage = [http://www.laima.lv/ www.laima.lv] | founder = Teodors Rigerts | type = Zīmols }} '''"Laima"''' ir [[Saldumi|saldumu]] zīmols, kas pieder [[Latvija]]s uzņēmumam SIA "[[Orkla Latvija]]". "Laima" pirmsākumi ir 1870. gadā; pašreizējo nosaukumu tas ieguva 1925. gadā. Kā atsevišķs uzņēmums tas pastāvēja līdz 2016. gadam. 2014. gada 26. augustā [[Norvēģija]]s uzņēmums "[[Orkla]]" nopirka AS "Laima". 2016. gada 10. februārī AS "Laima" un citus uzņēmumus apvienoja ar SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" (tagad SIA "Orkla Latvija"). Kopš 2020. gada 16. marta "Laima" galvenā ražotne ir [[Ādažu novads|Ādažos]]. "Laima" ražo 200 dažādus produktus, kas pieejami Latvijā un ārvalstīs. "Laima" produkti tiek eksportēti uz 27 valstīm – ASV, Kanādu, Ķīnu, Izraēlu, Lielbritāniju, Īriju, Krieviju, Baltkrieviju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Turkmenistānu un citām.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://laukos.la.lv/laima-pavasari-atsaks-konfeksu-karakums-un-talismans-razosanu/|title="Laima" pavasarī atsāks konfekšu "Karakums" un "Talismans" ražošanu|work=Laukos.lv|access-date=2018-03-12|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180226110300/http://laukos.la.lv/laima-pavasari-atsaks-konfeksu-karakums-un-talismans-razosanu/|archivedate=2018-02-26}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Laimas_muzejs_2.JPG|thumb|250x250px|"Laimas" muzejs un veikals Rīgā, [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] (arhitekts [[Staņislavs Borbals]], 1936. gads)<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://laima.lv/company|title=Laima {{!}} Par mums|last=|first=|website=laima.lv|access-date=2024-08-07|language=}}</ref>]] [[Attēls:AS Laima 1937.jpg|thumb|AS "Laima" pašreklāma 1937. gadā.]] === Priekšgājēji un "Laimas" izveide === [[1870. gads|1870.]] gadā vācu rūpnieks [[Teodors Rigerts]] (''Theodor Riegert'') [[Rīga|Rīgā]], [[Zaļā iela (Rīga)|Zaļajā ielā]] 2 nodibināja pirmo šokolādes un kafijas fabriku [[Latvija|Latvijā]], kuru nosauca savā vārdā. Uzņēmums kļuva par vienu no lielākajiem un atpazīstamākajiem saldumu ražotājiem [[Baltijas valstis|Baltijā]] un visā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. [[Pirmais pasaules karš Latvijā|Pirmā pasaules kara]] laikā fabrika bija spiesta pārtraukt savu darbību uz vairākiem gadiem. Sākot ar [[1922. gads Latvijā|1922.]] gadu, fabrika nomāta uz 10 gadiem akciju sabiedrībai. Fabrika izgatavoja galvenokārt [[kakao pulveris|kakao pulveri]], [[kakao sviests|kakao sviestu]] un dažādu šķirņu galda [[šokolāde]]s.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp&#124;issue:/g_001_0302015606&#124;article:DIVL7806&#124;page:766&#124;query:LatvijasKreditbanka{{!}}issueType:B|title=Latvijas saimniecības vēsture, (1968)|last=|first=|website=www.gramatas.lndb.lv|access-date=2018-03-12|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302015606{{!}}article:DIVL7806{{!}}page:766{{!}}query:LatvijasKreditbanka{{!}}issueType:B|archivedate=2019-04-21}}</ref> [[1934. gads Latvijā|1934.]] gadā Teodors Rigerts Rīgas centrā uz lielā pilsētas pulksteņa izvietoja sava uzņēmuma reklāmu, tas vēlāk kļuva par populāru satikšanās vietu un tika iesaukts par [[Laimas pulkstenis|Laimas pulksteni]]. Pieprasījums pēc saldumiem Rīgā pieauga, un laika gaitā par nopietnāko konkurentu kļuva [[Ludmila Gēgingere|Ludmilas Gēgingeres]] [[1881. gads|1881.]] gadā Rīgā, [[Sporta iela (Rīga)|Sporta ielā]] 2 dibinātā konservu un konfekšu fabrika AS "L. W. Goegginger". Uzņēmumā ražoja konfektes, šokolādes, [[Cepumi|biskvītus]] un augļu, dārzeņu, zivju, gaļas konservus. Savukārt [[1910. gads Latvijā|1910.]] gadā latviešu uzņēmējs [[Vilhelms Ķuze]] Rīgā, [[Avotu iela (Rīga)|Avotu ielā]] 16 atvēra savu šokolādes darbnīciņu, maiznīcu - konditoreju, un ar nelieliem pārtraukumiem turpināja to paplašināt. [[1935. gads Latvijā|1935.]] gadā tā kļuva par AS "Ķuze" ar miljoniem [[Lats|latu]] apgrozījumu un popularitāti, kas sasniedza "Laimas" līmeni. [[1921. gads Latvijā|1921.]] gadā ebreju uzņēmējs [[Iļja Hromčenko]] (''Elija Levins'') Rīgā, Karlīnes ielā 22/24 (tagad [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]]) atvēra specializētu konfekšu fabriku "Maķedonija", kas ražoja šokolādi. Tolaik tas bija sīkuzņēmums ar četriem darbiniekiem, kas izmantoja roku darbu. Tās gada apgrozījums bija 30 tūkstoši latu. [[1925. gads Latvijā|1925.]] gada sākumā fabrikas dibinātāji un akcionāri izveidoja jaunu uzņēmumu AS "Laima", kas pārņēma visus "Maķedonijas" patentus. 8. janvārī finanšu ministrs apstiprināja tās statūtus. Vārds "Laima" kļuva par sinonīmu konfektēm, tortēm, šokolādei, vafelēm. "Laima" strauji auga, paplašināja darbību, un [[1930. gads Latvijā|1930.]] gadā šeit jau strādāja 500 darbinieki. [[1933. gads Latvijā|1933.]] gadā Hromčenko emigrēja uz [[Palestīna|Palestīnu]] un uzņēmumu pārdeva. === Valsts uzņēmums === [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā uzņēmumu iegādājās [[Latvijas Kredītbanka]] un [[1937. gads Latvijā|1937.]] gadā apvienoja ar AS "Th. Riegert" uzņēmumu vienotā, valstij piederošā AS "Laima".<ref name=":2" /> Tai tika nodotas labākās mašīnas un labākie darbinieki no likvidētajiem uzņēmumiem AS "Th. Riegert" un AS "E. Mežits".<ref name=":1" /> Tā AS "Laima" kļuva par lielāko saldumu ražotāju Latvijā, kur strādāja jau ar 790 darbiniekiem. Savai produkcijai izmantoja tikai Latvijā ražotu [[Cukurs|cukuru]]. Sevišķi strauji produkcijas izlaide pieauga, kad [[1938. gads Latvijā|1938.]] gadā uzcēla modernu un plašu, ar augstu tehnoloģiju apgādātu ražotni Miera ielā 22. Pilsētās un laukos produkcijas pārdošanu nodrošināja virkne veikalu. Augstas kvalitātes šokolādi, konfektes, marmelādi, [[cepumi|cepumus]], kakao izgatavoja ar modernām ārzemju iekārtām. Neraugoties uz konkurenci, starp 29 saldumu fabrikām "Laima" bija neapšaubāms līderis – tai piederēja 39% no Latvijas saldumu tirgus un 79% no to eksporta. Tirdzniecības apjoms sasniedza 4-5 miljonus latu. Kopumā "Laimas" sistēmā strādāja ap 1000 cilvēkiem. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] "Laimas" produkti lielos daudzumos nonāca Francijā, Lielbritānijā, Šveicē, Nīderlandē, Norvēģijā, ASV, Kanādā, [[Dienvidāfrikas Savienība|Dienvidāfrikā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Maroka|Marokā]], [[Libāna|Libānā]], [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Britu Palestīnā]], [[Bermudu salas|Bermudu salās]] un [[Britu Indija|Indijā]]. === Okupācija un karš === Otrā pasaules kara sākums [[1939. gads Latvijā|1939.]] gadā''' '''nopietni kaitēja fabrikas darbībai; eksports apstājās, savukārt vietējā tirgū strauji cēlās cenas – to izraisīja arī 10% Rīgas un Latvijas iedzīvotāju izbraukšana. [[1940. gads Latvijā|1940.]] gadā [[Latvijas PSR|padomju okupācijas vara]] nacionalizēja visus trīs šokolādes uzņēmumus un tika mainīti to nosaukumi - AS "Ķuze" kļuva par Konditorejas fabriku "17. jūnijs", atsaucoties uz [[Latvijas Republikas okupācijas diena|Latvijas okupācijas dienu]]. Tā specializējās cepumu un citu miltu konditorejas izstrādājumu izgatavošanā, Gēgingeres fabrika kļuva par Šokolādes un konfekšu fabriku "Uzvara", kas specializējās karameļu, zefīra un citu cukuroto izstrādājumu izgatavošanā un 80. gados atradās t. s. pirmrindnieku statusā. AS "Laima" kļuva par Konditorejas fabriku "Laima", kas specializējās šokolādes ražošanā un bija vienīgā šokolādes fabrika, kas saglabāja savu zīmolu. [[1941. gads Latvijā|1941.]] gadā Vilhelmu Ķuzi izsūtīja uz [[Gulags|Gulaga]] nometni, kur viņš gāja bojā. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā AS "Laima" sāka ražot arī kara laikā ļoti pieprasītas preces - [[Kafija|miežu kafiju]], [[Ievārījums|ievārījumus]], [[Raugs|žāvētu raugu]]. Pēc kara beigām sākās pakāpeniska uzņēmumu atjaunošana. To nācās darīt teju no nulles, jo visas ražošanas iekārtas kara laikā bija izvestas uz [[Vācija|Vāciju]]. Lielākā daļa Latvijā ražoto saldumu padomju gados tika eksportēti uz citām Padomju Savienības republikām, kur tie bija ļoti iecienīti augstās kvalitātes un mākslinieciskā noformējuma dēļ. Plaši pazīstamas Latvijā un citās republikās kļuva "Laimas" šokolādes konfektes "Vāverīte", "Sarkanā magone", "Karakums", "Lācītis - ķepainītis", "Trifele", "Vēsma", "Serenāde", tāpat "Vētrasputns", "Rudzupuķe", konfektes "Asorti", šokolādes "Rigonda", "Lukss". Savukārt "Uzvara" lepojās ar karamelēm "Piparmētru", "Bārbele", "Teātra", "Starts", konfektēm kārbās "Putna piens", "Piena lāse", "Rīgas maisījums", "Esmeralda", zefīra izstrādājumiem. Bet populārākais "17. jūnija" produkts bija vēl [[1950. gadi|50.]] gados ražošanā ieviestie cepumi "Selga". Kopš [[1960. gadi|60.]] gadu beigām "Laima" specializējusies konfekšu, šokolādes un šokolādes izstrādājumu ražošanā. [[1986. gads Latvijā|1986.]] gadā uzceltajā korpusā ar itāļu speciālistu līdzdalību uzstādīta itāļu firmas "Karle Montanari" šokolādes liešanas līnija un uz tās iesākta šokolādes ražošana. [[1987. gads Latvijā|1987.]] gadā turpinājās jaunu iekārtu uzstādīšana šokolādes masu izgatavošanas iecirknī.<ref>[[Pēteris Jērāns]]&nbsp;(redaktors).&nbsp;''Rīga: enciklopēdija''. Rīga&nbsp;:&nbsp;[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]], 1988. 392.&nbsp;lpp.</ref> === Pēc neatkarības atjaunošanas, darbības paplašināšana === [[Attēls:Laima Riga white chocolate caraway seeds.jpg|thumb|"Laima Exclusive" šokolāde ar sieru un ķimenēm.]] Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990.]] gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Konditorejas fabriku "17. jūnijs" pārdēvēja par "[[Staburadze (zīmols)|Staburadzi]]".<ref>[http://www.acadlib.lv/arc/no_Kuzes_lidz_Staburadzei/kuze.htm Latvijas Akadēmiskā Bibliotēka]</ref> [[1993. gads Latvijā|1993.]] gadā "Laima" un [[1994. gads Latvijā|1994.]] gadā "Uzvara" tika privatizētas un no valsts uzņēmumiem atkal kļuva par privātām akciju sabiedrībām. Neskatoties uz ārzemju ražotāju konkurenci, tās saglabāja bagātās pirmskara tradīcijas un guva panākumus starptautiskajās izstādēs. Ražotajiem saldumiem garšas kvalitāte panākta, izmantojot dabiskas izejvielas – [[Piens|pienu]] un cukuru no pašmāju ražotājiem. [[1998. gads Latvijā|1998.]] gada janvārī AS "Laima" apvienojās ar AS "Uzvara", saglabājot divas tirdzniecības markas – "Laima" un "Uzvara", bet uzņēmuma nosaukums bija AS "Laima". Papildus citiem saldumiem izgatavoja 60 veidu karameles – 46 tonnas katru dienu. Situāciju sarežģīja [[1998. gada Latvijas banku krīze|Krievijas ekonomikas krīze]] un Baltijas brīvās tirdzniecības likums. Tika samazināti ražošanas apjomi eksportam uz [[Krievija|Krieviju]], ražošanas attīstību kavēja arī nesakārtotie jautājumi, kas saistīti ar cukura pārstrādi Latvijā. Ārzemju produkcija tika piedāvāta par daudz lētākām cenām nekā pašmāju, bet "Laimai" bija atbilstoši likumdošanai jāizmanto Latvijas dārgais cukurs. Neskatoties uz grūtībām, uzņēmums turpināja attīstīties un tika atvērtas jaunas ražotnes un modernizēts zefīra cehs. Astoņās stundās bija iespējams izgatavot divas tonnas parastā un glazētā zefīra ar ilgāku derīguma termiņu. "Laima" tajā laikā aizņēma 98% zefīra tirgus Latvijā. [[2000. gads Latvijā|2000.]] gadā, lai izveidotu Latvijā un Eiropā konkurētspējīgu uzņēmumu, AS "Laima" apvienojās ar vienu no lielākajām konditorejas fabrikām AS "Staburadze", saglabājot tikai vienu tirdzniecības nosaukumu – "Laima". Apvienošanās rezultātā nomainījās uzņēmuma vadība, kā arī tālākā attīstības stratēģija. Uzņēmums kļuva vēl spēcīgāks eksportā uz 16 valstīm un eksporta apjomi palielinājās par 30%. Pilnveidojot savu biznesu, [[2001. gads Latvijā|2001.]] gadā AS "Laima" iegādājās sekmīgi pastāvošu uzņēmumu, kas nodarbojās ar lietošanai gatavas pārtikas ražošanu SIA "EuroFood" kā savu meitas uzņēmumu. [[2002. gads Latvijā|2002.]] gadā turpinājās uzņēmumu attīstība un ražošanas reorganizācija, kā rezultātā attaisnojās uzņēmumu apvienošanās un pirmo reizi pēc Krievijas krīzes tika apturēta tirdzniecības lejupslīde un palielināta peļņa. Tika izveidots meitas uzņēmums SIA "Saldumu tirdzniecība" – abu uzņēmumu firmas veikalu vienots, jaunas koncepcijas pašapkalpošanās veikalu mazumtirdzniecības tīkls. [[2003. gads Latvijā|2003.]] gadā pēc "Laimas" iniciatīvas tika nodibināts Latvijas un [[Uzbekistāna]]s uzņēmuma "Huršida Bonu" kopuzņēmums Uzbekistānā "Laymauz", kas specializējās karameļu ražošanā un uzsākta ražotnes celtniecība. [[2004. gads Latvijā|2004.]] gadā tika izveidota uzņēmuma pārstāvniecība Krievijā AS "Laima Russia". [[2005. gads Latvijā|2005.]] gada maijā tika reorganizēts piederošais meitas uzņēmums SIA "Noi Baltija" – mainīts nosaukums uz SIA "Staburadzes konditoreja", kas izgatavo dažāda veida tortes un kūciņas, un ir arī pārmantojis "Staburadzes" logo. Tai bija arī viens no lielākajiem ātro [[Uzkodas|uzkodu]] (sviestmaižu, picu un salātu) ražotājiem, plašāk pazīstams ar zīmolu "[[Pedro (zīmols)|Pedro]]". 2005. gadā, svinot uzņēmuma 135. gadadienu, tika atvērta Šokolādes istaba. Lai stiprinātu AS "Laima" pozīcijas Baltijas valstu tirgū, [[2008. gads Latvijā|2008.]] gada nogalē tika nodibināta uzņēmumu vadības un attīstības kompānija SIA "[[NP Foods]]". "Laimas" produkciju Baltijas tirgū izplatīja uzņēmums SIA "NP Logistics". [[2010. gads Latvijā|2010.]] gada 3. septembrī režisora [[Kaspars Goba|Kaspara Gobas]] dokumentālā filma "[[Saldumu pilsēta]]" piedzīvoja pirmizrādi, kurā atspoguļota Latvijas saldumu ražotāju un "Laimas" vēsture kopš pirmsākumiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/pirmizradi-piedzivos-dokumentala-filma-saldumu-pilseta.d?id=33856245|title=Pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma 'Saldumu pilsēta'|work=DELFI|access-date=2018-03-11|date=2010-09-01|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2013. gada 18. decembrī Miera ielas ēkas pirmajā stāvā atvēra "Laimas" Šokolādes muzeju. Desmit gadu laikā to apmeklējuši vairāk kā 300 tūkstoši viesu. Senākais muzeja eksponāts ir šokolādes lellīte, kas tapusi 1894. gadā T. Rigerta fabrikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Briva_Daugava/2023/12/22/sokolades-muzejs-svin-10-gadu-jubileju|title=News.lv: Šokolādes muzejs svin 10 gadu jubileju 22.12.2023 Brīvā Daugava|website=news.lv|access-date=2024-08-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orkla.lv/laimas-sokolades-muzejs-svin-10-gadu-jubileju/|title=“Laimas” šokolādes muzejs svin 10 gadu jubileju|last=aritaberzina|website=Orkla Latvija|access-date=2024-08-07|date=2023-12-18|language=lv}}</ref> === ''Orkla'' īpašumā === [[Attēls:Laima_Izvelies_Milestibu_logo.jpg|thumb|200x200px|"Laima" logotips līdz 2016. gadam.]][[2014. gads Latvijā|2014.]] gada 26. augustā [[Norvēģija]]s uzņēmums "[[Orkla]]" nopirka SIA "NP Foods", kurā ietilpst AS "Laima" un citi Latvijas uzņēmumi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/norvegijas-orkla-noperk-np-foods.a95886/|title=Norvēģijas «Orkla» nopērk «NP Foods»|publisher=|work=lsm.lv|access-date=2018-03-11|date=|last=|first=|language=lv}}</ref> [[2015. gads Latvijā|2015.]] gada 5. jūnijā uzņēmums paziņoja, ka pieaugušās konkurences un kvalitātes standartu apstākļos "Laima" turpmāk šokolādi vairs neražos no pašu maltām kakao pupiņām, bet gan no iepirktas kakao masas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/_laima_-vairs-pati-nemals-kakao-pupinas-14100620|title=Laima vairs pati nemals kakao pupiņas|publisher=|work=diena.lv|access-date=2018-03-11|date=|last=|first=}}</ref> [[2016. gads Latvijā|2016.]] gada 10. februārī uzņēmumi AS "Laima", AS "Staburadze" un AS "Latfood" apvienoti ar SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" (tagad SIA "[[Orkla Latvija]]").<ref name="KP 2016.02" /> 2016. gada februārī zīmols "Laima" mainīja savu logotipu, iegūstot jaunu [[Korporatīvā identitāte|vizuālo identitāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/162354-paskaties-ka-turpmak-izskatisies-laimas-logo.htm|title=Paskaties, kā turpmāk izskatīsies "Laimas" logo|website=nra.lv|access-date=2018-03-12|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160205100747/http://nra.lv/latvija/162354-paskaties-ka-turpmak-izskatisies-laimas-logo.htm|archivedate=2016-02-05}}</ref> Par godu [[Latvijas simtgade]]i "Laima" [[2018. gads Latvijā|2018.]] gada pavasarī atsāka ražot savulaik iecienītās konfektes "Karakums" un "Talismans". Lēmums atsākt konfekšu ražošanu pieņēma projekta "Nostalģija" laikā, kad "Laima" aicināja balsot par vēsturiskajām konfektēm, kuras vēlētos redzēt atkal.<ref name=":0" /> 2017. gada jūlijā tika paziņots, ka 2018. gada pirmajā pusē [[Ādažu novads|Ādažos]] sāks būvēt "Laimas" jauno ražotni.<ref name="delfi 2017.07.17" /> 2020. gada 16. martā jaunā ražotne tika pabeigta un nodota ekspluatācijā; 2021. gada 9. septembrī tā tika svinīgi atklāta. Ražotni veido piecas būves ar kopējo platību 7820 kvadrātmetri. Ādažu ražotnē tika investēti 20 miljoni eiro, celtniecību veica būvniecības uzņēmums "[[Merks]]". Uzsākot jaunās ražotnes darbību, vecajā ražotnē Miera ielā tiks turpināta "Laimas" saldumu ražošana ar specializāciju, ražojot šokolādes konfektes, šokolādes un graudaugu batoniņus, šerbetus, zefīrus, vafeļu konfektes, vafeļu tortes, marmelādes un ar rokām gatavotos ekskluzīvos saldumus.<ref name="Db 2020.04.16" /> SIA "Orkla Latvija" administrācija un "Laimas" šokolādes muzejs turpina darbu vēsturiskajā "Laima" biroja ēkā. 2022. gadā uz zemesgabala Ādažos blakus "Laimas" ražotnei plānoja atklāt otru uzņēmuma ražotni, kas specializētos cepumu un vafeļu ražošanā. Abu ražotņu izveidei Ādažos tika iegādāti kopumā 13 hektāri zemes, no kuriem cepumu un vafeļu ražotne aizņemtu lielāko daļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/ekspluatacija-nodota-laimas-jauna-razotne-adazos/|title=Ekspluatācijā nodota “Laimas” jaunā ražotne Ādažos|website=LA.LV|access-date=2020-05-05|language=lv|archive-date=2023-07-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20230721215853/https://www.la.lv/ekspluatacija-nodota-laimas-jauna-razotne-adazos}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces| <ref name="KP 2016.02">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/4590/orkla-confectionery-snacks-latvija-sev-pievieno-staburadze-laima-un-latfood Orkla Confectionery & Snacks Latvija sev pievieno STABURADZE, LAIMA un LATFOOD] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221130163534/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/4590/orkla-confectionery-snacks-latvija-sev-pievieno-staburadze-laima-un-latfood |date={{dat|2022|11|30||bez}} }} Klientu portfelis, 11.02.2016</ref> <ref name="delfi 2017.07.17">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/foto-laima-jauno-razotni-cels-adazos.d?id=49052045|title=Foto: 'Laima' jauno ražotni cels Ādažos|work=DELFI|access-date=2018-03-12|date=2017-07-17|last=DELFI|language=lv}}</ref> <ref name="Db 2020.04.16">[https://www.db.lv/zinas/ekspluatacija-nodota-laimas-jauna-razotne-adazos-496007 Ekspluatācijā nodota Laimas jaunā ražotne Ādažos] Zane Atlāce-Bistere, Dienas Bizness, 16.04.2020</ref> }} == Ārējās saites == * [https://laima.lv/ Zīmola vietne] * [https://www.laimasokoladesmuzejs.lv/lv ''Laima'' Šokolādes muzeja vietne] [[Kategorija:Konditorejas ražotāji]] [[Kategorija:Orkla Latvija]] [[Kategorija:Saldumu zīmoli]] [[Kategorija:Latvijas zīmoli]] [[Kategorija:Šokolāde]] q2i17rydvnr8geq7dqxm6kjmyhzrifc 0 42799 4484510 4474291 2026-06-20T11:00:39Z ~2026-35978-69 147089 Izlaboju uz īstajiem grupas dalībnieku vārdiem 4484510 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Inokentijs Mārpls | Attēls = Inokentijs Mārpls - Dambis, 2017.jpg | Att_izm = 275 | Fons = grupa | Vieta = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px|Latvija]] [[Rīga]], [[Latvija]] | Žanrs = [[Pankroks]]<br />[[Smagais pankroks]]<br />[[Ska]] | Gadi = 1985 — ''pašlaik'' | Izdevējkompānija = [[Hubb]] (1992—2000)<br />[[Strongly Opposed Records]] (2003)<br />[[Ezis Sper Soli]] (2002)<br />[[Gauja Records]] (2007) | Mlapa = [http://www.tornis.lv/inokentijsmarpls inokentijsmarpls.lv] | Dalībnieki = [[Raimonds Lagimovs]] (Dambis)<br />[[Dāvis Krauklis]]<br />[[Pauls Ozols]] | Bij_dalībnieki = [[Ēriks Lizbovskis]]<br />[[Ivo Stankēvičs (Skrips)]]<br />[[Kaspars Bindemanis]]<br />[[Kaspars Putriņš]]<br />[[Renarts Braufmanis]]<br />[[Māris Čistovs|Māris Čistovs (Šaks, Šakālis)]]<br />[[Artis Ozols]]<br />[[Nils Īle]]<br />[[Māris Šverns]]<br />[[Didzis Erra]]<br />[[Uģis Vītiņš]]<br />[[Ivars Talcis]]<br />[[Mārtiņš Lablaiks]]<br />[[Indriķis Veitners]]<br />[[Anastasija Zvirbule]]<br />[[Agris Rostoks]] }} '''Inokentijs Mārpls''' ir [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvija]]s [[roksmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 1985. gadā (sākotnējais nosaukums '''Aklā Zarna''', 1987. gadā pārtapa par Inokentiju Mārplu). Inokentija Mārpla līderis [[Raimonds Lagimovs]] jeb „Dambis” ilgus gadus pazīstams kā [[Latvijas pagrīdes mūzika]]s dzīves vadītājs — daudzu nozīmīgu ''[[DIY]]'' mūzikas sarīkojumu rīkotājs un ierakstu izdevējs. Grupas ieguldījums [[pankroks|pankroka]] attīstībā Latvijā ir viens no ievērojamākajiem. Grupa ir viena no leģendārākajām Latvijas pagrīdes grupām, kas tiek uzskatīta par PSRS [[smagais pankroks|smagā pankroka]] aizsācējiem. Grupa koncertējusi daudzos pagrīdes festivālos. Spēlējusi arī ārpus Latvijas: [[Lietuva|Lietuvā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Holande|Holandē]], [[Ungārija|Ungārijā]], [[Krievija|Krievijā]]. Grupas mūsdienu skanējums ir [[pankroks]], [[rokenrols]], [[regejs]], [[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]], rokmūzika, [[smagais pankroks]], [[džezs]] u.c. == Vēsture == === 1984—1989 === Ap 1984. gadu Dambis ar [[Māris Šverns|Māri Švernu]] (bērnības draugs, mācījās kopā vienā skolā un vēlāk vienā arodskolā) nopirka savu pirmo [[akustiskā ģitāra|akustisko ģitāru]]. Tad arī viņi abi sāka kaut ko spēlēt un jau 1985. gadā viņiem tapa Dambja istabā ierakstīts „albums”, kurā bija vēlākie grupas Inokentijs Mārpls hīti „[[Pasaciņa (dziesma)|Pasaciņa]]” un „[[Meklē mani peklē]]”. Apmēram puse dziesmu ir Māra, otra — Dambja. Grupa lietoja nosaukumu "Aklā Zarna". 1986. gadā viņi sāka piedalīties koncertos un festivālos, sastāvs tika papildināts, par basistu kļuva [[Didzis Erra]]. Māris un Dambis spēlēja ģitāras un dziedāja. Pirmās divas uzstāšanās publikas priekšā 1986. gada beigās notika „[[Poligrāfiķu klubs|Poligrāfiķu klubā]]” un [[Rīgas 7. vidusskola|Rīgas 7. vidusskolā]]. Nosaukums „Inokentijs Mārpls” radās 1987. gada pavasarī. Tajā pašā gadā Māris zaudēja pirkstu un kopš tā brīža vairs nespēlēja grupā. Tomēr viņš turpināja muzicēt, viņš tajā laikā pat uzstājās pāris festivālos, dziedot viens savas dziesmas. Dažas dziesmas tika ierakstītas pie Dambja mājās. Vēlāk Māris dibināja savu grupu — [[Baložu Pilni Pagalmi]]. 1988. gadā tika ierakstīta dziesma „[[Mēs esam suņi]]”. Šajā gadā grupa piedalījās [[Kauņa|Kauņā]] notiekošajā festivālā ''[[Purvinoji Žiema]]'', bet 1989. gadā [[Viļņa|Viļņā]] (Lietuva) festivālā ''[[Vilnius Underground]]''. Vēl 1989. gadā Inokentijs Mārpls piedalījās koncertā „[[Durvis ‘89]]”, kurā ierakstīja dziesmu „[[Āmuris un sirpis]]”. Tanī pašā gadā grupa tika uzaicināta uz „[[Ostankino]]” televīziju [[Maskava|Maskavā]] (Krievija), lai ierakstītu un veidotu video raidījumam "Sātana aplis". Video tika veidots par "[[Rīgas roka klubs|Rīgas roka klubu]]" un sanāca neveiksmīgs. Raidījums tika [[cenzūra|cenzēts]] un netika laists ēterā, minot par iemeslu [[nacionālsociālisms|nacisma]] un [[pornogrāfija]]s propagandu. 80. gadu otrajā pusē Dambis izveidoja blakus projektu [[Amorālā Psihoze]]. Šajā projektā piedalījās arī citi grupas dalībnieki. Amorālās Psihozes muzicēšanas stils ļoti daudzveidīgs: sākot ar [[psihedēliskais roks|psihedēliju]] un džezu, beidzot ar jauno vilni un [[alternatīvais roks|alternatīvo roku]], īsāk sakot — [[eksperimentālā mūzika|eksperimentālā]] un [[avangarda mūzika]]. === 1990—1999 === Deviņdesmito gadu sākumā Inokentijs Mārpls pašu spēkiem ierakstīja pirmās divas neoficiālās dziesmu izlases (tika veikti arī citi grupas ieraksti gan mājas apstākļos, gan koncertos), kuras pazīstamas ar nosaukumiem [[Dambja izlase 1987-1990|Dambja izlase 1987—1990]] (1991. gads) un [[Hubb]] (1992. gads). Šīs izlases klejoja no rokas rokā, pārrakstot tās vienam no otra. Deviņdesmitajos gados Inokentijs Mārpls turpināja uzstāties „Rīgas roka klubā”, līdz tas tika slēgts. 1991. gadā grupa uzstājās koncertā [[Rīgas Dārzciema vidusskola|Rīgas 93. vidusskolā]] un ierakstīja dziesmu „[[Deģenerātu zeme]]”. 1992. gadā piedalījās festivālā „[[Otrdienas Manevri]]”, kurā tika ierakstīta dziesma „[[Good Night]]”. 1993. gadā dziesma „[[America, Fuck Off]]” tika izdota „[[Latvijas Punk/HC izlase|Latvijas Punk/HC izlasē]]”. Dažādas grupas dziesmas tika iekļautas arī „[[Odekolons (izlase)|Odekolona izlasēs]]”. 1995. gada ziemā/pavasarī Dambis ar [[Jānis Daugavietis|Jāni Daugavieti]] (mūziķis un [[Mūziķu apvienība TORNIS|mūziķu apvienības TORNIS]] priekšsēdētājs) izveidoja radio raidījumu „[[Bitīt' Matos (raidījums)|Bitīt' Matos]]”, kam vēlāk pievienojās Inokentija Mārpla basģitārists Didzis Erra. Raidījums "Bitīt' Matos" veltīts [[Latvijas nekomerciālā mūzika|Latvijas nekomerciālajai mūzikai]]. 1999. gadā Inokentijs Mārpls piedalījās Rīgā notiekošajā alternatīvā roka festivālā „[[Pagrimušais Laikmets]]” un ierakstīja dziesmas „[[Cauri tumsai]]”, „[[Es dzīvoju kā cūka (Villija dzeja)]]”, „[[Ar vienu kāju šeit]]”. Šis koncertieraksts tā arī netika izdots. Divu gadu laikā (1998. un 1999. gadā) tika radīts materiāls turpmākajam albumam. === 2000—2008 === 2000. gads tika sagaidīts ar Inokentija Mārpla debijas albumu „[[Spēks no tētiem]]”, kas tika ierakstīts 1999. gadā un izdots 13 gadus pēc grupas pirmā koncerta — 2000. gadā izdevniecībā „[[HUBB]]” (Dambja neatkarīgā izdevniecība). Pašizdotajā albumā bija iekļautas četrpadsmit dziesmas, kaut gan, pēc pēdējās dziesmas pagaidot četras minūtes, var noklausīties vēl vienu dziesmu — „[[Sitiet latviešus]]”. Dziesma „Sitiet latviešus” radās 90. gadā kā uzmundrinājums nespējīgajiem latviešiem, kas bija vairāk domāta kā garīga iekaustīšana, ne fiziska, un vērsta pret latviešu sliktākajām īpašībām. Albumā iekļautā dziesma „[[Pilsēta (dziesma)|Pilsēta]]" ir jauna un koncertos nespēlēta. Tikai viena dziesma „[[Tā kā pavasarī]]” ir ierakstīta 1994. gadā, bet pārējais materiāls — 1998. un 1999. gadā. Diska dziesmu ierakstos piedalījās daudzi mūziķi. Dziesmas „[[Dziesma par mazo puisīti]]” ierakstā piedalījās [[Jānis Levits]] ar [[akustiskā ģitāra|akustisko ģitāru]] un [[Indriķis Veitners]] ar [[saksofons|saksofonu]]. Dziesmā „[[Lelles (dziesma)|Lelles]]” Dambis spēlēja [[ksilofons|ksilofonu]] un Didzis Erra [[sitamie instrumenti|sitamos instrumentus]]. Regejiskajā gabalā „Pilsēta” piedalījās [[Kaspars Bindemanis]] ar [[taustiņinstrumenti|taustiņiem]] un [[Egils Pētersons]] ar [[basģitāra|basģitāru]]. Dziesmā „[[Tā kā pavasarī]]” pie [[bungas|bungām]] bija [[Kirils Lomunovs]], basģitāru spēlēja [[Ivo Stankēvičs|Skrips]] un [[klarnete|klarneti]] — [[Indriķis Veitners]]. Diska pēdējā gabalā „[[Silta meitene]]” [[taustiņinstrumenti|taustiņus]] iespēlējis [[Kaspars Bindemanis|Bindemanis]], [[flauta|flautu]] — [[Ingūna Rubene]] un piedziedājusi [[Kristīne Augstkalne]]. Šā ieraksta parādīšanās (kasetēs un diskos) bija viens no [[Latvijas neatkarīgā mūzika|Latvijas neatkarīgās]] un [[Latvijas pagrīdes mūzika|pagrīdes mūzikas]] gada centrālajiem notikumiem. Albums ir izteikti [[eklektika|eklektiks]], koncertos grūti nodemonstrējams, saklausāmi [[regejs|regeja]], [[folkroks|folkroka]], [[pankroks|pankroka]], [[smagais pankroks|smagā pankroka]], [[avangards|avangarda]] u.c. žanri un virzieni. 2003. gadā ierakstu kompānija „[[Strongly Opposed Records]]” pārizdeva albumu [[ilgspēlējošā skaņuplate|ilgspēlējošās skaņuplates]] formātā [[Šveice|Šveicē]]. Dziesma „Pilsēta” tika iekļauta 2000. gada Latvijas neatkarīgās mūzikas [[promo]] izlasē „[[Starteris I (albums)|Starteris I]]" un dziesma „[[Jā jā jā!]]” tika iekļauta 2002. gada izlasē „[[Starteris II (albums)|Starteris II]]" izlasē. 2000. gadā koncertā, kas notika [[Doma laukums|Doma laukumā]], grupa nospēlēja un ierakstīja dziesmu „[[Asins līst]]". Šajā pašā gadā grupa piedalījās festivālā „[[Trincstock]]”, kur tika ierakstīta dziesma „[[Lelles (dziesma)|Lelles]]". Grupa piedalījās [[Latvijas nekomerciālā mūzika|nekomerciālās mūzikas]] festivālos [[Kuldīga|Kuldīgā]] „[[Tabūns (festivāls)|Tabūns]]”, dziesmas „[[Revolucionārs (dziesma)|Revolucionārs]]" un „[[Hei, miskaste]]” tika iekļautas „[[Tabūns (albums)|Tabūna]]" izlasēs. 2001. gadā ar dziesmu „Revolucionārs” grupa uzstājās pasākumā „[[Hanzas dienas|Hanzas dienu]] [[Mūsdienu tautas mūzikas festivāls|Mūsdienu tautas mūzikas festivālā]]”, kur to arī ierakstīja. 2002. gada sākumā leģendārie smagā pankroka veterāni Inokentijs Mārpls ierakstīja sešas ekskluzīvas un līdz šim neieskaņotas dziesmas, kas tika izdotas otrajā oficiālajā 7” [[Ilgspēlējošā plate|EP]] („sendvičā”) „[[Bitīt’ Matos]]”. Albums tika izdots [[Einārs Poļuškins|Eināra Poļuškina]] neatkarīgajā ierakstu kompānijā „[[Ezis Sper Soli]]”. Vairākas no albumā iekļautajām dziesmām kļuvušas par hitiem, piemēram, "[[Māte-terorists|Māte—terorists]]". Albuma tirāža bija 400 eksemplāri, tas ātri vien tika izpārdots. 2003. gadā dziesma „[[Sistēma darbojas]]” tika iekļauta „[[Latvijas Punk/HC izlase Nr.2|Latvijas Punk/HC izlasē Nr.2]]”. 2004. gadā grupa devās uz koncertu [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] ([[Krievija]]), kur ierakstīja dziesmu „[[Ļubovnij rokenrol]]". 2005. gadā grupa uzstājās festivālā „[[Sutas Balss]]”, kurā tika veikts videoieraksts. Šajā pašā gadā notika grupas koncerts un ieraksts [[LTV1]] raidījumā „Siena šķūnis”, kur savukārt tika ierakstīta dziesma „[[Es gribu vairāk]]”. 2007. gada 27. aprīlī tika prezentēts Inokentija Mārpla trešais oficiālais albums, kas veidots pēc izlases principa. Albuma materiāls ierakstīts dažādās studijās, bet izdots izdevniecībā „[[Gauja Records]]”. Albuma „[[Ķeras pie sirds]]” klajā laišana tika svinēta [[Andrejsala]]s „[[Pulkveža zāle|Pulkveža zālē]]”, kad ar albuma iznākšanu grupa atzīmēja arī 20 gadu jubileju. Tika uzaicināta grupa „[[Tumors]]”, kā arī citi Inokentija Mārpla paziņas. Par [[dīdžejs|dīdžeju]] tika uzaicināts [[Dj Miks]] („[[Pulkvedim Neviens Neraksta]]”), kā arī uz ekrāna tika prezentēts dziesmas „[[Eu, priekšniek!]]” videoklips. Jaunajā albumā bija iekļautas piecpadsmit dziesmas, kas tapušas laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam, starp tām ir arī Latvijas radiostacijās atskaņotās un koncertos spēlētās „Eu, priekšniek!”, „[[Motociklists]]”, kā arī 1993. gadā sarakstītā „[[Māt, es gribu būt nevainīgs]]”. Albumā ir divas [[kaverversija]]s: [[Hārdijs Lediņš|Hārdija Lediņa]] grupas [[NSRD]] dziesmai „[[Ciku caku caurā tumba]]” un grupas „[[Ir bijuši mati un izbijuši]]” dziesmai „[[Nabagu himna]]”, kas izskaidrojams ar vēlmi atdzīvināt izzudušo grupu labās dziesmas. Dambis albuma kopējo tematiku raksturoja kā rokenrola, meiteņu, konfekšu un politikas savstarpējo sintēzi. Rokenrola enerģiskās un dzīvesprieka pilnās notis albumā mijas ar pankrokam raksturīgo ironiju. Albuma grāmatiņa pielīmēta pie vāciņa, neļaujot tai laika gaitā pazust. Albuma dizainu veidojis pats grupas līderis — Dambis kopā ar [[Silvestrs Ūsiņš|Silvestru Ūsiņu]]. Albuma ierakstā piedalījušies [[Kaspars Bindemanis]] (taustiņi), [[Nils Īle]] ([[sitamie instrumenti]]), [[Anastasija Zvirbule]] ([[vijole]]), un daudzi citi mākslinieki no grupas iepriekšējiem gadiem. Šobrīd grupā darbojas Dambis (balss, ģitāra), [[Renarts Braufmanis]] (basģitāra) un [[Ēriks Lizbovskis]] (bungas). 2007. gadā albums „[[Ķeras pie sirds]]” tika nominēts kā „[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|Labākais roka albums]]” „[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2007|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā]]”, tomēr pirmo vietu šajā nominācijā ieguva grupa [[Dzelzs Vilks]] ar albumu „[[Sārtā rītausma]]”. 2008. gada 14. martā Inokentijs Mārpls uzstājās [[alternatīvā mūzika|alternatīvās mūzikas]] kluba „[[Depo (klubs)|Depo]]” sestās dzimšanas dienas svinību koncertā. 2021. gada februārī nomira grupas basģitārists Ivo Stankevičs (Skrips).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-skrips--grupas-inokentijs-marpls-muzikis-ivo-stankevics.a393873/|title=Mūžībā devies Skrips – grupas «Inokentijs Mārpls» mūziķis Ivo Stankevičs|website=www.lsm.lv|access-date=2021-02-22|language=lv}}</ref> == Grupas dalībnieki == === Pašreizējie dalībnieki === * [[Raimonds Lagimovs]] „Dambis” (balss, ģitāra) *Dāvis Kristers Avotiņš "Dave Raven" (basģitāra) *Pauls Ozols "Čirka" (bungas) === Pirmie dalībnieki === * [[Raimonds Lagimovs]] „Dambis” (balss, ģitāra) * [[Māris Šverns]] (balss, ģitāra) * [[Didzis Erra]] (basģitāra) === Bijušie dalībnieki === * Renarts Braufmanis (basģitāra) * [[Ēriks Lizbovskis]] (bungas) * [[Ivo Stankēvičs]] „Skrips” (basģitāra) * [[Kaspars Bindemanis]] * [[Kaspars Putriņš]] * [[Māris Čistovs]] „Šaks”, „Šakālis” * [[Artis Ozols]] * [[Nils Īle]] * [[Māris Šverns]] * [[Didzis Erra]] * [[Uģis Vītiņš]] * [[Ivars Talcis]] * [[Mārtiņš Lablaiks]] * [[Indriķis Veitners]] * [[Anastasija Zvirbule]] * [[Agris Rostoks]] * [[Edijs Galzons]] == Diskogrāfija == {{Skaņas piemēra kaste pa labi|Audio piemērs:}} {{multi klausīšanās sākums}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Meklemanipekle.ogg | nosaukums = Meklē mani peklē | apraksts = [[Dambja izlase 1987—1990]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Amurisunsirpis.ogg | nosaukums = Āmuris un sirpis | apraksts = [[Dambja izlase 1987—1990]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Kajasmazgasuesrit.ogg | nosaukums = Kājas mazgāšu es rīt | apraksts = [[Hubb]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Americafuckoff.ogg | nosaukums = America, fuck off! | apraksts = [[Spēks no tētiem]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Asinslist.ogg | nosaukums = Asins līst | apraksts = [[Spēks no tētiem]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Mateterorists.ogg | nosaukums = Māte-terorists | apraksts = [[Bitīt' Matos]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Revolucionars.ogg | nosaukums = Revolucionārs | apraksts = [[Bitīt' Matos]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Miesacelas.ogg | nosaukums = Miesa ceļas | apraksts = [[Bitīt' Matos]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Motociklists.ogg | nosaukums = Motociklists | apraksts = [[Ķeras pie sirds]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Euprieksniek.ogg | nosaukums = Eu, priekšniek! | apraksts = [[Ķeras pie sirds]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Kajasmazgasuesrit.ogg | nosaukums = Kājas mazgāšu es rīt | apraksts = [[Ķeras pie sirds]]}} {{multi klausīšanās beigas}} {{skaņas piemēra kastes beigas}} * ''Āmuris Un Sirpis'' (1987-1990) * ''Spēks No Tētiem'' (2000) * ''Bitīt' Matos'' (2002) * ''Ķeras pie sirds'' (2007) * ''Pupu mizas'' (2012) * ''Tup'n turies'' (2015) * [[Kauliņi ir Mesti]] (2021) == Videogrāfija == * ''Māt, es gribu būt nevainīgs'' * ''Live @ Sutas Balss 2005'' * ''Priekšniek, es tevi sabradāšu'' == Galerija == <gallery> Inokentijs Mārpls - Dambis, 2017 (2).jpg|Raimonds Lagimovs (Dambis) Inokentijs Mārpls - Skrips, 2017 (2).jpg|Ivo Stankēvičs (Skrips) Inokentijs Mārpls - Skrips, 2017 (3).jpg|Ivo Stankēvičs (Skrips) Inokentijs Mārpls - Skrips, 2017.jpg|Ivo Stankēvičs (Skrips) Inokentijs Mārpls - Ēriks Lizbovskis, 2017.jpg|Ēriks Lizbovskis </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.tornis.lv/Inokentijs_Marpls/ Neoficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080607190727/http://www.tornis.lv/Inokentijs_Marpls/ |date={{dat|2008|06|07||bez}} }} * [http://muzika.draugiem.lv/music/musician.php?mid=4567 Draugiem.lv profils]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20080309005900/http://www.gaujarec.lv/ Ierakstu kompānija Gauja Records] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas pankroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas hārdkora grupas]] [[Kategorija:Latvijas ska grupas]] kcaxxdxtw4szkqp2yglnd70sbp2vhu1 4484515 4484510 2026-06-20T11:21:10Z ~2026-35978-69 147089 Atjaunota informācija 4484515 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Inokentijs Mārpls | Attēls = Inokentijs Mārpls - Dambis, 2017.jpg | Att_izm = 275 | Fons = grupa | Vieta = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px|Latvija]] [[Rīga]], [[Latvija]] | Žanrs = [[Pankroks]]<br />[[Smagais pankroks]]<br />[[Ska]] | Gadi = 1985 — ''pašlaik'' | Izdevējkompānija = [[Hubb]] (1992—2000)<br />[[Strongly Opposed Records]] (2003)<br />[[Ezis Sper Soli]] (2002)<br />[[Gauja Records]] (2007) | Mlapa = [http://www.tornis.lv/inokentijsmarpls inokentijsmarpls.lv] | Dalībnieki = [[Raimonds Lagimovs]] (Dambis)<br />[[Dāvis Krauklis]]<br />[[Pauls Ozols]] | Bij_dalībnieki = [[Ēriks Lizbovskis]]<br />[[Ivo Stankēvičs (Skrips)]]<br />[[Kaspars Bindemanis]]<br />[[Kaspars Putriņš]]<br />[[Renarts Braufmanis]]<br />[[Māris Čistovs|Māris Čistovs (Šaks, Šakālis)]]<br />[[Artis Ozols]]<br />[[Nils Īle]]<br />[[Māris Šverns]]<br />[[Didzis Erra]]<br />[[Uģis Vītiņš]]<br />[[Ivars Talcis]]<br />[[Mārtiņš Lablaiks]]<br />[[Indriķis Veitners]]<br />[[Anastasija Zvirbule]]<br />[[Agris Rostoks]] }} '''Inokentijs Mārpls''' ir [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvija]]s [[roksmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 1985. gadā (sākotnējais nosaukums '''Aklā Zarna''', 1987. gadā pārtapa par Inokentiju Mārplu). Inokentija Mārpla līderis [[Raimonds Lagimovs]] jeb „Dambis” ilgus gadus pazīstams kā [[Latvijas pagrīdes mūzika]]s dzīves vadītājs — daudzu nozīmīgu ''[[DIY]]'' mūzikas sarīkojumu rīkotājs un ierakstu izdevējs. Grupas ieguldījums [[pankroks|pankroka]] attīstībā Latvijā ir viens no ievērojamākajiem. Grupa ir viena no leģendārākajām Latvijas pagrīdes grupām, kas tiek uzskatīta par PSRS [[smagais pankroks|smagā pankroka]] aizsācējiem. Grupa koncertējusi daudzos pagrīdes festivālos. Spēlējusi arī ārpus Latvijas: [[Lietuva|Lietuvā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Holande|Holandē]], [[Ungārija|Ungārijā]], [[Krievija|Krievijā]]. Grupas mūsdienu skanējums ir [[pankroks]], [[rokenrols]], [[regejs]], [[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]], rokmūzika, [[smagais pankroks]], [[džezs]] u.c. == Vēsture == === 1984—1989 === Ap 1984. gadu Dambis ar [[Māris Šverns|Māri Švernu]] (bērnības draugs, mācījās kopā vienā skolā un vēlāk vienā arodskolā) nopirka savu pirmo [[akustiskā ģitāra|akustisko ģitāru]]. Tad arī viņi abi sāka kaut ko spēlēt un jau 1985. gadā viņiem tapa Dambja istabā ierakstīts „albums”, kurā bija vēlākie grupas Inokentijs Mārpls hīti „[[Pasaciņa (dziesma)|Pasaciņa]]” un „[[Meklē mani peklē]]”. Apmēram puse dziesmu ir Māra, otra — Dambja. Grupa lietoja nosaukumu "Aklā Zarna". 1986. gadā viņi sāka piedalīties koncertos un festivālos, sastāvs tika papildināts, par basistu kļuva [[Didzis Erra]]. Māris un Dambis spēlēja ģitāras un dziedāja. Pirmās divas uzstāšanās publikas priekšā 1986. gada beigās notika „[[Poligrāfiķu klubs|Poligrāfiķu klubā]]” un [[Rīgas 7. vidusskola|Rīgas 7. vidusskolā]]. Nosaukums „Inokentijs Mārpls” radās 1987. gada pavasarī. Tajā pašā gadā Māris zaudēja pirkstu un kopš tā brīža vairs nespēlēja grupā. Tomēr viņš turpināja muzicēt, viņš tajā laikā pat uzstājās pāris festivālos, dziedot viens savas dziesmas. Dažas dziesmas tika ierakstītas pie Dambja mājās. Vēlāk Māris dibināja savu grupu — [[Baložu Pilni Pagalmi]]. 1988. gadā tika ierakstīta dziesma „[[Mēs esam suņi]]”. Šajā gadā grupa piedalījās [[Kauņa|Kauņā]] notiekošajā festivālā ''[[Purvinoji Žiema]]'', bet 1989. gadā [[Viļņa|Viļņā]] (Lietuva) festivālā ''[[Vilnius Underground]]''. Vēl 1989. gadā Inokentijs Mārpls piedalījās koncertā „[[Durvis ‘89]]”, kurā ierakstīja dziesmu „[[Āmuris un sirpis]]”. Tanī pašā gadā grupa tika uzaicināta uz „[[Ostankino]]” televīziju [[Maskava|Maskavā]] (Krievija), lai ierakstītu un veidotu video raidījumam "Sātana aplis". Video tika veidots par "[[Rīgas roka klubs|Rīgas roka klubu]]" un sanāca neveiksmīgs. Raidījums tika [[cenzūra|cenzēts]] un netika laists ēterā, minot par iemeslu [[nacionālsociālisms|nacisma]] un [[pornogrāfija]]s propagandu. 80. gadu otrajā pusē Dambis izveidoja blakus projektu [[Amorālā Psihoze]]. Šajā projektā piedalījās arī citi grupas dalībnieki. Amorālās Psihozes muzicēšanas stils ļoti daudzveidīgs: sākot ar [[psihedēliskais roks|psihedēliju]] un džezu, beidzot ar jauno vilni un [[alternatīvais roks|alternatīvo roku]], īsāk sakot — [[eksperimentālā mūzika|eksperimentālā]] un [[avangarda mūzika]]. === 1990—1999 === Deviņdesmito gadu sākumā Inokentijs Mārpls pašu spēkiem ierakstīja pirmās divas neoficiālās dziesmu izlases (tika veikti arī citi grupas ieraksti gan mājas apstākļos, gan koncertos), kuras pazīstamas ar nosaukumiem [[Dambja izlase 1987-1990|Dambja izlase 1987—1990]] (1991. gads) un [[Hubb]] (1992. gads). Šīs izlases klejoja no rokas rokā, pārrakstot tās vienam no otra. Deviņdesmitajos gados Inokentijs Mārpls turpināja uzstāties „Rīgas roka klubā”, līdz tas tika slēgts. 1991. gadā grupa uzstājās koncertā [[Rīgas Dārzciema vidusskola|Rīgas 93. vidusskolā]] un ierakstīja dziesmu „[[Deģenerātu zeme]]”. 1992. gadā piedalījās festivālā „[[Otrdienas Manevri]]”, kurā tika ierakstīta dziesma „[[Good Night]]”. 1993. gadā dziesma „[[America, Fuck Off]]” tika izdota „[[Latvijas Punk/HC izlase|Latvijas Punk/HC izlasē]]”. Dažādas grupas dziesmas tika iekļautas arī „[[Odekolons (izlase)|Odekolona izlasēs]]”. 1995. gada ziemā/pavasarī Dambis ar [[Jānis Daugavietis|Jāni Daugavieti]] (mūziķis un [[Mūziķu apvienība TORNIS|mūziķu apvienības TORNIS]] priekšsēdētājs) izveidoja radio raidījumu „[[Bitīt' Matos (raidījums)|Bitīt' Matos]]”, kam vēlāk pievienojās Inokentija Mārpla basģitārists Didzis Erra. Raidījums "Bitīt' Matos" veltīts [[Latvijas nekomerciālā mūzika|Latvijas nekomerciālajai mūzikai]]. 1999. gadā Inokentijs Mārpls piedalījās Rīgā notiekošajā alternatīvā roka festivālā „[[Pagrimušais Laikmets]]” un ierakstīja dziesmas „[[Cauri tumsai]]”, „[[Es dzīvoju kā cūka (Villija dzeja)]]”, „[[Ar vienu kāju šeit]]”. Šis koncertieraksts tā arī netika izdots. Divu gadu laikā (1998. un 1999. gadā) tika radīts materiāls turpmākajam albumam. === 2000—2008 === 2000. gads tika sagaidīts ar Inokentija Mārpla debijas albumu „[[Spēks no tētiem]]”, kas tika ierakstīts 1999. gadā un izdots 13 gadus pēc grupas pirmā koncerta — 2000. gadā izdevniecībā „[[HUBB]]” (Dambja neatkarīgā izdevniecība). Pašizdotajā albumā bija iekļautas četrpadsmit dziesmas, kaut gan, pēc pēdējās dziesmas pagaidot četras minūtes, var noklausīties vēl vienu dziesmu — „[[Sitiet latviešus]]”. Dziesma „Sitiet latviešus” radās 90. gadā kā uzmundrinājums nespējīgajiem latviešiem, kas bija vairāk domāta kā garīga iekaustīšana, ne fiziska, un vērsta pret latviešu sliktākajām īpašībām. Albumā iekļautā dziesma „[[Pilsēta (dziesma)|Pilsēta]]" ir jauna un koncertos nespēlēta. Tikai viena dziesma „[[Tā kā pavasarī]]” ir ierakstīta 1994. gadā, bet pārējais materiāls — 1998. un 1999. gadā. Diska dziesmu ierakstos piedalījās daudzi mūziķi. Dziesmas „[[Dziesma par mazo puisīti]]” ierakstā piedalījās [[Jānis Levits]] ar [[akustiskā ģitāra|akustisko ģitāru]] un [[Indriķis Veitners]] ar [[saksofons|saksofonu]]. Dziesmā „[[Lelles (dziesma)|Lelles]]” Dambis spēlēja [[ksilofons|ksilofonu]] un Didzis Erra [[sitamie instrumenti|sitamos instrumentus]]. Regejiskajā gabalā „Pilsēta” piedalījās [[Kaspars Bindemanis]] ar [[taustiņinstrumenti|taustiņiem]] un [[Egils Pētersons]] ar [[basģitāra|basģitāru]]. Dziesmā „[[Tā kā pavasarī]]” pie [[bungas|bungām]] bija [[Kirils Lomunovs]], basģitāru spēlēja [[Ivo Stankēvičs|Skrips]] un [[klarnete|klarneti]] — [[Indriķis Veitners]]. Diska pēdējā gabalā „[[Silta meitene]]” [[taustiņinstrumenti|taustiņus]] iespēlējis [[Kaspars Bindemanis|Bindemanis]], [[flauta|flautu]] — [[Ingūna Rubene]] un piedziedājusi [[Kristīne Augstkalne]]. Šā ieraksta parādīšanās (kasetēs un diskos) bija viens no [[Latvijas neatkarīgā mūzika|Latvijas neatkarīgās]] un [[Latvijas pagrīdes mūzika|pagrīdes mūzikas]] gada centrālajiem notikumiem. Albums ir izteikti [[eklektika|eklektiks]], koncertos grūti nodemonstrējams, saklausāmi [[regejs|regeja]], [[folkroks|folkroka]], [[pankroks|pankroka]], [[smagais pankroks|smagā pankroka]], [[avangards|avangarda]] u.c. žanri un virzieni. 2003. gadā ierakstu kompānija „[[Strongly Opposed Records]]” pārizdeva albumu [[ilgspēlējošā skaņuplate|ilgspēlējošās skaņuplates]] formātā [[Šveice|Šveicē]]. Dziesma „Pilsēta” tika iekļauta 2000. gada Latvijas neatkarīgās mūzikas [[promo]] izlasē „[[Starteris I (albums)|Starteris I]]" un dziesma „[[Jā jā jā!]]” tika iekļauta 2002. gada izlasē „[[Starteris II (albums)|Starteris II]]" izlasē. 2000. gadā koncertā, kas notika [[Doma laukums|Doma laukumā]], grupa nospēlēja un ierakstīja dziesmu „[[Asins līst]]". Šajā pašā gadā grupa piedalījās festivālā „[[Trincstock]]”, kur tika ierakstīta dziesma „[[Lelles (dziesma)|Lelles]]". Grupa piedalījās [[Latvijas nekomerciālā mūzika|nekomerciālās mūzikas]] festivālos [[Kuldīga|Kuldīgā]] „[[Tabūns (festivāls)|Tabūns]]”, dziesmas „[[Revolucionārs (dziesma)|Revolucionārs]]" un „[[Hei, miskaste]]” tika iekļautas „[[Tabūns (albums)|Tabūna]]" izlasēs. 2001. gadā ar dziesmu „Revolucionārs” grupa uzstājās pasākumā „[[Hanzas dienas|Hanzas dienu]] [[Mūsdienu tautas mūzikas festivāls|Mūsdienu tautas mūzikas festivālā]]”, kur to arī ierakstīja. 2002. gada sākumā leģendārie smagā pankroka veterāni Inokentijs Mārpls ierakstīja sešas ekskluzīvas un līdz šim neieskaņotas dziesmas, kas tika izdotas otrajā oficiālajā 7” [[Ilgspēlējošā plate|EP]] („sendvičā”) „[[Bitīt’ Matos]]”. Albums tika izdots [[Einārs Poļuškins|Eināra Poļuškina]] neatkarīgajā ierakstu kompānijā „[[Ezis Sper Soli]]”. Vairākas no albumā iekļautajām dziesmām kļuvušas par hitiem, piemēram, "[[Māte-terorists|Māte—terorists]]". Albuma tirāža bija 400 eksemplāri, tas ātri vien tika izpārdots. 2003. gadā dziesma „[[Sistēma darbojas]]” tika iekļauta „[[Latvijas Punk/HC izlase Nr.2|Latvijas Punk/HC izlasē Nr.2]]”. 2004. gadā grupa devās uz koncertu [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] ([[Krievija]]), kur ierakstīja dziesmu „[[Ļubovnij rokenrol]]". 2005. gadā grupa uzstājās festivālā „[[Sutas Balss]]”, kurā tika veikts videoieraksts. Šajā pašā gadā notika grupas koncerts un ieraksts [[LTV1]] raidījumā „Siena šķūnis”, kur savukārt tika ierakstīta dziesma „[[Es gribu vairāk]]”. 2007. gada 27. aprīlī tika prezentēts Inokentija Mārpla trešais oficiālais albums, kas veidots pēc izlases principa. Albuma materiāls ierakstīts dažādās studijās, bet izdots izdevniecībā „[[Gauja Records]]”. Albuma „[[Ķeras pie sirds]]” klajā laišana tika svinēta [[Andrejsala]]s „[[Pulkveža zāle|Pulkveža zālē]]”, kad ar albuma iznākšanu grupa atzīmēja arī 20 gadu jubileju. Tika uzaicināta grupa „[[Tumors]]”, kā arī citi Inokentija Mārpla paziņas. Par [[dīdžejs|dīdžeju]] tika uzaicināts [[Dj Miks]] („[[Pulkvedim Neviens Neraksta]]”), kā arī uz ekrāna tika prezentēts dziesmas „[[Eu, priekšniek!]]” videoklips. Jaunajā albumā bija iekļautas piecpadsmit dziesmas, kas tapušas laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam, starp tām ir arī Latvijas radiostacijās atskaņotās un koncertos spēlētās „Eu, priekšniek!”, „[[Motociklists]]”, kā arī 1993. gadā sarakstītā „[[Māt, es gribu būt nevainīgs]]”. Albumā ir divas [[kaverversija]]s: [[Hārdijs Lediņš|Hārdija Lediņa]] grupas [[NSRD]] dziesmai „[[Ciku caku caurā tumba]]” un grupas „[[Ir bijuši mati un izbijuši]]” dziesmai „[[Nabagu himna]]”, kas izskaidrojams ar vēlmi atdzīvināt izzudušo grupu labās dziesmas. Dambis albuma kopējo tematiku raksturoja kā rokenrola, meiteņu, konfekšu un politikas savstarpējo sintēzi. Rokenrola enerģiskās un dzīvesprieka pilnās notis albumā mijas ar pankrokam raksturīgo ironiju. Albuma grāmatiņa pielīmēta pie vāciņa, neļaujot tai laika gaitā pazust. Albuma dizainu veidojis pats grupas līderis — Dambis kopā ar [[Silvestrs Ūsiņš|Silvestru Ūsiņu]]. Albuma ierakstā piedalījušies [[Kaspars Bindemanis]] (taustiņi), [[Nils Īle]] ([[sitamie instrumenti]]), [[Anastasija Zvirbule]] ([[vijole]]), un daudzi citi mākslinieki no grupas iepriekšējiem gadiem. Šobrīd grupā darbojas Dambis (balss, ģitāra), [[Renarts Braufmanis]] (basģitāra) un [[Ēriks Lizbovskis]] (bungas). 2007. gadā albums „[[Ķeras pie sirds]]” tika nominēts kā „[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|Labākais roka albums]]” „[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2007|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā]]”, tomēr pirmo vietu šajā nominācijā ieguva grupa [[Dzelzs Vilks]] ar albumu „[[Sārtā rītausma]]”. 2008. gada 14. martā Inokentijs Mārpls uzstājās [[alternatīvā mūzika|alternatīvās mūzikas]] kluba „[[Depo (klubs)|Depo]]” sestās dzimšanas dienas svinību koncertā. 2021. gada februārī nomira grupas basģitārists Ivo Stankevičs (Skrips).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-skrips--grupas-inokentijs-marpls-muzikis-ivo-stankevics.a393873/|title=Mūžībā devies Skrips – grupas «Inokentijs Mārpls» mūziķis Ivo Stankevičs|website=www.lsm.lv|access-date=2021-02-22|language=lv}}</ref> '''2021—pašlaik''' 2021. gadā Skripa vietā grupā atgriežas basģitārists Renarts Braufmanis. 2024. gadā no grupas aiziet ilgadējais bundzinieks Ēriks Lizbovskis. Viņa vietā grupā atgriežas Pauls Ozols (Čirka). 2025. gadā no grupas aiziet Renarts Braufmanis, grupai pievienojas basģitārists Dāvis Kristers Avotiņš (Dave Raven). Dažādos sastāvos tiek ierakstīts grupas 7 studijas albums, tostarp singls [https://www.youtube.com/watch?v=P8E9EBOVL6w]"Izdari Pats".<ref /> == Grupas dalībnieki == === Pašreizējie dalībnieki === * [[Raimonds Lagimovs]] „Dambis” (balss, ģitāra) *Dāvis Kristers Avotiņš "Dave Raven" (basģitāra) *Pauls Ozols "Čirka" (bungas) === Pirmie dalībnieki === * [[Raimonds Lagimovs]] „Dambis” (balss, ģitāra) * [[Māris Šverns]] (balss, ģitāra) * [[Didzis Erra]] (basģitāra) === Bijušie dalībnieki === * Renarts Braufmanis (basģitāra) * [[Ēriks Lizbovskis]] (bungas) * [[Ivo Stankēvičs]] „Skrips” (basģitāra) * [[Kaspars Bindemanis]] * [[Kaspars Putriņš]] * [[Māris Čistovs]] „Šaks”, „Šakālis” * [[Artis Ozols]] * [[Nils Īle]] * [[Māris Šverns]] * [[Didzis Erra]] * [[Uģis Vītiņš]] * [[Ivars Talcis]] * [[Mārtiņš Lablaiks]] * [[Indriķis Veitners]] * [[Anastasija Zvirbule]] * [[Agris Rostoks]] * [[Edijs Galzons]] == Diskogrāfija == {{Skaņas piemēra kaste pa labi|Audio piemērs:}} {{multi klausīšanās sākums}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Meklemanipekle.ogg | nosaukums = Meklē mani peklē | apraksts = [[Dambja izlase 1987—1990]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Amurisunsirpis.ogg | nosaukums = Āmuris un sirpis | apraksts = [[Dambja izlase 1987—1990]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Kajasmazgasuesrit.ogg | nosaukums = Kājas mazgāšu es rīt | apraksts = [[Hubb]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Americafuckoff.ogg | nosaukums = America, fuck off! | apraksts = [[Spēks no tētiem]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Asinslist.ogg | nosaukums = Asins līst | apraksts = [[Spēks no tētiem]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Mateterorists.ogg | nosaukums = Māte-terorists | apraksts = [[Bitīt' Matos]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Revolucionars.ogg | nosaukums = Revolucionārs | apraksts = [[Bitīt' Matos]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Miesacelas.ogg | nosaukums = Miesa ceļas | apraksts = [[Bitīt' Matos]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Motociklists.ogg | nosaukums = Motociklists | apraksts = [[Ķeras pie sirds]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Euprieksniek.ogg | nosaukums = Eu, priekšniek! | apraksts = [[Ķeras pie sirds]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Kajasmazgasuesrit.ogg | nosaukums = Kājas mazgāšu es rīt | apraksts = [[Ķeras pie sirds]]}} {{multi klausīšanās beigas}} {{skaņas piemēra kastes beigas}} * ''Āmuris Un Sirpis'' (1987-1990) * ''Spēks No Tētiem'' (2000) * ''Bitīt' Matos'' (2002) * ''Ķeras pie sirds'' (2007) * ''Pupu mizas'' (2012) * ''Tup'n turies'' (2015) * [[Kauliņi ir Mesti]] (2021) == Videogrāfija == * ''Māt, es gribu būt nevainīgs'' * ''Live @ Sutas Balss 2005'' * ''Priekšniek, es tevi sabradāšu'' == Galerija == <gallery> Inokentijs Mārpls - Dambis, 2017 (2).jpg|Raimonds Lagimovs (Dambis) Inokentijs Mārpls - Skrips, 2017 (2).jpg|Ivo Stankēvičs (Skrips) Inokentijs Mārpls - Skrips, 2017 (3).jpg|Ivo Stankēvičs (Skrips) Inokentijs Mārpls - Skrips, 2017.jpg|Ivo Stankēvičs (Skrips) Inokentijs Mārpls - Ēriks Lizbovskis, 2017.jpg|Ēriks Lizbovskis </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.tornis.lv/Inokentijs_Marpls/ Neoficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080607190727/http://www.tornis.lv/Inokentijs_Marpls/ |date={{dat|2008|06|07||bez}} }} * [http://muzika.draugiem.lv/music/musician.php?mid=4567 Draugiem.lv profils]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20080309005900/http://www.gaujarec.lv/ Ierakstu kompānija Gauja Records] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas pankroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas hārdkora grupas]] [[Kategorija:Latvijas ska grupas]] 1lhsyo3rqqo2j9c76k2647pys9llkht 4484522 4484515 2026-06-20T11:32:01Z Egilus 27634 Par pagātnes notikumiem enciklopēdiskajā stilā runā pagātnes formā. 4484522 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Inokentijs Mārpls | Attēls = Inokentijs Mārpls - Dambis, 2017.jpg | Att_izm = 275 | Fons = grupa | Vieta = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px|Latvija]] [[Rīga]], [[Latvija]] | Žanrs = [[Pankroks]]<br />[[Smagais pankroks]]<br />[[Ska]] | Gadi = 1985 — ''pašlaik'' | Izdevējkompānija = [[Hubb]] (1992—2000)<br />[[Strongly Opposed Records]] (2003)<br />[[Ezis Sper Soli]] (2002)<br />[[Gauja Records]] (2007) | Mlapa = [http://www.tornis.lv/inokentijsmarpls inokentijsmarpls.lv] | Dalībnieki = [[Raimonds Lagimovs]] (Dambis)<br />[[Dāvis Krauklis]]<br />[[Pauls Ozols]] | Bij_dalībnieki = [[Ēriks Lizbovskis]]<br />[[Ivo Stankēvičs (Skrips)]]<br />[[Kaspars Bindemanis]]<br />[[Kaspars Putriņš]]<br />[[Renarts Braufmanis]]<br />[[Māris Čistovs|Māris Čistovs (Šaks, Šakālis)]]<br />[[Artis Ozols]]<br />[[Nils Īle]]<br />[[Māris Šverns]]<br />[[Didzis Erra]]<br />[[Uģis Vītiņš]]<br />[[Ivars Talcis]]<br />[[Mārtiņš Lablaiks]]<br />[[Indriķis Veitners]]<br />[[Anastasija Zvirbule]]<br />[[Agris Rostoks]] }} '''Inokentijs Mārpls''' ir [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvija]]s [[roksmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 1985. gadā (sākotnējais nosaukums '''Aklā Zarna''', 1987. gadā pārtapa par Inokentiju Mārplu). Inokentija Mārpla līderis [[Raimonds Lagimovs]] jeb „Dambis” ilgus gadus pazīstams kā [[Latvijas pagrīdes mūzika]]s dzīves vadītājs — daudzu nozīmīgu ''[[DIY]]'' mūzikas sarīkojumu rīkotājs un ierakstu izdevējs. Grupas ieguldījums [[pankroks|pankroka]] attīstībā Latvijā ir viens no ievērojamākajiem. Grupa ir viena no leģendārākajām Latvijas pagrīdes grupām, kas tiek uzskatīta par PSRS [[smagais pankroks|smagā pankroka]] aizsācējiem. Grupa koncertējusi daudzos pagrīdes festivālos. Spēlējusi arī ārpus Latvijas: [[Lietuva|Lietuvā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Holande|Holandē]], [[Ungārija|Ungārijā]], [[Krievija|Krievijā]]. Grupas mūsdienu skanējums ir [[pankroks]], [[rokenrols]], [[regejs]], [[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]], rokmūzika, [[smagais pankroks]], [[džezs]] u.c. == Vēsture == === 1984—1989 === Ap 1984. gadu Dambis ar [[Māris Šverns|Māri Švernu]] (bērnības draugs, mācījās kopā vienā skolā un vēlāk vienā arodskolā) nopirka savu pirmo [[akustiskā ģitāra|akustisko ģitāru]]. Tad arī viņi abi sāka kaut ko spēlēt un jau 1985. gadā viņiem tapa Dambja istabā ierakstīts „albums”, kurā bija vēlākie grupas Inokentijs Mārpls hīti „[[Pasaciņa (dziesma)|Pasaciņa]]” un „[[Meklē mani peklē]]”. Apmēram puse dziesmu ir Māra, otra — Dambja. Grupa lietoja nosaukumu "Aklā Zarna". 1986. gadā viņi sāka piedalīties koncertos un festivālos, sastāvs tika papildināts, par basistu kļuva [[Didzis Erra]]. Māris un Dambis spēlēja ģitāras un dziedāja. Pirmās divas uzstāšanās publikas priekšā 1986. gada beigās notika „[[Poligrāfiķu klubs|Poligrāfiķu klubā]]” un [[Rīgas 7. vidusskola|Rīgas 7. vidusskolā]]. Nosaukums „Inokentijs Mārpls” radās 1987. gada pavasarī. Tajā pašā gadā Māris zaudēja pirkstu un kopš tā brīža vairs nespēlēja grupā. Tomēr viņš turpināja muzicēt, viņš tajā laikā pat uzstājās pāris festivālos, dziedot viens savas dziesmas. Dažas dziesmas tika ierakstītas pie Dambja mājās. Vēlāk Māris dibināja savu grupu — [[Baložu Pilni Pagalmi]]. 1988. gadā tika ierakstīta dziesma „[[Mēs esam suņi]]”. Šajā gadā grupa piedalījās [[Kauņa|Kauņā]] notiekošajā festivālā ''[[Purvinoji Žiema]]'', bet 1989. gadā [[Viļņa|Viļņā]] (Lietuva) festivālā ''[[Vilnius Underground]]''. Vēl 1989. gadā Inokentijs Mārpls piedalījās koncertā „[[Durvis ‘89]]”, kurā ierakstīja dziesmu „[[Āmuris un sirpis]]”. Tanī pašā gadā grupa tika uzaicināta uz „[[Ostankino]]” televīziju [[Maskava|Maskavā]] (Krievija), lai ierakstītu un veidotu video raidījumam "Sātana aplis". Video tika veidots par "[[Rīgas roka klubs|Rīgas roka klubu]]" un sanāca neveiksmīgs. Raidījums tika [[cenzūra|cenzēts]] un netika laists ēterā, minot par iemeslu [[nacionālsociālisms|nacisma]] un [[pornogrāfija]]s propagandu. 80. gadu otrajā pusē Dambis izveidoja blakus projektu [[Amorālā Psihoze]]. Šajā projektā piedalījās arī citi grupas dalībnieki. Amorālās Psihozes muzicēšanas stils ļoti daudzveidīgs: sākot ar [[psihedēliskais roks|psihedēliju]] un džezu, beidzot ar jauno vilni un [[alternatīvais roks|alternatīvo roku]], īsāk sakot — [[eksperimentālā mūzika|eksperimentālā]] un [[avangarda mūzika]]. === 1990—1999 === Deviņdesmito gadu sākumā Inokentijs Mārpls pašu spēkiem ierakstīja pirmās divas neoficiālās dziesmu izlases (tika veikti arī citi grupas ieraksti gan mājas apstākļos, gan koncertos), kuras pazīstamas ar nosaukumiem [[Dambja izlase 1987-1990|Dambja izlase 1987—1990]] (1991. gads) un [[Hubb]] (1992. gads). Šīs izlases klejoja no rokas rokā, pārrakstot tās vienam no otra. Deviņdesmitajos gados Inokentijs Mārpls turpināja uzstāties „Rīgas roka klubā”, līdz tas tika slēgts. 1991. gadā grupa uzstājās koncertā [[Rīgas Dārzciema vidusskola|Rīgas 93. vidusskolā]] un ierakstīja dziesmu „[[Deģenerātu zeme]]”. 1992. gadā piedalījās festivālā „[[Otrdienas Manevri]]”, kurā tika ierakstīta dziesma „[[Good Night]]”. 1993. gadā dziesma „[[America, Fuck Off]]” tika izdota „[[Latvijas Punk/HC izlase|Latvijas Punk/HC izlasē]]”. Dažādas grupas dziesmas tika iekļautas arī „[[Odekolons (izlase)|Odekolona izlasēs]]”. 1995. gada ziemā/pavasarī Dambis ar [[Jānis Daugavietis|Jāni Daugavieti]] (mūziķis un [[Mūziķu apvienība TORNIS|mūziķu apvienības TORNIS]] priekšsēdētājs) izveidoja radio raidījumu „[[Bitīt' Matos (raidījums)|Bitīt' Matos]]”, kam vēlāk pievienojās Inokentija Mārpla basģitārists Didzis Erra. Raidījums "Bitīt' Matos" veltīts [[Latvijas nekomerciālā mūzika|Latvijas nekomerciālajai mūzikai]]. 1999. gadā Inokentijs Mārpls piedalījās Rīgā notiekošajā alternatīvā roka festivālā „[[Pagrimušais Laikmets]]” un ierakstīja dziesmas „[[Cauri tumsai]]”, „[[Es dzīvoju kā cūka (Villija dzeja)]]”, „[[Ar vienu kāju šeit]]”. Šis koncertieraksts tā arī netika izdots. Divu gadu laikā (1998. un 1999. gadā) tika radīts materiāls turpmākajam albumam. === 2000—2008 === 2000. gads tika sagaidīts ar Inokentija Mārpla debijas albumu „[[Spēks no tētiem]]”, kas tika ierakstīts 1999. gadā un izdots 13 gadus pēc grupas pirmā koncerta — 2000. gadā izdevniecībā „[[HUBB]]” (Dambja neatkarīgā izdevniecība). Pašizdotajā albumā bija iekļautas četrpadsmit dziesmas, kaut gan, pēc pēdējās dziesmas pagaidot četras minūtes, var noklausīties vēl vienu dziesmu — „[[Sitiet latviešus]]”. Dziesma „Sitiet latviešus” radās 90. gadā kā uzmundrinājums nespējīgajiem latviešiem, kas bija vairāk domāta kā garīga iekaustīšana, ne fiziska, un vērsta pret latviešu sliktākajām īpašībām. Albumā iekļautā dziesma „[[Pilsēta (dziesma)|Pilsēta]]" ir jauna un koncertos nespēlēta. Tikai viena dziesma „[[Tā kā pavasarī]]” ir ierakstīta 1994. gadā, bet pārējais materiāls — 1998. un 1999. gadā. Diska dziesmu ierakstos piedalījās daudzi mūziķi. Dziesmas „[[Dziesma par mazo puisīti]]” ierakstā piedalījās [[Jānis Levits]] ar [[akustiskā ģitāra|akustisko ģitāru]] un [[Indriķis Veitners]] ar [[saksofons|saksofonu]]. Dziesmā „[[Lelles (dziesma)|Lelles]]” Dambis spēlēja [[ksilofons|ksilofonu]] un Didzis Erra [[sitamie instrumenti|sitamos instrumentus]]. Regejiskajā gabalā „Pilsēta” piedalījās [[Kaspars Bindemanis]] ar [[taustiņinstrumenti|taustiņiem]] un [[Egils Pētersons]] ar [[basģitāra|basģitāru]]. Dziesmā „[[Tā kā pavasarī]]” pie [[bungas|bungām]] bija [[Kirils Lomunovs]], basģitāru spēlēja [[Ivo Stankēvičs|Skrips]] un [[klarnete|klarneti]] — [[Indriķis Veitners]]. Diska pēdējā gabalā „[[Silta meitene]]” [[taustiņinstrumenti|taustiņus]] iespēlējis [[Kaspars Bindemanis|Bindemanis]], [[flauta|flautu]] — [[Ingūna Rubene]] un piedziedājusi [[Kristīne Augstkalne]]. Šā ieraksta parādīšanās (kasetēs un diskos) bija viens no [[Latvijas neatkarīgā mūzika|Latvijas neatkarīgās]] un [[Latvijas pagrīdes mūzika|pagrīdes mūzikas]] gada centrālajiem notikumiem. Albums ir izteikti [[eklektika|eklektiks]], koncertos grūti nodemonstrējams, saklausāmi [[regejs|regeja]], [[folkroks|folkroka]], [[pankroks|pankroka]], [[smagais pankroks|smagā pankroka]], [[avangards|avangarda]] u.c. žanri un virzieni. 2003. gadā ierakstu kompānija „[[Strongly Opposed Records]]” pārizdeva albumu [[ilgspēlējošā skaņuplate|ilgspēlējošās skaņuplates]] formātā [[Šveice|Šveicē]]. Dziesma „Pilsēta” tika iekļauta 2000. gada Latvijas neatkarīgās mūzikas [[promo]] izlasē „[[Starteris I (albums)|Starteris I]]" un dziesma „[[Jā jā jā!]]” tika iekļauta 2002. gada izlasē „[[Starteris II (albums)|Starteris II]]" izlasē. 2000. gadā koncertā, kas notika [[Doma laukums|Doma laukumā]], grupa nospēlēja un ierakstīja dziesmu „[[Asins līst]]". Šajā pašā gadā grupa piedalījās festivālā „[[Trincstock]]”, kur tika ierakstīta dziesma „[[Lelles (dziesma)|Lelles]]". Grupa piedalījās [[Latvijas nekomerciālā mūzika|nekomerciālās mūzikas]] festivālos [[Kuldīga|Kuldīgā]] „[[Tabūns (festivāls)|Tabūns]]”, dziesmas „[[Revolucionārs (dziesma)|Revolucionārs]]" un „[[Hei, miskaste]]” tika iekļautas „[[Tabūns (albums)|Tabūna]]" izlasēs. 2001. gadā ar dziesmu „Revolucionārs” grupa uzstājās pasākumā „[[Hanzas dienas|Hanzas dienu]] [[Mūsdienu tautas mūzikas festivāls|Mūsdienu tautas mūzikas festivālā]]”, kur to arī ierakstīja. 2002. gada sākumā leģendārie smagā pankroka veterāni Inokentijs Mārpls ierakstīja sešas ekskluzīvas un līdz šim neieskaņotas dziesmas, kas tika izdotas otrajā oficiālajā 7” [[Ilgspēlējošā plate|EP]] („sendvičā”) „[[Bitīt’ Matos]]”. Albums tika izdots [[Einārs Poļuškins|Eināra Poļuškina]] neatkarīgajā ierakstu kompānijā „[[Ezis Sper Soli]]”. Vairākas no albumā iekļautajām dziesmām kļuvušas par hitiem, piemēram, "[[Māte-terorists|Māte—terorists]]". Albuma tirāža bija 400 eksemplāri, tas ātri vien tika izpārdots. 2003. gadā dziesma „[[Sistēma darbojas]]” tika iekļauta „[[Latvijas Punk/HC izlase Nr.2|Latvijas Punk/HC izlasē Nr.2]]”. 2004. gadā grupa devās uz koncertu [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] ([[Krievija]]), kur ierakstīja dziesmu „[[Ļubovnij rokenrol]]". 2005. gadā grupa uzstājās festivālā „[[Sutas Balss]]”, kurā tika veikts videoieraksts. Šajā pašā gadā notika grupas koncerts un ieraksts [[LTV1]] raidījumā „Siena šķūnis”, kur savukārt tika ierakstīta dziesma „[[Es gribu vairāk]]”. 2007. gada 27. aprīlī tika prezentēts Inokentija Mārpla trešais oficiālais albums, kas veidots pēc izlases principa. Albuma materiāls ierakstīts dažādās studijās, bet izdots izdevniecībā „[[Gauja Records]]”. Albuma „[[Ķeras pie sirds]]” klajā laišana tika svinēta [[Andrejsala]]s „[[Pulkveža zāle|Pulkveža zālē]]”, kad ar albuma iznākšanu grupa atzīmēja arī 20 gadu jubileju. Tika uzaicināta grupa „[[Tumors]]”, kā arī citi Inokentija Mārpla paziņas. Par [[dīdžejs|dīdžeju]] tika uzaicināts [[Dj Miks]] („[[Pulkvedim Neviens Neraksta]]”), kā arī uz ekrāna tika prezentēts dziesmas „[[Eu, priekšniek!]]” videoklips. Jaunajā albumā bija iekļautas piecpadsmit dziesmas, kas tapušas laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam, starp tām ir arī Latvijas radiostacijās atskaņotās un koncertos spēlētās „Eu, priekšniek!”, „[[Motociklists]]”, kā arī 1993. gadā sarakstītā „[[Māt, es gribu būt nevainīgs]]”. Albumā ir divas [[kaverversija]]s: [[Hārdijs Lediņš|Hārdija Lediņa]] grupas [[NSRD]] dziesmai „[[Ciku caku caurā tumba]]” un grupas „[[Ir bijuši mati un izbijuši]]” dziesmai „[[Nabagu himna]]”, kas izskaidrojams ar vēlmi atdzīvināt izzudušo grupu labās dziesmas. Dambis albuma kopējo tematiku raksturoja kā rokenrola, meiteņu, konfekšu un politikas savstarpējo sintēzi. Rokenrola enerģiskās un dzīvesprieka pilnās notis albumā mijas ar pankrokam raksturīgo ironiju. Albuma grāmatiņa pielīmēta pie vāciņa, neļaujot tai laika gaitā pazust. Albuma dizainu veidojis pats grupas līderis — Dambis kopā ar [[Silvestrs Ūsiņš|Silvestru Ūsiņu]]. Albuma ierakstā piedalījušies [[Kaspars Bindemanis]] (taustiņi), [[Nils Īle]] ([[sitamie instrumenti]]), [[Anastasija Zvirbule]] ([[vijole]]), un daudzi citi mākslinieki no grupas iepriekšējiem gadiem. Šobrīd grupā darbojas Dambis (balss, ģitāra), [[Renarts Braufmanis]] (basģitāra) un [[Ēriks Lizbovskis]] (bungas). 2007. gadā albums „[[Ķeras pie sirds]]” tika nominēts kā „[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais roka albums|Labākais roka albums]]” „[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2007|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā]]”, tomēr pirmo vietu šajā nominācijā ieguva grupa [[Dzelzs Vilks]] ar albumu „[[Sārtā rītausma]]”. 2008. gada 14. martā Inokentijs Mārpls uzstājās [[alternatīvā mūzika|alternatīvās mūzikas]] kluba „[[Depo (klubs)|Depo]]” sestās dzimšanas dienas svinību koncertā. 2021. gada februārī nomira grupas basģitārists Ivo Stankevičs (Skrips).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-skrips--grupas-inokentijs-marpls-muzikis-ivo-stankevics.a393873/|title=Mūžībā devies Skrips – grupas «Inokentijs Mārpls» mūziķis Ivo Stankevičs|website=www.lsm.lv|access-date=2021-02-22|language=lv}}</ref> '''2021—pašlaik''' 2021. gadā Skripa vietā grupā atgriezās basģitārists Renarts Braufmanis. 2024. gadā no grupas aizgāja ilggadējais bundzinieks Ēriks Lizbovskis. Viņa vietā grupā atgriezās Pauls Ozols (Čirka). 2025. gadā no grupas aizgāja Renarts Braufmanis, grupai pievienojās basģitārists Dāvis Kristers Avotiņš (''Dave Raven''). Dažādos sastāvos tika ierakstīts grupas 7 studijas albums, tostarp singls "Izdari Pats".<ref /> == Grupas dalībnieki == === Pašreizējie dalībnieki === * [[Raimonds Lagimovs]] „Dambis” (balss, ģitāra) *Dāvis Kristers Avotiņš "Dave Raven" (basģitāra) *Pauls Ozols "Čirka" (bungas) === Pirmie dalībnieki === * [[Raimonds Lagimovs]] „Dambis” (balss, ģitāra) * [[Māris Šverns]] (balss, ģitāra) * [[Didzis Erra]] (basģitāra) === Bijušie dalībnieki === * Renarts Braufmanis (basģitāra) * [[Ēriks Lizbovskis]] (bungas) * [[Ivo Stankēvičs]] „Skrips” (basģitāra) * [[Kaspars Bindemanis]] * [[Kaspars Putriņš]] * [[Māris Čistovs]] „Šaks”, „Šakālis” * [[Artis Ozols]] * [[Nils Īle]] * [[Māris Šverns]] * [[Didzis Erra]] * [[Uģis Vītiņš]] * [[Ivars Talcis]] * [[Mārtiņš Lablaiks]] * [[Indriķis Veitners]] * [[Anastasija Zvirbule]] * [[Agris Rostoks]] * [[Edijs Galzons]] == Diskogrāfija == {{Skaņas piemēra kaste pa labi|Audio piemērs:}} {{multi klausīšanās sākums}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Meklemanipekle.ogg | nosaukums = Meklē mani peklē | apraksts = [[Dambja izlase 1987—1990]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Amurisunsirpis.ogg | nosaukums = Āmuris un sirpis | apraksts = [[Dambja izlase 1987—1990]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Kajasmazgasuesrit.ogg | nosaukums = Kājas mazgāšu es rīt | apraksts = [[Hubb]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Americafuckoff.ogg | nosaukums = America, fuck off! | apraksts = [[Spēks no tētiem]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Asinslist.ogg | nosaukums = Asins līst | apraksts = [[Spēks no tētiem]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Mateterorists.ogg | nosaukums = Māte-terorists | apraksts = [[Bitīt' Matos]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Revolucionars.ogg | nosaukums = Revolucionārs | apraksts = [[Bitīt' Matos]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Miesacelas.ogg | nosaukums = Miesa ceļas | apraksts = [[Bitīt' Matos]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Motociklists.ogg | nosaukums = Motociklists | apraksts = [[Ķeras pie sirds]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Euprieksniek.ogg | nosaukums = Eu, priekšniek! | apraksts = [[Ķeras pie sirds]]}} {{multi klausīšanās objekts | fails = Kajasmazgasuesrit.ogg | nosaukums = Kājas mazgāšu es rīt | apraksts = [[Ķeras pie sirds]]}} {{multi klausīšanās beigas}} {{skaņas piemēra kastes beigas}} * ''Āmuris Un Sirpis'' (1987-1990) * ''Spēks No Tētiem'' (2000) * ''Bitīt' Matos'' (2002) * ''Ķeras pie sirds'' (2007) * ''Pupu mizas'' (2012) * ''Tup'n turies'' (2015) * [[Kauliņi ir Mesti]] (2021) == Videogrāfija == * ''Māt, es gribu būt nevainīgs'' * ''Live @ Sutas Balss 2005'' * ''Priekšniek, es tevi sabradāšu'' == Galerija == <gallery> Inokentijs Mārpls - Dambis, 2017 (2).jpg|Raimonds Lagimovs (Dambis) Inokentijs Mārpls - Skrips, 2017 (2).jpg|Ivo Stankēvičs (Skrips) Inokentijs Mārpls - Skrips, 2017 (3).jpg|Ivo Stankēvičs (Skrips) Inokentijs Mārpls - Skrips, 2017.jpg|Ivo Stankēvičs (Skrips) Inokentijs Mārpls - Ēriks Lizbovskis, 2017.jpg|Ēriks Lizbovskis </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.tornis.lv/Inokentijs_Marpls/ Neoficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080607190727/http://www.tornis.lv/Inokentijs_Marpls/ |date={{dat|2008|06|07||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20080309005900/http://www.gaujarec.lv/ Ierakstu kompānija Gauja Records] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas pankroka grupas]] [[Kategorija:Latvijas hārdkora grupas]] [[Kategorija:Latvijas ska grupas]] ai6i9irhlmhrgzyq5i1axqymcnldpix 0 43428 4484442 4089220 2026-06-20T04:51:55Z Biafra 13794 atj. 4484442 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ingrīda Circene | attēls = Ingrīda Circene.jpg | apraksts = Ingrīda Circene 2012. gadā | amats = [[Latvijas veselības ministrs|Latvijas Republikas veselības ministre]] | term_sākums = {{dat|2003|04|10|N}} | term_beigas = {{dat|2004|03|09|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]] | priekštecis = [[Āris Auders]] | pēctecis = [[Rinalds Muciņš]] | amats2 = | term_sākums2 = {{dat|2011|10|25|N}} | term_beigas2 = {{dat|2014|07|14|N}} | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = [[Juris Bārzdiņš]] | pēctecis2 = [[Guntis Belēvičs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|12|6}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(2002-2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Nikolajs Lidovskis | profesija = [[ārsts|ārste]] | alma_mater = [[Rīgas Medicīnas institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ingrīda Circene''' (dzimusi {{dat|1956|12|06}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ārsts|ārste]] un [[politiķe]], pārstāv [[politiskā partija|partiju]] "[[Vienotība]]" (iepriekš "[[Jaunais laiks]]"). Bijusi [[Latvijas Republikas veselības ministrs|Latvijas Republikas veselības ministre]] vairākās valdībās un vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāte. == Dzīvesgājums == 1975. gadā I. Circene beigusi [[Rīgas Angļu ģimnāzija|Rīgas 4. vidusskolu]], bet 1981. gadā — [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtu]] (RMI).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396841-veselibas_ministra_amata_kandidates_ingridas_circenes_biografija |title=Veselības ministra amata kandidātes Ingrīdas Circenes biogrāfija |access-date={{dat|2011|10|25||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111028040027/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396841-veselibas_ministra_amata_kandidates_ingridas_circenes_biografija }}</ref> Mācoties RMI, strādājusi arī [[Slimnīca "Linezers"|slimnīcā "Linezers"]] un Rīgas Ātrās palīdzības stacijā. 1981. gadā sākusi strādāt [[Aizpute|Aizputē]] par ginekoloģi. 1993. gadā I. Circene kļuva par Aizputes galveno ārsti, bet pēc 5 gadiem par [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] galveno ārsti — viņas pārraudzībā bija poliklīnika, slimnīcas ginekoloģiskā un ķirurģiskā nodaļa, dzemdību nams un bērnu slimnīca. == Politiskā darbība == Ingrīda Circene trīs reizes bijusi ievēlēta Aizputes pilsētas domē. 2002. gadā iestājusies [[politiskā partija|partijā]] "[[Jaunais laiks]]" un [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[8. Saeima|8. Saeimā]], kur bijusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja. [[Eiropas Padome]]s Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāve kopš {{dat|2005|03|18}}. Pēc [[Āris Auders|Āra Audera]] demisijas kļuvusi par [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministri]] [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]], amatu ieņēma no {{dat|2003|04|10|ģ|bez}} līdz {{dat|2004|03|09|d|bez}}. Pēc valdības demisijas atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. 2006. gadā [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], darbojās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Saimnieciskajā komisijā. 2009. gadā kandidēja [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. 2010. gadā [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no apvienības "[[Vienotība]]" saraksta. 2011. gadā notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] I. Circene netika ievēlēta [[11. Saeima|Saeimā]], paliekot uzreiz "aiz svītras". Taču 25. oktobrī viņa otro reizi kļuva par [[Latvijas Republikas veselības ministrs|veselības ministri]], ieņemot šo amatu [[Dombrovska 3. Ministru kabinets|Valda Dombrovska trešajā valdībā]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-izsaka-uzticibu-dombrovska-tresajai-valdibai.d?id=41366711 Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai], delfi.lv</ref> Veselības ministra amatu I. Circene saglabāja arī nākamajā — [[Straujumas 1. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas Ministru kabinetā]]. 2014. gada 9. martā LTV1 raidījumā "de Facto" tika demonstrēts senāk uzņemts videosižets, kurā I. Circene sola mediķiem 10% algas palielinājumu un piemaksas, kā arī intervijas ar mediķiem, kuri apgalvoja, ka minēto algas palielinājumu nav saņēmuši.<ref name="tvnet proc">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/500612-mediki_neredz_circenes_solito_algu_pielikumu|title=Mediķi neredz Circenes solīto algu pielikumu|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2014|7|30||bez}}|archive-date={{dat|2014|05|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140518174133/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/500612-mediki_neredz_circenes_solito_algu_pielikumu}}</ref> Intervēta no jauna, I. Circene mēģināja noliegt, ka solījusi algas palielinājumu.<ref name="tvnet proc" /> 2014. gada jūlijā pēc ilgstošām veselības problēmām, kā arī mediķu protestiem pret ministri, I. Circene, par iemeslu minot politisku spiedienu, iesniedza demisijas rakstu valdības vadītājai [[Laimdota Straujuma|L. Straujumai]],<ref>[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/circene-atkapjas-neslepjot-rugtumu-14061978 Circene atkāpjas, neslēpjot rūgtumu] Diena.lv</ref> kas to pieņēma. 2022. gadā I. Circene kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", taču netika ievēlēta. Gada beigās viņa ieņēma vietu [[14. Saeima|14. Saeimā]] uz laiku, kamēr partijas biedrs [[Arvils Ašeradens]] darbojas kā ministrs [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]] (amatu ieņēma līdz 2026. gada jūnijam). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140219010729/http://www.latvijaslaudis.lv/users/circene_ingrida gramata21.lv] I. Circenes biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=18376835724 Profils Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101003212425/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?nr1=1 |date={{dat|2010|10|03||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120203235659/http://mk.gov.lv/lv/mk/sastavs/circene/ CV Ministru kabineta mājaslapā] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas veselības ministrs|Latvijas veselības ministre]] | periods = {{dat|2003|04|10|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pirms = [[Āris Auders]] | pēc = [[Rinalds Muciņš]] }} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas veselības ministrs|Latvijas veselības ministre]] | periods = {{dat|2011|10|25|N}} — {{dat|2014|07|14|N}} | pirms = [[Juris Bārzdiņš]] | pēc = [[Guntis Belēvičs]] }} {{kastes beigas}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Straujumas Ministru kabinets}} {{Dombrovska 3. Ministru kabinets}} {{Repšes Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Circene, Ingrīda}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas veselības ministri]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāji]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] kmz2mllyy7lvftdcc66ypsdcfnbr512 4484443 4484442 2026-06-20T04:52:36Z Biafra 13794 4484443 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ingrīda Circene | attēls = Ingrīda Circene.jpg | apraksts = Ingrīda Circene 2012. gadā | amats = [[Latvijas veselības ministrs|Latvijas Republikas veselības ministre]] | term_sākums = {{dat|2003|04|10|N}} | term_beigas = {{dat|2004|03|09|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]] | priekštecis = [[Āris Auders]] | pēctecis = [[Rinalds Muciņš]] | amats2 = | term_sākums2 = {{dat|2011|10|25|N}} | term_beigas2 = {{dat|2014|07|14|N}} | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = [[Juris Bārzdiņš]] | pēctecis2 = [[Guntis Belēvičs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|12|6}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(2002-2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Nikolajs Lidovskis | profesija = [[ārsts|ārste]] | alma_mater = [[Rīgas Medicīnas institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ingrīda Circene''' (dzimusi {{dat|1956|12|06}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ārsts|ārste]] un [[politiķe]], pārstāv [[politiskā partija|partiju]] "[[Vienotība]]" (iepriekš "[[Jaunais laiks]]"). Bijusi [[Latvijas Republikas veselības ministrs|Latvijas Republikas veselības ministre]] vairākās valdībās un vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāte. == Dzīvesgājums == 1975. gadā I. Circene beigusi [[Rīgas Angļu ģimnāzija|Rīgas 4. vidusskolu]], bet 1981. gadā — [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtu]] (RMI).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396841-veselibas_ministra_amata_kandidates_ingridas_circenes_biografija |title=Veselības ministra amata kandidātes Ingrīdas Circenes biogrāfija |access-date={{dat|2011|10|25||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111028040027/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396841-veselibas_ministra_amata_kandidates_ingridas_circenes_biografija }}</ref> Mācoties RMI, strādājusi arī [[Slimnīca "Linezers"|slimnīcā "Linezers"]] un Rīgas Ātrās palīdzības stacijā. 1981. gadā sākusi strādāt [[Aizpute|Aizputē]] par ginekoloģi. 1993. gadā I. Circene kļuva par Aizputes galveno ārsti, bet pēc 5 gadiem par [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] galveno ārsti — viņas pārraudzībā bija poliklīnika, slimnīcas ginekoloģiskā un ķirurģiskā nodaļa, dzemdību nams un bērnu slimnīca. == Politiskā darbība == Ingrīda Circene trīs reizes bijusi ievēlēta Aizputes pilsētas domē. 2002. gadā iestājusies [[politiskā partija|partijā]] "[[Jaunais laiks]]" un [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[8. Saeima|8. Saeimā]], kur bijusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja. [[Eiropas Padome]]s Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāve kopš {{dat|2005|03|18}}. Pēc [[Āris Auders|Āra Audera]] demisijas kļuvusi par [[Latvijas veselības ministrs|veselības ministri]] [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]], amatu ieņēma no {{dat|2003|04|10|ģ|bez}} līdz {{dat|2004|03|09|d|bez}}. Pēc valdības demisijas atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. 2006. gadā [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], darbojās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Saimnieciskajā komisijā. 2009. gadā kandidēja [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. 2010. gadā [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no apvienības "[[Vienotība]]" saraksta. 2011. gadā notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] I. Circene netika ievēlēta [[11. Saeima|Saeimā]], paliekot uzreiz "aiz svītras". Taču 25. oktobrī viņa otro reizi kļuva par [[Latvijas Republikas veselības ministrs|veselības ministri]], ieņemot šo amatu [[Dombrovska 3. Ministru kabinets|Valda Dombrovska trešajā valdībā]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-izsaka-uzticibu-dombrovska-tresajai-valdibai.d?id=41366711 Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai], delfi.lv</ref> Veselības ministra amatu I. Circene saglabāja arī nākamajā — [[Straujumas 1. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas Ministru kabinetā]]. 2014. gada 9. martā LTV1 raidījumā "de Facto" tika demonstrēts senāk uzņemts videosižets, kurā I. Circene sola mediķiem 10% algas palielinājumu un piemaksas, kā arī intervijas ar mediķiem, kuri apgalvoja, ka minēto algas palielinājumu nav saņēmuši.<ref name="tvnet proc">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/500612-mediki_neredz_circenes_solito_algu_pielikumu|title=Mediķi neredz Circenes solīto algu pielikumu|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2014|7|30||bez}}|archive-date={{dat|2014|05|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140518174133/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/500612-mediki_neredz_circenes_solito_algu_pielikumu}}</ref> Intervēta no jauna, I. Circene mēģināja noliegt, ka solījusi algas palielinājumu.<ref name="tvnet proc" /> 2014. gada jūlijā pēc ilgstošām veselības problēmām, kā arī mediķu protestiem pret ministri, I. Circene, par iemeslu minot politisku spiedienu, iesniedza demisijas rakstu valdības vadītājai [[Laimdota Straujuma|L. Straujumai]],<ref>[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/circene-atkapjas-neslepjot-rugtumu-14061978 Circene atkāpjas, neslēpjot rūgtumu] Diena.lv</ref> kas to pieņēma. 2022. gadā I. Circene kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", taču netika ievēlēta. Gada beigās viņa ieņēma vietu [[14. Saeima|14. Saeimā]] uz laiku, kamēr partijas biedrs [[Arvils Ašeradens]] darbojās kā ministrs vairākās valdībās (deputātes amatu ieņēma līdz 2026. gada jūnijam). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140219010729/http://www.latvijaslaudis.lv/users/circene_ingrida gramata21.lv] I. Circenes biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=18376835724 Profils Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101003212425/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?nr1=1 |date={{dat|2010|10|03||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120203235659/http://mk.gov.lv/lv/mk/sastavs/circene/ CV Ministru kabineta mājaslapā] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas veselības ministrs|Latvijas veselības ministre]] | periods = {{dat|2003|04|10|N}} — {{dat|2004|03|09|N}} | pirms = [[Āris Auders]] | pēc = [[Rinalds Muciņš]] }} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas veselības ministrs|Latvijas veselības ministre]] | periods = {{dat|2011|10|25|N}} — {{dat|2014|07|14|N}} | pirms = [[Juris Bārzdiņš]] | pēc = [[Guntis Belēvičs]] }} {{kastes beigas}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Straujumas Ministru kabinets}} {{Dombrovska 3. Ministru kabinets}} {{Repšes Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Circene, Ingrīda}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas veselības ministri]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāji]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] k191eb4bv8situdnlb4fcll1bikehhc 0 46223 4484419 4404316 2026-06-20T02:20:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484419 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Latvijas PSR | Article = | Type = | Image = Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg | Imagetext = Latvijas PSR karogs (1953—1990) | Nickname = | Morenicks = | Use = 110110 | Symbol = {{FIAV | twosided}}{{FIAV | historical}} | Proportion = 1:2 | Adoption = {{dat|1953|01|17|bez}} | Design = [[Sarkans karogs (politika)|Sarkans karogs]] ar zelta [[Sirpis un āmurs|sirpi un āmuru]] un [[Sarkanā zvaigzne|sarkanu piecstaru zvaigzni]] zelta apmalē karoga augšējā kreisajā stūrī un ar zilām un baltām viļņotām līnijām karoga apakšā. | Designer = | Imagetext2 = Karoga reverss | Image2 = Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990,_reverse).svg | Use2 = historical | Symbol2 = {{FIAV|reverse}} | Proportion2 = 1:2 | Adoption2 = | Relinquished2 = | Design2 = Sarkans karogs ar zilām un baltām viļņotām līnijām apakšā. | Designer2 = }} '''Latvijas PSR karogs''' bija [[Latvijas PSR]] simbols. Šo karogu bijusī Latvijas PSR pieņēma {{dat|1953|1|17}}. Karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2. Pirms tam, kopš [[1940]]. gada [[25. augusts|25. augusta]] tika izmantots sarkans karogs ar zelta [[sirpis un āmurs|sirpi un āmuru]] augšējā kreisajā stūrī un [[latīņu alfabēts|latīņu]] burtiem ''LPSR'' (''Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika'') zelta krāsā zem tā. [[1990]]. gada 27. februārī ar [[LPSR AP|LPSR Augstākās Padomes]] lēmumu 1953. gadā apstiprināto karogu nomainīja pret [[Latvijas karogs|sarkanbaltsarkano karogu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Zaudējis spēku - Par grozījumiem Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Konstitūcijā (Pamatlikumā) |url=https://likumi.lv/ta/id/279661-par-grozijumiem-latvijas-padomju-socialistiskas-republikas-konstitucija-pamatlikuma |website=LIKUMI.LV |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250227153332/https://likumi.lv/ta/id/279661-par-grozijumiem-latvijas-padomju-socialistiskas-republikas-konstitucija-pamatlikuma |archivedate={{dat|2025|2|27||bez}} |language=lv |date={{dat|1990|2|15||bez}}}}</ref> Kopš 2013. gada LPSR karoga izmantošana publiskos pasākumos Latvijas Republikā ir aizliegta.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā |url=https://likumi.lv/ta/id/258037-grozijumi-publisku-izklaides-un-svetku-pasakumu-drosibas-likuma |website=LIKUMI.LV |accessdate={{dat|2025|2|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250227154731/https://likumi.lv/ta/id/258037-grozijumi-publisku-izklaides-un-svetku-pasakumu-drosibas-likuma |archivedate={{dat|2025|2|27||bez}} |language=lv |date={{dat|2013|7|5||bez}}}}</ref> == Galerija == <gallery> Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|[[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] karogs (1918—1920) Flag of Latvian SSR (1940).svg|[[Latvijas PSR]] karogs (1940. gada 25. augusts — 1953. gada 17. janvāris, proporcijas 1:2) Flag of the Latvian Soviet Socialist Republic (1953–1967, variant).svg|Latvijas PSR karoga agrīnais variants (1953—1967)<ref>[http://www.heraldicum.ru/latvija/images/luksa1.jpg Book by Latvian Vexillologist Aloizs Luksa]</ref> Flag of the Latvian Soviet Socialist Republic.svg|Latvijas PSR karogs (1953—1990) Flag of Latvia.svg|Latvijas PSR karogs (1990. gada 27. februāris — 1990. gada 4. maijs) </gallery> == Skatīt arī == * [[Padomju Savienības karogs]] * [[Latvijas PSR ģerbonis]] * [[Latvijas PSR himna]] * [[Latvijas karogs]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.greatflags.su/flag-sssr/istoriya-flaga-latviyskoy-ssr.html История флага Латвийской ССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170520062636/http://www.greatflags.su/flag-sssr/istoriya-flaga-latviyskoy-ssr.html |date={{dat|2017|05|20||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20100212024134/http://sovietthings.narod.ru/USSR_Atlas/State_COA_of_republics_of_the_USSR.html Государственные гербы и флаги республик СССР // Атлас СССР.]&nbsp;— [[Москва|М]].: ГУГК СССР, [[1985]] * [http://www.great-country.ru/content/sssr/simb.php?page_cal=simb_flag Флаги СССР и республик на Great-Country.ru] {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas PSR simboli}} [[Kategorija:PSRS karogi]] cpzxhtcrjuaxdnkimbjv17q9v8jvioq 0 47733 4484295 4252879 2026-06-19T13:24:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484295 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Костянтин Іванович Острозький.jpg|right|thumb|200px|lielhetmanis Konstantins Ostrožskis]] '''Konstantīns Ostrožskis''' ({{val-be|Канстанцiн Астрожскi}}, {{val-pl|Konstanty Iwanowicz Ostrogski}}, 1460.-1530.) bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s kņazs, [[Braclava]]s un [[Vinnica]]s stārasts, [[Traķi|Traķu]] vojevoda, lielhetmanis no 1497. gada. == Dzīvesgājums == Pēc krievu vēsturnieku uzskata viņš bija cēlies no [[Turovas-Pinskas kņazi]]em, kuru rezidence atradās Ostrogā (''Острог'') vai arī no [[Volīnijas kņazi|Volīnijas Rjurikovičiem]]. Piedalījās karos ar [[Krimas haniste|Krimas hanisti]], 1497. gadā kļuva par Lietuvas [[Hetmanis|lielhetmani]]. [[1500]]. gadā [[Smoļenska]]s aizstāvēšanas kampaņā 14. jūlijā viņš cieta sakāvi kaujā pie Vedrošas upes un krita [[Maskavija]]s gūstā. Viņu aizveda uz [[Vologda|Vologdu]] un lika rakstiski zvērēt uzticību Maskavijas lielkņazam. 1507. gadā Ostrožskis aizbēga no Maskavijas un atguva savus īpašumus un titulus (viņa valdījumos bija [[Breslava]]s stārastija, Lietuvas lielkņazs [[Sigismunds I Vecais]] viņu iecēla par [[Lucka]]s stārastu un [[Volīnija]]s maršalu). Ostrožskis uzreiz uzņēmās lielkņazistes armijas vadību un atguva Turovu un Moziru. [[1508]]. gadā viņš sakāva sadumpojušos Mihailu Gļinski. Tad Ostrožskis straujā pārgājienā, ar pāris tūkstošiem jātnieku, smagi sakāva tatāru karaspēku, un atsvieda tos atpakaļ. Lielkņazs tam dāvāja zemes Volīnijā, Gļinska-Turovā u.c. Pateicoties laulībām ar Tatjanu [[Alšanski|Alšansku]] ([[1509]]), viņš pēc diviem gadiem mantoja [[Viļņa]]s kastelāna amatu, kas ''radā'' sēdēja pirmajā rindā. Viņš atbalstīja pareizticīgo baznīcu visā lielkņazistē. Miris 1530. gadā, apglabāts [[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečoru klostera]] (''Києво-Печерська лавра'') Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas (Uspeņijes) baznīcā. <gallery> Надгробок Костянтина Острозького.tif|Ostrožska kapavieta Kijivas Pečoru klosterī </gallery> == Karavadoņa talants == [[Attēls:Autor nieznany (malarz z kręgu Lukasa Cranacha Starszego), Bitwa pod Orszą.jpg|thumb|300px|Oršas kauja 1514. gada 8. septembrī, kurā Lietuvas armiju vadīja Konstantins Ostrožskis.]] Ostrožski lieliski raksturo [[Oršas kauja]] 1514. gada 8. septembrī, kurā viņš novatoriski saskaņoja kavalērijas, artilērijas un kājnieku uzbrukumu, gūstot spožu uzvaru. Lielhetmanis vadīja 25 000 - 35 000 (dažādos avotos skaitļi dažādi) lielu apvienoto Lietuvas lielkņazistes un poļu algotņu armiju. Izšķirošā kauja ar [[Maskavija]]s 40 000 - 70 000 (dažādos avotos skaitļi dažādi) vīru lielo karaspēku, ko vadīja [[Pleskava]]s vojevoda Ivans Čeļadins (''Челяднин, Иван Андреевич''), notika pie Krapivno upes netālu no [[Orša]]s. Ostrožskis novietoja pretī maskaviešu un livoniešu algotņu armijai savus jātniekus divās rindās, bet labajā spārnā slēpnī izvietoja daļu lielgabalu. Lielhetmaņa kavalērija veica strauju uzbrukumu un tad atkāpās slēpņa virzienā, kur artilērija pabeidza šo operāciju. Negaidītais pavērsiens izjauca maskaviešu karaspēka izvietojumu un noveda pie tā sagrāves. Hronikas min 30-40 tūkstošus kritušo, 1500 sagūstītus muižniekus, 48 gūstā kritušus maskaviešu karaspēka komandierus. Lielkņazs Sigismunds Vecais kā balvu piešķīra Ostrožskim tiesības uzcelt Viļņā sv. Trīsvienības un sv. Nikolaja pareizticīgo baznīcas. == Bibliogrāfija == * Венков А. В. , Деркач С. В., Великие полководцы и их битвы. - Ростов-на-Дону, 1999. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090106045008/http://enoth.narod.ru/History/Orsha_Battle_1514.txt Oršas kaujas apraksts] {{ru ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ostrozzskis, Konstantins}} [[Kategorija:1460. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1530. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] 6uvaw5k7rz3hbe7027u6mt55jeah5wy 0 56153 4484477 4484176 2026-06-20T07:42:57Z Lasks 38532 4484477 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = ESC 2000 logo.png |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2000|5|13|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Katisa Alstromsa]]<br />[[Anders Lundins]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Zviedrija}} [[SVT]] |vieta = {{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]], [[Stokholma]]<br />[[Avicii Arena|Stokholmas Globe Arēna]] |uzvarētājs = {{ESC|Dānija}} [[Olsen Brothers|Brāļi Olseni]] - ''[[Fly On The Wings Of Love]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts piešķīra top dziesmām 8-1 punktiem, tad 10, 12 punktus. |dalībvalstis = 24 valstis |valstis, kas debitē = {{ESC|Latvija}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Maķedonija}}<br />{{ESC|Rumānija}}<br />{{ESC|Krievija}}<br />{{ESC|Šveice}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}<br />{{ESC|Lietuva}}<br />{{ESC|Polija}}<br />{{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Slovēnija}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = |map = ESC 2000 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2000. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1999]] |nākamais = [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001 ►]] }} '''2000. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2000}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2000}}) bija 45. Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas norisinājās [[2000. gads|2000]]. gada [[13. maijs|13. maijā]] [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Šī bija ceturtā reize, kad konkurss notika Zviedrijā (iepriekš {{escy|1975}}, {{escy|1985}} un {{escy|1992}}. gadā) Konkurss notika 12 tūkstošu cilvēku klātbūtnē. Konkursā uzvarēja "[[Fly on the wings of love]]" dziesma, kuru izpildīja [[Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dānija]]s pārstāvji [[Olsen Brothers|Brāļi Olseni]]. Šī bija Dānijas otrā uzvaras konkursā (iepriekš {{escy|1963}}. gadā). Konkursā debitēja [[Latvija]] ar [[Prāta Vētra]]s (''Brainstorm'') dziesmu ''[[My Star]]'', iegūstot trešo vietu. Konkursa jaunievedums bija izlase ar visām 24 konkursa dziesmām, ''[[Microsoft]]'' pirmoreiz raidīja konkursu tiešajā ēterā ar interneta palīdzību. == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 1 || {{ESC|Izraēla}} || [[ivrits|ivritu]] || PingPong || Sameyakh (שמייח) || Esi laimīgs || 22 || 7 |- | 2 || {{ESC|Nīderlande}} || [[angļu valoda|angļu]] || Linda Vagenmakersa || No Goodbyes || Nekādu atvadu || 13 || 40 |- | 3 || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || [[angļu valoda|angļu]] || Niki Frenča || Don't Play That Song Again || Neatskaņo vairs to dziesmu || 16 || 28 |- | 4 || {{ESC|Igaunija}} || [[angļu valoda|angļu]] || Inesa || Once In A Lifetime || Vienreiz mūžā || 4 || 98 |- | 5 || {{ESC|Francija}} || [[franču valoda|franču]] || Sofia Mestari || On Aura Le Ciel || Mums ir debesis || 23 || 5 |- | 6 || {{ESC|Rumānija}} || [[angļu valoda|angļu]] || Taxi || The Moon || Mēness || 17 || 25 |- | 7 || {{ESC|Malta}} || [[angļu valoda|angļu]], [[maltiešu valoda|maltiešu]] || Klaudeta Pače || Desire || Iekāre || 8 || 73 |- | 8 || {{ESC|Norvēģija}} || [[angļu valoda|angļu]] || Charmed || My Heart Goes Boom || Mana sirds sitas bum || 11 || 57 |- | 9 || {{ESC|Krievija}} || [[angļu valoda|angļu]] || [[Alsu]] || Solo || Solo || 2 || |155 |- | 10 || {{ESC|Beļģija}} || [[franču valoda|franču]] || Natalī Sorsa || Envie De Vivre || Vēlme dzīvot || 24 || 2 |- | 11 || {{ESC|Kipra}} || [[grieķu valoda|grieķu]], [[itāļu valoda|itāļu]] || Voice || Nomiza (Νόμιζα) || Es ticēju || 21 || 8 |- | 12 || {{ESC|Islande}} || [[angļu valoda|angļu]] || Augusts & Telma || Tell Me! || Saki man! || 12 || 45 |- | 13 || {{ESC|Spānija}} || [[spāņu valoda|spāņu]] || Serafins Zubiri || Colgado De Un Sueño || Karāties no sapņa || 18 || 18 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 14 || {{ESC|Dānija}} || [[angļu valoda|angļu]] || [[Olsen Brothers]] || Fly On The Wings Of Love || Lido ar mīlestības spārniem || 1 || 195 |- | 15 || {{ESC|Vācija}} || [[vācu valoda|vācu]], [[angļu valoda|angļu]] || Stefans Rābs || Wadde Hadde Dudde Da? || Kas tev tur ir? || 5 || 96 |- | 16 || {{ESC|Šveice}} || [[itāļu valoda|itāļu]] || Jane Bogaerta || La Vita Cos'e || Kas ir dzīve? || 20 || 14 |- | 17 || {{ESC|Horvātija}} || [[horvātu valoda|horvātu]] || Gorans Karans || Kad Zaspu Anđeli || Kad eņģeļi aizmieg || 9 || 70 |- | 18 || {{ESC|Zviedrija}} || [[angļu valoda|angļu]] || Rogers Pontare || When Spirits Are Calling My Name || Kad gari sauc manu vārdu || 7 || 88 |- | 19 || {{flaga|Maķedonija}} [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]] || [[maķedoniešu valoda|maķedoniešu]], [[angļu valoda|angļu]] || XXL || 100% Te Ljubam (Сто посто те љубам) || Es tevi 100% mīlu || 15 || 29 |- | 20 || {{ESC|Somija}} || [[angļu valoda|angļu]] || Nina Ostrema || A Little Bit || Nedaudz || 18 || 18 |- | 21 || {{ESC|Latvija}} || [[angļu valoda|angļu]] || [[Brainstorm]] || My Star || Mana zvaigzne || 3 || 136 |- | 22 || {{ESC|Turcija}} || [[angļu valoda|angļu]], [[turku valoda|turku]] || Pınara Ayhana & The SOS || Yorgunum Anla || Saprast, ka esmu noguris || 10 || 59 |- | 23 || {{ESC|Īrija}} || [[angļu valoda|angļu]] || Eamons Toals || Millennium Of Love || Mīlestības tūkstošgade || 6 || 92 |- | 24 || {{ESC|Austrija}} || [[angļu valoda|angļu]] || The Rounder Girls || All To You || Visu tev || 14 || 34 |- |} == Balsojumu tabula == {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="25" | Balsošanas rezultāti |- |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCIzraela.svg]] |bgcolor="#99ff99"|[[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]] |bgcolor="#9f9fff"|[[Attēls:19px-ESCRumanija.svg]] |bgcolor="#cf9Fcf"|[[Attēls:19px-ESCMalta.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg]] |bgcolor="#9f9fff"|[[Attēls:19px-ESCKrievija.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCKipra.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCIslande.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCSpanija.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCDanija.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCVacija.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCSveice.svg]] |bgcolor="#cf9Fcf"|[[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]] |bgcolor="#9f9fff"|[[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCSomija.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]] |bgcolor="#9f9fff"|[[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCIrija.svg]] |bgcolor="#ff9f9f"|[[Attēls:19px-ESCAustrija.svg]] |- |- ! rowspan="24" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left" | [[Izraēla]] |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |0 |0 |6 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |1 |0 |0 |0 |0 |0 |- | style="text-align:left" | [[Nīderlande]] |8 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |0 |2 |0 |5 |0 |0 |8 |5 |1 |4 |0 |1 |0 |2 |0 |0 |0 |0 |3 |1 |0 |- | style="text-align:left" | [[Apvienotā Karaliste]] |1 |0 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |2 |0 |3 |6 |0 |0 |0 |3 |0 |0 |0 |0 |0 |4 |0 |0 |0 |3 |6 |0 |0 |- | style="text-align:left" | [[Igaunija]] |6 |7 |4 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |6 |7 |4 |0 |2 |6 |5 |0 |4 |5 |0 |6 |6 |0 |8 |10 |2 |7 |3 |- | style="text-align:left" | [[Francija]] |0 |2 |0 |0 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |0 |0 |3 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |- | style="text-align:left" | [[Rumānija]] |0 |0 |0 |0 |0 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |0 |6 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |7 |0 |'''12''' |0 |0 |0 |0 |0 |- | style="text-align:left" | [[Malta]] |3 |1 |2 |1 |0 |7 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |2 |8 |1 |8 |0 |1 |3 |3 |0 |8 |3 |8 |0 |4 |5 |3 |2 |- | style="text-align:left" | [[Norvēģija]] |7 |0 |3 |3 |0 |0 |3 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |0 |0 |7 |0 |7 |0 |0 |0 |7 |0 |0 |6 |10 |4 |0 |- | style="text-align:left" | [[Krievija]] |10 |0 |8 |10 |5 |'''12''' |'''12''' |8 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |7 |'''12''' |8 |5 |6 |4 |2 |'''12''' |5 |7 |5 |0 |0 |10 |7 |- | style="text-align:left" | [[Beļģija]] |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |2 |0 |0 |0 |0 |0 |- | style="text-align:left" | [[Kipra]] |0 |0 |0 |0 |0 |0 |1 |0 |0 |0 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |0 |0 |0 |0 |3 |0 |4 |0 |0 |0 |0 |0 |- | style="text-align:left" | [[Islande]] |5 |0 |0 |6 |0 |0 |0 |7 |0 |0 |0 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |'''12''' |0 |0 |0 |8 |0 |0 |7 |0 |0 |0 |- | style="text-align:left" | [[Spānija]] |0 |0 |0 |0 |0 |5 |0 |0 |2 |0 |10 |0 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |0 |1 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#ffdead" | '''[[Dānija]]''' |'''12''' |10 |'''12''' |8 |7 |1 |8 |10 |'''12''' |10 |4 |'''12''' |10 |bgcolor="#FFDEAD"|&nbsp; |'''12''' |10 |0 |'''12''' |0 |10 |'''12''' |1 |'''12''' |10 |- | style="text-align:left" | [[Vācija]] |0 |8 |5 |0 |10 |0 |0 |3 |4 |6 |0 |6 |'''12''' |2 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |'''12''' |1 |0 |0 |2 |8 |0 |5 |'''12''' |- | style="text-align:left" | [[Šveice]] |0 |6 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |5 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |0 |0 |0 |2 |0 |0 |1 |- | style="text-align:left" | [[Horvātija]] |0 |0 |0 |0 |8 |8 |0 |0 |10 |0 |0 |0 |2 |0 |6 |6 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |10 |6 |0 |8 |0 |6 |- | style="text-align:left" | [[Zviedrija]] |0 |0 |6 |5 |1 |0 |4 |5 |0 |5 |0 |4 |6 |10 |8 |3 |0 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |6 |7 |0 |'''12''' |6 |0 |- | style="text-align:left" | [[Maķedonijas Republika|Maķedonija]] |0 |0 |0 |0 |0 |10 |0 |0 |7 |0 |2 |0 |0 |0 |0 |0 |10 |0 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |0 |0 |0 |0 |- | style="text-align:left" | [[Somija]] |0 |5 |0 |7 |0 |4 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |2 |0 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |0 |0 |0 |- | style="text-align:left" | [[Latvija]] |4 |4 |7 |'''12''' |3 |0 |0 |'''12''' |1 |'''12''' |1 |10 |7 |8 |7 |7 |0 |10 |3 |'''12''' |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |8 |8 |- | style="text-align:left" | [[Turcija]] |0 |'''12''' |0 |0 |'''12''' |0 |0 |1 |0 |3 |0 |0 |0 |1 |10 |5 |0 |1 |5 |4 |0 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |0 |5 |- | style="text-align:left" | [[Īrija]] |2 |3 |10 |4 |4 |2 |10 |6 |0 |4 |7 |2 |3 |5 |0 |8 |5 |4 |0 |1 |1 |7 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |4 |- | style="text-align:left" | [[Austrija]] |0 |0 |1 |0 |0 |0 |2 |0 |0 |0 |0 |3 |8 |0 |2 |4 |0 |0 |0 |3 |5 |4 |2 |bgcolor="#EFEFEF"|&nbsp; |- |bgcolor="#EFEFEF" colspan=42|Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} {{legend|#ff9f9f|Televīzijas skatītāju balsojums.}} {{legend|#9f9fff|Žūrija.}} {{legend|#cf9fcf|50/50.}} === 12 punkti === Zemāk ir kopsavilkums par visiem 12 punktiem finālā: {| class="wikitable" width=100% |- ! N. !! Uz !! No |- | 8 || [[Dānija]] || [[Vācija]], [[Islande]], [[Īrija]], [[Izraēla]], [[Latvija]], [[Krievija]], [[Zviedrija]], [[Apvienotā Karaliste]] |- | 4 || [[Krievija]] || [[Horvātija]], [[Kipra]], [[Malta]], [[Rumānija]] |- | 4 || [[Latvija]] || [[Beļģija]], [[Igaunija]], [[Somija]], [[Norvēģija]] |- | 3 || [[Vācija]] || [[Austrija]], [[Spānija]], [[Šveice]] |- | 2 || [[Turcija]] || [[Francija]], [[Nīderlande]] |- | 1 || [[Islande]] || [[Dānija]] |- | 1 || [[Rumānija]] || [[Maķedonijas Republika|Maķedonija]] |- | 1 || [[Zviedrija]] || [[Turcija]] |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2000]] <!-- ==Piezīmes un atsauces== {{atsauces}} --> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2000. gads mūzikā]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] cv9qbozbt8omc7l5ihjidg7jumnlxty 0 70892 4484250 3850986 2026-06-19T12:21:00Z Meistars Joda 781 4484250 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1452}} {{Gads citos kalendāros|1452}} '''1452'''. ([[romiešu cipari|MCDLII]]) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == * [[9. marts]] — [[Frederiks III]] kļuva par pēdējo [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru, kuru kronēja [[Roma|Romā]]. * [[18. jūnijs]] — Romas pāvests [[Nikolajs V]] izdeva bullu "Dum Diversas", ar kuru legalizēja vergu tirdzniecību koloniālajās zemēs. * [[30. septembris]] — [[Johans Gūtenbergs]] [[Mainca|Maincā]] nodrukāja pirmo grāmatu — [[Bībele|Bībeli]]. * [[30. novembris]] — tika parakstīts [[Salaspils līgums]] starp [[Rīga]]s virsbīskapu un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], kas iezīmē ja[[divvaldība]]s sākumu [[Livonija|Livonijā]]. === Citi notikumi === * [[Osmāņi]] ielauzās [[Peloponēsa|Peloponēsā]] un ieņēma pēdējās [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] [[pilsēta]]s. * Džaunpūras radža aplenca [[Deli]]. == Dzimuši == * [[10. marts]] — [[Aragonas Ferdinands II]] (''Fernando II''), Sicīlijas un Aragonas karalis (miris [[1516]].) * [[15. aprīlis]] — [[Leonardo da Vinči]], itāļu mākslinieks un zinātnieks * [[21. septembris]] — [[Džirolamo Savonarola]], itāliešu reformators, dominikāņu mūks, Florences līderis (miris [[1498. gads|1498]].) * [[2. oktobris]] — [[Ričards III]], Anglijas karalis == Miruši == * [[10. februāris]] — [[Švitrigailis|Boļeslavs Švitrigailis]], [[Lietuva]]s [[dižkunigaitis]]. {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1452. gads| ]] rjyftz07i6nnaxiqaj117v6cfpwp4zs 0 71276 4484507 4197614 2026-06-20T10:52:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484507 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Equus quagga.jpg | att_nosaukums = [[Granta zebra]] (''Equus quagga boehmi'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Perissodactyla | kārta_lv = Nepārnadži | dzimta = Equidae | dzimta_lv = Zirgu dzimta | ģints = Equus | ģints_lv = Zirgi | apakšģints = Hippotigris | apakšģints_lv = Zebras | suga = Equus quagga | suga_lv = Līdzenumu zebra | izplatība = [[Attēls:RangeMap-PlainsZebra.GIF|center||250px]] {{legend|red|Kādreiz apdzīvotās teritorijas}} {{legend|green|Šobrīd apdzīvotās teritorijas}} | binomial = Equus quagga | autors = Boddaert, 1785 }} '''Līdzenumu zebra''' (''Equus quagga'') ir viena no [[zebras|zebru apakšģints]] (''Hippotigris'') [[suga|sugām]]. Šīs zebras sarunu valodā bieži mēdz saukt arī par ''savannas zebrām'', kas rada pārpratumus, jo vienu no [[pasuga|pasugām]] arī sauc par [[savannas zebra|savannas zebru]]. Līdzenumu zebra ir savvaļā visizplatītākā zebru suga, lai gan mūsdienās to ir daudz mazāk nekā pirms dažiem gadiem. Tās apdzīvo plašas [[savanna|savannu]] teritorijas [[Āfrika]]s austrumos, sākot ar [[Etiopija]]s dienvidiem līdz [[Angola]]s dienvidiem un [[Dienvidāfrika]]s austrumiem. Šajās teritorijās ir tikai divas sezonas — lietus un sausuma. Līdzenumu zebras nevar ilgi iztikt bez ūdens, tāpēc tās vienmēr uzturas ūdens tuvumā, ne tālāk par 20—30 km. Sekojot lietum, zebras pārvietojas lielus attālumus — līdz pat 1100 km. Galvenie līdzenuma zebru ienaidnieki ir [[lauva]]s un [[hiēna]]s. Šķērsojot upes, zebrām uzbrūk [[Nīlas krokodils|krokodili]]. Reizēm tām uzbrūk [[hiēnsuns|hiēnsuņi]], [[gepards|gepardi]] un [[leopards|leopardi]]. Zebras cenšas uzturēties klajās vietās, lai labi pārredzētu teritoriju un laikus pamanītu plēsīgos zvērus. Tām ir attīstīta arī nakts [[redze]]. == Izskats == [[Attēls:Quagga.jpg|left|thumb|250px|[[Kvaga]], 1793. gada zīmējums]] Līdzenumu zebras ir vidēja auguma zirgi, ar spēcīgi attīstītu ķermeni un relatīvi īsām kājām. Abu dzimumu pieaugušie īpatņi ir apmēram 1,4 m augsti skaustā, ar 2,3 m garu rumpi, to svars ir apmēram 300 kg. Lai arī augumā visas zebras ir apmēram vienādas, tomēr tēviņi parasti sver aptuveni par 10% vairāk nekā mātītes. Zebras ir melni balti svītrainas, un katram dzīvniekam ir savs individuālais raksts. Līdzenumu zebrām, kas dzīvo vairāk uz ziemeļiem, svītrojums ir blīvāks un savstarpēji līdzīgāks. Dienvidu [[populācija]]s īpatņiem svītrojums ir ar lielāku dažādību: uz gurniem un pakaļkājām svītru raksts kļūst retāks, starp melni baltajām svītrām parādās brūnas svītras, kas izskatās kā ēnojums. 19. gadsimta beigās izmira viena no pasugām — [[kvaga]] (''Equus guagga guagga''). Kvagu [[apmatojums]] bija garāks kā citām zebrām, tādēļ svītru raksts uz auguma kļuva nenolasāms un saplūda vienotā tonī. == Uzvedība == [[Attēls:Zebrafight.jpg|thumb|250px|left|Zebru ērzeļu cīņa]] Līdzenuma zebras nav izvēlīgas barības ziņā, lai gan priekšroku dod jaunajai, zaļajai [[zālaugi|zālei]], [[krūmi|krūmu]] atvasēm un [[lapas|lapām]]. Zebru [[gremošanas sistēma]] strādā ātri un tās spēj iegūt maksimālo [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] daudzumu pat no visnabadzīgākā [[augājs|augāja]]. Lai arī zebras pamatā ēd visu pēc kārtas, barošanās aizņem ilgu laiku. Zebras ir vienas no pirmajām, kas ierodas jaunās ganību vietās. Tikai pēc tam, kad tās ir noplūkušas garās, sausās zāļu galotnes, kurās ir maz olbaltumvielu, jaunajā ganību teritorijā ierodas [[Tompsona gazele]]s un [[antilopes gnu|gnu]], kas plūc īso, olbaltumvielām bagātāko zāli. Līdzenumu zebras dzīvo ģimenēs, kurās vienam [[ērzelis|ērzelim]] ir viena, divas vai vairākas [[ķēve]]s ar saviem jaunākajiem kumeļiem. Ģimenes saites zebrām ir ļoti ciešas, un izveidojies harēms ilgstoši turas kopā. Jaunie ērzeļi dzīvo pa vienam vai veido "vecpuišu" barus, līdz izveido savas ģimenes. Zebru harēmi un jauno dzīvnieku bari, ganoties mēdz saplūst kopā vienā lielā barā. Ērzeļi veido savas ģimenes, visbiežāk aizvedot jaunās ķēves no dzimtajiem harēmiem. Bet arī ķēvi, kas nav bara vadoņa meita, var atņemt un aizvest. Ķēves harēmā veido stingru hierarhiju. Galveno bara ķēvi sauc par alfa ķēvi, tā vada ģimeni un ir galvenā partnere ērzelim. Ja ērzelis harēmam pievieno jaunu ķēvi, tad vecās ķēves jauno pieņem ar aizdomām un agresiju. Ērzelim jaunā ķēve ir jāaizsargā, kamēr visas "meitenes" ir saradušas, nomierinājušās un sakārtojušas jauno hierarhiju. Ērzelis sargā savu harēmu no citiem ērzeļiem, ja svešinieks nerespektē saimnieka brīdinājumus, tad starp tēviņiem sākas cīņa. Zebru ērzeļi savstarpējās cīņās var būt ļoti rupji un mežonīgi. Zebras stiprina savstarpējās attiecības, apkopjot viena otru. Tās ar [[zobi|priekšzobiem]] un lūpām masē viena otrai kaklu, skaustu vai muguru. Tādā pašā veidā mātes apkopj savus kumeļus. [[dzīvnieku migrācija|Migrējot]], līdzenuma zebras mēdz sajaukties kopīgā barā ar antilopēm gnu, ar kurām parasti zebrām nav konfliktu. Tādējādi lielais bars var kopā uzraudzīt teritoriju un laikus pamanīt plēsīgos dzīvniekus. == Ķēves un kumeļi == [[Attēls:Mother and baby zebra.jpg|thumb|250px|[[Granta zebra]] ar kumeļu]] Katru gadu zebrai dzimst viens kumeļš, par kuru māte rūpējas līdz gada vecumam. Tikko dzimušais mazulis jau drīz ceļas kājās, sāk iet un meklēt pie mātes pienu. Zebru māte savu jaundzimušo 2—3 dienas slēpj no pārējā bara, pat no ģimenes locekļiem, līdz kumeļš ir iepazinis mātes smaržu, balsi un izskatu.<ref>[http://www.awf.org/content/wildlife/detail/zebra AWF: Zebra<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Zebru kumeļus sargā ne tikai māte, bet arī pārējās harēma ķēves un ērzelis. Neskatoties uz to, ka mazie kumeļi ir tik labi aizsargāti, izdzīvo tikai aptuveni 50% mazuļu. Tie krīt par laupījumu [[plēsēji]]em, mirst dažādu slimību un arī bada dēļ. Ir zināmi gadījumi, ka nelabvēlīgos bada apstākļos zebru māte nogalina savu jaundzimušo kumeļu, bet tas notiek ļoti reti. Zebru kumeļi dzimst brūni balti svītraini, bet, tiem pieaugot, brūnās svītras kļūst melnas. Kad zebrai piedzimst nākamais mazulis, iepriekšējā gada kumeļiem jāsāk dzīvot patstāvīgi. Jaunie zebru tēviņi drīz vien atstāj ģimeni un pievienojas "vecpuišu" baram. Jaunās ķēves paliek ģimenē, līdz sasniedz dzimumbriedumu, tad tās aizved kāds jaunais zebru ērzelis. Pirmais kumeļš jaunai zebru mātītei piedzimst apmēram trīs gadu vecumā. == Līdzenumu zebras mūsdienās == Lai gan mūsdienās līdzenumu zebru skaits ir samazinājies, tas, pateicoties [[dabas rezervāts|rezervātiem]] un [[nacionālais parks|nacionālajiem parkiem]], ir stabilizējies. Zebras ir svarīgs tūristu apskates objekts, bet [[tūrisms]] ir būtisks Āfrikas ekonomiskajai attīstībai. Tomēr, neskatoties uz pūliņiem aizsargāt zebras, to skaits neatjaunojas, jo zebras joprojām tiek [[medības|medītas]] gaļas un ādas dēļ, kā arī pieaug cilvēku [[lauksaimniecība|lauksaimnieciskā]] darbība. Zebru apdzīvoto savannu ieņem [[mājdzīvnieki]]. == Sistemātika == * {{TaksoSaite|Equus quagga|Līdzenumu zebra}} ** {{TaksoSaite|Equus quagga borensis|Bezkrēpju zebra}} ** {{TaksoSaite|Equus quagga burchelli|Burčela zebra}} ** {{TaksoSaite|Equus quagga chapmani|Čapmana zebra}} ** {{TaksoSaite|Equus quagga boehmi|Granta zebra}} ** {{TaksoSaite|Equus quagga crawshayi|Kravšeja zebra}} ** †{{TaksoSaite|Equus quagga quagga|Kvaga}} ** {{TaksoSaite|Equus quagga selousi|Selusa zebra}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20081219104420/http://whozoo.org/Intro98/lorijenn/lorjen21.htm Plains Zebra] * [https://web.archive.org/web/20130801194926/http://www.bbc.co.uk/nature/wildfacts/factfiles/628.shtml BBC: Plains zebra] [[Kategorija:Zirgi]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] r4boo7vszzos10909tf6632le5q115p 0 74681 4484283 2591769 2026-06-19T12:56:05Z Meistars Joda 781 4484283 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1492. gadu|1492 (nozīmju atdalīšana)|1492}} {{Gadu navigācija|1492}} {{Gads citos kalendāros|1492}} '''1492'''. ({{Rom sk gadam|1492}}) bija garais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — karā ar [[Spānija|Spāniju]] arābi zaudēja savu pēdējo bastionu Spānijā - Granādu. ===Marts=== * [[31. marts]] — tika izziņota karaliskā pavēle par [[ebreji|ebreju]] padzīšanu no [[Spānija]]s. === Jūlijs === * [[30. jūlijs]] — par [[Lietuvas kunigaiši|Lietuvas dižkungu]] kļuva [[Aleksandrs Jagellons]]. === Augusts === * [[11. augusts]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Aleksandrs VI]]. === Decembris === * [[6. decembris]] — [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] ekspedīcija atklāja [[Haiti]] salu. == Dzimuši == * [[20. aprīlis]] - [[Pjetro Aretino]] itāļu vēlās [[renesanse]]s [[rakstnieks]], tiek uzskatīts par eiropeiskās [[žurnālistika]]s aizsācēju (miris [[1556]].) == Miruši == * [[7. jūnijs]] — [[Kazimirs IV]] (''Kazimieras I Jogailaitis; Kazimierz IV Jagiellończyk''), Lietuvas dižkunigaitis, Polijas karalis (dzimis [[1427]].) * [[25. jūlijs]] — [[Inocents VIII]] (''Innocentius VIII''), Romas pāvests (dzimis [[1432]].) {{commonscat|1492}} [[Kategorija:1492. gads| ]] 3e8mnjxun9gw7i8ha9jtht95a4fn8jg 0 75054 4484393 4225851 2026-06-19T22:27:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484393 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kārlis Greiškalns | attēls = | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs]] | term_sākums = {{Dat|2000|05|05|N}} | term_beigas = {{Dat|2002|11|07|N}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1942|12|20}} | dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Viesīte|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = [[Tautas partija]]<br />[[LPP/LC]]<br />[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] | dzīvesb = Vija Greiškalne | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts]]<br />[[LLU]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] }} '''Kārlis Greiškalns''' (dzimis {{dat|1942|12|20}} [[Viesīte|Viesītē]]) ir [[Latvija]]s politiķis un pedagogs. Bijis [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Latvijas izglītības un Zinātnes ministrs]] (2000—2002), [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] un [[Valmiera|pilsētas]] un [[Burtnieku novads|Burtnieku novada]] vadītājs, kā arī [[7. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis 1942. gada 20. decembrī [[Viesīte|Viesītē]]. 1961. gadā pabeidza mācības [[Viesītes vidusskola|Viesītes vidusskolu]] un studēja [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā]]. No 1966. līdz 1971. gadam strādāja par skolotāju [[Cēsu rajons|Cēsu rajona]] [[Vecpiebalga]]s vidusskolā. No 1972. līdz 1981. gadam bija [[Vārpa (sporta biedrība)|sporta biedrības "Vārpa"]] [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] padomes priekšsēdētājs. No 1982. līdz 1984. gadam bija [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura 3. vidusskolas]] direktors. No 2003. gada bija Vidzemes profesionālās izglītības centra izpilddirektors.<ref>[http://www.pic.lv/page.php?cat=37 www.pic.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081207173317/http://pic.lv/page.php?cat=37 |date={{dat|2008|12|07||bez}} }}, VPIC kontakti</ref> 2009. gadā kļuva par padomes priekšsēdētāju Valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Loto",<ref>[http://www.latloto.lv/parloto/index.php?tl_cat=5 www.latloto.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090216140706/http://www.latloto.lv/parloto/index.php?tl_cat=5 |date={{dat|2009|02|16||bez}} }}, Par Latvijas Loto</ref> bija padomes loceklis Valsts akciju sabiedrībā "Latvijas dzelzceļš".<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=957 www.ldz.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080823061649/http://www.ldz.lv/?object_id=957 |date={{dat|2008|08|23||bez}} }}, Padome</ref> == Politiskā karjera == No 1984. līdz 1994. gadam Greiškalns bija [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks, no 1994. līdz 1998. gadam Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs. No 1997. līdz 1998. gadam bija [[Valmiera]]s pilsētas domes priekšsēdētājs. [[Tautas partija|Tautas partijā]] ieņēma ģenerālsekretāra amatu, no 1998. līdz 2000. gadam Greiškalns bija [[7. Saeima]]s deputāts, no 2000. līdz 2002. gadam [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Latvijas izglītības un Zinātnes ministrs]], līdztekus no 1999. līdz 2002. gadam studēja sociālās zinātnes [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātē]]s maģistratūrā. 2005. gada pašvaldību vēlēšanās startēja no [[Latvijas Pirmā partija|LPP]], "Vidzemes apvienība" saraksta un kļuva par Valmieras pilsētas Domes deputātu. No 2012. gada oktobrim līdz nākamā gada janvārim ieņēma [[Burtnieku novads|Burtnieku novada]] domes priekšsēdētāja amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/zinas/amatu-zaudejis-burtnieku-novada-domes-priekssedetajs/550681 |title=Amatu zaudējis Burtnieku novada domes priekšsēdētājs |accessdate=2013-04-22 |work= |publisher=apollo.lv |date=2013-01-23 |archiveurl= |archivedate= }}</ref> [[9. Saeima]]s vēlēšanās netika ievēlēts no Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienības saraksta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090106073654/http://izm.izm.gov.lv/ministrija/vesture/karlis-greiskalns.html Īsa biogrāfija] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Māris Vītols]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs|Latvijas Izglītības un zinātnes ministrs]] | periods = {{dat|2000|05|05|N}} — {{dat|2002|11|07|N}} | pēc = [[Kārlis Šadurskis]]}} {{kastes beigas}} {{7. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Greiškalns, Karlis}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Viesītē dzimušie]] [[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas izglītības un zinātnes ministri]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Valmieras pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] ncov4vrg4h5xiz0bvzo9ofyhw5v9ude 0 76758 4484506 4285940 2026-06-20T10:52:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484506 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Tapír 2.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Perissodactyla | kārta_lv = Nepārnadži | dzimta = Tapiridae | dzimta_lv = Tapiri | ģints = Tapirus | ģints_lv = Tapiri | suga = Tapirus terrestris | suga_lv = Līdzenumu tapirs | izplatība = [[Attēls:Tapirus terrestris distribution map.PNG|center|240px]]<br />Teritorijas, ko apdzīvo līdzenumu tapirs | kategorijas = nē | binomial = Tapirus terrestris | autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758 }} '''Līdzenumu tapirs''' (''Tapirus terrestris'') jeb '''Dienvidamerikas tapirs''', arī '''Brazīlijas tapirs''' ir viena no [[tapiri|tapiru dzimtas]] (''Tapiridae'') [[Latīņamerika]]s tapiru [[suga|sugām]]. Līdzenumu tapirs apdzīvo [[Amazone]]s [[džungļi|džungļu]] [[bioma|biomu]]. To var sastapt [[Venecuēla|Venecuēlā]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Paragvaja|Paragvajā]], [[Bolīvija|Bolīvijā]], [[Peru]] un [[Ekvadora|Ekvadorā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/21474 |title=Tapirus terrestris (Lowland Tapir, Brazilian Tapir, South American Tapir)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090115231440/http://www.iucnredlist.org/details/21474 }}</ref>. Līdzenumu tapira izdzīvošana ir ļoti apdraudēta. == Izskats un ekoloģija == [[Attēls:Tapír jihoamerický.jpg|thumb|left|250px|Līdzenumu tapiram ir īsas, vertikāli stāvošas krēpes]] Līdzenumu tapirs ir tumši brūns, ar baltiem [[ausis|ausu]] galiem, un tam ir īsas, vertikāli stāvošas [[krēpes]]. Kā visiem tapiriem, tam ir īsa, strupa aste un kustīgs snuķis, kas ir visīsākais starp dažādajām tapiru sugām. Tā ķermeņa garums ir 1,8—2,5 m, [[aste]] 5—10 cm gara, augstums skaustā 77—108 cm, svars 270 kg. Mātītes ir nedaudz lielākas par tēviņiem. Priekškājām ir 4 pirksti, pakaļkājām 3 pirksti. Lai arī tapiri ir izteikti vientuļnieki, līdzenumu tapirus reizēm var sastapt pa pāriem. Līdzenumu tapiri barojas ar [[koks|koku]] un [[krūmi|krūmu]] lapām, jaunajiem dzinumiem, [[augļi]]em un dažādiem [[lakstaugi]]em, tie labprāt ēd maigos [[ūdensaugi|ūdensaugus]].<ref name="ud">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/nature/wildfacts/factfiles/609.shtml |title=BBC - Science & Nature - Wildfacts - Brazilian tapir<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2012|07|19||bez}} |archive-date={{dat|2012|11|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121110211745/http://www.bbc.co.uk/nature/wildfacts/factfiles/609.shtml }}</ref> Līdzenumu tapiri bieži uzturas upju tuvumā, ir lieliski peldētāji un nirēji, bet tie var diezgan ātri pārvietoties arī pa sauszemi, veikli pārvarot [[upe|upju]] stāvos krastus, kā arī kāpelēt pa klintīm. Līdzenumu tapiri ir [[nakts]] [[dzīvnieki]], un katru vakaru dodas ganībās pa iestaigātām takām.<ref name="br">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.centralpets.com/animals/mammals/other_exotics/oex4705.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|02|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090104132055/http://www.centralpets.com/animals/mammals/other_exotics/oex4705.html# |archivedate={{dat|2009|01|04||bez}} }}</ref> Galvenie tapiru ienaidnieki ir [[aligators|aligatori]], [[jaguārs|jaguāri]] un [[puma]]s. Kad tapiram uzbrūk [[plēsējs]], tas slēpjas [[ūdens|ūdenī]]. == Vairošanās == Mātīte meklējas ik pēc 2—3 mēnešiem,<ref name="br"/> grūsnība ilgst 400 dienas, un parasti piedzimst viens mazulis, kas sver apmēram 6,8 kg. Mazuļiem ir brūns [[apmatojums]] ar baltām svītrām un baltiem lāsumiem. Šāds krāsojums sapludina mazuli ar [[mežs|meža]] [[gaisma]]s un [[ēna]]s spēli. Septiņu mēnešu vecumā apmatojums ir nomainījies un ieguvis pieauguša tapira krāsojumu.<ref name="br"/> Mātes savus mazuļus baro ar [[piens|pienu]] 6—8 mēnešus, ap šo laiku tie ir pieauguši. Jaunais tapirs paliek kopā ar māti apmēram līdz divu gadu vecumam.<ref name="ud"/> Tapiri dzīvo 25—30 gadus. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == [[Attēls:Tapirus terrestris laying down.jpg|thumb|left|180px|Tapira mazulis]] * [http://www.mbgnet.net/sets/rforest/animals/tapir.htm Brazilian Tapir] * [http://www.tapirback.com/tapirgal/lowland/ Focus on the lowland tapir] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090223080239/http://www.tapirback.com/tapirgal/lowland/ |date={{dat|2009|02|23||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091031123532/http://www.arkive.org/lowland-tapir/tapirus-terrestris/ ARKive: Lowland tapir (Tapirus terrestris)] * [https://web.archive.org/web/20090225010404/http://rigazoo.lv/public/29375.html Līdzenumu tapirs] [[Kategorija:Tapiri]] [[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]] 80g2cktblrf5t0au24ic8k1q6e0mzra 0 81223 4484478 4021401 2026-06-20T07:42:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484478 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Otocyon megalotis (Namibia).jpg | binomial = Otocyon megalotis | autors = [[Desmarest]], 1822 | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Canidae | dzimta_lv = Suņu dzimta | ģints = Otocyon | ģints_lv = Lielausu lapsas | ģints_r = Lielausu lapsa | suga = Otocyon megalotis | suga_lv = Lielausu lapsa | izplatība = [[Attēls:Otocyon map.PNG|center|200px]] {{legend|blue|''Otocyon megalotis canescens'', <br/>''Otocyon megalotis virgatus'' izplatības areāls}} {{legend|red|''Otocyon megalotis megalotis'' izplatības areāls}} | kategorijas = nē }} '''Lielausu lapsa''' (''Otocyon megalotis'') ir lielausu lapsu ģints (''Otocyon'') [[plēsējs]], kas pieder pie [[suņu dzimta]]s (''Canidae'') [[suņu dzimta|pamatcilts]] (''Basal Caninae''). Lielausu lapsa ir vienīgā [[suga]] lielausu lapsu ģintī. Sugas zinātniskais nosaukums "''megalotis''" ir atvasināts no [[grieķu valoda]]s, "''mega''" grieķiski nozīmē "liels", un "''otis''" nozīmē "ausis". Ģints nosaukums "''Otocyon''" arī ir cēlies no grieķu valodas, "''oto''" — "ausis", un "''cyon''" — "suns" (ausu suns). Tulkojot burtiski sanāk — ausu suns ar lielām ausīm.<ref name="aus"/> Lielausu lapsas apdzīvo [[savanna|savannu]] [[Āfrika]]s austrumos un dienvidos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/15642 |title=Otocyon megalotis (Bat-eared Fox)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|03|26||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090115231334/http://www.iucnredlist.org/details/15642 }}</ref> == Izskats un ieradumi == [[Attēls:Otocyon megalotis in Zoo Krefeld.JPG|thumb|160px]] Sugas nosaukumu lapsas ieguva pateicoties savām lielajām ausīm. Tām ir dzeltenpelēks kažoks, melnas ausis, kājas un deguna kaula virspuse, seja un ausu iekšpuse ir gaiša, gandrīz balta, bet pavēdere un pakakle smilšu krāsā. Lielausu lapsas ķermeņa garums ir 55 cm, ausu garums 13 cm, astes garums 24—34 cm, augstums skaustā 30—40 cm, svars 3—5,3 kg.<ref name="iz"/> Lielausu lapsai ir 48 [[zobi]], tas ir vislielākais zobu skaits starp visiem plēsējiem. Toties sakodiens ir vājš un zobi nelieli, kas piemēroti kukaiņu ēšanai. Lapsas barībā apmēram 80% sastāda dažādi [[kukaiņi]]. Lielausu lapsas ir iecienījušas [[termīti|termītus]], [[siseņi|siseņus]] un uzturas [[zebras|zebru]] un [[antilope|antilopju]] baru tuvumā, lai uzlasītu kukaiņus, kas nosēžas uz lielo dzīvnieku [[izkārnījumi|ekskrementiem]]. Vēl lielausu lapsas medī [[grauzēji|grauzējus]], [[putni|putnus]], [[ķirzakas]], [[vaboles]], ēd [[ola]]s un nelielā daudzumā [[augļi|augļus]]. Lielāko daļu [[ūdens]] lapsa uzņem no apēstajiem augļiem. Ziemas periodā lapsa ir [[dienas dzīvnieks]], bet vasaras periodā tā ir [[nakts dzīvnieks]]. Lielausu lapsām ir ļoti laba [[dzirde]], kas tiek izmantota medījot. Briesmu gadījumā lapsas bēg. == Reprodukcija == Lielausu lapsas visbiežāk veido [[monogāmija|monogāmus pārus]], ļoti reti ir ģimenes, kas sastāv no viena tēviņa un divām mātītēm. Grūsnības periods ilgst 60—70 dienas, piedzimst 2—5 kucēni. Lielausu lapsas rok [[ala]]s, kuras izmanto vairākus gadus. Lielos metienos kucēniem ir augsta mirstība, jo lapsai ir tikai četri [[piena dziedzeris|piena dziedzeri]]. Māte mēdz nogalināt vājākos mazuļus.<ref name="aus">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lioncrusher.com/animal.asp?animal=5 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2006|11|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061106010850/http://www.lioncrusher.com/animal.asp?animal=5 |archivedate={{dat|2006|11|06||bez}} }}</ref> Paplašinātajās ģimenēs mazuļus baro visas [[mātīte]]s, nešķirojot radniecību. Tēviņš palīdz audzināt jauno paaudzi, medījot un sargājot alu. Piedzimstot kucēni ir akli, 9. dienā tiem atveras [[acis]], bet 17. dienā tie pamet alu. Māte kucēnus zīda ar [[piens|pienu]] 15 nedēļas. Pēc tam jaunie lapsēni sāk medīt kopā ar vecākiem. Lielausu lapsas ir pieaugušas 5—6 mēnešu vecumā, un, sasniedzot dzimumbriedumu, tās pamet ģimeni. Reizēm jaunās lapsu mātītes paliek kopā ar ģimeni.<ref name="iz">[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Otocyon_megalotis.html ADW: Otocyon megalotis: Information<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Lielausu lapsas dzīvo 13 gadus. == Sistemātika == Sugai ir trīs pasugas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.animalpicturesarchive.com/view.php?tid=3&did=25804 |title=Bat-eared Fox (Otocyon megalotis) - Wiki<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|03|26||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111016101026/http://animalpicturesarchive.com/view.php?tid=3&did=25804 }}</ref><ref>http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i1545-1410-766-1-1.pdf</ref>: * ''Otocyon megalotis megalotis'' — [[Zambija]], [[Botsvāna]], [[Namībija]], [[Dienvidāfrika]] * ''Otocyon megalotis canescens'' — [[Etiopija]], [[Somālija]] * ''Otocyon megalotis virgatus''— [[Tanzānija]], [[Kenija]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * https://web.archive.org/web/20120316200311/http://www.bbc.co.uk/nature/wildfacts/factfiles/159.shtml * https://web.archive.org/web/20081205012643/http://www.livingdesert.org./animals/bat_eared_fox.asp * http://www.loeffelhund-projekt.de/English/english.html * [http://www.matton.lv/atteli/meklet/bat+eared+fox.html Lielausu lapsu foto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305044307/http://www.matton.lv/atteli/meklet/bat+eared+fox.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * https://web.archive.org/web/20080510144856/http://www.canids.org/species/Otocyon_megalotis.htm * http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i1545-1410-766-1-1.pdf {{commonscat|Otocyon_megalotis|Lielausu lapsa}} [[Kategorija:Suņu dzimta]] [[Kategorija:Āfrikas fauna]] tfhxgy4ak9oq1g9g956l47p879kbg4i 0 89345 4484317 4467855 2026-06-19T14:36:43Z Jaunais Strēlnieks 127483 Daži info papildinājumi 4484317 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hugo Rozenšteins | vārds_orig = | attēls = H.Rozenšteins.jpg | att_izmērs = 140px | att_nosaukums = [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] formas tērpā | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1892|07|11|N}}|{{dat||6|29|N}}}} | dz_gads = 1892 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Vecsalacas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1941 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 30 | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Elfrīda Piko, dzimusi Vērhānu<ref name="ie2">"Latvijas armijas augstākie virsnieki:1918-1940:biogrāfiska vārdnīca" (sast. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]], [[Valters Ščerbinskis]]); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. {{ISBN|9984-510-17-4}}</ref> | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1914 — 1917<br />1918 — 1940 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]] | izglītība = Aleksandra karaskola Petrogradā<br />Vecāko virsnieku kursi<br />Čehoslovākijas Kara akadēmija | apbalvojumi = [[Attēls:Order of Saint Stanislaus Ribbon.PNG|42px|link=Svētā Staņislava ordenis (Krievijas Impērija)]] [[Attēls:RUS Imperial Order of Saint Anna ribbon.svg|42px|link=Svētās Annas ordenis]] [[Attēls:Saint vladimir (bande).png|42px|link=Svētā Vladimira ordenis]]<br />[[Attēls:Lacplesis_Military_Order_Ribbon.png|55px|link=Lāčplēša Kara ordenis]] [[Attēls:Order of the Three Stars Ribbon bar.svg|55px|link=Triju Zvaigžņu ordenis]] [[Attēls:LAT Order of Viesturs mil BAR.svg|55px|link=Viestura ordenis]] [[Attēls:LAT Nopelnu krusts BAR.svg|55px|link=Aizsargu Nopelnu krusts]] [[Attēls:Legion Honneur Officier ribbon.svg|55px|link=Goda Leģiona ordenis]] [[Attēls:EST Cross of Liberty I division ribbon.svg|55px|link=Igaunijas Brīvības krusts]] [[Attēls:FIN Order of the White Rose Commander BAR.svg|55px|link=Somijas Baltās Rozes ordenis]] [[Attēls:LTU Independence Medal BAR.svg|55px|link=Lietuvas 10 gadu neatkarības medaļa]] [[Attēls:SWE Royal Order of the Sword - Commander BAR.png|55px|link=Zviedrijas Šķēpa ordenis]] [[Attēls:POL Polonia Restituta Komandorski ZG BAR.svg|55px|link=Polijas "Polonia Restituta" ordenis]] [[Attēls:POL Krzyż Walecznych (1920) BAR.svg|55px|link=Polijas Drošsirdīgo krusts]] | cits_darbs = pasniedzējs, publicists, militārais zinātnieks }} }} '''Hugo Rozenšteins''' ({{dat VS|{{dat|1892|07|11|N}}|{{dat||6|29|N}}}} — {{dat|1941|07|30|N}}) bija [[Latvieši|latviešu]] virsnieks, izlūkdienesta darbinieks, militārais stratēģis un militārais zinātnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks un [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[ģenerālis]] (1935). [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris. Latvijas Bruņoto spēku militārās doktrīnas pamatlicējs [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Ulmaņa režīma]] laikā.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture|last=Andersons.|first=Edgars|authorlink=Edgars Andersons|publisher=Daugavas vanagu apgāds|year=1983|location=Toronto|pages=190}}</ref> Pēdējais Latvijas Armijas štāba priekšnieks (1939—1940). == Biogrāfija == Dzimis [[Vecsalacas pagasts|Vecsalacas pagasta]] Svētciema "Mērniekos".<ref>[[Latvijas Kareivis]] [http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_lkar1926n219|article:DIVL40|issueType:P "Izbraukšana uz Čekoslovākijas kaŗa akadēmiju." (30.09.26.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_lkar1926n219{{!}}article:DIVL40{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|05|15||bez}} }}</ref> Tēvs bija [[Svētciems|Svētciema]] [[dzirnavas|dzirnavnieks]]. Pabeidzis vietējo skolu devās uz [[Rīga|Rīgu]], kur [[1911]]. gadā pabeidza [[Rīgas reālskola|Rīgas reālskolu]]. 1914. gada 1. janvārī, kā I šķiras [[savvaļnieks]] iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]].<ref name="ie4">[[Latvijas Kareivis]] [http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1935/11/16/085-LAK-1935-11-16-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1935-262-1.PDF#OLV0_Entity_0001_0001 "Paaugstinājumi armijā valsts svētkos" (16.11.35.)]{{Novecojusi saite}}</ref> Dienēja 92. Pečoras kājnieku [[pulks (armija)|pulkā]], kurš bija dislocēts [[Narva|Narvā]]. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] jau 1. augustā kopā ar savu pulku nokļuva frontē. 23. septembrī Rozenšteins tika komandēts uz Vladimira kara skolu [[Petrograda|Petrogradā]], bet vēlāk pārgāja uz Aleksandra kara skolu.<ref name="ie5">Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1935/02/01&ChunkNum=-1&ID=Ar00403&PageLabel=4 "Divdesmit gadi virsnieka gaitās" (01.02.35.)]{{Novecojusi saite}}</ref> 1915. gada 1. februārī viņš absolvēja šo karaskolu iegūstot [[Praporščiks|praporščika]] dienesta pakāpi. Neilgu laiku viņš dienēja 24. rezerves [[bataljons|bataljonā]], bet vēlāk 25. rezerves bataljonā.<ref name="ie2" /> Jūlijā tika iecelts par [[rota (armija)|rotas]] komandieri 15. Tiflisas grenadieru pulkā. Decembrī paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]]. Vēlāk iecelts par bataljona komandieri. 1916. gadā paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]]. 1917. gadā paaugstināts par [[Štabskapteinis|štābskapitānu]]. Tajā pašā gadā bijis vairākkārt piekomandēts pie divīzijas un korpusa štābiem. 1917. gada decembrī, pēc [[Oktobra revolūcija]]s, atvaļinājās no dienesta. Kara laikā tika apbalvots ar IV šķiras Vladimira ordeni, II un III šķiras Staņislava ordeni un II, III, IV šķiras Annas ordeņiem. Pēc dienesta atstāšanas dzīvoja [[Maskava|Maskavā]], [[Tveras guberņa|Tveras guberņā]] un Petrogradā. Pēc [[Brestas miers|Brestas miera]] noslēgšanas, 1918. gada maijā, atgriezās Latvijā, kur apmetās pie vecākiem. 1918. gada 22. decembrī iestājās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s bruņotajos spēkos (vēlākā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armija]]). Dienestā ieskaitīts [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] pakāpē. Sākotnēji dienēja [[Latgales virsnieku rezerves rota|1. Latgales virsnieku rotā]], bet jau 1919. gada 2. janvārī tika pārcelts uz [[Virsnieku rezerves rota|Virsnieku rezerves rotu]], kura nedaudz vēlāk kļuva par Neatkarības rotu. Pirmajā lielākajā kaujā 16. janvārī pie [[Lielauce]]s, kur Rozenšteins komandēja [[Vads (armija)|vadu]], tika smagi ievainots plecā.<ref name="ie4" /><ref>Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1933/10/03/085-LAK-1933-10-03-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1933-222-1.PDF#OLV0_Entity_0003_0006 "Dzimtene" (03.10.33.)]{{Novecojusi saite}}</ref> No kaujas lauka evakuēts uz [[Liepāja|Liepāju]], bet februārī pārvests uz [[Veimāras Republika|Vāciju]]. Jūlijā atgriezies [[Liepāja|Liepājā]], kur turpinājis ārstēties lazaretē. Tā kā pēc ārstu slēdziena nav varējis turpināt dienestu frontē, tad 1. oktobrī ieskaitīts Armijas virspavēlnieka štābā, kur kļuva par Operatīvās daļas priekšnieka palīgu. Novembrī tika iecelts par Ārējās izlūkošanas nodaļas priekšnieku. 1920. gada martā paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. No 1920. gada 5. septembra līdz 1921. gada janvārim bija kara aģents Vācijā.<ref name="ie5" /> 1921. gada aprīlī atkal tika iecelts par Izlūkošanas nodaļas priekšnieku. 1924. gadā pabeidza vecāko virsnieku kursus. Vairākkārt izpildīja Armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieka pienākumus. Darbojies arī kā lektors Augstākajos virsnieku kursos.<ref>Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1926/09/16&ChunkNum=-1&ID=Ar00100&PageLabel=1 "Kā virsnieki papildinājuši praktiskās zināšanas" (15.09.26.)]{{Novecojusi saite}}</ref> 1926. gada 7. maijā apbalvots ar [[Igaunijas Brīvības krusts|Igaunijas Brīvības krustu]] (I šķiras III pakāpi).<ref>Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1925/05/06&ChunkNum=-1&ID=Ar00100&PageLabel=1 "Mūsu virsnieku apbalvošana ar Estijas ordeni" (06.06.25.)]{{Novecojusi saite}}</ref> 1926. gadā iestājies [[Čehoslovākija]]s Kara akadēmijā, kuru pabeidza 1928. gadā. 1928. gada 17. novembrī saskaņa ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidenta]] pavēli armijai un flotei numur 330. paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]] (skaitot no 18. novembri).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/948696.pdf|title=Valsts Prezidenta pavēle armijai un flotei 1928. g. 17. novembrī Nr. 330.|work=[[Valdības Vēstnesis]]|access-date=2025-12-04|date=1928-11-17|page=1}}</ref><ref>Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1928/11/18&ChunkNum=-1&ID=Ar00300&PageLabel=3 "Latvijas Prezidenta pavēle armijai un flotei Nr. 329" (18.11.28.)]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc tam, lai iegūtu bataljona komandēšanas, no 1928. līdz 1929. gadam bija bataljona komandieris [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkā]] ([[2. Vidzemes kājnieku divīzija]]s sastāvā), bet, lai iegūtu pulka komandēšanas cenzu, no 1933. gada 15. maija līdz 1934. gadam komandēja [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulku]] ([[1. Kurzemes kājnieku divīzija]]s sastāvā).<ref name="ie5" /> 1932. gada 1. decembrī apbalvots ar [[Aizsargu Nopelnu krusts|Aizsargu Nopelnu krustu]].<ref>Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1932/12/02&ChunkNum=-1&ID=Ar00100&PageLabel=1 "Iekšlietu ministris K.Kauliņš" (02.12.32.)]{{Novecojusi saite}}</ref> Piedalījās [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] īstenošanā,<ref name="ie5" /> faktiski bija apvērsuma galvenais militārais izplānotājs un vadītājs.<ref name=":0" /><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture|last=Andersons.|first=Edgars|authorlink=Edgars Andersons|publisher=Daugavas vanagu apgāds|year=1983|location=Toronto|pages=69.-70}}</ref> 1935. gada septembrī Rozenšteinu iecēla par [[Latvijas Augstākā kara skola|Augstākās kara skolas]] priekšnieku. 16. novembrī, reizē ar [[Ludvigs Bolšteins|Ludvigu Bolšteinu]], tika paaugstināts par [[ģenerālis|ģenerāli]] (skaitot no 18. novembra).<ref name="ie4" /><ref>Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1935/11/17&ChunkNum=-1&ID=Ar00202&PageLabel=2 "Valsts Prezidenta 330. pavēle armijai un flotei" (17.11.35.)]{{Novecojusi saite}}</ref> 1937. gada septembrī pārstāvēja Latvijas delegāciju [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] manevros [[Baltkrievijas PSR|Baltkrievijā]].<ref>Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1937/09/23&ChunkNum=-1&ID=Ar00113&PageLabel=1 "Maršals Vorošilovs SPRS armijas manevru rajonā."]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēdējā Hugo Rozenšteina atestācijas rakstā (1938. gada), kas saglabājies arhīvā, kuru apstiprināja Armijas štāba priekšnieks ģenerālis [[Mārtiņš Hartmanis]], bija teikts:<ref name="ie3">"Latvijas ģenerāļi (1918—1940):armijas komandieri un štāba priekšnieki" [[Rihards Treijs]] (2006. g.) {{ISBN|9984-731-78-2}}</ref> {{cquote|Fiziski veselīgs; spējīgs panest dienesta grūtības miera un kara laikā. Garīgi attīstīts labi; nevainojamu morāli, lielu sabiedrisko un militāro taktu un pareizu ētikas izpratni. Stingra, noteikta rakstura. Disciplinēts, korekts. Militāros jautājumos seko līdzi militārajai literatūrai un zinātnei un turpina paplašināt savas zināšanas. Labi pārzina karavīru dzīvi un vajadzības, rūpējas par viņiem, ir bezpartejisks un taisns. Samērā īsā pulka komandēšanas laikā ar enerģisku, neatlaidīgu un bagātu pašierosmi, darbu ir panācis labas sekmes karavīru apmācībā un audzināšanā; sevišķi pulka virsniekus sakausējot viengabalainā saimē un atbrīvojot viņus no pārmērīgas parādu nastas, piespiezdams dzīvot savu budžetu robežās. Līdzīgā kārtā ievadījis viņus veselīgā sabiedriskā dzīvē, izejot no morāles un sabiedriskā takta redzes stāvokļa. Visā savā darbā uzrāda lielu enerģiju, darba mīlestību, prasmi un patstāvību. Ievēro likumību un valsts intereses. Ir drošs uzņemties atbildību par savas darbības sekām. Taktiski ļoti labi gatavots. Spējīgs komandēt arī lielāku vienību. Ļoti labs. Izbīdāms uz divīzijas komandiera amatu.|||}} [[1939]]. gada oktobrī tika iecelts par Armijas štāba priekšnieku. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]], 1940. gada 30. jūlijā, tika atvaļināts no dienesta. 29. augustā tika apcietināts Svētciema dzirnavās un pēc tam izvests uz [[Krievijas PFSR]], kur viņam [[1941]]. gada [[9. jūlijs|9. jūlijā]] tika piespriests nāvessods, kas tika izpildīts [[1941]]. gada [[30. jūlijs|30. jūlijā]].<ref>Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. — Tapals: Rīga, 2006. {{ISBN|9984-792-11-0}}</ref> == Apbalvojumi == * Sv. Vladimira ordenis, IV šķira (ar šķēpiem), * Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem), * Sv. Annas ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem), IV šķira, * [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira par kaujas nopelniem 1919. gada 16. janvārī, * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], II, III šķira, * [[Viestura ordenis]], I šķira (ar šķēpiem), * [[Aizsargu Nopelnu krusts]], * [[Latvijas Aizsardzības biedrība]]s sudraba medaļa, * Francijas [[Goda Leģiona ordenis]], IV šķira, * [[Igaunijas Brīvības krusts]], I šķiras III pakāpe, * Somijas Baltās Rozes ordenis, III šķira * Lietuvas 10 gadu neatkarības medaļa<ref name="ie2" /> * Zviedrijas Šķēpa ordenis, III šķira, * Polijas "Polonia Restituta" ordenis, II šķira, * Polijas Drošsirdīgo krusts (ar un bez apkalumiem). == Darbi == Rozenšteins Latvijas armijas laikrakstā "[[Latvijas Kareivis]]"<ref>Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1928/02/03/085-LAK-1928-02-03-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1928-027-1.PDF#OLV0_Page_0002 "Divīzijas kavalērijas uzdevumi" (03.02.28.)]{{Novecojusi saite}}, Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1927/09/28&ChunkNum=-1&ID=Ar00204&PageLabel=2 "Apvidus novērtēšana I" (28.09.27.)]{{Novecojusi saite}}, Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1927/09/29&ChunkNum=-1&ID=Ar00202&PageLabel=2 "Apvidus novērtēšana. II" (29.09.27.)]{{Novecojusi saite}}, Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1927/09/23&ChunkNum=-1&ID=Ar00202&PageLabel=2 "Smago ložmetēju uguns darbība" (23.09.27.)]{{Novecojusi saite}}</ref>, kā arī izdevumā "[[Militārais Apskats]]",<ref>Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1932/07/12&ChunkNum=-1&ID=Ar00200&PageLabel=2 "Militāržurnālu apskats" (12.07.32.)]{{Novecojusi saite}}, Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1932/07/06&ChunkNum=-1&ID=Ar00203&PageLabel=2 "Militārais apskats" (06.07.32.)]{{Novecojusi saite}} u. c.</ref> publicēja vairākus rakstus, kas bija veltīti militārajai tematikai. Rozenšteins bija ar vairāku grāmatu autors, kuras bija veltītas militārajai jomai, tai skaitā: * "Latvijas kara ģeogrāfija" (1932)<ref name="ie3" /> * "Kājnieku pulka aizmugures noorganizēšana kara laikā" (1937)<ref name="ie3" /> * "Divīzijas, pulka un bataljona vadības organizācija un darbības kara laikā" (1937)<ref name="ie3" /> * "Flanka un koncentriskais manevrs uzbrukumā" (1938)<ref>Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1938/03/13/085-LAK-1938-03-13-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1938-059-1.PDF#OLV0_Entity_0002_0002 "Jaunas grāmatas Armijas štāba bibliotēkā" (13.03.38.)]{{Novecojusi saite}}</ref> * "Cīņa pret flanku manevru un ielenkta karaspēka kaujas darbība" (1938)<ref>Latvijas Kareivis [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1938/06/11&ChunkNum=-1&ID=Ar00303&PageLabel=3 "Jaunas grāmatas Armijas štāba bibliotēkā" (11.06.38.)]{{Novecojusi saite}}</ref> * "Latvijas armija 20. gados" (1940)<ref name="ie3" /><ref>H. Rozenšteins bija šīs grāmatas virsredaktors.</ref> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://lkok.com/detail1.asp?ID=1338 Hugo Rozenšteina L.k.o.k. biogrāfija] * [http://forum.valka.cz/viewtopic.php/title/Rozensteins-Hugo/t/64789 Īsa Hugo Rozenšteina biogrāfija] {{en ikona}} * [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1927/07/02&ChunkNum=-1&ID=Ar00202&PageLabel=2 Intervija ar Hugo Rozenšteinu par viņa mācību gaitām Čehoslovākijas kara akadēmijā]{{Novecojusi saite}} * [http://latmil.org/apskats1932_4.htm Militārais Apskats 1932.-4: "Vilcinājuma kauja. Darbība atklātā frontē"]{{Novecojusi saite}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Bruņotie spēki#Bruņoto spēku štāba priekšnieki|Latvijas Armijas štāba priekšnieks]] | periods = {{dat|1939|10|7|N}} — {{dat|1940|6|25|N}} | pirms = [[Mārtiņš Hartmanis]] | pēc = [[Mārtiņš Jeske]] (Tautas armijas štāba priekšnieks) }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Rozenšteins, Hugo}} [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļi]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Vladimira ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Somijas Baltās Rozes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] 1cmjq61ws634m5epkqs1cmozbk84nde 0 89533 4484420 3917251 2026-06-20T02:38:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484420 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LatvijasSenatslogo.jpg|thumb|right|alt=Latvijas tiesu varas simbols.|Fascija — Starptautiski atzīts tiesu varas simbols – ar saiti apsiets rīkšu saišķis, kurā iesiets cirvis un kuru apņem ozola lapas. Līdz 1940. gadam Latvijas Republikas tiesnešu un Latvijas Senāta Senatoru amata ķēdes centrālais elements.]] '''Latvijas Senāts''' bija [[Latvijas Republika]]s augstākā tiesa, kas pastāvēja no [[1918]]. gada līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas Republikas okupācijai]] [[1940]]. gadā. Senāta sēdeklis bija Senāta ēkā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvārī 10]], [[Rīga|Rīgā]], 1938. gadā Senāts pārcēlās uz jaunuzcelto [[Latvijas Tiesu pils|Tiesu Pili]]. Mūsdienās Senāta funkcijas pilda [[Latvijas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]]. [[Attēls:VecaSenataEka.jpg|thumb|right|alt=Senāta ēka Brīvības bulvārī 10 līdz Tiesu pils uzbūvēšanai.|Senāta ēka Brīvības bulvārī 10 līdz Tiesu pils uzbūvēšanai]] [[Attēls:Tiesu pils.jpg|thumb|right|alt=Latvijas Tiesu pils, kas bija Senāta sēdeklis.|Latvijas Tiesu pils, kas bija Senāta sēdeklis. Vēstījumā, kas iemūrēts Tiesu pils pamatos rakstīts: „'''''Tie, kam ir dots un nākamībā tiks dots neatkarīga soģa amats Latvijā, gādās, lai taisnības saule Latvijas zemē neaptumšojas un taisnības siltums uz viņas pamatiem neizdziest.'''''”]] [[Attēls:Kolonnas.jpg|thumb|right|alt=Senāta sēžu zāle.|Senāta sēžu zāles fragments.]] [[Attēls:Vienslikums.jpg|thumb|right|alt=Senāta sēžu zāle.|Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi '''''"Viens likums — viena taisnība visiem"''''', kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.]] [[Attēls:Sezuzale.jpg|thumb|right|alt=Senāta sēžu zāle.|Senāta sēžu zāles kopskats.]] == Izveide == Latvijas Senātu nodibināja ar 1918. gada 6. decembra Latvijas Tautas padomes "Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību",<ref>(Skat. Latvijas Pagaidu Valdības likumu un rīkojumu krājums, Nr. 1, 15.07.1919., Nr. 10, 12. lpp. et seq., 7. punkts)</ref> kā vienu no pirmajām [[Latvijas Republika]]s iestādēm. Šis nolikums kā kasācijas instanci visās lietās noteica Latvijas Senātu Rīgā, kas izsprieda lietas koleģiālā sastāvā un sadalījās civilā, kriminālā un administratīvā nodaļās ar kopīgā sēdē vēlētiem priekšsēdētājiem. Nolikuma 8. pants noteica prokuratūras sistēmas uzbūvi: Tiesu Senātā ietilpa virsprokurors ar biedriem, Tiesu palātā un apgabaltiesās – prokurori ar biedriem, kā arī izmeklēšanas tiesneši apgabaltiesās. Senāta locekļus iecēla [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]] no Tieslietu ministrijas priekšā liktiem kandidātiem, bet viņu apstiprināšana piekrīt Tautas padomei.<ref>Kornelijs Veitmanis, Aleksandrs Menģelsons, Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture 1918-1938. Rīga: 1939., 189.-218.lpp</ref> == Iekārta un struktūra == Senātā darbojās 3 departamenti: Civīlais Kasācijas Departaments (CKD), Kriminālais Kasācijas Departaments (KKD) un Administratīvais Departaments (AD). === Senāta Apvienotā Sapulce === Senāta Apvienotā Sapulce (AS) izskatīja saimnieciskus jautājumus, kā arī izšķīra sarežģītākās un strīdīgākās Senātā saņemtās lietas. Pavisam tā izlēma vairāk nekā 650 lietu. Apvienotās sapulces sēdēs piedalījās visi senatori. Sākumā Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētāja amatu katru reizi izpildīja tā departamenta priekšsēdētājs, no kura nāca lieta vai uz kuru attiecās apspriežamais jautājums. 1920. gada 3. jūnijā par pastāvīgu priekšsēdētāju „kopīgu rīcības un tiesas sēžu vadīšanai” ievēlēja Administratīvā departamenta priekšsēdētāju [[Kristaps Valters (jurists)|Kristapu Valteru]], līdztekus viņš turpināja vadīt Administratīvo departamentu un kā senators piedalīties tiesu lietu izskatīšanā. ==== Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāji ==== * senators [[Kristaps Valters (jurists)|Kristaps Valters]] (1920–1929) * senators [[Miķelis Gobiņš]] (1929–1931) * senators [[Kārlis Ozoliņš (jurists)|Kārlis Ozoliņš]] (1931–1933) * senators [[Kristaps Valters (jurists)|Kristaps Valters]] (1933–1934) * senators [[Aleksandrs Gubens]] (1934–1940) === Civilais Kasācijas Departaments (CKD) === * Senators [[Kārlis Ozoliņš (jurists)|Kārlis Ozoliņš]] kā Senāta CKD priekšsēdētājs vadīja Senāta CKD no 1919. gada līdz 1933. gadam. Viņa vadībā CKD rada pirmo tiesu praksi un definēja Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipus. Viens no šādiem pamatprincipiem ir Latvijas, kā tiesiskas valsts princips. Tas nostiprināts 1921. gada 8. decembra Senāta CKD spriedumā Lietā Nr.188 Apdrošināšanas sabiedrības "Rossija" lietā, kā arī 1926. gada 25. novembra Senāta CKD spriedumā Eižena un Helenas Švarcu prasības ietā pret Latvijas Republikas Saeimu un Zemkopības ministriju (Senators [[Kārlis Ozoliņš (jurists)|K.Ozoliņš]], Senators [[Augusts Lēbers|A.Lēbers]]). * Senators [[Augusts Lēbers]] kā Senāta CKD priekšsēdētāja vietas izpildītājs vadīja Senāta CKD no 1933. gada līdz 1934. gadam. * Senators [[Osvalds Ozoliņš]] kā Senāta CKD priekšsēdētājs vadīja Senāta CKD no 1934. gada līdz Senāta likvidācijai 1940. gadā. === Kriminālais Kasācijas Departaments (KKD) === * Senators [[Miķelis Gobiņš]] kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1919. gada līdz 1931. gadam. * Senators [[Aleksandrs Gubens]] kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1931. gada līdz 1940. gadam. * Senators [[Jānis Balodis (senators)|Jānis Balodis]] kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1940. gada līdz Senāta likvidācijai 1940. gadā. === Administratīvais Departaments (AD) === * Senators [[Kristaps Valters (senators)|Kristaps Valters]] kā Senāta AD priekšsēdētājs vadīja Senāta AD no 1919. gada līdz 1934. gadam. * Senators [[Jānis Kalacis]] kā Senāta AD priekšsēdētājs vadīja Senāta AD no 1935. gada līdz Senāta likvidācijai 1940. gadā. === Virsprokuratūra === Pie Senāta pastāvēja Virsprokuratūra, kurā darbojušies sekojoši Senāta virsprokurori un Senāta prokurori: {|class="wikitable" |- ! !Vārds !Attēls !Iecelts amatā !Atbrīvots no amata !Amats !Izglītība |- bgcolor="#dddddd" |1 |Senators [[Voldemārs Zāmuēls]] |[[Attēls:Voldemars Zamuels.jpg|75px]] |{{dat|1919|09|23|N}} |{{dat|1921|06|17|N}} |Senāta virsprokurors |Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |2 |[[Aleksandrs Haritonovskis]] |[[Attēls:Aleksandrs Haritonovskis.png|75px]] |{{dat|1922|10|05|N}} |{{dat|1933|02|19|N}} |Senāta virsprokurors |Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |3 |[[Voldemārs Kaņepīts]] | |{{dat|1933|10|12|N}} |{{dat|1936|05|26|N}} |Senāta virsprokurors |Demidova licejs |- bgcolor="#dddddd" |4 |Senators [[Fricis Zilbers]] |[[Attēls:FricisZilbers.jpg|75px]] |{{dat|1936|07|01|N}} |{{dat|1940|06|01|N}} |Senāta virsprokurors |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |5 |[[Pauls Keusslers]] | |{{dat|1920|01|15|N}} |{{dat|1925|01|02|N}} |Senāta prokurors | |- bgcolor="#dddddd" |6 |Senators [[Aleksandrs Pētersons (jurists)|Aleksandrs Pētersons]] |[[Attēls:AleksandrsPetersons.jpg|75px]] |{{dat|1921|08|02|N}} |{{dat|1922|11|15|N}} |Senāta prokurors |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte, Demidova juridiskais licejs |- bgcolor="#dddddd" |7 |[[Aleksandrs Haritonovskis]] |[[Attēls:Aleksandrs Haritonovskis.png|75px]] |{{dat|1921|11|24|N}} |{{dat|1922|10|05|N}} |Senāta prokurors |Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |8 |[[Erasts Bite]] |[[Attēls:ErastsBitte.jpg|75px]] |{{dat|1924|05|02|N}} | |Senāta prokurors |Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |9 |Senators [[Jānis Ankravs]] |[[Attēls:JanisAnkravs.jpg|75px]] |{{dat|1936|12|01|N}} |{{dat|1937|09|16|N}} |Senāta prokurors |Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |10 |[[Teodors Ūdris]] |[[Attēls:Teodors Ūdris.png|75px]] |{{dat|1937|09|16|N}} | |Senāta prokurors |Demidova licejs |- bgcolor="#dddddd" |11 |Senators [[Teodors Bergtāls]] |[[Attēls:TeodorsBergtals.jpg|75px]] |{{dat|1938|02|04|N}} |{{dat|1938|06|01|N}} |Senāta prokurors |Varšavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |} [[Attēls:Virsprokurori.png|thumb|Latvijas Senāta Virsprokuratūras locekļi - A. Haritonovskis, F. Blūms un Fr. Zilbers]] == Jurisdikcija un uzdevumi == Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Bijušajā Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums — viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzraudzīja Senāts. == Latvijas Senāta sastāvs == [[Attēls:Senats1925.jpg|thumb|right|alt=Senāts 1925. gadā.|Latvijas Senāts, 1925. gadā. Senatori un Senāta prokurori 1925. gadā. No kreisās A. Haritonovskis, F. Blūms, [[Fricis Zilbers|Fr. Zilbers]], K. Puriņš, [[Aleksandrs Gubens|A. Gubens]], [[Andrejs Sīmanis|A. Sīmanis]], K. Valters, K. Ozoliņš, [[Augusts Lēbers|A. Lēbers]], [[Jānis Kalacis|J. Kalacis]], B. Nagujevskis, A. Pētersons.]] [[Attēls:Senats1926.jpg|thumb|right|alt=Senāts 1926. gadā.|Latvijas Senāts, 1926. gadā. Senatori, Senāta prokurori un sekretāri, 1926. gadā. Stāv no kreisās F. Kamradziuss, A. Pētersons, A. Haritonovskis, J. Kalacs, E. Bite, Volkovs, V. Kaders, A. Zonne. Sēž no kreisās A. Sīmanis, A. Gubens, M. Gobiņš, K. Valters, K. Ozoliņš, A. Lēbers, B. Nagujevskis.]] [[Attēls:Senats1935.jpg|thumb|right|alt=Senāts 1935. gadā.|Latvijas Senāts, 1935. gadā. Senatoru svinīgā sanāksme, 1935. gada 19. decembrī,Latvijas Senāta dibināšanas atceres dienā. Sēž no kreisās B. Nagujevskis, K. Valters, A. Lēbers, O. Ozoliņš, tieslietu ministrs H. Apsītis, J. Kalacis, J. Graudiņš, K. Puriņš. Stāv no kreisās M. Čakste, F. Vesmanis, J. Skudre, J. Grots, J. Balodis, R. Alksnis, V. Bukovskis, A. Kaņepīts,F. Blūms, E. Bite.]] [[Attēls:Senats1936.jpg|thumb|right|alt=Senāts 1936. gadā.|Latvijas Senāts, 1936. gadā. Senāta svinīgā sēde, 1936. gada 15. maijs.]] [[Attēls:Senats1938.jpg|thumb|right|alt=Senāts 1938. gadā.|Latvijas Senāts, 1938. gadā. Sēž no kreisās R. Alksnis, J. Balodis, K. Puriņš, O.Ozoliņš, A. Gubens, J. Kalacis, [[Fricis Zilbers|Fr. Zilbers]], F. Konradi, [[Kārlis Ducmanis|K. Ducmanis]], A. Rumpēters, P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls.]] [[Attēls:Sede Latvijas Senāts.jpg|thumb|right|alt=Senāta apvienotās sapulces sēde 1939. gadā.|Senāta apvienotās sapulces sēde, 1939. gadā. No kreisās: senators T. Bergtāls, senators J. Ankravs, senators J. Skudra, senators M. Čakste, senators R. Alksnis, Senāta Civilās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētājs senators A. Gubens, Senāta Administratīvā departamenta priekšsēdētājs J. Kalacis, senāta virsprokurors Fr. Zilbers, senators K. Ducmans, senators P. Leitāns, senators J. Grots, senators P. Stērste un senāta prokurors E. Bite.]] Tā darbības laikā Senātā pavisam darbojušies 30 [[Latvijas Senāta senatori|senatori]]. {|class="wikitable" |- ! !Vārds !Attēls !Iecelts amatā !Atbrīvots no amata !Departaments !Izglītība |- bgcolor="#dddddd" |1 |Senators [[Rūdolfs Jānis Alksnis]] |[[Attēls:RudolfsJanisAlksnis.jpg|75px]] |{{dat|1931|02|17|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |KKD, CKD, AD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |2 |Senators [[Jānis Ankravs]] |[[Attēls:JanisAnkravs.jpg‎|75px]] |{{dat|1937|09|01|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |KKD |Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |3 |Senators [[Jānis Balodis (senators)|Jānis Balodis]] |[[Attēls:JanisBalodis1.jpg|75px]] |{{dat|1928|06|29|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |KKD |Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |4 |Senators [[Teodors Bergtāls]] |[[Attēls:TeodorsBergtals.jpg‎|75px]] |{{dat|1938|05|17|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |AD |Varšavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |5 |Senators [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] |[[Attēls:VladimirsBukovskis.jpg‎|75px]] |{{dat|1934|01|23|N}} |{{dat|1937|07|08|N}} |CKD |Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |6 |Senators [[Mintauts Čakste]] |[[Attēls:MintautsCakste.jpg‎|75px]] |{{dat|1934|01|23|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |CKD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |7 |Senators [[Baldvins Disterlo]] |[[Attēls:BaldvinsDisterlo.jpg‎|75px]] |{{dat|1921|09|29|N}} |{{dat|1922|10|01|N}} |AD |Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |8 |Senators [[Kārlis Ducmanis]] |[[Attēls:KarlisDucmanis.jpg|75px]] |{{dat|1936|08|19|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |AD |Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |9 |Senators [[Miķelis Gobiņš]] |[[Attēls:MikelisGobins.jpg‎|75px]] |{{dat|1918|12|19|N}} |{{dat|1931|01|27|N}} |KKD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |10 |Senators [[Jānis Graudiņš]] |[[Attēls:JanisGraudins.jpg‎|75px]] |{{dat|1918|12|07|N}} |{{dat|1920|11|01|N}} |KKD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |11 |Senators [[Jēkabs Grots]] |[[Attēls:JekabsGrots.jpg‎|75px]] |{{dat|1934|01|23|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |CKD |Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |12 |Senators [[Aleksandrs Gubens]] |[[Attēls:AleksandrsGubens.jpg‎|75px]] |{{dat|1920|11|29|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |KKD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |13 |Senators [[Jānis Kalacis]] |[[Attēls:JanisKalacs.jpg‎|75px]] |{{dat|1922|09|07|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |AD |Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |14 |Senators [[Frīdrihs Konradi]] |[[Attēls:FridrihsKonradi.jpg‎|75px]] |{{dat|1928|05|08|N}} |{{dat|1939|10|01|N}} |CKD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |15 |Senators [[Pēteris Leitāns]] |[[Attēls:PeterisLeitans.jpg‎|75px]] |{{dat|1937|09|01|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |CKD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |16 |Senators [[Augusts Lēbers]] |[[Attēls:AugustsLoebers.jpg|75px]] |{{dat|1919|08|19|N}} |{{dat|1938|01|01|N}} |CKD, AD |Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte, Getingenas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |17 |Senators [[Broņislavs Nagujevskis]] |[[Attēls:BronislavsNagujevskis.jpg‎|75px]] |{{dat|1919|12|15|N}} |{{dat|1935|01|01|N}} |KKD |Kazaņas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |18 |Senators [[Kārlis Ozoliņš (jurists)|Kārlis Ozoliņš]] |[[Attēls:KarlisOzolins.jpg‎|75px]] |{{dat|1918|12|19|N}} |{{dat|1933|11|23|N}} |CKD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |19 |Senators [[Osvalds Ozoliņš]] |[[Attēls:OsvladsOzolins.jpg|75px]] |{{dat|1930|06|26|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |CKD |Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |20 |Senators [[Aleksandrs Pētersons (jurists)|Aleksandrs Pētersons]] |[[Attēls:AleksandrsPetersons.jpg‎|75px]] |{{dat|1922|11|16|N}} |{{dat|1931|12|17|N}} |CKD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte, Demidova juridiskais licejs |- bgcolor="#dddddd" |21 |Senators [[Kārlis Puriņš]] |[[Attēls:KarlisPurins.jpg‎|75px]] |{{dat|1925|08|06|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |AD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |22 |Senators [[Maksis Ratermanis]] |[[Attēls:MaksisRetermanis.jpg|75px]] |{{dat|1939|11|16|N}} |{{dat|1940|10|01|N}} |CKD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |23 |Senators [[Augusts Rumpēters]] |[[Attēls:AugustsRumpeters.jpg‎|75px]] |{{dat|1938|09|01|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |CKD |Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |24 |Senators [[Andrejs Sīmanis]] |[[Attēls:AndrejsSimanis.jpg‎|75px]] |{{dat|1920|06|07|N}} |{{dat|1926|11|13|N}} |AD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |25 |Senators [[Jānis Skudre]] |[[Attēls:JanisSkudre.jpg‎|75px]] |{{dat|1934|11|18|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |KKD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |26 |Senators [[Pēteris Stērste]] |[[Attēls:PeterisSterste.jpg‎|75px]] |{{dat|1937|09|01|N}} |{{dat|1940|11|26|N}} |CKD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |27 |Senators [[Kristaps Valters (senators)|Kristaps Valters]] |[[Attēls:KristapsValters1.jpg‎|75px]] |{{dat|1918|12|07|N}} |{{dat|1934|05|15|N}} |AD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |28 |Senators [[Frīdrihs Vesmanis]] |[[Attēls:Fridrihs Vesmanis.jpg|75px]] |{{dat|1921|09|29|N}} |{{dat|1937|09|01|N}} |CKD, AD |Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte, Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |29 |Senators [[Voldemārs Zāmuēls]] |[[Attēls:Voldemars Zamuels.jpg|75px]] |{{dat|1918|12|19|N}} |{{dat|1921|06|17|N}} |CKD |Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte |- bgcolor="#dddddd" |30 |Senators [[Fricis Zilbers]] |[[Attēls:FricisZilbers.jpg‎|75px]] |{{dat|1926|08|06|N}} |{{dat|1936|01|01|N}} |KKD |Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |} == Latvijas Senāta spriedumi == Senāts savā 22 gadu pastāvēšanas laikā izlēma vairāk nekā 65 000 lietu, tā tad ap 3000 lietu gadā, bet [[Latvijas Senāta Apvienotā sapulce]] izlēma aptuveni 600 lietu. Senāts savā laikā publicēja apmēram 4800 [[Latvijas Senāta spriedumi|spriedumu]]. Senāta [[Latvijas Senāta spriedumi|spriedumu]] krājumi aptver ap 6000 lappušu. Latvijas Senāta spriedumi pēc departamentiem un gadiem: {|class="wikitable" |- !Gads !CKD !KKD !AD !AS |- bgcolor="#ddffdd" |1919 |3 |8 |1 |0 |- bgcolor="#ddffdd" |1920 |133 |157 |120 |22 |- bgcolor="#ddffdd" |1921 |201 |514 |580 |19 |- bgcolor="#ddffdd" |1922 |334 |682 |1324 |48 |- bgcolor="#ddffdd" |1923 |400 |716 |2315 |56 |- bgcolor="#ddffdd" |1924 |385 |915 |3116 |46 |- bgcolor="#ddffdd" |1925 |508 |1201 |2454 |19 |- bgcolor="#ddffdd" |1926 |468 |1534 |1927 |37 |- bgcolor="#ddffdd" |1927 |524 |1185 |1578 |34 |- bgcolor="#ddffdd" |1928 |669 |1018 |1589 |33 |- bgcolor="#ddffdd" |1929 |943 |1079 |1466 |59 |- bgcolor="#ddffdd" |1930 |1054 |1117 |1788 |29 |- bgcolor="#ddffdd" |1931 |918 |1209 |1987 |30 |- bgcolor="#ddffdd" |1932 |1007 |1137 |1649 |30 |- bgcolor="#ddffdd" |1933 |1126 |1255 |1299 |23 |- bgcolor="#ddffdd" |1934 |1834 |1068 |1399 |38 |- bgcolor="#ddffdd" |1935 |2017 |1023 |915 |29 |- bgcolor="#ddffdd" |1936 |1690 |1010 |1181 |45 |- bgcolor="#ddffdd" |1937 |1506 |1017 |1102 |40 |- bgcolor="#ddffdd" |1938 |? |? |? |? |- bgcolor="#ddffdd" |1939 |? |? |? |? |- bgcolor="#ddffdd" |1940 |? |? |? |? |- bgcolor="#ddffdd" |} === Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta spriedumi === * 1934. gada 19. decembra Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1132 — Dzelzīša prasības lietā pret Satiksmes ministriju * 1938. gada 9. aprīļa Senāta CKD Kopsēdes spriedums Lietā Nr.11 — Dzelzīša prasības lietā pret Satiksmes ministriju * 112. 1935. gada 15. jūnija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1377 — Adolfa Zaščerinska lūgums atcelt Daugavpils apgabaltiesas lēmumu Zemkopības ministrijas sūdzības lietā<ref>[http://www.periodika.lv/Repository/VVS/1936/01/31/085-VVS-1936-01-31-001-SINGLE-ORIGNAME_PA001_WAWE1936N025_001.PDF#OLV0_Page_0009 112. 1935. gada 15. jūnija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1377 — Adolfa Zaščerinska lūgums atcelt Daugavpils apgabaltiesas lēmumu Zemkopības ministrijas sūdzības lietā]{{Novecojusi saite}}</ref> * 113. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2458 — Kārļa Zumenta lūgums atcelt Tiesu palātas lēmumu Kārļa Zumenta prasībā pret Dāvi Bišofu un Kārli Vēveri<ref>[http://www.periodika.lv/Repository/VVS/1936/01/31/085-VVS-1936-01-31-001-SINGLE-ORIGNAME_PA001_WAWE1936N025_001.PDF#OLV0_Page_0009 113. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2458 — Kārļa Zumenta lūgums atcelt Tiesu palātas lēmumu Kārļa Zumenta prasībā pret Dāvi Bišofu un Kārli Vēveri]{{Novecojusi saite}}</ref> * 114. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2371 — Jāna Strausa prasība pret Marcelu Holcen un Emīlu Karpeleru, tirg. firmā „Šenker un Ko".<ref>[http://www.periodika.lv/Repository/VVS/1936/01/31/085-VVS-1936-01-31-001-SINGLE-ORIGNAME_PA001_WAWE1936N025_001.PDF#OLV0_Page_0009 114. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2371 - Jāna Strausa prasība pret Marcelu Holcen un Emīlu Karpeleru, tirg. firmā „Šenker un Ko".]{{Novecojusi saite}}</ref> * 115. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1937 Jevgeņija Solomona Muškata prasība pret Ringoldu Kalningu.<ref>[http://www.periodika.lv/Repository/VVS/1936/01/31/085-VVS-1936-01-31-001-SINGLE-ORIGNAME_PA001_WAWE1936N025_001.PDF#OLV0_Page_0009 115. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1937 Jevgeņija Solomona Muškata prasība pret Ringoldu Kalningu.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Latvijas Senāta likvidēšana un Senatoru likteņi == Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izveidotās [[Latvijas PSR]] Augstākās Padomes Prezidijs 1940. gada 11. novembrī pieņēma dekrētu par Latvijas tiesu sistēmas pārveidošanu, saskaņā ar to apgabaltiesu nosaukumus saglabāja, bet miertiesas pārdēvēja par Tautas tiesām, savukārt Tiesu palātu pārveidoja par Latvijas PSR Augstāko tiesu, bet Latvijas Senātu likvidēja.<ref>[https://at.gov.lv/lv/par-augstako-tiesu/vesture/latvijas-senats-1918-1940/senata-likvidesana Senāta likvidēšana] Latvijas Republikas Augstākā tiesa, 2021</ref> 1940. gada 26. novembrī visi senatori saņēma [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra]] pavēli par viņu atbrīvošanu no darba tajā pašā dienā. Tolaik dzīvi bija 16 [[Latvijas Senāta senatori|senatori]] un 7 bijušie [[Latvijas Senāta senatori|senatori]]. No viņiem 14 devās trimdā, septiņus [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas iestādes [[1941. gada 14. jūnija deportācija|1941. gada 14. jūnijā deportēja]], divi mira Latvijā pēc 1940. gada. [[Gulags|Gulaga nometnēs]] gāja bojā Latvijas senatori [[Teodors Bergtāls]], [[Kārlis Ducmanis]], [[Jēkabs Grots]], [[Osvalds Ozoliņš]], [[Jānis Skudre]], [[Frīdrihs Vesmanis]], [[Fricis Zilbers]]. Kā norādījis senatora [[Augusts Lēbers|Augusta Lēbera]] dēls [[Dītrihs Andrejs Lēbers]], šķiet nav citu augstāku tiesu pasaulē, ko būtu piemeklējis līdzīgs liktenis.<ref>Dītrichs Andrejs Lēbers, Latvijas Senāts, „Universitas”, Nr.37., trimdā, 1976. gada pavasarī, 48.-50.lpp.</ref> == Piecu Senatoru atzinums par Latvijas Satversmes spēkā esamību un Saeimas pilnvarām Latvijas Republikas okupācijas apstākļos == 1948. gada pavasarī pēc Latvijas Saeimas priekšsēža v.i. bīskapa J.Rancāna lūguma pieci Latvijas Senāta Senatori: [[Jānis Balodis1|Jānis Balodis]], [[Rūdolfs Jānis Alksnis]], [[Pēteris Stērste]], [[Augusts Rumpēters]] un [[Maksis Ratemanis|Maksis Ratermanis]] sniedza [https://web.archive.org/web/20070224062224/http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversme/dokumenti/1948.03.13..htm atzinumu] par Latvijas Satversmes spēkā esamību un Saeimas pilnvarām okupācijas apstākļos, kam vēlāk pievienojās arī Senators [[Mintauts Čakste]]. Uz šo atzinumu pamatīgi atsaucās [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa]] savā 2007. gada spriedumā Krievijas robežlīguma lietā ([https://web.archive.org/web/20110213055328/http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/2007_10_0102_Robezligums.htm Spriedums lietā Nr.2007—10—0102)]). == Literatūra par Latvijas Senātu == * Pauls Mincs, Senāta izskaidrojošā darbība, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.1. 1920. gads, 7.—28. lpp. * Senators Dr.Augusts Lēbers, Tiesu iekārtas likuma 259(1).p., raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.1/3. 1921. gads, 21.—28. lpp. * Pauls Mincs, Vēl par 259(1).pantu, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4/6. 1921. gads, 108.—112. lpp. * Dr.Augusts Lēbers, Senāta darbība prakses apvienošanā, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4/6. 1921. gads, 112.—116. lpp. * Baldvins Disterlo, Latvijas Senāta būtība un raksturs, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4/6. 1921. gads, 116.—120. lpp. * Baldvins Disterlo, Senāta administratīvā departamenta varas tiesības un likums par administratīvām tiesām, raksts publicēts: * Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.5. 1922. gads, 195.—200. lpp. * Baldvins Disterlo, Daži juridiski jautājumi par Senata administratīvo departamentu un viņa attiecībām ar ģenerālprokuroru, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.3/4. 1923. gads, 108.—115. lpp. * Senata spriedumu publicēšanas jautājumā, publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4. 1924. gads, 197.—199. lpp. * Vladimirs Bukovskis, Administratīvās tiesas reforma, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.7/9. 1925. gads, 817.—841. lpp. * Pjotrs Jakobi, Pie jautājuma par vietējās prokuratūras un virsprokuraturas savstarpējām attiecībām, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.10. 1925. gads, 890.—893. lpp. * V. Dāvids, Latvijas tiesu iestādes valsts desmit gadu pastāvēšanas laikā, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.10/11. 1928. gads, 371.—375. lpp. * Alberts Kviesis, Tieslietu ministrija, Senāts, raksts publicēts: Latvija desmit gados – Latvijas valsts nodibināšanas un viņas pirmo 10 gadu darbības vēsture, Rīgā, 1928. gads, Valsts tipogrāfija, 291.—292. lpp. * Prof.Augusta Loebera referāts par Senāta vēsturi, publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.3. 1936. gads, 560.—565. lpp., pārpublicēts: Dītrichs Andrejs Lēbers (Loeber), Ieskats Latvijas Senāta spriedumos un Senatora Augusta Lēbera rakstos (1920—1938), Rīga, „Latvijas Enciklopēdija”, 1992, 115.—119.lpp. * Kornelijs Veitmanis, Aleksandrs Menģelsons, Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture 1918—1938, Rīgā, 1939. gadā, 189.—218.lpp. * Augusts Rumpēters. Atskats uz Senātu Latvijas tiesu sistēmā, raksts publicēts: Latviešu juristu raksti, Nr.12. 1973. gads, 1.—26. lpp. * Dītrichs Andrejs Lēbers, Latvijas Senāts, raksts publicēts: „Universitas”, Nr.37., trimdā, 1976. gada pavasarī, 48.—50.lpp. * Dītrichs Andrejs Lēbers (Loeber), Ieskats Latvijas Senāta spriedumos un Senatora Augusta Lēbera rakstos (1920—1938), Rīga, „Latvijas Enciklopēdija”, 1992, 115.—119.lpp. * [http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=51155&laidiens_id=1641 Dītrichs Andrejs Lēbers (Loeber), „Latvijas Senāts viņdienās un mūsdienās”, referāts/uzruna Latvijas Senāta dibināšanas atceres dienā Rīgā, Tiesu pilī, 1998. gada 19. decembrī, publicēts: „Latvijas Vēstnesis”, 1998, 29.12.1998 387 (1448).] * Latvijas Republikas Augstākā tiesa, sagatavoja: Augstākās tiesas administrācija. Rīga: Latvijas Republikas Augstākā tiesa, 2008, 48. lpp. et seq. * [https://web.archive.org/web/20110920010506/http://www.at.gov.lv/files/docs/senatori_1918-1940.pdf Latvijas Republikas Augstākā tiesa, brošūra „Latvijas Senāta senatori 1918—1940, Rīgā, 2008] {{lv ikona}} * [http://www.at.gov.lv/files/docs/conferences/vainovskis-1_gala%20redakcija_tezes.doc Māris Vainovskis, Edijs Poga, „Tēzes pie autoru referāta „Latvijas tiesu judikatūras apkopošanas aktuālie jautājumi”, kas tika nolasīts 2010. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu 15 gadu darbībai veltītajā starptautiskajā konferencē "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā"”, Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, 2010. gada 15. oktobrī]{{Novecojusi saite}} * [http://www.at.gov.lv/files/docs/conferences/pleps.doc Jānis Pleps, referāts „Latvijas Senāta izaicinājumi mūsdienām”, kas tika nolasīts 2010. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu 15 gadu darbībai veltītajā starptautiskajā konferencē "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā"”, Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, 2010. gada 15. oktobrī]{{Novecojusi saite}} * [http://www.evershedsbitans.com/media/Latvijas%20Senats%20un%20ta%20spriedumi.pdf Māris Vainovskis, Edijs Poga, „Piezīmes par Latvijas Senāta prakses apkopošanu un publicēšanu”, publicēts: „Jurista Vārds”, Nr.44 (639), 2010. gada 2. novembris, 12.—20.lpp.]{{Novecojusi saite}} * Jānis Pleps, „Latvijas Senāta izaicinājumi mūsdienām”, publicēts: „Jurista Vārds”, Nr.44 (639), 2010. gada 2. novembris, 21.—26.lpp. * „Par Senāta spriedumu publicēšanu”, publicēts: „Jurista Vārds”, Nr.44 (639), 2010. gada 2. novembris, 27.lpp. == Latvijas Senāta turpinājums == 1995. gadā izveidotais [[Latvijas Republika]]s [https://web.archive.org/web/20121011065616/http://www.at.gov.lv/lv/about/operation/senate/competence/ Augstākās tiesas Senāts] ir Latvijas Senāta tradīciju turpinātājs. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20121011065358/http://www.at.gov.lv/lv/about/history/evolution/ Latvijas Republikas Augstākās tiesas mājaslapa] {{lv ikona}} * [http://at.gov.lv/lv/vesture/ Latvijas Republikas Augstākās tiesas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201021022807/http://at.gov.lv/lv/vesture |date={{dat|2020|10|21||bez}} }} {{DEFAULTSORT:Latvijas Senāts}} [[Kategorija:Tiesas]] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] 3googlu50xhb32l5faug8fl0u13u53u 0 90804 4484441 4458053 2026-06-20T04:41:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484441 wikitext text/x-wiki '''Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas''' nosaka [[Latvijas Republika]]s likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Saskaņā ar to Latvijā ir šādas oficiālas svētku, atceres un atzīmējamās dienas: [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalās 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienas pasākumos pie Brīvības pieminekļa (6730891717).jpg|thumb|200px|Ziedu nolikšana pie nogalinātā kinooperatora [[Gvido Zvaigzne]]s piemiņas akmens [[Bastejkalns|Bastejkalnā]] Barikāžu aizstāvju atceres dienā 2012. gadā. No kreisās: tālaika [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Anderss Fogs Rasmusens|A. F. Rasmusens]] un [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|A. Bērziņš]].]] == Latvijas Valsts svētku un atceres dienu uzskaitījums == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Jaunais gads|Jaungada diena]] (brīvdiena). * [[20. janvāris]] — [[1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena]] no [[1997. gads|1997]]. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=46127 |title=Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305013026/http://likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=46127 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] {{dat|1990|1|20}} [[Rīgas OMON]] un citas padomju militārās specvienības ieņēma Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju, izraisot Rīgas centrā apšaudi, kurā gāja bojā vairāki cilvēki. * [[26. janvāris]] — [[Latvijas valsts atzīšana de iure|Latvijas Republikas starptautiskās (''de iure'') atzīšanas diena]] no [[1995. gads|1995]]. gada.<ref name="autogenerated4">[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=37110 Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {{dat|1921|1|26}} Sabiedroto Augstākā padome — [[Apvienotā Karaliste]], [[Francija]], [[Itālija]], [[Beļģija]] un [[Japāna]] — [[Latvijas valsts atzīšana de iure|''de iure'' atzina Latvijas Republiku par suverēnu valsti]]. === Februāris === * [[27. februāris]] — [[Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena]]. Kopš 2025. gada 27. februāra tā ir oficiāli atzīta par Starptautisko NVO dienu Latvijā, [[Saeima]]i to iekļaujot likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".<ref>[https://epale.ec.europa.eu/lv/content/27-februaris-starptautiska-nevalstisko-organizaciju-diena 27. februāris — Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena]{{Novecojusi saite}}, epale.ec.europa.eu. Skatīts: 2026. gada 27. februārī.</ref><ref name="saeima_zinis">[https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/34407-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu Saeima 27. februāri noteic par Starptautisko NVO dienu], saeima.lv. Skatīts: 2026. gada aprīlī.</ref> === Marts === [[Attēls:Flickr - Saeima - Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītā ziedu nolikšanas ceremonija (3).jpg|200px|thumb|right|Ziedu nolikšana pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] 2012. gada [[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena|Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā]]. No kreisās: [[Latvijas Politiski represēto apvienība]]s priekšsēdētājs [[Gunārs Resnais|G. Resnais]], tālaika [[Saeimas priekšsēdētāja]] [[Solvita Āboltiņa|S. Āboltiņa]] un [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|A. Bērziņš]].]] * [[2. marts]] — [[Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena]]. {{dat|1945|3|2}} [[Stompaku purvi|Stompaku purva salā]] notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. * [[8. marts]] — [[Starptautiskā sieviešu diena]] no [[2007. gads|2007]]. gada.<ref name="autogenerated3">[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=158621 Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * [[17. marts]] — [[Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena]]. {{dat|1944|3|17}} [[Latvijas Centrālā padome]] parakstīja [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memorandu]]. * [[25. marts]] — [[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena]]. {{dat|1949|3|25}} notika visplašākā [[1949. gada marta deportācijas|Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana]] uz Sibīriju un citiem attāliem [[Padomju Savienība|PSRS]] apgabaliem. * [[Lieldienas]] (brīvdienas) — pirmā piektdiena, svētdiena un pirmdiena pavasarī pēc pilnmēness iestāšanās. === Aprīlis === * [[27. aprīlis]] — [[Latgales kongresa diena]]. {{dat|1917|4|27}} [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Latgales latviešu kongress]] pieņēma lēmumu, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē. === Maijs === [[Attēls:Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, 2002-05-04.jpg|200px|thumb|right|Ziedu nolikšana pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] 2002. gada [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena|Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā]]. No kreisās: tālaika [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas Ārlietu ministrs]] [[Indulis Bērziņš|I. Bērziņš]], [[Saeimas priekšsēdētājs]] [[Jānis Straume|J. Straume]], [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|A. Bērziņš]] un [[Latvijas Valsts prezidente|Valsts prezidente]] [[Vaira Vīķe-Freiberga|V. Vīķe-Freiberga]].]] * [[1. maijs]]: ** [[Darba svētki]] (brīvdiena). {{dat|1886|5|1}} notika vispārējais streiks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kura laikā [[Čikāga|Čikāgā]] tika apšaudīta strādnieku demonstrācija. ** [[Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena]] (brīvdiena). {{dat|1920|5|1}} uz savu pirmo sēdi sanāca [[Latvijas Satversmes sapulce]]. * [[4. maijs]] — [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] (brīvdiena). {{dat|1990|5|4}} [[Latvijas PSR]] Augstākā Padome pieņēma "[[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu]]".<ref name="pārc" group="P">Ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu.</ref> * Maija 2. svētdiena — [[Mātes diena]]. Mātes diena pasaulē tiek atzīmēta kopš [[1907. gads|1907. gada]] maija. * [[8. maijs]] — [[Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena]] no [[1995. gads|1995. gada]].<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=34683 Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {{dat|1945|5|8}} nacistiskā Vācija parakstīja aktu par kapitulēšanu. Eiropā beidzās [[Otrais pasaules karš]]. * [[9. maijs]] — [[Eiropas diena]] no [[1997. gads|1997]]. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=41773 |title=Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305012626/http://likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=41773 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> {{dat|1986|5|9}} — [[Robērs Šūmanis|Robēra Šūmana]] 100. dzimšanas dienā, lai godinātu viņa ieguldījumu Eiropas apvienošanā, [[Eiropas Kopiena]] nolēma šo dienu pasludināt par Eiropas dienu. * [[15. maijs]] — [[Starptautiskā ģimenes diena]] no [[2007. gads|2007]]. gada.<ref name="autogenerated3" /> * [[Vasarsvētki]] no [[1995. gads|1995]]. gada — svin 50 dienas pēc Lieldienām svētdien un pirmdien.<ref name="autogenerated4" /> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Starptautiskā bērnu aizsardzības diena]] no [[2007. gads|2007]]. gada.<ref name="autogenerated3" /> * [[14. jūnijs]] — [[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena]]. [[1941. gads|1941]]. gada naktī no [[13. jūnijs|13.]] uz [[14. jūnijs|14. jūniju]] notika [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana]] uz [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Gulags|soda nometnēm un piespiedu nometināšanas vietām]], kā rezultātā daudzi no viņiem gāja bojā bada, slimību un necilvēcīga darba dēļ. * [[17. jūnijs]] — [[Latvijas Republikas okupācijas diena]] no [[2000. gads|2000]]. gada.<ref name="autogenerated2">[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=7435 Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {{dat|1940|6|17}} pēc ultimatīvu prasību iesniegšanas Latvijas valdībai, to okupēja [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks. * [[22. jūnijs]] — [[Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)]] no [[1995. gads|1995]]. gada.<ref name="autogenerated4" /> {{dat|1919|6|22}} [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] [[Igaunija]]s Republikas armija un [[Ziemeļlatvijas brigāde]] uzvarēja [[Baltijas landesvērs|Baltijas Landesvēra]] un vācu [[Dzelzsdivīzija]]s karaspēku. * [[23. jūnijs|23.]]—[[24. jūnijs]] — [[Zāļu diena|Līgo diena]] un [[Jāņi|Jāņu diena]] (vasaras saulgrieži) (brīvdienas). === Jūlijs === * [[4. jūlijs]] — [[Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena]]. {{dat|1941|7|4}} [[Holokausts|Eiropas ebreju holokausta]] laikā tika nodedzināta [[Rīgas sinagogas|Rīgas ebreju sinagoga]] [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas ielā]] kopā ar tajā ieslodzītajiem cilvēkiem. * Jūlija otrā sestdiena — [[Jūras svētku diena]] no [[2007. gads|2007]]. gada.<ref name="autogenerated3" /> === Augusts === * [[11. augusts]] — [[Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena]] no [[1995. gads|1995]]. gada.<ref name="autogenerated4" /> {{dat|1920|8|11}} Rīgā tika parakstīts [[Latvijas—Krievijas miera līgums]], kurā "Krievija bez ierunām atzina Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsacījās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi". * [[21. augusts]] — [[Konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena]] no [[2002. gads|2002]]. gada.<ref name="autogenerated1">[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=60998 Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {{dat|1991|8|21}} Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu "Par Latvijas Republikas statusu". Līdz ar to ''de facto'' tika atjaunota Latvijas Republikas neatkarība. * [[23. augusts]] — [[Staļinisma un nacisma upuru atceres diena]] no [[2009. gads|2009]]. gada.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=195055&from=off Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {{dat|1939|8|23}} tika noslēgts [[Vācija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] neuzbrukšanas līgums ([[Molotova—Ribentropa pakts]]), kuram bija pievienots slepens protokols par [[Austrumeiropa]]s sadali šo valstu interešu zonās. Saskaņā ar šo vienošanos Latvija, Igaunija un Somija, vēlāk arī Lietuva, nonāca PSRS ietekmes sfērā. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Zinību diena]] no [[2002. gads|2002]]. gada.<ref name="autogenerated1" /> * Septembra otrā svētdiena — [[Tēva diena]]. Tēva diena Latvijā tika ieviesta 2008. gadā. * [[22. septembris]] — [[Baltu vienības diena]] no [[2000. gads|2000]]. gada.<ref name="autogenerated2" /> {{dat|1236|9|22}} notika [[Saules kauja]], kurā [[žemaiši]] un [[zemgaļi]] sakāva [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. === Oktobris === * [[5. oktobris]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī |url=https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/skolotaju-dienu-turpmak-atzimes-5-oktobri |publisher=Izglītības un Zinātnes ministrija |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī |url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/25466-lems-par-mihaila-/33373-skolotaju-dienu-turpmak-atzimes-5-oktobri |publisher=Saeima |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}}}}</ref> — [[Skolotāju diena]] (no 2024. gada; no 2007. līdz 2024. gadam bija oktobra pirmā svētdiena).<ref name="autogenerated3" /> * [[15. oktobris]] — [[Valsts valodas diena]]. {{dat|1998|10|15}} [[Saeima]] [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 4. pantā nostiprināja, ka Latvijas Republikā kā valsts valoda ir [[latviešu valoda]]. === Novembris === [[Attēls:Saeimas priekšsēdētāja kopā ar ģimeni noliek svecītes 11.novembra krastmalā (15581545787).jpg|thumb|200px|Svecīšu nolikšana pie [[Rīgas pils]] mūra [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] 2014. gada [[Lāčplēša diena]]s vakarā]] [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (49083657826).jpg|thumb|200px|Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī. Pirmajā rindā no kreisās: [[Saeimas priekšsēdētāja]] [[Ināra Mūrniece|I. Mūrniece]], [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits|E. Levits]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|A. K. Kariņš]].]] * [[11. novembris]] — [[Lāčplēša diena]]. {{dat|1919|11|11}} [[Bermontiāde]]s laikā Latvijas armija sakāva [[Pāvels Bermonts|Bermonta-Avalova]] vadīto vācu un krievu baltgvardu karaspēku Rīgā. * [[18. novembris]] — [[Latvijas Republikas proklamēšanas diena]] (brīvdiena). {{dat|1918|11|18}} [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomes]] sēdē [[Latvijas valsts pasludināšana|tika pasludināts]], ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts.<ref name="pārc" group="P"/> * [[21. novembris]] — 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres diena. {{dat|2013|11|21}} notika [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā]], kuras laikā gāja bojā 54 cilvēki. Tas ir lielākais negadījums, pēc bojāgājušo skaita, atjaunotas [[Latvija]]s vēsturē. === Decembris === * Decembra 1. svētdiena — [[Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena]] no [[1998. gads|1998]]. gada.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=49093 Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * [[24. decembris|24.]]—[[26. decembris]] — [[Ziemassvētki]] (ziemas saulgrieži) (brīvdienas). * [[31. decembris]] — [[Vecgada diena]] (brīvdiena). == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Avoti == * "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10., 22.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 15.nr.; 2000, 7., 12.nr.; 2002, 9.nr.; 2007, 13.nr.) * L.Skangale “Latvijas Valsts svētku un atceres dienas” Zvaigzne ABC 2000 * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=195055&from=off Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas stājas spēkā ar 2009. gada 4. augustu] [[Kategorija:Latvijas svētki]] [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture]] 9frmvq7sgyytb42x0lmotqfmug6bau3 0 94900 4484439 4362958 2026-06-20T04:29:08Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Msheireb_Doha.jpg", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:Commons:Deletion requests/File:Msheireb Doha.jpg|]]). 4484439 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Doha | official_name = {{ara|الدوحة}} | settlement_type = Galvaspilsēta | image_skyline = {{vairāki attēli | border = infobox | total_width = 290 | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Doha Dhow Harbour Skyline View 01.jpg | image2 = The Pearl Marina in Nov 2013.jpg | image3 = Souq Waqif, Doha, Catar, 2013-08-05, DD 84.JPG | image4 = Nmoq.jpg | image5 = | image6 = Doha Katara Cultural Village Multi Purpose Hall Interior 08.jpg | image7 = }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Katara}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Dibināta | established_date = 1825 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 132 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1450000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = UTC | utc_offset = +3 | timezone_DST = UTC | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = | pushpin_map = Katara | pushpin_label_position = | latd = 25 | latm = 17 | lats = 12 | latNS = N | longd = 51 | longm = 32 | longs = 0 | longEW = E }} '''Doha''' ({{val-ar|الدوحة‎}}, ''ad-Dawḥa'' vai ''ad-Dōḥa'') ir [[Katara]]s lielākā pilsēta un valsts [[galvaspilsēta]]. Tā atrodas pie [[Persijas līcis|Persijas līča]]. Pilsētā galvenokārt nodarbojas ar [[nafta]]s ieguvi un [[zvejošana|zvejniecību]]. 2006. gadā Dohā notika [[Āzijas spēles]]. Pilsētā atrodas Kataras Universitāte, kā arī [[HEC Paris]] biznesa skolas pilsētiņa. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{īss aizmetnis}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kataras pilsētas]] [[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]] gqwfw0omxkfoaawvm76852aal9p8hot 0 97087 4484445 4360996 2026-06-20T04:55:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484445 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Turku karavīru kapi Cēsīs pirms 1914.JPG|thumb|Turku karavīru kapi Cēsīs (pirms 1914).]] [[Attēls:Turku karavīru pieminekļa atklāšana Cēsīs 1937.JPG|thumb|Turku karavīru pieminekļa atklāšana Cēsīs (1937). Pirmajā rindā otrais no kreisās – Turcijas sūtnis Nuri Batu, trešais – militārais atašejs Mathats Akčakoča, ceturtais – Cēsu pilsētas galva [[Rūdolfs Kauce]].]] '''Latvijas turki''' ({{val|tr|Letonya Türkleri}}) ir [[Latvija|Latvijā]] dzīvojošie [[turki]], viena no skaitliski nelielākajām [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautībām]].<ref>Atsevišķi dati par turku tautības iedzīvotājiem Centrālās statistikas pārvaldes interneta lapā nav pieejami. "Citas" tautības veido 2% no visiem iedzīvotājiem 2009. gadā. Skatīt [http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%C4%93jie%20statistikas%20dati/Iedz%C4%ABvot%C4%81ji/Iedz%C4%ABvot%C4%81ji.asp CSP tabulas nodaļā Iedzīvotāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091124203037/http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%C4%93jie%20statistikas%20dati/Iedz%C4%ABvot%C4%81ji/Iedz%C4%ABvot%C4%81ji.asp |date={{dat|2009|11|24||bez}} }}</ref> Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā [[2010. gads|2010]]. gada 1. jūlijā starp iedzīvotājiem bija 142 turki (no tiem 13 Latvijas pilsoņi un 4 [[Latvijas nepilsoņi]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības |access-date={{dat|2010|09|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722161711/http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |archivedate={{dat|2011|07|22||bez}} }}</ref> == Vēsture == Pirmie 100 turku patstāvīgie iedzīvotāji [[Latvija|Latvijā]] nokļuvuši [[1877]]. gada ziemā, kad tie atvesti uz [[Cēsis|Cēsīm]] un [[Līvānu novads|Līvānu novadu]] kā karagūstekņi pēc [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] uzvaras kaujā pie Pļevnas [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu—turku karā]] (1877—1878). Šā notikuma sakarā [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Turku pagasts]] ieguvis savu tagadējo nosaukumu. Cēsīs nomitinātie 26 turki miruši nepiemēroto laikapstākļu un dažādu slimību ietekmē, bet pārējie ar laiku atbrīvoti un turpinājuši dzīvot pilsētā. Vietējiem iedzīvotājiem esot iegaršojusies turku ceptā maize, tādēļ Cēsīs, Rīgas ielā 22 turki atvēruši ceptuvi.<ref name="Diena">[http://74.125.77.132/search?q=cache:8PP7X4Kh4vcJ:www.diena.lv/lat/arhivs/latvijas-zinas/cesis-atjauno-turku-kapus+turku+kapi+c%C4%93s%C4%ABs&cd=7&hl=lv&ct=clnk Cēsīs atjauno turku kapus]{{Novecojusi saite}}, Google kešatmiņa: Diena.lv, autors: Gundega Matveja</ref><ref>[http://www.livani.lv/lat/livanu_novads/ Līvānu novada teritorija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091026154154/http://www.livani.lv/lat/livanu_novads/ |date={{dat|2009|10|26||bez}} }}: Līvānu novada domes informatīvais resurss</ref> Novadpētnieks Aivars Smeceris Krievijas un Baltkrievijas arhīvos izpētīja, ka Krustpilī nometināti vismaz 236 turku karagūstekņi.<ref>[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Turcija_makets_INTERNETAM-gala.pdf Ēriks Jēkabsons. LATVIJA UN TURCIJA: AIZMIRSTĀS ATTIECĪBAS 1918-1940] citēts no: Ščerbinskis V. Ienācēji no tālienes: Austrumu un Dienvidu tautu pārstāvji Latvijā no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Rīga: Nordik, 1998, 11., 12., 17. lpp.</ref> 1913. gadā Rīgā bija reģistrēti 510 [[musulmaņi]], no kuriem lielākajai daļai dzimtā bija tatāru vai [[turku valoda]], vēl 41 persona, kas oficiāli skaitījās [[Osmaņu impērija]]s un [[Persija]]s pavalstnieks. Rīgā bija arī 26 armēņi, kas arī bija Osmaņu impērijas vai Persijas pavalstnieki. Pēc Pirmā pasaules kara 1920. gadā Latvijā dzīvoja tikai 19 turki.<ref>[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Turcija_makets_INTERNETAM-gala.pdf Ēriks Jēkabsons. LATVIJA UN TURCIJA: AIZMIRSTĀS ATTIECĪBAS 1918-1940] citēts no: [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/turku-gustekni-latvija--spilgti-tacu-maz-izzinatiun-piemirsti.a166498/ Turku gūstekņi Latvijā – spilgti, taču maz izzināti un piemirsti] lsm.lv 29. janvāris, 2016</ref> === Turku kapi === ==== Cēsis ==== [[Cēsis|Cēsīs]] esošie turku kapi ({{val-tr|Türk Erlerin Mezarlığı}}) atzīti par vienu no 100 neparastākajiem kultūras mantojumiem [[Latvija|Latvijā]]. [[1937]]. gadā atklāts pēc Turcijas konsula iniciatīvas turku kapu ansamblis. Kapus projektējis Kārlis Dzirkalis.<ref>[http://www.elap.lv/news/index.php?page=0&note=8&extend=1856 Cēsīs septembrī notiks Turcijas dienas]{{Novecojusi saite}}: ELAP Vidzemes Ziņu portāls, Jana Velvele.</ref> [[2004]]./[[2005. gads|2005]]. gadā kapu ansamblis rekonstruēts par Turcijas vēstniecības piešķirtajiem līdzekļiem.<ref>[http://www.tours.lv/index.php?module=news&action=read_more&id=3498 Neparastais Turcijas mantojums Cēsīs]: Tours.lv - Latvijas tūrisma vortāls.</ref><ref name="Diena" /> Uz kapu kopiņām izveidoti betona kapakmeņi, izveidotas uzejas kāpnes, vārtu stabi, kā arī veikti citi labiekārtošanas darbi. 2008. gadā šie turku karavīru kapi iekļauti 2008. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu “Neparastais mantojums” pieminekļu sarakstā. ==== Citur Latvijā ==== Par turku kapiem Latvijā tiek sauktas šādas apbedījuma vietas: * Dunsku senkapi ([[Krāslavas novads]], Ūdrīšu pagasts, Dunskos),<ref>[http://celteka.lv/?obj=3262 Dunsku senkapi (Mēra kapi, Turku kapi)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121120225118/http://celteka.lv/?obj=3262 |date={{dat|2012|11|20||bez}} }}: Ceļteka.lv</ref><ref>[http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&prod_sect=9&KS=OK&PROD=1195 Dunsku senkapi (Mēra kapi, Turku kapi)]: Mantojums.lv</ref> * Škutānu senkapi ([[Krāslavas novads]], Kombuļu pagasts, Škutānos),<ref>[http://celteka.lv/?obj=3174 Turku kapi, Kara kapi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121120225054/http://celteka.lv/?obj=3174 |date={{dat|2012|11|20||bez}} }}: Ceļteka.lv</ref><ref>[http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&prod_sect=9&KS=OK&PROD=1141 Škutānu senkapi (Turku kapi, Kara kapi)]: Mantojums.lv</ref> * Lejas Romuļu senkapi ([[Krāslavas novads]], Ūdrīšu pagasts, Lejas Romuļos),<ref>[http://celteka.lv/?obj=3264 Lejas Romuļu senkapi (Kapu kalns, Turku kapi)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121120225306/http://celteka.lv/?obj=3264 |date={{dat|2012|11|20||bez}} }}: Ceļteka.lv</ref><ref>[http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&prod_sect=9&KS=OK&PROD=1197 Lejas Romuļu senkapi (Kapu kalns, Turku kapi)]: Mantojums.lv</ref> * Katoļnieku viduslaiku kapsēta ([[Krāslavas novads]], Skaistas pagasts, Katoļniekos, [[Dridza ezers|Dridza ezera]] Z krastā),<ref>[http://celteka.lv/?obj=3233 Katoļnieku viduslaiku kapsēta (Turku kapi) un apmetne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121120225152/http://celteka.lv/?obj=3233 |date={{dat|2012|11|20||bez}} }}: Ceļteka.lv</ref><ref>[http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&prod_sect=9&KS=OK&PROD=1181 Katoļnieku viduslaiku kapsēta (Turku kapi) un apmetne]: Mantojums.lv</ref> * Krieviņu viduslaiku kapsēta ([[Smiltenes novads]], [[Raunas pagasts]], pie Krieviņiem (bij. Krieviņkrogs)),<ref>[http://celteka.lv/?obj=1038 Krieviņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121120225058/http://celteka.lv/?obj=1038 |date={{dat|2012|11|20||bez}} }}: Ceļteka.lv</ref><ref>[http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&prod_sect=9&KS=OK&PROD=530 Krieviņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)]: Mantojums.lv</ref> * Klabauču senkapi ([[Krāslavas novads]], Asūnes pagasts, Klabaučos),<ref>[http://celteka.lv/?obj=3078 Klabauču senkapi (Turku kapi)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121120225157/http://celteka.lv/?obj=3078 |date={{dat|2012|11|20||bez}} }}: Ceļteka.lv</ref><ref>[http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&PROD=1052&prod_sect=9&offset=53 Klabauču senkapi (Turku kapi)]: Mantojums.lv</ref> * Pūricu senkapi II ([[Cēsu novads]], [[Straupes pagasts]], pie Pūricām),<ref>[http://celteka.lv/?obj=1099 Pūricu senkapi I (Kapu kalns,Lībiešu kapi), II (Turku kapi)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121120225202/http://celteka.lv/?obj=1099 |date={{dat|2012|11|20||bez}} }}: Ceļteka.lv</ref><ref>[http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&prod_sect=9&KS=OK&PROD=574 Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)]: mantojums.lv</ref> * Teņņu viduslaiku kapsēta ([[Cēsu novads]], [[Raiskuma pagasts]], pie Jaunteņņiem).<ref>[http://celteka.lv/?obj=1002 Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121120225317/http://celteka.lv/?obj=1002 |date={{dat|2012|11|20||bez}} }}: Ceļteka.lv</ref><ref>[http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&prod_sect=9&KS=OK&PROD=518 Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)]: Mantojums.lv</ref> == Saites == * [[Turki]] * [[Turki Apvienotajā Karalistē]] * [[Turki Vācijā]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas mazākumtautības}} [[Kategorija:Turku diaspora|Latvija]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības]] ibksm01ade0rt6je6o0j5pe93rnpx5p 2 101958 4484333 4483781 2026-06-19T15:52:11Z Biafra 13794 4484333 wikitext text/x-wiki {{Administrators}} {| style="float: right; margin-left: 1em; margin-bottom: 0.5em; width: 242px; border: #bbbbbb solid 1px; text-align: center" |- |{{User lv}} |- |{{User en-3}} |- |{{User ru-3}} |- |{{User de-1}} |- |{{Uzrunāt uz tu}} |- |{{Latvijas patriots}} |- |{{Basketbola vikiprojekta dalībnieks}} |- |{{VikiLaiks3|day=2|month=10|year=2009}} |} {{dat|2026|5|16||bez}} [[Latviešu valodas Vikipēdija|Vikipēdija latviešu valodā]] ar 143 206 rakstiem <small>(šobrīd: [[Special:Statistics|{{NUMBEROFARTICLES}}]])</small> bija 66. lielākā pēc rakstu skaita (starp [[kantoniešu dialekts|kantoniešu]] <!-- <small>(apmēram pusmiljons runātāju)</small> --> un [[latīņu valoda]]s Vikipēdijām), toties pēc [[:meta:Wikipedia article depth|dziļuma]] <small>(69)</small> esam 23. vietā starp [[Vikipēdija|Vikipēdijām]] ar vismaz 100 000 rakstu. === Manas === intereses ir plašas, - droši zinu, ka nebūs laika un iespēju kautko izdarīt labi un pamatīgi. Toties man gandrīz vienmēr ir viedoklis. :) esmu gatavs iesaistīties diskusijās un bojāt citu darbu tēmās, kas saistītas ar [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]] (īpaši [[Latvija|Latviju]] un tuvākajām kaimiņzemēm), [[daba|dabu]] (īpaši Latvijas [[putni|putniem]]), [[politika|politiku]] un citām aktuālām norisēm sabiedrībā, [[vēsture|vēsturi]], [[sports|sportu]] (īpaši [[basketbols|basketbolu]], [[orientēšanās sports|orientēšanās sportu]], [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[ziemas sporta veidi]]em). dažās no šīm tēmām esmu tīri labi ielauzījies un vajadzības gadījumā varu sniegt palīdzīgu vārdu. === Pastāvīgi === rūpējos par to, lai sadaļa '''Vai Tu zināji, ka... (no Vikipēdijas latviešu valodā jaunākajiem rakstiem)''' Vikipēdijas sākumlapā būtu aizpildīta ar svaigiem faktiem. === Goda vietā === {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā. |} {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:CEE Spring 2026 Gold Barnstar.svg|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''CEE Spring 2026 | Hall of Fame''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | You are welcomed into the Hall of Fame and awarded the CEE Spring Barnstar - a symbol of appreciation from the CEE Spring community. |} === Piedalījos === * CEE konferencē Diližanā, Armēnijā 2016. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2016|atskaite]]) * pirmajā Ziemeļeiropas reģiona konferencē Stokholmā, Zviedrijā 2018. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Northern Europe Meeting 2018/Biafra|atskaite]]) * CEE konferencē Ļvivā, Ukrainā 2018. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2018/Biafra|atskaite]]) * CEE konferencē Belgradā, Serbijā 2019. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2019/Biafra|atskaite]]) * CEE konferencē Stambulā, Turcijā 2024. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2024/Biafra|atskaite]]) * CEE konferencē Salonikos, Grieķijā 2025. gadā ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2025/Biafra|atskaite]]) === [[Lietotājs:Biafra/Saeimu veidnes|Mani mīļie politiķi]] === === [[Lietotājs:Biafra/Basketbola veidnes|Mani mīļie basketbolisti]] === ------------------------------------------------------------------------------- === Laiku pa laikam === mēdzu sastādīt dažādus rangus, topus un tabulas vairākās no augstākminētajām jomām. lūk daži: === [[Pekinas ziemas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums]] === === [[Phjončhanas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums]] === === [[Soču olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Soču ziemas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums]] === === [[Vankūveras olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Vankūveras olimpisko spēļu]] un [[Turīnas olimpisko spēļu neoficiālais komandu vērtējums|Turīnas olimpisko spēļu]] neoficiālais komandu vērtējums === * [[Lietotājs:Biafra/Ievērotākie un ievērojamākie ļaudis Latvijā 2015. gadā|Ievērotākie un ievērojamākie ļaudis Latvijā 2015. gadā]] * [[Lietotājs:Biafra/Ievērotākie un ievērojamākie sportisti Pasaulē 2015. gadā|Ievērotākie un ievērojamākie sportisti Pasaulē 2015. gadā]] * [[Lietotājs:Biafra/NBA sezonu labākie|NBA 2012.—2013. gada sezonas labākie]] ------------------------------------------------------------------------------- * [https://tools.wmflabs.org/npp-lv/ WikiAssessor] * [... WikiBooster] * [https://tools.wmflabs.org/completer/#/ WikiCompleter] ātrākai atrašanai: [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|uzlabošanas veidnes]], [[īpašvārdu atveidošana]] [[Lietotājs:Biafra/melnraksts|mani melnraksti]] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Biafra_att%C4%93li mani attēli] [https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Photos_by_Biafra mani attēli ''Commons''] <small>(gaidu [[Alekšupītes ūdenskritums]], [[Kangaru purvs]], [[Raganu purvs]], [[Zasas luterāņu baznīca]], [[Tirspurvs]], [[Cīravas luterāņu baznīca]], [[Lielezeres muiža]], [[Lielezeres muiža]], [[Vadakstes muiža]], [[Engures osta]], [[Lauču akmens]], [[Pūrciema Baltā kāpa]], [[Bolderājas pareizticīgo baznīca]], [[Daugavpils Sv. A. Ņevska pareizticīgo baznīca]], [[Riebiņu ezers]], [[Piltenes luterāņu baznīca]], [[Milzgrāvis]], [[Strodu strauts]], [[Gulbene (Acupites pieteka)]])</small> [[Vikipēdija:Statistika|statistika]] [http://tools.wmflabs.org/edgars/missing/ raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir visvairāk citu valodu Vikipēdijās], [[Vikipēdija:Pieprasītās lapas|pieprasītās lapas]], [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgie raksti]] [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Upload&uselang=ownwork ''upload Wikimedia''] <small>[http://en.wikipedia.org/wiki/X11_color_names krāsas]</small> [[en:User:Biafra]] 6xs9llskmfbfsj6a6g13ow18wtexa63 0 103235 4484269 3163401 2026-06-19T12:42:52Z Meistars Joda 781 4484269 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1472}} {{Gads citos kalendāros|1472}} '''1472.''' ({{Rom sk gadam|1472}}) bija garais gads, kas pēc [[Jūlija kalendārs|jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * Līdz ar [[portugāļi|portugāļu]] tirgotāju ierašanos mūsdienu [[Kamerūna]]s teritorijā sākās plaša [[verdzība|vergu]] izvešana no šī reģiona. * Tika izveidota ''[[Monte dei Paschi di Siena]]'' [[banka]], kura šobrīd ir vecākā banka pasaulē, kas joprojām darbojas. === Janvāris === * [[20. februāris]] − [[Norvēģija]] atgrieza [[Skotija]]i [[Orkneju salas|Orkneju]] un [[Šetlendas salas]], jo nebija izmaksājusi norunāto [[līgavas pūrs|pūra naudu]]. == Dzimuši == * [[28. marts]] − [[Fra Bartolommeo]] (''Fra Bartolomeo''), renesanses laika itāļu gleznotājs (miris [[1517]].) * [[4. oktobris]] − [[Lūkass Krānahs Vecākais]] (''Lucas Cranach der Ältere''), renesanses laika vācu gleznotājs un grafiķis (miris [[1553]].) == Miruši == * [[20. aprīlis]] − [[Leons Batista Alberti]] (''Leon Battista Alberti''), renesanses laika itāliešu enciklopēdists (dzimis [[1404]].) * ''precīzs datums nav zināms'' − [[Afanasijs Ņikitins]] (''Афанасий Никитин''), krievu ceļotājs un rakstnieks [[Kategorija:1472. gads| ]] gbqnlzm058y1c7xtpscv41sgcwghb1f 0 103800 4484297 4175743 2026-06-19T13:32:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484297 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|grieķu alfabēta burtu|Kopa (nozīmju atdalīšana)|kopa}} [[Attēls:Qoppa_uc_lc.svg|thumb|right|200px|No aprites izgājis [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] burts - kopa]] '''Kopa''' ('''Ϙϙ, Ϟϟ'''; {{val|gr|ϙόππα jeb κόππα}}) ir no aprites izgājis [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā, tam ir nozīme 90. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_qoph.svg|20px]] — ''kofs''. No burta "kopa" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[Q]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''Ҁ'''. Ar laiku burta rakstība iz mainījās un kļuva Z-veida (Ϟϟ). == Pielietojums == [[Attēls:Ravel 1008.2.jpg|thumb|right|250 px|[[Korinfa]]s [[stateris]]. Aversā zem [[Pegass|Pegasa]] - burts "kopa"]] Kopa bija [[Korinta]]s pilsētas simbols, kas senāk rakstīja kā Ϙόρινθος. [[Attēls:Qoppa new uc lc.svg|thumb|Iespējamais skaitļa pieraksts|left]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20151105210355/http://www.tlg.uci.edu/~opoudjis/unicode/nonattic.html#koppa kopa] {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] sb7b08ejs51xjieswtllwz4dcdmzgm3 0 106076 4484426 4480627 2026-06-20T03:17:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484426 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Latvijas dzelzceļš | native_name = | logo = Ldz logo.svg | logo_size = 250px | logo_caption = | image = 2M62UM-0096.jpg | image_size = 250px | image_caption = | type = | traded_as = | genre = [[valsts akciju sabiedrība]] | fate = | predecessor = Baltijas dzelzceļš | successor = | foundation = 1991. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | chairman = | key_people = Z. Elksniņa-Zaščirinska (padomes priekšsēdētāja){{br}}Artis Grinbergs (valdes priekšsēdētājs) | industry = [[transports]], [[tranzīts]], [[loģistika]] | products = | services = publiskās lietošanas [[dzelzceļš|dzelzceļa]] infrastruktūras pārvaldība, dzelzceļa kravu pārvadājumi un starptautiskie pasažieru pārvadājumi | revenue = 32 430 EUR (2019. gadā) | value = 420,02 miljoni EUR (2019. gadā)<ref>[https://top101.lv/index.php? TOP 101 - 2019 Latvijas vērtīgākie uzņēmumi]</ref> | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = 9950 (koncernā), 6265 (VAS Latvijas dzelzceļš), 31.12.2019<ref name="Nozīmīgākie 2019. gada rādītāji">{{Tīmekļa atsauce |url=https://parskati.ldz.lv/ |title=Nozīmīgākie 2019. gada rādītāji |access-date={{dat|2020|09|07||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191220113527/http://parskati.ldz.lv/ }}</ref> | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|ldz.lv}} | footnotes = | intl = }} [[Attēls:LDz logo.jpg|thumb|150px|LDz logo no 1992. līdz 2018. gadam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ldz.lv/lv/ldz-uzs%C4%81cis-vizu%C4%81l%C4%81s-identit%C4%81tes-mai%C5%86as-procesu |title=LDz uzsācis vizuālās identitātes maiņas procesu |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190128083021/https://www.ldz.lv/lv/ldz-uzs%C4%81cis-vizu%C4%81l%C4%81s-identit%C4%81tes-mai%C5%86as-procesu |archivedate={{dat|2019|01|28||bez}} }}</ref>]] [[Attēls:Latvia railways frequency of commuter trains 2016.svg|thumb|300px|Dzelzceļa līnijas Latvijā 2016. gadā]] [[Attēls:Latvijas dzelzceļa ēka.JPG|thumb|240px|LDz galvenā ēka]] [[Attēls:Jāņavārti 5.JPG|thumb|240px|Sliežu ceļi pie [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] stacijas (2010)]] ''' VAS "Latvijas dzelzceļš"''' ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Uzņēmums sniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras, apkalpes vietu operatora (kravas vagonu sastāvu apstrādes, vagonu tehniskās apkopes un apskates, pasažieru staciju un pieturas punktu uzturēšanas un attīstības), elektroenerģijas sadales un tirdzniecības, nekustamā īpašuma nomas, informācijas tehnoloģiju, elektronisko sakaru, kā arī principāla pakalpojumus. “Latvijas dzelzceļš” ir valsts kapitālsabiedrība, un 100% tās kapitāla daļu pieder valstij. Uzņēmuma akciju turētājs ir [[Satiksmes ministrija]]. LDz galvenais birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]]. “Latvijas dzelzceļš” ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, 2019. gadā tas nodarbināja gandrīz 10 000 darbinieku.<ref name="Nozīmīgākie 2019. gada rādītāji" /> Kopš 2016. gada VAS “Latvijas dzelzceļš” gatavo Ilgtspējas pārskatu, kas sākotnēji veidots, balstoties uz starptautiskajām GRI (Global Reporting Initiative) vadlīnijām, bet kopš 2018. gada pārskats tiek veidots, ņemot vērā GRI standarta pamata prasības. Pārskatam ik gadu savu atzinumu sniedz neatkarīga auditorkompānija. Valsts akciju sabiedrība '''“Latvijas dzelzceļš”''' ('''LDz''') ir dibināta 1991. gada 2. septembrī un ir uzskatāma par 1919. gada 5. augustā dibinātās Latvijas Dzelzceļu virsvaldes darba turpinātāju. == Dzelzceļu vēsture Latvijā == {{Pamatraksts|Latvijas dzelzceļi}} 1860. gadā atklāja pirmo dzelzceļa iecirkni Latvijas teritorijā Rītupe—Daugavpils, kas bija Sanktpēterburgas—Varšavas dzelzceļa maģistrāles daļa. 1861. gadā ekspluatācijā nodeva pirmo iekšzemes dzelzceļa līniju Rīga—Daugavpils. 1862. gada 15. decembrī tika pabeigta dzelzceļa būvniecība starp Sanktpēterburgu un Varšavu, Latvijas teritorijā veidojot pirmo dzelzceļa mezglu Daugavpilī. Pavisam līdz 1880. gadam Latvijā tika izbūvēti dzelzceļi 800 km garumā. Laika posmā līdz 1900. gadam paralēli jaunu valsts finansētu dzelzceļu būvniecībai notika iepriekš izbūvēto privāto dzelzceļu izpirkšana un koncentrācija valsts pārvaldītās struktūrās. Par lielāko dzelzceļu apsaimniekotāju Latvijas teritorijā kļuva [[Rīgas-Orlas dzelzceļš|Rīgas—Orlas dzelzceļu]] pārvalde, kuras pārziņā tika nodotas dzelzceļu līnijas 500 km garumā. Pārējos dzelzceļus pārraudzīja Krievijas Ziemeļrietumu dzelzceļu un [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepājas—Romnu dzelzceļa]] pārvalde. 1904. gadā ekspluatācijā tika nodots 1094 kilometrus garais [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Maskavas—Ventspils dzelzceļš]], kura ievērojama daļa — starp Zilupi un Ventspili 456 kilometru garumā — atrodas Latvijas teritorijā. Līdz ar to visas Latvijas lielākās ostas bija savienotas ar dzelzceļa līnijām. 20. gadsimta sākumā tika sākta vērienīga Rīgas dzelzceļa mezgla rekonstrukcija. Tika izbūvētas jaunas dzelzceļa stacijas un savienojošās līnijas, tapa jauns tilts pār Daugavu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma dēļ netika pabeigta [[Rīgas pasažieru stacija]]s rekonstrukcija. Pirmā pasaules kara laikā kopējais dzelzceļa līniju kopgarums četros kara gados pieauga no 1941 līdz 2763 kilometriem, galvenokārt — uz militāra šaursliežu dzelzceļa rēķina. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gadā izveidoja Latvijas Republikas Satiksmes un darba ministriju, kas no [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādēm]] pārņēma dzelzceļa līnijas. 1919. gada 5. augustā līdz ar Latvijas Dzelzceļu virsvaldes nodibināšanu gandrīz visu Latvijas teritorijā izvietoto dzelzceļu apsaimniekošanu uzņēmās Latvijas valsts. Privātās rokās palika šaursliežu dzelzceļu līnijas, no kurām tikai vienu turpināja apsaimniekot privāta juridiska persona. 1919. gada 5. augustā darbu sāka Dzelzceļu virsvalde, kas vadīja uzņēmumu “'''Latvijas valsts dzelzceļi'''” ('Latvijas dzelzceļi') līdz 1940. gada 1. septembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldz.lv/lv/node/346|title=Latvijas Republikas valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļi” 1919. – 1940.|website=Latvijas dzelzceļš|access-date=2022-07-13|date=2014-03-10|language=lv|archive-date=2022-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221006163915/https://www.ldz.lv/lv/node/346}}</ref> Par Latvijas dzelzceļu ekspluatācijas direktoru, bet 1921. gadā par dzelzceļu galveno direktoru kļuva [[Kārlis Bļodnieks]]. Viņš šo amatu pildīja līdz 1924. gadam, tad atkārtoti no 1931. līdz 1940. gadam. Jau 1925. gadā tika sākta jaunu dzelzceļu būvniecība, modernizēta staciju un vilcienu kustības saimniecība, Rīgas pasažieru staciju nodrošināja ar pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārtu, pirmo šāda tipa vilcienu kustības drošības iekārtu Baltijas valstīs. Līdz 1940. gadam tika uzbūvētas jaunas dzelzceļu līnijas 840 kilometru garumā, uzcelti vairāk nekā 200 dzelzs tilti, uzbūvētas 130 jaunas staciju ēkas, pilnībā atjaunota kara laikā sagrautā infrastruktūra. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Dzelzceļu virsvaldi likvidēja, nodibināja PSRS Satiksmes ceļu tautas komisariāta pārvaldi “Latvijas dzelzceļš”. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados Latvijas dzelzceļu tīklam atkal tika nodarīti smagi bojājumi: iznīcināts vairums dzelzceļa tiltu un sagrautas daudzas staciju ēkas, nodarīti bojājumi sliežu ceļiem, kā arī sakaru un signalizācijas saimniecībai. 1942. gadā Baltijas valstu dzelzceļus pakļāva kopējai Vācijas satiksmes ceļu direkcijai “''Reichsverkehrdirektion Riga''”. 1944. gadā atjaunoja “Latvijas dzelzceļa” pārvaldi. Līdz 1950. gadam dzelzceļu saimniecība nozīmīgākajās jomās tika pilnībā atjaunota, un sākās attīstības periods, kas ietvēra dzelzceļu elektrifikāciju piepilsētas pasažieru pārvadājumu maršrutos, jaunu tiltu būvniecību, pāreju uz dīzeļvilci kravu un tālsatiksmes pasažieru pārvadājumos, ritošā sastāva kustības drošības paaugstināšanu u.c. 1951. gadā “Latvijas dzelzceļa” pārvaldes pakļautībā nodibināja [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], ko 1953. gadā pārdēvēja par Baltijas dzelzceļa pārvaldes pakļautības Daugavpils 4. vidusskolu, bet 1961. gadā — par [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]]. 1953. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dzelzceļus sāka apsaimniekot vienotā “Baltijas dzelzceļa” pārvalde ar centru Rīgā. 1956. gadā atjaunoja “Latvijas dzelzceļa” pārvaldi. Kopš 1963. gada Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Kaļiņingradas apgabala dzelzceļus pārraudzīja “Baltijas dzelzceļa” pārvalde, kuras augstākā vadība atradās Rīgā. Līdz ar Ventspils ostas attīstību un PSRS industrializācijas politiku kopumā 20. gadsimta 60.—80. gados strauji pieauga kravu pārvadājumu apjoms. Visos piepilsētas un vietējās satiksmes maršrutos kursēja Rīgā ražoti elektrovilcieni un dīzeļvilcieni, apkalpojot aizvien vairāk pasažieru. == Koncerna “Latvijas dzelzceļš” vēsture == 1992. gada 1. janvārī visu koplietošanas dzelzceļu pārraudzība un ekspluatācija Latvijas teritorijā no [[PSRS Satiksmes ceļu ministrija]]s kopā ar Latvijas teritorijā esošo dzelzceļa infrastruktūru un ritošo sastāvu tika nodota valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” pārziņā. Ar šo brīdi atjaunotās Latvijas valsts uzņēmuma rīcībā nonāca 2364 kilometri dzelzceļa līniju un 23 tūkstoši darbinieku. 1993. gada 27. decembrī valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” tika reorganizēts par valsts akciju sabiedrību. Saskaņā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” restrukturizācijas programmu uz uzņēmuma struktūrvienību “Elektrovilciens” un “Dīzeļvilciens” bāzes 2001. gadā dibināta pirmā koncerna “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrība “[[Pasažieru vilciens]]”, kas kopš 2008. gada ir no koncerna neatkarīga valsts akciju sabiedrība. 2003. gadā dibināta meitas sabiedrība SIA “Dzelzceļa apsardze”, kas 2007. gadā pārdēvēta par SIA “LDZ apsardze”. Pēc Eiropas dzelzceļa direktīvas prasībām 2004. gadā tika pieņemti grozījumi Dzelzceļa likumā, kas paredzēja atsevišķās struktūrvienībās atdalīt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanas un pārvadāšanas funkcijas. No 2005. līdz 2006. gadam “Latvijas dzelzceļa” pārvaldes tika reorganizētas par meitas uzņēmumiem: SIA “LDz Infrastruktūra”, SIA “LDz Ritošā sastāva serviss”, SIA “LDz Cargo”. Nodalot loģistikas pakalpojumus no kravu pārvadājumu pakalpojumiem, 2008. gadā dibināta meitas sabiedrība SIA “LDZ Loģistika”. Saskaņā ar izmaiņām LR Dzelzceļa likumā infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju nodrošināšanai 2010. gadā tika dibināta “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums AS “LatRailNet”. 2023. gada 12. aprīlī tika likvidēts meitas uzņēmums SIA "LDz Infrastruktūra", kas nodarbojās ar ceļu mašīnu un mehānismu pakalpojumiem un iznomāšanu. 2025. gada 25. jūnijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] nolēma AS "Latvijas dzelzceļš" meitasuzņēmumam SIA "LDz Cargo" pievienot SIA "LDz ritošā sastāva serviss" (ritošā sastāva remonta un uzturēšana) un SIA "LDz Loģistika" (loģistikas un multimodālo pārvadājumu pakalpojumi);<ref name="lsm 2025.06.25" /> apvienošana reģistrēta 3. oktobrī. === Privatizēšanas aizliegums === Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “[[Latvenergo]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas pasts]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskā lidosta “Rīga”]]”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas gaisa satiksme]]” un valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas valsts meži]]”, un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. == Koncerna struktūra == Koncernā “Latvijas dzelzceļš” ietilpst valdošais uzņēmums VAS “Latvijas dzelzceļš” un trīs meitas sabiedrības<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ldz.lv/lv/content/strukt%C5%ABra |title=LDz struktūra |access-date={{dat|2020|09|25||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200921130351/https://www.ldz.lv/lv/content/strukt%C5%ABra }}</ref>: * SIA “LDz Cargo” — starptautiskie un iekšzemes kravu pārvadājumi, ritošā sastāva remonts, modernizācija, apkope un aprīkošana, kā arī kravu ekspedēšana; * SIA “LDz Apsardze” — apsardzes pakalpojumu uzņēmums; * AS “LatRailNet” — veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali. VAS “Latvijas dzelzceļš” struktūrvienība ir arī [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs]], tā ekspozīcijas izvietotas Rīgā un Jelgavā. Darbinieku apmācībai “Latvijas dzelzceļš” ir organizējis profesionālās tālākizglītības iestādi “LDz Mācību centrs”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://mc.ldz.lv/ |title=Mācību centrs |access-date={{dat|2020|09|25||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200930063742/https://mc.ldz.lv/ }}</ref> === Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” sniedz šādus pakalpojumus === * Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumi — nodrošina piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai. * Infrastruktūras pārvaldītāja papildpakalpojumi — kravas vilcienu sastāvu apstrāde, vagonu tehniskā apkope un apskate, palīdzība negadījuma seku likvidēšanas darbos, bīstamo kravu pārvadāšanas kontrole un palīdzība nestandarta vilcienu vadīšanā. * Nomas pakalpojumi — “Latvijas dzelzceļa” ēkas, būves, zemi un pārējos pamatlīdzekļus, kuri nav nepieciešami savas darbības veikšanai, iznomā pārvadātājiem un citām ar dzelzceļa sistēmas darbību saistītajām uzņēmējsabiedrībām un iestādēm. * Elektroenerģijas realizācijas pakalpojumi — elektroenerģijas sadales un tirdzniecības pakalpojumu sniegšana fiziskajām un juridiskajām personām. * Principāla pakalpojumi ietver tranzīta dokumentu noformēšanu robežstacijās, tranzīta deklarācijas noformēšanu bāzes stacijās tranzīta kontroles sistēmā NCTS, saistību izpildi par muitas parāda samaksu valsts budžetā. * Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi — ietver pakalpojumus, kas saistīti ar kravu un pasažieru pārvadājumu informācijas sistēmām, kā arī biznesa atbalsta, kontroles un vadības informācijas sistēmām. * Elektronisko sakaru pakalpojumi — datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi, piekļuves elektronisko sakaru tīkla infrastruktūrai pakalpojumi, publiskā fiksētā elektronisko sakaru tīkla balss telefonijas pakalpojumi un starpsavienojuma pakalpojumi. * Citi pakalpojumi — šajos pakalpojumos ietilpst vadības pakalpojumi atkarīgajām sabiedrībām, pašu ražotās siltumenerģijas pārdošana, apsaimniekošanas pakalpojumi un dažādi citi neliela apjoma pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām. == Valdes priekšsēdētāji == * [[Staņislavs Baiko]] (no 1991. līdz 1994. gadam) * [[Vitolds Kūliņš]] (1994. gadā) * [[Andris Zorgevics]] (no 1994. līdz 2005. gadam) * [[Uģis Magonis]] (no 2005. līdz 2014. gadam) * ''[[Aivars Strakšas]]'' (v.i. no 2014. līdz 2015. gadam) * [[Edvīns Bērziņš]] (no 2015. gada līdz 2019. gadam)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-dzelzcela-valde-amatus-atstaj-berzins-un-straksas.a326799/ «Latvijas dzelzceļa» valdē amatus atstās Bērziņš un Strakšas]</ref> * [[Māris Kleinbergs]] (no 2020. līdz 2023. gadam), (v.i. 2019. gadā)<ref>[https://www.ldz.lv/lv/vas-latvijas-dzelzceļš-valde-uzsāk-darbu-jaunā-sastāvā VAS "Latvijas dzelzceļš" valde uzsāk darbu jaunā sastāvā]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/maris-kleinbergs-prioritates-ldz-bus-parmainu-procesa-vadisana-un-jaunu-biznesa-iespeju-veidosana Māris Kleinbergs: prioritātes LDz būs pārmaiņu procesa vadīšana un jaunu biznesa iespēju veidošana]</ref> * [[Rinalds Pļavnieks]] (no 2023. līdz 2024. gadam)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.07.2023-latvijas-dzelzcela-valdes-priekssedetaja-amata-iecelts-rinalds-plavnieks.a517150/]</ref> * [[Artis Grinbergs]] (kopš 2025. gada), (v.i. 2024. gadā)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.02.2025-latvijas-dzelzcelu-vadis-lidzsinejais-pagaidu-valdes-priekssedetajs-grinbergs.a589771/]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2|refs= <ref name="lsm 2025.06.25">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.06.2025-apvieno-tris-latvijas-dzelzcela-meitassabiedribas-precizets.a604423/ Apvieno trīs «Latvijas dzelzceļa» meitassabiedrības] LSM.lv, 2025. gada 25. jūnijs</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.ldz.lv/ “Latvijas dzelzceļš”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190725000138/https://www.ldz.lv/ |date={{dat|2019|07|25||bez}} }} Oficiālā vietne * [https://www.ldz.lv/lv/node/344 Neatkarīga Latvijas dzelzceļa uzņēmuma atjaunošana un valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” nodibināšana 1991. - 1994.g.]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] n1h6ncs135vmxrjzsgpj64gx2vlyt6m 0 106110 4484425 4479588 2026-06-20T03:17:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484425 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas karte Rieksts 1919.jpg|thumb|250px|Latvijas karte 1919. gada beigās ar tālaika dzelzceļu tīklu (J. Rieksta pastkarte).]] [[Attēls:Latvijas dzelzceļu karte 1925.jpg|thumb|250px|Latvijas dzelzceļu shematiska karte 1925. gadā.]] [[Attēls:Latvijas dzelzcelu karte.jpg|thumb|250px|Latvijas dzelzceļu karte 1930. gadu beigas]] [[Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1938. gadaa.jpg|thumb|250px|Latvijas dzelzceļu shēma 1938. gadā]] [[Attēls:Latvijas_dzelzcelju_sheema_1940._gadaa.jpg|thumb|250px|Latvijas dzelzceļu shēma 1940. gadā]] '''Latvijas dzelzceļi''' ir [[Latvija]]s [[dzelzceļš|dzelzceļu]] transporta sistēma, kas paredzēta pasažieru un kravu pārvadāšanai. 2010. gadā Latvijā bija 1850,8 km publiskas lietošanas platsliežu dzelzceļa līniju (tai skaitā 257,4 km elektrificēti)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=4461 |title=Latvijas dzelzceļa elektrolīnijām - 60 |access-date={{dat|2014|04|20||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121018134658/http://ldz.lv/?object_id=4461 }}</ref> un viena 33,4 km gara šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene - Alūksne. Mūsdienās ar dzelzceļa pārvadājumu organizēšanu un nodrošināšanu [[Latvija]]s teritorijā nodarbojas valsts akciju sabiedrība '''“[[Latvijas dzelzceļš]]”''' (LDz). == Vēsture == 1860. gadā atklāja pirmo dzelzceļa iecirkni Latvijas teritorijā Rītupe — Daugavpils, kas bija [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa maģistrāles]] daļa. 1861. gadā ekspluatācijā nodeva pirmo iekšzemes dzelzceļa līniju Rīga — Daugavpils. 1868. gadā pabeidza Rīgas — Jelgavas dzelzceļa būvi. 1877. gadā atklāja kustību pa Rīgas — Tukuma dzelzceļu. 1889. gadā ekspluatācijā nodeva Rīgas — Valkas — Pleskavas dzelzceļu. 1904. gadā ekspluatācijā nodeva privāto [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils — Krustpils — Maskavas dzelzceļu]]. 1915.-1918. gadā Pirmā pasaules kara gados Latvijas teritorijā notika intensīva dzelzceļu pārbūve un jaunu, militāru dzelzceļu būvniecība. Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1919. gada 5. augustā tika nodibināta Latvijas '''Dzelzceļu virsvalde''', kas pasažieru pārvadāšanai izveidoja valsts uzņēmumu '''Latvijas dzelzceļi''' (Latvijas valsts dzelzceļi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_latvijas-dzelzceli-1918-1938-dzelzcelu-virsvalde.aspx?BID=6a7e8dd7-ecaa-4043-b18d-e498842c7442|title=Latvijas dzelzceļi, 1918.-1938 - Dzelzceļu virsvalde - iBook.lv - Grāmatu draugs|website=www.ibook.lv|access-date=2024-01-07}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1921. gadā ieviesa tiešo pasažieru vagonu satiksmi maršrutos Rīga—Berlīne—Parīze/Ostende. 1923. gadā ieviesa tiešo pasažieru vagonu satiksmi ''[[Nord-Express]]'' maršrutos Rīga—Berlīne—Parīze ar savienojumu Rīga—Maskava. 1925. gadā ekspluatācijā ieviesa Latvijā pirmo pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārtu. 1925. gadā a/s „Fēnikss” uzsāka jauna tipa pasažieru vagonu būvi. 1925.-1929. gadā notika [[Dzelzceļa līnija Glūda—Liepāja|Liepājas — Glūdas dzelzceļa]] būvniecība. 1930. gadā uzsāka ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu motorvagonu būvniecību un ekspluatāciju. 1933. gadā Liepājas dzelzceļu darbnīcās sāka tvaika lokomotīvju ražošanu. 1937. gadā ekspluatācijā nodeva Rīgas — Ērgļu un Rīgas — Rūjienas dzelzceļa līnijas. 1938. gadā sāka darboties sliežu metināšanas darbnīca. 1940. gadā manevru darbos sāka izmantot lokotraktorus. Starpkaru Latvijas Republikā lielākā daļa valsts dzelzceļu kopš Krievijas Impērijas laikiem izmantoja [[Platsliežu dzelzceļš|1524 mm platuma sliedes]] (jeb Krievijas platuma dzelzceļus, 1970. gados standartizēti kā 1520 mm), taču [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Vācija [[Oberosts|okupētajā Latvijas daļā]] sāka būvēt [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma]] [[Normālplatuma dzelzceļš|(standarta jeb 1435 mm) dzelzceļus]] (līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi|Rīga—Jelgava—Mažeiķi]], [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|Jelgava—Šauļi—Tilzīte]], [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepāja—Romni]], [[Dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti|Priekule—Kalēti]]—[[Kretinga|Bajori]]/Klaipēda).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Līnijai Rīga-Jelgava 140 gadi|url=https://www.ldz.lv/en/content/līnijai-rīga-jelgava-140-gadi|website=Latvijas dzelzceļš|date=2014-03-10|access-date=2026-03-10}}{{Novecojusi saite}}</ref> Līdz [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijai 1940. gadā]] līdztekus pastāvēja platsliežu un normālplatuma dzelzceļi, pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām normālplatuma dzelzceļus pārveidoja par 1524 mm platsliežu dzelzceļiem. 1940. gadā [[Latvijas Dzelzceļu virsvalde]] beidza pastāvēt, tās vietā stājās [[PSRS]] Satiksmes ceļu tautas komisariāta pārvalde „Latvijas dzelzceļš”. 1941. gadā pēc vāciešu ienākšanas, pusgada laikā visi Latvijas dzelzceļi tika pārlikti uz Eiropas sliežu platumu un 1942. gadā izveidoja Vācijas satiksmes ceļu direkciju ''Reichsverkehrdirektion Riga''. Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|otrreizējās Latvijas padomju okupācijas]], 1950. gadā elektrificēja Rīgas — Dubultu iecirkni; ekspluatācijā ieviesa RVR ražotus elektrovilcienus. 1957. gadā ekspluatācijā sāka ieviest dīzeļlokomotīves. 1957. gadā pabeidza ritošā sastāva aprīkošanu ar automātiskajām sakabes ierīcēm. 1963. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dzelzceļus apvienoja „Baltijas dzelzceļā” (''Прибалтийская железная дорога''). 1964. gadā uzsāka dīzeļvilcienu ekspluatāciju. 1965. gadā pabeidza Rīgas pasažieru stacijas pārbūvi. 1967. gadā uzsāka akumulatoru elektrolokomotīvju ekspluatāciju. 1972. gadā dibināja Informatīvās skaitļošanas centru. 1973. gadā sāka ritošā sastāva sakarsušo bukšu kontroles aparatūras uzstādīšanu Latvijas dzelzceļu līnijās. 1976. gadā notika traģiska katastrofa Juglas stacijā. 1992. gadā valsts uzņēmums „Latvijas dzelzceļš” pārņēma no PSRS Satiksmes ceļu ministrijas Latvijas teritorijā izvietotos sliežu ceļus un dzelzceļa uzņēmumus. 2001. gadā iekšzemes pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai izveidoja a/s „Pasažieru vilciens”. 2003. gadā pabeidza Ventspils dzelzceļa mezgla rekonstrukciju. 2008. gadā pabeidza Eiropas Savienības finansēto elektrovilcienu modernizācijas programmu. == Latvijas mūsdienu dzelzceļa līnijas == {| class="wikitable" ! Dzelzceļa līnija (uzbūvēšanas gads) ! Dzelzceļa iecirkņi mūsdienās ! Agrākie nosaukumi ! Piezīmes |- | [[dzelzceļa līnija Rītupe—Daugavpils|Rītupe—Daugavpils]] (1860) | [[dzelzceļa līnija Rēzekne—Kārsava|valsts robeža—Kārsava—Rēzekne I]] <br /> [[dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne I—Daugavpils]] | [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] | Posms [[Rītupe (stacija)|Rītupe]]—[[Abrene (stacija)|Abrene]]—[[Skangaļi (stacija)|Skangaļi]] atrodas [[Krievija]]s teritorijā |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] (1861) | [[dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] <br /> [[dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski) | |- | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Zemgale|Daugavpils—Zemgale]] (1862) | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|Daugavpils šķir.—Kurcums—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] | [[Zemgale (stacija)|Zemgales stacija]] vairs nepastāv |- | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] (1866) | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Vitebska|Daugavpils—Vitebska]] <br /> [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski) | |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] (1868) | [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] | Torņakalns-Jelgava | |- | [[dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode|Liepāja—Vaiņode]] (1871) | valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža <br /> Liepāja—Priekule | [[dzelzceļa līnija Liepāja—Kaišadore|Liepāja—Kaišadore]] <br /> [[dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepāja—Romni]] (vēsturiski) | Netiek izmantota / Neeksistē |- | [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|Mīlgrāvja dzelzceļš]] (1872) | [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | | |- | [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīga—Bolderāja]] (1873) | [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]] | | |- | [[dzelzceļa līnija Grīva—Eglaine|Grīva—Eglaine]] | [[dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|valsts robeža—Eglaine—Daugavpils pas.]] | [[dzelzceļa līnija Radvilišķi—Daugavpils|Radvilišķi—Daugavpils]] | |- | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Jelgava—Reņģe]] (1873) | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Glūda—Reņģe—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Mažeiķi|Jelgava—Mažeiķi]] | |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Rīga—Tukums]] (1877) | [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Torņakalns—Tukums II]] | [[Pasažieru vilciens Rīga—Ventspils|Rīga—Ventspils]] (neoficiāli) | |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Valka]] (1889) | [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Lugaži—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīga—Pleskava]] (vēsturiski) | |- | [[dzelzceļa līnija Ventspils—Zilupe|Ventspils—Zilupe]] (1901-1904) | [[dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]] <br /> [[dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]] <br /> [[dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]<br />[[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] <br /> [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne II—Zilupe—valsts robeža]] | [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava—(Ribinska)]] (vēsturiski) | Mūsdienās lieto arī Ventspils—Indra (kā galveno tranzītkoridora virzienu) |- | [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Pļaviņas—Valka]] (1903) | [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]<br />[[dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]] | | Posms Alūksne—Ape—Valka nojaukts, Gulbene—Alūksne darbojas kā šaursliežu līnija |- | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene]] (1915) | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Šauļi—Jelgava|Šauļi—Jelgava]]<br />[[dzelzceļa līnija Jelgava—Tilzīte|Jelgava—Tilzīte]] (vēsturiski) | |- | [[dzelzceļa līnija Liepāja—Glūda|Liepāja—Glūda]] (1928) | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (neoficiāli) | |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]] (1937) | Rīga Preču—Saurieši | [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava|Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava]] (projektēta) | Posms Saurieši—Ērgļi nojaukts. |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] (1937) | [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Tallina|Rīga—Tallina]] | Mūsdienās darbojas līnija [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīga—Skulte]], posms Skulte—Rūjiena nojaukts |- | [[Daugavpils apvedceļa līnija|Daugavpils apvedceļi]] | Ceļa postenis 524.km—Ceļa postenis 401.km <br /> Ceļa postenis 191.km—Ceļa postenis 524.km | | |- | Rīgas savienojošās līnijas | [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|Zemitāni—Šķirotava]] <br /> [[dzelzceļa līnija Šķirotava—Rīga Preču|Šķirotava—Rīga Preču]] <br /> [[dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems|Lāčupe—Iļģuciems]] | | |- | [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]] | [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]] | | |- | [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]] | [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]] | | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * ''Latvijas dzelzceļi 1918-1938'', Valsts dzelzceļu izdevniecība Rīga 1938 * T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone: ''Dzelzceļi Latvijā'', R: Jumava 2009, {{ISBN|978-9984-38-698-0}} == Skatīt arī == * [[Rail Baltica]] * [[Dzelzceļa stacijas Latvijā]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm Latvijas dzelzceļu līnijas] * [http://www.ldz.lv/?object_id=2508 Dzelzceļi kā cariskās Krievijas maģistrāļu noslēdzošie posmi pie Baltijas jūras 1860. — 1919] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329032331/http://ldz.lv/?object_id=2508 |date={{dat|2014|03|29||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20140329024023/http://ldz.lv/?object_id=2509 Latvijas Republikas valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļi” 1919. — 1940.] * [https://web.archive.org/web/20140329031825/http://ldz.lv/?object_id=2565 Latvijas dzelzceļi II Pasaules kara laikā 1939. — 1945.] * [https://web.archive.org/web/20160310191927/http://ldz.lv/?object_id=2566 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991.] * [https://web.archive.org/web/20140329024900/http://ldz.lv/?object_id=2569 Neatkarīga Latvijas dzelzceļa uzņēmuma atjaunošana un valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” nodibināšana 1991. - 1994.] * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.parovoz.com/history/abandoned.php|title=Разобранные и законсервированные железные дороги|archiveurl=https://archive.today/20120907114533/http://www.parovoz.com/history/abandoned.php|archivedate=2012-09-07|access-date=2011-06-14}} {{ru ikona}} [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas|*]] ssuzede5ohshk2idx559hzrdhd4n7qe 0 108953 4484251 2396087 2026-06-19T12:21:55Z Meistars Joda 781 4484251 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1453}} {{Gads citos kalendāros|1453}} '''1453. gads''' ([[romiešu cipari|MCDXXXI]]) ir īsais gads, kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. 1453. gads bieži tiek saukts par [[viduslaiki|viduslaiku]] beigu gadu. == Notikumi == * [[29. maijs]] — [[Konstantinopoles krišana]]. [[Osmaņu impērija]]s sultāns [[Mehmeds II]] noslēdza [[Bizantijas impērija]]s iekarošanu. === Nezināms datums === * [[Johans Gūtenbergs]] izgudroja pārvietojamās grāmatu [[iespiedmašīna]]s. == Dzimuši == * [[1. septembris]] — [[Gonzalo Fernandess de Kordova]], spāņu ģenerālis un valstsvīrs (miris [[1515]].) * [[13. oktobris]] — [[Edvards Lankasters]], Velsas princis (miris [[1471]].) == Miruši == * [[29. maijs]] — [[Konstantīns XI Dragašs]], pēdējais Bizantijas imperators (dzimis [[1404]].) * [[17. jūlijs]] — [[Dmitrijs Šemjaka]], Maskavijas princis * [[17. jūlijs]] — [[Džons Talbots]], angļu militārais līderis (dzimis [[1384]]./[[1387]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1453. gads| ]] 8jpvbplvkjs8ls8dn9h47d5m0pem2ex 0 108956 4484267 4168894 2026-06-19T12:40:31Z Meistars Joda 781 4484267 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1469}} {{Gads citos kalendāros|1469}} '''1469. gads''' ([[romiešu cipari|MCDLXIX]]) ir īsais gads, kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == * [[19. oktobris]] — [[Aragonas Karaliste|Aragonas]] princis [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinands II]] apprecēja [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas]] princesi [[Izabella I (Kastīlija)|Izabellu I]]. Šis notikums tiek uzskatīts par [[Spānija]]s valsts apvienošanu. == Dzimuši == * [[3. maijs]] — [[Nikolo Makjavelli]], itāliešu vēsturnieks un politiskais rakstnieks (miris [[1527]].) * [[31. maijs]] — [[Manuels I]], Portugāles karalis (miris [[1521]].) * [[20. oktobris]] — [[Guru Nānaks Dēvs]], sikhisma dibinātājs (miris [[1539]].) : ''iespējams'' * [[Vasko da Gama]], pētnieks (miris [[1524]].) * [[Roterdamas Erasms]], nīderlandiešu humānists un teologs (miris [[1536]].) == Miruši == * [[8. oktobris]] — [[Filipo Lipi]], itāļu gleznotājs (dzimis [[1406]].) * [[2. decembris]] — [[Pjēro de Kozimo Mediči]], Florences valdnieks (dzimis [[1416]].) : ''datums nezināms'' * [[Montesuma I]], acteku valdnieks Tenočtitlanā {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1469. gads| ]] 214vmbwqe6aoo1txmgr82n2fj5ampz9 0 108962 4484356 4204013 2026-06-19T18:29:43Z Meistars Joda 781 4484356 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1516. gadu|1516 (nozīmju atdalīšana)|1516}} {{Gadu navigācija|1516}} {{Gada citi notikumi|1516}} {{Gads citos kalendāros|1516}} '''1516. gads''' ([[romiešu cipari|MDXVI]]) ir [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * [[Marts]] — pēc [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinanda II]] nāves viņa mazdēls [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis no Ģentes]] kļuva par [[Spānija]]s karali Karlosu I. * [[Jūlijs]] — [[Selims I]] no [[Osmaņu impērija]]s pieteica karu [[mameluki]]em un iebruka [[Sīrija|Sīrijā]]. * [[4. decembris]] — tika noslēgts [[Briseles miera līgums]], kas noslēdza karu starp [[Francija|Franciju]] un Impēriju. === Nezināms datums === * [[Pedro de Soliss]] atklāja [[Laplata (upe)|Laplatu]] * [[Roterdamas Erasms]] publicēja divvalodīgu (latīņu un grieķu valodā) [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] versiju * [[Leonardo da Vinči]] pieņēma Francijas karaļa [[Fransuā I]] piedāvājumu ierasties [[Francija|Francijā]] == Dzimuši == * [[18. februāris]] — [[Marija Tjudora]], Anglijas un Īrijas karaliene (mirusi [[1558]].) * [[26. marts]] — [[Konrāds Gesners]], Šveices biologs (miris [[1565]].) : ''datums nezināms'' * [[Manko Inka Jupanki]], inku valdnieks (miris [[1544]].) == Miruši == * [[20. janvāris]] — [[Huans Diass de Soliss]], spāņu jūrnieks un pētnieks (dzimis [[1470]].) * [[22. janvāris]] — [[Džovanni Bellīni]], itāliešu gleznotājs (dzimis [[1430]].) * [[23. janvāris]] — [[Aragonas Ferdinands II]] (''Fernando II''), Sicīlijas un Aragonas karalis (dzimis [[1452]].) * [[13. marts]] — [[Vladislavs II]], Bohēmijas un Ungārijas karalis (dzimis [[1456]].) * [[augusts]] — [[Hieronīms Boss]], nīderlandiešu gleznotājs (dzimis [[1450]].) : ''datums nezināms'' * [[Džuljāno Sangallo]], itāļu tēlnieks un arhitekts (dzimis [[1443]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1516. gads| ]] h8ddsgp1ms6nyuwtl2zdigkn7swo41r 0 124563 4484259 2615020 2026-06-19T12:30:03Z Meistars Joda 781 4484259 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1460}} {{Gads citos kalendāros|1460}} '''1460. gads''' ([[romiešu cipari|MCDLX]]) ir garais gads, kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * [[Portugāle|Portugāļu]] jūrasbraucēji sasniedza zemes, kas mūsdienās pazīstamas kā [[Sjerraleone]]. * [[3. maijs]] — [[Portugāle|portugāļu]] jūrasbraucēji [[Diogo Gomes]] un Antonio da Nola atklāja [[Zaļā raga salas]] salas. == Dzimuši == : ''iespējams'' * [[Vasko da Gama]], pētnieks (miris [[1524]].) == Miruši == * [[13. novembris]] — [[Enrike Jūrasbraucējs]] (''Infante Dom Henrique''), portugāļu jūrasbraucējs (dzimis [[1394. gads|1394]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1460. gads| ]] 31nisuyg6grfxkkcwmwpqbou09ab5m0 0 124582 4484472 4459640 2026-06-20T07:00:22Z Pirags 3757 /* Iedzīvotāji */ 4484472 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Utarakhanda | official_name = उत्तराखण्डम्<br />उत्तराखण्ड | settlement_type = [[Indijas štati un teritorijas|Indijas štats]] | image_skyline = Uttarakhand Montage.png | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | capital = [[Dehrādūna]] | largest_city = | official_language = [[hindi]], [[sanskrits]] | spoken_language = | image_map = IN-UT.svg | mapsize = | map_caption = Utarakhandas atrašanās vieta Indijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{IND}} | established_title = Izveidots | established_date = {{nobr|{{dat|2000|11|9}}}} | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 53483 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 11913000 | population_as_of = 2025. gadā | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas laiks]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{URL|http://uk.gov.in/}} | blank_name = [[ISO 3166-2]] | blank_info = IN-UT | footnotes = }} '''Utarakhanda''' ({{val|sa|उत्तराखण्डम्}}, {{val|hi|उत्तराखण्ड}}, {{izrunā|ʊttʌrɑːkʰʌɳɖ}} — ‘Ziemeļu zeme’), pirms 2007. gada zināma kā '''Utarančala''', ir viens no [[Indija]]s štatiem. Atrodas Indijas ziemeļos, robežojas ar trijiem Indijas štatiem — [[Himāčala Pradēša|Himāčalu Pradēšu]], [[Harjāna|Harjānu]] un [[Utarpradēša|Utarpradēšu]] —, un ar divām valstīm — [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Nepāla|Nepālu]]. Utarakhandas platība ir {{nobr|53 483 km²}}. Administratīvais centrs ir [[Dehrādūna]], kas ir arī lielākā štata pilsēta. Utarakhandā 2025. gadā dzīvoja 11,9 miljons iedzīvotāju. Štats administratīvi sīkāk dalās 13 apgabalos. Štatu izveidoja {{dat|2000|11|9||bez}}. == Vēsture == Līdz Indijas neatkarības iegūšanai tā veidoja [[Britu Indija]]s Apvienoto provinču ziemeļu daļu, pēc tam tā ieguva Utarpradēšas nosaukumu. Kad 2000. gadā no Utarpradēšas atdalīja tās ziemeļrietumu daļu, to nosauca par Utarančalu ("Ziemeļu apvidu"), bet 2007. gadā pārdēvēja par Utarakhandu. <gallery> Attēls:Uttar Pradesh-Uttarakhand.svg|Utarakhandas atdalīšana no Utarpradēšas 2000. gadā. </gallery> == Ģeogrāfija == Utarakhandā iestiepjas [[Himalaji]]. 93% no štata teritorijas veido [[kalns|kalni]]. Augstākā virsotne štatā ir [[Nanda Devi]] (7816 m), kas ir arī Indijas augstākā virsotne. Štata dienvidos plešas [[Indas—Gangas līdzenums]]. Himalaju kalnos atrodas [[Ganga]]s un [[Jamuna]]s izteka. == Iedzīvotāji == Pēc 2011. gada tautskaites datiem tolaik štatā dzīvoja 10,09 miljoni iedzīvotāju. Apdzīvotības blīvums ir 189 cilvēki uz km². Kalnainā reljefa dēļ Utarakhandas ziemeļu daļa, kur ir [[Himalaji]], ir maz apdzīvota, bet dienvidos, kur atrodas [[Indas—Gangas līdzenums]], blīvums sasniedz 800 cilvēkus uz km². Aptuveni 70% iedzīvotāj dzīvo laukos. === Lielākās pilsētas === Lielākās štata pilsētas ir: {| class="wikitable" |- ! ! Pilsēta ! Iedzīvotāju skaits |- | 1. | [[Dehrādūna]] |style="text-align:right"| 706 124 |- | 2. | [[Haridvāra]] |style="text-align:right"| 310 796 |- | 3. | [[Rūrkī]] |style="text-align:right"| 238 422 |- | 4. | [[Haldvāni-Kāthgodāma]] |style="text-align:right"| 232 095 |- | 5. | [[Rudrapūra]] |style="text-align:right"| 154 554 |- | 6. | [[Kašipūra]] |style="text-align:right"| 121 623 |- | 7. | [[Rišīkeša]] |style="text-align:right"| 102 469 |- |colspan="6"| <small>Avots: [http://www.censusindia.gov.in/2011-prov-results/paper2/data_files/India2/Table_2_PR_Cities_1Lakh_and_Above.pdf ''Census of India 2011.''] (PDF; 154&nbsp;kB)</small> |} === Reliģijas === Izplatītākā reliģija ir [[hinduisms]] (83,0%). {{bar box |title=Reliģijas Utarakhandas štatā (2011) |float=left |width=260px |bars= {{bar percent|[[hinduisms]]|orange|83.0}} {{bar percent|[[islāms]]|green|13.9}} {{bar percent|[[sikhisms]]|DarkKhaki|2.3}} {{bar percent|cita|black|0.8}} }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/place/Uttarakhand | title= Uttarakhand | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas štati]] tfy08ixxxfoovbrf2nz5ilc4g5fcpp1 0 127404 4484315 4483629 2026-06-19T14:35:18Z Ytteroy 50392 4484315 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība}} {{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}} {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks | color text = | image = File:UgunsGrēka titri.png | caption = "UgunsGrēka" logo | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = {{plainlist| * [[Inta Bernova]] 1.-15.sezonai * [[Gunta Kalniņa]] 1.-17.sezonai * [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17.sezonai }} | director = [[Inta Gorodecka]] | creative_director = | starring = {{plainlist| * [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss * [[Regīna Devīte]] – Zenta * [[Egils Melbārdis]] – Gunārs * [[Ilze Vazdika]] – Milda * [[Uldis Dumpis]] – Aivars * [[Maija Doveika]] – Elizabete * [[Dita Lūriņa]] – Marta * [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims / Sāra * [[Zane Daudziņa]] – Helēna * [[Leons Krivāns]] – Miervaldis * [[Marija Bērziņa]] – Rita }} <div class="mw-collapsible mw-collapsed" style="text-align:left; margin-top:0.2em;"> <div>'''Citi aktieri''' <span class="mw-collapsible-toggle-placeholder"></span></div> <div class="mw-collapsible-content"> {{plainlist| * [[Marija Linarte]] – Krista, Sandija * [[Ilze Pukinska]] – Silvija * [[Aldis Siliņš]] – Donāts * [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis * [[Jūlija Ļaha]] – Santa * [[Indra Burkovska]] – Mirdza * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris * [[Jekaterina Frolova]] – Jevgēņija * [[Veronika Plotņikova]] – Serafima * [[Līga Zeļģe]] – Dana * [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis * [[Olga Dreģe]] – Lidija * [[Anna Šteina]] – Kitija * [[Uldis Anže]] – Česlavs * [[Dārta Daneviča]] – Vanda * [[Gints Andžāns]] – Olafs * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] – Daniels * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva * [[Artūrs Dīcis]] – Edijs * [[Ivars Kļavinskis]] – Viesturs * [[Kristaps Rasims]] – Jezups * [[Ieva Pļavniece]] – Eva * [[Jānis Āmanis]] – Mareks * [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss * [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona * [[Normunds Bērzs]] – Cēzars * [[Juris Lisners]] – Aldis * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza * [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards * [[Ance Muižniece]] – Annija * [[Āris Matesovičs]] – Kaspars * [[Emīls Kivlenieks]] – Intars * [[Liene Gāliņa]] – Rasa * [[Anita Kvāla]] – Solveiga * [[Ivars Lūsis]] – Kriss * [[Vita Vārpiņa]] – Žanete * [[Aigars Vilims]] – Zigis * [[Zanda Štrausa]] – Ingeborga * [[Baiba Neja]] – Roze * [[Gabriela Utāne]] – Ieva * [[Poļiņa Orlova]] – Anna * [[Inga Misāne-Grasberga]] – Viktorija * [[Pēteris Liepiņš]] – Laimonis * [[Indra Briķe]] – Rasma * [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksis * [[Anete Krasovska]] – Guna * [[Zane Meldere]] – Madara * [[Dana Avotiņa-Lāce]] – Evelīna * [[Madara Melne-Tomsone]] – Luīze * [[Ivo Martinsons]] – Kristaps * [[Ivars Puga]] – Ivo * [[Madars Zvagulis]] – Dāvids * [[Kristīne Nevarauska]] – Līga * [[Zane Burnicka]] – Karīna * [[Daiga Gaismiņa]] – Magda * [[Lauris Gabrāns]] – Vadima izsitējs * [[Ivars Šterns]] – Vadima izsitējs * [[Mārtiņš Liepa]] – Jānis * [[Arno Upenieks]] – Teodors * [[Jānis Jarāns]] – Indulis * [[Vilis Briedis]] – Juris * [[Rihards Lepers]] – Markuss * [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto * [[Juris Jope]] – Guntis * [[Dainis Gaidelis]] – Saša * [[Juris Frinbergs]] – Zembergs * [[Jeļena Sigova]] – Oksana * [[Arnolds Osis]] – Georgs * [[Marta Ančevska]] – Terēza * [[Evija Krūze]] – Sintija * [[Rasma Garne]] – Lūcija * [[Ivars Brakovskis]] – Emīls * [[Ilona Balode]] – Anna * [[Lauma Balode]] – Medmāsa * [[Velta Vecumniece]] – Veronika * [[Valdis Lūriņš]] – Martas papiņš * [[Artūrs Krūzkops]] – Maksiss * [[Inese Ramute]] – Mērija * [[Edgars Pujāts]] – Manfrēds * [[Elīna Dzelme]] – Sofija * [[Māris Abiļevs]] – Egons * [[Uldis Siliņš]] – Svjatoslavs * [[Jana Ļisova]] – Alise * [[Gunta Visovska]] – Beātrise * [[Dainis Ozoliņš]] – Visvaldis * [[Pāvels Oriškovs]] – Viktors * [[Antons Zamišļajevs]] – Svjatoslavs * [[Ivars Krastiņš]] – Mintauts * [[Daniels-Pēteris Bērziņš]] – Augusts * [[Jānis Breiblats]] – Tālvaldis * [[Rihards Rudāks]] – Andrievs * [[Inta Bankoviča]] – Minjona * [[Ģirts Rāviņš]] – Margots * [[Anta Aizupe]] – Signe * [[Rūdolfs Plēpis]] – Antons * [[Dmitrijs Hapilovs]] – Vadima dvīņi * [[Vladislavs Hapilovs]] – Vadima dvīņi * [[Diāna Apine]] – Medmāsa }} </div> </div> | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = {{plainlist| * [[Mārtiņš Freimanis]] <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Gints Stankēvičs]] <small>(3.—10.sezona)</small> * [[Gunārs Kalniņš]] <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons|Arturs Šingirejs]] <small>(16.—17. sezona)</small> }} | opentheme = {{plainlist| * [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — "Mans neatklātais super NLO" <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Kaža (grupa)|Kaža]] — "Tici vai nē" <small>(3.—9. sezona)</small>{{efn|No 3. sezonas 17. sērijas līdz sezonas beigām (72. sērija) dziesmu kopā ar Kažu izpilda arī [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]].}} * [[Gunārs Kalniņš]] — "Divi vēji" <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons]] — "Tepat" <small>(16.—17. sezona)</small> }} | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 17<ref name="apollo.tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}</ref><ref name="delfi.lv">http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467</ref> | num_episodes = 1204 | list_episodes = | producer = [[Baiba Saleniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title="UgunsGrēka" producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}</ref> | executive_producer = | location = {{plainlist| * [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati) * Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons) }} | camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]]) | runtime = 24-53 minūtes | editor = Gunta Kalniņa | cinematography = | company = SIA "UgunsGrēks" | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = {{plainlist| * 1.—259. sērija: '''4:3''' * 260.—1204. sērija '''16:9''' }} | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = "[[Neprāta cena]]" | followed_by = "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]" | related = {{plainlist| * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Ūdensrēgs]]" * "[[UgunsGrēka draugu klubs]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" }} | website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/ | production_website = }} '''"UgunsGrēks"''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar "Atgriešanās" sezonu. "UgunsGrēks" ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam "[[Neprāta cena]]". "UgunsGrēks" tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā). Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar "Atgriešanās" sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. "UgunsGrēks" tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title="Ugunsgrēks" vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}</ref> 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — "[[Zentas brīvdienas]]". 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.<ref name="apollo.tvnet.lv" /><ref name="delfi.lv" /> Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}</ref> Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 30px; width:70px;" rowspan="2" | Skatītāji (vidēji) |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 55 | {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija) | 210 800<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.</ref> |- | '''2''' | 83 | {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija) | {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija) | 213 700<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.</ref> |- | '''3''' | 72 | {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija) | {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija) | 245 300<ref name="TNS2010">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.</ref> |- | '''4''' | 73 | {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija) | {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija) | 226 700<ref name="TNS2010"/> |- | '''5''' | 93 | {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija) | {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija) | 236 200<ref name="TNS2011">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.</ref> |- | '''6''' | 82 | {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija) | {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija) | 215 600<ref name="TNS2011"/> |- | '''7''' | 71 | {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija) | {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija) | 221 500<ref name="TNS2012">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''8''' | 60 | {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija) | {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija) | 213 800<ref name="TNS2012"/> |- | '''9''' | 68 | {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija) | {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija) | 194 700<ref name="TNS2013">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''10''' | 60 | {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija) | {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija) | 185 500<ref name="TNS2013"/> |- | '''11''' | 69 | {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija) | {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija) | 164 900<ref name="TNS2014">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.</ref> |- | '''12''' | 68 | {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija) | {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija) | 184 200<ref name="TNS2014"/> |- |'''13''' | 80 | {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija) | {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija) |190 000 |- |'''14''' |60 |2015. gada 7. septembrī (935. sērija) |2015. gada 17. decembrī (994. sērija) |190 032 |- |'''15''' |64 |2016. gada 1. februārī (995. sērija) |2016. gada 19. maijā (1058. sērija) |193 393 |- |'''16''' |70 |2016. gada 19. septembrī (1059. sērija) |2016. gada 30. decembrī (1128. sērija) |154 500 |- |'''17''' <ref name="apollo.tvnet.lv" /> |76 |2017. gada 30. janvārī (1129. sērija) |2017. gada 19. maijā (1204. sērija) | 183 200 |} == Viena diena "UgunsGrēkā" == "Viena diena "UgunsGrēkā"" ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena "UgunsGrēkā"|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}</ref> == Turpinājums == {{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}} Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, [[Go3]] 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu "UgunsGrēks. Atgriešanās". Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei Intai Gorodeckai piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību. ==Galvenie varoņi== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenie varoņi || style="background: #fdd" | otrā plāna aktieri || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="19"| |- ! style="width:4%;"| Aktieris ! style="width:4%;"| Tēli ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Freimanis]] | Oto Pētersons | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="6" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} * Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā * Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās. * 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks) == Tēli == {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane. Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi. Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā. Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca. '''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas. Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu. '''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas. '''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts. Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos. '''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene. '''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju. '''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas. '''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu. '''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) — bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas. '''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) — Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu. Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves. Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu. '''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka. '''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) — iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga. '''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos. '''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls. '''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu. '''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību. Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti. 9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. '''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju. Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību. Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība. 7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju. 8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu. 9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu. '''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku. Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota. Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja. Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt. Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati. '''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) — bijušais Pētersonu un "Mare SPA" viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu. Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja "Mare SPA" viesnīcā par administratoru. Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba. '''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa "juniora" īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā. 5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam. Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti. 8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu. '''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) — Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā. '''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) — uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās. Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī. '''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu. '''Edgars Pētersons †''' ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu. '''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) — arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs. Bija piekritis omes plānam savaldzināt Ievu, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Gandrīz viņas dēļ izdarīja pašnāvību, pārgriežot vēnas. Kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai gan bija laulātie. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Tika ar varu un bez iemesla ievietots psihiatriskajā klīnikā. Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu. '''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene. Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju. Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu. 5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti. Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm. Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu. Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē. 9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu. '''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā. Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās. '''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu. '''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts. '''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) — bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots. Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu. '''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) — precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas. Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni. '''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi. '''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls. '''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus. 3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu. 5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija. Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu. Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi. '''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava. Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības. Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu. Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu. '''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa. 7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti. '''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu. '''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra. '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās. '''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi. '''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule. Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj. 3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības. '''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām. Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par "Dočurku". '''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu. '''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu. '''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā. '''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu. '''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā. '''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās. '''Jānis Grīnbergs †''' (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) — Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis. Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu. Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva. '''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa "juniora" patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa. 7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj. Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis "juniors" nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu. 9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ. '''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls. '''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju. Neilgi strādāja "Mare SPA" par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par "Rusalačku". '''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) — viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete. '''Juris "Jurčiks" Strazdiņš †''' (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja. '''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]]) — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru. '''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju. '''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists. Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē. '''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas. '''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns. Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu. 5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā. '''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita. Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti. '''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene. 14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi. '''Laimonis Blumbergs †''' (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Viesu nama "Stabulītes" saimnieks, Rasmas vīrs. Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja. '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs. Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai. Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu. Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga. Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies. Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva. 9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’. 10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju. '''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva. Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu. 16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi. '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa. Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā. 3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu. '''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā. 15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās. '''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa. Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu. '''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju. '''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu. Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā. '''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk. '''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā. '''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Aizbrauca no viesnīcas. '''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās. Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu. Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams. '''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) — Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs. '''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis. '''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva. Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ. '''"Asiņainā" Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl. '''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās. '''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks. '''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene. Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju. '''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna. Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu "Dejo savai pilsētai", kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām. '''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]]) — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā. '''Oksana Griščeņko''' (5. - 6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu "Uzliesmojums", kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca. '''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks. Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs. '''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka. Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni. Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā. '''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu. Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju. '''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā. Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā. Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore. '''Rasa Dimaitīte †''' (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja. 7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā. '''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama "Stabulītes" saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte. '''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu. '''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru. Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru. '''Rozālija''' "'''Roze'''" (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita. Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu. '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta. '''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA" istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene. Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par "Fišiņu". '''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta. Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju. '''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu. Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa. 9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības. '''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu. '''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu. Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma. Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās. '''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus. Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu. '''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene. Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu. 10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu. '''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola. Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu. Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru. Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci. '''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu. '''Sofija Hartmane †''' (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas. Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu. Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu. Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva. '''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt. Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru. Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu. Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž. Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa. Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus. Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu. '''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu. '''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls. '''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju. Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci. Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja. Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem. '''Teodors Grīnbergs †''' (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.''' '''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs. Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja. Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs. Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās. Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu. '''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14. - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā. Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba. Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja. Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās. 11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim. '''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās. '''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene. Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt. '''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā. '''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā. Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē. '''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu. '''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa. '''Visvaldis''' (12 -14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā. Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts. '''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja "Mare SPA" par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā. Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā. Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli. '''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji. '''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj. Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu. Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts. Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā. '''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona |Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona |Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona }} == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] svi6rg2b5bm2re69t93wht9rhil5j0t 4484319 4484315 2026-06-19T14:47:25Z Ytteroy 50392 /* Tēli */ 4484319 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība}} {{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}} {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks | color text = | image = File:UgunsGrēka titri.png | caption = "UgunsGrēka" logo | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = {{plainlist| * [[Inta Bernova]] 1.-15.sezonai * [[Gunta Kalniņa]] 1.-17.sezonai * [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17.sezonai }} | director = [[Inta Gorodecka]] | creative_director = | starring = {{plainlist| * [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss * [[Regīna Devīte]] – Zenta * [[Egils Melbārdis]] – Gunārs * [[Ilze Vazdika]] – Milda * [[Uldis Dumpis]] – Aivars * [[Maija Doveika]] – Elizabete * [[Dita Lūriņa]] – Marta * [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims / Sāra * [[Zane Daudziņa]] – Helēna * [[Leons Krivāns]] – Miervaldis * [[Marija Bērziņa]] – Rita }} <div class="mw-collapsible mw-collapsed" style="text-align:left; margin-top:0.2em;"> <div>'''Citi aktieri''' <span class="mw-collapsible-toggle-placeholder"></span></div> <div class="mw-collapsible-content"> {{plainlist| * [[Marija Linarte]] – Krista, Sandija * [[Ilze Pukinska]] – Silvija * [[Aldis Siliņš]] – Donāts * [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis * [[Jūlija Ļaha]] – Santa * [[Indra Burkovska]] – Mirdza * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris * [[Jekaterina Frolova]] – Jevgēņija * [[Veronika Plotņikova]] – Serafima * [[Līga Zeļģe]] – Dana * [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis * [[Olga Dreģe]] – Lidija * [[Anna Šteina]] – Kitija * [[Uldis Anže]] – Česlavs * [[Dārta Daneviča]] – Vanda * [[Gints Andžāns]] – Olafs * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] – Daniels * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva * [[Artūrs Dīcis]] – Edijs * [[Ivars Kļavinskis]] – Viesturs * [[Kristaps Rasims]] – Jezups * [[Ieva Pļavniece]] – Eva * [[Jānis Āmanis]] – Mareks * [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss * [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona * [[Normunds Bērzs]] – Cēzars * [[Juris Lisners]] – Aldis * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza * [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards * [[Ance Muižniece]] – Annija * [[Āris Matesovičs]] – Kaspars * [[Emīls Kivlenieks]] – Intars * [[Liene Gāliņa]] – Rasa * [[Anita Kvāla]] – Solveiga * [[Ivars Lūsis]] – Kriss * [[Vita Vārpiņa]] – Žanete * [[Aigars Vilims]] – Zigis * [[Zanda Štrausa]] – Ingeborga * [[Baiba Neja]] – Roze * [[Gabriela Utāne]] – Ieva * [[Poļiņa Orlova]] – Anna * [[Inga Misāne-Grasberga]] – Viktorija * [[Pēteris Liepiņš]] – Laimonis * [[Indra Briķe]] – Rasma * [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksis * [[Anete Krasovska]] – Guna * [[Zane Meldere]] – Madara * [[Dana Avotiņa-Lāce]] – Evelīna * [[Madara Melne-Tomsone]] – Luīze * [[Ivo Martinsons]] – Kristaps * [[Ivars Puga]] – Ivo * [[Madars Zvagulis]] – Dāvids * [[Kristīne Nevarauska]] – Līga * [[Zane Burnicka]] – Karīna * [[Daiga Gaismiņa]] – Magda * [[Lauris Gabrāns]] – Vadima izsitējs * [[Ivars Šterns]] – Vadima izsitējs * [[Mārtiņš Liepa]] – Jānis * [[Arno Upenieks]] – Teodors * [[Jānis Jarāns]] – Indulis * [[Vilis Briedis]] – Juris * [[Rihards Lepers]] – Markuss * [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto * [[Juris Jope]] – Guntis * [[Dainis Gaidelis]] – Saša * [[Juris Frinbergs]] – Zembergs * [[Jeļena Sigova]] – Oksana * [[Arnolds Osis]] – Georgs * [[Marta Ančevska]] – Terēza * [[Evija Krūze]] – Sintija * [[Rasma Garne]] – Lūcija * [[Ivars Brakovskis]] – Emīls * [[Ilona Balode]] – Anna * [[Lauma Balode]] – Medmāsa * [[Velta Vecumniece]] – Veronika * [[Valdis Lūriņš]] – Martas papiņš * [[Artūrs Krūzkops]] – Maksiss * [[Inese Ramute]] – Mērija * [[Edgars Pujāts]] – Manfrēds * [[Elīna Dzelme]] – Sofija * [[Māris Abiļevs]] – Egons * [[Uldis Siliņš]] – Svjatoslavs * [[Jana Ļisova]] – Alise * [[Gunta Visovska]] – Beātrise * [[Dainis Ozoliņš]] – Visvaldis * [[Pāvels Oriškovs]] – Viktors * [[Antons Zamišļajevs]] – Svjatoslavs * [[Ivars Krastiņš]] – Mintauts * [[Daniels-Pēteris Bērziņš]] – Augusts * [[Jānis Breiblats]] – Tālvaldis * [[Rihards Rudāks]] – Andrievs * [[Inta Bankoviča]] – Minjona * [[Ģirts Rāviņš]] – Margots * [[Anta Aizupe]] – Signe * [[Rūdolfs Plēpis]] – Antons * [[Dmitrijs Hapilovs]] – Vadima dvīņi * [[Vladislavs Hapilovs]] – Vadima dvīņi * [[Diāna Apine]] – Medmāsa }} </div> </div> | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = {{plainlist| * [[Mārtiņš Freimanis]] <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Gints Stankēvičs]] <small>(3.—10.sezona)</small> * [[Gunārs Kalniņš]] <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons|Arturs Šingirejs]] <small>(16.—17. sezona)</small> }} | opentheme = {{plainlist| * [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — "Mans neatklātais super NLO" <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Kaža (grupa)|Kaža]] — "Tici vai nē" <small>(3.—9. sezona)</small>{{efn|No 3. sezonas 17. sērijas līdz sezonas beigām (72. sērija) dziesmu kopā ar Kažu izpilda arī [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]].}} * [[Gunārs Kalniņš]] — "Divi vēji" <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons]] — "Tepat" <small>(16.—17. sezona)</small> }} | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 17<ref name="apollo.tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}</ref><ref name="delfi.lv">http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467</ref> | num_episodes = 1204 | list_episodes = | producer = [[Baiba Saleniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title="UgunsGrēka" producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}</ref> | executive_producer = | location = {{plainlist| * [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati) * Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons) }} | camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]]) | runtime = 24-53 minūtes | editor = Gunta Kalniņa | cinematography = | company = SIA "UgunsGrēks" | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = {{plainlist| * 1.—259. sērija: '''4:3''' * 260.—1204. sērija '''16:9''' }} | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = "[[Neprāta cena]]" | followed_by = "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]" | related = {{plainlist| * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Ūdensrēgs]]" * "[[UgunsGrēka draugu klubs]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" }} | website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/ | production_website = }} '''"UgunsGrēks"''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar "Atgriešanās" sezonu. "UgunsGrēks" ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam "[[Neprāta cena]]". "UgunsGrēks" tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā). Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar "Atgriešanās" sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. "UgunsGrēks" tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title="Ugunsgrēks" vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}</ref> 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — "[[Zentas brīvdienas]]". 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.<ref name="apollo.tvnet.lv" /><ref name="delfi.lv" /> Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}</ref> Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 30px; width:70px;" rowspan="2" | Skatītāji (vidēji) |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 55 | {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija) | 210 800<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.</ref> |- | '''2''' | 83 | {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija) | {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija) | 213 700<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.</ref> |- | '''3''' | 72 | {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija) | {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija) | 245 300<ref name="TNS2010">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.</ref> |- | '''4''' | 73 | {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija) | {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija) | 226 700<ref name="TNS2010"/> |- | '''5''' | 93 | {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija) | {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija) | 236 200<ref name="TNS2011">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.</ref> |- | '''6''' | 82 | {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija) | {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija) | 215 600<ref name="TNS2011"/> |- | '''7''' | 71 | {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija) | {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija) | 221 500<ref name="TNS2012">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''8''' | 60 | {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija) | {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija) | 213 800<ref name="TNS2012"/> |- | '''9''' | 68 | {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija) | {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija) | 194 700<ref name="TNS2013">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''10''' | 60 | {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija) | {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija) | 185 500<ref name="TNS2013"/> |- | '''11''' | 69 | {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija) | {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija) | 164 900<ref name="TNS2014">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.</ref> |- | '''12''' | 68 | {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija) | {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija) | 184 200<ref name="TNS2014"/> |- |'''13''' | 80 | {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija) | {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija) |190 000 |- |'''14''' |60 |2015. gada 7. septembrī (935. sērija) |2015. gada 17. decembrī (994. sērija) |190 032 |- |'''15''' |64 |2016. gada 1. februārī (995. sērija) |2016. gada 19. maijā (1058. sērija) |193 393 |- |'''16''' |70 |2016. gada 19. septembrī (1059. sērija) |2016. gada 30. decembrī (1128. sērija) |154 500 |- |'''17''' <ref name="apollo.tvnet.lv" /> |76 |2017. gada 30. janvārī (1129. sērija) |2017. gada 19. maijā (1204. sērija) | 183 200 |} == Viena diena "UgunsGrēkā" == "Viena diena "UgunsGrēkā"" ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena "UgunsGrēkā"|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}</ref> == Turpinājums == {{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}} Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, [[Go3]] 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu "UgunsGrēks. Atgriešanās". Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei Intai Gorodeckai piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību. ==Galvenie varoņi== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenie varoņi || style="background: #fdd" | otrā plāna aktieri || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="19"| |- ! style="width:4%;"| Aktieris ! style="width:4%;"| Tēli ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Freimanis]] | Oto Pētersons | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="6" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} * Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā * Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās. * 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks) == Tēli == {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane. Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi. Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā. Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca. '''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas. Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu. '''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas. '''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts. Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos. '''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene. '''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju. '''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas. '''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu. '''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) — bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas. '''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) — Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu. Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves. Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu. '''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka. '''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) — iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga. '''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos. '''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls. '''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu. '''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību. Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti. 9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. '''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju. Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību. Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība. 7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju. 8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu. 9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu. '''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku. Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota. Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja. Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt. Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati. '''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) — bijušais Pētersonu un "Mare SPA" viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu. Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja "Mare SPA" viesnīcā par administratoru. Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba. '''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa "juniora" īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā. 5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam. Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti. 8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu. '''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) — Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā. '''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) — uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās. Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī. '''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu. '''Edgars Pētersons †''' ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu. '''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) — arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs. Bija piekritis omes plānam savaldzināt Ievu, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Gandrīz viņas dēļ izdarīja pašnāvību, pārgriežot vēnas. Kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai gan bija laulātie. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Tika ar varu un bez iemesla ievietots psihiatriskajā klīnikā. Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu. '''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene. Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju. Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu. 5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti. Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm. Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu. Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē. 9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu. '''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā. Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās. '''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu. '''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts. '''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) — bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots. Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu. '''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) — precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas. Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni. '''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi. '''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls. '''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus. 3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu. 5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija. Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu. Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi. '''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava. Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības. Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu. Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu. '''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa. 7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti. '''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu. '''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra. '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās. '''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi. '''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule. Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj. 3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības. '''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām. Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par "Dočurku". '''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu. '''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu. '''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā. '''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu. '''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā. '''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās. '''Jānis Grīnbergs †''' (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) — Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis. Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu. Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva. '''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa "juniora" patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa. 7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj. Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis "juniors" nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu. 9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ. '''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls. '''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju. Neilgi strādāja "Mare SPA" par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par "Rusalačku". '''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) — viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete. '''Juris "Jurčiks" Strazdiņš †''' (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja. '''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]]) — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru. '''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju. '''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists. Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē. '''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas. '''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns. Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu. 5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā. '''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita. Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti. '''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene. 14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi. '''Laimonis Blumbergs †''' (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Viesu nama "Stabulītes" saimnieks, Rasmas vīrs. Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja. '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs. Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai. Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu. Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga. Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies. Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva. 9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’. 10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju. '''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva. Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu. 16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi. '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa, Aivara brāļa meita. Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā. 3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu. '''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā. 15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās. '''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa. Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu. '''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju. '''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu. Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā. '''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk. '''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā. '''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Aizbrauca no viesnīcas. '''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās. Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu. Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams. '''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) — Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs. '''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis. '''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva. Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ. '''"Asiņainā" Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl. '''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās. '''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks. '''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene. Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju. '''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna. Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu "Dejo savai pilsētai", kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām. '''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]]) — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā. '''Oksana Griščeņko''' (5. - 6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu "Uzliesmojums", kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca. '''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks. Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs. '''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka. Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni. Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā. '''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu. Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju. '''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā. Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā. Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore. '''Rasa Dimaitīte †''' (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja. 7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā. '''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama "Stabulītes" saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte. '''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu. '''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru. Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru. '''Rozālija''' "'''Roze'''" (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita. Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu. '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta. '''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA" istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene. Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par "Fišiņu". '''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta. Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju. '''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu. Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa. 9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības. '''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu. '''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu. Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma. Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās. '''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus. Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu. '''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene. Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu. 10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu. '''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola. Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu. Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru. Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci. '''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu. '''Sofija Hartmane †''' (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas. Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu. Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu. Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva. '''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt. Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru. Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu. Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž. Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa. Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus. Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu. '''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu. '''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls. '''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju. Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci. Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja. Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem. '''Teodors Grīnbergs †''' (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.''' '''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs. Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja. Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs. Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās. Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu. '''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14. - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā. Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba. Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja. Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās. 11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim. '''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās. '''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene. Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt. '''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā. '''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā. Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē. '''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu. '''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa. '''Visvaldis''' (12 -14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā. Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts. '''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja "Mare SPA" par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā. Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā. Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli. '''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji. '''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj. Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu. Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts. Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā. '''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona |Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona |Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona }} == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] qyczoob5n1bngtjsf4dmuxm3ee7zxbk 4484320 4484319 2026-06-19T14:50:59Z Ytteroy 50392 4484320 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība}} {{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}} {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks | color text = | image = File:UgunsGrēka titri.png | caption = "UgunsGrēka" logo | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = {{plainlist| * [[Inta Bernova]] 1.-15.sezonai * [[Gunta Kalniņa]] 1.-17.sezonai * [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17.sezonai }} | director = [[Inta Gorodecka]] | creative_director = | starring = {{plainlist| * [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss * [[Uldis Dumpis]] – Aivars * [[Ilze Vazdika]] – Milda * [[Egils Melbārdis]] – Gunārs * [[Regīna Devīte]] – Zenta }} <div class="mw-collapsible mw-collapsed" style="text-align:left; margin-top:0.2em;"> <div>'''Citi galvenie aktieri''' <span class="mw-collapsible-toggle-placeholder"></span></div> <div class="mw-collapsible-content"> {{plainlist| * [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza * [[Leons Krivāns]] – Miervaldis * [[Dita Lūriņa]] – Marta * [[Marija Bērziņa]] – Rita * [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto * [[Ilze Pukinska]] – Silvija * [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims * [[Zane Daudziņa]] – Helēna * [[Kristīne Nevarauska]] – Līga * [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksis * [[Aldis Siliņš]] – Donāts * [[Veronika Plotņikova]] – Serafima * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris * [[Indra Burkovska]] – Mirdza * [[Anita Kvāla]] – Solveiga * [[Anna Šteina]] – Kitija * [[Uldis Anže]] – Česlavs * [[Maija Doveika]] – Elizabete * [[Jūlija Ļaha]] – Santa * [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis * [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss * [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona * [[Normunds Bērzs]] – Cēzars * [[Artūrs Dīcis]] – Edijs * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva * [[Olga Dreģe]] – Lidija * [[Līga Zeļģe]] – Dana * [[Emīls Kivlenieks]] – Intars * [[Madars Zvagulis]] – Dāvids * [[Marija Linarte]] – Krista / Sandija * [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis * [[Jānis Āmanis]] – Mareks * [[Ance Muižniece]] – Annija * [[Āris Matesovičs]] – Kaspars }} </div> </div> | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = {{plainlist| * [[Mārtiņš Freimanis]] <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Gints Stankēvičs]] <small>(3.—10.sezona)</small> * [[Gunārs Kalniņš]] <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons|Arturs Šingirejs]] <small>(16.—17. sezona)</small> }} | opentheme = {{plainlist| * [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — "Mans neatklātais super NLO" <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Kaža (grupa)|Kaža]] — "Tici vai nē" <small>(3.—9. sezona)</small>{{efn|No 3. sezonas 17. sērijas līdz sezonas beigām (72. sērija) dziesmu kopā ar Kažu izpilda arī [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]].}} * [[Gunārs Kalniņš]] — "Divi vēji" <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons]] — "Tepat" <small>(16.—17. sezona)</small> }} | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 17<ref name="apollo.tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}</ref><ref name="delfi.lv">http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467</ref> | num_episodes = 1204 | list_episodes = | producer = [[Baiba Saleniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title="UgunsGrēka" producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}</ref> | executive_producer = | location = {{plainlist| * [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati) * Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons) }} | camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]]) | runtime = 24-53 minūtes | editor = Gunta Kalniņa | cinematography = | company = SIA "UgunsGrēks" | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = {{plainlist| * 1.—259. sērija: '''4:3''' * 260.—1204. sērija '''16:9''' }} | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = "[[Neprāta cena]]" | followed_by = "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]" | related = {{plainlist| * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Ūdensrēgs]]" * "[[UgunsGrēka draugu klubs]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" }} | website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/ | production_website = }} '''"UgunsGrēks"''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar "Atgriešanās" sezonu. "UgunsGrēks" ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam "[[Neprāta cena]]". "UgunsGrēks" tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā). Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar "Atgriešanās" sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. "UgunsGrēks" tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title="Ugunsgrēks" vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}</ref> 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — "[[Zentas brīvdienas]]". 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.<ref name="apollo.tvnet.lv" /><ref name="delfi.lv" /> Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}</ref> Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 30px; width:70px;" rowspan="2" | Skatītāji (vidēji) |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 55 | {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija) | 210 800<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.</ref> |- | '''2''' | 83 | {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija) | {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija) | 213 700<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.</ref> |- | '''3''' | 72 | {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija) | {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija) | 245 300<ref name="TNS2010">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.</ref> |- | '''4''' | 73 | {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija) | {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija) | 226 700<ref name="TNS2010"/> |- | '''5''' | 93 | {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija) | {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija) | 236 200<ref name="TNS2011">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.</ref> |- | '''6''' | 82 | {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija) | {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija) | 215 600<ref name="TNS2011"/> |- | '''7''' | 71 | {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija) | {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija) | 221 500<ref name="TNS2012">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''8''' | 60 | {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija) | {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija) | 213 800<ref name="TNS2012"/> |- | '''9''' | 68 | {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija) | {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija) | 194 700<ref name="TNS2013">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''10''' | 60 | {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija) | {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija) | 185 500<ref name="TNS2013"/> |- | '''11''' | 69 | {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija) | {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija) | 164 900<ref name="TNS2014">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.</ref> |- | '''12''' | 68 | {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija) | {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija) | 184 200<ref name="TNS2014"/> |- |'''13''' | 80 | {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija) | {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija) |190 000 |- |'''14''' |60 |2015. gada 7. septembrī (935. sērija) |2015. gada 17. decembrī (994. sērija) |190 032 |- |'''15''' |64 |2016. gada 1. februārī (995. sērija) |2016. gada 19. maijā (1058. sērija) |193 393 |- |'''16''' |70 |2016. gada 19. septembrī (1059. sērija) |2016. gada 30. decembrī (1128. sērija) |154 500 |- |'''17''' <ref name="apollo.tvnet.lv" /> |76 |2017. gada 30. janvārī (1129. sērija) |2017. gada 19. maijā (1204. sērija) | 183 200 |} == Viena diena "UgunsGrēkā" == "Viena diena "UgunsGrēkā"" ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena "UgunsGrēkā"|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}</ref> == Turpinājums == {{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}} Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, [[Go3]] 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu "UgunsGrēks. Atgriešanās". Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei Intai Gorodeckai piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību. ==Galvenie varoņi== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenie varoņi || style="background: #fdd" | otrā plāna aktieri || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="19"| |- ! style="width:4%;"| Aktieris ! style="width:4%;"| Tēli ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Freimanis]] | Oto Pētersons | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="6" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} * Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā * Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās. * 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks) == Tēli == {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane. Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi. Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā. Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca. '''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas. Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu. '''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas. '''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts. Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos. '''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene. '''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju. '''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas. '''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu. '''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) — bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas. '''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) — Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu. Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves. Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu. '''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka. '''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) — iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga. '''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos. '''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls. '''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu. '''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību. Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti. 9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. '''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju. Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību. Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība. 7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju. 8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu. 9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu. '''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku. Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota. Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja. Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt. Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati. '''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) — bijušais Pētersonu un "Mare SPA" viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu. Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja "Mare SPA" viesnīcā par administratoru. Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba. '''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa "juniora" īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā. 5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam. Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti. 8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu. '''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) — Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā. '''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) — uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās. Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī. '''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu. '''Edgars Pētersons †''' ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu. '''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) — arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs. Bija piekritis omes plānam savaldzināt Ievu, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Gandrīz viņas dēļ izdarīja pašnāvību, pārgriežot vēnas. Kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai gan bija laulātie. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Tika ar varu un bez iemesla ievietots psihiatriskajā klīnikā. Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu. '''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene. Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju. Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu. 5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti. Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm. Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu. Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē. 9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu. '''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā. Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās. '''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu. '''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts. '''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) — bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots. Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu. '''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) — precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas. Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni. '''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi. '''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls. '''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus. 3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu. 5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija. Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu. Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi. '''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava. Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības. Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu. Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu. '''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa. 7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti. '''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu. '''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra. '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās. '''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi. '''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule. Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj. 3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības. '''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām. Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par "Dočurku". '''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu. '''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu. '''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā. '''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu. '''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā. '''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās. '''Jānis Grīnbergs †''' (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) — Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis. Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu. Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva. '''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa "juniora" patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa. 7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj. Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis "juniors" nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu. 9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ. '''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls. '''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju. Neilgi strādāja "Mare SPA" par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par "Rusalačku". '''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) — viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete. '''Juris "Jurčiks" Strazdiņš †''' (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja. '''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]]) — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru. '''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju. '''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists. Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē. '''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas. '''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns. Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu. 5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā. '''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita. Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti. '''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene. 14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi. '''Laimonis Blumbergs †''' (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Viesu nama "Stabulītes" saimnieks, Rasmas vīrs. Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja. '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs. Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai. Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu. Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga. Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies. Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva. 9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’. 10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju. '''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva. Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu. 16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi. '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa. Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā. 3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu. '''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā. 15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās. '''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa. Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu. '''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju. '''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu. Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā. '''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk. '''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā. '''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Aizbrauca no viesnīcas. '''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās. Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu. Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams. '''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) — Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs. '''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis. '''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva. Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ. '''"Asiņainā" Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl. '''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās. '''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks. '''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene. Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju. '''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna. Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu "Dejo savai pilsētai", kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām. '''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]]) — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā. '''Oksana Griščeņko''' (5. - 6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu "Uzliesmojums", kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca. '''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks. Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs. '''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka. Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni. Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā. '''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu. Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju. '''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā. Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā. Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore. '''Rasa Dimaitīte †''' (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja. 7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā. '''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama "Stabulītes" saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte. '''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu. '''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru. Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru. '''Rozālija''' "'''Roze'''" (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita. Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu. '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta. '''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA" istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene. Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par "Fišiņu". '''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta. Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju. '''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu. Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa. 9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības. '''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu. '''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu. Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma. Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās. '''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus. Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu. '''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene. Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu. 10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu. '''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola. Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu. Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru. Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci. '''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu. '''Sofija Hartmane †''' (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas. Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu. Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu. Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva. '''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt. Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru. Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu. Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž. Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa. Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus. Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu. '''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu. '''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls. '''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju. Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci. Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja. Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem. '''Teodors Grīnbergs †''' (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.''' '''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs. Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja. Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs. Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās. Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu. '''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14. - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā. Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba. Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja. Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās. 11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim. '''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās. '''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene. Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt. '''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā. '''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā. Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē. '''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu. '''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa. '''Visvaldis''' (12 -14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā. Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts. '''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja "Mare SPA" par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā. Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā. Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli. '''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji. '''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj. Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu. Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts. Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā. '''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona |Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona |Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona }} == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] 2vtfuem8c9tk22g87y5zrwj6ohwoe6f 4484497 4484320 2026-06-20T09:49:24Z Ytteroy 50392 /* Turpinājums */ 4484497 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība}} {{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}} {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks | color text = | image = File:UgunsGrēka titri.png | caption = "UgunsGrēka" logo | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = {{plainlist| * [[Inta Bernova]] 1.-15.sezonai * [[Gunta Kalniņa]] 1.-17.sezonai * [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17.sezonai }} | director = [[Inta Gorodecka]] | creative_director = | starring = {{plainlist| * [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss * [[Uldis Dumpis]] – Aivars * [[Ilze Vazdika]] – Milda * [[Egils Melbārdis]] – Gunārs * [[Regīna Devīte]] – Zenta }} <div class="mw-collapsible mw-collapsed" style="text-align:left; margin-top:0.2em;"> <div>'''Citi galvenie aktieri''' <span class="mw-collapsible-toggle-placeholder"></span></div> <div class="mw-collapsible-content"> {{plainlist| * [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza * [[Leons Krivāns]] – Miervaldis * [[Dita Lūriņa]] – Marta * [[Marija Bērziņa]] – Rita * [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto * [[Ilze Pukinska]] – Silvija * [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims * [[Zane Daudziņa]] – Helēna * [[Kristīne Nevarauska]] – Līga * [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksis * [[Aldis Siliņš]] – Donāts * [[Veronika Plotņikova]] – Serafima * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris * [[Indra Burkovska]] – Mirdza * [[Anita Kvāla]] – Solveiga * [[Anna Šteina]] – Kitija * [[Uldis Anže]] – Česlavs * [[Maija Doveika]] – Elizabete * [[Jūlija Ļaha]] – Santa * [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis * [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss * [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona * [[Normunds Bērzs]] – Cēzars * [[Artūrs Dīcis]] – Edijs * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva * [[Olga Dreģe]] – Lidija * [[Līga Zeļģe]] – Dana * [[Emīls Kivlenieks]] – Intars * [[Madars Zvagulis]] – Dāvids * [[Marija Linarte]] – Krista / Sandija * [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis * [[Jānis Āmanis]] – Mareks * [[Ance Muižniece]] – Annija * [[Āris Matesovičs]] – Kaspars }} </div> </div> | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = {{plainlist| * [[Mārtiņš Freimanis]] <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Gints Stankēvičs]] <small>(3.—10.sezona)</small> * [[Gunārs Kalniņš]] <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons|Arturs Šingirejs]] <small>(16.—17. sezona)</small> }} | opentheme = {{plainlist| * [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — "Mans neatklātais super NLO" <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Kaža (grupa)|Kaža]] — "Tici vai nē" <small>(3.—9. sezona)</small>{{efn|No 3. sezonas 17. sērijas līdz sezonas beigām (72. sērija) dziesmu kopā ar Kažu izpilda arī [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]].}} * [[Gunārs Kalniņš]] — "Divi vēji" <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons]] — "Tepat" <small>(16.—17. sezona)</small> }} | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 17<ref name="apollo.tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}</ref><ref name="delfi.lv">http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467</ref> | num_episodes = 1204 | list_episodes = | producer = [[Baiba Saleniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title="UgunsGrēka" producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}</ref> | executive_producer = | location = {{plainlist| * [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati) * Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons) }} | camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]]) | runtime = 24-53 minūtes | editor = Gunta Kalniņa | cinematography = | company = SIA "UgunsGrēks" | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = {{plainlist| * 1.—259. sērija: '''4:3''' * 260.—1204. sērija '''16:9''' }} | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = "[[Neprāta cena]]" | followed_by = "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]" | related = {{plainlist| * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Ūdensrēgs]]" * "[[UgunsGrēka draugu klubs]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" }} | website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/ | production_website = }} '''"UgunsGrēks"''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar "Atgriešanās" sezonu. "UgunsGrēks" ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam "[[Neprāta cena]]". "UgunsGrēks" tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā). Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar "Atgriešanās" sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. "UgunsGrēks" tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title="Ugunsgrēks" vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}</ref> 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — "[[Zentas brīvdienas]]". 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.<ref name="apollo.tvnet.lv" /><ref name="delfi.lv" /> Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}</ref> Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 30px; width:70px;" rowspan="2" | Skatītāji (vidēji) |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 55 | {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija) | 210 800<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.</ref> |- | '''2''' | 83 | {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija) | {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija) | 213 700<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.</ref> |- | '''3''' | 72 | {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija) | {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija) | 245 300<ref name="TNS2010">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.</ref> |- | '''4''' | 73 | {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija) | {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija) | 226 700<ref name="TNS2010"/> |- | '''5''' | 93 | {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija) | {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija) | 236 200<ref name="TNS2011">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.</ref> |- | '''6''' | 82 | {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija) | {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija) | 215 600<ref name="TNS2011"/> |- | '''7''' | 71 | {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija) | {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija) | 221 500<ref name="TNS2012">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''8''' | 60 | {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija) | {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija) | 213 800<ref name="TNS2012"/> |- | '''9''' | 68 | {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija) | {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija) | 194 700<ref name="TNS2013">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''10''' | 60 | {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija) | {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija) | 185 500<ref name="TNS2013"/> |- | '''11''' | 69 | {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija) | {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija) | 164 900<ref name="TNS2014">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.</ref> |- | '''12''' | 68 | {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija) | {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija) | 184 200<ref name="TNS2014"/> |- |'''13''' | 80 | {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija) | {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija) |190 000 |- |'''14''' |60 |2015. gada 7. septembrī (935. sērija) |2015. gada 17. decembrī (994. sērija) |190 032 |- |'''15''' |64 |2016. gada 1. februārī (995. sērija) |2016. gada 19. maijā (1058. sērija) |193 393 |- |'''16''' |70 |2016. gada 19. septembrī (1059. sērija) |2016. gada 30. decembrī (1128. sērija) |154 500 |- |'''17''' <ref name="apollo.tvnet.lv" /> |76 |2017. gada 30. janvārī (1129. sērija) |2017. gada 19. maijā (1204. sērija) | 183 200 |} == Viena diena "UgunsGrēkā" == "Viena diena "UgunsGrēkā"" ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena "UgunsGrēkā"|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}</ref> == Turpinājums == {{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}} Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, ''[[Go3]]'' 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu "UgunsGrēks. Atgriešanās". Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei Intai Gorodeckai piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību. ==Galvenie varoņi== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenie varoņi || style="background: #fdd" | otrā plāna aktieri || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="19"| |- ! style="width:4%;"| Aktieris ! style="width:4%;"| Tēli ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Freimanis]] | Oto Pētersons | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="6" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} * Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā * Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās. * 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks) == Tēli == {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane. Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi. Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā. Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca. '''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas. Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu. '''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas. '''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts. Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos. '''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene. '''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju. '''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas. '''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu. '''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) — bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas. '''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) — Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu. Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves. Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu. '''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka. '''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) — iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga. '''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos. '''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls. '''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu. '''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību. Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti. 9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. '''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju. Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību. Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība. 7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju. 8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu. 9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu. '''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku. Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota. Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja. Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt. Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati. '''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) — bijušais Pētersonu un "Mare SPA" viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu. Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja "Mare SPA" viesnīcā par administratoru. Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba. '''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa "juniora" īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā. 5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam. Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti. 8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu. '''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) — Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā. '''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) — uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās. Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī. '''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu. '''Edgars Pētersons †''' ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu. '''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) — arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs. Bija piekritis omes plānam savaldzināt Ievu, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Gandrīz viņas dēļ izdarīja pašnāvību, pārgriežot vēnas. Kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai gan bija laulātie. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Tika ar varu un bez iemesla ievietots psihiatriskajā klīnikā. Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu. '''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene. Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju. Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu. 5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti. Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm. Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu. Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē. 9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu. '''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā. Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās. '''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu. '''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts. '''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) — bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots. Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu. '''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) — precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas. Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni. '''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi. '''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls. '''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus. 3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu. 5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija. Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu. Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi. '''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava. Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības. Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu. Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu. '''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa. 7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti. '''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu. '''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra. '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās. '''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi. '''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule. Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj. 3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības. '''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām. Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par "Dočurku". '''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu. '''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu. '''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā. '''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu. '''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā. '''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās. '''Jānis Grīnbergs †''' (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) — Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis. Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu. Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva. '''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa "juniora" patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa. 7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj. Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis "juniors" nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu. 9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ. '''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls. '''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju. Neilgi strādāja "Mare SPA" par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par "Rusalačku". '''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) — viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete. '''Juris "Jurčiks" Strazdiņš †''' (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja. '''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]]) — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru. '''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju. '''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists. Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē. '''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas. '''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns. Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu. 5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā. '''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita. Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti. '''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene. 14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi. '''Laimonis Blumbergs †''' (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Viesu nama "Stabulītes" saimnieks, Rasmas vīrs. Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja. '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs. Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai. Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu. Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga. Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies. Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva. 9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’. 10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju. '''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva. Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu. 16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi. '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa. Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā. 3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu. '''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā. 15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās. '''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa. Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu. '''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju. '''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu. Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā. '''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk. '''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā. '''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Aizbrauca no viesnīcas. '''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās. Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu. Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams. '''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) — Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs. '''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis. '''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva. Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ. '''"Asiņainā" Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl. '''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās. '''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks. '''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene. Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju. '''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna. Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu "Dejo savai pilsētai", kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām. '''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]]) — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā. '''Oksana Griščeņko''' (5. - 6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu "Uzliesmojums", kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca. '''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks. Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs. '''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka. Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni. Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā. '''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu. Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju. '''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā. Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā. Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore. '''Rasa Dimaitīte †''' (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja. 7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā. '''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama "Stabulītes" saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte. '''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu. '''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru. Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru. '''Rozālija''' "'''Roze'''" (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita. Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu. '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta. '''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA" istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene. Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par "Fišiņu". '''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta. Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju. '''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu. Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa. 9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības. '''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu. '''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu. Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma. Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās. '''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus. Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu. '''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene. Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu. 10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu. '''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola. Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu. Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru. Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci. '''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu. '''Sofija Hartmane †''' (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas. Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu. Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu. Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva. '''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt. Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru. Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu. Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž. Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa. Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus. Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu. '''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu. '''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls. '''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju. Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci. Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja. Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem. '''Teodors Grīnbergs †''' (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.''' '''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs. Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja. Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs. Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās. Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu. '''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14. - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā. Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba. Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja. Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās. 11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim. '''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās. '''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene. Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt. '''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā. '''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā. Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē. '''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu. '''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa. '''Visvaldis''' (12 -14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā. Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts. '''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja "Mare SPA" par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā. Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā. Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli. '''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji. '''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj. Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu. Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts. Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā. '''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona |Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona |Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona }} == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] 0j3me1v4sst7f7jhqntrwyeviizegjs 0 128693 4484358 4216519 2026-06-19T18:38:01Z Gustavsbluss24 128810 /* */ 4484358 wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} {{noformējums+}} '''Bauskas Centrālā bibliotēka''' ir [[Bauskas novads|Bauskas novada]] kultūras, izglītības un informācijas patstāvīgā iestāde, kuras darbības mērķis ir iedzīvotāju bibliotekārā, bibliogrāfiskā un informacionālā apkalpošana. Bauskas CB veic reģiona galvenās bibliotēkas funkcijas Bauskas novada pašvaldību bibliotēkām saskaņā ar [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] Padomes 2001.gada 15.novembra lēmumu „Par rajona Centrālo bibliotēku (prot. N1.12 2.p.), Bauskas pilsētas Domes 2001.gada 22.novembra lēmumu „Par Bauskas rajona pašvaldības iestādes „Rajona Centrālā bibliotēka” pārņemšanu” un Latvijas Bibliotēku padomes apstiprināto akreditācijas atzinumu (2007. gada 18. janvāra sēdes lēmums). Tā atrodas Bauskā pie Bauskas kultūras centra bet drīz pārvākies pretī Bauskas Valsts ģimnāzija == Direktori == * 1922. - 1945. Jānis Rūsis * 1951. - 1958. Ausma Saulinska * 1958. - 1975. Lauma Kastiņa * 1975. - 1998. Leontīne Zariņa * 1998. - 2018. Baiba Tormane == Vēsture == Bauskas pilsētas bibliotēka tika nodibināta 1922.gadā. Bibliotēka atradās Pils (tagad Plūdoņa) ielā 19, pilsētas Domes ēkā. Kaut arī 1925.gadā Bauskā bija tikai nedaudz vairāk par 5 tūkstošiem iedzīvotāju, pilsētā darbojās 5 bibliotēkas. Kara laikā pilsētas bibliotēkas ēka tika sagrauta, un vēlāk izvietota uz pilsētas Kultūras nama (tagad Tautas nama) telpās. Arī šobrīd Bauskas Centrālā bibliotēka atrodas Bauskas Tautas nama telpās. == Struktūra == Bibliotēkas struktūru veido: * Abonements * Specializētā lasītava * Interneta un periodikas lasītava * Informācijas resursu attīstības nodaļa == Krājums == Krājumi latviešu, krievu, angļu, vācu, lietuviešu valodās. Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas personīgā bibliotēka no ASV (nosūtītājs - testamenta izpildītājs Gvido Augusts). Rakstnieka Nikolaja Kalniņa kolekcija no 2005.gada aprīļa - sūtītājs Mirdza Kalniņa (ASV). == Datubāzes == Bauskas Centrālā bibliotēka piedāvā dažādas datubāzes, kas izmantojamas bez maksas: * Letonika * NAIS * EBSCO * LURSOFT == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bauskasbiblioteka.lv/ Bauskas centrālā bibliotēka] [[Kategorija:Bauska]] [[Kategorija:Latvijas bibliotēkas]] pvn1yvnoxt25ucl2rusx5c8tumn1iqa 4484364 4484358 2026-06-19T18:51:06Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Gustavsbluss24|Gustavsbluss24]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4216519 wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} {{noformējums+}} '''Bauskas Centrālā bibliotēka''' ir [[Bauskas novads|Bauskas novada]] kultūras, izglītības un informācijas patstāvīgā iestāde, kuras darbības mērķis ir iedzīvotāju bibliotekārā, bibliogrāfiskā un informacionālā apkalpošana. Bauskas CB veic reģiona galvenās bibliotēkas funkcijas Bauskas novada pašvaldību bibliotēkām saskaņā ar [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] Padomes 2001.gada 15.novembra lēmumu „Par rajona Centrālo bibliotēku (prot. N1.12 2.p.), Bauskas pilsētas Domes 2001.gada 22.novembra lēmumu „Par Bauskas rajona pašvaldības iestādes „Rajona Centrālā bibliotēka” pārņemšanu” un Latvijas Bibliotēku padomes apstiprināto akreditācijas atzinumu (2007. gada 18. janvāra sēdes lēmums). == Direktori == * 1922. - 1945. Jānis Rūsis * 1951. - 1958. Ausma Saulinska * 1958. - 1975. Lauma Kastiņa * 1975. - 1998. Leontīne Zariņa * 1998. - 2018. Baiba Tormane == Vēsture == Bauskas pilsētas bibliotēka tika nodibināta 1922.gadā. Bibliotēka atradās Pils (tagad Plūdoņa) ielā 19, pilsētas Domes ēkā. Kaut arī 1925.gadā Bauskā bija tikai nedaudz vairāk par 5 tūkstošiem iedzīvotāju, pilsētā darbojās 5 bibliotēkas. Kara laikā pilsētas bibliotēkas ēka tika sagrauta, un vēlāk izvietota uz pilsētas Kultūras nama (tagad Tautas nama) telpās. Arī šobrīd Bauskas Centrālā bibliotēka atrodas Bauskas Tautas nama telpās. == Struktūra == Bibliotēkas struktūru veido: * Abonements * Specializētā lasītava * Interneta un periodikas lasītava * Informācijas resursu attīstības nodaļa == Krājums == Krājumi latviešu, krievu, angļu, vācu, lietuviešu valodās. Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas personīgā bibliotēka no ASV (nosūtītājs - testamenta izpildītājs Gvido Augusts). Rakstnieka Nikolaja Kalniņa kolekcija no 2005.gada aprīļa - sūtītājs Mirdza Kalniņa (ASV). == Datubāzes == Bauskas Centrālā bibliotēka piedāvā dažādas datubāzes, kas izmantojamas bez maksas: * Letonika * NAIS * EBSCO * LURSOFT == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bauskasbiblioteka.lv/ Bauskas centrālā bibliotēka] [[Kategorija:Bauska]] [[Kategorija:Latvijas bibliotēkas]] 2xp7fwpxf5b1ndupo3uu8jhk9cd78v2 0 132488 4484352 4204025 2026-06-19T18:24:15Z Meistars Joda 781 4484352 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1510. gadu|1510 (nozīmju atdalīšana)|1510}} {{Gadu navigācija|1510}} {{Gada citi notikumi|1510}} {{Gads citos kalendāros|1510}} '''1510. gads''' ({{Rom sk gadam|1510}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * Janvāris — Anglijas karaļa [[Henrijs VII|Henrija VII]] sieva [[Aragonas Katrīna]] laida pasaulē savu pirmo bērnu, nedzīvu meitenīti. * [[27. februāris]] — [[portugāļi]] iekaroja [[Goa]] teritoriju [[Indija|Indijā]]. === Nezināms datums === * [[Maskavija]]s lielkņazs [[Vasilijs III Ivanovičs]] iekaroja [[Pleskava|Pleskavu]]. * Tika izgudrots [[kabatas pulkstenis]]. * [[Tomass Mors]] kļuva par Londonas šerifu. == Dzimuši == * ''nezināms datums'' ** [[Ambroāzs Parē]], franču ķirurgs (miris [[1590]].) * ''iespējams, dzimis šajā gadā'' ** [[Mikaels Agrikola]] (''Mikael Agricola''), somu garīdznieks (miris [[1557]].) ** [[Džons Nokss]], skotu garīdznieks (miris [[1572]].) == Miruši == * [[17. maijs]] — [[Sandro Botičelli]], itāļu gleznotājs (dzimis [[1445]].) * [[31. decembris]] — [[Bianka Marija Sforca]], Svētās Romas impērijas ķeizara Maksimiliāna I sieva (dzimusi [[1472]].) * ''nezināms datums'' ** [[Džordžone]], itāļu gleznotājs (dzimis [[1477]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1510. gads| ]] tf7qhjc7bp5paf7mdtcxazrzlz25ecj 0 132596 4484349 4204038 2026-06-19T18:21:13Z Meistars Joda 781 4484349 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1504. gadu|1504 (nozīmju atdalīšana)|1504}} {{Gadu navigācija|1504}} {{Gada citi notikumi|1504}} {{Gads citos kalendāros|1504}} '''1504. gads''' ({{Rom sk gadam|1504}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * [[31. marts]] — [[Spānija]] ar [[Francija|Franciju]] noslēdza [[pamiers|pamieru]]. * [[8. septembris]] — [[Florence|Florencē]] tika atklāta [[Mikelandželo]] skulptūra "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]". === Nezināms datums === * [[moguli|mogulu]] valdnieks [[Babūrs]] iekaroja [[Kabula|Kabulu]]. * [[Aragona]]s karalis [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinands II]] kļuva par [[Neapole]]s karali kā Ferdinands III. * [[Kristofors Kolumbs]] atgriezās Spānijā no sava ceturtā ceļojuma, kura laikā viņš izpētīja Ziemeļamerikas krastu no [[Beliza]]s līdz [[Panama]]i. == Dzimuši == * [[17. janvāris]] — [[Pijs V]], Romas pāvests (miris [[1572]].) * ''nezināms datums'' ** [[Džons Dadlijs]], angļu ģenerālis, admirālis un politiķis, kā arī Anglijas karaļa Eduarda VI reģents (miris [[1553]].) * ''iespējams'' ** [[Jakobs Arkadelts]], flāmu komponists (miris [[1568]].) == Miruši == * [[2. jūlijs]] — [[Stefans Lielais]] (''Ștefan cel Mare''), Moldovas princis (dzimis [[1433]].) * [[26. novembris]] — [[Izabella I (Kastīlija)|Kastīlijas Izabella]] (''Isabel I de Castilla''), Kastīlijas un Leonas karaliene (dzimusi [[1451]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1504. gads| ]] gz12lsoi7pt64bizv9877wd8dah3ab4 0 132682 4484348 4204041 2026-06-19T18:19:31Z Meistars Joda 781 4484348 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1501. gadu|1501 (nozīmju atdalīšana)|1501}} {{Gadu navigācija|1501}} {{Gada citi notikumi|1501}} {{Gads citos kalendāros|1501}} '''1501. gads''' ({{Rom sk gadam|1501}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == === Maijs === * [[20. maijs]] — portugāļu jūrasbraucējs [[Žoau da Nova]] atklāja [[Debesbraukšanas sala|Debesbraukšanas salu]]. === Novembris === * [[14. novembris]] — Velsas princis [[Artūrs Tjūdors]] apprecēja Spānijas princesi [[Aragonas Katrīna|Aragonas Katrīnu]]. ===Decembris === * [[12. decembris]] — par [[Polijas karalis|Polijas karali]] kļuva [[Aleksandrs Jagellons]]. === Nezināms datums === * [[Francija]]s karalis [[Luijs XII Valuā]] iekaroja [[Milāna|Milānu]]. * [[Angļi]] un [[portugāļi]] organizēja ekspedīciju uz [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendu]]. * [[Mikelandželo]] uzsāka darbu pie slavenās skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]". * Krievijas cars [[Ivans III]] iekaroja [[Lietuva|Lietuvu]]. * [[Irāna]]s ziemeļos tika dibināta [[Sefevīdi|Sefevīdu]] karaliste. == Dzimuši == * [[6. maijs]] — [[Marcels II]] (''Marcellus II''), Romas pāvests (miris [[1555]].) * [[18. jūlijs]] — [[Izabela Habsburga]], Dānijas karaliene (mirusi [[1526]].) * [[24. septembris]] — [[Džirolamo Kardāno]] (''Gerolamo Cardano''), itāļu matemātiķis, ārsts un astrologs (miris [[1576]].) * ''iespējams'' ** [[Anna Boleina]], Anglijas karaļa Henrija VIII otrā sieva (mirusi [[1536]].) == Miruši == * [[3. janvāris]] — [[Ališers Navoji]], Centrālāzijas politiķis, mistiķis, valodnieks, gleznotājs un dzejnieks (dzimis [[1441]].) * [[17. jūnijs]] — [[Jans I Olbrahts]], Polijas karalis (dzimis [[1459]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1501. gads| ]] s1pw2uibc2gyttcs0sq0ntjuma3pdfn 0 132986 4484354 4204021 2026-06-19T18:27:06Z Meistars Joda 781 4484354 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1512. gadu|1512 (nozīmju atdalīšana)|1512}} {{Gadu navigācija|1512}} {{Gada citi notikumi|1512}} {{Gads citos kalendāros|1512}} '''1512. gads''' ({{Rom sk gadam|1512}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == === Aprīlis === * [[11. aprīlis]] — franči pie [[Ravenna]]s mūriem sakāva [["Svētās līga"|"Svētās līgas"]] karaspēku. === Oktobris === * [[19. oktobris]] — [[Mārtiņš Luters]] kļuva par [[teoloģija]]s doktoru. === Novembris === * [[1. novembris]] — [[Siksta kapela|Siksta kapelā]] pirmo reizi interesenti varēja apskatīt [[Mikelandželo]] gleznotos griestus. === Nezināms datums === * Spāņu jūrasbraucējs [[Huans Ponse de Leons]] atklāja [[Tērksas un Kaikosas]]. * [[Selims I]] kļuva par [[Osmaņu impērija]]s sultānu. * [[Moldāvija]] kļuva par [[Osmaņu impērija]]s vasaļvalsti. * [[Nikolajs Koperniks]] uzrakstīja darbu ''[[Commentariolus]]'', kur tika izklāstīta teorija par to, ka [[Saules sistēma]]s centrā atrodas [[Saule]], nevis [[Zeme]], kā tika uzskatīts iepriekš. * Aragonas karalis [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinands II]] iekaroja [[Navarra|Navarru]]. == Dzimuši == * [[5. marts]] — [[Gerhards Merkators]] (''Gerardus Mercator''), flāmu kartogrāfs (miris [[1594]].) * [[10. aprīlis]] — [[Džeimss V Stjuarts]], Skotijas karalis (miris [[1542]].) * ''datums nezināms'' ** [[Anna Boleina]], Anglijas karaliene, Henrija VIII otrā sieva (mirusi [[1536]].) == Miruši == * [[22. februāris]] — [[Amerigo Vespuči]], itāļu tirgotājs un kartogrāfs, Jaunās pasaules atklājējs (dzimis [[1454]].) * [[26. maijs]] — [[Bajezids II]], Osmaņu impērijas sultāns (dzimis [[1447]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1512. gads| ]] j37i10riytxt0zblvfek5qvronvn9gn 0 133607 4484249 3833396 2026-06-19T12:18:45Z Meistars Joda 781 4484249 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1451}} {{Gads citos kalendāros|1451}} '''1451. gads''' ({{Rom sk gadam|1451}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == * [[3. februāris]] — [[Mehmeds II]] otro reizi kļuva par [[Osmaņu impērija]]s sultānu. === Nezināms datums === * Tika dibināta [[Glāzgovas universitāte]]. == Dzimuši == * [[22. aprīlis]] — [[Izabella I (Kastīlija)|Kastīlijas Izabella]] (''Isabel I de Castilla''), Kastīlijas un Leonas karaliene (mirusi [[1504]].) * iespējams, [[31. oktobris]] — [[Kristofors Kolumbs]], itāļu jūrasbraucējs (miris [[1506]].) * datums nezināms - [[Bartolomeu Diašs]] (''Bartolomeu Dias''), portugāļu jūrasbraucējs (miris [[1500]].) == Miruši == * [[3. februāris]] — [[Murads II]], Osmaņu impērijas sultāns (dzimis [[1404]].) * [[11. jūlijs]] — [[Ceļes Barbara]] (''Barbara von Cilli''), Svētās Romas imperatore - konsorte (dzimusi [[1392]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1451. gads| ]] 564pt94qnldjf0rp1adboui01bjw4g7 0 134325 4484346 4206255 2026-06-19T18:16:20Z Meistars Joda 781 4484346 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Aleksandrs Jagellons | vārds_orģ = ''Aleksander Jagiellończyk'' | attēls =Alexander von Polen.jpg | amats =[[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkungs]] | term_sākums = [[1492]]. gads | term_beigas = [[1506]]. gads, {{dat|1492|07|30|}},<br />(kronēts [[Viļņas katedrāle]], [[Viļņa]]) | priekštecis =[[Kazimirs IV Jagellons]] | pēctecis =[[Sigismunds I Vecais]] | amats2 =[[Polijas karalis]] | term_sākums2 = [[1501]]. gads | term_beigas2 = [[1506]]. gads, {{dat|1501|12|12|}},<br />(kronēts [[Vāvelas katedrāle]], [[Krakova]]) | priekštecis2 =[[Jans I Olbrahts]] | pēctecis2 =[[Sigismunds I Vecais]] | dzim_dati ={{dat|1461|08|5}} | dzim_vieta =[[Krakova]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas karaliste]]<br />({{POL}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{dat|1506|08|19}} | mir_vieta =[[Viļņa]], [[Lietuvas lielkņaziste]]<br />({{LTU}}) | tēvs =[[Kazimirs IV Jagellons]] | māte =[[Elizabete Habsburga|Austrijas Elizabete]] | dinastija =[[Jagellonu dinastija]] | dzīvesb =[[Maskavijas Helēna]] | bērni = | reliģija =[[katolisms]] | apglabāts =[[Viļņas katedrāle]], [[Viļņa]], {{LTU}} | paraksts = | piezīmes = }} '''Aleksandrs Jagellons''' (arī '''Aleksandrs Jagellončiks''', '''Aleksandrs Jagelonietis''', '''Aleksandrs Jagailietis''') ({{val-pl|Aleksander Jagiellończyk}}), [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] '''Aleksandrs I''' ({{val-lt|Aleksandras Jogailaitis}}, {{val-be|Аляксандр Ягелончык}}; dzimis {{dat|1461|08|5}}, miris {{dat|1506|08|19}}) bija [[Jagellonu dinastija]]s [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkungs]] no 1492. līdz 1506. gadam un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karalis]] no 1501. līdz 1506. gadam. 1501. gadā viņš noslēdza aizsardzības un sadarbības līgumu uz 10 gadiem starp [[Livonijas konfederācija|Livonijas konfederāciju]] un Lietuvas dižkunigaitiju. == Dzīvesgājums == Aleksandrs bija [[Jagailis|Jagaiļa]] mazdēls, Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimira IV]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara [[Albrehts II Hābsburgs|Albrehta II]] meitas [[Elizabete Habsburga|Austrijas Elizabete]]s ceturtais dēls. Pēc tēva nāves viņš 1492. gadā tika ievēlēts par Lietuvas dižkungu un turpināja [[Lietuvas-Maskavijas karš (1487—1494)|Lietuvas karu ar Maskaviju (1487—1494)]] par virsvadību [[austrumslāvi|austrumslāvu]] apdzīvotajās kņazistēs. Pēc militārajām neveiksmēm dižkungs Aleksandrs 1493. gada martā vērsās pēc palīdzības pie sava brāļa Polijas karaļa [[Jans I Olbrahts|Jana I Olbrahta]], bet to nesagaidījis, 1494. gada janvārī uzsāka miera sarunas ar Maskavijas lielkņazu [[Ivans III|Ivanu III]]. Miera sarunu laikā Aleksandrs piekrita atteikties no Lietuvas pretenzijām uz Novgorodu, bet apmaiņā pret to prasīja Maskavijas piekrišanu Lietuvas dominancei [[Livonijas konfederācija]]s zemēs. Savukārt Ivans III pieprasīja Lietuvas dižkunigaitijai atteikties no [[Smoļenska]]s un [[Brjanska]]s. 1494. gada 5. februārī Aleksandrs atteicās no visām prasībām uz Novgorodu, Pleskavu un Tveru un atdeva Ivanam III daļu no agrāk Lietuvai pakļautajām [[Oka]]s augšteces kņazistēm. [[File:Seal of Aleksandras Jogailaitis with the Polish Eagle, Lithuanian Vytis (Waykimas) and other coats of arms, 1504.jpg|thumb|left|160px|Aleksandra Jagelona zīmogs, 1504. gads]] Pēc miera līguma noslēgšanas Aleksandrs 1495. gadā salaulājās ar [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] meitu Helēnu. Tomēr jau 1500. gadā atsākās karš ar Ivanu III un tā sabiedrotajiem Krimas hanu Mengli I Gireju un Moldovas gospodaru Stefanu. 1500. gada 14. jūlijā Lietuvas armija cieta smagu sakāvi kaujā pie Vedrošas un 1501. gada janvārī Aleksandrs noslēdza militāru savienību ar Livonijas konfederāciju. Pēc vecākā brāļa nāves 1501. gada 12. decembrī Aleksandrs tika kronēts par Polijas karali ar noteikumu, ka noteicošā vara nokļuva Polijas Senāta rokās. Neraugoties uz iepriekšēju vienošanos Aleksandrs nepiedalījās karagājienā pret krieviem 1502. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] izcīnīja uzvaru [[Kauja pie Smoļinas|Kaujā pie Smoļinas]]. Pēc atkārtotām militārām neveiksmēm Aleksandrs bija spiests 1503. gada miera līgumā atteikties no plašām teritorijām par labu Maskavijai. 1505. gadā Senāta sēdē Radomā karaļa Aleksandra vara ar ''Nihil novi'' ("nekā jauna") likumu tika vēl vairāk ierobežota, liekot pamatus vēlākajai Polijas-Lietuvas muižnieku republikai, kurā galvenie lēmumi tika pieņemti Seima balsojumā. Karalis Aleksandrs mira 45 gadu vecumā Viļņā un tika apglabāts Viļņas katedrālē, par pēcteci kļuva viņa jaunākais brālis [[Sigismunds I Vecais]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100924021125/http://www.agad.archiwa.gov.pl/prezentacje/pieczecie_krolewskie/index.html Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Jagaiļa dzimtas valdnieki}} {{amatu secība|pirms = [[Jans I Olbrahts]]|virsraksts = [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karalis]]|periods = 1501 — 1506|pēc = [[Sigismunds I Vecais]]}} {{amatu secība|pirms = [[Kazimirs IV Jagellons]]|virsraksts = [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas lielkņazs]]|periods = 1492 — 1506|pēc = [[Sigismunds I Vecais]]}} {{kastes beigas}} {{Polijas monarhi}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jagellons, Aleksandrs}} [[Kategorija:Polijas valdnieki]] [[Kategorija:Jagellonu dinastija]] [[Kategorija:Lietuvas dižkunigaiši]] [[Kategorija:1461. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1506. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mazpolijas vojevodistē dzimušie]] izivjwqax6o6eyd1ft3p691uls78brs 0 136081 4484444 4482741 2026-06-20T04:54:28Z Biafra 13794 atj. 4484444 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Arvils Ašeradens | attēls = Arvils Ašeradens 2022.jpg | att_izm = | apraksts = Arvils Ašeradens 2022. gadā | amats = [[Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas finanšu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas = {{dat|2026|05|28|N|}} | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Jānis Reirs]] | pēctecis = [[Māris Kučinskis]] | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2022|12|14|N|}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Egils Levits]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | term_sākums3 = {{dat|2026|6|4|N|}} | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = [[Andris Kulbergs]] | amats4 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2018|11|6|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2022|11|1|N|}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2017|6|22|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2018|11|6|N|}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | amats6 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2011|11|3|N|}} | term_beigas6 = {{dat|2014|1|23|N|}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers6 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|2010|11|2|N|}} | term_beigas7 = {{dat|2011|10|16|N|}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | prezidents7 = [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | amats8 = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]] | term_sākums8 = {{dat|2016|2|11|N|}} | term_beigas8 = {{dat|2019|1|23|N|}} | prezidents8 = [[Raimonds Vējonis]] | premjers8 = [[Māris Kučinskis]] | priekštecis8 = [[Dana Reizniece-Ozola]] | pēctecis8 = [[Ralfs Nemiro]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|12|30}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Pilsoniskā savienība]] <small>(2010-2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Anita Kehre (šķīrušies)<br />[[Evita Ašeradena]] (kopš 2015) | profesija = [[politiķis]], [[uzņēmējs]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] }} '''Arvils Ašeradens''' (dzimis {{dat|1962|12|30}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]]. Šobrīd ir partijas "[[Vienotība]]" un apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" biedrs, bijis partijas valdes priekšsēdētājs. Bijis vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, šobrīd darbojas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Iepriekš bijis arī [[Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs|Ministru prezidenta biedrs]], [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] un [[Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums|finanšu ministrs]]. Pirms darbības sākuma politikā bija uzņēmējs, preses izdevējs, ilggadējs mediju grupas "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" valdes priekšsēdētājs. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1962|12|30||bez}} [[Rīga|Rīgā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Valdes sastāvs 2009/2010 | publisher = LPIA | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.lpia.lv/?id=2833}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Arvils Ašeradens | publisher = Pilsoniskā savienība | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280159115 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101109065832/http://pilsoniska-savieniba.lv/ | archivedate = {{dat|2010|11|09||bez}} }}</ref> pēc vecāku šķiršanās kopā ar māti dzīvoja [[Ķengarags|Ķengaragā]].<ref>[https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/lepns-apmierinats-drusku-domigs-15754 Lepns, apmierināts, drusku domīgs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230101140342/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/lepns-apmierinats-drusku-domigs-15754 |date={{dat|2023|01|01||bez}} }} rigaslaiks.lv 2000. gada oktobrī</ref> Mācījās [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolā]] un studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas fakultātē]], ko absolvējis 1986. gadā ar specializāciju ekonomiskajā ģeogrāfijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/darbinieks/arvils-aseradens?utm_source=chatgpt.com|title=Arvils Ašeradens {{!}} Finanšu ministrija|website=www.fm.gov.lv|access-date=2025-01-22|language=lv}}</ref> No 1986. līdz 1989. gadam darbojās informācijas aģentūrā [[LATINFORM]] (vēlāk LETA) kā fotoreportieris un redaktora vietnieks. No 1989. līdz 1990. gadam bija [[Latvijas Tautas fronte]]s laikraksta "[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]" komercdirektors. No 1990. līdz 2009. gadam darbojās laikrakstā "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" kā direktors un AS "Diena" valdes priekšsēdētājs, SIA "[[Dienas Bizness|Laikraksts Dienas bizness]]" valdes loceklis, SIA poligrāfijas grupas "Mūkusala" valdes priekšsēdētājs, SIA "[[Kauno diena]]" valdes loceklis, SIA "Reģionālā prese Diena" valdes priekšsēdētājs, SIA "[[Dienas žurnāli]]" valdes priekšsēdētājs. == Politiskā darbība == 2010. gada sākumā A. Ašeradens pievienojās partijai "[[Pilsoniskā savienība]]" (PS).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Bijušais AS 'Diena' prezidents Ašeradens iestājas PS | publisher = Delfi | date = 2010.01.11. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/bijusais-as-diena-prezidents-aseradens-iestajas-ps.d?id=29189635}}</ref> Pēc tam, kad partija iesaistījās apvienības "[[Vienotība]]" izveidē, A. Ašeradens kļuva par vienu no pieciem PS pārstāvjiem apvienības valdē. Tāpat viņš kļuva par partijas vēlēšanu kampaņas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par 'Vienotības' valdes priekšsēdētāju ievēl Kristovski | publisher = Delfi | date = 2010.03.16. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-vienotibas-valdes-priekssedetaju-ievel-kristovski.d?id=30639573}}</ref> Maijā A. Ašeradenu ievēlēja PS valdē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vaidere zaudē vietu PS valdē; ievēl Ašeradenu | publisher = Delfi | date = 2010.05.15. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vaidere-zaude-vietu-ps-valde-ievel-aseradenu.d?id=31901087}}</ref> Tajā pašā gadā A. Ašeradens kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]]. Viņu iekļāva "Vienotības" sarakstā Vidzemes vēlēšanu apgabalā ar ceturto numuru.<ref name="vien">{{Tīmekļa atsauce|title=Arvils Ašeradens|publisher=Vienotība|accessdate=2010.12.27|url=http://www.vienotiba.lv/arvils_aseradens|archive-date={{dat|2017|04|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170424180544/http://www.vienotiba.lv/arvils_aseradens}}</ref> Apvienība vēlēšanās ieguva visvairāk mandātu (33) un arī A. Ašeradens iekļuva jaunajā Saeimas sasaukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Paziņo oficiālos Saeimas vēlēšanu rezultātus | publisher = Delfi | date = 2010.10.18. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pazino-oficialos-saeimas-velesanu-rezultatus.d?id=34691823}}</ref> Pēc ievēlēšanas Saeimā no 2010. gada 2. novembra līdz 2011. gada 17. oktobrim viņš bija [[10. Saeima]]s deputāts, Pieprasījumu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja vietnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Arvils Ašeradens | publisher = Saeima | accessdate = 2010.12.27 | url = http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima10_depweb_public.nsf/0/EFD28FDF15CD1000C22577BC0021BAEA?OpenDocument&lang=LV}}</ref> 2011. gada [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas Saeimas vēlēšanās]] viņš kandidēja "[[Vienotība]]s" sarakstā un drīz pēc Saeimas darba sākuma kļuva par deputātu [[Artis Pabriks|Arta Pabrika]] vietā, kurš nolika mandātu uz laiku, kamēr strādāja valdībā. No 2011. gada 17. oktobra līdz 2014. gada 4. novembrim darbodamies [[11. Saeima|11. Saeimā]], Ašeradens bija Zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja vietnieks un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklis, kā arī Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā, taču viņu neievēlēja. Pēc jaunās valdības darba sākuma apstiprināts par [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. Amatu ieņēma no 2014. gada 5. novembra līdz 2016. gada 11. februārim. 2016. gada 11. februārī A. Ašeradens kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs|Ministru prezidenta biedru]] un [[Latvijas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministru]] [[Kučinska Ministru kabinets|Māra Kučinska valdībā]], viņš aizsāka darbu pie obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas, kā arī gāzes tirgus liberalizācijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/aseradens-lidz-1.-augustam-jabut-ricibas-planam-oik-atcelsanai-14194855|title=Ašeradens: Līdz 1. augustam jābūt rīcības plānam OIK atcelšanai|access-date=2018-06-12}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/gazes-tirgus-iesupojas-tikai-pamazam-14177718|title=Gāzes tirgus iešūpojas tikai pamazām|access-date=2018-06-12}}</ref> A. Ašeradens tiek kritizēts par to, ka Ekonomikas ministrija uzsāka pārbaudes koģenerācijas stacijās tikai tad, kad medijos tika publicēta informācija par krāpniecību, un tā piesaistīja sabiedrības uzmanību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ministrija-kogeneracijas-stacijas-konstate-parkapumus-vaino-uznemumu-sadales-tikls.a255626/|title=Ministrija koģenerācijas stacijās konstatē pārkāpumus; vaino uzņēmumu «Sadales tīkls»|access-date=2018-06-12|language=lv}}</ref> 2017. gada augustā viņu ievēlēja par partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju (šo amatu ieņēma līdz 2025. gadam). [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā ievēlēts par [[13. Saeima|Saeimas]] deputātu no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]". Kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču viņu neievēlēja. 2022. gadā [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Decembrī apstiprināts par [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 15. septembrī atkārtoti apstirpināts par finanšu ministru [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. 2026. gada jūnijā, pēc valdības demisijas, A. Ašeradens atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. == Privātā dzīve == 2015. gadā apprecējies ar [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātra]] direktori [[Evita Ašeradena|Evitu Ašeradenu]] (šī ir otrā laulība, pirmā sieva Anita Kehre, [[Ojārs Kehris|Ojāra Kehra]] māsa). Ir 4 bērni. Brīvajā laikā nodarbojas ar [[burāšana|burāšanu]] un ir Latvijas Zēģelētāju savienības valdes loceklis.<ref name="zirnis">{{Ziņu atsauce|title=Ašeradena trīs mūži|first=Egīls|last=Zirnis|publisher=SestDiena|date=2009. gada 12. jūlijā|accessdate=2010. gada 27. decembrī|url=http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/aseradena-tris-muzi}}</ref><ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce|title=Arvils Ašeradens|publisher=CVK|accessdate=2010.12.27|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=90378639333|archive-date={{dat|2021|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210604085655/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=90378639333}}</ref> == Apbalvojumi == 2007. gadā apbalvots ar V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ordeņu kapitula paziņojums par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu | publisher = president.lv | date = 2007.03.27. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=10916 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170917033353/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=10916 | archivedate = {{dat|2017|09|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170917033353/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=10916 |date={{dat|2017|09|17||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Arvils Ašeradens}} * {{tviteris|aseradens}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Dana Reizniece-Ozola]] | virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2016|2|11|N}} — {{dat|2019|1|23|N}} | pēc = [[Ralfs Nemiro]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Reirs]] | virsraksts = [[Latvijas finanšu ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2026|5|28|N}} | pēc = [[Māris Kučinskis]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Ministru kabinets |list1 = {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{Kučinska Ministru kabinets}} }} {{14. Saeima}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ašeradens, Arvils}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]] [[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] i4x86033kjkxgj700kv7bkik34302rt 4484446 4484444 2026-06-20T04:56:34Z Biafra 13794 /* Politiskā darbība */ 4484446 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Arvils Ašeradens | attēls = Arvils Ašeradens 2022.jpg | att_izm = | apraksts = Arvils Ašeradens 2022. gadā | amats = [[Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas finanšu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2022|12|14|N|}} | term_beigas = {{dat|2026|05|28|N|}} | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Jānis Reirs]] | pēctecis = [[Māris Kučinskis]] | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas2 = {{dat|2022|12|14|N|}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Egils Levits]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | term_sākums3 = {{dat|2026|6|4|N|}} | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = [[Andris Kulbergs]] | amats4 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2018|11|6|N|}} | term_beigas4 = {{dat|2022|11|1|N|}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2017|6|22|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2018|11|6|N|}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | amats6 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2011|11|3|N|}} | term_beigas6 = {{dat|2014|1|23|N|}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers6 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|2010|11|2|N|}} | term_beigas7 = {{dat|2011|10|16|N|}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | prezidents7 = [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | amats8 = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]] | term_sākums8 = {{dat|2016|2|11|N|}} | term_beigas8 = {{dat|2019|1|23|N|}} | prezidents8 = [[Raimonds Vējonis]] | premjers8 = [[Māris Kučinskis]] | priekštecis8 = [[Dana Reizniece-Ozola]] | pēctecis8 = [[Ralfs Nemiro]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|12|30}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Pilsoniskā savienība]] <small>(2010-2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Anita Kehre (šķīrušies)<br />[[Evita Ašeradena]] (kopš 2015) | profesija = [[politiķis]], [[uzņēmējs]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] }} '''Arvils Ašeradens''' (dzimis {{dat|1962|12|30}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]]. Šobrīd ir partijas "[[Vienotība]]" un apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" biedrs, bijis partijas valdes priekšsēdētājs. Bijis vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, šobrīd darbojas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Iepriekš bijis arī [[Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs|Ministru prezidenta biedrs]], [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] un [[Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums|finanšu ministrs]]. Pirms darbības sākuma politikā bija uzņēmējs, preses izdevējs, ilggadējs mediju grupas "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" valdes priekšsēdētājs. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1962|12|30||bez}} [[Rīga|Rīgā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Valdes sastāvs 2009/2010 | publisher = LPIA | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.lpia.lv/?id=2833}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Arvils Ašeradens | publisher = Pilsoniskā savienība | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280159115 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101109065832/http://pilsoniska-savieniba.lv/ | archivedate = {{dat|2010|11|09||bez}} }}</ref> pēc vecāku šķiršanās kopā ar māti dzīvoja [[Ķengarags|Ķengaragā]].<ref>[https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/lepns-apmierinats-drusku-domigs-15754 Lepns, apmierināts, drusku domīgs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230101140342/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/lepns-apmierinats-drusku-domigs-15754 |date={{dat|2023|01|01||bez}} }} rigaslaiks.lv 2000. gada oktobrī</ref> Mācījās [[Rīgas 72. vidusskola|Rīgas 72. vidusskolā]] un studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas fakultātē]], ko absolvējis 1986. gadā ar specializāciju ekonomiskajā ģeogrāfijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/darbinieks/arvils-aseradens?utm_source=chatgpt.com|title=Arvils Ašeradens {{!}} Finanšu ministrija|website=www.fm.gov.lv|access-date=2025-01-22|language=lv}}</ref> No 1986. līdz 1989. gadam darbojās informācijas aģentūrā [[LATINFORM]] (vēlāk LETA) kā fotoreportieris un redaktora vietnieks. No 1989. līdz 1990. gadam bija [[Latvijas Tautas fronte]]s laikraksta "[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]" komercdirektors. No 1990. līdz 2009. gadam darbojās laikrakstā "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" kā direktors un AS "Diena" valdes priekšsēdētājs, SIA "[[Dienas Bizness|Laikraksts Dienas bizness]]" valdes loceklis, SIA poligrāfijas grupas "Mūkusala" valdes priekšsēdētājs, SIA "[[Kauno diena]]" valdes loceklis, SIA "Reģionālā prese Diena" valdes priekšsēdētājs, SIA "[[Dienas žurnāli]]" valdes priekšsēdētājs. == Politiskā darbība == 2010. gada sākumā A. Ašeradens pievienojās partijai "[[Pilsoniskā savienība]]" (PS).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Bijušais AS 'Diena' prezidents Ašeradens iestājas PS | publisher = Delfi | date = 2010.01.11. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/bijusais-as-diena-prezidents-aseradens-iestajas-ps.d?id=29189635}}</ref> Pēc tam, kad partija iesaistījās apvienības "[[Vienotība]]" izveidē, A. Ašeradens kļuva par vienu no pieciem PS pārstāvjiem apvienības valdē. Tāpat viņš kļuva par partijas vēlēšanu kampaņas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par 'Vienotības' valdes priekšsēdētāju ievēl Kristovski | publisher = Delfi | date = 2010.03.16. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-vienotibas-valdes-priekssedetaju-ievel-kristovski.d?id=30639573}}</ref> Maijā A. Ašeradenu ievēlēja PS valdē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vaidere zaudē vietu PS valdē; ievēl Ašeradenu | publisher = Delfi | date = 2010.05.15. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vaidere-zaude-vietu-ps-valde-ievel-aseradenu.d?id=31901087}}</ref> Tajā pašā gadā A. Ašeradens kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]]. Viņu iekļāva "Vienotības" sarakstā Vidzemes vēlēšanu apgabalā ar ceturto numuru.<ref name="vien">{{Tīmekļa atsauce|title=Arvils Ašeradens|publisher=Vienotība|accessdate=2010.12.27|url=http://www.vienotiba.lv/arvils_aseradens|archive-date={{dat|2017|04|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170424180544/http://www.vienotiba.lv/arvils_aseradens}}</ref> Apvienība vēlēšanās ieguva visvairāk mandātu (33) un arī A. Ašeradens iekļuva jaunajā Saeimas sasaukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Paziņo oficiālos Saeimas vēlēšanu rezultātus | publisher = Delfi | date = 2010.10.18. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/pazino-oficialos-saeimas-velesanu-rezultatus.d?id=34691823}}</ref> Pēc ievēlēšanas Saeimā no 2010. gada 2. novembra līdz 2011. gada 17. oktobrim viņš bija [[10. Saeima]]s deputāts, Pieprasījumu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja vietnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Arvils Ašeradens | publisher = Saeima | accessdate = 2010.12.27 | url = http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima10_depweb_public.nsf/0/EFD28FDF15CD1000C22577BC0021BAEA?OpenDocument&lang=LV}}</ref> 2011. gada [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas Saeimas vēlēšanās]] viņš kandidēja "[[Vienotība]]s" sarakstā un drīz pēc Saeimas darba sākuma kļuva par deputātu [[Artis Pabriks|Arta Pabrika]] vietā, kurš nolika mandātu uz laiku, kamēr strādāja valdībā. No 2011. gada 17. oktobra līdz 2014. gada 4. novembrim, darbodamies [[11. Saeima|11. Saeimā]], A. Ašeradens bija Zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja vietnieks un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklis, kā arī Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā, taču viņu neievēlēja. Pēc jaunās valdības darba sākuma apstiprināts par [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. Amatu ieņēma no 2014. gada 5. novembra līdz 2016. gada 11. februārim. 2016. gada 11. februārī A. Ašeradens kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs|Ministru prezidenta biedru]] un [[Latvijas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministru]] [[Kučinska Ministru kabinets|Māra Kučinska valdībā]], viņš aizsāka darbu pie obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas, kā arī gāzes tirgus liberalizācijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/aseradens-lidz-1.-augustam-jabut-ricibas-planam-oik-atcelsanai-14194855|title=Ašeradens: Līdz 1. augustam jābūt rīcības plānam OIK atcelšanai|access-date=2018-06-12}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/gazes-tirgus-iesupojas-tikai-pamazam-14177718|title=Gāzes tirgus iešūpojas tikai pamazām|access-date=2018-06-12}}</ref> A. Ašeradens tiek kritizēts par to, ka [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrija]] uzsāka pārbaudes koģenerācijas stacijās tikai tad, kad medijos tika publicēta informācija par krāpniecību, un tā piesaistīja sabiedrības uzmanību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ministrija-kogeneracijas-stacijas-konstate-parkapumus-vaino-uznemumu-sadales-tikls.a255626/|title=Ministrija koģenerācijas stacijās konstatē pārkāpumus; vaino uzņēmumu «Sadales tīkls»|access-date=2018-06-12|language=lv}}</ref> 2017. gada augustā viņu ievēlēja par partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju (šo amatu ieņēma līdz 2025. gadam). [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā ievēlēts par [[13. Saeima|Saeimas]] deputātu no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]". Kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču viņu neievēlēja. 2022. gadā [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Decembrī apstiprināts par [[Latvijas Republikas finanšu ministrs|finanšu ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2023. gada 15. septembrī atkārtoti apstirpināts par finanšu ministru [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. 2026. gada jūnijā, pēc valdības demisijas, A. Ašeradens atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. == Privātā dzīve == 2015. gadā apprecējies ar [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātra]] direktori [[Evita Ašeradena|Evitu Ašeradenu]] (šī ir otrā laulība, pirmā sieva Anita Kehre, [[Ojārs Kehris|Ojāra Kehra]] māsa). Ir 4 bērni. Brīvajā laikā nodarbojas ar [[burāšana|burāšanu]] un ir Latvijas Zēģelētāju savienības valdes loceklis.<ref name="zirnis">{{Ziņu atsauce|title=Ašeradena trīs mūži|first=Egīls|last=Zirnis|publisher=SestDiena|date=2009. gada 12. jūlijā|accessdate=2010. gada 27. decembrī|url=http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/aseradena-tris-muzi}}</ref><ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce|title=Arvils Ašeradens|publisher=CVK|accessdate=2010.12.27|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=90378639333|archive-date={{dat|2021|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210604085655/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=90378639333}}</ref> == Apbalvojumi == 2007. gadā apbalvots ar V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ordeņu kapitula paziņojums par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu | publisher = president.lv | date = 2007.03.27. | accessdate = 2010.12.27 | url = http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=10916 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170917033353/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=10916 | archivedate = {{dat|2017|09|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170917033353/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=10916 |date={{dat|2017|09|17||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Arvils Ašeradens}} * {{tviteris|aseradens}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Dana Reizniece-Ozola]] | virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2016|2|11|N}} — {{dat|2019|1|23|N}} | pēc = [[Ralfs Nemiro]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Reirs]] | virsraksts = [[Latvijas finanšu ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2026|5|28|N}} | pēc = [[Māris Kučinskis]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Ministru kabinets |list1 = {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{Kučinska Ministru kabinets}} }} {{14. Saeima}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ašeradens, Arvils}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]] [[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] r356wjpjpifns9cl04bmu4x1pwi55dy 0 137035 4484282 2053401 2026-06-19T12:55:16Z Meistars Joda 781 4484282 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1491}} {{Gads citos kalendāros|1491}} '''1491. gads''' ({{Rom sk gadam|1491}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == * [[20. februāris]] — "1491. gada komēta" atradās 1&nbsp;406&nbsp;219 km attālumā no [[Zeme]]s. Tas ir mazākais attālums starp Zemi un [[komēta|komētu]], kāds jebkad ir reģistrēts. * [[6. decembris]] — Francijas karalis [[Šarls VIII Valuā]] apprecējās ar [[Bretaņas Annu]]. === Nezināms datums === * [[Nikolajs Koperniks]] uzsāka studijas [[Krakovas universitāte|Krakovas universitātē]]. == Dzimuši == * [[28. jūnijs]] — [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]] (''Henry VIII''), Anglijas un Īrijas karalis (miris [[1547. gads|1547]].) * [[26. oktobris]] — [[Džende]], Ķīnas imperators (miris [[1521. gads|1521]].) * [[24. decembris]] — [[Ignācijs no Lojolas]], Romas katoliskās Baznīcas Jezuītu ordeņa galvenais dibinātājs (miris [[1556. gads|1556]].) * [[31. decembris]] — [[Žaks Kartjē]], franču pētnieks (miris [[1557. gads|1557]].) == Miruši == * [[13. jūlijs]] — [[Alfonsu Avišs]], Portugāles princis, troņmantnieks (dzimis [[1475. gads|1475]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1491. gads| ]] e56cjp3sp95glv11ryckj3wlm865k7o 0 137720 4484287 4169423 2026-06-19T13:00:54Z Meistars Joda 781 4484287 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1497}} {{Gads citos kalendāros|1497}} '''1497. gads''' ({{Rom sk gadam|1497}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == * [[7. februāris]] — [[Džirolamo Savonarola]]s sekotāji [[Florence|Florencē]] "[[Greznības sārts|Greznības sārtā]]" sadedzināja tūkstošiem dažādu greznumlietu. * [[13. maijs]] — Romas pāvests [[Aleksandrs VI]] ekskomunicēja [[Džirolamo Savonarola|Džirolamo Savonarolu]]. * [[24. jūnijs]] — [[Džons Kabots]] kļuva par pirmo eiropieti, kas izkāpa mūsdienu [[Kanāda]]s teritorijā kopš [[vikingi|vikingu]] laikiem, kad to, iespējams, sasniedza [[Leifs Eriksons]]. * [[10. augusts]] — [[Aragonas Karaliste|Aragonas]] karalis [[Ferdinands II Trastamara]] kā Ferdinands III kļuva par [[Neapole]]s karali. === Nezināms datums === * [[Vasko da Gama]] atklāja jūrasceļu no [[Eiropa]]s uz [[Indija|Indiju]]. == Dzimuši == * [[26. janvāris]] — [[imperators Go-Nara|Go-Nara]], Japānas imperators (miris [[1557. gads|1557]].) * [[16. februāris]] — [[Filips Melanhtons]] (''Philipp Melanchthon''), baznīcas reformators (miris [[1560. gads|1560]].) * ''iespējams'' ** [[Hanss Holbeins Jaunākais]], vācu gleznotājs (miris [[1543. gads|1543]].) == Miruši == * [[6. februāris]] — [[Johaness Okegems]] (''Johannes Ockeghem''), flāmu komponists (dzimis ap [[1410. gads|1410]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1497. gads| ]] m1zmlkuygr1slwu0ys70z1zjjxb2ghw 0 138857 4484394 4467852 2026-06-19T22:47:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484394 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kārlis Prauls | attēls = Kārlis Prauls.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 02 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Lielstraupes pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1941 | m_mēnesis = 01 | m_diena = 30 | m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Ulbroka|td=Latvija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marta Prīmane | bērni = Guna, Biruta | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1915—1917<br />1918—1940 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]] | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]] | izglītība = 3. Pēterhofas praporščiku skola, Vecāko virsnieku kursi | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]], [[Atzinības krusts]] u.c. | cits_darbs = [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu organizācijas]] priekšnieks }} }} [[Attēls:Latvian delegation in Warsaw.jpg|thumb|280px|Aizsargu organizācijas vadītāju 1933. gada vizīte [[Varšava|Varšavā]]. Centrā Kārlis Prauls.]] '''Kārlis Prauls''' ({{dat|1895|5|2}} — {{dat|1941|01|30}}) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu organizācijas]] priekšnieks (1930—1940), [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[ģenerālis]] (1939). == Dzīvesgājums == Dzimis [[Lielstraupes pagasts|Lielstraupes pagasta]] "Gaujaskrogā" krodzinieka ģimenē.<ref name="jzb">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jzb.lv/index.php?1&44&command=detail&recid=289 |title=''Ievērojami cilvēki Jelgavas novadā'' |access-date={{dat|2011|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722162319/http://www.jzb.lv/index.php?1&44&command=detail&recid=289 |archivedate={{dat|2011|07|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722162319/http://www.jzb.lv/index.php?1&44&command=detail&recid=289 |date={{dat|2011|07|22||bez}} }}</ref> Mācījās [[Ķempju pagasts|Ķempju pagasta]] skolā un [[Tartu|Tērbatas]] tautskolā. 1914. gadā kā [[Eksterns|eksternis]] beidza Rīgas Biržas komercskolu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gada maijā [[Valmiera|Valmierā]] kā brīvprātīgais iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], tajā pašā gada novembrī pabeidza 3. Pēterhofas [[Praporščiks|praporščiku]] skolu.<ref name="iml">"Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis" [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=IMV/1930/07/22&ChunkNum=-1&ID=Ar00200&PageLabel=2 ''Par aizsargu priekšnieku'']{{Novecojusi saite}} (22.06.30.)</ref> Tika iedalīts 1. artilērijas rezerves divizionā, dienēja 172. rezerves bataljonā [[Krasnoje Selo]]. Pēc paša lūguma decembrī pārcelts uz [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlniekiem]].<ref>[https://web.archive.org/web/20120309212722/http://www.lacplesis.com/Latviesu_Strelnieki/Latviesu_Strelnieki_books.htm Latviešu strēlnieki] [https://web.archive.org/web/20110713181250/http://www.lacplesis.com/Latviesu_Strelnieki/Latviesu_Strelniek_No25.pdf ''Divdesmitpiektā burtnīca'']</ref> Dienēja [[Latviešu strēlnieku rezerves bataljons|Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā]] Tērbatā, pēc tam [[7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljons|7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā]] (vēlāk pulkā). 1916. gada oktobrī paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], kopš decembra bija [[Rota (armija)|rotas]] komandieris. 1917. gada februāri paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]], augustā par [[Štabskapteinis|štābkapteini]]. Pēc [[Rīgas operācija|Rīgas operācijas]] slimības dēļ evakuēts uz [[Krievija|Krieviju]]. Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]] decembrī atlaists no dienesta slimības dēļ. [[Vācijas Impērija|Vācu]] okupācijas laikā dzīvoja pie vecākiem Valmierā. Sākoties [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņām]] 1918. gada 8. decembrī iestājies [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] pakāpē. Organizēja brīvprātīgos [[Vidzeme|Vidzemē]], ievainots, nosūtīts uz [[Rīga|Rīgu]] ārstēties. 1919. gada 2. janvārī, vēl nebūdams izveseļojies, atstāja lazareti un pēc paša lūguma tika iedalīts [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķajā Studentu rotā]]. Rotas sastāvā kopā ar [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] devās uz [[Jelgava|Jelgavu]], pēc tam uz [[Liepāja|Liepāju]]. Piedalījās kaujās [[1. latviešu atsevišķais bataljons|1. latviešu atsevišķā bataljona]] sastāvā, bija bataljona saimniecības pārzinis. Kopš 1919. gada 15. augusta bija [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulka]] saimniecības priekšnieks, piedalījās [[Latgales atbrīvošana|kaujās]] ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] [[Latgale|Latgalē]]. Pēc kara 1920. augustā iecelts par [[Bataljons|bataljona]] komandieri un paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. 1921. gadā pārcelts uz [[Latvijas Robežsargu brigāde|Robežsargu divīzijas]] 3. Robežsargu pulku, bija pulka saimniecības priekšnieks, pēc tam bataljona komandieris. Pēc Robežsargu divīzijas izformēšanas 1922. gadā atkal iedalīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā bataljona komandieris. 1930. gadā iecelts par [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu organizācijas]] priekšnieku.<ref name="iml" /> Aktīvi piedalījās [[Ulmaņa apvērsums|15. maija apvērsumā]]. 1936. gadā pabeidza Vecāko virsnieku kursus un ieguva [[Pulkvedis|pulkveža]] pakāpi.<ref>"[[Latvijas Kareivis]]" [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1936/05/15&ChunkNum=-1&ID=Ar00604&PageLabel=6 ''Valsts Prezidenta 9. pavēle armijai un flotei'']{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc [[Latvijas Augstākā kara skola|Latvijas Augstākās kara skolas]] beigšanas 1939. paaugstināts par [[Ģenerālis|ģenerāli]]. Bija arī [[Latvijas Sarkanais Krusts|Latvijas Sarkanā Krusta]] galvenās valdes loceklis. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada jūlijā Kārlis Prauls tika atvaļināts no dienesta. Dzīvoja savā saimniecībā [[Vecsvirlaukas pagasts|Vecsvirlaukas pagasta]] Praulos. 1940. gada 19. septembrī K. Praulu apcietināja. [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Baltijas Sevišķā kara apgabals|Baltijas Sevišķā kara apgabala]] kara tribunāls 20. decembrī ģenerālim Praulam piesprieda nāves sodu. 1941. gada 30. janvārī viņu nošāva [[Ulbroka|Ulbrokā]], ģenerāļa kapu atrada tikai 1944. gada 27. aprīlī.<ref name="jzb" /> 1944. gada 3. maijā pārapbedīts [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].<ref>biographien.lv [http://www.biographien.lv/P_nekropols.html ''Prauls Kārlis'']</ref> == Piemiņa == 1991. gada 12. jūnijā Ulbrokas mežā ģenerāļu K. Praula un [[Kārlis Goppers|K. Goppera]] un citu [[NKVD]] apcietināto cilvēku nošaušanas vietā izveidoja piemiņas vietu "Krievijas impērisma upuriem 1941".<ref>[http://www.stopini.lv/public/35965.html Ko pie mums var apskatīt?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151213055500/http://www.stopini.lv/public/35965.html |date={{dat|2015|12|13||bez}} }} no stopini.lv</ref> Kārļa Praula vārdā 1994. gadā nosaukta iela Jelgavā.<ref>jelgavas-ielas.lv [http://jelgavas-ielas.lv/iela/karla-praula-iela/ ''Kārļa Praula iela'']</ref> == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem), * Sv. Annas ordenis, III šķira (ar šķēpiem), IV šķira, * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III, IV šķira, * [[Aizsargu Nopelnu krusts]], * [[Latvijas Sarkanais Krusts|Latvijas Sarkanā Krusta]] goda zīme, * [[Latvijas Aizsardzības biedrība|Latvijas Aizsardzības biedrības]] sudraba medaļa, * Igaunijas Ērgļa ordenis, II šķira, * Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, II šķira, * Lietuvas Šauļu (aizsargu) zvaigzne un medaļa, * Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa, * Polijas "Polonia Restituta" ordenis, III šķira, * Somijas Baltās Rozes ordenis, II, III šķira, * Somijas Aizsargu Nopelnu krusts, * [[Atzinības krusts]], I šķira, Nr. 20. (1940.g. 11. maijā).<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Prauls, Kārlis}} [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļi]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Somijas Baltās Rozes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] tk7tg5v802o280pufj9o8t9dq9nwm4u 0 139054 4484274 3953412 2026-06-19T12:47:43Z Meistars Joda 781 4484274 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1480}} {{Gads citos kalendāros|1480}} '''1480. gads''' ({{Rom sk gadam|1480}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == * [[23. maijs]] — [[Osmaņu impērija]] sāka [[Roda]]s salas aplenkumu, kur bija apmeties [[Hospitāliešu ordenis]]. * [[28. jūlijs]] — beidzās Rodas salas aplenkums. === Nezināms datums === * [[Ivans II]] atbrīvoja [[Maskava|Maskavu]] no [[tatāri|tatāru]]—[[mongoļi|mongoļu]] [[Jūgs|jūga]] un pasludināja sevi par [[Maskavija]]s lielkņazu. * Noslēdzās [[Osmaņu impērija]]s iebrukumi [[Štīrija|Štīrijā]]. * [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt [[Pleskava]]s kremli. == Dzimuši == * [[10. janvāris]] — [[Margarita Habsburga]], Astūrijas princese, Savojas hercogiene (mirusi [[1530. gads|1530]].) * [[18. aprīlis]] — [[Lukrēcija Bordžija]], Feraras valdnieks (miris [[1519. gads|1519]].) * [[1. oktobris]] — [[Svētais Kajetāns]] (''San Gaetano Thiene''), katoļu svētais (miris [[1547. gads|1547]].) * ''iespējams'' ** [[Fernāns Magelāns]], portugāļu jūrasbraucējs (miris [[1521. gads|1521]].) == Miruši == * [[10. jūlijs]] — [[Renē Valuā-Anžū]], Neapoles karalis (dzimis [[1409. gads|1409]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1480. gads| ]] 1rfugs34iqmu8449ho47l78ncidolyl 0 139996 4484285 3833055 2026-06-19T12:58:02Z Meistars Joda 781 4484285 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1493}} {{Gads citos kalendāros|1493}} '''1493. gads''' ({{Rom sk gadam|1493}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * [[12. februāris]] — [[Maksimiliāns I Hābsburgs|Maksimiliāns I]] tika kronēts par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[Imperators|imperatoru]]. * [[15. marts]] — atgriežoties [[Spānija|Spānijā]] karavelām Pintai un Ninjai, beidzās Kolumba pirmā ekspedīcija uz Jauno Pasauli. * [[25. septembris]] — sākās [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] otrā [[ekspedīcija]] uz [[Jaunā Pasaule|Jauno Pasauli]]. === Nezināms datums === * [[Francija]] sagrāba [[Burgundijas hercogiste|Burgundijas hercogisti]]. == Dzimuši == * [[11. novembris]] — [[Paracelzs]] (''Paracelsus''), šveiciešu ārsts (miris [[1541. gads|1541]].) * [[11. novembris]] — [[Bernardo Tasso]], itāļu [[rakstnieks]]. (miris [[1569. gads|1569]].) == Miruši == * [[19. augusts]] — [[Frīdrihs III Hābsburgs|Frīdrihs III]] (''Friedrich III.''), Svētās Romas impērijas imperators (dzimis [[1415]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1493. gads| ]] 2w9yqnyy1z4tihyz9d08xeov6yexoij 0 141738 4484276 4411343 2026-06-19T12:53:01Z Meistars Joda 781 4484276 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1486}} {{Gads citos kalendāros|1486}} '''1486. gads''' ({{Rom sk gadam|1486}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == * [[16. februāris]] — [[Maksimiliāns I Habsburgs]] [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]] tika ievēlēts par Romiešu karali (Romanorum Rex). * [[9. aprīlis]] — [[Maksimiliāns I Habsburgs]] [[Āhene|Āhenē]] tika kronēts par [[Vācijas Impērija|Vācijas]] [[Imperators|imperatoru]]. === Nezināms datums === * Par [[acteku valsts]] valdnieku kļuva [[Montesuma I|Montesumas I]] trešais mazdēls [[Auicotls]]. * Tika izdots [[Piko Džovanni della Mirandola]]s darbs "900 tēzes par dialektiku, morāli, fiziku un matemātiku publiskai apspriešanai", kurā tika formulēts viņa ultramonistiskais pasaules uzskats. * [[Žuau II]], Portugāles karalis, uzdeva [[Bartolomeu Diašs|Bartolomeu Diašam]] vadīt [[ekspedīcija|ekspedīciju]] gar [[Āfrika]]s rietumu piekrasti, ar uzdevumu atklāt Āfrikas dienvidu galu un pavērt ceļu uz [[Indija|Indiju]]. * Inkvizītori Heinrihs Institors un Jakobs Šprengers publicēja grāmatu "[[Raganas āmurs]]", kas kļuva par pamatu [[Ragana|raganu]] medībām. == Dzimuši == * [[6. janvāris]] — [[Mārtiņš Agrikola]], vācu mūziķis un mūzikas teorētiķis (miris [[1556. gads|1556]].) * [[2. jūlijs]] — [[Jakopo Sansovīno]] (''Jacopo Sansovino''), itāļu arhitekts (miris [[1570. gads|1570]].) == Miruši == * [[11. marts]] — [[Albrehts III Ahilless|Albrehts III]], [[Ansbaha]]s un [[Kulmbaha]]s [[markgrāfs]], [[Brandenburga]]s [[kūrfirsts]]. (dzimis [[1414. gads|1414]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1486. gads| ]] 2zpdank6ragqg7klirpm9k08tna2hl7 0 142541 4484275 2572295 2026-06-19T12:48:35Z Meistars Joda 781 4484275 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1481}} {{Gads citos kalendāros|1481}} '''1481. gads''' ({{Rom sk gadam|1481}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * [[6. janvāris]] — sadursmē ar Tjumeņas hana [[Ibaks (hans)|Ibaka]] [[Karaspēks|karaspēku]] nogalināts Ordas hans [[Ahmats (hans)|Ahmats]]. [[Lielā Orda|Lielajā Ordā]] sākās cīņa par varu. * [[21. maijs]] — [[Hanss (Dānijas karalis)|Hanss]] formāli kļuva par [[Dānija]]s un [[Norvēģija]]s [[Karalis|karali]] (oficiāli kronēts 1483. gadā). * [[22. maijs]] — reālā Dānijas valsts pārvalde nonāca Dānijas valsts padomes priekšsēdētāja [[Jenss Brostrups|Jensa Brostrupa]] rokās. * [[28. augusts]] — [[Žuans II Perfektais]] otro reizi kļuva par [[Portugāle]]s karali. === Nezināms datums === * [[Bajezids II]] kļuva par [[Osmaņu impērija]]s [[Sultāns|sultānu]]. == Dzimuši == * [[1. jūlijs]] — [[Kristiāns II]], Dānijas karalis (miris [[1559. gads|1559]].) == Miruši == * [[3. maijs]] — [[Mehmeds II]], Osmaņu impērijas sultāns, pazīstams ar [[Konstantinopole]]s ieņemšanu, kā rezultātā [[Bizantijas impērija]] beidza pastāvēt. (dzimis [[1432. gads|1432]].) * [[21. maijs]] — [[Kristiāns I]], [[Dānija]]s, [[Norvēģija]]s un [[Zviedrija]]s [[karalis]] (dzimis [[1426. gads|1426]].) * [[28. augusts]] — [[Afonsu V]], Portugāles karalis (dzimis [[1432. gads|1432]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1481. gads| ]] kcj87ano33ga3twgk50xblmqd8tb1qf 0 142846 4484273 3864431 2026-06-19T12:45:48Z Meistars Joda 781 4484273 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1477}} {{Gads citos kalendāros|1477}} '''1477. gads''' ({{Rom sk gadam|1477}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * [[5. janvāris]] — notika [[Burgundijas kari|Burgundijas karu]] izšķirošā [[kauja pie Nansī]] starp šveiciešu-lotaringiešu spēkiem un Burgundijas hercoga [[Kārlis Drosmīgais|Kārļa Drosmīgā]] karaspēku. Burgundiešu spēki tika sakauti un hercogs nogalināts. * [[5. janvāris]] — par Burgundijas hercogu kļuva [[Maksimiliāns I Hābsburgs]]. * [[27. februāris]] — [[Romas pāvests]] [[Siksts IV]] izdeva [[Bulla (reliģija)|bullu]], kurā atļāva dibināt [[Upsālas Universitāte|Upsālas Universitāti]]. === Nezināms datums === * Tika iespiests [[Ptolemajs|Ptolemaja]] darbs "Ģeogrāfija". == Dzimuši == * [[4. jūlijs]] — [[Johans Aventins]], vācu [[humānists]], [[vēsturnieks]]. (miris [[1534. gads|1534]].) * [[25. janvāris]] — [[Bretaņas Anna]], [[Bretaņa]]s [[hercogiene]], [[Francija]]s [[karaliene]]. (mirusi [[1514. gads|1514]].) == Miruši == * [[16. janvāris]] — [[Johans Šēners]], vācu [[priesteris]], [[astronoms]], [[ģeogrāfs]], [[matemātiķis]]. Viņa vārdā nosaukts [[Marss (planēta)|Marsa]] [[Triecienkrāteris|krāteris]]. (dzimis [[1547. gads|1547]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1477. gads| ]] fd99gcvbiyuvks7i29lsccohulcbaw9 0 143002 4484270 4168896 2026-06-19T12:43:44Z Meistars Joda 781 4484270 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1474}} {{Gads citos kalendāros|1474}} '''1474. gads''' ({{Rom sk gadam|1474}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == * [[13. novembris]] — starp šveiciešu, elzasiešu un austriešu spēkiem no vienas puses un [[Burgundija]]s [[Hercogs|hercoga]] [[Kārlis Drosmīgais|Kārļa Drosmīgā]] karaspēku no otras puses notika kauja pie Herikurtas (fr.Hericourt), kas ievadīja [[Burgundijas kari|Burgundijas karu]] sākumu. Kauja beidzās ar sabiedroto uzvaru. * [[10. decembris]] — [[Izabella I (Kastīlija)|Izabella I]] kronējās kā [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas un Leonas]] [[karaliene]], kā rezultātā [[Aragona]] un Kastīlija tika apvienotas personālūnijā. === Nezināms datums === * [[Venēcija|Venēcijā]] tika pieņemts un stājās spēkā pirmais zināmais [[patentu likums]]. Balstoties uz to, tika izsniegti 120 [[Patents|patenti]]. * [[Ļubļina]] kļuva par jaunizveidotās [[Ļubļinas vojevodiste|vojevodistes]] [[Galvaspilsēta|galvaspilsētu]]. == Dzimuši == * [[8. septembris]] — [[Ludoviko Ariosto]], renesanses laika itāļu dzejnieks un dramaturgs (miris [[1533. gads|1533]].) == Miruši == * [[18. jūlijs]] — [[Mahmuds Pašā]], [[Osmaņu impērija]]s [[lielvezīrs]] un [[karavadonis]]. (dzimis ap [[1420. gads|1420]].) * [[11. decembris]] — [[Enrike IV Nespēcīgais]], Kastīlijas un Leonas karalis. (dzimis [[1425. gads|1425]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1474. gads| ]] hhmfjnix82vo4cx57suy8naskg12296 0 144287 4484371 4039423 2026-06-19T19:45:49Z Pirags 3757 /* Darbība */ 4484371 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Jēkabpils pamatskola |logo = |seal_image = |image = Jēkabpils pamatskola1.jpg |image size = |alt = |caption = Jēkabpils pamatskolas ēkas Rīgas ielā 200a (2010) |motto = |location = Rīgas iela 200 un Blaumaņa 27, [[Jēkabpils]], {{LAT}} |postcode = |map_type = Latvija |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 30 | lats = 18 | latNS = N | longd = 25 | longm = 51 | longs = 59 | longEW = E |schooltype = valsts pamatskola |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = |approx = |founded = |opened = |founder = |status = aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |session = septembris—maijs |schoolnumber = |school code = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |director = |headmistress = Silvija Dreimane |headmaster = |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |custodian = |staff = |teaching_staff = 59 |employees = |key_people = |grades = |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |pupils = 600 |avg_class_size = |ratio = |language = latviešu valoda |schedtyp = |schedule = |Hours_in_Day = |classrooms = |colors = |slogan = |song = |sports = |accreditation = |ranking = |national_ranking = |publication = |newspaper = |yearbook = |products = |endowment = |budget = |fees = |revenue = |graduates = |year = |alumni = |free_text = |homepage = {{url|http://www.jekabpils-pamatskola.lv/}} }} [[Attēls:Jēkabpils pamatskola.jpg|thumb|250px|Jēkabpils pamatskolas ēka Rīgas ielā 192 2010. gadā]] '''Jēkabpils pamatskola''' ir viena no pamatizglītības iestādēm [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. Atrodas Jēkabpilī Rīgas ielā 200 (pasta indekss LV—5202), kā arī Blaumaņa ielā 27 ([[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]]s telpās). Skolas direktore ir Silvija Dreimane.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/izglitiba/vispaeja/default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2011|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710211834/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/izglitiba/vispaeja/default.aspx |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}</ref> == Darbība == [[Skola]] īsteno skojošas izglītības programmas: pamatizglītība pirmā posma (1. — 6. klase) izglītības programma, pamatizglītība pirmā posma (1. — 6. klase) izglītības programma mūzikas īstenošanai, pamatizglītība pirmā posma (1. — 6. klase) pedagoģiskās korekcijas izglītības programma. 2010. /2011. mācību gadā skolā mācījās 600 skolnieki, strādāja 59 [[skolotājs|skolotāji]], no kuriem 9 bija maģistra grāds.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/izglitiba/vispaeja/jekabpils_pamatskola/default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2011|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710054019/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/izglitiba/vispaeja/jekabpils_pamatskola/default.aspx |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}</ref> === Tradīcijas === Skolā ik gadu notiek [[Ziemassvētki|Ziemassvētku koncerts]], Drošības pasākumu cikls 1. klasēm, Ābeču [[svētki]] (100 skolas dienā), Tautas tradīciju atzīmēšana, Skolotāju [[diena]], Atvērto durvju dienas vecākiem, [[Sports|Sporta]] diena, [[māte|Mātes]] — [[ģimene|ģimeņu]] diena, "Vai esi gudrāks par pirmklasnieku?", Sumināšanas svētki, "Pamatskolnieks", [[Latvija|18. novembra]] svētki.<ref>[http://www.jekabpils-pamatskola.lv/lv/tradicionaalie-pasaakumi-24833 TRADICIONĀLIE PASĀKUMI / Jēkabpils pamatskola<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> == Ārējās saites == * [http://www.jekabpils-pamatskola.lv/ Jēkabpils pamatskolas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130506173028/http://jekabpils-pamatskola.lv/ |date={{dat|2013|05|06||bez}} }} === Video === * [http://www.youtube.com/watch?v=ZeI3O3vM1rY www.youtube.com Skolēni apgūst ceļu satiksmes drošības noteikumus] == Atsauces == {{atsauces}} {{Jēkabpils skolas}} {{Jēkabpils-aizmetnis}} [[Kategorija:Skolas Jēkabpilī]] [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] 4q5fou8gew7odxh9b4wecqdd5l9xla0 0 145851 4484268 2229942 2026-06-19T12:41:17Z Meistars Joda 781 4484268 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1470}} {{Gads citos kalendāros|1470}} '''1470. gads''' ({{Rom sk gadam|1470}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * [[30. oktobris]] — [[Henrijs VI Lankasters]] atkārtoti kļuva par [[Anglija]]s [[Karalis|karali]]. === Nezināms datums === * Portugāļu jūrasbraucēji atklāja [[Santomes sala|Santomes salu]]. == Dzimuši == * [[4. novembris]] — [[Eduards V Jorks]], Anglijas karalis (miris [[1483]].) == Miruši == * [[14. maijs]] — [[Kārlis VIII]] (''Karl VIII''), Zviedrijas karalis (dzimis [[1409]].) * [[15. jūnijs]] — [[Ibn Tagribirdi]], arābu [[vēsturnieks]] un [[rakstnieks]] (dzimis ap [[1409]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1470. gads| ]] jrizownmda6niz7dl4w06ghf6m1vsie 0 148881 4484266 3833057 2026-06-19T12:39:11Z Meistars Joda 781 4484266 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1467}} {{Gads citos kalendāros|1467}} '''1467. gads''' ({{Rom sk gadam|1467}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == * [[15. jūnijs]] — [[Kārlis Drosmīgais]] pēc tēva [[Filipa Labais|Filipa Labā]] nāves kļuva par [[Burgundija]]s hercogu. === Nezināms datums === * [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[imperators]] [[Fridrihs III Hābsburgs]] izdeva pirmo dekrētu par aizliegumu nedižciltīgajiem pieņemt sev [[Ģerbonis|ģerboņus]]. == Dzimuši == * [[1. janvāris]] — [[Sigismunds I Vecais]], [[Jagellonu dinastija]]s [[Polija]]s [[karalis]] un [[Lietuva]]s [[dižkunigaitis]] (miris [[1548]]). == Miruši == * [[4. aprīlis]] — [[Ludvigs no Erlihshauzenes]], [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[lielmestrs]] (dzimis [[1410]] vai [[1415]]). * [[15. jūnijs]] — [[Filips Labais]], [[Burgundija]]s [[hercogs]] (dzimis [[1396]]). * [[3. septembris]] — [[Portugāles Eleonora]] (''Eleonore von Portugal''), Svētās Romas imperatore (dzimusi [[1434]].) : ''datums nezināms'' * [[Džahanšahs]], [[Kara Kojunlu valsts]] [[valdnieks]], [[Azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] [[dzejnieks]] (dzimis ap [[1397]]). {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1467. gads| ]] dzkj1fvzi4pzfu4gzsto0480n5u5d79 0 149065 4484265 2396097 2026-06-19T12:38:16Z Meistars Joda 781 4484265 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1466}} {{Gads citos kalendāros|1466}} '''1466. gads''' ({{Rom sk gadam|1466}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * [[19. oktobris]] — ar Tornas otro miera līgumu beidzās [[Trīspadsmit gadu karš]]. === Nezināmi datumi === * [[Čimu dinstija]]s karaspēks iekaroja [[Inku impērija|Inku impēriju]]. * Pirmoreiz [[vācu valoda|vācu valodā]] tika izdota [[Bībele]]. == Dzimuši == * [[11. februāris]] — [[Jorkas Elizabete]], karaliene, Karaļa [[Henrija VII]] sieva (m. [[1503]]) * [[9. septembris]] — [[Ašikaga Jošinata]], japāņu sjoguns (m. [[1523]]) * [[27. oktobris]] — [[Roterdamas Erasms]], holandiešu filozofs (m. [[1536]]) === Nezināmi === * [[Montesuma II]], [[Acteki|Acteku]] valdienieks [[Tenočtitlana|Tenočtitlanā]] (m. [[1520]]) * [[Alonso de Odžeda]], spāņu konkistadors, jaunatklājējs (m. [[1515]]) == Miruši == * [[8. marts]] — [[Frančesko I Sforca]], [[Milāna]]s hercogs (dz. [[1401]]) * [[13. decembris]] — [[Donatello]], itāļu mākslinieks (dz. [[1386]]) === Nezināmi === * [[Benedeto Akolti]], itāļu jurists un vēsturnieks (dz. [[1415]]) * [[Hali I Girajs]], [[Krima]]s Kanāta pirmais valdnieks * [[Nikolajs Zarijs]], komponists [[Kategorija:1466. gads| ]] ler1wxcclsmxdn4m3n9cx3f51uo5lhb 0 149280 4484264 2396096 2026-06-19T12:37:24Z Meistars Joda 781 4484264 wikitext text/x-wiki {{atveidošana+}} {{Gadu navigācija|1465}} {{Gads citos kalendāros|1465}} '''1465. gads''' ({{Rom sk gadam|1465}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * [[29. janvāris]] — [[Amadejs IX]] kļuva par [[Savoja]]s hercogu. * [[30. janvāris]] — no troņa tika gāzts [[Zviedrijas karalis]] [[Kārlis VIII]]. Viņa vietā tronī nāca reģents [[Ketils Karlsons Vāsa]]. === Nezināmi datumi === == Dzimuši == * [[10. jūnijs]] — [[Merkurīno Gatinara]], itāļu valstsvīrs un jurists (m. [[1530]]) * [[17. augusts]] — [[Filberts I]], Savojas hercogs (m. [[1482]]) * [[11. septembris]] — [[Bernando Akolti]], itāļu dzejnieks (m. [[1536]]) * [[10. oktobris]] — [[Selims I]], Osmaņu impērijas sultāns (m. [[1520]]) * [[14. oktobris]] — [[Konrāds Petingers]], vācu humānists un antikvārs (m. [[1547]]) === Nezināmi === * [[Hektors Boks]], skotu vēsturnieks (m. [[1536]]) * [[Viljamss Konišs]], angļu komponists (m. [[1523]]) * [[Djego Velaskuess de Kullars]], spāņu konkistadors (m. [[1524]]) == Miruši == * [[5. janvāris]] — [[Čārlzs de Orleāns]], franču dzejnieks (dz. [[1394]]) * [[14. janvāris]] — [[Tomass Bekingtons]], angļu valstsvīrs un prelāts * [[29. janvāris]] — [[Luijs, Savojas hercogs]] (dz. [[1413]]) [[Kategorija:1465. gads| ]] ryvzhu68yxtfofd3uy8c3n6n2ap2mfj 0 149284 4484263 4003268 2026-06-19T12:36:19Z Meistars Joda 781 4484263 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1464}} {{Gads citos kalendāros|1464}} '''1464. gads''' ({{Rom sk gadam|1464}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == * [[21. augusts]] — par [[Japānas imperatori|Japānas 102. imperatoru]] kļuva [[Go-Tsučimikado]]. * [[30. augusts]] — pāvests [[Pauls II]] kļuva par 211. [[Romas pāvests|Romas pāvestu]]. === Nezināmi datumi === == Dzimuši == === Nezināmi === * [[Nesahualpils]], acteku valdnieks (m. 1526) == Miruši == * [[Janvāris]] — [[Desederio da Setignano]], itāļu skulptors * [[1. augusts]] — [[Kozimo de' Mediči]], Florences valdnieks (dz. 1389) * [[11. augusts]] — [[Kūzas Nikolajs]] (''Nicolaus Cusanus''), vācu filozofs (dzimis [[1401. gads|1401]].) * [[14. augusts]] — Pāvests [[Pijs II]] (dz. [[1405]]) === Nezināmi === * [[Džons Kapgrevs]], angļu vēstunieks un teologs (dz. [[1393]]) * [[Bernando Roselino]], itāļu skultors un arhitekts (dz. [[1409]]) [[Kategorija:1464. gads| ]] rr1bhnsndgj4wo99ja483wqi93zzsk9 0 153483 4484460 4475183 2026-06-20T05:50:04Z Biafra 13794 4484460 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Edvards Smiltēns | attēls = Edvards Smiltēns 2022.jpg | apraksts = Edvards Smiltēns 2022. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|05|28|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Inese Lībiņa-Egnere]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Saeimas priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = [[Ināra Mūrniece]] | pēctecis2 = [[Daiga Mieriņa]] <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Ceturtaisamats ------> | amats4 = [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietnieks<br><small>(kopā ar [[Vilnis Ķirsis|V. Ķirsi]], un [[Linda Ozola|L. Ozolu]])</small> | term_sākums4 = {{dat|2020|10|02|N}} | term_beigas4 = {{dat|2022|11|01|N}} | priekštecis4 = Pagaidu administrācija<br><small>(iepriekš ''amats vakants'', pirms tam - [[Anna Vladova]])</small> | pēctecis4 = [[Edvards Ratnieks]] <!------ Piektais amats ------> | amats5 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = <!------ Sestais amats ------> | amats6 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers6 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = <!------ Septītais amats ------> | amats7 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas7 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | prezidents7 = [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|09|18}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saulkrastu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | māte = [[Dzidra Smiltēna]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[jurists]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Sabiedrība citai politikai]] <small>(2009-2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(2011-2017)</small> * [[Latvijas Reģionu apvienība]] <small>(kopš 2018)</small> | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Edvards Smiltēns''' (dzimis {{dat|1984|09|18}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un politiķis. Strādājis vairākos [[Saeima]]s sasaukumos un [[Rīgas dome|Rīgas domē]], ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". No 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 20. septembrim E. Smiltēns bija [[Saeimas priekšsēdētājs]]. Šobrīd ir [[Latvijas tieslietu ministrs]], [[Latvijas Reģionu apvienība]]s valdes priekšsēdētājs. Iepriekš pārstāvējis partijas "[[Sabiedrība citai politikai]]" un "[[Vienotība]]". == Biogrāfija == === Izglītība === No 1990. līdz 2003. gadam E. Smiltēns mācījās [[Rīgas Franču licejs|Rīgas Franču licejā]], ieguva pamata un vidējo izglītību. No 2003. līdz 2006. gadam studējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], kļuvis par sociālo zinātņu bakalauru [[jurisprudence|tiesību zinātnē]]. Tad līdz 2009. gadam turpinājis studēt LU un ieguvis profesionālo maģistra grādu un jurista kvalifikāciju.<ref name="vien">{{Tīmekļa atsauce | title = Edvards Smiltēns | publisher = [[Vienotība]] | accessdate = 2011.06.13 | url = http://www.vienotiba.lv/edvards_smiltens | archiveurl = https://web.archive.org/web/20111008071447/http://vienotiba.lv/edvards_smiltens | archivedate = {{dat|2011|10|08||bez}} }}</ref> Pārvalda [[latviešu valoda|latviešu]], [[franču valoda|franču]], [[angļu valoda|angļu]] un [[krievu valoda|krievu valodu]]. === Profesionālā darbība === No 2002. gada jūnija līdz septembrim strādājis "[[Lattelekom]]" par [[Korporatīvā komunikācija|Korporatīvās komunikāciju]] daļas Mārketinga attīstības nodaļas projekta vadītāja asistentu. Tad pārgājis strādāt uz SIA "Reklāmas aģentūra BALTI", kur sākotnēji bijis projektu vadītājs, no 2005. gada februāra — jurists un no 2006. gada februāra — izpilddirektors. Amatā bijis līdz 2008. gada martam.<ref name="vien" /> No 2007. gada jūnija līdz 2009. gada jūlijam bijis "EKO Fonda" valdes loceklis, savukārt kopš 2007. gada oktobra ir valdes loceklis juridiskajā birojā "Smiltēns & Grīnbergs".<ref name="vien" /> == Politiskā darbība == E. Smiltēns atzinis, ka politikā iesaistījās tāpēc, ka [[Saeima]]i bija ļoti zems sabiedrības uzticības reitings.<ref name="gg" /> Kandidējis [[2009. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2009. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] no partijas "[[Sabiedrība citai politikai]]" saraksta, taču netika ievēlēts. No 2009. gada līdz 2010. gada oktobrim bija neatkarīgā [[9. Saeima]]s deputāta [[Aigars Štokenbergs|Aigara Štokenberga]] palīgs.<ref name="vien" /> "Sabiedrība citai politikai" valdes loceklis.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Edvards Smiltēns | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.13 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=54295239195 | archive-date = {{dat|2010|12|30||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101230033941/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=54295239195 }}</ref> 2010. gadā E. Smiltēns kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], tika ievēlēts [[10. Saeima|10. Saeimā]] Vidzemes vēlēšanu apgabalā no "[[Vienotība]]s" saraksta.<ref name="gg">{{Tīmekļa atsauce | title = Edvards Smiltēns | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.06.13 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/edvards_smiltens | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110623233356/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/edvards_smiltens | archivedate = {{dat|2011|06|23||bez}} }}</ref> Saeimā E. Smiltēns bija "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja [[Dzintars Zaķis|Dzintara Zaķa]] vietnieks.<ref name="vien" /> Darbojās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Eiropas lietu komisijā.<ref name="gg" /><ref name="saeima">{{Tīmekļa atsauce | title = Edvards Smiltēns | publisher = [[10. Saeima]] | accessdate = 2011.06.13 | url = http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima10_depweb_public.nsf/0/edb0ca3eae208d56c22577bc0021b951?opendocument&lang=LV&click=}}</ref> Ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja ar 7. numuru "Vienotības" sarakstā Vidzemes apgabalā un tika ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=12&sec=1 | title= VIENOTĪBA Vidzemes apgabals | accessdate= 2012-04-26 | work= | publisher= CVK | date= | archive-date= 2016-03-16 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160316084500/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=12&sec=1 }}</ref> No 2011. gada 1. novembra līdz 2014. gada 22. janvārim bija [[Latvijas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]].<ref name="vienotiba.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vienotiba.lv/edvards_smiltens |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|04|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160423030316/http://vienotiba.lv/edvards_smiltens |archivedate={{dat|2016|04|23||bez}} }}</ref> 2014. gadā kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], tomēr netika ievēlēts. Par [[12. Saeima]]s deputātu kļuva [[Laimdota Straujuma|Laimdotas Straujumas]] vietā uz laiku, kamēr viņa pildīja [[Ministru prezidente]]s pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/saeima-ar-miksto-mandatu-stradas-ari-abu-meri-un-vjaceslavs-dombrovskis-14076170|title=Saeimā ar "mīksto" mandātu strādās arī Abu Meri un Vjačeslavs Dombrovskis|last=Kincis|first=Jānis|date={{dat|2014|11|5||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|11|6||bez}}}}</ref> Decembrī tika apstiprināts [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] amatā, ko pildīja līdz 2016. gada martam.<ref name="vienotiba.lv"/> 2017. gada vasarā, kad partija "Vienotība" piedzīvoja krīzi, E. Smiltēns tika izvirzīts par vienu no pretendentiem uz partijas vadītāja vietu, tomēr 19. augustā viņš paziņoja, ka izstājas no partijas un tās Saeimas frakcijas.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/smiltens-pamet-vienotibu.a247186/?utm_source=push&utm_campaign=news&utm_medium=android Smiltēns pamet «Vienotību»] LSM</ref> 2017. gadā izveidoja organizāciju "Sabiedrība par labām pārmaiņām" (vēlāk kļuva par "Sabiedrību centriskai politikai"), taču, organizācijai kļūstot par [[Latvijas Reģionu apvienība]]s (LRA) sadarbības partneri, E. Smiltēns tika ievēlēts LRA valdē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/edvards-smiltens-iegust-amatu-latvijas-regionu-apvieniba/|title=Edvards Smiltēns iegūst amatu Latvijas Reģionu apvienībā|website=LA.LV|access-date=2020-09-04|language=lv}}</ref> No Latvijas Reģionu apvienības kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], taču saraksts nesaņēma pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu Saeimā. Tāpat LRA nesaņēma pietiekamu vēlētāju atbalstu [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] kandidēja no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] un Latvijas Reģionu apvienības kopīgā saraksta un tika ievēlēts Rīgas domē, pēc tam kļūstot par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku. [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada rudenī E. Smiltēns tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". No 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 20. septembrim pildījia [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāj]]<nowiki/>a pienākumus. Amatu zaudēja pēc tam, kad, apstiprinot [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdību]], "Apvienotais saraksts" palika opozīcijā, un par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja [[Daiga Mieriņa|Daigu Mieriņu]]. E. Smiltēns vietu parlamenta prezidijā gan saglabāja, jo tika ievēlēts Saeimas sekretāra amatā. 2026. gada 28. maijā apstiprināts [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Edvards Smiltēns}} * [http://www.smiltens.lv/ Edvarda Smiltēna mājaslapa] * {{twitter|edvardssmiltens}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Inese Lībiņa-Egnere]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|2026|05|28|N}} — ''pašlaik | pēc = ''amatā'' }} {{Amatu secība | pirms = [[Ināra Mūrniece]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2022|11|01|N}} — {{dat|2023|09|20|N}} | pēc = [[Daiga Mieriņa]] }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Saeimas priekšsēdētāji}} {{14. Saeima}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Smiltēns, Edvards}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sabiedrības citai politikai politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Reģionu apvienības politiķi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Saeimas priekšsēdētāji]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] s7tzprit17mkbps1lnfevibx3lg0mbt 0 153966 4484253 1976148 2026-06-19T12:22:55Z Meistars Joda 781 4484253 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1454}} {{Gads citos kalendāros|1454}} '''1454. gads''' ({{Rom sk gadam|1454}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * [[6. februāris]] — [[Trīspadsmitgadu karš]]: sākās [[Prūsijas Konfederācija|Prūsijas]] pilsētu sacelšanās. * [[9. aprīlis]] — [[Milāna]]s hercogs [[Frančesko Sforca]] noslēdza savienību ar [[Florence]]s Republiku un [[Neapole]]s Karalisti. === Nezināms datums === * [[Johans Gūtenbergs]] nodrukāja tā saukto "[[Gūtenberga Bībele|Gūtenberga Bībeli]]". * [[Venēcija]] un [[Dženova]] noslēdza tirdzniecības līgumus ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. == Dzimuši == * [[9. marts]] — [[Amerigo Vespuči]], itāļu jūrasbraucējs (miris [[1512. gads|1512]]. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Policiāno]] (''Poliziano''), itāļu humānists (miris [[1494. gads|1494]]. gadā) * [[25. novembris]] — [[Katerīna Kornado]] (''Catherine Cornaro''), Kipras karaliene (mirusi [[1510. gads|1510]]. gadā) * ''datums nezināms'' ** [[Pinturikio]] (''Pinturicchio''), itāļu gleznotājs (miris [[1513. gads|1513]]. gadā) == Miruši == * [[20. jūlijs]] — [[Huans II Trastamara]] (''Juan II''), Kastīlijas karalis (dzimis [[1405. gads|1405]]. gadā) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1454. gads| ]] fguke5hrirzka31c46sxza2ilpubok0 0 156874 4484495 4401611 2026-06-20T09:47:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484495 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Lorenss Teilors | piktogramma_1 = | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = | vārds_orig = ''Lawrence Taylor'' | attēls = Lawrence Taylor in 2025 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Lorenss Džūljuss Teilors | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1959|2|4}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Vijamsburga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Amerikānis | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | svars = 109 [[Kilograms|kg]] | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Lafayette High School'' | koledža = | augstskola = | universitāte = Ziemeļkarolīnas universitāte (1978—1981) | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Amerikāņu futbols]] | disciplīna = | poz = Centra aizsargs | tvēriens = | kar_sāk = 1981 | kar_beig = 1993 | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 2., pirmajā kārtā | dr_gads = 1981 | dr_līga = [[NFL]] | dr_kom = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1981–1993 | klubs 1 = [[Ņujorkas "Giants"]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = * ''The Top 100: NFL's Greatest Players'' trešā vieta * 10x Visu zvaigžņu spēles (1981, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1988, 1989, 1990) * 2x [[Superkauss|Superkausa]] čempions (XXI. XXV) * NFL 75 gadu jubilejas simboliskā izlase * NFL 1980. gadu simboliskā izlase | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Lorenss Džūljuss Teilors''' ({{val|en|Lawrence Julius Taylor}}; dzimis {{dat|1959|2|4}} [[Vijamsburga|Vijamsburgā]], [[Virdžīnija|Virdžīnijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais ASV [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs, spēlējis centra aizsarga pozīcijā. Visu profesionāļa karjeru aizvadījis [[NFL]] kluba [[Ņujorkas "Giants"]] sastāvā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem amerikāņu futbola spēlētājiem, daudzi amerikāņu futbola eksperti, bijušie spēlētāji, treneri, mediji un daudzi citi viņu uzskata par visu laiku izcilāko spēlētāju aizsardzībā.<ref name="espn">Whitley, David. [http://espn.go.com/classic/biography/s/Taylor_Lawrence.html L.T. was reckless, magnificent], [[espn.com]], accessed January 29, 2007.</ref><ref name="Bob">Sansevere, Bob. [https://web.archive.org/web/20071226195400/http://www.accessmylibrary.com/coms2/summary_0286-5505815_ITM Giants' L.T.: His mean streaks revolutionized NFL, made him the best.], Knight Ridder, January 8, 1994, available at [[AccessMyLibrary|accessmylibrary.com]], accessed February 17, 2007.</ref><ref name="goat">* Smith, Stephen. [https://web.archive.org/web/20120723155952/http://www.cbsnews.com/8301-31751_162-20021918-10391697.html NFL's Top 100 Players of All-Time: Debate], November 5, 2010, accessed November 8, 2010. Note: This list made by the [[NFL Network]], ranks him third overall, behind two offensive players (Rice and Brown).<br />* [http://sports.espn.go.com/espn/print?id=2823763&type=story Best defensive player in NFL history?], espn.com, March 26, 2007, accessed April 17, 2007. <br />* Celizic, Mike. [http://www.msnbc.msn.com/id/9218972/wid/6448213/ No way Rice is greatest player ever: 42-year-old might be best WR ever, but Brown, LT are best players] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071117200949/http://www.msnbc.msn.com/id/9218972/wid/6448213/ |date={{dat|2007|11|17||bez}} }}, msnbc.com, September 6, 2005, accessed February 24, 2007. <br />* Prisco, Pete. [http://sportsline.com/nfl/story/9905724 Year-End Awards: Can Tomlinson steal L.T. nickname?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070128095213/http://www.sportsline.com/nfl/story/9905724 |date={{dat|2007|01|28||bez}} }}, cbssportsline.com, January 3, 2007, accessed April 17, 2007. <br />* [http://sportsillustrated.cnn.com/football/nfl/news/1999/01/27/taylor_pkg/ Does LT's conduct make him Hall of Fame worthy?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081206000919/http://sportsillustrated.cnn.com/football/nfl/news/1999/01/27/taylor_pkg/ |date={{dat|2008|12|06||bez}} }}, sportsillustrated.cnn.com, accessed January 29, 2007. <br />* Barall, Andy. [http://fifthdown.blogs.nytimes.com/2010/11/05/jim-brown-should-be-no-1-but-what-about-most-underrated/ Jim Brown Should Be No. 1, but What About Most Underrated?], ''The New York Times'', November 5, 2010, accessed November 23, 2010.<br />* Joyner, K.C. [http://insider.espn.go.com/nfl/insider/columns/story?columnist=joyner_kc&id=3312830 Taylor's level of dominance not seen in today's game] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120829142544/http://insider.espn.go.com/nfl/insider/columns/story?columnist=joyner_kc&id=3312830 |date={{dat|2012|08|29||bez}} }}, espn.com, March 27, 2008, accessed March 27, 2008. <br />* Taylor and Serby. pgs. 251–260 ("Props" chapter, includes quotes from players and coaches)<br />* Feldman, Bruce. [http://insider.espn.go.com/espn/blog/index?entryID=2798343&searchName=feldman_bruce Ten who should be in], espn.com, March 14, 2007, accessed May 6, 2007.</ref> Viņš aizvadīja veiksmīgu karjeru Ziemeļkarolīnas universitātes komandas sastāvā [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] turnīrā. 1981. gada NFL draftā viņu [[Ņujorkas "Giants"]] izraudzījās ar kopējo 2. kārtas numuru. Debijas sezonā viņš saņēma vairākas balvas kā labākais aizsardzības spēlētājs. L. Teilors trīs reizes tika atzīts par līgas labāko spēlētāju aizsardzībā un 1986. gada sezonā tika atzīts par visas līgas visvērtīgāko spēlētāju (MVP). Kopā ar "Giants" divas reizes triumfēja [[Superkauss|Superkausa]] izcīņā. L. Teilors vairākkārt ticis diskvalificēts par narkotiku lietošanu, trīs reizes pēc karjeras beigšanas ticis sodīts ar cietumsodu. Piedalījies ASV deju šova "Dejo ar zvaigzni" astotajā sezonā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Lawrence Taylor|Lorenss Teilors}} * [http://www.nfl.com/players/profile?id=TAY508500 NFL profils] {{en ikona}} * [http://www.youtube.com/watch?v=fDOJCVHwhOA&NR=1 ''NFL Top 100 Players #3''] {{ASV sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Teilors, Lorenss}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV amerikāņu futbola spēlētāji]] [[Kategorija:Dopinga lietas sportā]] ovzbwf40ghtt5aewnxqsdp9k4a3t1uv 0 158513 4484262 4402588 2026-06-19T12:35:06Z Meistars Joda 781 4484262 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1462}} {{Gads citos kalendāros|1462}} '''1462. gads''' ({{Rom sk gadam|1462}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == * [[28. marts]] — [[Ivans III]] tika kronēts par [[Maskavija]]s valdnieku. === Nezināmi datumi === * Ilglaicīgais [[Osmaņu impērija|osmaņu]] pretinieks [[Valahijas kņaziste|Valahijas]] gospodars [[Vlads III Drakula]] padzina turkus no Valahijas un Transilvānijas (mūsdienu [[Rumānija]]), sakaujot [[Sultāns|sultāna]] [[Mehmeds II|Mehmeda II]] vadīto armiju. == Dzimuši == * [[2. janvāris]] — [[Pjetro di Kozimo]], itāļu [[mākslinieks]], [[Kozimo Roselli]] skolnieks (Florences skola). (miris [[1521]]. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Luijs XII]] (''Louis XII''), Francijas karalis (miris [[1515]]. gadā) == Miruši == * [[27. marts]] — [[Vasilijs II Tumšais]] (''Василий II Тёмный''), Maskavas lielkņazs (dzimis [[1415]]. gadā) [[Kategorija:1462. gads| ]] rs84qpq0eisa608frkzo8f09ni62t6r 0 158530 4484255 1976847 2026-06-19T12:25:53Z Meistars Joda 781 4484255 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1456}} {{Gads citos kalendāros|1456}} '''1456. gads''' ({{Rom sk gadam|1456}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == * [[30. marts]] — princis [[Luī de Burbons]] (''Louis de Bourbon'') tika ievēlēts par [[Ljēža]]s bīskapu. * [[7. aprīlis]] — [[Luī de Burbons]] kļuva par Ljēžas princi—bīskapu. * [[9. jūnijs]] — 23. reizi tika novērota un reģistrēta [[Haleja komēta]]s parādīšanās (tajā laikā vēl nezināja, ka visas 23 reizes ir bijusi viena un tā pati komēta). * [[7. jūlijs]] — 25 gadus pēc nāves [[Žanna d'Arka]] tika attaisnota par [[ķecerība|ķecerību]]. * [[22. jūlijs]] — [[Nadorfehervaras kauja]]: [[ungāri|ungāru]] armija [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadībā sakāva [[Mehmeds II|Mehmeda II]] vadīto [[Osmaņu impērija]]s karaspēku. * [[5. decembris]] — spēcīga [[zemestrīce]] satricināja [[Neapole|Neapoli]]; aptuveni 35 tūkstoši upuru. === Nezināms datums === * [[Portugāļi]] atklāja [[Kaboverde|Zaļā Raga Salas]]. * [[Maskavija]] un [[Novgorodas Republika]] noslēdza [[Jaželbicas miera līgums|Jaželbicas miera līgumu]] (''Яжелбицкий мирный договор''). == Dzimuši == * [[1. marts]] — [[Vladislavs II]], Bohēmijas, Ungārijas un Horvātijas karalis (miris [[1516. gads|1516]].) * [[11. jūnijs]] — [[Anna Nevila]], Anglijas karaliene (mirusi [[1485. gads|1485]].) * [[23. jūnijs]] — [[Margarēta Oldenburga]], Dānijas princese, Skotijas karaliene (mirusi [[1486. gads|1486]].) == Miruši == * [[11. augusts]] — [[Jānošs Huņadi]], Transilvānijas valstsvīrs, Ungārijas pārvaldītājs (dzimis ap [[1407. gads|1407]].) * [[23. oktobris]] — [[Joans Kapistrāno]] (''Ioannes Capistranus''), franciskāņu mūks (dzimis [[1386]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1456. gads| ]] ka4myvkfacqd94elo7cds2bb50l38kv 0 158829 4484261 3378834 2026-06-19T12:34:31Z Meistars Joda 781 4484261 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1461}} {{Gads citos kalendāros|1461}} '''1461. gads''' ({{Rom sk gadam|1461}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == * [[28. jūnijs]] — par [[Anglija]]s [[Karalis|karali]] tika kronēts [[Eduards IV Jorks]]. * [[22. jūlijs]] — par [[Francija]]s karali kļuva [[Luijs XI d'Valuā]]. * [[26. oktobris]] — Trapezundas valdnieks [[Dāvids Komnins Lielais]] padevās sultāna [[Mehmeds II|Mehmeda II]] karaspēkam, kā rezultātā beidza pastāvēt [[Trapezundas impērija]], pēdējais kristīgo grieķu-bizantiešu anklāvs [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē. === Nezināmi datumi === * [[Osmaņu impērija]]s teritorijā tika dibināta [[Sarajeva]], tagadējās [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[galvaspilsēta]]. == Dzimuši == * [[5. augusts]] — [[Aleksandrs Jagellons]] (''Aleksander Jagiellończyk''), Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (miris [[1506]].) === Nezināmi === == Miruši == * [[15. maijs]] — [[Domeniko Veneciano]], [[renesanse]]s laika itāļu [[gleznotājs]], viens no [[Florences skola]]s dibinātājiem. (dz. 1410) * [[22. jūlijs]] — [[Šarls VII Uzvarētājs]] (''Charles VII''), Francijas karalis (dzimis [[1422]]) === Nezināmi === [[Kategorija:1461. gads| ]] hjaxcwyc8e4bm644sqe9rw6r4yfkurp 0 159409 4484258 2396091 2026-06-19T12:28:45Z Meistars Joda 781 4484258 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1459}} {{Gads citos kalendāros|1459}} '''1459. gads''' ({{Rom sk gadam|1459}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * [[23. septembris]] — [[kauja pie Blorhitas]] ([[Stefordšīra]], [[Anglija]]) - pirmā lielākā kauja starp Sarkanās un Baltās rozes karaspēkiem. Šajā kaujā Baltās rozes spēki sakāva Sarkanās rozes karaspēku. === Nezināmi datumi === * Pirmo reizi dokumentos minēta [[Bukareste]], tagadējās [[Rumānija]]s [[galvaspilsēta]]. == Dzimuši == * [[2. marts]] — [[Adrians VI]], Romas pāvests (miris [[1523]].) * [[6. marts]] — [[Jakobs Fugers]] (''Jakob Fugger''), vācu uzņēmējs (miris [[1525]].) * [[27. decembris]] — [[Jans I Olbrahts]] (''Jan I Olbracht''), Polijas karalis (miris [[1501]].) === Nezināmi === == Miruši == * [[3. maijs]] — [[Pomerānijas Ēriks]], [[Dānija]]s, [[Norvēģija]]s un [[Zviedrija]]s [[karalis]], pirmais [[Kalmāras ūnija]]s vadītājs. (dz. [[1382]]) * [[10. oktobris]] — [[Džanfrančesko Podžo Bračolini]], ievērojams itāļu [[humānists]] un [[rakstnieks]]. Tiek uzskatīts par [[romāņu šrifts|romāņu šrifta]] autoru. (dz. [[1380]]) === Nezināmi === [[Kategorija:1459. gads| ]] 3at8x2e81fmf1zbqdtr8lo4x1lxyseq 0 159656 4484257 2396090 2026-06-19T12:27:59Z Meistars Joda 781 4484257 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|gadu|skaitli|1458 (skaitlis)}} {{Gadu navigācija|1458}} {{Gads citos kalendāros|1458}} '''1458. gads''' ({{Rom sk gadam|1458}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[20. janvāris]] — [[Māķāšs Huņadi]] kļuva par [[Ungārija]]s karali. === Marts=== * [[2. marts]] — [[Prāga|Prāgā]] par [[Bohēmija]]s karali tika kronēts [[Jirži no Podebradiem]]. === Augusts === * [[19. augusts]] — [[Pijs II]] tika pasludināts par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]]. === Nezināmi datumi === * [[Osmaņu impērija|Osmaņi]] ieņēma [[Atēnas]]. == Dzimuši == * [[25. maijs]] — [[Mahmuds Begada]], [[Gudžarāta]]s sultanāta [[sultāns]] (m. [[1511]]) * [[3. oktobris]] — [[Svētais Kazimirs]], svētais [[Polija]]s un [[Lietuva]]s aizbildnis, [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimira IV Jagellona]] dēls (m. [[1484]]) == Miruši == * [[6. augusts]] — [[Kaliksts III]], [[Romas pāvests]]. (dz. [[1378]]) [[Kategorija:1458. gads| ]] mty12362aa1xjzt988lv8nisdvoa0hh 0 159701 4484240 2396086 2026-06-19T12:02:16Z Meistars Joda 781 4484240 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1445}} {{Gads citos kalendāros|1445}} '''1445. gads''' ({{Rom sk gadam|1445}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == * [[7. jūlijs]] — [[kauja pie Suzdaļas|kaujā pie Suzdaļas]] mongoļu spēki Mamutjaka un Jakuba vadībā pilnībā sakāva [[Maskavas lielkņazi|Maskavas lielkņaza]] [[Vasilijs II (Tumšais)|Vasilija II (Tumšā)]] karaspēku. Vasilijs II tika saņemts gūstā. === Nezināmi datumi === * [[Portugāļi|Portugāļu]] [[jūrasbraucējs]] [[Dinis Diass]], kuģojot uz dienvidiem gar [[Āfrika]]s piekrasti sasniedza Zaļo ragu ([[Kaboverde|Kaboverdi]]). == Dzimuši == * [[1. marts]] — [[Sandro Botičelli]], nozīmīgs agrīnās [[renesanse]]s itāļu [[gleznotājs]]. (m. [[1510]]) === Nezināmi === * [[Alberts Brudzevskis]], poļu [[astronoms]], [[matemātiķis]], [[filozofs]] un [[diplomāts]]. (m. [[1497]]) == Miruši == * [[15. jūlijs]] — [[Joanna Boforta]], [[Skotija]]s [[karaliene]], karaļa Jēkaba I sieva. (dz. ap [[1404]]) === Nezināmi === * [[Ulug-Muhammeds]], [[Zelta orda]]s [[hans]], [[Kazaņas haniste]]s dibinātājs. (dz. [[1405]]) [[Kategorija:1445. gads| ]] ombrha3p4968hvcl9ihgrxl2msgjcg7 0 159742 4484256 2396089 2026-06-19T12:26:38Z Meistars Joda 781 4484256 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1457}} {{Gads citos kalendāros|1457}} '''1457. gads''' ({{Rom sk gadam|1457}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == * [[2. jūlijs]] — [[Kristiāns I]] tika kronēts par [[Zviedrija]]s [[Karalis|karali]]. * [[12. aprīlis]] — [[Stefans III Lielais]] kļuva par [[Moldova]]s valdnieku. === Nezināmi datumi === * [[Jindzuns]] atkārtoti kļuva par [[Ķīna]]s [[Imperators|imperatoru]]. == Dzimuši == * [[28. janvāris]] — [[Henrijs VII Tjudors]], pirmais [[Anglija]]s [[karalis]] no [[Tjudoru dinastija]]s. (m. [[1511]]) === Nezināmi === == Miruši == * [[22. maijs]] — [[Svētā Rita no Kašas]], itāļu [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] [[svētā]]. (dz. [[1381]]) * [[1. augusts]] — [[Lorenco Valla]], itāļu [[humānists]], erudītu vēsturiskās skolas pārstāvis. (dz. apm. [[1407]]) * [[23. novembris]] — [[Ladislavs Postums]] (''Ladislaus Postumus''), Austrijas hercogs, Bohēmijas karalis (dzimis [[1440]].) === Nezināmi === [[Kategorija:1457. gads| ]] 1y2rlyxht477ii6m4toe6pg2coco930 0 160723 4484254 4386635 2026-06-19T12:23:43Z Meistars Joda 781 4484254 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1455}} {{Gads citos kalendāros|1455}} '''1455. gads''' ({{Rom sk gadam|1455}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * [[8. aprīlis]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Kaliksts III]]. * [[22. maijs]] — ar [[kauja pie Sent-Albansas|kauju pie Sent-Albansas]] (35&nbsp;km uz ziemeļiem no Londonas) sākās [[Sarkanās un Baltās rozes karš]]. Šajā kaujā Jorka karaspēks sakāva Lankasteru spēkus un saņēma gūstā [[Henrijs VI Lankasters|Henriju VI]]. === Nezināmi datumi === * Dibināta [[Polija]]s pilsēta [[Jedvabne]]. == Dzimuši == * [[3. marts]] — [[Žuau II]] [[Portugāle]]s [[karalis]]. (m. [[1495]]) === Nezināmi === == Miruši == * [[24. marts]] — [[Nikolajs V]] (''Nicholaus V''), Romas pāvests (dzimis [[1397]]. gadā) * [[1. decembris]] — [[Lorenco Žiberti]] (''Lorenzo Ghiberti''), Renesanses mākslinieks (dzimis [[1378. gads|1378]]. gadā) === Nezināmi === [[Kategorija:1455. gads| ]] tnukuq8uq9rad6e2i8w68dotrmoug0y 0 160785 4484350 4438531 2026-06-19T18:22:11Z ~2026-35672-26 147066 Noņemu veco uzvaras skolas mājaslapu un ierakstiju jano veloparku 4484350 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Gailīšu pagastā|Uzvara|Uzvara}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Uzvara | settlement_type = Lielciems | image_skyline = At the Uzvara village. August, 2011.jpg | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Bauskas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Bauskas novads]] | subdivision_name2 = [[Gailīšu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,69 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3430&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1001 | population_density_km2 = auto | latd = 56| latm = 19| lats = 6| latNS = N | longd = 24| longm = 15| longs = 22| longEW = E | elevation_m = 30 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3931 Uzvara | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Uzvara''' (agrāk arī '''Dvari''', '''Kamarde''') ir ciems [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Gailīšu pagasts|Gailīšu pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies [[Mūsa]]s kreisajā krastā {{nobr|12 km}} no novada centra [[Bauska]]s un {{nobr|79 km}} no [[Rīga]]s. Ziemeļos [[Žūku strauts]] to atdala no [[Pīrāgi (ciems)|Pīrāgiem]], ar ko Uzvara faktiski saplūdusi. Apdzīvotā vieta veidojusies ap Dvaru (''Dwaren, Dwarren,'' arī '''Dvori''') [[Pusmuiža|pusmuižu]] un Novadnieku [[Viensēta|viensētu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=13/56.32096/24.25713&l=O/2/I/4/L/6/KDW|title=Dodies.lv vēstures kartes|website=vesture.dodies.lv|access-date=2021-12-17}}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] attīstījās kā [[kolhozs|kolhoza]] «Uzvara» centrālais ciemats.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/b_marsruti/marsh.php?id=15 |title=Pilis.lv Ina un Māris Ikaunieki . Leišmale |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120621041712/http://www.pilis.lv/b_marsruti/marsh.php?id=15 |archivedate={{dat|2012|06|21||bez}} }}</ref> Uz kolhoza-agrofirmas bāzes 1995. gadā Uzvarā dibināja zemkopības uzņēmumu SIA "Uzvara-lauks", kas nodarbojas ar graudu, rapša, lauku pupu un zirņu audzēšanu un realizāciju, kā arī kviešu šķirnes sēklu materiāla pavairošanu un pārdošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50917539|title=Laikapstākļu dēļ pērn sarucis 'Uzvara-lauks' apgrozījums un peļņa|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-07-09|date=2019-03-18|language=lv}}</ref> Uzvarā atrodas pagasta pārvalde, Jaunais Uzvaras Velo parks [https://www.uzvarasskola.lv/lv/ Uzvaras pamatskola], bērnudārzs, kultūras centrs «Kamarde», Gailīšu doktorāts, vairāki uzņēmumi, veikali, vīna darbnīca un sveču liešanas darbnīca.<ref>{{EncLP}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kugrenuvini.lv/|title=Kugrēnu vīna darītava - Sviniet dzīvi baudot labu vīnu!|last=|first=|website=Kugrēnu Vīna Darītava|access-date=2020-07-09|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200711195749/https://www.kugrenuvini.lv/|archivedate=2020-07-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tourism.bauska.lv/lv/apskates-objekti/top/kristell-286|title=Kristell - TOP - Apskates objekti - tourism.bauska.lv/ Bauskas oficiālais tūrisma portāls|website=www.tourism.bauska.lv|access-date=2020-07-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200710015246/https://www.tourism.bauska.lv/lv/apskates-objekti/top/kristell-286|archivedate=2020-07-10}}</ref> Ciema centrā pie "Uzvara-lauks" biroja un pagasta pārvaldes 1965. gadā atklāts piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem [[Gailīšu pagasts|Gailīšu ciema]] iedzīvotājiem un 1944. gada vasarā tā apkārtnē kritušajiem [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karavīriem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/_files/202006/parskats_padpiemSA-A1-202006.pdf|title=Pārskats par 313 “padomju laikā” uzstādītiem pieminekļiem un ierīkotām piemiņas vietām ārpus apbedījumu vietām (brāļu kapiem), kuras saistītas ar Otro pasaules karu un Sarkano armiju un kuras vēl ir saglabājušās (nav ziņu par nojaukšanu vai demontāžu)|last=Āboltiņš|first=Arnis|website=[[nra.lv|Neatkarīgā Rīta Avīze]]|access-date=2020-07-10|date=2020-06-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200627204035/https://nra.lv/_files/202006/parskats_padpiemSA-A1-202006.pdf|archivedate=2020-06-27}}</ref>, kurš 2022. gadā demontēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/19108-2/|title=Bauskas novadā uzsākta padomju okupācijas pieminekļu demontāža|website=bauskasdzive.lv|access-date=2023-07-10|date=2022-05-13}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|258 |1979|668 |1989|1343 |2000|1237 |2011|1056 |2021|930 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Gailīšu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] 33lurymt5k1mi4wljan0fs6ntjvi5x0 4484363 4484350 2026-06-19T18:50:51Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-35672-26|~2026-35672-26]] ([[User talk:~2026-35672-26|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4484350 4484363 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Gailīšu pagastā|Uzvara|Uzvara}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Uzvara | settlement_type = Lielciems | image_skyline = At the Uzvara village. August, 2011.jpg | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Bauskas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Bauskas novads]] | subdivision_name2 = [[Gailīšu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,69 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3430&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1001 | population_density_km2 = auto | latd = 56| latm = 19| lats = 6| latNS = N | longd = 24| longm = 15| longs = 22| longEW = E | elevation_m = 30 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3931 Uzvara | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Uzvara''' (agrāk arī '''Dvari''', '''Kamarde''') ir ciems [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Gailīšu pagasts|Gailīšu pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies [[Mūsa]]s kreisajā krastā {{nobr|12 km}} no novada centra [[Bauska]]s un {{nobr|79 km}} no [[Rīga]]s. Ziemeļos [[Žūku strauts]] to atdala no [[Pīrāgi (ciems)|Pīrāgiem]], ar ko Uzvara faktiski saplūdusi. Apdzīvotā vieta veidojusies ap Dvaru (''Dwaren, Dwarren,'' arī '''Dvori''') [[Pusmuiža|pusmuižu]] un Novadnieku [[Viensēta|viensētu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=13/56.32096/24.25713&l=O/2/I/4/L/6/KDW|title=Dodies.lv vēstures kartes|website=vesture.dodies.lv|access-date=2021-12-17}}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] attīstījās kā [[kolhozs|kolhoza]] «Uzvara» centrālais ciemats.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/b_marsruti/marsh.php?id=15 |title=Pilis.lv Ina un Māris Ikaunieki . Leišmale |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120621041712/http://www.pilis.lv/b_marsruti/marsh.php?id=15 |archivedate={{dat|2012|06|21||bez}} }}</ref> Uz kolhoza-agrofirmas bāzes 1995. gadā Uzvarā dibināja zemkopības uzņēmumu SIA "Uzvara-lauks", kas nodarbojas ar graudu, rapša, lauku pupu un zirņu audzēšanu un realizāciju, kā arī kviešu šķirnes sēklu materiāla pavairošanu un pārdošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50917539|title=Laikapstākļu dēļ pērn sarucis 'Uzvara-lauks' apgrozījums un peļņa|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-07-09|date=2019-03-18|language=lv}}</ref> Uzvarā atrodas pagasta pārvalde, [[Uzvaras pamatskola|pamatskola]], bērnudārzs, kultūras centrs «Kamarde», veloparks, Gailīšu doktorāts, vairāki uzņēmumi, veikali, vīna darbnīca un sveču liešanas darbnīca.<ref>{{EncLP}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kugrenuvini.lv/|title=Kugrēnu vīna darītava - Sviniet dzīvi baudot labu vīnu!|last=|first=|website=Kugrēnu Vīna Darītava|access-date=2020-07-09|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200711195749/https://www.kugrenuvini.lv/|archivedate=2020-07-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tourism.bauska.lv/lv/apskates-objekti/top/kristell-286|title=Kristell - TOP - Apskates objekti - tourism.bauska.lv/ Bauskas oficiālais tūrisma portāls|website=www.tourism.bauska.lv|access-date=2020-07-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200710015246/https://www.tourism.bauska.lv/lv/apskates-objekti/top/kristell-286|archivedate=2020-07-10}}</ref> Ciema centrā pie "Uzvara-lauks" biroja un pagasta pārvaldes 1965. gadā atklāts piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem [[Gailīšu pagasts|Gailīšu ciema]] iedzīvotājiem un 1944. gada vasarā tā apkārtnē kritušajiem [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karavīriem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/_files/202006/parskats_padpiemSA-A1-202006.pdf|title=Pārskats par 313 “padomju laikā” uzstādītiem pieminekļiem un ierīkotām piemiņas vietām ārpus apbedījumu vietām (brāļu kapiem), kuras saistītas ar Otro pasaules karu un Sarkano armiju un kuras vēl ir saglabājušās (nav ziņu par nojaukšanu vai demontāžu)|last=Āboltiņš|first=Arnis|website=[[nra.lv|Neatkarīgā Rīta Avīze]]|access-date=2020-07-10|date=2020-06-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200627204035/https://nra.lv/_files/202006/parskats_padpiemSA-A1-202006.pdf|archivedate=2020-06-27}}</ref>, kurš 2022. gadā demontēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/19108-2/|title=Bauskas novadā uzsākta padomju okupācijas pieminekļu demontāža|website=bauskasdzive.lv|access-date=2023-07-10|date=2022-05-13}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|258 |1979|668 |1989|1343 |2000|1237 |2011|1056 |2021|930 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Gailīšu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] iyvc7eqpdmey6h8vam9x7e0aivo0o7k 0 160875 4484248 4197877 2026-06-19T12:17:39Z Meistars Joda 781 4484248 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1450}} {{Gads citos kalendāros|1450}} '''1450. gads''' ({{Rom sk gadam|1450}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == * [[22. aprīlis]] — [[Kauja pie Formiņī|kaujā pie Formiņī]] [[Valuā dinastija|Valuā]] armija faktiski iznīcināja angļu spēkus [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijā]]. Šajā kaujā būtiska nozīme franču uzvarai bija [[artilērija]]s pielietojumam. * [[3. novembris]] — tika dibināta [[Barselonas Universitāte]]. === Nezināms datums === * Tika dibināts [[Maču Pikču]], [[Inku impērija]]s [[cietoksnis]]. == Dzimuši == * [[18. augusts]] — [[Marko Maruličs]], horvātu [[rakstnieks]] un [[dzejnieks]] (miris [[1524]].) == Miruši == * [[9. maijs]] — [[Abd al Latifs]], [[Transoksiāna]]s valdītājs, [[Timurīdu dinastija|timurīds]], [[Ulugbeks|Ulugbeka]] dēls. (dzimis [[1430]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1450. gads| ]] nm61xm2rv88ts46uznnzkqs551fo2oh 0 161021 4484245 4152282 2026-06-19T12:15:54Z Meistars Joda 781 4484245 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1449}} {{Gads citos kalendāros|1449}} '''1449. gads''' ({{Rom sk gadam|1449}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * [[6. janvāris]] — par [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] imperatoru tika kronēts [[Konstantīns XI Paleologs]], pēdējais Bizantijas valdnieks. * [[7. aprīlis]] — no [[Romas pāvests|pāvesta]] troņa atteicās [[Fēlikss V]], pēdējais vēsturiskais [[antipāvests]]. === Nezināms datums === * Par [[Ķīna]]s [[Imperators|imperatoru]] kļuva [[Dzjintai]] no [[Minu dinastija]]s. == Dzimuši == * [[1. janvāris]] — [[Lorenco de' Mediči]], [[Florences Republika]]s faktiskais vadītājs (miris [[1492]].) * [[22. marts]] — [[Maksimiliāns I Habsburgs|Maksimiliāns I]] (''Maximilian I.''), Svētās Romas imperators (miris [[1519]].) == Miruši == * [[27. oktobris]] — [[Muhamads Taragai Ulugbeks]], [[Transoksiāna]]s valdītājs, [[Timurīdu dinastija|timurīds]], pazīstams, kā izcils astronoms un matemātiķis. (dzimis [[1394]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1449. gads| ]] ld9d9lo8s0rtw3d47kcrvkbzolihba0 0 162271 4484424 4326034 2026-06-20T03:17:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484424 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Dzelzceļa muzejs | native_name = | image = Dzelzceļa muzeja āra ekspozīcija 1.JPG | imagesize = | caption = Dzelzceļa muzeja āra ekspozīcija | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 27.340 | latNS = N | longd = 24 | longm = 5 | longs = 40.240 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = {{dat|1994}} | dissolved = | location = [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris 2a]], [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Ieva Pētersone | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.railwaymuseum.lv/ }} '''Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs''' ir muzejs ar ekspozīcijām [[Rīga|Rīgā]] un [[Jelgava|Jelgavā]], kas veltīts [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] vēsturei un tā attīstībai [[Latvija|Latvijā]]. Muzejs ir uzņēmuma "[[Latvijas dzelzceļš]]" struktūrvienība. Muzejā apskatāma plašākā platsliežu ritekļu kolekcija [[Baltijas valstis|Baltijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Par muzeju |url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/content/par-muzeju |website=railwaymuseum.lv |accessdate={{dat|2019|10|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191027065602/https://www.railwaymuseum.lv/lv/content/par-muzeju |archivedate={{dat|2019|10|27||bez}} }}</ref> == Muzejs Rīgā == [[Attēls:Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs.jpg|thumb|left|250px|Dzelzceļa muzeja ēka Rīgā]] Muzeja [[Rīga]]s ekspozīcija atrodas 19. gadsimta lokomotīvju remontdarbnīcās, kas atrodas [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], netālu no [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]. Ekspozīcijās apskatāmi formas tērpu paraugi, biļetes, vilcienu saraksti un citas ar Latvijas dzelzceļu saistītas lietas. Ārpus muzeja telpām apskatāms dzelzceļa ritošais sastāvs — [[lokomotīve]]s, [[vagons|vagoni]] un cita dzelzceļa tehnika, kas darbojusies Latvijā. == Muzeja Jelgavas ekspozīcija == Muzeja [[Jelgava]]s filiāle atklāta {{dat|1982|12|24||bez}}, kad Jelgavas dzelzceļnieku klubā atvēra Jelgavas dzelzceļa nodaļas darba sasniegumu muzeju. 1991. gadā dzelzceļa muzejs pārvācās uz dzelzceļnieku dzīvojamo māju, kas celta 1903. gadā un atrodas pie [[Jelgava (stacija)|Jelgavas dzelzceļa stacijas]]. Ekspozīcijā apskatāmi [[Semafors|semafori]], sakabes, [[drezīna]]s, lokomotīvju riteņpāri, hidrants, pārbrauktuves aprīkojums un daudz citu lietu. [[Jelgava II|Jelgavā II]], lokomotīvju depo teritorijā, vēsturiskajā depo ēkā glabājas dīzeļlokomotīve 2M62 Nr. 0001, tvaika lokomotīves un salonvagoni, kas apmeklētājiem pieejami tikai īpašu pasākumu laikā, vai iepriekš piesakot apmeklējumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.railwaymuseum.lv/ Muzeja mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100516224050/http://www.railwaymuseum.lv/ |date={{dat|2010|05|16||bez}} }} * [http://www.youtube.com/watch?v=xnzwCB8S7yo&feature=related Latvian Railway History Museum, Riga Branch ] (video) {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] tm4i0zb5tokcwq4dq8x6aksmo39uwgh 0 167046 4484456 4131695 2026-06-20T05:34:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484456 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Lauka hokejs | games = 2012. gada Vasaras | image = | caption = | venue = [[Londona]], Olimpiskais parks | dates = {{dat||7|29|N}} — {{dat||8|11|N}} | competitors = 284 | nations = | teams = 24 | prev = [[Lauka hokejs 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] | next = [[Lauka hokejs 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] }} '''[[Lauka hokejs|Lauka hokejā]] [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika sadalīti 2 medaļu komplekti — vīriešu un sieviešu izlasēm. Sacensības notika no {{dat||7|29|ģ|bez}} līdz {{dat||8|11|d|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.london2012.com/hockey |title=Hockey |access-date={{dat|2012|12|05||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121029134352/http://www.london2012.com/hockey/ }}</ref> Gan vīriešu, gan sieviešu sacensībās piedalījās 12 izlases. [[Attēls:Riverbank Arena, 1 August 2012.jpg|thumb|''The Riverbank Arena'' notika lauka hokeja turnīri.]] == Medaļnieki == {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- |Vīrieši |{{DEU}} |{{NED}} |{{AUS}} |- |Sievietes |{{NED}} |{{ARG}} |{{GBR2}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20130228114959/http://www.london2012.com/ 2012. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{OS-aizmetnis}} {{2012. gada vasaras olimpiskās spēles}} [[Kategorija:Sporta veidi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Lauka hokejs olimpiskajās spēlēs]] 0e4w9myikyihwu2p6j4z67sbz7n2yzj 0 176382 4484415 3916815 2026-06-20T01:39:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484415 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Jūras administrācija''' ir institūcija, kas nodrošina Jūrlietu politikas plānošanu un īstenošanu Latvijā, lai sasniegtu mērķi — droša, aizsargāta un efektīva kuģošana tīrās jūrās. Aģentūras galvenais birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Trijādības iela|Trijādības ielā]] 5, netālu no [[Āgenskalna līcis|Āgenskalna līča]]. Aģentūras mērķis ir veicināt drošu un aizsargātu kuģošanu Latvijas piekrastē un ostās, veicināt kuģu, to apkalpes un pasažieru drošību un aizsardzību, novērst jūras piesārņošanu, paaugstināt Latvijas flotes konkurētspēju pasaulē un paaugstināt Latvijas jūrnieku konkurētspēju pasaulē.<ref>[http://www.jurasadministracija.lv/index.php?action=574 Rekvizīti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111104071153/http://www.jurasadministracija.lv/index.php?action=574 |date={{dat|2011|11|04||bez}} }}, jurasadministracija.lv</ref> Iepriekš jūras negadījumus izmeklēja Latvijas Jūras administrācijas Jūras negadījumu izmeklēšanas nodaļa, bet kopš 2011. gada 1. jūnija šī funkcija tika nodota [[Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs|Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam]].<ref>[http://www.taiib.gov.lv/?lang=lv Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs], mājas lapa</ref> == Vēsture == Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" tika izveidota 1994. gadā kā valsts bezpeļņas organizācija uz 1991. gadā dibinātā Latvijas ostu galvenā kapteiņa dienesta bāzes, pievienojot:<ref>[http://www.jurasadministracija.lv/index.php?action=597 Vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120121162322/http://www.jurasadministracija.lv/index.php?action=597 |date={{dat|2012|01|21||bez}} }}, jurasadministracija.lv</ref> * Latvijas Hidrogrāfijas dienestu, * Meklēšanas un glābšanas dienestu, * Latvijas Kuģu reģistru, * Latvijas Jūrnieku reģistru. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130217014817/http://www.jurasadministracija.lv/ Latvijas Jūras administrācija] {{org-aizmetnis}} {{LV-aizmetnis}} [[Kategorija:Transporta drošība]] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] t1136shu7z635lzgmlmvk4paxuxtpf8 0 176623 4484491 4408439 2026-06-20T09:40:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484491 wikitext text/x-wiki {{Stadiona infokaste |nosaukums = Olimpiskais stadions |attēls = London Olympic Stadium West Ham.jpg |valsts = {{GBR}} |pilsēta = Londona |adrese = |celtniecība-no = 2007. gada |pabeigts = 2011. gadā |atklāts = |izmaksas3 = [[£]]486 miljoni<ref>{{ziņu atsauce| url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/olympics/london_2012/15149865.stm | work=BBC News | title=London 2012 Olympic stadium athletics track completed | date=2011-10-03}}</ref> |cits_sports_nos = Stadions |cits_sports = 80 000<ref name="london1">{{Tīmekļa atsauce | title = New era of stadium design unveiled | publisher = London 2012 HQ | url = http://www.london2012.com/news/archive/2007-11/new-era-of-stadium-design-unveiled.php | accessdate = 2008-01-17 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071019173914/http://www.london2012.com/news/archive/2007-11/new-era-of-stadium-design-unveiled.php | archivedate = 2007-10-19 }}</ref> |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = |mājas-lapa = }} <mapframe text="Londonas olimpiskais stadions" width=260 height=260 zoom=16 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q172190" } </mapframe> '''Londonas olimpiskais stadions''' ir stadions [[Londona|Londonā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Tajā ir 80 000 sēdvietu. Stadiona celtniecība ilga līdz {{dat|2011|3|29|D|bez}}. Tajā notika [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskās]] un paraolimpiskās spēles, tas bija abu sporta notikumu centrālais stadions. Tāpat Londonas olimpiskajā stadionā tika aizvadīts [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]. Tas ir trešais lielākais stadions Apvienotajā Karalistē pēc sēdvietu skaita aiz [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]] un ''Twickenham'' stadiona. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120424205145/http://www.london2012.com/games/venues/olympic-stadium.php Londonas olimpisko spēļu profils] {{olimpiskās spēles-aizmetnis}} {{UK-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Vasaras olimpisko spēļu stadioni}} {{Olimpiskās norises vietas vieglatlētikā}} [[Kategorija:Futbola stadioni Anglijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Londonā]] [[Kategorija:Olimpiskie stadioni]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Olimpiskās norises vietas vieglatlētikā]] 3ut6hyzb3e6n4pyhwn15976pvrvbjs1 0 182661 4484402 4459690 2026-06-20T00:24:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484402 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{atjaunot}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Lana Del Rey'' | Attēls = LanaDRPrimavera310524 (32 of 147) (53765476960) (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = ''Lana Del Rey'' 2024. gadā | Dz_vārds = Elizabete Vūlridža Grānta | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1985|6|21}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | Miris = | Žanrs = [[indī pops]], [[kamerpops]], [[alternatīvais roks]], [[Dievs]] | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore, modele | Instrumenti = vokāls, ģitāra | Gadi = 2008—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Interscope Records|Interscope]]'', ''[[Polydor Records|Polydor]]'', ''Stranger'' | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.lanadelrey.com/ lanadelrey.com] | Dzimums = S }} '''Elizabete Vūlridža Grānta''' ({{val|en|Elizabeth Woolridge Grant}}; dzimusi {{dat|1985|6|21}}), pazīstama ar skatuves vārdu '''''Lana Del Rey''''', ir amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore. Augusi [[Ņujorka]]s priekšpilsētā, dziedātāja pārcēlās uz Ņujorkas centru 18 gadu vecumā, kur viņa iestājās koledžā, sāka rakstīt mūziku un dziedāt dažādos pilsētas klubos. 2008. gadā ''Lana Del Rey'' noslēdza līgumu ar neatkarīgu mūzikas ierakstu kompāniju un ierakstīja savā vārdā nosauktu debijas albumu, kurš bija pieejams ''[[iTunes]]'' jau 2010. gadā. ''Lana Del Rey'' nekavējoties atguva albuma tiesības un tas tika izņemts no ''iTunes'' drīz pēc tam. 2011. gada jūnijā mūziķe internetā izlaida dziesmu ''[[Video Games]]'', kurai pati bija izveidojusi videoklipu. Jau tuvākajos mēnešos dziesmai strauji pieauga popularitāte. Tā paša gada oktobrī dziesma tika izlaista kā [[singls]], kurš iepazīstināja pasauli ar ''Lana Del Rey'' debijas albumu ''[[Born to Die]]'', kas tika izlaists 2012. gada 31. janvārī ar ierakstu kompānijas ''[[Interscope Records]]'' sadarbību. Albums ''[[Born to Die]]'' ieguva pirmo vietu septiņu valstu, tai skaitā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Austrālija]]s, albumu topos. == Biogrāfija == === Agrākie gadi === Elizabete Grānta ir dzimusi Ņujorkā.<ref>"Introducing… Lana Del Rey". The Prophet Blog. 2011-07-04. Atjaunots: 2011-09-27</ref> 14 gadu vecumā Elizabete iestājās internātskolā Konektikutas štatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nypost.com/p/entertainment/music/rey_of_slight_LPAfmot5wzhGC2c1grSzZK/1 |title=Who is Lana Del Rey, the woman behind one of the "worst outings in 'SNL' history"? — NYPOST.com<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|09|07||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120415114043/http://www.nypost.com/p/entertainment/music/rey_of_slight_LPAfmot5wzhGC2c1grSzZK/1 }}</ref> Māksliniecei ir skotu radniecība un viņa ir īpašumu investora Roba Grānta meita, kurš viņu atbalstīja dziedātājas karjeras uzsākšanas sākumposmā.<ref>[http://pitchfork.com/features/rising/8657-lana-del-rey/ Rising: Lana Del Rey] pitchfork.com</ref> Vēlāk ''Lana Del Rey'' iestājās [[Fordhama Universitāte|Fordhama Universitātē]] (''Fordham University'') Ņujorkā, uzsākot [[filozofija]]s studijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nowtoronto.com/music/story.cfm?content=183939 |title=Lana del Rey {{!}} NOW Magazine<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|05|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140803011949/http://nowtoronto.com/music/story.cfm?content=183939 |archivedate={{dat|2014|08|03||bez}} }}</ref> 18 gadu vecumā viņas tēvocis iemācīja viņai spēlēt ģitāru, sākot ar pašiem vienkāršākajiem akordiem. Kad akordi tika apgūti, māksliniece pārcēlās uz Ņujorku, lai uzsāktu mūziķes karjeru. "Es sapratu, ka visticamāk varētu sarakstīt miljons dziesmas no tiem sešiem akordiem, tāpēc pārvācos uz Ņujorku, lai pāris gadus rakstītu visu, ko vien vēlos", atceras ''Lana Del Rey''.<ref>[http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-16729651 BBC News — Love, the law, and Lana Del Rey<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Mūziķes skatuves vārds radās pateicoties biežajām viesošanās reizēm [[Maiami]], kur viņa tikās ar draugiem no [[Kuba]]s un sarunājās [[spāņu valoda|spāniski]]. Vārds "Lana Del Rey" viņai pašai atgādināja [[jūra]]s pievilcību, tas izklausījās pietiekami burvīgi, kad tika izrunāts.<ref>[http://www.vogue.co.uk/blogs/the-culture-edit/2011/10/20/lana-del-rey-interview Lana Del Rey Interview (Vogue.com UK)<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> === 2010: Lana Del Ray A.K.A. Lizzy Grant === 2010. gada janvārī ''Lana Del Rey'' izlaida savu pirmo studijas albumu ar nosaukumu ''Lana Del Ray A.K.A. Lizzy Grant''.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adirondackdailyenterprise.com/page/content.detail/id/510931.html?nav=5050 |title=Lizzy Grant aka. Lana Del Ray releases album | publisher=AdirondackDailyEnterprise.com |access-date={{dat|2014|06|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120605033333/http://www.adirondackdailyenterprise.com/page/content.detail/id/510931.html?nav=5050 |archivedate={{dat|2012|06|05||bez}} }}</ref> Tas bija dziedātājas pirmais, profesionāli izlaistais albums, sadarbībā ar neatkarīgās ierakstu kompānijas producentu Deividu Kahni (''David Kahne'').<ref name="nosaukums-1" /> Viņa uzsvēra, ka Deivids vēlējās sākt ar viņu strādāt jau nākamajā dienā, kad bija saņēmis [[demo ieraksts|demo ierakstus]]. Viņš joprojām ir zināms kā producents, kuram piemīt godīgums un interese veidot mūziku, kura nav tikai pops.<ref>[http://thequietus.com/articles/07106-lana-del-rey-interview The Quietus | Features | Escape Velocity | Original Sin: An Interview With Lana Del Rey<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Dziedātājas tēvs Roberts Grants palīdzēja meitai ar albuma tirgvedību,<ref name="nosaukums-1" /> kurš sākotnēji uz neilgu laiku bija pieejams ''[[iTunes]]''. === 2011—2013: Born to Die === [[Attēls:Lana del Rey @ Bowery Ballroom.jpg|thumb|left|175px|''Lana Del Rey'' uzstājoties koncertā 2011. gada 5. decembrī]] Vēlāk, 2011. gada jūnijā ''Lana Del Rey'' noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju „Stranger Records”, lai vēlāk ierakstītu savu debijas singlu ''[[Video Games]]''.<ref>http://strangerrecords.com/#section_01news_2011-06-30-lana_signed_to_stranger</ref> 2011. gada oktobrī māksliniece ieguva britu mūzikas žurnāla ''[[Q (žurnāls)|Q]]'' balvu nominācijai ''Next Big Thing''. ''Lana Del Rey'' prezentēja savu albumu arī vairākās dzīvajās uzstāšanās, piedaloties dažādos TV raidījumos. Populārais žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' mūziķes uzstāšanos Ņujorkas šovā ''Bowery Ballroom'' raksturoja, kā "nervozu, tomēr pasniegtu ar lielu pašpārliecinātību".<ref>[http://www.rollingstone.com/music/news/lana-del-rey-tries-to-live-up-to-her-glamorous-image-at-nyc-show-20111206 Lana Del Rey Tries to Live Up to Her Glamorous Image at New York Show | Music News | Rolling Stone<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Albums ''[[Born to Die]]'' tika izlaists 2012. gada 27. janvārī [[Īrija|Īrijā]],<ref>[http://itunes.apple.com/ie/album/born-to-die/id493292740 iTunes — Music — Born to Die by Lana Del Rey<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> 30. janvārī tas tika izlaists [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un jau 31. janvārī visā pasaulē.<ref>[http://pitchfork.com/news/44795-new-lana-del-rey-born-to-die/ New Lana Del Rey: "Born to Die" | News | Pitchfork<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> ''Lana Del Rey'' uzstājās ar divām dziesmām populārajā šovā ''[[Saturday Night Live]]'' 14. janvārī, tomēr par šo uzstāšanos saņēma plašu kritiku. Mūziķes uzstāšanos aizstāvēja aktieris [[Denjels Redklifs]], kurš, kaut gan pašu uzstāšanos nemaz īsti neredzēja, paziņoja, ka dziedātāja neuzstājās ne tuvu tik slikti, kā apgalvoja kritiķi.<ref>[http://www.nme.com/news/lana-del-rey/61979 Daniel Radcliffe: 'I didn't actually see Lana Del Rey's 'Saturday Night Live' performance' | News | NME.COM<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Jau pirms uzstāšanās ''Lana Del Rey'' aizstāvēja sevi, apgalvojot, ka dzied pietiekami ilgi, lai būtu laba mūziķe, un, ka raidījuma veidotājs [[Lorns Mihaels]] (''Lorne Michaels'') to zina.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1677389/lana-del-rey-snl.jhtml |title=Lana Del Rey's 'SNL' Performance Has Critics Howling — Music, Celebrity, Artist News {{!}} MTV.com<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2014|03|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140330040521/http://www.mtv.com/news/articles/1677389/lana-del-rey-snl.jhtml }}</ref> Pēc šīs uzstāšanās ''Lana Del Rey'' tika arī parodēta [[Kristena Viga|Kristenas Vigas]] izpildījumā. Otrais singls ''[[Born to Die (dziesma)|Born to Die]]'', kā izlaistais albums, iznāca 2011. gada 3. decembrī<ref>[http://itunes.apple.com/br/album/born-to-die-single/id488596862 iTunes — Música — Born to Die — Single de Lana Del Rey<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> un mūzikas video, balstīts uz pašas dziedātājs izdomu, sabiedrībā nonāca 14. decembrī.<ref>[http://www.nme.com/news/lana-del-rey/60990 Lana Del Rey's blood splattered 'Born To Die' video leaks online — watch | News | NME.COM<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> 2012. gada 6. aprīlī tika izlaists arī albuma trešais singls ''[[Blue Jeans]]''. 2012. gada jūnijā tika izdots [[Šerila Kola|Šerilas Kolas]] trešais studijas albums ''[[A Million Lights]]'', kurā tika iekļauta ''Lana Del Rey'' sacerēta dziesma ''Ghetto Baby''. 2012. gada vasarā iznāca arī nākamie divi singli no albuma ''Born to Die'' — ''[[Summertime Sadness]]'' un ''[[National Anthem]]''. ''Lana Del Rey'' 2012. gada 15. jūnijā arī paziņoja, ka strādā pie sava nākamā albuma un ka tam jau ir ierakstītas piecas dziesmas. Vēlāk gan tika nolemts šīs un vēl citas ierakstītās dziesmas iekļaut īpašā pirmā albuma ''Born to Die'' versijā ''Born to Die — The Paradise Edition''. Jaunā albuma versija tiks izdota 2012. gada novembrī un vadošais singls ''[[Ride (singls)|Ride]]'' no tā tika izdots 25. septembrī. Dažu mēnešu laikā ''Lana Del Rey'' iedziedāja divas jaunas dziesmas — [[Leonards Koens|Leonarda Koena]] "[[Chelsea Hotel#2]]" un [[Lī Hezlvuds|Lī Hezlvuda]] dziesmu "[[Summer Wine]]" kopā ar viņas tā laika partneri [[Berijs Džeimss O'Nīls|Beriju Džeimsu O'Nīlu]]. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {| class="wikitable" |- !width="30"|Gads !width="80"|Vāks !width="200"|Nosaukums !width="300"|Papildinformācija |- |[[2010. gads|2010]] |[[Attēls:LDR_aka_Lizzy_Grant.jpg|80px]] | ''[[Lana Del Rey a.k.a. Lizzy Grant]]'' | * Pirmais studijas albums * Izdots: {{dat|2010|01|04}} * Izdevējs: ''5 Points Records'' |- |[[2012. gads|2012]] |[[Attēls:BornToDieAlbumCover.png|80px]] | ''[[Born to Die]]'' | * Otrais studijas albums * Izdots: {{dat|2012|01|30}} * Izdevējs: ''Stranger'', ''[[Polydor Records|Polydor]][[Interscope Records|Interscope]]'' |- |- |[[2014. gads|2014]] |[[Attēls:UltraviolenceLDR.png|80px]] | ''[[Ultraviolence]]'' | * Trešais studijas albums * Izdots: {{dat|2014|06|13}} * Izdevējs: ''Polydor, Interscope'' |- |[[2015. gads|2015]] |[[Attēls:HoneymoonLDR.jpg|80x80px]] |''[[Honeymoon]]'' | * Ceturtais studijas albums * Izdots: {{Dat|2015|9|18}} * Izdevējs: ''Polydor, Interscope'' |- |[[2017. gads|2017]] |[[Attēls:LustForLifeLDR.jpg|80x80px]] |''[[Lust for Life]]'' | * Piektais studijas albums * Izdots: {{Dat|2017|7|21}} * Izdevējs: ''Polydor, Interscope'' |- |[[2019. gads|2019]] |[[Attēls:NormanFuckingRockwellLDR.jpg|80x80px]] |''[[Norman Fucking Rockwell!]]'' | * Sestais studijas albums * Izdots: {{Dat|2019|8|30}} * Izdevējs: ''Polydor, Interscope'' |- |[[2021. gads|2021]] |[[Attēls:ChemtrailsOvertheCountryClubLDR.jpg|80x80px]] |''[[Chemtrails over the Country Club]]'' | * Septītais studijas albums * Izdots: {{Dat|2021|3|19}} * Izdevējs: ''Polydor, Interscope'' |- |[[2023. gads|2023]] | |''Did You Know That There's a Tunnel Under Ocean Blvd'' | * Astotais studijas albums * Izdots [[2023. gads|2023.]] gada [[24. marts|24. martā]] * Izdevējs: ''Polydor, Interscope'' |- |[[2026]] | |''Stove'' | |} === EP ieraksti === {| class="wikitable" |- !width="30"|Gads !width="80"|Vāks !width="200"|Nosaukums !width="300"|Papildinformācija |- |[[2008. gads|2008]] |[[Attēls:Lizzy_Grant_Kill_Kill.jpeg|80px]] | ''[[Kill Kill]]'' | * Pirmais EP ieraksts * Izdots: {{dat|2008|10|21}} * Izdevējs: ''5 Points Records'' |- |[[2012. gads|2012]] |[[Attēls:Lana Del Rey – Lana Del Rey – EP.png|80px]] | ''[[Lana Del Rey (EP)|Lana Del Rey]]'' | * Otrais EP ieraksts * Izdots: {{dat|2012|01|10}} * Izdevējs: ''Stranger'', ''Interscope'', ''Polydor'' |- |[[2012. gads|2012]] |[[Attēls:Paradise_EP.png|80px]] | ''[[Paradise]]'' | * Trešais EP ieraksts * Izdots: {{dat|2012|11|23}} * Izdevējs: ''Interscope'', ''Polydor'' |- |- |[[2012. gads|2012]] |[[Attēls:Lanatropicoepcover.png|80px]] | ''[[Tropico]]'' | * Ceturtais EP ieraksts * Izdots: {{dat|2013|12|13}} * Izdevējs: ''[[Polydor Records|Polydor]]'', ''[[Interscope Records|Interscope]]'' |- |} === Singli === ;2012 * ''[[Blue Jeans]]'' * ''[[Born To Die]]'' * ''[[Off To the Races]]'' * ''[[Video Games]]'' * ''[[Carmen (Lana Del Rey dziesma)|Carmen]]'' * ''[[Dark Paradise]]'' * ''[[National Anthem]]'' * ''[[Serial Killer]]'' * ''[[Summertime Sadness]]'' * ''[[Blue Velvet (singls)|Blue Velvet]]'' * ''[[Burning Desire]]'' * ''[[Ride (Lana Del Rey dziesma)|Ride]]'' ;2013 * ''[[Young and Beautiful]]'' ;2014 * ''[[Once Upon a Dream]]'' * ''[[Black Beauty (Lana Del Rey dziesma)|Black Beauty]]'' * ''[[Brooklyn Baby]]'' * ''[[Shades of Cool]]'' * ''[[Ultraviolence]]'' * ''[[West Coast (Lana Del Rey dziesma)|West Coast]]'' ;2015 * ''[[High By The Beach]]'' * ''[[Music to Watch Boys To]]'' * ''[[Terrence Loves You]]'' * ''[[Honeymoon]]'' ;2017 * ''[[Coachella - Woodstock in My Mind]]'' * ''[[Love (Lana Del Rey dziesma)|Love]]'' * ''[[Lust for Life]] ft. [[The Weeknd]]'' * ''[[Groupie Love]] ft. [[ASAP Rocky|A$AP Rocky]]'' * ''[[Summer Bummer]] ft. [[Playboi Carti]] & A$AP Rocky'' ;2018 * ''[[Mariners Apartment Complex]]'' * ''[[Venice Bitch]]'' ;2019 * ''[[Looking For America]]'' * ''[[Mariners Apartment Complex]]'' * ''[[Doin' Time (Lana Del Rey dziesma)|Doin' Time]]'' * ''[[Season Of The Witch]]'' * ''[[Hope Is A Dangerous Thing For A Woman Like Me To Have - But I Have It]]'' * ''[[Ariana Grande]] — [[Don't Call Me Angel]] ft. [[Mailija Sairusa|Miley Cyrus]] & Lana Del Rey'' ;2020 * ''[[Matt Maeson]] — [[Hallucinogenics]] ft. Lana Del Rey'' * ''[[Let Me Love You Like a Woman]]'' * ''[[You'll Never Walk Alone]]'' * ''[[LA Who Am I To Love You]]'' ;2021 * ''[[Chemtrails Over The Country Club]]'' * ''[[Blue Banisters]]'' * ''[[Text Book]]'' * ''[[Wildflower Wildfire]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{Lana Del Rey}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lana Del Rey}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Ņujorkas cilvēki]] rrk5lb0yqo11mmnq9jmh17alhuz5yk6 0 184654 4484438 4473521 2026-06-20T04:25:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484438 wikitext text/x-wiki {{Saimniecības infokaste |name = Latvijas saimniecība |image = Latvias Banka.JPG |width = 250px |caption = [[Latvijas Banka]]s centrālā ēka |currency = 1 [[Eiro]] (EUR) = 100 centi |fixed exchange = |year = Kalendārais gads |organs = |gdp = 40,3 miljardi eiro (2023. gads)<ref name="CSP_IKP_2023"/> |growth = −0,3 % (2023. gads)<ref name="CSP_IKP_2023"/> |per capita = 27 100 eiro (IKP uz iedzīvotāju, 2023. gads)<ref name="EU_GDP_PC_2023"/> |sectors = Lauksaimniecība: 5%; rūpniecība: 25,7%; pakalpojumi: 69,3% (2012. gada aprēķins) |components = |inflation = 1,3 % (vidējā gada inflācija, 2024. gads)<ref name="CSP_INFL_2024"/> |poverty = |gini = 35,2 (2010) |labor = 905,5 tūkstoši (2018. gads) |occupations = Lauksaimniecība: 8,8%; rūpniecība: 24,0%; pakalpojumi: 67,2% (2010. gada aprēķins) |unemployment = 6,6 % (2024. gada septembris)<ref name="CSP_BEZD_2024"/> |average gross salary = 1 685 eiro mēnesī (2024. gads)<ref name="CSP_ALGA_2024"/> |average net salary = 1 221 eiro mēnesī (2024. gads)<ref name="CSP_ALGA_2024"/> |industries = |exports = 18,68 miljardi eiro (preču eksports, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |export-goods = Koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; [[Nafta|minerālais kurināmais, nafta]] un tās pārstrādes produkti<ref name="CSP_AT_2024"/> |export-partners = [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Zviedrija]], [[Krievija]] (kopā 47,5 %, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |imports = 21,68 miljardi eiro (preču imports, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |import-goods = Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti; elektroierīces un elektroiekārtas; sauszemes transporta līdzekļi, to daļas<ref name="CSP_AT_2024"/> |import-partners = [[Lietuva]], [[Vācija]], [[Polija]], [[Igaunija]], [[Somija]] (kopā 57,5 %, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |debt = 18,8 miljardi eiro (46,6 % no IKP, 2024. gads)<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> |gross external debt = 43 858 milj. eiro (bruto ārējais parāds, 2025. gada III cet.)<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> |revenue = 17,7 mljrd. eiro (vispārējās valdības sektora ieņēmumi, 2024. gads)<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> |credit = |reserves = 5 178 milj. eiro (rezerves aktīvi, 2025. gada decembris)<ref name="LB_RES_2025_12"/> }} '''Latvijas tautsaimniecība''' ir [[Eiropas Savienība]]s ekonomiskajā telpā integrēta atvērta [[saimniecība]], tai ir nozīmīgi sakari arī ar [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] reģiona valstīm. Lai gan [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008.—2010. gada finanšu krīze]] radīja būtisku negatīvu ietekmi uz Latviju, atklājot tās ārējo neaizsargātību, valstij ir izdevies īstenot vienu no pēdējā laika veiksmīgākajām [[makroekonomika]]s korekcijas programmām, parādot ātru un saskaņotu saimniecības atveseļošanos ar apbrīnojamu apņēmību attiecībā uz [[fiskālā politika|fiskālo politiku]]. Pēc būtiskā samazinājuma [[IKP]] vidējais pieaugums 2011.—2018. gadā bija vairāk nekā 4 procenti gadā, ievērojami pārsniedzot ES vidējo rādītāju. Latvijas iestāšanās eirozonā 2014. gadā un tās atgūtā pieeja valsts finansējuma tirgiem ir apliecinājums, ka makroekonomikas korekciju uzdevums tiek risināts veiksmīgi.<ref>[http://www.ebrd.com/documents/strategy-and-policy-coordination/strategy-in-latvia-in-latvian.pdf Eiropas un Rekonstrukcijas un attīstības Bankas Dokuments — Stratēģija Latvijai]</ref> 2023. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,3 miljardi eiro, savukārt salīdzināmajās cenās IKP apjoms, salīdzinot ar 2022. gadu, samazinājās par 0,3 %.<ref name="CSP_IKP_2023"/> 2024. gadā vidējā gada inflācija Latvijā bija 1,3 %.<ref name="CSP_INFL_2024"/> [[Pasaules Banka]]s ''Doing Business'' 2016. gada pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindojās 22. vietā jeb 10. vietā ES dalībvalstu vidū. Pasaules Banka atzina Latviju par vienu no 30 vadošajām valstīm, kas veikušas nozīmīgas reformas [[uzņēmējdarbība]]s uzlabošanā.<ref>http://www.doingbusiness.org/~/media/GIAWB/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB16-Full-Report.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151116055300/http://www.doingbusiness.org/~/media/GIAWB/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB16-Full-Report.pdf |date={{dat|2015|11|16||bez}} }} Doing Business 2016 Measuring Regulatory Quality and Efficiency</ref> Latvija kopš 1999. gada ir [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s, kopš 2004. gada [[Eiropas Savienība]]s (ES), kopš 2014. gada [[Eirozona]]s dalībvalsts un kopš 2016. gada [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|ESAO]] dalībvalsts. == Latvijas ekonomika == === Aktuālie rādītāji === * 2023. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās bija 40,3 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar 2022. gadu, IKP samazinājās par 0,3%.<ref name="CSP_IKP_2023"/> * 2024. gadā vidējā gada inflācija bija 1,3%.<ref name="CSP_INFL_2024"/> * 2024. gada septembrī bezdarba līmenis bija 6,6%.<ref name="CSP_BEZD_2024"/> * 2024. gadā vidējā bruto darba samaksa bija 1 685 eiro mēnesī, vidējā neto darba samaksa bija 1 221 eiro mēnesī.<ref name="CSP_ALGA_2024"/> * 2024. gadā vispārējās valdības sektora parāds bija 18,8 miljardi eiro (46,6% no IKP), bet budžeta deficīts bija 1,8% no IKP.<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> * 2025. gada III ceturksnī bruto ārējais parāds bija 43 858 milj. eiro.<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> * 2025. gada decembrī rezerves aktīvi bija 5 178 milj. eiro.<ref name="LB_RES_2025_12"/> === Institūcijas === Latvijas ekonomikas monetāro politiku eirozonas ietvarā īsteno [[Latvijas Banka]].<ref name="LB_institucijas"/> Oficiālo statistiku Latvijā apkopo un publicē [[Centrālā statistikas pārvalde]].<ref name="CSP_institucijas"/> Valsts fiskālās politikas un valsts budžeta izstrādi koordinē [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]].<ref name="FM_institucijas"/> === Iekšzemes kopprodukts === [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze]] izraisīja nesabalansētās Latvijas tautsaimniecības krīzi un IKP kritumu 2009. gadā par apmēram 18%, kas bija viens no lielākajiem IKP kritumiem pasaulē gada laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.reitingi.lv/lv/news/ekonomika/39531.html|title=Komentārs par IKP izmaiņām 2009. gada 4. ceturksnī|publisher=Reitingi.lv|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2010-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20100829054025/http://www.reitingi.lv/lv/news/ekonomika/39531.html}}</ref> Toties no 2010. gada vidus Latvijas IKP atkal sāka augt, 2011. gadā pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem tas pieauga par 5,5%. Lielākais pieaugums bija būvniecības nozarē (+12,4%), apstrādes rūpniecībā (+11,7%), tirdzniecībā (+8,7%), transporta un uzglabāšanas nozarē (+8,0%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/267487?ref=news-btn-b4|title=Latvijas IKP 2011. gadā audzis par 5,5%. LETA ziņa 2012. gada 9. martā|publisher=apollo.lv|date=|accessdate=2012-03-23|archive-date=2012-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20120310071702/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/267487?ref=news-btn-b4}}</ref> Galvenajā eksporta nozarē — apstrādes rūpniecībā 2013. gadā ražošanas apjomi par 22% pārsniedza 2009. gada līmeni. Tirgojamo nozaru izaugsme un ienākumu pieaugums no eksporta veicināja uz iekšējo tirgu orientēto nozaru — komercpakalpojumu, tirdzniecības un būvniecības izaugsmi. Šo nozaru devums izaugsmē kļuva arvien lielāks, bet vājais pieprasījums eksporta tirgos 2013. un 2014. gadā bremzēja apstrādes rūpniecības izaugsmi. 2015. gadā tautsaimniecības pamatnozaru attīstības tendences ir atšķirīgas. Nozīmīgs devums izaugsmē ir apstrādes rūpniecībai, kur ražošanas apjomi 2015. gadā pieauga par 4,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Saskaņā ES statistikas pārvaldes "[[Eurostat]]" datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts [[pirktspējas paritāte]]s standartos (PPS), 2010. gadā veidoja 55%, 2011. gadā 60%, bet 2015. gadā 64% no ES vidējā līmeņa. Salīdzinājumam, viszemākais IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes reģistrēts Bulgārijā (46%), Rumānijā (57%) un Horvātijā (58% no vidējā ES līmeņa). Lietuvas un Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā veidoja 74% no ES vidējā līmeņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Eurostat»: Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bijis ceturtais zemākais ES literatūras balvu |date= 2016. gada 15. jūnijs |website= [[tvnet.lv]] |agency= [[LETA]] |url= http://financenet.tvnet.lv/zinas/613034-eurostat_latvijas_ikp_uz_vienu_iedzivotaju_pern_bijis_ceturtais_zemakais_es |accessdate= 2016. gada 15. jūnijā |archive-date= 2016. gada 16. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20160616214925/http://financenet.tvnet.lv/zinas/613034-eurostat_latvijas_ikp_uz_vienu_iedzivotaju_pern_bijis_ceturtais_zemakais_es }}</ref> Savukārt salīdzinot ar kaimiņvalstīm saskaņā ar [http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2016/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=32&pr.y=8&sy=2015&ey=2015&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C668%2C914%2C672%2C612%2C946%2C614%2C137%2C311%2C962%2C213%2C674%2C911%2C676%2C193%2C548%2C122%2C556%2C912%2C678%2C313%2C181%2C419%2C867%2C513%2C682%2C316%2C684%2C913%2C273%2C124%2C868%2C339%2C921%2C638%2C948%2C514%2C943%2C218%2C686%2C963%2C688%2C616%2C518%2C223%2C728%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C142%2C156%2C449%2C626%2C564%2C628%2C565%2C228%2C283%2C924%2C853%2C233%2C288%2C632%2C293%2C636%2C566%2C634%2C964%2C238%2C182%2C662%2C453%2C960%2C968%2C423%2C922%2C935%2C714%2C128%2C862%2C611%2C135%2C321%2C716%2C243%2C456%2C248%2C722%2C469%2C942%2C253%2C718%2C642%2C724%2C643%2C576%2C939%2C936%2C644%2C961%2C819%2C813%2C172%2C199%2C132%2C733%2C646%2C184%2C648%2C524%2C915%2C361%2C134%2C362%2C652%2C364%2C174%2C732%2C328%2C366%2C258%2C734%2C656%2C144%2C654%2C146%2C336%2C463%2C263%2C528%2C268%2C923%2C532%2C738%2C944%2C578%2C176%2C537%2C534%2C742%2C536%2C866%2C429%2C369%2C433%2C744%2C178%2C186%2C436%2C925%2C136%2C869%2C343%2C746%2C158%2C926%2C439%2C466%2C916%2C112%2C664%2C111%2C826%2C298%2C542%2C927%2C967%2C846%2C443%2C299%2C917%2C582%2C544%2C474%2C941%2C754%2C446%2C698%2C666&s=NGDPDPC&grp=0&a= SVF datiem 2015 gadā] Latvijā IKP faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju bija 13 619 ASV dolāru (USD), Lietuvā — 14 210 [[USD]], Igaunijā — 17 288 USD, Zviedrijā 49 866 USD, turpretī Krievijā — 9 055 USD, Baltkrievijā 5 749 USD. {| class="wikitable" |+ !Gads !2005 !2010 !2015 !2017 !2019 |- |Iekšzemes kopprodukts mlj. eiro<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/ikp/meklet-tema/285-latvijas-statistikas-gadagramata-2018|title=Latvijas statistikas gadagrāmata, 2018|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> |13 597,2 |17 937,9 |24 320,3 |27 033,1 |30 476 |} {| class="wikitable" |- !Gads ! 2000{{smallsup|1}} ! 2001{{smallsup|1}} ! 2002{{smallsup|1}} ! 2003{{smallsup|1}} ! 2004{{smallsup|2}} ! 2005{{smallsup|2}} ! 2006{{smallsup|2}} ! 2007{{smallsup|2}} ! 2008{{smallsup|2}} ! 2009{{smallsup|2}} ! 2010{{smallsup|2}} ! 2011{{smallsup|2}} ! 2012{{smallsup|2}} ! 2013{{smallsup|2}} ! 2014{{smallsup|2}} ! 2015{{smallsup|2}} ! 2016{{smallsup|2}} ! 2017{{smallsup|2}} ! 2018{{smallsup|2}} ! 2019{{smallsup|2}} |- |Latvijas <br>IKP izmaiņas | 6,9% | 8,0% | 6,5% | 7,2% | 8,9% | 10,2% | 11,6% | 9,8% | −3,2% | −14,2% | −2,9% | 5,0% | 4,8% | 4,2% | 2,4% | 2,7% | 2,0% |4,5% |4,8̥% |2,2% |- |ES IKP izmaiņas | | | | | | 2,1% | 3,3% | 3,1% | 0,4% | −4,4% | 2,1% | 1,7% | −0,5% | 0,2% | 1,6% | 2,2% | 1,9% |2,2 % | | |- | colspan="18" style="text-align:center;" | {{smallsup|1}}[http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2009/01/weodata/weorept.aspx?sy=2000&ey=2010&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=941%2C946%2C939&s=NGDP_RPCH&grp=0&a=&pr1.x=64&pr1.y=15 Starptautiskā Valūtas Fonda dati]<br /> {{smallsup|2}} [http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=tec00115 EUROSTAT dati]<br /> | | | |} 2019. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās sastādīja 30 476 milj eiro. IKP struktūra 2015. gadā<ref name="ReferenceA">http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_02_menesabiletens_monthlybulletin_16_04m_lv_en.pdf{{Novecojusi saite}} Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 2016/4</ref> {| class="wikitable" !IKP faktiskajās cenās kopā, 2015. gads, tūkstoši eiro |24 377 712 |% |- |Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība |705 611 |2,89 |- |Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu |919 916 |3,77 |- |Apstrādes rūpniecība |2 625 146 |10,77 |- |Būvniecība |1 409 167 |5,78 |- |Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts |2 989 117 |12,26 |- |Transports un uzglabāšana |2 043 815 |8,38 |- |Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |402 844 |1,65 |- |Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |1 031 693 |4,23 |- |Finanšu un apdrošināšanas darbības |1 001 682 |4,11 |- |Operācijas ar nekustamo īpašumu |2 702 594 |11,09 |- |Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība; |1 886 234 |7,74 |- |Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana |1 607 533 |6,59 |- |Izglītība |1 065 148 |4,37 |- |Veselība un sociālā aprūpe |702 631 |2,88 |- |Māksla, izklaide un atpūta |472 246 |1,94 |- |Produktu nodokļi (mīnus subsīdijas) |2 812 335 |11,54 |} === Valsts budžets === Latvijas valsts budžeta ieņēmumi veidojas no nodokļiem, nodevām, citiem maksājumiem (piemēram, maksājumi par valsts kapitāla daļu izmantošanu) un ārvalstu finanšu palīdzības maksājumiem (pamatā ES fondu līdzekļi). 2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts bija 732 miljoni eiro jeb 1,8 % no IKP. Vispārējās valdības sektora ieņēmumi bija 17,7 miljardi eiro, bet izdevumi – 18,4 miljardi eiro. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 18,8 miljardi eiro jeb 46,6 % no IKP.<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> Latvijas konsolidētais budžets eiro<ref>[http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/valsts_budzets/ Valsts budžets, LFM mājaslapa]</ref> {| class="wikitable" !Gads !2010 !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 |- |Ieņēmumi |5 389 870 241 |5 997 502 797 |6 835 941 796 |6 940 932 646 |7 049 465 047 |7 292 362 812 |- |Izdevumi |6 630 665 950 |6 578 915 728 |6 720 775 896 |6 949 197 813 |7 361 723 417 |7 639 162 021 |- |Finansiālā bilance % no IKP |<nowiki>-6,8</nowiki> | -2,9 |0,5 | -0,04 | -1,3 | -1,4 |} ==== Nodokļu sistēma ==== {{pamatraksts|Latvijas Republikas nodokļu sistēma}} Latvijā ir noteikti 16 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu: # Iedzīvotāju ienākuma nodoklis — tiek aplikti ienākumi no darba, kapitāla pieauguma, meža atsavināšanas, metāllūžņu pārdošanas, utml. Likme no 2 — 23 % # Uzņēmuma ienākuma nodoklis — tiek aplikta uzņēmumu peļņa, 15 % likme # Nekustamā īpašuma nodoklis — izmantot divu veidu nodokļu bāzes — nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (vispārīgā gadījumā) un speciālo vērtību. Likme 0,2—3% # Pievienotās vērtības nodoklis — tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un to samaksā preces vai pakalpojuma gala patērētājs. PVN standartlikme Latvijā ir 21 %. # Akcīzes nodoklis — '''specifisks patēriņa nodoklis''', ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. nodokļa objekti — alkoholiskie dzērieni; tabakas izstrādājumi; naftas produkti; dabasgāze; bezalkoholiskie dzērieni un kafija; elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums. # Muitas nodoklis; # Dabas resursu nodoklis — '''mērķis''' ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. # Izložu un azartspēļu nodoklis — apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs — kapitālsabiedrība, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas. Nodokļa likme 10.%. # Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — likme ir '''34,09%''', no kuriem darba devējs maksā '''23,59%,''' bet darba ņēmējs -'''10,50%'''. # Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis — piemēro Latvijas Republikā iepriekš nereģistrētiem vieglajiem automobiļiem un vieglajiem automobiļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti ārvalstīs pēc 2009. gada 1. janvāra, nodokli aprēķina, piemērojot likmi atkarībā no automobiļa radīto oglekļa dioksīda CO₂ izmešu daudzuma uz vienu kilometru. # Elektroenerģijas nodoklis — maksātāji ir juridiskās personas, kuras var nodarboties ar elektroenerģijas tirdzniecību. Likme 1,01 EUR / 1 megavatstundu. # Mikrouzņēmumu nodoklis — nodoklis nelieliem uzņēmumiem, piemērojot 9% nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000,00 eiro. # Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis — maksā atbilstoši motora tilpumam kubikcentimetros (cm³). # Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis — nodokļa maksātāji ir komersanti, kuru īpašumā ir vieglais vai kravas transportlīdzeklis, kas ir uzņēmumu vieglā transportlīdzekļa objekts. Nodoklis ir noteikts kā fiksēts ikmēneša maksājums, atkarībā no transportlīdzekļa reģistrācijas datuma un motora tilpuma. # Subsidētās elektronerģijas nodoklis # Solidaritātes nodoklis.<ref>[http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/nodoklu_politika/nodoklu_un_nodevu_sistema_latvija/ Nodokļu un nodevu sistēma Latvijā] FM mājaslapa </ref> Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksa izvērtējumā, kas veikts starp visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīm, Latvija kopā ar Igauniju un Jaunzēlandi 2016. gadā ierindojas pirmajā trijniekā. Izvērtējumā ņemti vērā vairāk kā 40 dažādi rādītāji, kas mēra ne tikai nodokļu slogu, bet arī nodokļu struktūru, tajā skaitā valsts uzņēmumu nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokļus, īpašuma nodokļus, patēriņa nodokļus, kā arī peļņas, kas gūta ārzemēs, aplikšanu ar nodokļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://taxfoundation.org/article/2016-international-tax-competitiveness-index |title=2016 International Tax Competitiveness Index |access-date={{dat|2016|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161119171247/http://taxfoundation.org/article/2016-international-tax-competitiveness-index }}</ref> ==== Valsts budžeta izlietojums ==== [[Attēls:Valsts budžeta izdevumi 2017.png|thumb|408x408px|Apstiprinātie valsts budžeta izdevumi 2017. gadam, procentuāls sadalījums]] {| class="wikitable" !Apstiprinātie budžeta izdevumi 2017. gadam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fm.gov.lv/images/images/Portfelis-1.jpg |title=Lavijas Finanšu Ministrija 2017. gada Valsts Budžeta izlietojums |access-date={{dat|2016|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191219072618/https://www.fm.gov.lv/images/images/Portfelis-1.jpg }}</ref> !% !EUR |- |Sociālā aizsardzība |34 |2 845 205 756 |- |Tautsaimniecība |9,5 |792 264 535 |- |Lauksaimniecība |7,5 |625 099 515 |- |Transports |4,4 |369 458 016 |- |Atpūta, kultūra un reliģija |1,8 |154 188 521 |- |Aizsardzība |5,4 |449 721 768 |- |Veselība |9,7 |813 694 925 |- |Vides aizsardzība |0,5 |41 059 072 |- |Teritoriju un mājokļu apsaimniekošana |0,1 |8 249 012 |- |Sabiedriskā kārtība un drošība |6,9 |575 106 635 |- |Izglītība |8,1 |678 239 480 |- |Valsts pārvalde |0,4 |32 295 246 |- |Citi valsts izdevumi |5 |421 672 467 |- |Valsts parāda vadība un iemaksas EK budžetā |6,7 |561 189 893 |} === Ārvalstu ieguldījumi un valsts parāds === Kopējais ārvalstu kredītu apjoms, kas tika iesaistīts valsts ekonomikā no 2000. gada sākuma līdz 2007. gada novembrim, veidoja 8 145,4 miljonus latu. Lielākā daļa [[Kapitālieguldījums|kapitālieguldījumu]] bija saimniecības nozarēs, kur varēja ar mazāko risku gūt ātrāko [[peļņa|peļņu]] — nekustamajā īpašumā un patēriņā (nekustamais īpašums ir lielisks nodrošinājums [[banka]]i. Savukārt no patēriņa kredītiem var ātri iegūt lielus procentus).<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce|author=2010. gada 3. jūnijs 15:17|url=http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/356-ekspertu-viedokli/224054-divas-labi-nosleptas-sensacijas|title=Sergejs Ancupovs. Divas labi noslēptas sensācijas. // Dienas bizness. 2010. gada 3. jūnijs|publisher=Db.lv|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2010. gada 25. Jūlijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20100725165630/http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/356-ekspertu-viedokli/224054-divas-labi-nosleptas-sensacijas}}</ref> Ja 2001. gada bilances deficīts bija 394,1 miljons latu, tad 2006. gadā tas bija jau 2 376 miljoni latu (21,1%).<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/areja-tirdznieciba-galvenie-raditaji-30323.html|title=Ārējā tirdzniecība&nbsp;— Galvenie rādītāji &#124; Latvijas statistika|publisher=Csb.gov.lv|date=2010-06-21|accessdate=2011-09-22}}</ref> [[Valsts parāds]] 2010. gada pavasarī bija 40% no IKP (Centrālā statistikas biroja dati), un no tā 75% bija ārējais parāds.<ref name="autogenerated2" /> Vairāk nekā 90 dienas kavētu privāto kredītu apjoms 2010. gada pavasarī bija 18% no kredītu kopapjoma — 2 740 000 000 latu (20% no IKP). Martā ārējās tirdzniecības saldo bija mīnus 85 miljoni latu.<ref name="autogenerated2" /> Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem bruto ārējais parāds 2025. gada III ceturksnī bija 43 858 milj. eiro.<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> Latvijas Bankas rezerves aktīvi 2025. gada decembrī bija 5 178 milj. eiro.<ref name="LB_RES_2025_12"/> 2013. gadā Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu ieguldījumu projektu skaits, liecina EY Eiropas investīciju vides pētījums [http://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/EY-2014-european-attractiveness-survey/$FILE/EY-2014-european-attractiveness-survey.pdf "European Attractivness Survey 2014] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160607180348/http://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/EY-2014-european-attractiveness-survey/$FILE/EY-2014-european-attractiveness-survey.pdf |date={{dat|2016|06|07||bez}} }}". 2013. gadā Latvijā īstenoti 29 ārvalstu ieguldījumu projekti. Salīdzinājumam — 2012. gadā tika īstenoti septiņi, 2011. gadā — 14, 2010. gadā — astoņi, 2009. gadā — desmit investīciju projekti. Iepriekšējo reizi salīdzinoši daudz — 24 — investīciju projekti Latvijā tika veikti 2008. gadā. No Latvijā pagājušajā gadā īstenotajiem ieguldījumu projektiem visvairāk — 15 — bija ražošanā, septiņi — tirdzniecības un mārketinga jomā, četri — pētniecības un attīstības jomā. No nozarēm visvairāk investīciju projektu — seši — tika īstenoti pārtikas nozarē, un šie projekti radījuši 270 darba vietas. Pieci investīciju projekti ir programmatūras jomā. Kopumā investīciju projekti 2014. Latvijā radījuši 1614 darba vietas. Lielākais no 2013. gada investīciju projektiem radīja 600 darba vietas, vēl seši projekti radīja vairāk nekā 100 darba vietas. Salīdzinājumam — 2012. gadā visi investīciju projekti kopumā Latvijā radīja 290 darba vietas. Vērtējot investīciju izcelsmi, visvairāk projektu — sešus — 2013. gadā īstenoja Zviedrijas investori. Trīs projektus īstenoja Norvēģijas investori, trīs — Krievijas, trīs — Vācijas investori. Gan Austrijas, gan Lielbritānijas investori īstenoja divus investīciju projektus, bet pa vienam — Nīderlandes, Igaunijas, Dānijas un Somijas investori, vēl sešus projektus īstenoja investori no citām valstīm. Daļa no Krievijas investīcijām Latvijā varētu būt saistīta ar kapitāla "bēgšanu" no Krievijas, daļai šīs naudas "nosēžoties" Latvijā un Baltijā.<ref>[http://www.nozare.lv/nozares/allsearch/item/20140527080033020C20CCA390CCDDF5/ Pērn Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu investīciju projektu skaits] LETA biznesa portāls 27.05.2014.</ref> 2015. gadā pieauga ĀTI (ārvalstu tiešo ieguldījumu) plūsmu intensitāte. Piesaistītās ĀTI plūsmas 2014. gadā bija 1,4% no IKP. Savukārt 2015. gadā tās bija par gandrīz 30% lielākā apjomā nekā pirms gada un veidoja 2,4% no IKP. Saskaņā ar starptautisko investīciju bilanci 2015. gada beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 13,4 miljardus eiro (54,8% līmenī no IKP).<ref name=":6" /> Ekonomikai pārvarot recesiju un konsolidējot budžeta tēriņus, valdības parāds kopš 2010. gada samazinājās četrus gadus pēc kārtas.<ref>https://www.bank.lv/par-mums/struktura/prezidents/runas/9139-introductory-remarks-by-governor-of-latvijas-banka-ilmrs-rimvis {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072530/https://www.bank.lv/par-mums/struktura/prezidents/runas/9139-introductory-remarks-by-governor-of-latvijas-banka-ilmrs-rimvis |date={{dat|2019|12|19||bez}} }} Ilmārs Rimvis Latvijas Bankas konferencē "Vai esam ko mācījušies no krīzes?" 2014. gada 17. oktobrī</ref> {| class="wikitable" !Gads !2007 !2008 !2009 !2010 !2011 !2012 !2014 !2015 |- |Valsts parāds % no IKP |9,0 |19,8 |36,9 |44,5 |42,0 |40,8 |38,5 |33,5 |} Latvijai 2015. gadā ir ceturtais mazākais valdības parāds pret IKP no Eiropas Savienības 28 valstīm. Mazāks ir tikai Bulgārijai (26,7,%) Luksemburgai (21,4 %) un Igaunijai (9,7)% Salīdzinājumam atsevišķas ES valstis — Grieķijai 176%, Itālijai 132,%, Francijai 95%, Vācijai 71,2%. Starptautisko aģentūru ilgtermiņa investīciju reitingi Latvijai, 2016. gada marts<ref>[http://www.liaa.gov.lv/en/trade/latvia-facts-0 Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras mājaslapa]</ref> {| class="wikitable" |Fitch Ratings Moody’s Standard & Poor’s R&I |A- (Perspektīva: Stabils) A3 (Perspektīva: Stabils) A- (Perspektīva: Stabils) BBB+ (Perspektīva: Stabils) |} === Eksports un imports === 2010.—2012. gados Latvijas preču un pakalpojumu eksports pieauga ļoti strauji un bija galvenais tautsaimniecības attīstības dzinulis. Eksporta apjomi 2012. gadā par gandrīz 22% pārsniedza pirmskrīzes līmeni. No 2009.—2012. gadam, vidēji ik gadu eksports pieauga par 25%, bet imports — par 23%. Šajā periodā lielāko ieguldījumu preču eksporta pieaugumā deva lauksaimniecības un pārtikas preces, kā arī metālapstrādes produkti. Ievērojami pieauga arī kokapstrādes, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu, kā arī minerālo produktu eksports.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makro/makro_66_lv.pdf |title=Latvijas tautsaimniecības makroekonomikas apskats #66 2016 -1 |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191219072527/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makro/makro_66_lv.pdf }}</ref> Lielāko eksportētāju sarakstā ir spēcīgi savas nozares uzņēmumi — "Latvijas finieris", "Mikrotīkls", "Valmieras stikla šķiedra", "Grindeks", "Olainfarm" u.c<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/ekonomika_skaitlos/infografika-latvijas-lielakie-precu-eksportetaji-latvijas-finieris-mikrotikls-un-citi.d?id=50037083|title=Infografika: Latvijas lielākie preču eksportētāji – 'Latvijas finieris', 'Mikrotīkls' un citi". Delfi|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>[[Attēls:Precu-eksports-dinamika.jpg|thumb|467x467px|Preču eksports, dinamika pa valstīm]] [[Attēls:Pakalpojumu-eksports.png|thumb|467x467px|Pakalpojumu eksporta dinamika, CSP]] 2024. gadā Latvija eksportēja preces 18,68 miljardu eiro vērtībā un importēja preces 21,68 miljardu eiro vērtībā; tirdzniecības bilance bija negatīva, imports par aptuveni 3,0 miljardiem eiro pārsniedza eksportu.<ref name="CSP_AT_2024"/> 2017. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,42 miljardus eiro — par 2,81 miljardu eiro jeb 12,4 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Eksporta vērtība veidoja 11,39 miljardus eiro (palielinājums par 1,03 miljardiem eiro jeb 10,0 %), bet importa — 14,03 miljardus eiro (pieaugums par 1,78 miljardiem eiro jeb 14,5 %). 2017. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,14 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,8 % vairāk nekā 2016. gada decembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība — par 7,3 % un importa vērtība — par 6,4 % lielāka. Decembrī Latvija eksportēja preces 951,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gada decembri ārējās [[tirdzniecības bilance]] nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,2 % līdz 44,4 %. 2017. gada decembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5 %), Vācija (7,2 %) un Zviedrija (5,6 %), bet nozīmīgākie importa partneri — Lietuva (17,4 % no importa kopapjoma), Vācija (11,4 %), Polija (8,7 %) un Igaunija (8,3 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā decembrī veidoja 10,7 %, bet importā — 8,3 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html|title=2017. gadā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 12,4 %|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180324092051/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html}}</ref> Krīzes laikā pakalpojumu eksports samazinājās mazākā apmērā nekā preču eksports, bet pēc krīzes pārvarēšanas 2011.-2012. gadā pakalpojumu eksports stabili pieauga. Pozitīvais pakalpojumu saldo 2012. gadā nosedza 64% negatīvās preču tirdzniecības bilances, bet 2013. gadā, ievērojami uzlabojoties preču tirdzniecības bilancei, — jau 70%. Arī 2014. gadā šī tendence turpinājās, kad pozitīvais pakalpojumu saldo nosedza 77% no negatīvās preču tirdzniecības bilances, bet 2015. gada trīs ceturkšņos — 76%.<ref name=":5">https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200321155114/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf |date={{dat|2020|03|21||bez}} }} LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBU 2015 Decembris</ref> {| class="wikitable" !Nosaukums !miljoni eiro !% |- |Koks, koksnes izstrādājumi |140 695 |14,8 |- |Elektroierīces un elektroiekārtas |104 074 |10,9 |- |Minerālprodukti |50 272 |5,3 |- |Mehānismi un mehāniskās ierīces |71 154 |7,5 |- |Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas |54 273 |5,7 |- |Graudaugu produkti |45 589 |4,8 |- |Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis |58 351 |6,1 |- |Dzelzs un tērauds |23 598 |2,5 |- |Dzelzs vai tērauda izstrādājumi |26 329 |2,8 |- |Farmācijas produkti |42 947 |4,5 |} Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri: * augu valsts produktu eksports lielāks par 40,2 milj. eiro jeb 2,0 reizes, * pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 13,6 milj. eiro jeb 15,1 %, * ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,8 milj. eiro jeb 15,0 %, * minerālproduktu eksports lielāks par 9,1 milj. eiro jeb 19,9 %, Svarīgākās preces Latvijas importā 2017. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html|title=2017. gadā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 12,4 % CSP mājaslapa|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180324092051/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html}}</ref> {| class="wikitable" !Nosaukums !miljoni eiro !% |- |Elektroierīces un elektroiekārtas |140 827 |11,8 |- |Minerālprodukti |87 307 |7,3 |- |Mehānismi un mehāniskās ierīces |153 197 |12,9 |- |Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas |113 932 |9,6 |- |Farmācijas produkti |51 349 |4,3 |- |Plastmasas un to izstrādājumi |45 633 |3,8 |- |Dzelzs un tērauds |29 357 |2,5 |- |Koks un koka izstrādājumi; kokogle |38 119 |3,2 |- |Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis |44 005 |3,7 |- |Dzelzs vai tērauda izstrādājumi |29 357 |2,5 |} === Nodarbinātība un bezdarbs === 2024. gada septembrī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6 %.<ref name="CSP_BEZD_2024"/> [[Attēls:Latvija nodarbinātie-bezdarbnieki 15-74.svg|thumb|433x433px|Nodarbināto un bezdarbnieku skaita un IKP izmaiņas (1996—2017) 2010. gada salīdzināmajās cenās (miljardos EUR) [http://data.csb.gov.lv/pxweb/en/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=a79839fe-11ba-4ecd-8cc3-4035692c5fc8 Latvijas Statistika]]] [[Attēls:Bezdarbnieku-skaits-lv-regionos.png|thumb|433x433px|Bezdarba dinamika Latvijas reģionos, CSP]] Pēc straujā nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājuma ekonomiskās lejupslīdes laikā, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, pozitīva tendence vērojama arī nodarbināto iedzīvotāju skaita dinamikā. Ja 2010. gadā nodarbināti bija tikai 850,7 tūkstoši jeb 52 % iedzīvotāju 15—74 gadu vecumā, tad 2015. gadā nodarbināti bija 896,1 tūkstotis jeb 60,8 %, bet 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 62,9 % iedzīvotāju. Kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2017. gada 3. ceturksnī ES — 60,2 %). 2017. gada 4. ceturksnī tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedza nodarbinātības līmeni Lietuvā (63,5 %), bet bija zemāks nekā Igaunijā (68,4 %).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-latvija-bija-nodarbinati-629-iedzivotaju-47617.html|title=2017. gadā Latvijā bija nodarbināti 62,9 % iedzīvotāju|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180328232907/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-latvija-bija-nodarbinati-629-iedzivotaju-47617.html}}</ref> Latvijā, tāpat kā vidēji ES, visvairāk nodarbināto strādā pakalpojumu sektorā. 2015. gadā Latvijā šajā sektorā strādāja nedaudz vairāk kā divas trešdaļas jeb 68,4 % nodarbināto. No visiem pakalpojumu sektorā nodarbinātajiem trīs piektdaļas jeb 60,8 % strādāja tirdzniecības pakalpojumu sektorā (tirdzniecība, transports, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, finanšu darbības un operācijas ar nekustamo īpašumu), bet gandrīz divas piektdaļas jeb 39,2 % — tādās pakalpojumu jomās kā valsts pārvalde, izglītība, veselība un sociālā aprūpe, māksla, izklaide, atpūta u.c. Ražošanas sektorā nodarbināti bija gandrīz ceturtā daļa jeb 23,6 % nodarbināto, bet lauksaimniecības sektorā — 7,9 %, kas pārsniedz vidējo ES rādītāju (2015. gadā — 4,4 %). 2015. gadā nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (41,3 %) nodarbināto strādāja vadītāju un speciālistu profesiju grupā, nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (26 %) bija kvalificēti darbinieki, piektdaļa (20,4 %) — kalpotāji un pakalpojumu darbinieki, bet vismazāk — 12,3 % — strādāja vienkāršajās profesijās.<ref>[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_17_darbaspeka_apsekojuma_galvenie_raditaji_2015_gada_16_00_lv_en.pdf Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2015. gadā].</ref> {| class="wikitable" !Gads !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 |- |Bezdarba līmenis % |16,2 |15,0 |11,9 |10,8 |9,9 |9,5 |8,5 |7,7 |6,9 |} ==== Nodarbinātība sabiedriskajā sektorā ==== 2016. gada III ceturksnī no visiem 894 288 nodarbinātiem privātā sektorā nodarbināti 608 151 darbinieki, sabiedriskajā 286 137 darbinieki, no tiem valsts budžeta iestādēs 59 968 darbinieki, bet 63 tūkstoši — dažādos nodibinājumos, biedrībās un fondos, kā arī komercsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu vismaz 50%. To vidū, piemēram, "Latvijas Dzelzceļš", "Latvijas Pasts", "Latvenergo", "Latvijas Valsts meži", "[[Rīgas satiksme]]", "[[Rīgas namu pārvaldnieks]]" u.c. 48 tūkstoši darbinieku strādā valsts un pašvaldību kontrolētajās un finansētajās kapitālsabiedrībās. Tām pieskaitāmas, piemēram, [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca]], "[[Latvijas autoceļu uzturētājs]]", [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]], Latvijas Nacionālā opera un balets, "Valsts nekustamie īpašumi", Latvijas Televīzija u.c. uzņēmumi. 175 tūkstoši darbinieku nodarbināti valsts un pašvaldību budžeta iestādēs. No tiem 115 tūkstoši strādā pašvaldību iestāžu labā, piemēram, pašvaldību administrācijās, izglītības iestādēs, pansionātos, pašvaldības policijā, kultūras un sporta iestādēs. Rēķinot pret kopējo nodarbināto skaitu Latvijā, valsts budžeta iestādēs strādā 6,60%.Vidēji ES dalībvalstīs 6,90%.<ref>[http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/286164-infografika-cik-liela-ir-valsts-parvalde/ Cik liela ir valsts pārvalde]</ref> === Iedzīvotāju ienākumi === Krīzes laikā atalgojuma korekcija bija salīdzinoši mērena. Ekonomisko aktivitāšu samazinājums tika kompensēts ar strādājošo skaita samazinājumu. Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai kopš 2010. gada beigām atsākās atalgojuma pieaugums, lai arī bezdarba līmenis saglabājās samērā augstā līmenī. Augot pieprasījumam pēc darbaspēka, vidējā bruto darba samaksa pakāpeniski palielinās. 2012. un 2013. gadā tā pieauga attiecīgi par 3,7% un 4,6%, bet 2014. gadā — par 6,8% un sasniedza 765 eiro. Straujš atalgojuma pieaugums bija vērojams arī 2015. gadā — vidējā bruto mēnešalga palielinājās par 6,9% un sasniedza 818 eiro, 2016. gadā par 5 % 859 eiro un 2017. gadā palielinājās līdz 925 eiro un 2018. gadā sasniedza 1004 EUR. Saskaņā ar CSP datiem 2024. gadā vidējā bruto darba samaksa bija 1 685 eiro mēnesī, bet vidējā neto darba samaksa bija 1 221 eiro mēnesī.<ref name="CSP_ALGA_2024"/> Salīdzinājumam vidējās bruto algas atsevišķām kaimiņvalstīm Igaunijā — 1321 eiro, Lietuvā 927 eiro<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/darba-samaksa/meklet-tema/2385-darba-samaksas-parmainas-2018-gada-2|title=Darba samaksas pārmaiņas 2018. gada 2. ceturksnī|website=Centrālā statistikas pārvalde|access-date=2019-01-23|language=lv}}</ref> Krievijā — 565 eiro,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://regnum.ru/news/2459352.html|title=Росстат: средняя зарплата в России за I полугодие 2018 года выросла на 11%|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Baltkrievijā — 357 eiro<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/solialnaya-sfera/trud/operativnaya-informatsiya_8/o-nachislennoi-srednei-zarabotnoi-plate-rabotnikov/o-nachislennoy-sredney-zarabotnoy-plate-rabotnikov-respubliki-belarus-za-iyul-2016-g/ |title=О начисленной средней заработной плате работников Республики Беларусь за июль 2016 г. |access-date={{dat|2016|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161030064231/http://www.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/solialnaya-sfera/trud/operativnaya-informatsiya_8/o-nachislennoi-srednei-zarabotnoi-plate-rabotnikov/o-nachislennoy-sredney-zarabotnoy-plate-rabotnikov-respubliki-belarus-za-iyul-2016-g/ |archivedate={{dat|2016|10|30||bez}} }}</ref> Augstākais atalgojums saglabājās Rīgā (1128 eiro), bet zemākais atalgojuma līmenis bija Latgales reģionā (702 eiro).<ref name=":8" /> Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa republikas pilsētās un novados, 2009—2017 (eiro) bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu <50 <ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__dsamaksa/DS0070_euro.px/table/tableViewLayout2/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 Latvijas Statistika]</ref> <br /> {| class="wikitable" !Gads !2000 !2005 !2010 !2015 !2016 !2017 !2018 |- |Vidējā bruto mēnešalga valstī EUR<ref name=":9" /> |213 |350 |633 |818 |859 |925 |1004 |- |Vidējā pensija |82 |115 |250 |273 |280 |289 |320 |} Vidējā bruto darba samaksa pa atsevišķām nozarēm 2018. gadā<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/darba-samaksa/meklet-tema/2385-darba-samaksas-parmainas-2018-gada-2|title=CSP preses relīzeː Vidējā darba samaksa pārsniegusi 1000 eiro robežu|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> {| class="wikitable" |1. | |Finanšu un apdrošināšanas darbības |2020 |- |2. | |Informācijas un komunikāciju pakalpojumi |1549 |- |3. | |Elektroeneŗgija un gāzes apgāde |1373 |- |4. | |Valsts pārvalde un aizsardzība |1226 |- |5. | |Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |1163 |- |6. | |Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi |1114 |- |7. | |Ūdens apgāde |1108 |- |8. | |Transports un uzglabāšana |1008 |- |9. | |'''''Vidēji valstī''''' |'''''1004''''' |- |10. | |Veselība un sociālā aprūpe |978 |- |11. | |Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība |968 |- |12. | |Apstrādes rūpniecība |960 |- |13. | |Būvniecība |941 |- |14. | |Tirdzniecība, automobiļu remonts |912 |- |15. | |Administratīvo dienestu darbība |869 |- |16. | |Māksla, izklaide, atpūta |857 |- |17. | |Operācijas ar nekustamo īpašumu |856 |- |18. | |Izglītība |829 |- |19. | |Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |708 |} 2018. gada 1. janvārī normāla darba laika ietvaros minimālā alga bija 430 EUR. === Finanšu sektors === [[Attēls:Algu-struktura.png|thumb|376x376px]] Latvijā ir attīstīts finanšu sektors ar visaptverošu finanšu starpnieku klāstu, kas apkalpo lielāko daļu tirgus segmentu. Latvijas finanšu sektorā dominē komercbankas un ir vērojama spēcīga ārvalstu kredītiestāžu klātbūtne. Saskaņā ar FKTK publicēto statistiku, uz 2013. gada 30. novembri banku aktīvi sasniedza 19,936 miljardus [[lats|latu]], Latvijā darbojās 19 bankas un 9 ārvalstu banku filiāles. Kopējais apmaksātais banku [[pamatkapitāls]] 2013. gada novembrī bija 1 698,7 milj. latu, t.sk. ārvalstu kapitāla īpatsvars sasniedza 71,5%, kurā dominēja Skandināvijas investoru veiktie ieguldījumi, kas sastādīja 52,9% no kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla.<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=265361 Par Finanšu sektora attīstības plānu 2014.—2016. gadam]</ref> Latvijas banku sektors 2017. gada desmit mēnešos strādāja ar peļņu 255 miljonu eiro apmērā. Oktobra beigās kopējais banku sektorā piesaistīto noguldījumu apmērs sasniedza 20,1 miljardu eiro. Savukārt kopējais kredītportfeļa atlikums oktobra beigās veidoja 14,7 miljardus eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/bankas-desmit-menesos-nopelna-255-miljonus-eiro.d?id=49499579|title=Bankas desmit mēnešos nopelna 255 miljonus eiro|work=DELFI|access-date=2017-11-30|date=2017-11-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> Pēc aktīvu vērtības lielākās Latvijas bankas 2018. gadā ir: # [[Swedbank|Swedbank Latvija]], kas izveidojusies no 1995. gadā dibinātās [[Hansabanka]]s. Tās akciju kontrolpaketi 1998. gadā iegādājās Zviedrijas ''FöreningsSparbanken'', kas 2005. gadā pārpirka visas Hansabankas akcijas, padarot to par savu meitas uzņēmumu. 2006. gadā banku pārdēvēja par ''Swedbank Latvija''. # [[Rietumu Banka]], ko 1992. gadā nodibināja [[Leonīds Esterkins]]. Bankas specializācija ir lielie uzņēmumi un turīgas privātpersonas, kuras šajā bankā var gan noguldīt savus līdzekļus, gan aizņemties kredītu vai, piemēram, izmantot Rietumu Bankas brokeru pakalpojumus. # [[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB banka]], kas izveidojusies no 1993. gada septembrī dibinātās [[Unibanka|Latvijas Universālās bankas]] (Latvijas Unibankas), kad 21 neprivatizētā Latvijas Bankas nodaļa apvienojās vienā kopējā uzņēmumā. Kad to pārņēma Zviedrijā dibinātā ''Skandinaviska Enskilda Banken'' (SEB) banka, 2005. gadā banku pārdēvēja par SEB Unibanku, 2008. gadā par SEB banku. # [[Nordea|Nordea Bank AB Latvijas filiāle]], kas kā Dānijas ''Nordea Bank'' filiāle Latvijā darbu uzsāka 1992. gada aprīlī.<ref>Latvijas Lielākās Bankas</ref> === Inflācija === Pēc krīzes izraisītās deflācijas, kad 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija 2010. gada februārī pazeminājās līdz -4,2%, cenas atkal sāka pieaugt. 2011. gadā 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija bija 4%, savukārt 2012. gadā — 1,6%. 2013. gadā patēriņa cenas samazinājās par 0,4%, bet 2014. gadā bija vērojams ļoti mērens cenu pieaugums — par 0,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām pēdējos gados bija naftas un pārtikas cenu kritumam pasaulē. 2015. gadā turpinājās ļoti mērens cenu pieaugums — gada vidējā inflācija bija 0,2%. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kritumam degvielai un pārtikai.<ref name=":6" /> Savukārt 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, kopumā cenas palielinājās par 2,2 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.em.gov.lv/lv/jaunumi/17580-2017gada-videja-inflacija-straujaka-pedejos-gados|title=2017. gada vidējā inflācija straujākā pēdējos gados|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Mežsaimniecība == [[Attēls:Mežs.jpg|thumb|250px|Mežs Baldones apkārtnē.]] No Latvijas kopējās teritorijas 52% aizņem [[mežs|meži]]. Salīdzinot ar 1923. gadu, kad mežainums Latvijā bija 27%, laika gaitā līdz mūsdienām tas ir dubultojies un sasniedzis 52% (ieskaitot purvus un lauces). Meža platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to mākslīga apmežošana. Mežus pārsvarā veido skuju koki, tomēr ievērojamu daļu aizņem arī pārējās sugas. Lielākajai daļai mežaudžu valdošā koku sugas ir skuju koki — priede un egle. Skuju koku audzes aizņem 55% no visu audžu platībām, bērzu — 30%, baltalkšņu — 7% un apšu — 4%. Mežu vecuma struktūra ir neviendabīga. Līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] daudz tika stādīti priežu meži, un [[Latvijas PSR]] laikos daudz stādīja egļu mežus — egles tika stādītas arī priedēm piemērotās platībās. Tādēļ pašlaik ir ļoti daudz 50—90 gadu vecu priežu audžu un 30—50 gadu vecu egļu audžu. Priedei un ozolam pašlaik jaunaudžu platība ir mazāka par 10% no to kopējās platības. Kokiem augot, katru gadu veidojas koksnes pieaugums, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem ir 16,5 milj. m³ gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf |title=Mežu resursi un to nozīme Latvijas tautsaimniecībā // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 121. lpp. (.pdf) |format=PDF |date= |accessdate=2011-09-22 |archive-date=2020-09-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf }}</ref> {| class="wikitable" !Gads !1923 !1935 !1949 !1961 !1973 !1983 !1990 !2000 !2005 !2010 |- |Latvijas mežainums % no kopējās platības |27 |27 |30 |38 |40 |43 |49 |50 |51 |52 |} Latvijā vidēji tiek izcirsti tikai 69% no ikgadējā pieauguma, tādēļ saimnieciski pieejamā meža resursi Latvijā pieaug. Meža izplešanās notiek gan dabiskā ceļā, gan apmežojot neauglīgās un lauksaimniecībā neizmantojamās zemes. Taču svarīgāks ir cits rādītājs — trīs reizes straujāk nekā mežu platības katru gadu pieaug mežā uzkrātās koksnes apjoms jeb koksnes krāja. Tas ir uzskatāms apliecinājums tam, ka Latvijas mežainums nepalielinās uz krūmu rēķina, kuri nemaz netiek ieskaitīti meža platībās, bet gluži otrādi — valstī tiek veikta mērķtiecīga mežsaimnieciskā darbība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/skaitlifakti_LV_2018web.pdf|title=Meža nozare, skaitļos un faktos. 2018.|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919183054/https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/skaitlifakti_LV_2018web.pdf}}</ref> Tā, piemēram, 2018. gadā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) atjaunojusi valsts mežus 8800 hektāru platībā, iestādot 24,5 miljonus jaunu koku jeb vairāk nekā 12 kokus uz katru Latvijas iedzīvotāju. Kopumā gadā valsts meži atjaunoti 15 200 hektāru platībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvm.lv/jaunumi/4262-pern-lvm-mezos-iestaditi-24-5-miljoni-jaunu-koku|title=PĒRN LVM MEŽOS IESTĀDĪTI 24,5 MILJONI JAUNU KOKU|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Papildus īpaši aizsargājamām teritorijām Latvijā arī jebkurā citā mežā normatīvi jāievēro virkne aprobežojumu, piemēram, galvenajā un kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, jāsaglabā vismaz piecus dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos, saglabājamo koku skaitā neieskaita sēklu kokus. Tas nozīmē, ka kopš 2000. gada valsts un privātie meža īpašnieki ir cirsmās atstājuši vairāk kā 2 miljonus kubikmetrus koksnes, aptuveni 64 miljonu eiro vērtībā, šo summu ieguldot dabas aizsardzībā no saviem līdzekļiem.<ref>http://www.vmd.gov.lv/public/ck/files/ZM/Mezhi%20konf%20materiali/MIB.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180912204746/http://www.vmd.gov.lv/public/ck/files/ZM/Mezhi%20konf%20materiali/MIB.pdf |date={{dat|2018|09|12||bez}} }} Latvijas meža nozare šodien un rīt. Mežsaimniecība. Arnis Muižnieks Latvijas Meža īpašnieku biedrības Valdes priekšsēdētājs</ref> Lielākais Latvijas mežu apsaimniekotājs ir valsts uzņēmums [[AS Latvijas Valsts Meži]] (LVM), kas pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,41 miljoni hektāru ir mežs. LVM realizē valsts intereses meža apsaimniekošanā.<ref>http://www.lvm.lv/par-mums Latvijas Valsts Meži mājaslapa</ref> == Lauksaimniecība == 2015. gada beigās Latvijā bija 83,6 tūkst. lauku saimniecību, kuru vidējais lielums bija 34,8 hektāri, kas ir par 5,3 hektāriem jeb 18 % vairāk nekā 2010. gadā. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā ir pieaugusi no 19,6 hektāriem 2010. gadā līdz 23,6 hektāriem 2015. gadā. Šajā periodā kopējā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 79,3 tūkt. hektāru jeb 4,4 %, 2015. gadā sasniedzot 1 884,8 tūkt. hektārus. 2015. gadā kopējais lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās pieauga par 17,2 %. To ietekmēja augkopības produkcijas pieaugums par 27,9 %, īpaši graudaugu kopražas palielinājums par 35,7 %, pērn sasniedzot rekordlīmeni. Lopkopības nozarēs pēdējos piecos gados novērots neliels, bet stabils pieaugums — 2015. gadā lopkopības produkcijas apjoms palielinājās par 4,9 %.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_16_00_lv_en.pdf |title=LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBA Statistisko datu krājums 2016. gads Rīga |access-date={{dat|2016|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110214138/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_16_00_lv_en.pdf }}</ref> === Augkopības produkcija === Augkopības produkcija dod 64 % no Latvijas lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtības. ==== Graudkopība ==== [[Graudaugi|Graudaugu]] galveno kultūru — [[kvieši|kviešu]] — sējumi koncentrējas lielajos komerciālos lauksaimniecības uzņēmumos, un tajos dominē ziemāju forma. [[Mieži|Miežu]] sējumi izvietojas samērā vienādi mazajās, vidējās un lielajās saimniecībās, kas izskaidrojams ar šo graudu iekšsaimniecisko izlietojumu. Saimnieciski vērā ņemamie graudaugu sējumi konsekventi koncentrējas lielajos lauksaimniecības uzņēmumos, bet sīksaimniecībās un mazās saimniecībās ir ļoti zemas ražas un to devums tautsaimniecībā minimāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf|title=Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 128.—129. lpp. (.pdf)|format=PDF|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf}}</ref> [[Attēls:Graudu-kopraza.png|thumb|334x334px|Graudu kopraža Latvijā pa atsevišķiem gadiem miljonos tonnu]] Graudkopībā ir attīstīta nozares kooperācija. Kooperatīvi veiksmīgi piesaistījuši kapitālieguldījumus, kas nodrošina būtiskus pakalpojumus visiem kooperatīva biedriem. Tas ir viens no iemesliem graudkopības straujai attīstībai. 2004. gadā graudu sējplatība bija 436 tūkst. ha, bet 2015. gadā — 672 tūkst. 2019. gadā 724,3 tūkstoši hektāru.<ref>[http://graudi.lv/graudi/news?page=2016-03-31-03&lang=LV Graudi.lv portāls]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://forbes.lv/lv/zinas/raksts/2019.-gads-ieiet-latvijas-vesture-ar-lielako-graudu-koprazu?fbclid=IwAR0plui3SeHALQNDMcrY5V__WUI9QZBj_p-bo3yEuZzUka3LR5BxBFeamV0|title=2019. gads ieiet Latvijas vēsturē ar lielāko graudu kopražu, Forbes|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|09|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929134228/https://forbes.lv/lv/zinas/raksts/2019.-gads-ieiet-latvijas-vesture-ar-lielako-graudu-koprazu?fbclid=IwAR0plui3SeHALQNDMcrY5V__WUI9QZBj_p-bo3yEuZzUka3LR5BxBFeamV0}}</ref> Salīdzinot ar padomju laikiem ražība no viena hektāra graudaugiem ir kāpusi līdz divām — trijām reizēm no viena hektāra. Tā 1985. gadā ražība no 1 ha bija 16,90 cnt/ ha, 2015. gadā 44,9 cnt / ha..<ref name=":7" />[[Attēls:Graudu kulšana netālu no Dobeles .jpg|alt=|thumb|324x324px|Graudu kulšana Zemgalē]]2019. gadā ar graudaugiem apsēti 724,3 tūkstoši hektāru un iegūta lielākā graudu kopraža Latvijas vēsturē 3,2 miljonu tonnu. Sasniegts arī rekordliels graudaugu produktu eksports uz ārvalstīm — 2,8 miljoni tonnu 518 milj. eiro vērtībā. Lielākais graudaugu produktu eksports ir uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju. No visiem graudaugu produktiem 82% tika eksportēti kvieši un kviešu un rudzu maisījums — 2,3 miljoni tonnu 417 miljonu eiro vērtībā.<ref name=":10" /> Lielākā kooperatīvā saimniecība Latvijā [[Latraps]] — apgrozījums 2018. gadā 222,65 miljoni EUR. ==== Rapša audzēšana ==== [[Attēls:Flowering raps field near Abolini - Igors Jefimovs - Panoramio.jpg|324x324px|thumb|right|Ziedošu [[rapsis|rapšu]] lauks netālu no [[Jēkabnieki]]em]] 2019. gadā rapša sējumu platība bija 140,1 tūkst. hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 16,5 tūkst. hektāru jeb 13,4% vairāk un ir Latvijas lauksaimniecībā lielākā rapša sējumu platība. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 18,6 centneriem 2018. gadā līdz 29,0 centneriem 2019. gadā, kopējā rapša sēklu raža palielinājās par 176,0 tūkst. tonnu jeb 76,7%. Rapša sēklu kopievākuma ievērojamu pieaugumu noteica ziemas rapša sējumu platību īpatsvara pieaugums līdz 83,1%, to vidējai ražībai no viena hektāra sasniedzot 31,1 centneru.<ref name=":10" /> ==== Kartupeļu, dārzeņu, augļu-ogu audzēšana ==== 2015. gadā kartupeļu stādījumu platības un kopraža samazinājās attiecīgi par 7,3 % un 1,6 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 6,1 %. 2015. gadā izaudzēja 194,9 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 3,5 tūkst. tonnu jeb 1,9 % vairāk nekā 2014. gadā. Atklātā lauka dārzeņu platības samazinājās par 1,8 %, bet, pieaugot to vidējai ražībai no 217 centneriem 2014. gadā līdz 225 centneriem 2015. gadā, dārzeņus novāca par 3,2 tūkst. tonnu jeb 1,8 % vairāk. Lielākās saimniecības — uzņēmumi (apgrozījums milj, eiro 2015. gadā). [http://www.darzeni.lv/lat/aktuali/ BALTIJAS DĀRZEŅI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161208191201/http://www.darzeni.lv/lat/aktuali |date={{dat|2016|12|08||bez}} }}, Kooperatīvā sabiedrība 21 mlj eiro [http://www.marupessiltumnicas.lv/en/ Mārupes siltumnīcas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180912221637/http://www.marupessiltumnicas.lv/en/ |date={{dat|2018|09|12||bez}} }} 8,5 milj eiro ==== Lopkopības produkcija ==== Lopkopības produkcija dod 36 % no Latvijas lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtības. ==== Piena lopkopība ==== [[Attēls:Agrofirma-tervete.jpg|thumb|325x325px|Agrofirma Tērvete liellopu komplekss]] [[Piena lopkopība Latvijā]] ir viena no nozīmīgākajām [[lauksaimniecība]]s apakšnozarēm. Piena īpatsvars lauksaimniecības preču produkcijas vērtībā Latvijā veido ap 25%. Taču, ieskaitot pavadošās nozares, piena lopkopības loma ir vēl lielāka. Piena lopkopībā Latvijā tiek izmantoti ap 840 tūkst. hektāru jeb ap 50% no faktiski izmantotās lauksaimniecības zemes, un tā (kopā ar piena govīm paredzētās lopbarības audzēšanu un govju izaudzēšanu), saskaņā ar aprēķiniem veido ap 50% no lauksaimniecībā radītās pievienotās vērtības Latvijā. Savukārt piensaimniecības (ieskaitot piena produktu ražošanu) īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā ir stabilizējies aptuveni 2% līmenī. Liela nozīme piensaimniecībai ir nodarbinātībā — pēdējos gados nozarē ieguldītā darba apjoms stabilizējies, un sasniedz 40 tūkst. pilna laika nodarbināto lauksaimniecībā un 4 tūkst. nodarbināto pārstrādē. Tas kopā veido vairāk kā 5% no kopējā nodarbinātības līmeņa valstī.<ref>Vēveris A. Piena ražošanas saimniecību rentabilitāte un to noteicošie faktori Latvijā. ''Economic Science for Rural development. Proceedings of the International Scientific Conference'' No. 21. Jelgava: 2010. 123.—129 pp.</ref> 2015. gadā iegūts 971,8 tūkst. tonnu piena (ieskaitot kazu pienu), kas ir par 56,7 tūkst. tonnu jeb 6,2% vairāk nekā 2013. gadā. Gada vidējais izslaukums no vienas slaucamās govs sasniedza 5 812 kg gadā — par 304 kg jeb 5,5% vairāk nekā pirms gada. 2014. gadā piena piegādes kvotas ietvaros iepirktas 804,4 tūkst. t piena — par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Iepirktā piena īpatsvars kopējā saražotā piena apjomā pieauga par 2,3% (no 80,7% 2013. gadā līdz 83,0% 2014. gadā).<ref>http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_2015_15_00_lv_en.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160328031118/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_2015_15_00_lv_en.pdf |date={{dat|2016|03|28||bez}} }} Latvjas Lauksaimniecība Latvijas Republikas Centrālā Statistikas Pārvalde, Statistisko datu krājums</ref> 2008. gadā 21% piena tika eksportēts. Salīdzinot ar 2005. gadu, piena eksports 2006. un 2007. gadā pieauga apmēram 3,2 reizes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf |title=Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 130. lpp. (.pdf) |format=PDF |date= |accessdate=2011-09-22 |archive-date=2020-09-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf }}</ref> ==== Olu ražošana ==== 2015. gadā saražoti 698,2 milj. olu — par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Olu ražošanas apjomu kāpumu ietekmēja vidējā dējējvistu skaita pieaugums par 0,2 milj. jeb 6,7 %, lai gan vidēji no vienas dējējvistas ieguva tikpat daudz olu kā pirms gada — 272 olas. Lielākie uzņēmumi (apgrozījums milj. eiro 2015. gadā)ː * [http://www.balticovo.lv/lv/ Balticovo, AS] — 45,9 milj * [http://www.vistas.lv/ Putnu fabrika Ķekava], AS — 40,8 milj * [http://lielzeltini.lv/en/ LIELZELTIŅI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412023730/http://lielzeltini.lv/en/ |date={{dat|2016|04|12||bez}} }}, SIA — 34,6 milj. ==== Gaļas ražošana ==== 2015. gadā Latvijā saražoti 85,4 tūkst. tonnu gaļas jeb par 1,3 % vairāk nekā 2014. gadā. Nelielo kāpumu ietekmēja liellopu un putnu gaļas ražošanas apjoma pieaugums attiecīgi par 6,3 % un 3,4 %. Saražotais aitu gaļas apjoms 2015. gadā pieaudzis par 19,1 %, savukārt cūkgaļas apjoms sarucis par 3,0 %.<ref name=":7" /> === Lauku saimniecību modernizācijai domātais valsts un ES atbalsts === No ES lauksaimnieki Latvijā saņem divu veidu subsīdijas: ''ar ražošanu saistītie maksājumi'' ir atbalsts, kas ir saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm pašreizējā brīdī (piemēram, atbalsts par apsētajām platībām vai par saražotajām vienībām), bet ''no ražošanas atdalītie maksājumi'' ir atbalsts, kas netiek saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm — noteiktu produktu vai liellopu ražošanu vai arī noteiktu ražošanas faktoru izmantošanu pašreizējā brīdī. Sākot ar 1997. gadu, saskaņā ar valsts subsīdiju nolikumu Latvijas lauku saimniecībām tika piešķirts atbalsts ražošanas modernizācijai, kas iekļāva līdzfinansējumu tehnikas iegādei un ražošanas ēku celtniecībai. Lauku saimniecības 2002.—2008. gadā ar ES līdzfinansēto atbalsta programmu palīdzību ir saņēmušas atbalstu ieguldījumiem darbības efektivitātes un konkurētspējas palielināšanai gandrīz 95 miljonus latu. 2007. un 2008. gadā subsīdijas lauksaimniecībai palielinājās vidēji gandrīz septiņas reizes (no 3,26 uz 22,24 milj. LVL), salīdzinot ar laikposmu pirms Latvijas iestāšanās ES. Tomēr ES finansējuma apguve notika lēni un neefektīvi. Latvijā tiešos maksājumus īstenoja pēc [[vienotas platības maksājuma shēma]]s (VPM): lauksaimniekiem pieejams VPM un [[papildu valsts tiešie maksājumi]] (PVTM), no kuriem daļa ir maksājumi par platībām. Tieši platību maksājumi Latvijā ir būtisks finanšu avots lauku saimniecībām: Latvijā lauksaimnieki laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam dažādos platību maksājumos saņēma 430 miljonus latu, kas veidoja 58,5% no kopējā atbalsta apjoma (platību maksājumus Latvijā ik gadus saņēma 76 566 lauksaimnieki). ES tiesību normas paredzēja pakāpenisku tiešo maksājumu apjoma pieaugumu jaunajās dalībvalstīs, nosakot, ka ES veco dalībvalstu līmeni jaunās dalībvalstis sasniegs 2013. gadā. Izvērtējot ES finansējumu vidēji gadā, tas 2007.—2013. gadā 2,1 reizi pārsniedza 2004.—2006. gadā un 8,3 reizes pirmsiestāšanās laikā pieejamo ES finansējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf|title=Lauku saimniecību darbības ekonomiskās analīzes metodikas iespējamie pilnveidošanas virzieni // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 107. lpp. (.pdf)|format=PDF|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf}}</ref> == Zivsaimniecības nozare == 2014. gadā zivsaimniecības nozares īpatsvars bija 0,7 % no IKP un tās īpatsvars ekonomikā konsekventi samazinās. Augstākais rādītājs — 1,8% no IKP — bijis 2001. gadā. Zivju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā pērn bija 1,8%. 2013. gadā tika eksportētas 129 600 tonnas dažādas zivju produkcijas ar kopējo vērtību 75 miljoni eiro, bet 2014. gadā apjoms palielinājās par 5,4% un bija 136 600 tonnas 79 miljonu eiro vērtībā. Tikmēr importa apjomi divu gadu laikā nav ievērojami mainījušies. 2013. gadā Latvijā tika ievestas 67 200 tonnas zivju un to konservu 49 miljonu eiro vērtībā, bet pērn — 71 300 tonnas 51 miljona eiro vērtībā. Galvenie eksporta tirgi Latvijas zivju produkcijai pērn bija Eiropas Savienības valstis, kur nosūtīti 42,5% kopējā apjoma, galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju un Dāniju, kam seko NVS valstis ar 19,6%, kur savukārt lielākais izvedums bijis uz Baltkrieviju un Ukrainu. Uz trešajām valstīm eksportēti 37,9% produkcijas, lielākoties uz Mauritāniju un Maroku. Tāpat dati liecina, ka augstākā produktivitāte nozarē patlaban ir zvejniecībai, kam seko zivju apstrāde ar attiecīgi 30 800 eiro un 27 000 eiro uz vienu nozarē strādājošo. Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aplēsēm šā gada pirmajā ceturksnī Latvija eksportējusi zivju produkciju uz 44 pasaules valstīm. Lielākie eksporta partneri bija Krievija — 18,6% no kopējā eksporta apjoma, kam seko Zviedrija — 13,1%, Dānija — 10,8%, Vācija — 8,1%, Lietuva — 7,2% un Igaunija — 5,2%. 2015. gada pirmajā ceturksnī visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes — par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju — 37,2%, Vāciju — 6,0%, Ukrainu — 5,6%, makreles eksportētas par 5,4 miljoniem eiro, no tiem uz Zviedriju — 43,0%, Dāniju — 26,9%, Vāciju — 9,4%, savukārt siļķes par 1,3 miljoniem eiro, no tām uz Dāniju — 25,7%, Igauniju — 15,8%, Vāciju — 10,4%. Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica Eiropas Savienības pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://balticexport.com/?article=zm-samazinajies-zivsaimniecibas-nozares-ieguldijums-gan-ikp-gan-eksporta&lang=lv |title=ZM: Samazinājies zivsaimniecības nozares ieguldījums gan IKP, gan eksportā |access-date={{dat|2016|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2018|04|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180411025825/http://balticexport.com/?article=zm-samazinajies-zivsaimniecibas-nozares-ieguldijums-gan-ikp-gan-eksporta&lang=lv }}</ref> Zivrūpniecības nozare 2016. gadā kopumā ir sākusi veiksmīgu jaunu eksporta tirgu apguvi ASV, Japānā, Ķīnā, kas pagaidām gan nevar vēl kompensēt zaudētos apjomus Krievijas tirgū, tomēr šiem tirgiem ir potenciāls līdzsvarot zaudēto tuvākajos divos, trīs gados.<ref>[https://www.firmas.lv/lbgpp/2016/article/post/57d27c6a851d1 Jānis Endeleː Nākamgad plāno izaugsmi] </ref> Zivju nozveja un citu jūras produktu ieguve 2016. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, Latvijā pieaugusi par 69,5%. Kopumā 2016. gada deviņos mēnešos nozvejoti 83,9 tūkstoši tonnu zivju, tostarp Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejoti 44,3 tūkstoši tonnu zivju, kas ir 52,8% no kopējā nozvejas apmēra un par 6,2% jeb 2,6 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2015. gada deviņos mēnešos.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/zivju-nozveja-devinos-menesos-pieaugusi-par-69-5.d?id=48316571 Zivju nozveja deviņos mēnešos pieaugusi par 69,5%] LETA Delfi</ref> Ievērojamākie nozares uzņēmumi — [http://www.baltreids.lv/en/about-company/ Baltreids] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161207072451/http://www.baltreids.lv/en/about-company |date={{dat|2016|12|07||bez}} }} [http://www.irbefish.lv/lv/par_mums.php Zvejnieku saimniecība IRBE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161109125219/http://www.irbefish.lv/lv/par_mums.php |date={{dat|2016|11|09||bez}} }} [http://www.bradava.lv/en/ Bradava] [http://kaija.lv/en/ Karavela] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161015002121/http://kaija.lv/en/ |date={{dat|2016|10|15||bez}} }} [http://vergi.lv/ Verģi] [http://www.brivaisvilnis.lv/ Brīvais vilnis] == Apstrādes rūpniecība == Latvijas rūpniecība 2015. gadā saražoja produkciju 2 625,146 miljonu eiro vērtībā.<ref name="ReferenceA" /> 64% (2015) no Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides ražo eksportam. [[Attēls:Apstrades rupniecibas struktura.jpg|thumb|353x353px|Apstrādes rūpniecības struktūra 2017. gads]] 2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide, pieauga par 11,5%. Rūpniecības produkcijas apjoms 2017. gadā palielinājās par 8,5%. Apstrādes rūpniecības apjoms pērn audzis par 8,2%, tikpat straujš pieaugums fiksēts elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, bet ieguves rūpniecības apjoms ir palielinājies par 18,5%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/tautsaimniecibas_analize/tautsaimniecibas_analize/rupnieciba/57498-fm-decembri-saglabajas-strauja-apstrades-rupniecibas-izaugsme-un-2017-gads-kopuma-loti-veiksmigs-visam-rupniecibas-nozarem|title=Decembrī saglabājas strauja apstrādes rūpniecības izaugsme un 2017. gads kopumā ļoti veiksmīgs visām rūpniecības nozarēm. Finanšu Ministrijas mājaslapa.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Apstrādes rūpniecības straujo izaugsmi ir veicinājusi labvēlīgā attīstība ārējos tirgos, kur eirozonas ekonomika pērn auga straujākajā tempā kopš 2007. gada. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu sniegtā informācija liecina, ka ražošanas apmēra pieaugumu būtiski ietekmēja produkcijas eksporta kāpums — par 10,8%, no tā uz eiro zonu — par 26,1%. Ārējos tirgos pārdots divas trešdaļas no kopējās saražotās apstrādes rūpniecības produkcijas.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/ekonomika_skaitlos/rupniecibas-produkcijas-izlaide-pern-latvija-pieaug-par-4-9.d?id=48478051 Rūpniecības produkcijas izlaide pērn Latvijā pieaug par 4,9%] Delfi 2017. gada 3. februāris</ref> Apstrādes rūpniecības struktūra 2015. gadā nodarbinātības un eksporta īpastvars nozares realizācijā<ref name=":0">https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200321155114/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf |date={{dat|2020|03|21||bez}} }} LR Ekonomikas Ministrija ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS 2015 ATTĪSTĪBU</ref> === Kokapstrāde === [[Attēls:Granulu rūpnīca pie Gulbenes.jpg|thumb|250px|Koksnes granulu rūpnīca netālu no [[Gulbene]]s]] '''Kokapstrāde''' ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, 2015. gadā tā veidoja 27,1% no kopējās nozares izlaides. 64% no nozares produkcijas tiek eksportēta, nodrošinot lielāko pienesumu Latvijas eksportā. Latvijas kokrūpniecības nozare tiešā veidā nodarbina ap 52 000 cilvēku, taču netieši tiek nodrošināts darbs vēl apmēram 30 000 darbinieku tādās nozarēs kā transporta pakalpojumi, metālapstrāde, izglītība, zinātne, būvniecība, enerģētika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kokrupnieciba-mezsaimnieciba-kokapstrade/nozares-apraksts |title=Nozaru ekspertu padomes mājsalapa |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2015|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151128190953/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kokrupnieciba-mezsaimnieciba-kokapstrade/nozares-apraksts }}</ref> Latvijā praktiski pilnībā nodrošināts bezatlikumu kokapstrādes process, koksnes atlikumi — skaidas un šķelda tiek pārstrādāti kurināmās kokskaidas granulās un briketēs. Latvija ir trešais lielākais koksnes granulu ražotājs Eiropā (aiz Vācijas un Zviedrijas) un lielākais kokskaidu granulu eksportētājs Eiropā. Nozīmīgākais koksnes granulu ražotājs Latvijā ir [http://www.latgran.com/ ''Latgran''], kam pieder 4 rūpnīcas Latvijā. 2015. gadā tas apvienojās ar Igaunijas ''Grannul'' un grupa ir lielākais koksnes granulu ražotājs Eiropā<ref>[http://www.pellet.org/images/2015/ArnoldDaleEkman.pdf Production and Consumption of Wood Pellets in the European Union] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180413125115/https://www.pellet.org/images/2015/ArnoldDaleEkman.pdf |date={{dat|2018|04|13||bez}} }} Arnold Dale Ekman & Co AB</ref> 2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir 3,2 % kāpums salīdzinājumā ar 1,020 miljardiem attiecīgajā laikā pērn. Koksne un tās izstrādājumi kopš gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4 % vairāk nekā 869,33 miljoni 2015. gada pirmajos sešos mēnešos. Lielākie uzņēmumi * [[Latvijas Finieris]] (Viens no lielākajiem saplākšņa ražotājiem pasaulē. Latvijā ražotnes Rīgā, Rēzeknē, 2016. gadā top jauna rūpnīca Kuldīgā, pieder rūpīcas Somijā, Igaunijā un Lietuvā, apgrozījums 2015. gadā 196 miljoni eiro) * ''[[Kronospan|Kronospan Riga]]'' (Kokskaidu plātņu, orientēto skaidu plātņu un laminēto koksnes skaidu plātņu ražotājs, apgrozījums 178 mlj gadā) * [http://www.kurekss.lv/en Kurekss] * [http://www.storaenso.com/products-and-services/wood-supply/wood-supply-latvia Stora Enso Latvija] * [[Verems]] * [http://gk.lv/home/ Gaujas Koks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201127030717/https://gk.lv/home/ |date={{dat|2020|11|27||bez}} }} * [http://pata.lv/ Pata AB] * [http://www.bsw.co.uk/locations/latvia BSW] * [http://www.akz.lv AKZ] * [http://www.kronus.lv/lv/company/par-mums Kronus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170807012004/http://www.kronus.lv/lv/company/par-mums |date={{dat|2017|08|07||bez}} }} (lielākais koka palešu ražotājs Latvijā) * [https://newfuels.eu/?page_id=174&lang=lv NewFuels] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201024213827/https://newfuels.eu/?page_id=174&lang=lv |date={{dat|2020|10|24||bez}} }} — (lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, atrodas Rēzeknē, saražo 240 000 tonnu granulu gadā) * [http://www.kokapstradesgrupa.lv/brusas.php Kokasptrādes grupa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160823094822/http://www.kokapstradesgrupa.lv/brusas.php |date={{dat|2016|08|23||bez}} }} — (viens no lielākajiem koka logu brusu un logu ražotājiem Latvijā, Madonas nov., Bērzaunes pag.) * [http://www.latgran.com/ ''Latgran''], (koksnes granulu ražošana, 4 rūpnīcas Latvijā, apvienojies ar Igaunijas Granuul un grupa ir lielākais kokskaidas granulu ražotājs Eiropā). * [https://www.jeld-wen.lv/jeld-wen_lv_lv/ Jeld-Wen Latvija] (dāņu JELD-WEN Europe ietilpstošs uzņēmums, kas ir vadošais piegādātājs Eiropas durvju tirgū) * [https://www.stali.lv Staļi] (viens no lielākajiem Latvijas koka logu un durvju ražotājiem, kā arī kokapstrādes blakus produktu izmantotājs granulu ražošanai) === Pārtikas un dzērienu ražošana === [[Attēls:Cēsu alus.JPG|thumb|200px|Cēsu alus produkcija]] '''Pārtikas un dzērienu ražošana''' ir otrās lielākā apstrādes rūpniecības nozare — tā veido 23,5% daļu no kopējās apstrādes rūpniecības nozares izlaides, nodarbināti vairāk nekā 20% no ražošanas jomā strādājošajiem, turklāt veido 5.5% no kopējā Latvijas ekporta apjoma, un īpatsvars ar katru gadu turpina palielināties. Nozari būtiski ietekmē pasaules tendences — pēdējos gados notikusī ikdienas pārtikas patēriņa paradumu maiņa, akcents uz veselīgu dzīvesveidu un pārtikas kvalitāti. Līdz 2008. gadam nozare piedzīvoja strauju investīciju pieaugumu, tad, krīzes ietekmē, 2009. gadā tās samazinājās par 55.2% un 2010. gadā — vēl par 8.8%. Nākamajos divos gados nozare jau bija attapusies no lejupslīdes un nefinanšu investīciju apjoms atkal auga (2011. gadā par 40%, 2012. gadā — jau par 55%).<ref>[https://businessnetwork.lv/uznemejdarbibas-kompetences-centrs/jaunumi/lauksaimnieciba-partikas-un-dzerienu-razosana-2015-draudi-un-iespejas-24192 Lauksaimniecība — pārtikas un dzērienu ražošana 2015 — draudi un iespējas. Swedbank, 26.01.2015]{{Novecojusi saite}}</ref> Lielāki uzņēmumi: * [[Latvijas Balzams]], [http://www.jaunalko.lv/?ckattempt=1 Jaunalko,] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160706105732/http://www.jaunalko.lv/?ckattempt=1 |date={{dat|2016|07|06||bez}} }} [[Cēsu alus]], [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] (alkohola ražotāji, alus ražotāji) * [http://www.vistas.lv/en/ Putnu fabrika Ķekava], [http://lielzeltini.lv/en/ Lielzeltiņi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412023730/http://lielzeltini.lv/en/ |date={{dat|2016|04|12||bez}} }} [http://www.balticovo.lv/lv/ Balticovo] (vistu produkcija un olu ražotāji) * [[Laima (zīmols)|Laima]], [[Staburadze (zīmols)|Staburadze]] (saldumu ražotāji) * ''[[Food Union]]'' (grupa kurā ietilpst [[Rīgas piena kombināts]] un [http://www.foodunion.lv/lv/lv/valmieras-piens Valmieras Piens], grupa nodarbina aptuveni 800 darbiniekus, apgrozījums 2015. gadā 125 miljoni eiro. — piena produktu ražotāji) * [[Rīgas Miesnieks]], [[Rēzeknes Gaļas kombināts]], [[Kurzemes gaļsaimnieks]] (gaļas pārstrādes uzņēmumi) * [http://kaija.lv/lv/ Karavela], [http://www.gamma-a.lv/lv Gamma-A] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160520193149/http://www.gamma-a.lv/lv/ |date={{dat|2016|05|20||bez}} }}, Brīvais vilnis (zivju pārstrādes uzņēmumi) * [[Dobeles dzirnavnieks]], Antaris, [http://www.rigas-dzirnavnieks.lv/en Rīgas Dzirnavnieks] (miltu izstrādājumu ražotāji) * [http://alojas.eu/en/ Aloja-Starkelsen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160529011618/http://alojas.eu/en |date={{dat|2016|05|29||bez}} }} (cietes ražotājs) * [http://www.cido.lv/baudijums/?ok Cido grupa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161203005318/http://www.cido.lv/baudijums/?ok |date={{dat|2016|12|03||bez}} }} (bezalhokolisko dzērienu ražotājs) * ''[[Puratos]]'', * [http://www.spilva.lv/plaukts/abba-plaukts/konservi-zivis/ Spilva] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181031070547/http://www.spilva.lv/plaukts/abba-plaukts/konservi-zivis/ |date={{dat|2018|10|31||bez}} }} (augļu-dārzeņu konservu ražošana) * [http://www.preilusiers.lv/ Preiļu Siers] (piena produktu ražošana) === Metālu un to izstrādājumu ražošana === '''Metālapstrāde''' ir trešā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare Latvijā. 2015. gadā tā veidoja 9,1% no apstrādes rūpniecības izlaides. Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir izteikti eksporta orientēta, vidēji ap 75 — 80% no saražotās produkcijas tiek eksportēts. Atbilstoši Latvijas ārējās tirdzniecības statistikai, nozares produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 100 Pasaules valstīm, līdz ar to eksporta tirgu ģeogrāfija ir ļoti plaša. Kopumā ap 73% no produkcijas tiek realizēta Eiropas Savienības valstīs.<ref>[http://www.masoc.lv/nozare/par-nozari Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija — Par nozari]</ref> Lielāki uzņēmumi: * [http://www.jensenmetal.lv/ Jensen Metal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161017133738/http://www.jensenmetal.lv/ |date={{dat|2016|10|17||bez}} }} (iekārtas un komponenti dažāda veida industrijām, Liepājā nodarbina 300 darbinieku) * [[KVV Liepājas Metalurgs|AS KVV Liepājas Metalurgs]] * [http://www.dinex.dk/lv-lv Dinex Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618131313/http://www.dinex.dk/lv-lv |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} (izpūtēju ražošana kravas automobiļiem) * [https://career-lv.akg-group.com/working-at-akg/ AKG Thermotechnik Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200929210224/https://career-lv.akg-group.com/working-at-akg/ |date={{dat|2020|09|29||bez}} }} (ražo radiatorus un dzesētājus automobiļiem) * [http://www.leax.com/en/locations/leax-baltix-leax-rezekne.html Leax Baltix] (detaļu ražošana autobūvei un elektromehāniskajai rūpniecībai) * [http://www.portofventspils.lv/en/malmar-sheet-metal Malmar sheet metal] (detaļas Volvo un Renault) * [[Attēls:Peruza.png|thumb|262x262px|Peruza - ražo automatizētās līnijas zivju pārstrādei]][http://distribution.severstal.com/lat/ Severstaļlat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161126185149/http://distribution.severstal.com/lat/ |date={{dat|2016|11|26||bez}} }} * [http://www.vikom.lv/ Vikom] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160426023109/http://www.vikom.lv/ |date={{dat|2016|04|26||bez}} }} (dažādas metāla konstrukcijas) * [https://www.ipt.lv/ IPT] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171028173311/https://www.ipt.lv/ |date={{dat|2017|10|28||bez}} }} (plazmas griešanas iekārtas) * [http://www.sbc.lv/en/ S.B.C] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160409014804/http://www.sbc.lv/en/ |date={{dat|2016|04|09||bez}} }} (dažādas metāla konstrukcijas) * [http://www.eastmetal.dk/en_GB/about/sia-east-metal--latvia.aspx East Metal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160531101748/http://www.eastmetal.dk/en_GB/about/sia-east-metal--latvia.aspx |date={{dat|2016|05|31||bez}} }} (komplektējošas detaļas dažādām iekārtām — vēja ģeneratoriem, autoceltņiem, kokapstrādes iekārtām, bērnu rotaļu laukumiem, virvju vērpjamajām mašīnām u.c.) * [http://www.izoterms.lv/ Izoterms] (cauruļvadi, metālkonstrukcijas) * [[Grandeg]] (granulu apkures katli) * [http://www.bzt.lv/lv Baltic Zinc Technics] (tērauda konstrukciju apstrāde ar karstās cinkošanas metodi) * [http://www.baltrotors.lv/ Baltrotors] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170522170703/http://www.baltrotors.lv/ |date={{dat|2017|05|22||bez}} }} (ražo hidrauliskos rotatorus, 98% produkcijas eksportē uz vairāk nekā 45 valstīm) * [http://www.valpro.lv/en/ Valpro] (metāla kannas, tvertnes, ugunsdzēšamie aparāti u.c. produkcija) * [http://www.belmast.lv/lv Belmast] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160627040335/http://www.belmast.lv/lv |date={{dat|2016|06|27||bez}} }} (dažāda veida metāla konstrukcijas, metāla torņi) * Lyngson (Norvēģijas uzņēmuma [http://lyngson.no/ Lyngson] ražotne Latvijā — ūdens apkures radiatori) * Ardagh metal packaging (metāla iepakojuma ražošana) * [http://www.kmmmetals.com/lat KMM metāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160415181032/http://www.kmmmetals.com/lat |date={{dat|2016|04|15||bez}} }} * [http://caljan.com/ Caljan Rite-Hite Latvia] — Dānijas konveijeru uzņēmuma ražotne Liepājā * [http://www.kl.lv/ Krāsainie lējumi] (dažāda veida sakausējumi un metāla formas) * Fonekss metāls (krāsaino metālizstrādājumu pārstrāde) * [http://www.tolmets.lv/ Tolmets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160611170205/http://www.tolmets.lv/ |date={{dat|2016|06|11||bez}} }} (metāllūžņu pārstrāde) * Dīlers (metāla sakausējumi) * [http://www.arta-f.lv/page/show/home Arta-F] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160620041300/http://www.arta-f.lv/page/show/home |date={{dat|2016|06|20||bez}} }} (rāvējslēdzēji, sprādzes) * [http://peruza.com/ Peruza] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190602074524/http://peruza.com/ |date={{dat|2019|06|02||bez}} }} (iekārtas zivju pārstrādei) * [https://www.lesjofors.lv/ Lesjofors Springs LV] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200918200744/https://www.lesjofors.lv/ |date={{dat|2020|09|18||bez}} }} (atsperu ražošana) * Brabantia Latvia (veļas žāvētāju un gludināmo dēļu ražošana) === Ķīmiskā rūpniecība === '''Ķīmiskā rūpniecība''' veido 7,5% no nozares kopējās izlaides. Latvijā tiek ražota kā sadzīves ķīmija, tā dažāda veida rūpniecisko ķīmiju un gāzes. Liela nozīme ķīmiskās rūpniecības darbībā ir biodegvielas ražotāju sniegumam. Lielāki uzņēmumi: * [[Attēls:Img 6026 debesis-1-.jpg|thumb|250px|Valmieras stikla šķiedras rūpnīca]][[Valmieras stikla šķiedra]] (stikla šķiedra, diegi, tehniskie audumi, filci, [[Siets|sieti]]). 2016. gada 124 miljoni eiro apgrozījums. Produkcija eksportēta uz 41 pasaules valsti, eksporta īpatsvaram veidojot 97%, pieder uzņēmumi Lielbritānijā un ražotne ASV) * [http://tenaglass.lv/ Tenachem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161208174349/http://tenaglass.lv/ |date={{dat|2016|12|08||bez}} }} (ietilpst ''Soudal'' koncernā, kas ierindojas piecu pasaules vadošo uzņēmumu sarakstā stikla pakešu hermētiķu ražošanā, kā arī ir lielākais celtniecības hermētiķu ražotājs Baltijā) * [http://www.z-light.lv/en/ Light Guide Optics International] (viens no Eiropā vadošajiiem uzņēmumiem medicīnā pielietojamas stikla šķiedras izstrādājumu ražošanā) * [http://www.biolar.lv/ Biolar] (organiskās sintēzes ķīmiskie produkti, krāsas, lakas, sadzīves ķīmija) *[https://www.groglass.com/about/ Groglss] (apstrādāts stikls, ko izmanto mākslas darbu ierāmēšanai, elektronisko displeju ekrāniem un arhitektūras risinājumiem) * [http://spodriba.lv/en/ Spodrība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160410010700/http://spodriba.lv/en/ |date={{dat|2016|04|10||bez}} }} (mazgāšanas līdzekļi, kopšanas un tīrīšanas līdzekļi) * [http://www.balticcandles.com/ Baltic Candles] (gadā saražo aptuveni 5000 tonnas sveču) * [http://www.crosschem.lv/lv/ Cross Chem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170709213823/http://crosschem.lv/lv/ |date={{dat|2017|07|09||bez}} }} (autoķīmija) * [http://www.rilak.lv/lv/ Rīgas krāsu un laku fabrika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160502133744/http://www.rilak.lv/lv/ |date={{dat|2016|05|02||bez}} }} (krāsas un lakas) * [http://www.jpplus.lv/en/ Jaunpagasts Plus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160817160409/http://jpplus.lv/en/ |date={{dat|2016|08|17||bez}} }} (bioetanols, pārtikas etanols, alkohols) * [http://www.aga.lv/lv/index.html Aga] (plašs dažādu plaša patēriņa un rūpniecisko gāzu klāsts) * [http://www.vktranzits.lv/lv/bioventa/ Bio-Venta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160711155048/http://www.vktranzits.lv/lv/bioventa |date={{dat|2016|07|11||bez}} }} (biodīzeļdegvielas ražošana) * [http://www.stenders-cosmetics.com/ Stenders] (kosmētika, ziepes) * [http://www.elmemesser.lv/ Elme Messer] (rūpnieciskās gāzes) * [[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]] (parfimērijas un kosmētika) * [http://www.ppeserviss.lv/ PPE Serviss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160110191556/http://ppeserviss.lv/ |date={{dat|2016|01|10||bez}} }} (dažādu veidu līmju ražošana) * [https://www.madaracosmetics.com/ Madara Cosmetics] (kosmētika — galvenie noieta tirgi Somija, Holande un Šveice, turīgāko Āzijas valstu tirgi) * [http://www.petbaltija.lv/lv/par-uznemumu/pet-baltija/ PET Baltija] — Lielākā PET pārstrādes rūpnīca Baltijas valstīs. === Elektrotehnikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare === Latvijā tiek ražota augsti tehnoloģiska produkcija — elektrotehnika, datoru komponentes, [[bezvadu tehnoloģiju ierīces]], būvniecības iekārtas, elektrodzinēji, bezpilota lidmašīnas — droni, 3D printeri utt. Nozares produkcija 90,9% apjomā tiek eksportēta.(2015) Šo apakšnozaru īpatsvars apstrādes rūpniecībā ir 7,1% (2015). Nozere ir strauji augoša. 2010. gadā pieauga par vairāk kā 34 % salīdzinājumā ar 2009. gadu. 2011. gadā [[Informācijas tehnoloģijas|Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] (IKT) eksports pieauga par 16 % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Datorpakalpojumu jomā pieaugums ir bijis vēl straujāks un sasniedz 28 %. IKT veido 6 % no visiem Latvijas eksportētajiem pakalpojumiem, kuru kopējā vērtība 2011. gadā bija 2246 miljoni latu. Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas sektorā 2011. gadā eksporta īpatsvars sastādīja 85,3 % no kopējās sektora realizācijas. 2012. gadā IKT eksports sasniedzis 166,2 miljonus latu, kas ir par 27% vairāk nekā 2011. gadā. Tādējādi IKT nozares īpatsvars kopējā eksporta apjomā sasniedza 7%.<ref>http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/elektronisko-un-optisko-iekartu-razosanas-informacijas-un-komunikacijas-tehnologijas {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160610075147/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/elektronisko-un-optisko-iekartu-razosanas-informacijas-un-komunikacijas-tehnologijas |date={{dat|2016|06|10||bez}} }} Nozaru ekspertu padome</ref> Lielāki uzņēmumi: * [[SAF Tehnika]] (mikroviļņu datu pārraides aparatūras izstrādāšana un ražošana) * [[Mikrotīkls]] (dažāda veida bezvadu tehnoloģiju iekārtas — rūteri utt., apgrozījums 2015. gadā 202 miljoni eiro, peļņa 61 miljons) * [http://bsi.lv/en/products/ Baltic Scientific Instruments] (laboratorijas instrumenti, ko izmanto atomenerģētikā, kosmiskajā izpētē, ģeoloģijā, vides monitoringā) * [http://www.rebir.lv/lv Rebir] (elektroinstrumentu ražošana) * [http://www.jauda.com/lv Jauda] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160531203849/http://www.jauda.com/lv |date={{dat|2016|05|31||bez}} }} (transformatoru apakšstacijas, zemsprieguma un vidējā sprieguma iekārtas, metāla konstrukcijas) * [[Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca]] (elektrodzinēji, ģeneratori, u.c.) * [[HansaMatrix|Hansa Matrix]] (Elektronisko komponenšu izgatavošana) * [http://www.rikon.lv/ Rikon] (izgatavo dažādu ostu tehniku) * [http://www.dpr.lv/ Ditton pievadķēžu rūpnīca] (pievadķēdes automobiļiem, specializētajiem transporta līdzekļiem, rūpnieciskajā tehnikai utt.) * [http://www.sidrabe.com/ Sidrabe] (dažāda veida augsti tehnoloģiskās iekārtas) * [http://www.volburg.lv/index.php?lang=en Volburg] (elektroniskās ierīces un moduļi) * [https://web.archive.org/web/20200511150146/https://www.uavfactory.com/ UAV Factory] (bezpilota lidmašīnas — droni. Mārupē ražotais Penguin ir uzstādījis pasaules rekordu vieglo (līdz 25&nbsp;kg svars) bezpilotu lidojumam. Viens no 3 pasaules ražotājiem, kas ražo mazos bezpilota lidaparātus ar vairāk kā 20 stundu lidojuma laiku, kas ir ASV militārā kompleksa līmenis. Klienti 47 valstīs un pasaules līderis vieglo bezpilota lidmašīnu komponenšu tirgū) * [http://massportal.com/ Mass Portal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161124162144/http://massportal.com/ |date={{dat|2016|11|24||bez}} }} (3D printeri) * [https://web.archive.org/web/20171025000013/http://www.vizulo.com/en/vizulo/about-vizulo Vizulo] — (LED apgaismojuma ražotājs) * [https://catchbox.com/ Catchbox] — mikrofonu ražotājs, eksportē produkciju uz 45 valstīm *[[JZ Microphones]] - mikrofonu ražošana === Būvmateriālu ražošana === Pateicoties gumijas un plastmasas izstrādājumu nozarei, metālapstrādes nozarei un mēbeļu ražošanas nozarei var uzskatīt, ka būvniecības ciklu ir iespējams nodrošināt no LV produktiem no A līdz Z. Šī ir salīdzinoši liela nozare arī kopējās apstrādes rūpniecības nozares kontekstā — 5,9% no kopējās nozares izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [https://www.upb.lv/lv UPB Group] (būvkonstrukciju ražošana) * [http://www.aeroc.lv/ Aeroc] — (lielākais jaunās paaudzes autoklavētā gāzbetona ražotājs Latvijā, kas ietilpst Aeroc International AS sastāvā) * [http://bgfrubber.lv/en/ Baltijas Gumijas fabrika] (gumijas masas, gumijas izstrādājumi) * [http://tenapors.lv/ Tenapors] (siltumizolācijas materiāli, metāla izstrādājumi, paneļi) * [http://www.axon-cable.com/en/07_contacts/01_worldwide/sia/index.aspx Axon Cable]{{Novecojusi saite}} (kabeļi, to savienotājelementi) * [http://www.glaskek.lv/en Glaskek] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160707201346/http://www.glaskek.lv/en |date={{dat|2016|07|07||bez}} }} (logu sistēmas) * [http://www.cemex.lv/ Cemex] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618115127/http://www.cemex.lv/ |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} (betons, cements, otrā lielākā pasaules betona ražotāja Cemex grupas uzņēmums Brocēnos, ražotnē investēti 300 miljoni eiro) * [http://www.knauf.lv/www/lv/index.php Knauf] (gruntis, špakteles, apmetumi) * [http://www.sakret.lv/ Sakret] (būvniecības maisījumi, līmes, krāsas — Latvijas kapitālam piederošs lielākais būvniecības maisījumu ražotājs Baltijā ar rūpnīcām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā) * [http://www.lode.lv/lv/ Lode] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160601205731/http://www.lode.lv/lv |date={{dat|2016|06|01||bez}} }} (ķieģeļi, celtniecības bloki) * [http://moba.lv/ Mobil asfalts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161007042753/http://moba.lv/ |date={{dat|2016|10|07||bez}} }} (asfaltbetons, ceļu emulsija) * [http://www.mbbetons.lv/ Dzelzbetons MB] (dzelzsbetons) * [http://www.nexisfibers.com/ Nexis Fibers] (stikla šķiedra) * [http://www.val-and.lv/ Valmiera-Andren] (rezervuāri, cauruļvadi) === Papīra un papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija === '''Papīra un papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija''' veido 4,3 % no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. Pēc Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas datiem kopumā iespiedindustrijā par regulāri ražojošiem var uzskatīt 350 uzņēmumus, kas nodarbina aptuveni 4300 darbiniekus. Nozare ir ļoti investīciju ietilpīga. Pateicoties lieliem finansiāliem ieguldījumiem un ievērojamai strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanai 20 gadu laikā tā ir sasniegusi Eiropas vidējo līmeni, kas ļauj industrijai sekmīgi konkurēt gan Rietumu, gan Austrumu tirgos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/poligrafija-un-izdevejdarbiba-papira-un-papira-izstradajumu-razosana-un-datordizains/nozares-apraksts |title=Nozaru Ekspertu Padome mājaslapa |access-date={{dat|2016|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|07|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160703043151/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/poligrafija-un-izdevejdarbiba-papira-un-papira-izstradajumu-razosana-un-datordizains/nozares-apraksts }}</ref> Lielākie uzņēmumi * [http://www.tetrapak.com/lv Tetra Pak] — (Nīderlandes ''Tetra Laval Holdings BV'' piederošais SIA ''Tetra Pak'' eksportē kartona iepakojumu uz Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Brazīliju un Itāliju.<ref>http://www.db.lv/razosana/tetra-pak-pelna-augusi-par-5-proc-392121 Dienas Bizness — Tetra Pak peļņa augusi par 5% Žanete Hāka, 2013. gada 18. aprīlis 11:36</ref>) * [http://www.storaensopack.lv/ Stora Enso Packaging] * [http://www.smurfitkappa.com/vHome/lv/Jelgava Smurfit Kappa Baltic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170423175623/http://www.smurfitkappa.com/vHome/lv/Jelgava |date={{dat|2017|04|23||bez}} }} (Īrijas uzņēmuma Smurfitt Kappa ražotne Jelgavā ražo gofrētā kartona izstrādājumus) * [https://www.livoniaprint.lv/ Livonia Print] * [http://www.pgm.lv/en/ Poligrāfijas grupa Mūkusala] * [http://www.jt.lv/?lang=en Jelgavas tipogrāfija] * [http://www.unitedpress.lv/ Unitedpress tipogrāfija] * [http://www.dardedze.lv/en/ Dardedze hologrāfija] * Izdevēji ([[Zvaigzne ABC|Zvaigzne]], [[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]) * [[Printful]] (apdrukāšanas ārpakalpojumu uzņēmums, ar ražotnēm Latvijā, ASV, Kanādā, Meksikā, grupa kopā nodarbina 1800 cilvēku tai skaitā trešā daļa Latvijā) * [http://www.pnbaltic.eu/ SIA PNB Print] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161022024159/http://www.pnbaltic.eu/ |date={{dat|2016|10|22||bez}} }} * [http://dpn.eu/ SIA Dizaina un poligrāfijas nams] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161127224023/http://dpn.eu/ |date={{dat|2016|11|27||bez}} }} * [http://www.liepajaspapirs.lv/ AS Liepājas papīrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161010110034/http://liepajaspapirs.lv/ |date={{dat|2016|10|10||bez}} }} * [http://www.vangenechten.com/lv AS VG Kvadra Pak] * [http://www.immer-digital.com/en/ AS Immer Digital] * [http://zemgus.lv/ Zemgus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170529071150/http://zemgus.lv/ |date={{dat|2017|05|29||bez}} }} === Apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana === Nozare kopumā veido 3,9% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [[Ogres trikotāža]] * [[Attēls:Lauma Fabric 2013 - panoramio.jpg|thumb|322x322px|Lauma Fabric rūpnīca]][http://www.kwintet-latvia.com/lv/page/3 Kwintet Production] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151113020329/http://www.kwintet-latvia.com/lv/page/3 |date={{dat|2015|11|13||bez}} }} (profesionālie apģērbi) * [http://www.baltic-leads.com/en/company/dinaburga-teks-sia-20018397.html Dinaburga Teks] * [https://www.66north.com/?gclid=COz_5tSHpc0CFWQNcwod-5YPRw 66 North Baltic] * Rita * [http://www.laumafabrics.com/ Lauma Fabrics] (ražo sieviešu veļu, apgrozījums 2016. gadā 32 miljoni eiro.) * [http://www.mezroze.lv/ Mežroze] ([[gultas veļa]]) * [http://www.rosme.lv/en/ New Rosme] * [http://lauma.lv/en/home/ Lauma Lingerie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160612070849/http://lauma.lv/en/home/ |date={{dat|2016|06|12||bez}} }} (sieviešu veļa) * [http://www.orhideja.net/ Orhideja] (sieviešu veļa) * [http://www.vova.lv/index.php?lang=en V.O.V.A] * [http://www.tonus.lv/en/ Tonus Elast]{{Novecojusi saite}} (medicīnas trikotāža) * [https://lindstromgroup.com/lv/ Lindstrom] (industriālie tekstila izstrādājumi: [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/darba-apgerbu-serviss-un-noma/darba-apgerbi-kolekcijas/ darba apģērbs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072532/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/darba-apgerbu-serviss-un-noma/darba-apgerbi-kolekcijas/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}, [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/mainamo-paklaju-serviss/paklaji-kolekcija/ paklāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072529/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/mainamo-paklaju-serviss/paklaji-kolekcija/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}, [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/industrialie-dvieli/industrialie-dvieli-kolekcija/ industriālie dvieļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072542/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/industrialie-dvieli/industrialie-dvieli-kolekcija/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}) * Kuldīgas Tekstils (dažādi apģērbi Skandināvijas tirgum) === Transportlīdzekļu ražošana === Latvijā ražo kuģus, vilcienus, ielu tīrāmās mašīnas, pasaulē ātrākās ultravieglās klases lidmašīnas, kā arī ekskluzīvas SUV bruņumašīnas. Nozare aizņem 3,6%. Lielāki uzņēmumi: * [http://www.riga-shipyard.com/ Rīgas Kuģu būvētava] (kuģu remonti un būvniecība, peldošo platformu izgatavošana) * [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]] (tiek remontētas un faktiski arī būvētas lokomotīves) * [http://www.bucherindustries.com/ Bucher Schoerling Baltic] (ielu tīrāmās mašīnas) * Zieglera mašīnbūve (Lauksaimniecības tehnika, kabeļu savienojumi drošības spilveniem, parkošanās sensori). * [http://www.tarragonaircraft.com/en/overview/ Pelegrin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200912041917/http://www.tarragonaircraft.com/en/overview/ |date={{dat|2020|09|12||bez}} }} (pasaulē ātrākās ultravieglās klases lidmašīnas) * [http://dartz.us/ Dartz Motors] — (ekskluzīvas SUV bruņumašīnas) * [https://www.anytec.eu/ Anytec Productions] (atpūtas un sporta laivu razošana) === Farmaceitisko vielu ražošana === Farmācijas nozares izlaide veidoja 2,5% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. [[Attēls:Grindex - panoramio.jpg|thumb|283x283px|Grindex farmaceitiskā rūpnīca Rīgā]] Lielāki uzņēmumi: * [[Grindeks|Grindex]] ([http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kimiskas-rupniecibas-nozare-un-tas-saskarnozares-kimija-farmacija-biotehnika-vide Vadošais farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160612015117/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kimiskas-rupniecibas-nozare-un-tas-saskarnozares-kimija-farmacija-biotehnika-vide |date={{dat|2016|06|12||bez}} }} Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, [[Patentbrīvais medikaments|patentbrīvo]] un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. «Grindeks» specializējas sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo un pretvēža medikamentu terapeitiskajās grupās.) * [[Olainfarm]] (medikamenti un ķīmiski farmaceitiskie produkti) * [http://www.silvanols.com/europe/lv/lv/ Silvanols]{{Novecojusi saite}} (bezrecepšu medikamenti, [[uztura bagātinātāji]]) * [https://web.archive.org/web/20150402053541/http://www.rff.lv/ Rīgas farmaceitiskā fabrika] (recepšu, bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji) * [http://www.pharmidea.lv/lv/ Pharmidea] (nodarbojas ar sterilo zāļu formu izstrādi, ražošanu un pārdošanu vairāk kā 50 starptautiskajos eksporta tirgos.) === Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana === '''Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana''' veido 2,3% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [http://www.evopipes.com/ Evopipes] (caurules kabeļiem, ūdensapgādei) * [http://www.rotons.lv/ Rotons] (poliuretāna izstrādājumi, plastmasas caurules, akas, tvertnes, grodi, paletes utt.) * [http://www.poliurs.lv/en/ Poliurs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160417191753/http://www.poliurs.lv/en/ |date={{dat|2016|04|17||bez}} }} (plastmasas caurules u.c.) * [http://www.sdaletech.com/en/global_presence.php Sunningdale Tech] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160621002313/http://www.sdaletech.com/en/global_presence.php |date={{dat|2016|06|21||bez}} }} (plastmasas detaļas) * [http://www.fedak-films.com/ Fedak-Films] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160829190357/http://www.fedak-films.com/ |date={{dat|2016|08|29||bez}} }} (polimēra filmas) * [http://www.scc.lv/en/membership/membership-directory/hgf-riga-sia HGF Rīga] (gumijas auto paklājiņi, lielākie klienti — Volvo, Opel, Land Rover, Porsche, Mercedes Benz, Daimler Chrysler, Scania, SAAB, Vauxhall.) * [http://www.paa.lv/lv/PAA-par-mums PAA] (PAA ir viens no pirmajiem un vadošajiem santehnikas ražotājiem Baltijā ar eksporta tīklu Rietumeiropas, Austrumeiropas valstīs, Skandināvijā un Krievijā) * [http://www.rubrig.com/ Rubrig] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170628074654/http://rubrig.com/ |date={{dat|2017|06|28||bez}} }} (gumijas segumu ražotne, pārstrādā lietotas autoriepas) * [http://www.vispool.com/en/about-us/ Vispool] (vannas) * [http://bgfrubber.lv/en/ Baltijas gumijas fabrika] (gumijas izstrādājumi) === Mēbeļu ražošana === Nozare ar salīdzinoši labām tradīcijām. Latvijas mēbeļu ražotāji eksportē gan gatavās mēbeles, gan detaļas mēbeļu ražošanai. Nozares īpatsvars apstrādes rūpniecības struktūrā — 2,1%. Lielākie uzņēmumi * [http://www.avoti.lv/lv/ Avoti SWF] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160607011754/http://www.avoti.lv/lv/ |date={{dat|2016|06|07||bez}} }} (darbojas Gulbenes novada Lizumā, 340 strādājošie, globālā mēbeļu mazumtirdzniecības tīkla IKEA piegādātājs) * [http://www.dailrade.lv/en Daiļrade Koks] (mēbeles) * [http://www.eliza-k.lv/ Elīza-K] (lielākais mīksto mēbeļu ražotājs Latvijā) * [http://www.pinus.lv/ Pinus GB] (mēbeles) * [http://www.wenden.lv/en/ Wenden Furniture] * [http://dizozols.lv/lv/kontakti/ Dižozols plus] (ražo dizaina mēbeles vadošajiem skandināvu uzņēmumiem) <ref>https://www.makroekonomika.lv/latvija-rupnieciba-ir Latvijā rūpniecība IR! — Igors Kasjanovs, [[Latvijas Banka]]s ekonomists 15.01.2013.</ref> == Kūdras ieguves un pārstrādes nozare == Kūdra ir viena no Latvijas nacionālajām dabas bagātībām; pašlaik atradnēs ir uzkrājies pusotrs miljards tonnu kūdras. Latvijā atrodas 0,4% no visas pasaules kūdras krājumiem. Latvija 8. vietā pasaulē pēc kūdras krājuma daudzuma uz vienu iedzīvotāju — aptuveni 750 t uz vienu iedzīvotāju. Latvijā dabīgajos purvos uzkrājas aptuveni 800 000 tonnu kūdras gadā, un tas ir tikpat, cik pēdējos 10 gados caurmērā ticis iegūts. Latvijā galvenokārt iegūst kūdru dārzkopības vajadzībām, pavisam nedaudz — aktivētās ogles ražošanai un vēl mazāk — kurināšanai. Lielākoties kūdra tiek izmantota kā substrāts. Baltijas valstu kūdra ir pieprasīta visā pasaulē: tajā audzē dārzeņus, garšaugus, puķes, to izmanto apzaļumošanai. 95% no Latvijā iegūtās kūdras eksportē. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014. gadā tika eksportēti 1,3 milj. t kūdras uz 98 valstīm. Latvijā kūdras iegūšanas procesā vidēji ir nodarbināti 2200 darbinieki, sezonas laikā darbinieku skaits pieaug aptuveni līdz 4000. Tas skaidrojams ar lielo roku darba apjomu gabalkūdras ieguvē — kūdras kluči sezonā tiek pārkrauti ar rokām. Kūdras ieguves uzņēmumi darbojas galvenokārt Latvijas reģionos, līdz ar to sniedzot nozīmīgu ieguldījumu reģionālajā nodarbinātībā un sociāli ekonomiskajā jomā. Patlaban Latvijā nozarē strādā ap 50 uzņēmumi 75 kūdras purvos.<ref>[http://www.latvijaskudra.lv/lv/aktualitates/1184-ieskats_kudras_ieguves_nozare_latvija.html Latvijas kūdras asociācija, mājaslapa]</ref> Lielākie uzņēmumi - [http://www.laflora.lv/lv/ Laflora] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170622140131/http://www.laflora.lv/lv/ |date={{dat|2017|06|22||bez}} }} - [http://www.silukudra.lv/ Silukūdra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170714085732/http://www.silukudra.lv/ |date={{dat|2017|07|14||bez}} }} - [http://klasmann-deilmann.com/en/company/further-companies/production/ Klasmann-Deilmann Latvia] - [http://www.pindstrup.com/professional Pindstrup Latvia] == Tranzīta nozare == [[Attēls:Ventspils osta.jpg|thumb|250px|Ventspils osta]] Ar tranzīta kravu apkalpošanu saistīto pakalpojumu eksporta ieņēmumi 2013. gadā bija 895 miljoni eiro — nedaudz mazāk par pusi no visas transporta un sakaru nozares. Kopējie ieņēmumi no tranzīta kravām ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).<ref>[http://bnn.lv/valdiba-kartejo-reizi-atliek-iepazisanos-ar-situaciju-latvijas-tranzita-nozare-156357 Valdība turpina atlikt Latvijas tranzīta nozares izvērtējumu; Eksperti nesaredz krīzi ar Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160409060144/http://bnn.lv/valdiba-kartejo-reizi-atliek-iepazisanos-ar-situaciju-latvijas-tranzita-nozare-156357 |date={{dat|2016|04|09||bez}} }} ''Baltic News Network'', 2015. gada 12. maijs</ref> Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp — Eiropas Savienības, [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] un Āzijas tirgiem. Ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, loģistikas centru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru un naftas un naftas produktu cauruļvadu operatori sniedz efektīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus. Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā — ostās, dzelzceļā un autoceļos — vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos. Latvijas ostās 2015. gadā apstrādāja gandrīz 70 milj. tonnu kravu. Regulāra [[prāmis|prāmju satiksme]] savieno Latviju ar Zviedrijas un Vācijas ostām. Konteinerlīnijas sniedz iespējas veikt [[konteinerpārvadājumi|konteinerpārvadājumus]] uz daudzām citām [[Baltijas jūra]]s ostām un tālākām ostām Eiropas Savienībā. Dzelzceļa sistēma ar sliežu platumu 1520 mm dzelzceļu kravu pārvadājumu organizēšanas sistēma nodrošina NVS un Āzijas valstīm tiešu izeju uz Latvijas ostām Eiropas Savienībā. 2015. gadā pa Latvijas dzelzceļu tika pārvadātas gandrīz 56 miljoni tonnas kravu. 87% no dzelzceļa pārvadājumiem tiek vests tranzītā caur ostām, 3% pa sauszemi. Tikai 10% ir Latvijas importa, eksporta kravu pārvadājumi. Nozīmīgākie autoceļu, dzelzceļu maršruti, ostas un lidostas ir iekļautas [[Eiropas Savienības TEN-T tīkls|Eiropas Savienības TEN-T tīklā]]. Latvijas tranzīta koridori ir iekļauti arī citos starptautiskos transporta tīklos: [[ANO]] autoceļu tīklā AGR, dzelzceļu tīklā AGC, kombinēto pārvadājumu tīklā AGTC, [[Eirāzijas transporta koridori|Eirāzijas transporta koridoros]] EATL un [[Dzelzceļu sadraudzības organizācija]]s tīklos OSZD. Latvijas tranzīta koridoru veido trīs ostas, kuras savienotas ar TEN-T tīkla autoceļiem un dzelzceļu, kā arī divi [[nafta]]s un viens naftas produktu [[maģistrālais cauruļvads]] uz Ventspili. Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē [[Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome]]. Lielās ostas nodrošina galvenokārt tranzīta kravu apstrādi. Rīgas un Ventspils ostas darbojas [[brīvosta]]s statusā, Liepājas osta ir [[Liepājas speciālā ekonomiskā zona|Liepājas speciālās ekonomiskās zonas]] (SEZ) sastāvdaļa. Uzņēmumi, kas darbojas brīvostās un SEZ var saņemt ne tikai muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu 0% likmi, bet arī līdz pat 80% atlaidi no uzņēmuma ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļiem. Ostas aktīvi realizē dažādus investīciju projektus, kas saistīti ar industriālo un distribūcijas parku celtniecību un attīstību, piesaistot investīcijas, radot augstāku pievienoto vērtību, attīstot ražošanu, palielinot sniegto pakalpojumu spektru un radot jaunas darba vietas. Mazās ostas — [[Skultes osta|Skulte]], [[Mērsraga osta|Mērsrags]], [[Salacgrīvas osta|Salacgrīva]], [[Pāvilostas osta|Pāvilosta]], [[Rojas osta|Roja]], [[Jūrmalas osta|Jūrmala]] un [[Engures osta|Engure]] galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas produktu pieņemšanu, vasaras sezonā tās darbojas arī kā [[jahta|jahtu]] ostas. Mazās ostas šobrīd ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem.<ref>http://www.sam.gov.lv/satmin/preview/?cat=112&action=print& {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170322175852/http://www.sam.gov.lv/satmin/preview/?cat=112&action=print& |date={{dat|2017|03|22||bez}} }} Latvijas Republikas Satiksmes Ministrija</ref> === Kuģniecība === [[Latvijas kuģniecība|Lielākais]] kravu pārvadājumu kuģu īpašnieks Latvijā ir [[Latvijas kuģniecība|A/S Latvijas kuģniecība]]. Kopš 2002. gada 26. jūnija a/s „Latvijas kuģniecība” lielākais akciju turētājs ir AS „[[Ventspils nafta]]” ar 49,94% akciju kapitāla. A/s „Latvijas kuģniecība” pieder viena no pasaulē lielākajām flotēm vidēja izmēra un ''handy'' tankkuģu segmentā — tajā ietilpst 16 tankkuģi ar kravnesību no 37 211 līdz 52 684 tonnām. LK flotes vidējais vecums ir 8 gadi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lk.lv/lv/par-latvijas-kugnieciba/par-uznemumu/ |title=A/S Latvijas kuģniecība mājsalapa |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304114735/http://www.lk.lv/lv/par-latvijas-kugnieciba/par-uznemumu/ }}</ref> == Aviācijas nozare == [[Attēls:Lidostas Rīga pasažieru skaits.jpg|thumb|466x466px|Lidosta Rīga apkalpoto pasažieru skaits pa mēnešiem un gadiem]] Saskaņā ar pētījumu, kas veikts pēc [[Starptautiskā gaisa transporta asociācija|Starptautiskās gaisa transporta asociācijas]] (IATA) pasūtījuma, aviācijas nozarei ir būtiska loma Latvijas ekonomikā. ''Oxford Economics'' veiktais pētījums liecina, ka aviācijas nozare tiešā veidā veido 0,8% no Latvijas IKP, bet pateicoties "katalītiskajam efektam" — iesaistītajām blakusnozarēm līdz 2,0% no Latvijas IKP un nodrošina ar darbu 2,0% valsts darbaspēka (2011).<ref>https://dl.dropboxusercontent.com/u/29605804/Benefits-of-Aviation-Latvia-2011.pdf{{Novecojusi saite}} EOxford Economics — Economic Benefits from Air Transport in Latvia, 2011</ref> Nozares struktūras galvenie elementi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu veikšanu, ir VAS „[[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]” (turpmāk — lidosta „Rīga”), VAS “[[Latvijas gaisa satiksme]]” (turpmāk — LGS) un gaisa pārvadātāji, no kuriem vislielākā ietekme ir nacionālajam pārvadātājam AS „[[Air Baltic Corporation]]” (turpmāk — ''airBaltic''). Kopš 2005. gada lidostas „Rīga” apkalpoto pasažieru skaits ir pieaudzis gandrīz četras reizes un tā ir kļuvusi par pārliecinošu līderi starp Baltijas valstu lidostām, kā arī par vienu no straujāk augošām lidostām Eiropas Savienībā. [[Attēls:AirBaltic Boeing 757-200 at RIX.jpg|thumb|250px|Air Baltic lidmašīna Boeing 757-200 paceļas Rīgas lidostā]] airBaltic veic lidojumus no Rīgas, Viļņas un Tallinas lidostām. 2015. gadā valsts bija galvenais airBaltic akcionārs ar 99,8% akciju. 2016. gadā noslēgts akcionāru līgums ar Vācijas uzņēmēju [[Ralfs Dītrihs Montāgs-Girmess|Ralfu Dītrihu Montāgu-Girmesu]], kas 2016. gadā aviokompānijā ieguldīja 52 miljonus eiro un kļuva par 20% aviokompānijas akciju īpašnieku.<ref>http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=425 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160701204943/http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=425 |date={{dat|2016|07|01||bez}} }} Latvijas Satiksmes Ministrija ''20.04.2016''</ref> Air Baltic apgrozījums 2016. gadā sasniedza 286 miljonus eiro.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-apsver-lidmasinu-iegadi-no-brazilijas-embraer-vesta-reuters.d?id=48925175 'airBaltic' apsver lidmašīnu iegādi Delfi 2017-06-06]</ref> Starptautiskā lidosta „Rīga” ir Latvijas Republikas [[valsts akciju sabiedrība]] (VAS). Visu akciju īpašnieks ir Latvijas Republika. Kapitāla daļas turētājs valsts akciju sabiedrībai ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija. Starptautiskā lidosta „Rīga” ir lielākais starptautiskās aviācijas uzņēmums Baltijā un ir šī reģiona galvenais gaisa satiksmes centrs, kas nodrošina regulāru pasažieru satiksmi, kravas un pasta pārvadāšanu ar civilās aviācijas gaisa kuģiem uz Eiropas un citām pasaules valstu pilsētām. Starptautiskā lidosta „Rīga” sniedz gan aviācijas (lidmašīnu, pasažieru un kravu apkalpošana), gan neaviācijas pakalpojumus (telpu un teritorijas noma, autostāvvietas, VIP centra pakalpojumi u.c.). Tā apkalpo gan vietējās, gan starptautiskās aviolīnijas un ir kļuvusi par vienu no nedaudzajām Eiropas lidostām, kas apkalpo gan pilna servisa, gan zemo izmaksu lidsabiedrības. No starptautiskās lidostas „Rīga” ir iespējams doties uz 79 galamērķiem.<ref name=":1">http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618215055/http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} Starptautiskā Lidosta Rīga</ref> == IT un komunikāciju tehnoloģiju nozare == Informācijas Tehnoloģiju un komunikācijas nozare Latvijā 2013. gadā radīja 3,7 % no IKP un valsts budžetam nodokļos ienesa 5,9 % (2015). Tā ir augoša Latvijas ekonomikas nozare. Laika periodā no 2010. līdz 2013. gadam nozarē notika uzņēmumu skaita pieaugums 60% apmērā, kas trijos gados devis nodarbinātības pieaugumu nozarē par 36%. [[Attēls:Ikt-nozare-apgrozijums.png|thumb|249x249px|Latvijas IKT nozares apgrozījums pa gadiem.]] IKT nozarē strādājošie uzņēmumi 2019. gadā apgrozīja 2,02 miljardus eiro, nopelnīja 271,81 miljonu eiro un ar darba vietām nodrošināja gandrīz 31 tūkstoti cilvēku. Nozarē 2019. gadā bija reģistrēti 7129 uzņēmumi, no kuriem vairākums jeb 64,13% bija saistīti ar datorprogrammēšanu, 28,05% – ar informācijas pakalpojumiem, bet atlikušie 7,82% strādāja telekomunikāciju sektorā. IKT produktu eksports veidoja 1,1 miljardu eiro, savukārt vēl 779 miljonus eiro nodrošināja IKT pakalpojumu eksports. IKT ierindojas trešajā vietā starp eksportētājnozarēm.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/petijums-ikt-nozares-uznemumu-apgrozijums-pern-parsniedzis-divus-miljardus-eiro.d?id=52455939 Delfi - Pētījums: IKT nozares uzņēmumu apgrozījums pērn pārsniedzis divus miljardus eiro]</ref> === IT nozare === IT nozarei ir svarīgs pienesums Latvijas pakalpojumu eksportā. Tā 2015. gada 1. ceturksnī eksportēts pakalpojumu vērtība sasniedza 70 miljonus eiro 3. pirmajos gada mēnešos, kas ir par 10̥% vairāk pret iepriekšējo ceturksni. Latvijā 2015. gadā darbojas 3 960 IT risinājumu un lietotņu uzņēmumi. Lielākie IT uzņēmumi Latvijā: * [https://www.tieto.lv/ Tieto Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160501065519/https://www.tieto.lv/ |date={{dat|2016|05|01||bez}} }} (Somijas kapitāla uzņēmums, kas sasniedzis 44,4 milj eiro apgrozījumu un Latvijā nodarbina 770 darbiniekus izstrādājot risinājumus BI, DMS lietotnes maksājumu karšu datu apstrādei, citus IT risinājumus) * [https://www.accenture.com/lv-en/ Accenture Latvia branch] * [http://squalio.com/en DPA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160629130329/http://squalio.com/en |date={{dat|2016|06|29||bez}} }} * [http://www.exigenservices.lv/ Exigen Services] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160528210730/http://www.exigenservices.lv/ |date={{dat|2016|05|28||bez}} }} * [https://www.tilde.lv/ Tilde] * [http://www.ideaportriga.com/ Idea Port Riga] * [http://ctco.lv/ CTCO] * [https://www.evolutiongaming.com/who-we-are Evolution Latvia, SIA] (89,94 milj. eiro 2019. gads) * [http://www.x-infotech.com/en/ X Infotech] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161121083426/http://www.x-infotech.com/en/ |date={{dat|2016|11|21||bez}} }} === Telesakari un sakari === [[Telesakaru|Telesakari]] nozarē Latvijā 2016. gadā apgrozījums bija 1 084 milj. EUR, bet ieņēmumi no balss telesakaru un interneta sastādīja 848 milj. EUR.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lbgpp/2017/raksti/1000000440613|title=Latvijas biznesa gada pārskats. www.firmas.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Fiksēto telesakaru līderis ir ''[https://www.lattelecom.lv/ Lattelecom]'', kas aizņem 80% kopējā tirgus. ''Lattelecom'' ir arī optiskās šķiedras kabeļa galvenais nodrošinātājs, piedāvājot ātrgaitas internetu līdz pat 500 Mb/s. 2010. gadā pilnībā tika pabeigta pāreja no analogās uz ciparu televīziju, tādējādi atbrīvojot 800 MHz frekvenču joslas spektru mobilajiem pakalpojumiem. Mobilo telesakaru jomā darbojas trīs mobilie operatori — ''[[Latvijas Mobilais Telefons|LMT]]'', ''[[Tele2]]'' un ''[[Bite (sakaru operators)|Bite Latvija]]'', kur ''LMT'' un ''Tele2'' katrs aizņem aptuveni 37% no kopējā tirgus abonentu skaita ziņā. 2013. gada beigās valstī ar nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju bija 2,558 milj. mobilo abonentu.<ref>http://certusdomnica.lv/agenda/informacijas-un-komunikaciju-tehnologijas/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180916050326/http://certusdomnica.lv/agenda/informacijas-un-komunikaciju-tehnologijas/ |date={{dat|2018|09|16||bez}} }} 21 Oktobris, 2015 Kārlis Krēsliņš & Sanita Meijere CERTUS</ref> 2015. gadā fiksētā vai mobilā platjoslas interneta pieslēgums Latvijā kopumā bijis 74 % mājsaimniecību. Rīgas un Pierīgas reģionā gandrīz 80 % mājsaimniecību ir platjoslas interneta pieslēgums, bet pārējos Latvijas reģionos — vidēji 70 % mājsaimniecību. Latvijā ir augsti attīstīta interneta pārraides struktūra, kas tai nodrošina auɡstu vietu pasaulē interneta vidējā pārraides ātruma ziņā, 2015. gadā tas sasniedza 16,7 Mb / sekundē (vidēji pasaulē tolaik 5,6 Mb sekundē).<ref>https://www.stateoftheinternet.com/downloads/pdfs/Q4-2015-SOTI-Connectivity-Executive-Summary.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406181924/https://www.stateoftheinternet.com/downloads/pdfs/Q4-2015-SOTI-Connectivity-Executive-Summary.pdf |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} akamai’s [state of the internet] Q4 2015 executive review</ref> == Enerģētikas nozare == 2014. gadā enerģētikas nozare veidoja 3,1% no Latvijas IKP, nodarbinot 1,1 %no tautsaimniecības nodarbināto kopskaita. Enerģētikas nozare lielu lomu spēlē arī ārējā tirdzniecībā — dabasgāzes, naftas produktu, kurināmās koksnes un elektroenerģijas eksporta un importa plūsmas veido ievērojamu daļu no Latvijas ārējās tirdzniecības kopapjoma. No visām 2014. gadā tautsaimniecībā veiktajām nefinanšu investīcijām enerģētikas nozarē tās veidoja 10.6% (pēdējo piecu gadu vidējais rādītājs — 12,5%), kas ir būtiski vairāk nekā nozares īpatsvars ekonomikā. Nozarē pēdējos gados pastāvīgi tiek veiktas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā — Rīgas 2.termoelektrocentrāles būvniecība, "Kurzemes loka" izbūve, mazāku koģenerācijas staciju būvniecība utt. Latvija pieder pie tām valstīm, kuras lielā mērā ir atkarīgas no importētiem energoresursiem, taču aptuveni pusi no patērētās enerģijas apjoma, Latvija no primārajiem energoresursiem saražo pati. Tie galvenokārt (81—84% no kopējās ražošanas) ir dažādi kurināmās koksnes paveidi (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, briketes, granulas). Šī energoresursa veida ražošana pieaug gadu no gada, un kopš 2008. gada apjomi ir gandrīz dubultojušies. Enerģijas imports pēdējos gados ir veidojis 74—91% no kopējā patēriņa. Aptuveni puse no energoresursu importa veido naftas produkti. No tiem aptuveni 50—65% veido dīzeļdegvielas imports, — pārējais ir auto un aviācijas benzīns, sašķidrinātā naftas gāze (propāns, butāns), reaktīvā degviela (aviācijas vajadzībām) u.c. mazāk nozīmīgi energonesēji. Aptuveni 30—35% veido dabasgāzes imports, kas tiek intensīvi izmantots pārveidošanas sektora koģenerācijas stacijās. Savukārt aptuveni 10% ir elektroenerģijas imports. Enerģijas eksports ir 15-38% no pašas Latvijas enerģijas patēriņa.Lielākā Latvijas energoresursu eksporta daļa saistīta ar kurināmo koksni — tā veido ap 40-50% no kopējo energoresursu eksporta. Pārējo veido elektroenerģijas eksports. Gandrīz trešdaļu, 26-31% no enerģijas, galapatēriņā veido transporta nozare, no kuras aptuveni 4/5 patēriņa veido tieši autotransporta enerģijas patēriņš, mazāk dzelzceļā un gaisa transportā. Aptuveni 15—19% no Latvijas enerģijas galapatēriņa veido rūpniecības galapatēriņš, no kā lielākā daļa sadalās starp metālu, būvmateriālu, pārtikas un, protams, kokmateriālu ražošanu, kas izmanto gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā energopatēriņa. Tikmēr komerciālais (veikali, pakalpojumi) un sabiedriskais sektors (valsts iestādes, medicīna, izglītība utt.) patērē aptuveni 14—15% no enerģijas galapatēriņa, bet mājsaimniecības — 32—37%. Pakāpeniski pieaug enerģijas izmantošanas efektivitāte. Enerģijas patēriņš vidēji pēdējos četros gados katru gadu ir mazinājies par 0,8%, tajā paša laikā reālais IKP ir audzis par vidēji 4,1%. Arī 2014. gadā, pēc operatīvās statistikas, enerģijas patēriņš ir audzis lēnāk par IKP — par 0,5% (IKP audzis par 2,5%). Ja 2002. gadā Latvijas energointensitātes rādītājs bija 410,6 (kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR pievienotās vērtības), tad 2013. gadā šis rādītājs ir būtiski zemāks — 310,6. Pēdējos gados lielāka uzmanība ir pievērsta elektroenerģijas tirgus liberalizācijai un no tā izrietošajam cenu efektam. Proti, no 2015. gada 1. janvāra arī mājsaimniecības pērk elektroenerģiju brīvā tirgū. === Elektroenerģijas tirgus === Elektroenerģijas patēriņš veido 8—10% no kopējā tautsaimniecības energoresursu patēriņa, ir nozīmīgs komerciālā un sabiedriskā sektora energopatēriņā (35-39% no enerģijas galapatēriņa veido elektrība), kā arī atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs — metālu ražošanā (10—50%; īpaši kopš "KVV Liepājas metalurgs" darbojas ar elektrisko krāšņu palīdzību), automobiļu un piekabju ražošanā (48—52%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (47—52%), tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (20—40%), kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (28—36%). Latvijā no vietējiem dabas resursiem (galvenokārt [[hidroelektrostacija|hidroelektrostacijām]] (HES)) tiek saražota elektroenerģija, kas līdzvērtīga 56—80% no kopējā elektroenerģijas patēriņa (2012. un 2013. gados — ap 69%). Lielais svārstīgums saistīts galvenokārt ar hidroloģisko apstākļu variāciju jeb, vienkāršāk sakot, faktoriem, kas nosaka ūdens pieteci upēs un tādējādi nodrošina elektroenerģijas ražošanas potenciālu. Neto imports veido 20—40% no elektroenerģijas kopējā patēriņa (pēdējos gados 31%).<ref name=":2" /> === Elektroenerģijas ražošana === 92% no elektroenerģijas ģenerācijas jaudām jeb 2022 MW Latvijā pieder [[Latvenergo|A/S Latvenergo]]. No šīm jaudām 60,12% daļā veido Daugavas HES kaskādes, 39,33% Rīgas termoelektrostacijas (TEC-1 un TEC-2), 0,47% Liepājas TEC un 0,08% kopā Ainažu vēja elektrostacija un [[Aiviekstes HES]]. A/S Latvenergo saražo aptuveni 54% no kopējā patērētā elektroenerģijas apjoma Latvijā. [[Attēls:Rīgas HES (11).jpg|thumb|250px|Rīgas HES]] Daugavas kaskādes HES izstrādā vidēji 2,7TWh elektroenerģijas gadā, kas ir aptuveni 45% no gada kopējā patēriņa. Kopējā uzstādītā Daugavas HES kaskādes jauda ir 1463 MW. Pļaviņu HES jauda ir 870 MW, Ķeguma HES — 263 MW un Rīgas HES — 402 MW. Šāda uzstādītā jauda ļauj saražot 2668GWh elektroenerģijas, kas veido ap 65% no A/S Latvenergo saražotā elektroenerģijas apjoma. Termoelektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 474 MW. Kopējā uzstādītā jauda: 4829 MW. Latvijas enerģētikā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas aktīvi savas intereses aizstāvēja elektroenerģijas ražotāji no atjaunojamajiem energoresursiem un it īpaši mazo HES kā elektroenerģijas ražošanas avota aizstāvji. Elektrības ražošanai mazajos HES tika izveidota labvēlīga normatīvā vide, kas paredzēja īpašu atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma par dubultu tarifu veidā. Jāatzīmē, ka visu mazo HES pastāvēšanas un darbības laiku šis elektroenerģijas ražošanas veids guvis pretrunīgu vērtējumu, kas galvenokārt saistīts ar ieguvumu samērojamību ar iespējamo kaitējumu videi un papildu slogu elektroenerģijas gala lietotājiem augstākas elektroenerģijas cenas veidā, kas iestrādāta elektroenerģijas gala tarifā un ko AS "Latvenergo" jāiepērk obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros. Visu Latvijā iespējamo AER operētāji (vējš, mazas jaudas hidroenerģija, saule, biomasa, biogāze, mazas jaudas koģenerācija) ir guvuši atbalstu saražotās elektroenerģijas iepirkšanai par paaugstinātu iepirkuma tarifu (jeb t.s. ''feed-in'' tarifu). Mazas jaudas (līdz 4 MW) elektrostaciju kopējā izstrāde 2009. gadā bija 479GWh jeb 9,9% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma. Mazie HES Latvijā 2009. gadā saražo aptuveni 57GWh elektroenerģijas jeb 1,1% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma.<ref name=":3">[http://energetika-lv.wikidot.com/industrija Enerģētika Latvijā]</ref> === Starpsavienojumu izveide === Lietuva un Latvija šobrīd atrodas zināmā elektropārvades izolācijā. Tādējādi nākas paļauties uz vietējām elektroenerģijas ražošanas jaudām un importu. Tomēr šobrīd notiek aktīvs darbs pie vairāku starpsavienojumu izveides, kam teorētiski jau vidējā termiņā vajadzētu nozīmēt, pirmkārt, augstāku elektroenerģijas apgādes drošību (lasi — mazāku atkarību no vienas valsts); otrkārt, iespējams, arī nedaudz zemāku elektroenerģijas tarifu Tuvākajā laikā tiks pabeigti divi reģionam svarīgi starpsavienojumi. * Lietuvas — Polijas starpsavienojums, ko plānots pabeigt līdz 2015. gada nogalei. * Lietuvas — Zviedrijas starpsavienojums. 2016. gada sākumā tiks pabeigts arī Lietuvas — Zviedrijas starpsavienojums (800 MW). Šī starpsavienojuma ieviešana būtiski uzlabos Baltijas valstu elektroapgādes potenciālu un iespējamu cenu kritumu. Kā likums, cena Skandināvijas valstu elektrosistēmā ir krietni zemāka, ko nosaka būtiska ūdens pietece Skandināvijas upēs. * Nedaudz tālākā nākotnē ir plāns uzsākt darbu pie trešā Latvijas — Igaunijas starpsavienojuma, kas pēc būtības darīs to pašu, ko iepriekšēji divi — vēl vairāk integrēs Baltijas valstis vienotā reģiona elektropārvades tīklā. Šā brīža pārvada jauda nav pietiekama, lai pilnībā izslēgtu cenu atšķirības starp Latvijas — Lietuvas un Igaunijas apgabalu. Tomēr jāmin, ka šis projekts, atšķirībā no iepriekšējiem diviem, lielā mēra tiks īstenots Latvijas teritorijā, nesot arī būtiskas investīcijas — ap 100 milj. EUR (lielākoties — ES finansējums). Starpsavienojumu plānots pabeigt līdz 2020. gadam.<ref name=":2" /> === Dabas gāzes tirgus === No energobilances viedokļa dabasgāze veido aptuveni trešo daļu no kopējā enerģijas importa un 27—31% apmērā no kopējā energoresursu patēriņa. Aptuveni 62-68% no dabasgāzes importa tiek izmantots pārveidošanas sektorā (galvenokārt kā kurināmais koģenerācijas stacijās, bet ne tikai — arī lietošanai katlumājās). Savukārt atlikusī aptuveni trešdaļa tiek patērēta galapatēriņā. Lielāko daļu (42—48%) no galapatēriņa veido rūpniecība, kur savukārt dominē divas apakšnozares — pārtikas rūpniecība un nemetālisko minerālu (būvmateriālu) ražošana. Atlikušo galapatēriņu veido komerciālais un sabiedriskais sektors (23—26%), kā arī mājsaimniecības (25—30%). Ja raugās uz dabasgāzes importa — patēriņa datiem, tad redzams, ka importa plūsma ir izteikta galvenokārt vasaras mēnešos, mazāk rudenī un pavasarī. Tas saistīts galvenokārt ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildīšanas ciklu — vasaras mēnešos tā tiek piepildīta, lai ziemas mēnešos no tās varētu izsūknēt gāzi un ar to apgādāt Latvijas un Krievijas patērētājus.<ref name=":2" /> Būtiska loma Latvijas apgādē ar primārajiem energoresursiem ir uzņēmuma [[Latvijas Gāze|AS "Latvijas gāze"]], kurš līdz ar uzņēmumu "Itera Latvija" veido ''de facto'' dabas gāzes piegādes Baltijas valstīs monopolu dabasgāzes importā, pārvadē, uzglabāšanā un tirdzniecībā. Uzņēmums "Latvijas gāze" pieder Krievijas uzņēmumam "[[Gazprom]]" (25%), Vācijas "E.On Ruhrgas International AG" (47.15%), SIA "Itera-Latvija" (25%).<ref name=":3" /> === Atjaunojamo resursu īpatsvars enerģētikā === Eiropas Savienībā Latvija ieņem 2. vietu uzreiz aiz Zviedrijas atjaunojamo resursu īpatsvara ziņā enerģētikā. Šā saraksta galvgalī esošās valstis — Zviedrija, Latvija un Somija — dominē galvenokārt divu iemeslu dēļ — bagāto ūdens un meža resursu dēļ, kas energobilancē veido lielu īpatsvaru. Ja raugās uz Latvijas rādītāju dinamikā, tad atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir arī pakāpeniski audzis — no 32.8% 2004. līdz 37.1% 2013. gadā. Dekādes laikā ir būtiski augusi biomasas izmantošana (veiktas investīcijas biomasas koģenerāciju staciju izbūvē), ir veikta hidroagregātu nomaiņa HES. Atjaunojamie resursi Latvijā galvenokārt tiek izmantoti elektrības, mazāk siltumenerģijas ražošanai. Pēdējo gadu laikā aptuveni 60% no elektroenerģijas Latvijā tiek saražots no atjaunojamajiem energoresursiem, tomēr izteikti lielākā daļa no tā tiek saražota HES-os. Vien pēdējos gados strauji pieaug pārējo atjaunojamo energoresursu nozīme (vējš, biomasa, biogāze).<ref name=":2">https://www.makroekonomika.lv/energetika-izaicinajumu-pilna-nozare Igors Kasjanovs Latvijas Bankas ekonomists 30.07.2015.</ref> == Tūrisma nozare == [[Attēls:Riga_(47720870611).jpg|thumb|250px|Rīga ir populārākais tūrisma mērķis Latvijā]] Tūrisma nozarē 2014. gadā kopumā nodarbināti vairāk nekā 74,8 tūkst. iedzīvotāju, kas sastāda 8,4% no kopējās nodarbinātības dažādos pakalpojumu sektoros Latvijā — transporta sektorā (20 tūkst.), restorānu nozarē (23,6 tūkst.), viesnīcu sektorā (10,3 tūkst.), kultūras, sporta un rekreācijas sektorā (22,3 tūkst.), kā arī tūrisma aģentūrās (2,8 tūkst.)<ref name=":5" /> Saskaņā ar CSP datiem 2014. gadā Latvijā darbojās 544 viesnīcas un viesnīcām pielīdzinātās mītnes kas apkalpoja 2 098 381 viesi.<ref>[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_30_turisms_latvija_2015_15_00__lv_en.pdf TŪRISMS LATVIJĀ 2015 Statistisko datu krājums]</ref> Tūrisma eksports 2015. gadā pieauga par 9,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sasniedza 1 023,4 milj. eiro, kas sastāda 4,1% no IKP Par 12,2% palielinājās ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā gan atpūtas un citiem personiskajiem braucieniem, gan darījumu braucieniem. 2015. gadā ārvalstu un Latvijas ceļotāju bilance saglabājās pozitīva, kas nozīmē, ka tūrisma eksports ir lielāks par importu, bilances saldo bija 253,1 milj. eiro. Ceļotāju bilance Latvijā ir pozitīva kopš 2011. gada. Robežšķērsotāju apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāju braucienu skaits (2 milj.), salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās par 9,8%. Kā liecina pārskata dati par viesnīcu un citu tūristu mītņu darbību, naktsmītņu pakalpojumus Latvijā 2015. gadā izmantoja 1,5 milj. ārvalstu ceļotāju, kas ir par 3,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā.. 2015. gadā par aptuveni 30% samazinājās gan pavadīto nakšu skaits, gan apkalpoto ceļotāju skaits no Krievijas, ko noteica ceļotāju mītnes zemes ekonomiskā situācija. Strauju pieaugumu, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, uzrāda apkalpoto ceļotāju skaits no Japānas un Indijas. Lai piesaistītu ceļotājus no Japānas un popularizētu Latviju un Baltiju kā galamērķi, TAVA pēdējos gados ir organizējusi vairākas Japānas tūrisma profesionāļu un žurnālistu vizītes Latvijā. 2016. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 862,3 tūkst. viesu, kas ir par 10,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,9%. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis. 3. ceturksnī apkalpoti 584,9 tūkst. ārvalstu viesu. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 7,6%, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3 %. Visvairāk ārvalstu viesu 3. ceturksnī uzņemts no Vācijas (82,8 tūkst.) un kaimiņvalstīm — Krievijas (68,6 tūkst.), Lietuvas (61,8 tūkst.) un Igaunijas (47,6 tūkst.) Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 28,6%), ASV (par 24%), Somijas (par 22,2%), Dānijas (par 21,6%), kā arī no Polijas (par 19,6%),Spānijas (par 18,1%) un Itālijas (par 16,4%).<ref>[http://www.csb.gov.lv/notikumi/3-ceturksni-turistu-mitnes-uznemto-viesu-skaits-audzis-par-103-42988.html 3. ceturksnī tūristu mītnēs uzņemto viesu skaits audzis par 10,3 % — CSP] </ref> Lidostā apkalpoto pasažieru skaitu veido gan ārvalstu, gan Latvijas ceļotāji, kas 2015. gadā bija 5 160,8 tūkst, kas ir par 7,2 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 37,9 % no visiem apkalpotajiem pasažieriem tiek apkalpoti, lidojot uz Vāciju vai no tās, Apvienotās Karalistes un Krievijas. Apkalpoto pasažieru skaita pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija Zviedrijai (par 19,9 %), Apvienotajai Karalistei (par 18,6 %), Vācijai (par 15,8 %) un Norvēģijai (par 11,2 %). Apkalpoto pasažieru skaits no Krievijas vai uz to samazinājās par 13,2 %. Ievērojams apkalpoto pasažieru skaita pieaugums bija uz galamērķiem Horvātijā (par 115,1 %), Šveicē (par 74 %), Grieķijā (par 44,2 %) un Ukrainā (par 43,2 %), ko noteica lidojumu uzsākšana uz jauniem galamērķiem vai arī jaunas lidsabiedrības ienākšana tirgū.<ref name=":4">[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_31_turisma_statistikas_aktualitates_16_00_lv.pdf Tūrisma Statistikas aktualitātes 2016, CSP]</ref> No kopējā ārvalstu viesu skaita Rīgā tika uzņemti 83,5% viesu, Jūrmalā — 7,0% un Liepājā — 1,2%, Siguldas novadā, Daugavpilī un Bauskas novadā — katrā 0,8% viesu. Arī Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā (30,9% viesu), Jūrmalā (11,8%) un Liepājā (7,4%), kā arī Ventspilī (5,9%), Daugavpilī (4,0%) un Siguldas novadā (3,9%) Visaugstākais noslogojums bija Rīgas četrzvaigžņu viesnīcās — 51,0%, pieczvaigžņu viesnīcās — 49,4%, bet trīszvaigžņu viesnīcās — 32,8%. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums 2015. gada 1. ceturksnī bija 2 naktis.<ref>[http://www.csb.gov.lv/notikumi/pieaudzis-turistu-mitnes-apkalpoto-viesu-skaits-41858.html Pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits] CSP 25.05.2015 </ref> No visiem ārvalstu viesiem Rīgā uzņemti 71,9%, Jūrmalā — 9,4%, Ventspilī — 2,8%, Liepājā — 2,4%, Siguldas novadā — 1,9%, un Daugavpilī — 1,1% viesu. == Būvniecības nozare == Būvniecības nozare Latvijas ekonomikas struktūrā 2015. gadā sastādīja 5,78%. Pēdējo gadu laikā būvniecības nozare Latvijā piedzīvojusi gan spēcīgu kritumu finanšu krīzes ietekmē, gan nelielu kāpumu, kam 2015. — 2016. gadā atkal seko lejupslīde. Vislielākā aktivitāte vērojama gada siltajos mēnešos, savukārt ziemā būvniecības apjomi samazinās vairāk nekā uz pusi. Cikliskums norāda uz to, ka produkcijas apjomi būtiski mainās līdz ar valsts ekonomikas cikliem. Ekonomiskas krīzes laikā — 2009. un 2010. gadā būvniecības apjomi nozarē samazinājās attiecīgi par 35% un 37%. 16% no kopējā būvdarbu apjoma Latvijā veic 9 lielākās būvkompānijas. Pārējo tirgus daļu sadala daudz mazāki uzņēmumi. Būvniecībā dominē uzņēmumi ar vietējo kapitālu. Igauņu Merko Ehitus meitas uzņēmums Merks ir vienīgais no lielajiem būvuzņēmumiem ar ārzemju kapitālu. Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā ir viens no augstākajiem valstī un var sasniegt līdz pat 50%. Būvniecības apjomi 2015. gadā samazinājās par 1.2%. Tas bija pirmais samazinājums gada griezumā kopš 2010. gada. Par galveno iemeslu šim samazinājumam tiek uzskatīts pārrāvums Eiropas finansējumā. Iepriekšējais plānošanas periods beidzās 2013. gadā, un jaunā 2014.—2020. gada plānošanas perioda budžeta apstiprināšana ieilga līdz 2013. gada novembrim.<ref>[http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala SEB Būvniecības nozare — sadrumstalota un sezonāla,] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161114122426/http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala |date={{dat|2016|11|14||bez}} }} [http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala Deniss Podļeskis, Rīga 22.06.2016] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161114122426/http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala |date=14.11.2016 }}</ref> Lielākās būvniecības firmas Latvijā (pēc apgrozījuma miljonos eiro 2014. gadā) * [http://www.bmgs.lv/en BMGS, AS] — 100,5 milj * [http://www.skontobuve.lv/en/ SKONTO BŪVE], SIA — 91,0 milj * [http://www.upb.lv/pages/index.php?l=lv UPB] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161202150517/http://www.upb.lv/pages/index.php?l=lv |date={{dat|2016|12|02||bez}} }}, AS — 86,9 milj * [http://binders.lv/en/ BINDERS], Ceļu būves firma SIA — 70,13 milj * [http://merks.lv/en/ MERKS] — 67,9 milj * [http://www.lau.lv/pub/ LATVIJAS AUTOCEĻU UZTURĒTĀJS, VALSTS AS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161107042158/http://www.lau.lv/pub/ |date={{dat|2016|11|07||bez}} }} — 63,8 milj == Tirdzniecības nozare == 2010.‑2015. gadā aptuveni 15% no visiem nodarbinātajiem strādājuši tirdzniecības nozarē, tā vidēji veidojusi vairāk nekā 14% no kopējās pievienotās vērtības. Ienākumu līmenim pakāpeniski augot, bet patēriņa cenu līmenim saglabājoties praktiski nemainīgam, mazumtirdzniecības kāpums 2015. gadā bija viens no Latvijas tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēkiem. Nozares apgrozījums reālā izteiksmē auga par 5.5%, kamēr tirdzniecības nozares pievienotā vērtība kopumā, ieskaitot vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un automobiļu un motociklu remontu, auga lēnāk — par 3.7% (2016. gada 1. ceturksnī par 3.9%, taču vairs ne tik ļoti uz mazumtirdzniecības rēķina, jo tās izaugsmes temps ievērojami palēninājies). Lielākie tirdzniecības uzņēmumi Latvijā (pēc apgrozījuma miljonos eiro 2015. gadā<ref>[https://www.firmas.lv/lbgpp/2016/raksti/1000000440616#/ Firmas.lv datu bāze — lielākie tirdzniecības uzņēmumi Latvijā]</ref>) [https://www.rimi.lv/ RIMI LATVIA], SIA — pārtikas tirdzniecība — 785,2 mlj [https://www.e-maxima.lv/Pages/ MAXIMA Latvija], SIA — pārtikas tirdzniecība — 688,8 milj Samsung Electronics Baltics — sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība — 291,5 milj [http://sanitex.lv/ Sanitex], SIA — saimniecības preču vairumtirdzniecība — 253,4 milj [http://elagrotrade.lv/ Elagro Trade], SIA — Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika — 148,9 milj == Biznesa pakalpojumu centru nozare == Salīdzinoši jauna nozare Latvijā, kas sākās “SEB Global Services” atverot SEB biznesa pakalpojumu centru 2006. gadā, Rīgā, kura funkcijas — maksājumu apstrāde un daļa no SEB globālo finanšu instrumentu darījumu apkalpošanas. Latvijas biznesa pakalpojumu centru nozares asociācija nodibināta 2019 gada 18. aprīlī — ABSL Latvia (Association of Business Services Leaders). Šobrīd asociācijā ir 11 biedri. Pašlaik kopumā Latvijā ir reģistrēti ap 50 starptautisko biznesu pakalpojumu centru. Nodarbināto skaits > 9000 darbinieki (Finanšu nozares asociācijas dati). Nozares apgrozījums > 400 milj. EUR gadā (aplēse). Nozares īpatsvars kopējā Latvijas eksportā — 7,75% (ABSL Latvia dati). Pienesums IKP — 1,9 %, apmērām vienāds ar tūrisma nozares pienesumu (ABSL Latvija dati). Vidējā bruto alga 2019. gadā sektorā — 1657 EUR. == Latvijas saimniecības vēsture == === 20. gadsimta sākums === 20. gadsimta sākumā Latvijas rūpniecības galvenās nozares bija metālapstrāde, mašīnbūve, elektrotehnika, ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība un kokapstrāde. ~30% uzņēmumu (ar >100 strādniekiem katrā) strādāja ~80% strādnieku un tur ražoja ~79% rūpniecības produkcijas. Rūpniecības uzņēmumi atradās gk. Rīgā (>70%) un Liepājā (~12%). 1900.-1903. gada pasaules ekonomiskā krīze ietekmēja arī Latvijas rūpniecību. Ražošana strauji sašaurinājās, pasliktinājās strādnieku dzīves apstākļi. Rīgā vien krīzes laikā bija >10 tūkst. bezdarbnieku (katrs sestais strādnieks). Taču no 1909 rūpnieciskā ražošana Latvijā uzplauka. 1913 (salīdzinājumā ar 1900) rūpniecības uzņēmumu skaits palielinājās 1,6 reizes. 20. gadsimta sākumā Latvijā bija > 60 tūkst. strādnieku, bet 1913 ~110 tūkst. strādnieku. Rūpniecības attīstību veicināja arī bankas. No 1909. gada Latvijas pilsētās, īpaši Rīgā, atsākās rūpniecības ēku celtniecība un plaša dzīvojamo namu celtniecība. [[Krievu-Baltijas vagonu fabrika]], kuras ražošanas apjoms 1908.-1914. gadā palielinājās 2,9 reizes, kļuva par universālu mašīnbūves uzņēmumu. Tur sāka ražot arī automobiļus (1908. gadā izgatavoja 170 vieglos un smagos automobiļus), lauksaimniecības mašīnas un lidmašīnas (1915. gadā šajā fabrikā pirmoreiz pasaulē tika uzbūvēta un izmēģināta kāpurķēžu kaujas mašīna). Tika modernizēts arī vagonbūves uzņēmums "[[Rīgas vagonbūves rūpnīca|Fēnikss]]". Kuģubūves un mašīnbūves rūpnīca "Lange un dēls" ražoja upju kuģus un liellaivas. Vispārējās elektrības kompānijas rūpnīcas (lielākā no tām elektrotehniskā fabrika "[[Unions]]") būtiski palielināja dažādu elektroiekārtu ražošanu. Tā laika lielākajā Latvijas uzņēmumā — gumijas, gutaperčas un linoleja izstrādājumu rūpnīcā "[[Provodņiks]]" — strādāja 14 tūkst. cilvēku. Tā bija viena no četrām lielākām gumijas rūpnīcām pasaulē un ieņēma 2.vietu pasaulē lidmašīnu, automobiļu un velosipēdu riepu ražošanā. 20. gadsimta sākumā Rīgas rūpnīcas un fabrikas ražoja ~5% no Krievijas Impērijas rūpniecības kopprodukcijas, kaut gan Latvijas iedzīvotāju skaits nepārsniedza 1,5% no impērijas iedzīvotāju kopskaita. Latvijas rūpniecībā izmantoja no Rietumeiropas ievestās izejvielas un pusfabrikātus (~65%), bet saražoto produkciju realizēja Krievijas tirgū (tikai 7% gatavās produkcijas pārdeva ārzemēs). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915.-1916. gadā rūpniecības uzņēmumi un iekārtas, kā arī liela daļa kvalificēto strādnieku no Latvijas tika evakuēti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/?title=R%C5%ABpniec%C4%ABba/32569|title=Letonika, Rūpniecība|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> === Latvijas Republikas laiks (1918—1940) === [[Attēls:Rīgas rūpnīcā “Fēnikss” 1925. gadā ražotais pasažieru vagons.jpg|thumb|250px|Rīgas rūpnīcā “Fēnikss” ražotais pasažieru vagons. No 1925. līdz 1931. gadam divās Latvijas rūpnīcās kopā saražoja 175 šāda tipa II un III klases vagonus, kas paredzēti gan vietējai, gan starptautiskajai satiksmei.]] [[Attēls:Liepājā 1933. gadā būvētā lokomotīve Tk-243.jpg|thumb|250px|Liepājā būvētā lokomotīve Tk-243 (1933). Pēc Latvijas Valsts dzelzceļu pasūtījuma tika izgatavotas 20 šādas lokomotīves.]] [[Attēls:1930. gada Rīgas III autoizstāde Centrāltirgus paviljonā.jpg|thumb|250px|1930. gada Rīgas III autoizstāde Centrāltirgus paviljonā.]] Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] noslēguma saimnieciskais stāvoklis bija ārkārtīgi smags. Latvijas teritorijā bija norisinājusies intensīva karadarbība, kā rezultātā Latvija bija zaudējusi 1 miljonu jeb 40% savus iedzīvotājus, galvenokārt jaunus vīriešus. Tika sagrauta ceturtā daļa no visām ēkām, izpostīti dzelzceļi. Rūpniecība un tirdzniecības flote pilnībā evakuētas uz Krieviju un nekad netika atgriezta atpakaļ. Pirmā pasaules kara rezultātā Latvija bija visvairāk cietusī Eiropas teritorija. Turpretī brīvvalsts divdesmit gadu laikposmā Latvija paspēja nostādīt lauksaimniecisko ražošanu tā, ka īsā laikā no labību importējošas valsts pārvērtās par labības eksportētāju, un jau 1934.—1937. gados eksportēja 1/3 milj. tonnas graudu. Latvijas eksporta lauvas tiesu sastādīja arī piena un gaļas produkti. Ar 23,5 miljoniem kilogramu sviesta eksporta gadā Latvija 1938. gadā ieņēma 4. vietu Eiropā un 6. vietu pasaulē. Latvija atradās 1. vietā pasaulē pēc gaļas patēriņa uz vienu iedzīvotāju, apsteidzot ASV un Lielbritāniju. Rūpnieciskās ražošanas ziņā tā praktiski pilnībā atjaunoja savu pirmskara potenciālu. Svarīgākās bija metāla un mašīnu, tekstila, koka, pārtikas rūpniecības nozares. Īpaši svarīga loma bija jaunajiem uzņēmumiem, piemēram, [[VEF|Valsts elektrotehniskai fabrikai (VEF)]], kas ražoja radio aparātus, lidmašīnas un pasaules vismazāko fotoaparātu „[[Minox]]”. 1925. gadā R. Hiršs dibināja «Rīgas audumu». Tam sekoja AS «Ķuze» un «[[Laima (zīmols)|Laima]]», Jelgavas, Krustpils un Liepājas cukurfabrikas, [[VEF]], Ērenpreiss, Imanta, Stars, Fēnikss un [[Vairogs (fabrika)|Vairogs]]. Trīsdesmitajos gados Vairogs sāka ražot Ford 10 modeli. Padomju okupācijas priekšvakarā savu darbu bija uzsākusi [[Ķeguma HES|Ķeguma spēkstacija]] — modernākā hidroelektrostacija Baltijā Milzīgs progress bija izglītības sfērā. Brīvvalsts 20 gados Latvijā tika uzceltas 373 jaunas un pārbūvētas 587 skolu ēkas. Rezultātā lasītpratēju procents Latvijā bija augstāks nekā, piemēram, Itālijā, Spānijā, Polijā, Grieķijā, Portugālē. Iespiesto grāmatu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija atradās 2. vietā Eiropā (aiz Dānijas), atstājot aiz sevis tādas valstis kā Zviedrija, Vācija, Francija, Šveice u.c. Studentu īpatsvara ziņā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Latvija ieņēma 1. vietu Eiropā. ^{[[Latvijas ekonomika#cite note-:7-53|[53]]]}<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/635218-nakotne_bus_pats_interesantakais_laiks_mums_visiem_kopa_ar_latviju Nākotne būs pats interesantākais laiks mums visiem — kopā ar Latviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161120140533/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/635218-nakotne_bus_pats_interesantakais_laiks_mums_visiem_kopa_ar_latviju |date={{dat|2016|11|20||bez}} }} Sandra Veinberga, Komunikācijas zinātņu eksperte, asociētā profesore, Speciāli TVNET</ref> Latvijas IKP izmaiņas uz vienu iedzīvotāju no 1922. līdz 1938. gadam, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.<ref>[http://imgur.com/Z8l5nWY The Cambridge Economic History of Modern Europe: Volume 2, 1870 to the Present.]</ref> {| class="wikitable" !Valsts !IKP uz iedz. 1922. gads !Valsts !IKP uz iedz. 1929. gads !Valsts !IKP uz iedz. 1938. gads |- |Lielbritānija |4637 |Šveice |6332 |Šveice |6390 |- |Šveice |4618 |Nīderlande |5689 |Lielbritānija |6266 |- |Nīderlande |4599 |Lielbritānija |5503 |Dānija |5762 |- |Beļģija |4413 |Dānija |5075 |Nīderlande |5250 |- |Dānija |4166 |Beļģija |5054 |Vācija |4994 |- |Francija |3610 |Francija |4710 |Beļģija |4832 |- |Vācija |3331 |Vācija |4051 |Zviedrija |4725 |- |Zviedrija |2906 |Zviedrija |3869 |Francija |4466 |- |Austrija |2877 |Austrija |3699 |Norvēģija |4337 |- |Norvēģija |2784 |Norvēģija |3472 |'''Latvija''' |'''4048''' |- |Itālija |2631 |Itālija |3093 |Igaunija |3771 |- |Īrija |2598 |Čehija |3042 |Somija |3589 |- |Igaunija |2311 |Īrija |2824 |Austrija |3559 |- |Spānija |2284 |Igaunija |2802 |Itālija |3316 |- |Somija |2058 |'''Latvija''' |'''2798''' |Īrija |3052 |- |Čehija |2006 |Spānija |2739 |Grieķija |2677 |- |Grieķija |1963 |Somija |2717 |Ungārija |2655 |- |'''Latvija''' |'''1929''' |Ungārija |2476 |Polija |2396 |- |Portugāle |1430 |Grieķija |2342 |Spānija |1790 |- |Polija |1382 |Polija |1994 |Portugāle |1747 |- |Dienvidslāvija |1057 |Portugāle |1610 |Dienvidslāvija |1356 |} [[Attēls:2016 Minox C 8.jpg|thumb|226x226px|VEF Minox kamera - mazākā pasaulē fotokamera 30-os gados.]] Tā kā PSRS, kas Otrā pasaules kara laikā okupēja un anektēja Latviju, tautsaimniecību IKP aprēķināšanas metodoloģijas atšķīrās no Eiropas, tad ar PSRS līmeni var salīdzināt konkrētus Latvijas un PSRS ražošanas produkcijas veidus 1940. gadā uz 1 iedzīvotāju, kur PSRS = 1 (reizes)<ref>Latvijas un PSRS ekonomiskās attiecības un to rezultāti 2010. — 1990. gadam. LSI (M. Šmulders), Rīga 1991</ref> {| class="wikitable" !Produkcijas veids !Latvija / PSRS reižu vairāk uz 1 iedz. |- |Sviests |10 reizes |- |Šīferis |6 reizes |- |Kokvilnas audumi |5 reizes |- |Zīda audumi |5 reizes |- |Rūpn. pārstrādāta gaļa |4 reizes |- |Papīrs |3 reizes |- |Minerālmēsli |3 reizes |- |Cements |2,2 reizes |- |Veļas trikotāža |2 reizes |- |Smalkais cukurs |2 reizes |- |Elektroenerģija |2 reizes |- |Koksne |1,8 reizes |- |Vilnas audumi |1,8 reizes |- |Logu stikls |1,8 reizes |- |Linu audumi |1,7 reizes |} === Latvijas ekonomika PSRS sastāvā (1940—1990) === {{Pamatraksts|Latvijas PSR}} [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados tautsaimniecība bija ievērojami cietusi: bija sagrautas 3/4 rūpniecības uzņēmumu, visa enerģētika, uzspridzināti tilti, aptuveni 300 km [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līniju, [[lauksaimniecība]]s sējumu platības samazinājušās par 35%, mājlopu skaits — par 50%. 1945. gadā rūpniecība deva tikai 50% no produkcijas apjoma, kāds bija 1941. gadā. Privātīpašums uz ražošanas līdzekļiem tika likvidēts, lauksaimniecībā īstenota plaša piespiedu lauku saimniecību kooperācija, veidojot t.s. [[Kolhozs|kolhozus]] un [[Padomju saimniecība|sovhozus]]. Neskatoties uz ekstensīvo ražošanas kāpināšanu, Latvija pēc padomju [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]], salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kuras turpināja attīstīties brīvā tirgus apstākļos, relatīvā ziņā strauji atpalika. 1985. gadā Latvijas IKP rādītāji uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar Eiropas valstīm, jau bija vairākas reizes zemāki. IKP uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās ASV dolāros<ref>J. Kalniņš "Latvijas pagātnes iespējamie attīstības scenāriji kuri pamatoti ar tādu attīstīto kaimiņvalstu, kuras bija Latvijai līdzīgā situācijā pirms Latvijas okupācijas, bet nebija pakļautas totalitāram komunistiskam režīmam, izaugsmes raksturojumu"; Rīga, 2006</ref> {| class="wikitable" !Valsts !1938 !1990 |- |Somija |3589 |25500 |- |Dānija |5762 |25100 |- |Austrija |3559 |21000 |- |Latvija |4048 |7500 |} Arī salīdzinoši ar pārējām PSRS republikām, Latvijas attīstības tempi bija lēnāki, jo PSRS investīcijas Latvijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija mazākas nekā vidēji PSRS. Sevišķi mazi investīciju tempi Latvijā bija pirmajos pēckara gados — vismaz divas reizes mazākas investīcijas nekā vidēji uz vienu iedzīvotāju PSRS. Laika posmā no 1946. līdz 1950. gadam kapitālieguldījumu īpatsvars Latvijas rūpniecībā sastādīja 0,49% no visiem kapitālieguldījumiem PSRS rūpniecībā, kaut arī 1950. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 1% no visiem PSRS iedzīvotājiem. Salīdzinot ar Krievijas federāciju, kapitālieguldījumi pēckara periodā bija 2,4 reizes mazāki, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.<ref>Starptautiska zinātniska konference „Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā. 1987.—2003. gads”. R., LU u.c., 2004, 55. lpp</ref> Padomju industriālās attīstības politiku Latvijā sāka īstenot no 60. gadu sākuma, kad trieciena tempā projektēja un cēla lielas rūpnīcas Ogrē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Jelgavā un Rīgā. Industrializācijas būtisks aspekts bija aukstā kara saasināšanās un no tās izrietošā ekonomikas militarizācija. Latvijā militārās produkcijas ražošanai uzcēla vairākas jaunas rūpnīcas un to ražošanas cehus: [[Ražošanas apvienība “Komutators”|ražošanas apvienību “Komutators”]] (p/k-211), Olaines rūpnīcu apvienību “Biolar” (p/k G-4740), Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu (p/k- 8298), Aparātbūves rūpnīcu “Alfa” (p/k-233), Daugavpils rūpnīcu “Elektroinstruments” un stikla šķiedras ražošanas rūpnīcu “Himvolokno.” Militāros pasūtījumus izvietoja arī citās tautsaimniecības rūpnīcās. Tā kopumā 176 Latvijas PSR rūpnīcās tika veikta militārās vai divējādas nozīmes produkcijas ražošana. Lielākās no tām — VEF, Komutators, Kompresors, Reaģents, Garkalnes asfaltbetona rūpnīca u.c.<ref>LNA LVA 270. f., 1a apr. 206. lietas 4. lp. atrodamas ziņas par 30 militāro rūpnīcu atjaunošanu vai celtniecību LPSR 45./46. gadā.</ref> 80 — 90% gadījumu Latvijā izvietotās rūpnīcas bija padomju militārā kompleksa daļa. Ārpus tie nespēja ne attīstīties, ne pastāvēt. Latvijas brīvvalsts lepnums VEF līdz 80% apjomam pildīja militāros pasūtījumus. Pat uzņēmumi, kas nodarbojās ar šķietami absolūti civilām lietām, kā, piemēram, maizes ceptuves vai veļas mazgātavas, pildīja savu daļu okupācijas karaspēka apkalpošanā un uzturēšanā.<ref>[http://www.la.lv/padomju-latvijas-ekonomika-bija-nolemta%E2%80%A9/ Konference ”Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atjaunošanas”. Kongresu nams 2013. gada 13. decembris.]</ref> Saskaņā ar Baltijas kara apgabala sniegtajām ziņām Latvijas teritorijā tika dislocētas 3009 karaspēka daļas kas visas bija jāuztur Latvijas iedzīvotājiem.<ref>[http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/okupacijas_biedribas_gramata.pdf Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā. Starptautiskās konferences materiāli Rīgā 2011. gada 17-18. jūnijs]</ref> Forsējot smagās un militārās rūpniecības nozares, novārtā palika patēriņa preču ražošana radās patēriņa preču deficīts. Vārdi "deficīts" un "blats" (iespēja iegūt kāroto preci vai pakalpojumu caur pazīšanos) tika aizgūti no kaimiņzemes iedzīvotājiem un kļuva par ikdienas vārdiem arī Latvijā. Plauka ēnu ekonomika. Kritās darba produktivitāte. Astoņdesmito gadu beigās līdzīgi kara laikam tika ieviesta talonu sistēma uz pirmās nepieciešamības precēm — cukuru, ziepēm, cigaretēm utt.. Ekstensīvās, militarizētās rūpniecības attīstībai nepieciešamo darbaspēku un celtniekus Latvijā ieveda no PSRS. Viņu vajadzībām cēla jaunus dzīvojamos rajonus. Veselu nozaru (rūpniecības, celtniecības, dzelzceļa, flotes) un lielo uzņēmumu vadību nodeva iebraucējiem no “brālīgajām padomju republikām”. Latviešu īpatsvars republikā samazinājās līdz pat 52% (1989. gada tautas skaitīšanas dati), bet tautsaimniecībā un pārvaldē arvien vairāk dominēja krievu valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/otra-padomju-okupacija-latvijas-kolonizacija-1953-1985/ |title=Otrā padomju okupācija: Latvijas kolonizācija 1953—1985 |access-date={{dat|2016|09|06||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160918135859/http://omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/otra-padomju-okupacija-latvijas-kolonizacija-1953-1985/ }}</ref> Iebraucēju proporcijas bija apmēram 1:2. Praksē tas nozīmēja ka vienam strādājošam Latvijas iedzīvotājam bija jānodrošina visa nepieciešamā infrastruktūra vienam iebraucējam: dzīvojamā platība, skolas, slimnīcas, bērnudārzi, ceļi, siltumtīkli utt. Uz vienu iebraucēju (migrantu) vidēji no Latvijas PSR budžeta tika iztērēti ~ 11,7 tūkst. rbļ., rēķinot 1988. gada cenās. Lai gan kopējie ražošanas apjomi visās nozarēs turpināja augt, iedzīvotāju dzīves kvalitāte nepieauga. Turpinājās jau 40. gados nostiprinātā sistēma, kad visa no Latvijas tautsaimniecības gūtā peļņa neatgriezeniski tika novirzīta PSRS budžetā. Dr. hist. G. Krūmiņš, veicot MK Komisijas uzdevumā pētījumu par Latvijas PSR un PSRS budžetu attiecībām, raksta: „Visi ieņēmumi no Latvijas teritorijas stingri noteiktā kārtībā tika sadalīti starp Latvijas PSR un PSRS budžetiem. Kopējie ieņēmumi no Latvijas teritorijas 1946.—1990. gados bija 84,9 miljardi rubļu, no kuriem 44,3 miljardi tika novirzīti uz Latvijas PSR budžetu, bet 40,6 miljardi uz PSRS budžetu (1961. gada rubļa ekvivalentā). Kopējie izdevumi Latvijas teritorijā 1946.—1990. gados bija 70,4 miljardi rubļu. Tātad kopumā ieņēmumi no Latvijas teritorijas pārsniedza izdevumus par 14,5 miljardiem rubļu, kas sastāda 18,4%. Taču arī no 44,3 miljardiem rubļu novirzītajiem Latvijas teritorijā vēl 13,3, miljardi, jeb 15,7% tika izlietoti PSRS militārām vajadzībām. Kopumā 1/3 daļa no Latvijas budžeta tika izlietota PSRS vajadzībām. Tā PSRS ekspluatēja savu koloniju, Latvija bija PSRS donors."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/Rupnieciba.pdf |title=Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas |access-date={{dat|2016|11|21||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170113012157/http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/Rupnieciba.pdf }}</ref> Ilgstošā līdzekļu neieguldīšana sociālajā infrastruktūrā deva savus rezultātus. To, ka Latvijā ir labāki dzīves apstākļi kā cituviet PSRS, daudzās jomās realitāte vairs neapliecināja. Dzīvojamā fonda nolietojums 1987. gadā Latvijā bija 34%, bet PSRS vidēji 17%. Avārijas stāvoklī bija 11% ēku (PSRS vidēji 4%). Īpaši sarežģīta situācija bija laukos, kur avārijas stāvoklī bija 23—40% dzīvojamo ēku.<ref>[http://www.delfi.lv/autori/?id=45567134][http://www.delfi.lv/bizness/viedokli/latvijas-tautsaimniecibas-vesture-ka-velesanam-rezerveja-virsplana-desas.d?id=48730139 Jānis Bagātais]</ref> === Pārejas ekonomika pēc neatkarības atgūšanas (1991—2004) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijas ekonomika piedzīvoja ļoti grūtus laikus, jo PSRS ekonomika (kuras sastāvdaļa ilgu laiku bija arī Latvija) bija faktiski sabrukusi — IKP strauji krita, valsts budžeta deficīts sasniedza ievērojamus apmērus, visa bijusī PSRS piedzīvoja hiperinflāciju. Sarežģītā stāvoklī nonāca rūpniecība, kas līdz Latvijas Republikas neatkarības atgūšanai bija iekļauta vienotā PSRS tautsaimniecības kompleksā un bija lielā mērā pakārtota PSRS militārajam kompleksam. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] militārā produkcija vairs nebija vajadzīga, savukārt atlikusī cita produkcija nebija realizējama ne Austrumos (ņemot vērā ārkārtīgi lielo rubļa inflāciju un reālās pirkspējas kritumu), ne Rietumos, kur tirgus jau bija piesātināts ar kvalitātes ziņā labāku produkciju. Šādos apstākļos pirmajos atgūtās neatkarības gados apstājās un bankrotēja vairums no lielajiem Vissavienības nozīmes uzņēmumiem. Straujās ekonomikas lejupslīdes dēļ pieauga bezdarbs. Visi šie apstākļi nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko stāvokli Latvijā. Saimnieciskās grūtības ietekmēja arī izglītību (skolas, augstskolas). Sevišķi sāpīgi tās skāra zinātni. Naudas trūkuma dēļ tika slēgtas vairākas zinātniskās iestādes, > 1/2 samazinājās zinātnieku skaits valstī. Stāvokli lauksaimniecībā sarežģīja ļoti sasteigtā kolhozu likvidācija, šaurais iekšējais tirgus, ko pārpludināja lētā ārvalstu produkcija, finansu krīze, ko izraisīja lielo banku bankrots, kā arī nesamērīgi augstās banku kredītu likmes. Pāreja no plānveida uz tirgus ekonomiku nozīmēja to, ka bija nepieciešams veikt ļoti daudz sistēmisku pārmaiņu: cenu un tirdzniecības liberalizāciju, makroekonomisko stabilizāciju un privatizāciju. Bija jāizveido daudzas jaunas institūcijas un jāpieņem likumi. 1990. gada novembrī Latvijā sāka īstenot agrāro reformu. Reformas gaitā zemi varēja atgūt tās bijušie īpašnieki un viņu mantinieki. 1992. gadā lauku apvidos sākās arī zemes privatizācija, ar 1991. novembrī sākās zemes reforma pilsētās. 1993. gadā atjaunoja 1937. gada Zemesgrāmatu likumu (pirmais atgūtais zemes īpašums Latvijā reģistrēts 1993. gada 1. jūnijā).<ref>[http://www.letonika.lv/groups/?title=Latvijas%20Republika%20II/32629 www.letonika.lv — Latvijas Republika II]</ref> Lai iegūtu monetāro stabilitāti un neatkarību, kā arī lai pārrautu ciešās finanšu saites ar Maskavu, Latvija 1992. gadā ieviesa savu nacionālo valūtu — sākumā tas bija [[Latvijas rublis]], bet no 1993. gada — [[Latvijas lats]] (LVL). No 1993. gada pakāpeniski samazinājās inflācija. Konsekventas ekonomiskās politikas rezultātā, valdībai un Latvijas Bankai realizējot stingru fiskālo un monetāro politiku, inflācija samazinājās līdz 109% 1993. gadā un 36% 1994. gadā un 1999. gadā tā jau bija tikai 1,9%. Pārejot no plānveida saimniecības uz tirgus ekonomiku, kļuva nepieciešams sakārtot valstī īpašuma tiesības. 1991. gada 30. oktobrī tika pieņemts likums "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem". Tika uzsākta arī visa veida īpašumu privatizācija, kas bija viens no vispretrunīgākajiem procesiem Latvijas vēsturē pēc neatkarības atgūšanas. No vienas puses, tas bija vērtējams pozitīvi, jo daudziem Latvijas pilsoņiem tā bija iespēja atgūt savus vai savu senču privātīpašumus. No otras puses, liela daļa sabiedrības īpašumu privatizāciju vērtēja kā netaisnīgu un piesātinātu ar korupciju, jo daudzus valsts īpašumus, tai skaitā arī dažāda veida uzņēmumus, varēja iegūt savā īpašumā par smieklīgi zemu cenu. 1994. gadā Latvijas ekonomika un tās IKP atkal sāka augt, taču ne uz ilgu laiku, jo Latvijas ekonomiku skāra [[1995. gada Latvijas banku krīze]]. Par galveno iemeslu šai krīzei kļuva lielākā tā laika komercbanka „Banka Baltija”, kuras krāpnieciskie darījumi un maksātnespēja izraisīja arī vairāku citu komercbanku bankrotu, kopumā skarot ap 40% no visiem komercbanku aktīviem un 50% no visu privātpersonu noguldījumiem. Krīzes rezultātā Latvijas IKP samazinājās par 2,1%. [[1998. gada Latvijas banku krīze|1998. gada Latvijas banku krīzi]] izraisīja Krievijas finanšu krīze, kas tikai nobremzēja tā brīža pozitīvo izaugsmi. Taču neskatoties uz Krievijas finanšu problēmām, lielākā daļa uzņēmumu spēja ātri pārstrukturēties, pārorientēt savu darbību uz citiem tirgiem, un Latvijas IKP izaugsme turpinājās. Sākot ar 1998. gadu Latvija vairākus gadus pēc kārtas piedzīvoju strauju un stabilu IKP izaugsmi, izvirzot to Eiropas Savienības kandidātvalstu IKP pieauguma līderos. === Izmaiņas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (sākot ar 2004. gadu) === Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija, tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis (Igaunija un Lietuva), piedzīvoja strauju iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu, nopelnot sev tiesības saukties par vienu no [["Baltijas tīģeri"|"Baltijas tīģeriem"]]. Latvijas IKP no 2004. līdz 2007. gadam pieauga par 33%, 2006. gadā sasniedzot pat 12% IKP kāpumu. Latvija piedzīvoja kreditēšanas bumu — komercbanku izsniegto kredītu apjoms 2005.-2006. gadā vairāk kā divas reizes pārsniedza pirms tam izsniegto kredītu apjomu. Viegli pieejamie kredīti veicināja arī nekustamo īpašumu vērtības strauju celšanos — no 2003. līdz 2007. gadam nekustamā īpašuma cenas pieauga vidēji par 240%. Kreditēšanas bums un strauji augošais nekustamā īpašuma tirgus veicināja līdz šim nebijušu pieprasījumu pēc dažāda veida importa precēm. Tā rezultātā imports ievērojami apsteidza eksportu un lielais tekošā konta deficīts kļuva par vienu no galvenajiem gaidāmās krīzes priekšvēstnešiem. Valdības un Latvijas Bankas veiktie pasākumi samazināja kreditēšanas apjomus, taču tie nespēja novērst gaidāmo krīzi. Lielās komercbankas arī pamazām kļuva piesardzīgākas un ieviesa stingrākus kreditēšanas nosacījumus. Kreditēšana samazinājās vēl straujāk, nekustamo īpašumu cenas sāka kristies, izraisot ķēdes reakciju visā valsts ekonomikā — strauji samazinājās patēriņš, tirdzniecība un valsts ekonomiskā attīstība. Lielākā Latvijas komercbanka ar vietējo kapitālu Parex banka piedzīvoja smagu finansiālu stāvokli un Latvijas valdība izlēma to glābt, investējot 1,2 miljardus latu. No 2008. gada 2.ceturkšņa līdz 2010. gada 2.ceturksnim Latvijas IKP bija kopumā samazinājies par 25%, vislielāko kritumu piedzīvojot 2009. gadā par 18%. Bezdarbs bija viena no lielākajām krīzes radītajām problēmām Latvijā — salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni, tas pieauga apmēram trīs reizes, savu rekordlīmeni sasniedzot 2010. gada 1.ceturksnī (20,5%). No tautsaimniecības nozarēm visvairāk cieta būvniecība, tirdzniecība, transports un sabiedrisko pakalpojumu sektors. Visstraujāk no krīzes atkopās eksportējošie uzņēmumi, kas nebija atkarīgi no iekšzemes pieprasījuma, un kuri saņēma pastiprinātu valdības atbalstu. No 2010. gada sākuma sāka uzlaboties visi galvenie Latvijas tautsaimniecības rādītāji. IKP kritums gada sākumā ievērojami samazinājās un 3.ceturksnī jau tika reģistrēts pirmais IKP pieaugums (+2,9%) pēc deviņu ceturkšņu krituma. Nodokļu ieņēmumi sāka pārsniegt plānotos apjomus. Izaugsmes dzinējspēks bija eksports, kas 2010. gadā pieauga par 30% un ražošana, kas, pateicoties tam pašam eksportam un nelielam iekšzemes pieprasījuma kāpumam, pieauga par 14%. Galvenās eksporta preces bija koksne, koka un metāla izstrādājumi, tekstils. 2012. gada 1.ceturksnī Latvija turpināja uzrādīt teicamu IKP izaugsmi (+6,9%), kas bija vislabākais rādītājs ES valstu vidū, un kurš balstījās uz eksportu un pamazām augošu iekšējo patēriņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf |title=PĒTĪJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCIĀLO SITUĀCIJU BALTIJAS VALSTĪS: LATVIJA |access-date={{dat|2016|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170604040503/http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf }}</ref> Neskatoties uz [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] radītajām sekām Latvijas ekonomikā, pievienošanās ES ļāva Latvijas uzņēmējiem daudz aktīvāk un plašāk apgūt ne tikai Eiropas, bet arī pasaules tirgus, vienlaicīgi arī integrējot Latviju globālajos tirdzniecības ceļos. Pieauga gan importa, gan eksporta apjomi. Eksports uz Eiropas valstīm kopš iestāšanās ES pieauga vairāk nekā 3 reizes, kamēr importa apjoms dubultojās. Vairāk nekā desmitkārtīgi auga Latvijas eksports uz [[Āfrika]]s un [[Āzija]]s valstīm. Tā 2004. gadā Latvijas kopējais eksports bija 3 059 213 tūkstoši eiro, 2014. gadā 9 871 057 tūkstoši eiro. Latvijas dalība ES būtiski palielināja Latvijas lauksaimniekiem pieejamo atbalstu. Ja 2003. gadā tie bija aptuveni 11 miljoni [[lats|latu]], tad piecus gadus vēlāk — jau 173 miljoni. Desmit gadu laikā lauksaimniecībā ir ieguldīti 3,6 miljardi eiro no ES finansējuma (gan platību maksājumi, gan projektu finansējums). Lielākajā Latvijas lauksaimniecības nozarē — graudkopībā notikusi straujākā izaugsme, par ko liecina divas reizes lielāka ražība. 2012. gadā platības palielinājās par 9% un kopraža palielinājās par 50%, savukārt ražība palielinājās par 38%.<ref>http://www.europarl.lv/resource/static/files/publikacijas/latvija-es-10-gadi_petijums.pdf LATVIJA PĒC 10 GADIEM EIROPAS SAVIENĪBĀ — CITA LATVIJA? Rīgā, 2014. gada maijā</ref> 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā Latvijas attīstībā plānoja investēt 4,4 miljardus eiro. 2016. gadā turpinājās vai sākās tādas ES fondu aktivitātes kā ''Jaunu produktu ieviešana ražošanā'' (atbalsts iekārtu iegādei), ''Starptautiskās konkurētspējas veicināšana'' (nacionālie stendi, t. sk., ārējo tirgu apgūšana (dalība izstādēs)), ''Nodarbināto apmācības'', ''Kompetences centri'', ''Biznesa inkubatori'' un ''Daudzdzīvokļu māju siltināšana''.<ref name=":0" /> Salīdzinot ar pirmsiestāšanās periodu, būtiski saruka starpība starp Latviju un Eiropas Savienību, rēķinot IKP uz vienu iedzīvotāju. Ja 2004. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 46,5% no ES vidējā līmeņa, tad 2015. gadā 64%. Nozīmīgi pieauga algas, ja 2004. gadā vidējā neto alga bija 214 eiro, tad 2015. gadā 606 eiro. Toties 2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā par pilnas slodzes darbu sasniedza 1373 eiro, samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga no 8,54 eiro 2021. gadā līdz 9,10 eiro 2022. gadā. Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1006 eiro jeb 73,3% no bruto algas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/videja-menesalga-uz-papira-latvija-pern-pieauga-par-75-lidz-1373-eiro.a498767/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Vidējā mēnešalga «uz papīra» Latvijā pērn pieauga par 7,5% – līdz 1373 eiro] lsm.lv 2023. gada 1. martā</ref> {| class="wikitable" !Gads !2004 !2015 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 |- |vidējā neto alga, eiro |214 |606 |742 |793 |841 |939 |1006 |- |vidējā bruto alga, eiro | | |1004 |1076 |1143 |1277 |1373 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas ekonomika]] * [[Latvijas Banka]] * [[Centrālā statistikas pārvalde]] * [[Latvijas Republikas nodokļu sistēma]] * [[Valsts budžets]] == Atsauces == {{Atsauces|30em|refs= <ref name="CSP_IKP_2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-istermina/preses-relizes/20753-iekszemes-kopprodukts-2023 |title=Iekšzemes kopprodukts 2023. gadā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2024-02-29 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="EU_GDP_PC_2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/eu-countries/latvia_lv |title=Latvija — ekonomika (IKP uz vienu iedzīvotāju) |publisher=Eiropas Savienība |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_INFL_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/paterina-cenas/preses-relizes/22396-paterina-cenu-parmainas-2024-gada |title=Patēriņa cenu pārmaiņas 2024. gadā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2025-01-10 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_BEZD_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/bezdarbs/preses-relizes/20963-bezdarbs-2024-gada-septembri |title=Bezdarbs 2024. gada septembrī |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2024-10-21 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_ALGA_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga/preses-relizes/22343-darba-samaksas-parmainas-2024-gada-4-ceturksni-un |title=2024. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1 685 eiro mēnesī |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2025-02-27 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_AT_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/tirdznieciba-pakalpojumi/areja-tirdznieciba/preses-relizes/22401-latvijas-areja |title=2024. gadā Latvija eksportēja preces 18,68 miljardu eiro vērtībā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date={{dat|2025|2|19||bez}} |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="CSP_BUDZ_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/valdibas-finanses/preses-relizes/24759-valsts-budzeta-deficita |title=2024. gadā vispārējās valdības budžetā deficīts bija 1,8 % no IKP |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date={{dat|2025|10|21||bez}} |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3">{{Tīmekļa atsauce |url=https://statdb.bank.lv/LB/Data/126 |title=Ārējais parāds, bruto ārējais parāds (kopā), atlikums perioda beigās |publisher=Latvijas Banka |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_RES_2025_12">{{Tīmekļa atsauce |url=https://statdb.bank.lv/LB/Data/121 |title=Starptautisko rezervju matrica, rezerves aktīvi (I.A), Latvijas Banka |publisher=Latvijas Banka |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bank.lv/par-mums |title=Par Latvijas Banku |publisher=Latvijas Banka |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv |title=Centrālā statistikas pārvalde |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="FM_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fm.gov.lv/lv |title=Finanšu ministrija |publisher=Latvijas Republikas Finanšu ministrija |access-date=2026-01-10 }}</ref> }} [[Kategorija:Latvijas saimniecība| ]] ie29nywjm3lbh50ymzejze02lbcalrn 0 192633 4484383 3113797 2026-06-19T20:35:36Z EmilsR 147071 /* Vasaras jaunatnes olimpiādes */ 4484383 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Olimpiāde''' ir daudzu [[sporta veids|sporta veidu]] sacensības, kas notiek ik pēc četriem gadiem, tā tiek iedalīta Ziemas Olimpiādē un Vasaras Olimpiādē. Pirmā Latvijas Olimpiāde notika 2004. gadā [[Ventspils|Ventspilī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/latvijas-olimpiade-piedalisies-85-pasvaldibas-13953260?image=2#gallery|title=Latvijas Olimpiādē piedalīsies 85 pašvaldības|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|2||bez}}}}</ref> Latvijas Olimpiāde parasti notiek tajā gadā, kad notiek arī attiecīgās sezonas [[Olimpiskās spēles]]. == Vasaras Olimpiādes == * 2004. gads — Ventspils * 2008. gads — Ventspils * 2012. gads — Liepāja * [[2016.gada Latvijas olimpiāde|2016]]. gads — Valmiera == Ziemas Olimpiādes == * 2005. gads — Sigulda * 2010. gads — Sigulda * 2014. gads — Sigulda == Vasaras jaunatnes olimpiādes == * 2007. gads — Ventspils * 2011. gads — Jūrmala * 2013. gads — Ventspils * [[2015.gada Latvijas jaunatnes olimpiāde|2015]]. gads — Valmiera un Cēsis * 2019. gads - Jelgava * 2026. gads - Valmiera == Ziemas jaunatnes olimpiādes == * 2005. gads * 2006. gads — Ērgļi * 2015. gads — Ērgļi == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|latvijasolimpiade.lv}} {{Sports-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sports Latvijā]] m6eftc82lhblsfxhu07ql7pp4edzupi 0 193577 4484523 3916785 2026-06-20T11:35:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484523 wikitext text/x-wiki {{notiek kosmolidojums}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = | Nosaukums_orig = ''MSG-3'' | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = [[Meteosat]] | KA_veids = [[meteoroloģiskais pavadonis]] | Bāzes platforma = MSG FM 3 | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = <!--[[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]], -->[[EUMETSAT]] {{EUR}} | Lielākie_izgatavotāji = [[Thales Alenia Space]] {{FRA}} | Starta_gads = 2012 | Starts = {{dat|2012|7|5|SK}} 21:36 [[UTC]] | Nesējs = [[Ariane 5ECA]] | Starta_vieta = [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]] | Starta_valsts = {{GUF}} | Palaists_kopā_ar = [[EchoStar XVII]] | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = 7 gadi (plānots) | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = 2012-035B | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Starta_masa = 2037 kg | Enerģija = [[saules baterijas]], 0,7 kW | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Orbītas_piezīmes = <ref name="zarya 2012" /> | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = GEO | GEO_punkts = <!--0°--> | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = [[Meteosat-9]] | KA_nāk = [[MSG-4]] }} '''MSG-3''' ir [[Eiropa]]s meteoroloģiskās organizācijas [[EUMETSAT]] [[meteoroloģiskais pavadonis|pavadonis]], kas palaists 2012. gada jūlijā. Tas ir trešais no [[Meteosat]] otrās paaudzes pavadoņiem. Kosmisko aparātu izgatavojusi kompānija [[Thales Alenia Space]]. Tas ir veidots cilindra veidā 3,2 m diametrā un 2,4 m augstumā. Stabilizācija tiek nodrošināta ar rotāciju 100 apgriezieni minūtē. Tam ir 12 attēlu kanāli un attēli tiek uzņemti ik pēc 15 minūtēm.<ref name="Alenia 2012-07-12" /> ''MSG-3'' tika palaists {{dat|2012|7|5||bez}} 21:36 UTC ar nesējraķeti [[Ariane 5ECA]] (lidojums ''VA-207'') no [[Gviānas kosmiskais centrs|Gviānas kosmiskā centra]] kopā ar sakaru pavadoni [[EchoStar XVII]]. 24 minūtes 34 sekundes pēc starta ''EchoStar XVII'' tika atdalīts no augšējās pakāpes; 31. minūtē atdalījās adapters ''Sylda 5''. ''MSG-3'' atdalījās 34 minūtes 11 sekundes pēc starta. Ģeostacionāro orbītu pavadonis sasniedza paša spēkiem. 16. jūlijā pavadoņa vadību ''ESA/ESOC'' nodeva ''EUMETSAT''.<ref name="EUMETSAT, 2012-07-16" /> Sākotnēji to novietoja punktā 3,4° rietumu garuma, kur tam veica testēšanu un izmēģinājumus.<ref name="EUMETSAT, 2012-07-24" /> Pirmais attēls tika noraidīts uz zemi 7. augustā.<ref name="EUMETSAT, 2012-08-07" /> Pavadoni pēc testēšanas fāzes paredzēts pozicionēt punktā 0°. Kad tas sāks darbību, to pārdēvēs par ''Meteosat-10''.<ref name="Alenia 2012-07-12" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="zarya 2012">[http://www.zarya.info/Diaries/Launches/Launches.php?year=2012 2012 - Launches to Orbit and Beyond]</ref> <ref name="Alenia 2012-07-12">[http://www.thalesgroup.com/Press_Releases/Markets/Space/2012/A_successful_launch_for_the_Thales_Alenia_Space-built_MSG-3_weather_satellite/ A successful launch for the Thales Alenia Space-built MSG-3 weather satellite]{{Novecojusi saite}} ''Thales Alenia Space'', 2012-07-12, {{en ikona}}</ref> <ref name="EUMETSAT, 2012-07-16">[https://archive.today/20121212235835/www.eumetsat.int/msg3/news/news_120716.html MSG-3 successfully handed over to EUMETSAT] EUMETSAT, 2012-07-16, {{en ikona}}</ref> <ref name="EUMETSAT, 2012-07-24">[https://archive.today/20121212002133/www.eumetsat.int/msg3/news/news_120724.html Successful drift stop manoeuvre of MSG-3] EUMETSAT, 2012-07-24, {{en ikona}}</ref> <ref name="EUMETSAT, 2012-08-07">[https://archive.today/20121212232934/www.eumetsat.int/msg3/news.html MSG-3 delivers first image] EUMETSAT, 2012-08-07, {{en ikona}}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130322035340/http://www.eumetsat.int/msg3/ ''MSG-3'' ''EUMETSAT'' vietnē] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120716211541/http://www.arianespace.com/images/launch-kits/launch-kit-pdf-eng/VA207-EchoStar-XVII-MSG-3-GB.pdf Starta nodrošinātāja informācija] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120714031630/http://space.skyrocket.de/doc_sdat/msg-1.htm ''MSG 1, 2, 3, 4 (Meteosat 8, 9, 10, 11)''] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}} {{2012. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Meteosat|10]] 5tnq2hlury1o0sy0zmp0holk4hxldft 0 195409 4484388 4457680 2026-06-19T21:17:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484388 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kurapaty.jpg|thumb|300px|Kuropatu masu kapu vieta.]] '''Kuropatu masu kapi''', '''Kuropatu mežs''' vai '''Kurapati''' ({{val-be|Курапаты}}) ir masu slepkavību vieta netālu no Minskas apvedceļa pie [[Baltkrievija]]s galvaspilsētas [[Minska]]s ziemeļaustrumu robežas, kas ierīkota [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā un izmantota [[PSRS]] [[Politiskais ieslodzītais|politisko ieslodzīto]] nogalināšanai [[Padomju represijas Baltkrievijā|represijās Baltkrievijā]] līdz 1941. gadam. Līdz pat 1988. gadam oficiāli tika apgalvots, ka šeit apglabāti fašistu noslepkavotie iedzīvotāji. Lai arī mūsdienās masu kapos ierīkota Baltkrievijas valdības atzīta piemiņas vieta<ref>[http://sb.by/post/93010/ Павел Якубович. Куропаты: мир под соснами] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131208060954/http://www.sb.by/post/93010/ |date={{dat|2013|12|08||bez}} }} // «Советская Белоруссия», 29 октября 2009 г.</ref> un ir prokuratūras atzinums par NKVD saistību ar nošaušanām, turpinās mēģinājumi apšaubīt notikušo noziegumu apmērus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Костырко|first=Владимир|authorlink=|coauthors=|datepublished=|url=http://scripts.online.ru/misc/news/99/05/27_085.htm|title=Куропаты: фальшивка националистов трещит по швам|work=|publisher=Газета Правда|accessdate={{dat|2006|10|7}}|lang=|description=|archiveurl=https://www.webcitation.org/688Z24pb6?url=http://scripts.online.ru/misc/news/99/05/27_085.htm|archivedate=2012-06-03}}</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20120219092714/http://zavtra.ru/cgi/veil/data/zavtra/00/351/61.html Евгений Ростиков. По кому стреляют Куропаты (Еще раз о том, как жертвы немецких фашистов превратили в жертвы «сталинских репрессий»)] // «Завтра», 22 августа 2000 г.</ref> == Vēsture == Pirmās masu slepkavības Kuropatu mežā sākās 1937. gada vasarā, bez tam Minskā un tas apkārtnē bija vēl vairākas apcietināto nošaušanas vietas – Čeļuskiniešu parks, Kalvārijas kapi, Mazā Trostenca (''Тростенц''), Loščica, Drozi un Masjukovščina (''Масюковщина''). Precīzi dati par to nav pieejami, jo, atšķirībā no Krievijas un Ukrainas, Baltkrievijas valdība nav atļāvusi publiskot ar tā laika represijām saistītos arhīvus un nav publiskoti nogalināto vārdi un nošaušanas vietas. <ref>[http://news.tut.by/120163.html Молодые белорусы думают, что Куропаты — это в России] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120112134117/http://news.tut.by/120163.html |date={{dat|2012|01|12||bez}} }} // «Завтра твоей страны», 28 октября 2008 г.</ref> Tomēr zināms, ka 1937. gada 11. augustā NKVD izdeva operatīvo pavēli Nr. 00485 par "Polijas izlūkdienestu pretpadomiskās darbības sagrāvi un vietējo poļu kara organizāciju, diversiju, spiegošanas un sacelšanās kadru pilnīgu likvidāciju rūpniecībā, transportā, sovhozos un kolhozos" sāka tā sauktās "nacionālās operācijas". Saskaņā ar šo pavēli bija jāapcietina visi ''poļu kara organizācijas'' locekļi, visi Padomju Savienībā palikušie kādreizējās Polijas armijas karagūstekņi, pārbēdzēji, politemigranti, dažādu partiju biedri, vietējie pretpadomju nacionalistiskie elementi, izmeklēšanas gaitā apsūdzēto liecībās visi no jauna nosauktie.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/nac_oper.htm |title=Ruta Ozoliņa. Nacionālās operācijas |access-date={{dat|2012|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130705225436/http://vip.latnet.lv/lpra/nac_oper.htm |archivedate={{dat|2013|07|05||bez}} }}</ref> Šī "nacionālā operācija" ilga no 1937. gada 25. augusta līdz 1938. gada 15. novembrim, kuras laikā tika nogalināti 111 091 poļi un cilvēki ar "poļu sakariem". Līdzīga etniskā tīrīšana tika veikta arī pret Baltkrievijas latviešiem un vāciešiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balticnorthernminorities.org/pdf/project_abstracts.pdf |title=Iryna Ramanava. The Repressions against Latvian and German population in the Soviet Belarus. In: "The Baltic and Arctic Areas under Stalin. Ethnic Minorities in the Great Soviet Terror of 1937-38." (2011) - p.6 |access-date={{dat|2012|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120323074748/http://www.balticnorthernminorities.org/pdf/project_abstracts.pdf |archivedate={{dat|2012|03|23||bez}} }}</ref> un šīs etniskās minoritātes [[Baltkrievijas PSR]] pazuda gandrīz pilnībā. Masu eksekūcijas ar jaunu sparu turpinājās pēc Rietumbaltkrievijas aneksijas un poļu virsnieku internēšanas 1939. gada septembrī. Pēc Baltkrievijas prokuratūras 1998. gada sākotnējām aplēsēm apbedīto skaits ir apmēram 7000<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hrights.ru/text/belorus/b6/Chapter16.htm |title=Пресс-релиз Беларусского Хельсинкского комитета №19 от 27.10.98 г. |access-date={{dat|2012|08|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101031011728/http://hrights.ru/text/belorus/b6/Chapter16.htm |archivedate={{dat|2010|10|31||bez}} }}</ref>, bet 2000. gadā Baltkrievijas ģenerālprokurors atzina, ka skaits varētu būt ne mazāks par 30 000.<ref>[https://web.archive.org/web/20120219092714/http://zavtra.ru/cgi/veil/data/zavtra/00/351/61.html Евгений Ростиков. По кому стреляют Куропаты (Еще раз о том, как жертвы немецких фашистов превратили в жертвы «сталинских репрессий»)] // «Завтра», 22 августа 2000 г.</ref> "Baltkrievu enciklopēdijā" minēts, ka apbedījumu skaits nepārsniedz 100 000<ref>Даведнік «Беларусь». — Мн.: «Беларуская энцыкляпэдыя», 1995.</ref>, bet ir autori, kas pauduši uzskatu, ka patiesais upuru skaits sasniedz 250 tūkstošus.<ref>[http://www.zianonpazniak.de/publications/creation/kurapaty.htm З. Пазьняк, Я. Шмыгалёў, М. Крывальцэвіч, А. Іоў. Курапаты] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141015010516/http://www.zianonpazniak.de/publications/creation/kurapaty.htm |date={{dat|2014|10|15||bez}} }}. — Мн.: Тэхналогія, 1994.</ref><ref>Kurapaty // Zaprudnik, Jan. Historical Dictionary of Belarus. — Lamham. — London: Scarecrow Press, 1998. P. 139.</ref><ref>Zdzisław J. Winnicki. ''Szkice kojdanowskie.'' — Wrocław: Wydawnictwo GAJT, 2005. {{ISBN|83-88178-26-1}}. — С. 77—78.</ref><ref>Norman Davies. ''Powstanie '44''. — Kraków: Wydawnictwo Znak, 2004. {{ISBN|83-240-0459-9}}. — С. 195</ref> === Baltkrievijas latviešu iznīcināšana === 1926. gada PSRS tautas skaitīšanas dati Baltkrievijas PSR uzrādīja 14 tūkstošus etnisko latviešu. Gandrīz vai puse Baltkrievijas latviešu toreiz koncentrējās [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]] un Baltkrievijā bija nodibinātas piecas latviešu ciema padomes — Vaclavovas, Perekales, Latkalonijas, Galičmuižas un Uņas. Pirms visu latviešu skolu likvidācijas 1937. gadā Baltkrievijā bija 22 skolas ar latviešu mācību valodu, no kurām trīs bija nepilnās vidusskolas. Pēc NKVD pavēles par [[Latviešu iznīcināšana PSRS (1937—1938)|latviešu iznīcināšanu]] 1937. gada novembra beigās "vairākums latviešu ģimeņu pazudis". Netālu no [[Mogiļeva]]s esošās Latbirzes (Latroščas) ciema latvieši vairākumā esot bijuši [[anglikāņi]], un tieši šajā ciemā esot atradies Vissavienības anglikāņu centrs, kura vadītāji uzturējuši sakarus ar Latviju un Angliju, saņēmuši palīdzību un norādījumus savai «kontrrevolūcionārajai» darbībai.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/baltkrievijas-latviesi/376916 Ilmārs Mežs. Baltkrievijas latvieši.] «Mājas Viesis», 2008. gada 17. martā</ref> == Piemiņas vieta == Pirmās publikācijas par notikumiem Kuropatos parādījās presē tikai [[Perestroika]]s laikā 1988. gadā. Izrakumos ekshumēja 510 cilvēku mirstīgās atliekas un NKVD lietoto ieroču lodes un patronas. 1993. gadā Kuropatu mežu kā 1930.-1940. gadu politisko represiju vietu iekļāva Baltkrievijas Republikas vēstures un kultūras vērtību sarakstā.<ref>[http://archis-by.narod.ru/norma/zakon1.html Закон Рэспублікі Беларусь «Аб ахове гісторыка-культурнай спадчыны»]</ref> [[2007. gads|2007]]. gada 7. oktobrī vandaļi iznīcināja piemiņas krustu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.tut.by/society/95800.html |title=В урочище Куропаты неизвестными уничтожен Крест страданий, установленный осенью 1989 года |access-date={{dat|2012|08|04||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120112221732/http://news.tut.by/society/95800.html }}</ref> <gallery> Attēls:Kurapaty 1989 meeting.jpg|Tautas demonstrācija Kuropatu mežā (1989) Attēls:MKAD reconstruction.jpg|Minskas apvedceļa rekonstrukcija gar masu apbedījumiem (2001) Attēls:Kurapaty - 01.jpg|Ceļš uz kapiem Attēls:Kurapaty - 09.jpg|Krusti mežā Attēls:Kurapaty - 06.jpg|Lielais krusts Attēls:Kurapaty - 10.jpg|Valdības uzliktais piemiņas akmens </gallery> == Skatīt arī == * [[Padomju represijas Baltkrievijā]] * [[Lielais terors]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100110080136/http://telegraf.by/in_belarus/22063.html Мингорисполком планирует поставить памятник жертвам сталинизма в Куропатах] (krieviski) * [https://web.archive.org/web/20120510090306/http://katyn.ru/index.php?go=Pages&in=cat&id=110 Материалы о Куропатах на Katyn.ru] (krieviski) * [http://www.radzima.org/pub/pomnik.php?lang=ru&nazva_id=mememens11 Фотографии на Radzima.org] (krieviski) * [https://web.archive.org/web/20061104121705/http://txt.knihi.com/kurapaty/index-eng.html Kurapaty — The Road Of Death] (angliski) * [http://wikimapia.org/#y=53968457&x=27607827&z=16&l=0&m=s Kurapaty forest] on [[Wikimapia]] (angliski) * [http://users.erols.com/mwhite28/battles.htm#Kuropaty Twentieth Century Atlas — Death Tolls — Kuropaty] (angliski) == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|display=title|53|58|30|N|27|35|6|E|}} [[Kategorija:Masu kapi]] [[Kategorija:Masu slepkavības]] [[Kategorija:PSRS politiskās represijas]] [[Kategorija:NKVD]] [[Kategorija:Baltkrievijas PSR]] [[Kategorija:Baltkrievijas ģeogrāfija]] 2ccth6tih21i9go4ielhtqvlwcbtdvm 0 208027 4484386 4354478 2026-06-19T20:57:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484386 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Kubas raķešu krīze | partof = | image = [[Attēls:Soviet-R-12-nuclear-ballistic missile.jpg|300px]] | caption = | date = 1962. gada 16.—28. oktobris<br><small>(Kubas jūras blokāde tika izbeigta 1962. gada 20. novembrī)</small> | place = [[Kuba]], [[Karību jūra]] | coordinates = | map_type = | latitude = | longitude = | map_size = | map_caption = | map_label = | territory = | result = | status = | combatant1 = {{flag|ASV}}<br/> {{flag|Turcija}}<br/> {{flag|Itālija}}<br/> ''Atbalstītāji:'' <br/> {{flag|NATO}} | combatant2 = {{flag|PSRS}}<br/> {{flag|Kuba}}<br/> ''Atbalstītāji:'' <br/> [[Attēls:Warsaw Pact Logo.svg|23px]] [[Varšavas pakts]] | combatant3 = | commander1 = [[Roberts Maknamara]]<br/>[[Džons Kenedijs]]<br/>[[Roberts Kenedijs]] | commander2 = [[Ņikita Hruščovs]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = 1 U-2 spiegu lidaparāts zaudēts<br>[[Rūdolfs Andersons|1 mirušais]] | casualties2 = Nav | casualties3 = | notes = }} '''Kubas raķešu krīze''' jeb '''Karību krīze''' bija 13 dienu ilga konfrontācija starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Kuba|Kubu]], un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1962. gada oktobrī. Tā bija viena no lielākajām konfrontācijām [[Aukstais karš|Aukstajā karā]] un parasti tiek uzskatīta par brīdi, kurā Aukstais karš vistuvāk pietuvojās kļūšanai par [[kodolieroči|kodolieroču]] konfliktu. Tā sākās 1962. gada 14. oktobrī pēc Kubā izvietoto padomju kodolraķešu, kas spēja sasniegt ASV teritoriju, pamanīšanas, tomēr attēli ar kodolraķešu palaišanas iekārtām tika publicēti vienīgi nākamajā dienā. Krīze beidzās 28. oktobrī, kad PSRS vadītājs [[Ņikita Hruščovs]] lika izvest visas kodolraķetes pret ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]], ģenerālprokurora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] un kara ministra [[Roberts Maknamara|Roberta Maknamaras]] apsolījumu neuzbrukt Kubai. Tāpat, lai nākotnē novērstu līdzīgas krīzes, tika izveidota Maskavas—Vašingtonas tiešā tālruņa līnija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/pasaule/6300-si-diena-vesture-kubas-rakesu-krize-beigas.htm|title=Šī diena vēsturē: Kubas raķešu krīzes beigas|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2012|12|9||bez}}}}</ref> == Plānošana == 1961. gadā ASV izvietoja kodolraķetes savā sabiedrotajā [[Turcija|Turcijā]], tā pastiprinot spiedienu uz PSRS dienvidrietumu flangu. PSRS, meklējot atbildes iespēju, pievērsās Kubai, kura pirms gada bija sastrīdējusies ar ASV savas sociālistiskās iekšpolitikas dēļ un pietuvinājusies sociālistisko valstu nometnei. 1962. gada 20. maijā valdības sanāksmē Hruščovs ieteica izvietot raķetes Kubā, kura līdz tam jau ne reizi vien bija lūgusi PSRS militāro atbalstu, un pēc īsiem strīdiem saņēma vairākuma atbalstu, 30. maijā plānu apstiprināja arī Kubas vadītājs [[Fidels Kastro]]. Tagad PSRS, kas sākotnēji bija izturējusies nevērīgi pret Kubas revolūciju, neticot tās perspektīvām, sāka to apbruņot. Kopā ar raķetēm tika ieplānots nosūtīt arī apsardzes grupu (tankus, aviāciju, motorizētos kājniekus) un flotes grupu, ieskaitot 7 zemūdenes ar kodolraķetēm. Pavisam bija ieplānots nosūtīt ap 40 000 padomju militārpersonu. Kubas apbruņošanas operācija tika nosaukta vārdā "Anadira", maskējot to kā bruņojuma piegādi uz [[Čukotka|Čukotku]].<ref name="Anadirj">[https://web.archive.org/web/20100124145000/http://www.zn.ua/3000/3150/36513/ ''Операция «Анадырь»: Цифры и факты''] Вячеслав Шульгин «Зеркало недели» №41, 26 октября 2002</ref> == Izvietošana == Tā kā ASV izlūklidmašīnas regulāri kontrolēja Kubā notiekošo, tad bija maz ticami, ka raķetes paspēs uzstādīt, pirms potenciālais pretinieks tās pamanīs. Vairums armijnieku un visa tehnika tika sūtīta ar 85 kuģiem, un lai arī tika ievērota kareivju un kravu maskēšana, pats šādas lielas satiksmes fakts nepalika nepamanīts. Steigā ieplānotie raķešu izvietošanas laukumi salas centrālajā daļā, kad tos jūlija vidū no gaisa apskatīja padomju speciālisti, izrādījās nepiemēroti savam uzdevumam. Tika izmeklētas jaunas vietas, bet daudzo tehnisko, klimatisko un ģeodēzisko grūtību dēļ vēl augustā nācās plānot, ka pirmās raķetes izdosies sagatavot iespējamai palaišanai tikai uz novembri, bet visas — uz nākamā gada martu.<ref name="Anadirj" /> Pirmie kuģi ar kravām sasniedza Kubu 8. augustā, bet pirmās vidējā rādiusa ballistiskās raķetes ''[[R-12 Dvina]]'' tika izkrautas 8. septembrī. 14. oktobrī tika pievestas pēdējās raķetes, un to skaits sasniedza 42. Kopā ar bumbvedēju un zemūdeņu apbruņojumu kopējais atomlādiņu skaits bija 160. == ASV izlūkošana == [[Attēls:Cuba Missiles Crisis U-2 photo.jpg|thumb|250px|Viena no pirmajām Džonam Kenedijam iesniegtajām padomju raķešu starta vietu fotogrāfijām]] ASV izlūklidmašīnas vasarā pārlidoja Kubu divreiz mēnesī. Augusta beigās tās atveda būvējamo zenītraķešu pozīciju fotogrāfijas. Kenedijs atzina to par pierādījumu, ka tiek plānota tikai Kubas aizsardzība no potenciāla ASV iebrukuma, un 5. septembrī viņš tā arī paziņoja [[ASV Kongress|Kongresā]], vienlaikus atceļot turpmākus izlūklidojumus virs Kubas, lai neradītu konfliktu ar padomju pretgaisa aizsardzību. Tikai 14. oktobra rītā tika veikts kārtējais izlūklidojums, kuru veica ne vairs kā agrāk [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]], bet [[ASV Gaisa spēki|GKS]] vadībā. Nākamajā dienā CIP analītiķi noteica, ka uz fotogrāfijām redzamas atomraķešu palaišanas iekārtas, un eksperti, gan neredzot pašas nosegtās raķetes, pareizi secināja, ka tās ir tāldarbības, nevis vietējās aizsardzības nozīmes,<ref>[https://nsarchive2.gwu.edu//coldwar/interviews/episode-21/graybeal3.html ''Interview with Sidney Graybeal'' — 29.1.98 // The National Security Archive of the George Washington University]</ref> un 16. oktobra rītā par to tika paziņots Kenedijam. Pēc tam amerikāņu izlūklidojumi sākās sešas reizes dienā. Vienlaikus CIP nepārtrauca savas parastās agresīvās akcijas Kubā. Tā, 15. oktobrī Kubas emigrantu grupa [[Florida|Floridā]] tika apmācīta, lai tā veiktu Kubā terora aktu — uzspridzinātu vara raktuves. Kubas valdība 25. oktobrī šo grupu notvēra.<ref name="chrono" /> == ASV reakcija == Pieņemdami, ka neviena raķete vēl nav gatava lietošanai, ASV apvienotais štābs un Kongress ieteica tūlītēju iebrukumu. ASV bija zināms, ka tām tobrīd bija ap 20-kārtīgs kodolieroču pārsvars,<ref>Лавренов С.Я., Попов И.М. С''оветский Союз в локальных войнах и конфликтах.'' — ООО «Издательство ACT»; OOO «Издательство Астрель», 2003. — 778 с. — ISBN 5-271-05709-7.</ref> un tika pieņemts, ka PSRS blefo un neveiks liela mēroga atbildes pasākumus. Savienotās Valstis nezināja, ka 12 raķešu iekārtas ģenerāļa Pļijeva kontrolē jau ir kaujas gatavībā; tomēr, Pļijevs bija saņēmis pavēli nepielietot atomieročus pirmajam, lai gan viņš paziņoja Maskavai, ka ar tiem iebrukuma gadījumā spēs noturēties vairāk kā mēnesi.<ref name="Anadirj" /> Arī citu padomju spēku daudzumu Kubā ASV tobrīd novērtēja par zemu. Prezidents Kenedijs un aizsardzības ministrs [[Roberts Maknamara|Maknamara]] iestājās par diplomātisku spiedienu un [[Blokāde|blokādi]], bažīdamies par iespēju saņemt prettriecienu Eiropā. 18. oktobrī Kenedijs tikās ar PSRS ārlietu ministru [[Andrejs Gromiko|Gromiko]]. Tomēr, runas par raķetēm gandrīz nebija, jo ASV vēl turpinājās strīdi par reakcijas veidu.<ref>Громыко А. А. — ''«Памятное»'', книга 1</ref> 19. oktobrī ASV izlūklidmašīna atklāja vēl vairākas raķešu pozīcijas un taktiskos bumbvedējus [[IL-28]], kuri bija spējīgi nest atomieročus. 20. oktobrī tika pieņemts lēmums par Kubas blokādes uzsākšanu. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, blokāde tiek uzskatīta par karadarbības aktu, kamēr nekas no līdz tam notikušā tāds nebija. Formāli ar to ASV izrādītos puse, kas sākusi karu, un Kenedijs uztraucās par starptautisko reakciju. Tāpēc blokāde, saskaņojot to ar [[Amerikas valstu organizācija|Amerikas valstu organizāciju]], tika nodēvēta par [[karantīna|karantīnu]] un mīkstināta līdz tikai militāro piegāžu bloķēšanai. Militāro karantīnu plānoja sākt 24. oktobrī. Vienlaikus ASV sagatavoja spēkus, kas varētu sākt uzbrukumu Kubai, ja šāda pavēle tiktu dota. == Krīzes gaita == [[Attēls:Cuban crisis map missile range.jpg|thumb|250px|Kubā izvietoto raķešu sniedzamības zonas]] 22. oktobrī Kenedijs vērsās pie nācijas un pasaules televīzijas uzrunā. Viņš apstiprināja padomju raķešu atrašanos Kubā un paziņoja par karantīnas ieviešanu. Viņš saņēma gan Amerikas, gan Rietumeiropas valstu vadītāju atbalstu savai karantīnas politikai. Pirms Kenedija uzrunas Kremlī valdīja pesimisms un Hruščovs nožēloja, viņaprāt, sākotnēji pieļauto kļūdu, ka nolīgums ar Kubu nebija laikus publicēts, lai gan Kastro bija aicinājis uz atklātību — tā teksts bija daudz miermīlīgāks, kā amerikāņi tagad iztēlojās, un varbūt nenovestu pie tik smagas attiecību krīzes.<ref>[https://web.archive.org/web/20051127002301/http://www.mtholyoke.edu/acad/intrel/sovietanal.htm ''Soviet Analysis of the Strategic Situation in Cuba on 22 October 1962''. Source: Aleksandr Fursenko and Timothy Naftali], One Hell of a Gamble: Khrushchev, Castro, and Kennedy, 1958-1964 (New York: W.W. Norton & Company, 1997), pp. 240-43.</ref> Pēc uzrunas atvieglotie padomju vadītāji, kuri bija gatavojušies uz ļaunāku attīstību, paziņoja, ka PSRS kuģi karantīnu neievēros. Savukārt bloķējošie ASV kuģi saņēma pavēli neatklāt uguni bez tiešas prezidenta pavēles. Rezultātā blokāde faktiski nedarbojās. Abas puses publiski apvainoja viena otru asinskārē; padomju diplomātiju apgrūtināja tas, ka padomju sūtņi ASV un ANO netika savlaicīgi informēti par raķetēm Kubā pat tad, kad tas jau bija publisku diskusiju objekts, un bija spiesti atvairīties ar neitrālām frāzēm. 25. oktobrī sasauktajā [[ANO Drošības padome]]s sēdē padomju sūtnis Zorins atteicās tieši atbildēt uz jautājumu par raķešu klātbūtni Kubā, pēc kā amerikāņu sūtnis Stīvensons nodemonstrēja palaišanas iekārtu foto.<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=CxDGtu-aMi0 United Nations Security Council, Address on Soviet Missiles in Cuba]</ref> Tai pašā laikā Kenedijs pavēlēja pirmo reizi ASV vēsturē paaugstināt stratēģiskās aviācijas gatavību līdz līmenim DEFCON-2, kas apzīmē nopietnus liela kara draudus, lai gan pārējais karaspēks palika līmenī DEFCON-3, kas nozīmē paaugstinātu gatavību bez tik nopietniem praktiskiem riskiem.<ref name="chrono">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.andromeda.rutgers.edu/~hbf/missile.htm |title=Jane Franklin. ''Cuba and the United States: A Chronological History'', 420 pages, 1997, Ocean Press |access-date={{dat|2007|10|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071012103605/http://www.andromeda.rutgers.edu/~hbf/missile.htm |archivedate={{dat|2007|10|12||bez}} }}</ref> Īsi pēc tam Kremlī saņēma Kenedija vēstuli, kurā tas pārmeta padomju vadībai negodīgu spēli. Šoreiz Hruščovs piekrita, ka lieta aizgājusi par tālu un jāiet uz kompromisu. Saņēmis valdības locekļu (ieskaitot [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]]) piekrišanu, viņš ieteica visiem valdības locekļiem pirms atbildes nosūtīšanas publiski aiziet uz [[Maskavas Lielais teātris|Lielo teātri]], lai nomierinātu pasauli.<ref>Хрущёв Н. С. ''Воспоминания''. — С. 490.</ref> Nākamajā, 26. oktobra rītā tika sastādīta diezgan miermīlīga atbilde, kurā Hruščovs piedāvāja izvest raķetes apmaiņā pret amerikāņu garantiju neiebrukt Kubā un neatbalstīt nekādus spēkus, kas to mēģinātu izdarīt. Vēl viens noteikums tika pievienots nākamajā dienā — izvest amerikāņu raķetes no Turcijas. Neoficiāli amerikāņi uzreiz apstiprināja, ka šādā formātā viņi ir gatavi apspriest lietu.<ref>Осипов, Сергей. ''Полдня до катастрофы. Как разведчик и журналист мир спасали'' // Аргументы и факты. — 2014. — № 10 (1739) за 5 марта. — С. 41.</ref> 27. oktobrī notika jauns saasinājums. Kārtējās tropu lietusgāzes apstākļos padomju raķetnieki bija pazaudējuši efektīvu vadību un pēc pašu iniciatīvas notrieca vienu no amerikāņu izlūklidmašīnām, pilots gāja bojā.<ref>[http://nvo.ng.ru/notes/2000-08-18/8_kennedy.html Анатолий Докучаев. ''А Кеннеди подозревал Хрущева… Кто приказал сбить американский самолёт-разведчик над Кубой?''. Независимое военное обозрение (18 августа 2000).]</ref> Pastāv arī versija, ka to izdarīja kubiešu raķetnieki.<ref name="chrono" /> Tai pašā dienā tā paša tipa izlūklidmašīna Čukotkas rajonā, iespējams, nejauši, ielauzās padomju gaisa telpā lielākā augstumā, kā tuvējie padomju iznīcinātāji spēja viņu pārtvert, un veiksmīgi atgriezās [[Aļaska|Aļaskā]]. Pēc šī incidenta Kenedijs aizliedza jebkādus lidojumus gar PSRS robežām līdz krīzes atrisināšanai. Vienlaikus kubieši bija pārliecināti, ka iebrukums tuvākajās dienās ir neizbēgams, un centās par to pārliecināt padomju politiskos līderus Maskavā un militāros uz vietas, aicinot nekavējoties sākt atomkaru pirmajiem. Kastro vēstulē Hruščovam paziņoja, ka Kuba ir gatava mirt, lai tikai tiktu iznīcinātas ASV. Hruščovs to komentēja, ka kubiešu biedriem nav izturējuši nervi un pārrunas risinās sekmīgi.<ref name="Burlackis">[https://iz.ru/news/268669 Федор Бурлацкий: «Мы понимали, что американцы — цивилизованные люди»"]</ref> 27. oktobrī viens no amerikāņu karakuģiem fiksēja padomju zemūdeni un mēģināja to piespiest uzpeldēt, nometot signālspridzekļus. Uz zemūdenes tobrīd beidzās gaiss, un uz tās bija torpēda ar kodolgalviņu, par ko amerikāņi nenojauta. Zemūdenē notika strīdi par tālāko darbību, un saniknotais kapteinis Savickis pavēlējis sagatavot 15 kilotonnu jaudīgo kodolieroci pielietošanai.<ref>[https://nsarchive2.gwu.edu/NSAEBB/NSAEBB75/ Evans, Michael. "''The Submarines of October''". nsarchive.gwu.edu]</ref> Nav droši zināms, vai viņš pats pārdomāja vai uz to viņu pierunāja otrais cilvēks uz klāja, otrā ranga kapteinis Vasilijs Arhipovs, kurš vienīgais no paša sākuma iebilda pret šo variantu.<ref>Dobbs, Michael (2008). ''One Minute to Midnight: Kennedy, Khrushchev, and Castro on the Brink of Nuclear War.'' New York: Alfred A. Knopf. ISBN 978-1-4000-4358-3.</ref> 2002. gadā Maknamara izteicās, ka tai mirklī pasaule bijusi tuvāk atomkaram nekā cilvēce spēja iedomāties. (Kā sekas šim incidentam, atbildīgais par jūras operācijām admirālis Endersons kļuva par vēsturē vienīgo amerikāņu štāba priekšnieku, kurš ticis atlaists ar prezidenta pavēli,<ref>[https://www.theguardian.com/world/2002/may/19/theobserver Robert McNamara "'I don't think anybody thought much about whether Agent Orange was against the rules of war'". guardian.co.uk. May 19, 2002.]</ref> kamēr Arhipovs uzdienēja līdz viceadmirāļa pakāpei.) Tikmēr Amerikā valdīja liels satraukums, kuru uzkurināja prese. Daļa iedzīvotāju pameta valsts dienvidaustrumus. Padomju Savienībā viss bija mierīgāk gan iedzīvotāju neinformētības dēļ, gan tādēļ, ka padomju vadība vairāk uzticējās amerikāņu veselajam saprātam nekā amerikāņu vadība — viņējam.<ref name="Burlackis" /> == Atrisinājums == [[Attēls:P-3A VP-44 over USS Barry (DD-933) and Metallurg Anosov during Cuban Missile Crisis 1962.jpg|thumb|250px|Padomju tirdzniecības kuģis karantīnas laikā, kuru pavada amerikāņu eskadras mīnu kuģis un tos zemu pārlido amerikāņu kara lidmašīna]] Naktī uz 28. oktobri prezidenta brālis, ģenerālprokurors [[Roberts Kenedijs]] tikās ar padomju sūtni Dobriņinu un apliecināja, ka viņš baidās, ka situācija tūlīt vairs nebūs kontrolējama. Viņš bija ar mieru ātri noslēgt mieru Kubas jautājumā, bet bažījās par raķešu izvešanu no Turcijas, kas varētu apliecināt [[NATO]] nespēju aizsargāt savus locekļus. Turcija nekādi negribēja, lai miers ap Kubu tiktu noslēgts uz tās drošības rēķina. 28. oktobrī Hruščovs, saņēmis no Kenedija piekrišanu kompromisam Kubas jautājumā ar blokādes noņemšanu un garantijām pret raķešu izvešanu, nosūtīja tam divas vēstules. Pirmajā no tām, kura tika retranslēta arī publiski pa radio, viņš apliecināja savu piekrišanu tam pašam variantam, otrajā — izteica cerību, ka tas nozīmē arī raķešu izvešanu no Turcijas. Vienlaikus ar Hruščovu arī Maknamara rekomendēja prezidentam tās aizvākt kā morāli novecojušas. Kopā ar vēstuli, Hruščovs uzreiz pavēlēja Pļijevam nešaut pa amerikāņu izlūklidmašīnām un uzsākt raķešu demontāžu. Vienlaikus 28. oktobrī Kuba uzstādīja savas prasības Amerikai, kuras iekļāva blokādes izbeigšanu, pārtraukt izlūklidojumus Kubas gaisa telpā, atteikties no iebrukuma un terora aktiem un evakuēt kara bāzi Guantanamo līcī, ko Amerikai bija piešķīrusi agrākā Kubas valdība. 29. oktobrī ASV atteica Kubas prasībām.<ref name="chrono" /> Trīs nedēļu laikā padomju raķetes tika demontētas, un 20. novembrī ASV atcēla Kubas "karantīnu", kura nekad tā arī nenostrādāja: lai gan amerikāņi tuvu un reizēm bīstami tuvu pavadīja visus padomju kuģus, tomēr nepārbaudīja tajos kravas. Tās vietā stājās [[embargo]] — boikots un ekonomiskas sankcijas. Decembra beigās Kuba salīga ar ASV atbrīvot vairāk kā tūkstoti režīma pretinieku, kuri 1961. gada aprīlī bija veikuši Kubā bruņotu iebrukumu no ASV teritorijas, taču tika sakauti, apmaiņā pret 53 miljonus dolāru vērtu humanitāro kravu.<ref name="chrono" /> Pēc dažiem mēnešiem amerikāņu raķetes tika izvestas no Turcijas, un konflikta situācija bija uzskatāma par izbeigtu. Kubā palika tikai militāri nenozīmīgi padomju spēki, kuri izpildīja padomnieku un tehniskas funkcijas.<ref name="Anadirj" /> == Sekas == Gan padomju, gan amerikāņu pusē netrūka neapmierināto ar abpusējo piekāpšanos. Kubā bez viņu piekrišanas pieņemto divu lielvalstu lēmumu uztvēra kā nodevību, neticēdami amerikāņu garantijām; to pašu iemeslu dēļ neapmierināta palika arī Turcija. Viens no padomju līderiem, [[Anastass Mikojans]], tika nosūtīts uz Kubu salabšanai un varbūt nodot Kastro rīcībā aizsardzības līmeņa kodolieročus, kuri bija slepeni nogādāti Kubā krīzes laikā un amerikāņu nezināšanas dēļ nebija iekļauti padomju un amerikāņu nolīgumā; tomēr Mikojans pēc sarunām ar Kastro nolēma, ka tam šādus ieročus nevar uzticēt un tie jāved atpakaļ uz PSRS.<ref name="bbc">[https://www.bbc.com/news/magazine-19930260 Matthews, Joe (October 13, 2012). "''Cuban missile crisis: The other, secret one''". BBC News Magazine.]</ref> Pēc abu valstu specdienestu ieteikuma iekārtoja speciālu tiešo tālruņa līniju abu valstu līderu sarunām (t.s. "sarkano tālruni"), lai strīdu atrisināšana būtu operatīvāka. Rietumvalstīs sāka attīstīties pretkara kustība; tai analoģiskus uzskatus izteica daži padomju disidenti. Abas puses sāka ražot vairāk tāldarbības starpkontinentālo raķešu, kuru izvietošanai nebūtu vajadzīga trešo valstu piekrišana. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=362674:par-matu-no-kodolkara-kubas-krze&Itemid=177 Par matu no kodolkara. Kubas krīze] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1962. gads]] [[Kategorija:Aukstais karš]] ls3rt9whow4fvjl20cw45lnrr8v5vjo 0 209100 4484485 4276598 2026-06-20T08:40:48Z Pirags 3757 novecojis 4484485 wikitext text/x-wiki {{infobox organization | name = Eiropadome | image = Council of the EU and European Council .svg | caption = | formation = 1961 (neformāli)<br />2009 (formāli) | type = | leader_title = Priekšsēdētājs | leader_name = [[Antoniu Košta]] | location = {{vieta|Beļģija|Brisele}} | website = {{url|http://www.european-council.europa.eu}} }} '''Eiropadome''' ({{val|en|European Council}}) ir [[Eiropas Savienība]]s institūcija. Tās biedru sastāvā ir Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, kā arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] un Eiropadomes priekšsēdētājs [[Antoniu Košta]]. Institūcija tika dibināta 1961. gadā kā neformāla institūcija, savukārt pēc [[Lisabonas līgums|Lisabonas līguma]] stāšanās spēkā 2009. gadā tā kļuva par oficiālu Eiropas Savienības institūciju. Eiropadomes sēdes notiek ne retāk kā divas reizes katros sešos mēnešos<ref name="seeToL">{{Tīmekļa atsauce|title=Consolidated versions of the Treaty on European Union and the Treaty on the functioning of the European Union|url=http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cmsUpload/st06655-re01.en08.pdf|format=PDF|access-date={{dat|2012|12|21||bez}}|archive-date={{dat|2017|08|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170822135115/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cmsUpload/st06655-re01.en08.pdf}}</ref> [[Brisele|Briselē]], [[Beļģija|Beļģijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=|first=|authorlink=|coauthors=|title=European Council|work=|publisher=[[Europa (web portal)|Council of the European Union]]|date=|url=http://www.consilium.europa.eu/showPage.asp?id=429&lang=en&mode=g|format=|doi=|accessdate=12 July 2007|archive-date={{dat|2006|11|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20061120182806/http://www.consilium.europa.eu/showPage.asp?id=429&lang=en&mode=g}}</ref><ref name="Maastricht">{{Tīmekļa atsauce|last=|first=|authorlink=|coauthors=|title=Consolidated versions of the treaty on European Union and of the treaty establishing the European Community|work=|publisher=[[Europa (web portal)]]|date=7 February 1992|url=http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/oj/2006/ce321/ce32120061229en00010331.pdf|format=PDF|doi=|accessdate=12 July 2007|archive-date={{dat|2007|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20071201005900/http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/oj/2006/ce321/ce32120061229en00010331.pdf}}</ref><ref name="Europa Council">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ec.europa.eu/archives/european-council/index_en.htm |title=EUROPA - The European Council: Presidency Conclusions |publisher=European Commission |date= |accessdate=11 December 2011}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Eiropas Padome]] == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{ES aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas Savienība]] [[Kategorija:Eiropadome]] dv1fvut4bkr3fmyv4f2dvwiyz8xhv5f 0 216922 4484327 4148059 2026-06-19T15:37:38Z Biafra 13794 +attēls 4484327 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Ķire | attēls = [[File:Ķire pie P22.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Ķire pie [[Autoceļš P22|autoceļa P22]] | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = [[Akmene (Ķires satekupe)|Akmene]], [[Šēlupīte]] | ieteka = [[Acupīte]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=49| sāk_plat_s=04| sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=37| sāk_gar_s=21| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=52| iet_plat_s=36| iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=29| iet_gar_s=28| iet_gar_EW=E | baseina_valstis ={{LAT}} | tek_caur = | garums = 14 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = 22 | caurtece = | gada_notece = | baseins = 115 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Andrupīte (Ķires pieteka)|Andrupīte]] | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Ķire''' (arī '''Kira''', '''Ķira''')<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=95209 |title=Informācija par objektu: Ķire |accessdate={{dat|2016|07|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[upe]] [[Latvija|Latvijā]], [[Acupīte]]s kreisā krasta pieteka [[Valkas novads|Valkas]] un [[Valmieras novads|Valmieras]] novados (attiecīgi [[Kārķu pagasts|Kārķu]] un [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastos]]). Sākas satekot [[Akmene (Ķires satekupe)|Akmene]]i un [[Šēlupīte]]i pie [[Kārķi]]em. Tek pa līdzenu apvidu rietumu—ziemeļrietumu virzienā, upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Acupītē augšpus [[Naukšēni]]em.<ref>{{Latvijas daba|3|65}}</ref> Lielākā pieteka ir [[Andrupīte (Ķires pieteka)|Andrupīte]]. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Nurmi (ciems)|Nurmi]] un [[Kārķi]]. Ieteka Acupītē — [[Naukšēni|Naukšēnu]] austrumu malā. Upi divas reizes šķērso [[autoceļš P22]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valkas novada upes]] [[Kategorija:Valmieras novada upes]] [[Kategorija:Acupītes pietekas]] [[Kategorija:Salacas baseina upes]] [[Kategorija:Ķire]] 8z1nj22dzyx63idsc6r53uhvge9784y 4484328 4484327 2026-06-19T15:38:10Z Biafra 13794 4484328 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Ķire | attēls = Ķire pie P22.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Ķire pie [[Autoceļš P22|autoceļa P22]] | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = [[Akmene (Ķires satekupe)|Akmene]], [[Šēlupīte]] | ieteka = [[Acupīte]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=49| sāk_plat_s=04| sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=37| sāk_gar_s=21| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=52| iet_plat_s=36| iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=29| iet_gar_s=28| iet_gar_EW=E | baseina_valstis ={{LAT}} | tek_caur = | garums = 14 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = 22 | caurtece = | gada_notece = | baseins = 115 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Andrupīte (Ķires pieteka)|Andrupīte]] | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Ķire''' (arī '''Kira''', '''Ķira''')<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=95209 |title=Informācija par objektu: Ķire |accessdate={{dat|2016|07|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[upe]] [[Latvija|Latvijā]], [[Acupīte]]s kreisā krasta pieteka [[Valkas novads|Valkas]] un [[Valmieras novads|Valmieras]] novados (attiecīgi [[Kārķu pagasts|Kārķu]] un [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastos]]). Sākas satekot [[Akmene (Ķires satekupe)|Akmene]]i un [[Šēlupīte]]i pie [[Kārķi]]em. Tek pa līdzenu apvidu rietumu—ziemeļrietumu virzienā, upes gultne visā garumā regulēta. Ietek Acupītē augšpus [[Naukšēni]]em.<ref>{{Latvijas daba|3|65}}</ref> Lielākā pieteka ir [[Andrupīte (Ķires pieteka)|Andrupīte]]. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Nurmi (ciems)|Nurmi]] un [[Kārķi]]. Ieteka Acupītē — [[Naukšēni|Naukšēnu]] austrumu malā. Upi divas reizes šķērso [[autoceļš P22]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valkas novada upes]] [[Kategorija:Valmieras novada upes]] [[Kategorija:Acupītes pietekas]] [[Kategorija:Salacas baseina upes]] [[Kategorija:Ķire]] pkphq56yysmknf64uio9urfzgr7ybp5 0 218269 4484466 4235562 2026-06-20T06:36:20Z Dejelnieks 78787 4484466 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste |attēls=[[Attēls:Suitu karogs.png|250px|border|Suitu karogs]]<br /><small>[[Suitu karogs]]</small> |tauta= Suiti |skaits=~2500 |vieta={{LVA}} |valoda=[[latviešu valoda]] |reliģija=[[katolicisms]] |grupas= |radi= }} '''Suiti''' ir [[Kurzeme]]s rietumos dzīvojoša [[latvieši|latviešu]] [[subetniskā grupa]]. Apdzīvo galvenokārt [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagastu]], kā arī [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Alsungas pagasts|Alsungas]] un [[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagastu]]. Ticīgie suiti ir galvenokārt [[katolicisms|katoļi]]. Suitu kultūrtelpa 2008. gadā iekļauta [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Suitu kultūrtelpa |author= Anita Vaivade |publisher= [[Latvijas kultūras kanons]] |url= http://kulturaskanons.lv/lv/1/4/149/ |accessdate= 2018. gada 5. janvārī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20170104025646/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/4/149 |archivedate= {{dat|2017|01|04||bez}} }}</ref> bet 2009. gadā — [[UNESCO Nemateriālais kultūras mantojums|UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma]] sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Suitu kultūrtelpa |publisher= [[UNESCO]] |url= https://kulturaskanons.lv/archive/suitu-kulturtelpa/ |accessdate= 2015. gada 13. oktobrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Suiti UNESCO pasaules mantojuma sarakstā |author=Imants Vīksne |date= 2009. gada 2. oktobris |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/latvija/3776-suiti-unesco-pasaules-mantojuma-saraksta.htm |accessdate= 2015. gada 13. oktobrī}}</ref> == Vēsture == Suitu kā [[etnogrāfija|etnogrāfiski]] un kulturāli atšķirīgas kopienas veidošanās saistāma ar [[Šverini|fon Šverinu]] dzimtu, kam no 1574. līdz 1738. gadam piederēja vairākas [[muiža]]s [[Alsungas draudzes novads|Alšvangas draudzes novadā]].<ref>[http://www.suitunovads.lv/lv/vesture/ Suitu novada vēsture]</ref> 1623. gadā dzimtas mantinieks [[Johans Ulrihs fon Šverins]] [[Viļņa|Viļņā]] apprecējās ar [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] [[muižniecība|muižnieku]] meitu Barbaru Konarsku un pēc laulības nosacījumiem pārgāja katoļticībā. Johana Ulriha tēvs [[luterāņi|luterānis]] Jēkabs dēla pāriešanu citā konfesijā neatbalstīja un precētais pāris Alšvangā atgriezās tikai pēc tēva nāves 1632. gadā. Tā kā kopš 1617. gada Kurzemē atkal bija atļauti katoļu dievkalpojumi, Alšvangas mantinieks savu muižu iedzīvotājus un [[dzimtbūšana|dzimtcilvēkus]] intensīvi sāka pievērst katoļticībai. 1625. gadā uzceltā [[Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca|Alšvangas baznīca]] tika atdota katoļiem, luterāņu mācītāji tika padzīti, uz Alšvangu palīgā tika uzaicināti [[jezuīti]]. Katoļticībai tika pievērsti iedzīvotāji visās fon Šverinam tajā laikā piederošajās muižās: [[Alšvanga|Alšvangā]] ''(Aliswanges)'', [[Adze|Adzē]] ''(Adze)'', [[Basu muiža|Basos]] ''(Bassen)'', Deksnē ''(Dexen)'', [[Gudenieki|Gudeniekos]] ''(Gudden)'', [[Grāveri (Alsungas novads)|Grāveros]] ''(Grawen)'', Dūrē ''(Duhren)'' un [[Jūrkalne|Jūrkalnē]] ''(Feliksberg)'', bet vēlāk arī [[Reģi|Reģu]] ''(Rese)'', [[Basi|Biržu]] ''(Byrszen)'' un [[Almāle]]s ''(Almalen)'' muižās, kas 17. gadsimtā Šveriniem vēl nepiederēja. Citi muižnieki sākotnēji pret Šverina darbibu izturējušies iecietīgi, bet pēc mācītāju izraidīšanas strīds nonāca līdz [[Polijas karalis|Polijas]]-[[Lietuvas valsts vadītāji|Lietuvas]] karalim [[Vladislavs IV|Vladislavam IV]], kas gan Alšvangas, gan Feliksbergas baznīcas apstiprināja katoļiem. Naids starp Šveriniem un citiem muižniekiem luterāņiem kļuva tik liels, ka 1637. gada maijā apkārtējo muižu īpašnieki Johanu izvilināja uz Reģu pili, kur tam tika iedota inde. Johans mira pa ceļam uz Alšvangu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.suitunovads.lv/lv/celjotajiem/ciemos_pie_suitiem/ |title=Ciemos pie suitiem |access-date={{dat|2013|03|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210125013128/https://www.suitunovads.lv/lv/celjotajiem/ciemos_pie_suitiem/ }}</ref> Apkārtējo luterāņu attieksme pret alšvangiešiem bija diezgan neiecietīga, un tās īpašnieka ļaudis tika saukti par „Šverina svītu”. Ar laiku šis apzīmējums tika attiecināts arī uz dzimtļaudīm un pakāpeniski kļuva par pašnosaukumu „suiti”. Arī vēlākos laikos, pašizolējoties no apkārtējiem luterāņu apvidiem, suitu apdzīvotajos pagastos tika saglabāts ļoti savdabīgs dzīvesveids ar savu unikālu kultūrvidi un identitāti. 19. gadsimta beigās notika [[Kurzeme]]s pašvaldību reforma, kuras gaitā [[Alsungas draudzes novads|Alšvangas draudzes novada]] muižu pagastus (Alšvangas, Fēliksbergas, Grāveru, Blintenes, Gudenieku, Jaunās muižas, Basu, Biržu, Almāles, Adzu, Reģu, Labraga un Stirnu muižas, kā arī Alšvangas pastorātu) apvienoja un izveidoja četrus: [[Alšvangas pagasts|Alšvangas]], [[Basu pagasts|Basu]], [[Pilsberģes pagasts|Pilsberģes]] un [[Gudenieku pagasts|Gudenieku]] pagastus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.suitunovads.lv/lv/suitu_novada_veidosana/ |title=Suitu novada veidošana |access-date={{dat|2013|03|17||bez}} |archive-date={{dat|2013|01|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130117200700/http://www.suitunovads.lv/lv/suitu_novada_veidosana/ }}</ref> Mūsdienās suitu apdzīvotā teritorija ietver Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku pagastus. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.suitunovads.lv/lv/ Suitu novads] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150218182718/http://www.suitunovads.lv/lv/vesture/senie_vardi/ Senie suiti vārdi] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150218233203/http://www.suitunovads.lv/lv/vesture/senie_uzvardi/ Senie suiti uzvārdi] {{lv ikona}} * Dace Ezera. [http://nra.lv/maja/152738-tur-svetu-suitu-godu.htm „Tur svētu suitu godu”] {{lv ikona}}. [[Neatkarīgā Rīta Avīze]]. 2015. gada 13. oktobris. Skatīts: 2015. gada 13. oktobrī. {{tauta-aizmetnis}} {{Latvijas kultūras kanons}} [[Kategorija:Suiti]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] [[Kategorija:Cilvēces nemateriālās kultūras mantojums]] [[Kategorija:Kurzeme]] 4om7cb6bd6subu1ssluswpsdxn9v6jk 0 225002 4484458 4135782 2026-06-20T05:41:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484458 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Tree Sparrow Japan Flip.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | dzimta = Passeridae | dzimta_lv = Zvirbuļu dzimta | ģints = Passer | ģints_lv = Zvirbuļi | suga = Passer montanus | suga_lv = Lauku zvirbulis | binomial = Passer montanus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē | sinonīmi = *''Fringilla montana'' ''(Linnaeus 1758)'' *''Loxia scandens'' ''(Hermann 1783)'' *''Passer arboreus'' ''(Foster 1817)'' | izplatība = [[Attēls:Passermontanusmap.png|center||240px]]<br />Lauku zvirbuļa [[Āfrika]]s — [[Eirāzija]]s izplatības areāls<br /> {{legend|yellow|<small>Sastopams ligzdošanas sezonā</small>}} {{legend|cyan|<small>Sastopams ziemošanas sezonā</small>}} {{legend|#009900|<small>Sastopams visu gadu kā nometnieks</small>}} }} '''Lauku zvirbulis''' (''Passer montanus'') ir mazs, brūnganpelēks [[zvirbuļu dzimta]]s (''Passeridae'') [[putns]], kas sastopams [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Izdala 9 pasugas, kas savā starpā atšķiras pavisam nedaudz.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/weavers/ World Bird List: Old World sparrows, snowfinches & weavers, 2020]</ref><ref name=cle>Clement, Peter; Harris, Alan; Davis, John (1993). Finches and Sparrows: an Identification Guide. Christopher Helm. {{ISBN|0-7136-8017-2}}.</ref> Tā kā lauku zvirbulim ir ļoti liels izplatības areāls, tad kopumā sugai izmiršana nedraud, bet ir novērota [[Rietumeiropa]]s populāciju samazināšanās, sakarā ar dažādu herbicīdu izmantošanu intensīvajā [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] un ziemošanas vietu — [[labība]]s rugāju platību samazinājumu.<ref name=iuc>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/106008385/0 |title=IUCN: Passer montanus |access-date={{dat|2013|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130530215320/http://www.iucnredlist.org/details/106008385/0 }}</ref> Āzijas austrumos un Austrālijā lauku zvirbuli bieži uzskata par kaitīgu putnu, lai gan tas ir ļoti populārs austrumu mākslas tēls. == Izplatība == [[Attēls:5 birds.jpg|thumb|left|220px|[[Eiropa|Eiropā]] lauku zvirbulis pamatā mājo lauku kultūrainavā]] Lauku zvirbuļa dabīgais izplatības areāls aptver [[Eirāzija]]s [[mērenā josla|mēreno joslu]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāziju]]. Tas nav sastopams tikai pašos Eirāzijas ziemeļos un plašos meža masīvos.<ref name=orn>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pasmon.htm |title=Lauku zvirbulis Passer montanus |access-date={{dat|2013|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130424023450/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pasmon.htm |archivedate={{dat|2013|04|24||bez}} }}</ref> Lai gan lielākā daļa populācijas ziemo ligzdošanas teritorijā, tomēr aukstākajos reģionos dzīvojošie lauku zvirbuļi ir migrējoši. Tas sastopams nelielā teritorijā arī [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], Eiropā dzīvojošie lauku zvirbuļi mēdz ieklīst [[Maroka|Marokā]], [[Tunisija|Tunisijā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Alžīrija|Alžīrijā]], [[Turcija|Turcijā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] [[Vidusjūra]]s krastā.<ref name=iuc/> Tas ir introducēts [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. [[Āzija|Āzijā]] lauku zvirbulis lielāko tiesu sastopams apdzīvoto vietu tuvumā, mazākās un lielākās [[pilsēta|pilsētās]], bet Eiropā tas galvenokārt mājo atklātās lauku ainavās, skrajos [[mežs|mežos]] un viensētu tuvumā, pilsētas vidi atstājot savam lielākajam radiniekam — [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]]. == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] lauku zvirbulis ir parasts ligzdotājs un nometnieks. Tas pamatā mājo lauku apvidū, dārzos un viensētu tuvumā. Latvijā sastopama lauku zvirbuļa nominālpasuga — ''Passer montanus montanus''.<ref name=orn/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Tree-Sparrow-2009-16-02.jpg|thumb|left|220px|Lauku zvirbuli no mājas zvirbuļa var atšķirt pēc melnā punkta uz baltā vaiga]] Lauku zvirbulis ir neliels [[dziedātājputns]]. Tā ķermeņa garums ir 14 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 21 cm, svars 24 [[grams|g]].<ref>[http://blx1.bto.org/birdfacts/results/bob15980.htm Bird Facts: Tree Sparrow Passer montanus (Linnaeus, 1758)]</ref> Lauku zvirbulis ārēji ir ļoti līdzīgs [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]] (''Passer domesticus'') un līdz [[1713]]. gadam uzskatīja, ka tā ir viena suga.<ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/tree-sparrow/passer-montanus/ |title=ARKive: Tree sparrow (Passer montanus) |access-date={{dat|2013|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130726124005/http://www.arkive.org/tree-sparrow/passer-montanus/ |archivedate={{dat|2013|07|26||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130726124005/http://www.arkive.org/tree-sparrow/passer-montanus/ |date={{dat|2013|07|26||bez}} }}</ref> To apspalvojums ir pelēkbrūns ar tumšāku, brūni-melni raibumotu muguru un spārniem, [[kastaņa|kastaņkrāsas]] [[galva|galvu]] un [[aste|asti]], bet gaiši pelēku vēderu un krūtīm. Uz spārniem ir divas šauras, baltas šķērssvītras. Tā apkakle un vaigi ir balti, bet uz tiem labi saskatāms [[melns]], neliels punkts, pateicoties kuram sugu ir viegli atpazīt. Melns ir arī [[zods]], pakakle un līnija no acīm līdz knābim. [[Kājas]] ir gaiši brūnas, bet masīvais konusveida [[knābis]] [[svins|svina]] pelēks, ziemā kļūstot gandrīz melnam.<ref name=cle/> Abi dzimumi izskatās vienādi, kā arī jaunie putni izskatās līdzīgi pieaugušajiem, lai gan [[krāsa]]s ir mazāk košas.<ref>Mullarney, Killian; Svensson, Lars; Zetterstrom, Dan; Grant, Peter (1999). Collins Bird Guide. London: HarperCollins. {{ISBN|0-00-219728-6}}.</ref> Rudenī pirms ziemas lauku zvirbuļi maina apspalvojumu, un tiem pieaug ķermeņa masa, lai gan samazinās uzkrāto [[tauki|tauku]] daudzums. Masas pieaugums veidojas tādēļ, ka pieaug [[asinis|asiņu]] un ūdens daudzums ķermenī, lai veicinātu straujāku spalvu ataugšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zoologi.su.se/research/anti-predator/LindEtAl2004OrnFenn.pdf |title=Compensatory bodily changes during moult in Tree Sparrows Passer montanus in Italy |access-date={{dat|2017|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151107052833/http://www.zoologi.su.se/research/anti-predator/LindEtAl2004OrnFenn.pdf |archivedate={{dat|2015|11|07||bez}} }}</ref> Lai arī lauku zvirbulis ir dziedātājputns, tas neizceļas ar izkoptu dziedāšanu. Tas pamatā tikai čivina, čirkst un čiepst. == Barošanās == Lauku zvirbulis ir [[visēdājs]]: galvenokārt barojas ar dažādu [[augi|augu]] [[sēkla|sēklām]], pumpuriem, dzinumiem, [[oga|ogām]] un [[zieds|ziediem]], barojas arī ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, piemēram, [[sienāži]]em, [[vaboles|vabolēm]] un [[zirnekļi]]em. Mazuļus pirmo nedēļu lauku zvirbulis baro tikai ar bezmugurkaulniekiem.<ref name=ark/> Ārpus ligzdošanas sezonas lauku zvirbuļi ir draudzīgi un mēdz veidot palielus barus. Tos var bieži novērot arī jauktā barā kopā ar mājas zvirbuļiem.<ref name=bird>{{Tīmekļa atsauce |url=http://birding.about.com/od/birdprofiles/p/eurasiantreesparrow.htm |title=Birding: Eurasian Tree Sparrow |access-date={{dat|2013|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130515185420/http://birding.about.com/od/birdprofiles/p/eurasiantreesparrow.htm }}</ref> == Ligzdošana == [[Attēls:Passer montanus montanus MHNT.ZOO.2010.11.209.jpg|thumb|180px|Lauku zvirbuļa olas]] Vairošanās sezona lauku zvirbulim ir no [[aprīlis|aprīļa]] vidus līdz [[augusts|augusta]] sākumam. Reizēm tie veido ligzdošanas kolonijas. Lauku zvirbulis nav tik agresīvs kā mājas zvirbulis un retāk sastrīdas par ligzdošanas vietām. Valda uzskats, ka lauku zvirbulis veido monogāmu pāri uz mūžu.<ref name=bird/> Ligzdo [[koks|koku]] dobumos, biezos [[krūmi|krūmos]], vārnu, žagatu ligzdās, būrīšos, ēku sienu spraugās, pajumtēs, pat [[baltais stārķis|balto stārķu]] [[ligzda|ligzdu]] pamatos. Ligzda tiek būvēta no sausas [[zālaugi|zāles]] un izklāta ar putnu [[spalva|spalvām]]. Vienas sezonas laikā ir 2—3 perējumi. Dējumā ir 2—7 [[ola]]s, kuras perē abi vecāki, lai gan perē galvenokārt [[mātīte]]. Inkubācijas periods ilgst 13—14 dienas.<ref name=bird/> Mazuļi ir ligzdguļi un izšķiļas nevarīgi un bez spalvām. Pieauguša putna spalvas tiem izaug 15—20 dienu vecumā.<ref name=ark/> Par mazajiem putnēniem rūpējas abi vecāki. Pirmajās dienās mātīte uzkavējas ligzdā, lai aprūpētu mazuļus.<ref name=bird/> Tā galvenais ienaidnieks ir [[zvirbuļvanags]]. == Sistemātika == Lauku zvirbulim ir 9 pasugas:<ref name=world/> *''Passer montanus montanus'' — nominālpasuga, sastopams [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija]]s ziemeļos un centrālajā daļā, līdz [[Sibīrija]]s un [[Mongolija]]s ziemeļaustrumiem; *''Passer montanus dilutus'' — sastopams [[Kazahstāna]]s dienvidos un [[Irāna]]s austrumos līdz [[Ķīna]]s ziemeļrietumiem un Mongolijas dienvidiem; *''Passer montanus dybowskii'' — sastopams Sibīrijas dienvidaustrumos, Ķīnas ziemeļaustrumos un [[Korejas pussala|Korejas]] ziemeļos; *''Passer montanus hepaticus'' — sastopams [[Indija]]s ziemeļaustrumos ([[Arunāčala Pradēša]]s štatā), [[Tibeta]]s dienvidaustrumos un [[Mjanma]]s ziemeļrietumos; *''Passer montanus kansuensis'' — sastopams Ķīnas centrālās daļas ziemeļos; *''Passer montanus malaccensis'' — sastopams no [[Nepāla]]s rietumiem līdz [[Butāna]]i, Indijas ziemeļaustrumiem ([[Asama]]s šatatam), Ķīnas dienvidiem, [[Dienvidaustrumāzija]]i, [[Sumatra]]i, [[Java (sala)|Javai]] un [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidiem; *''Passer montanus saturatus'' — sastopams [[Sahalīna|Sahalīnā]], [[Kuriļu salas|Kuriļu salās]], [[Japāna|Japānā]], Ķīnas austrumos, [[Taivāna (sala)|Taivānā]] un Filipīnu ziemeļos; *''Passer montanus tibetanus'' — sastopams Tibetā un Ķīnas centrālajā daļā; *''Passer montanus transcaucasicus'' — sastopams no [[Turcija]]s austrumiem un [[Kaukāzs|Kaukāza]] līdz Irānai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.redzet.lv/?code=D-071-11 Foto enciklopēdija: Lauku zvirbulis (Passer montanus)] * [http://www.latvijasdaba.lv/putni/passer-montanus-l/ Latvijas daba: Lauku zvirbulis] * [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v159 Putni: Zvirbuļveidīgie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v159 |date={{dat|2012|12|03||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20130410211252/http://gatisvil.wordpress.com/2012/10/12/passer-montanus/ Lauka zvirbulis. Passer montanus. Tree sparrow] * [http://www.naturephoto-cz.com/lauku-zvirbulis-picture_lv-2473.html Lauku zvirbulis] (foto) * [http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=8385 Bird Life: http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=8385] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131104143147/http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=8385 |date={{dat|2013|11|04||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20190329200129/http://www.planetofbirds.com/tree-sparrow-passer-montanus Planet of Birds: Tree Sparrow (Passer montanus)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zvirbuļi]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] [[Kategorija:Austrālijas putni]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]] mhex0p294il1bm91fmtnvanu3unxihp 0 225325 4484521 4067483 2026-06-20T11:30:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484521 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2013. gada augustā,}} {{Ieroča infokaste |attēls = [[File:MAS-38.jpg|270px|MAS-38]] |paraksts = MAS-38 |nosaukums = MAS-38 |valsts = {{flag|Francija}} |tips = [[Mašīnpistole]] |konstruktors = |konstruktori = |ražotājs = |ražošanā = [[1939]].—[[1946]]. |bruņojumā = [[Francija]]<br>[[Nacistiskā Vācija]]<br>[[Vjetnama]] |patronu_tips = [[7.65x20mm Longue]] <br>[[7.65×17mm Browning SR]] |darbības_princips = |šaušanas_ātrums = 600-700 šāviņi/min |sākuma_ātrums = 350 m/s |attālums = 200m |masa = 2.87 kg bez [[magazīna]]<br>3.56 kg ar [[magazīna|magazīnu]] |garums = 62.3 cm |stobrs = 22.4 cm |pārlādes_sistēma = Kārbveida [[magazīna]] |patronas_aptverē = 32 patronas |tēmēklis = |versijas = |daudzums = }} '''MAS-38''' ''('''M'''anufacture d''''A'''rmes de '''S'''aint-Étienne)'' bija franču [[mašīnpistole]], kas izstrādāta pirms [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]]. Tā tika lietota franču un vācu spēkos. MAS-38 attīstījusies mazā ieroču attīstības programmā no 1918. Līdz 1922. gadam kā ''Service Technique de l'Armement'' (Tehniskais dienesta bruņojums) aprīkojums. Mašīnpistole ir viegla pusautomātiska šautene, kas tika ražota, lai aizstātu visus eksistējošos kājnieku ieročus. Sakarā ar budžeta ierobežojumu un [[Mažino līnija]]s būvēšanu kājnieku vienībās šos ieročus sāka izmantot ar kavēšanos. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20230429152303/https://www.iwm.org.uk/collections/item/object/30033490 French SE MAS 1935 submachine-gun] (catalog no. FIR 6058) at [[Imperial War Museums]] * [https://ghostarchive.org/varchive/xOX21MhEIXo The French MAS-38 Submachine Gun] {{Sstub}} [[Kategorija:Mašīnpistoles]] br7seae1w7vso7yx96x17firf6wqu1n 0 232461 4484414 4358399 2026-06-20T01:30:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484414 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Latvijas Hokeja federācija |bgcolor = <!-- header background color --> |fgcolor = <!-- header text color --> |image = Latvijas Hokeja federācijas logo.png |image_border = |size = 100 |alt = <!-- alt text; see [[WP:ALT]] --> |caption = |map = <!-- optional --> |msize = <!-- map size, optional, default 200px --> |malt = <!-- map alt text --> |mcaption = <!-- optional --> |abbreviation = LHF |motto = |formation = {{dat|1991}} |extinction = |type = Sporta federācija |status = Biedrība |purpose = <!-- focus as e.g. humanitarian, peacekeeping, etc --> |headquarters = [[Augšiela (Rīga)|Augšiela 1]], [[Rīga]], [[Latvija]] |location = |coords = <!-- Coordinates of location using a coordinates template --> |region_served = Latvija |membership = |language = <!-- official languages --> |leader_title = Prezidents |leader_name = {{flaga|Latvija}} [[Aigars Kalvītis]] |main_organ = |parent_organization = [[Starptautiskā Hokeja federācija|IIHF]] |affiliations = [[Latvijas Olimpiskā komiteja]] |num_staff = |num_volunteers = |budget = |website = {{URL|http://www.lhf.lv}} |remarks = |}} [[Attēls:Latvia Team Logo.gif|250px|thumb|right|Latvijas Hokeja federācijas logo līdz 2017. gadam.]] '''Latvijas Hokeja federācija''' ('''LHF''') ir galvenā par [[hokejs|hokeju]] atbildīgā organizācija [[Latvija|Latvijā]]. Tā organizē [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātu hokejā]] vīriešiem un sievietēm, kā arī to pārstāv nacionālā [[Latvijas hokeja izlase|vīriešu]] un [[Latvijas sieviešu hokeja izlase|sieviešu izlase]]. Tās galvenā mītne atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Federācija tika dibināta 1991. gadā. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] hokeju pārraudzīja [[Latvijas Ziemas sporta savienība]], kura [[IIHF]] tika uzņemta {{dat|1931|2|22||bez}}.<ref name="iihf">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iihf.com/iihf-home/countries/latvia.html|title=IIHF profils|publisher=IIHF|accessdate={{dat|2013|9|7||bez}}|archiveurl=https://archive.today/20120525065939/http://www.iihf.com/iihf-home/countries/latvia.html|archivedate={{dat|2012|05|25||bez}}}}</ref> Kopš 2016. gada LHF vadītājs ir [[Aigars Kalvītis]].<ref>{{ziņu atsauce|title=Lipmana ēra beigusies; par Hokeja federācijas prezidentu kļūst Kalvītis|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/hokejs/sports/video-lipmana-era-beigusies-par-hokeja-federacijas-prezidentu-klust-kalvitis.a204380/|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|work=[[lsm.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2016|10|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161009135640/http://www.lsm.lv/lv/raksts/hokejs/sports/video-lipmana-era-beigusies-par-hokeja-federacijas-prezidentu-klust-kalvitis.a204380/|archivedate={{dat|2016|10|09||bez}}}}</ref> == Prezidenti == * [[Vilnis Burtnieks]] (1992—1994) * [[Kirovs Lipmans]] (1994—1995) * [[Uģis Magonis]] (1995—1998) * [[Kirovs Lipmans]] (1998—2016) * [[Aigars Kalvītis]] (2016—pašlaik) == Skatīt arī == * [["Dinamo" Rīga|Dinamo Rīga]] * [[Latvijas Dzelzceļa kauss]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.lhf.lv/}} * [https://web.archive.org/web/20171212084146/http://www.iihf.com/iihf-home/countries/latvia.html IIHF profils] {{en ikona}} {{hokejs-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Hokejs Latvijā|Federacija]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Hokeja organizācijas]] ozyho48o0uas7txlvhuwcajpzweuy64 0 236566 4484395 4476422 2026-06-19T22:59:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484395 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kārlis Tenters | vārds_orig = | attēls = Karlis Tenters.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1899 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Naukšēnu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1943 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 5 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Krasnojarskas novads|Noriļska|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Jēkabs Tenters | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Emma Oškalns <small>(1903—1940)</small> | bērni = Uldis <small>(1933—?)</small><br />Andris <small>(1937—?)</small> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Majors.gif|55px]]<br />[[pulkvežleitnants|pulkvedis-leitnants]] | dienesta_laiks = | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br /> {{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]], [[gaisa spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krievijas pilsoņu karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]] | izglītība = [[Latvijas Kara skola|Kara skola]], [[Latvijas Aviācijas skola|Aviācijas skola]], [[Latvijas Augstākā kara skola|Augstākā kara skola]] | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] u.c. | cits_darbs = publicists, lidotājs, kara inženieris }} }} '''Kārlis Tenters''' (1899—1943) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[pulkvedis-leitnants]] (1939), aviators un ķīmiskais un kara inženieris.<ref name="bg">{{Tīmekļa atsauce|url= http://biographien.lv/T_virsnieki.html|title= Virsnieki_T |accessdate= {{dat|2013|11|05|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}</ref> == Dzīvesgājums == === Bērnība un jaunība === Dzimis 1899. gada 9. maijā [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagasta]] "Bollēs" lauksaimnieka Jēkaba Tentera ģimenē. Beidzis ģimnāziju. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]], vēlāk iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], dienēja kādā pulkā [[Rūjiena]]s apkaimē.{{Nepieciešama atsauce}} Pēc [[Operācija "Dūres sitiens"|Vācijas ofensīvas]] 1918. gadā atkāpās uz [[Krievija]]s iekšzemi, kur pieslējās [[Baltā kustība|Baltās kustība]]s spēkiem, rudenī iestājās [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaka]] [[Sibīrijas armija]]s 12. kājnieku pulkā. 1919. gada 5. maijā Tenters pārgāja jaunformētajā [[Imantas pulks|Imantas pulkā]], 1920. gada 20. februārī nonāca [[Troickas bataljons|Troickas bataljonā]], tā sastāvā viņš ar kuģi mēroja ceļu no [[Vladivostoka]]s uz Latviju.<ref name="bg" /> === Latvijas Bruņotajos spēkos === Pēc atgriešanās Latvijā Tenters iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]]. 1920. gada 15. oktobrī iestājās [[Latvijas Kara skola|Kara skolas]] inženieru nodaļā, ko pabeidza 1922. gada 31. augustā [[Leitnants|leitnanta]] dienesta pakāpē. 30. septembrī uzsāka dienestu Elektrotehniskā diviziona Telefona telegrāfu rotā kā jaunākais virsnieks. No 1923. gada 8. maija bija diviziona saimniecības daļas priekšnieks, no 1924. gada 29. janvāra vadīja Radiorotas [[Zemgales divīzija]]s radiostaciju kā virsnieks-elektrotehniķis. 1925. gada 17. novembrī Tenters tika paaugstināts par [[Virsleitnants|virsleitnantu]].<ref name="bg" /> 1926. gadā iestājās [[Latvijas Aviācijas skola|Aviācijas skolā]], 1928. gada 31. jūlijā Tenters beidza skolas Novērotāju lidotāju nodaļu, ieguva lidotāja-novērotāja kvalifikāciju. 21. augustā tika nosūtīts uz [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas Aviācijas pulku]] kā izlūku eskadriļas radiostacijas priekšnieks, 28. oktobrī tika iecelts par pulka sakaru priekšnieku.<ref name="bg" /> 1930. gadā iestājās Kara politehniskajos kursos, kas vēlāk tika iekļauti [[Latvijas Augstākā kara skola|Augstākajā kara skolā]]. 1931. gada 27. maijā Tenters ar virsniekvietnieku Arturu Kregeri devās lidojumā uz [[Daugavpils|Daugavpili]] ar lidaparātu ''de Havilland DH 9A'' Nr. 65 no 7. eskadriļas lidlauka [[Krustpils|Krustpilī]]. Lidojuma laikā pārstāja darboties dzinējs un viņi bija spiesti veikt [[Avārijas nosēšanās|avārijas nosēšanos]] uz lauka netālu no [[Koknese]]s. Cietušo nebija, taču lidaparātam tika nolauzts propellers un to nācās aizvilkt remontā.<ref>Pēdējā brīdī, 1931. gada 29. maij. (Nr. 116),2. lpp</ref> 1931. gada 10. augustā Tenteru iecēla par [[Vads (armija)|vada]] komandieri. 1933. gada 17. novembrī viņu paaugstināja par kapteini-leitnantu. 1936. gada 5. maijā Tenters kļuva par Aviācijas kursu III nodaļas sakaru priekšnieku un 14. maijā tika paaugstināts par [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]]. 9. oktobrī viņu apbalvoja ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķiru. 1937. gada 13. janvārī viņš absolvēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] inženiera ķīmiķa specialitātē, bet 8. martā pabeidza Augstākās kara skolas Speciālo nodaļu intendantūrā ar kara inženiera kvalifikāciju. 1937. gada 12. februārī viņš tika pārcelts uz Armijas štābu.<ref name="bg" /> 1939. gada 3. jūlijā Tenters tika paaugstināts [[Pulkvežleitnants|pulkveža-leitnanta]] dienesta pakāpē un 16. jūlijā tika iecelts par Armijas štāba Kara saimniecības daļas 2. nodaļas vecāko inženieri. Sakarā ar šo paaugstinājumu viņu audiencē pieņēma [[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|kara ministrs]] [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]].<ref>Latvijas Kareivis, 1939. gada 19. jūl. (Nr. 159), 1. lpp</ref> 1940. gada aprīlī viņš tika piekomandēts [[Tirdzniecības un rūpniecības ministrija|Tirdzniecības un rūpniecības ministrijai]]. === Publiskā darbība === Paralēli dienesta gaitām Tenters nodarbojās ar publicistiku gan pārtikas ķīmijas, gan aviācijas jomā, darbojās arī Latvijas Kadetu Apvienībā. Tenters bija arī aktīvs Latvijas [[Atturība|atturībnieku]] kustības biedrs, viņš sniedza lekcijas par atturības tēmu arī armijas daļās, bet 1930. gadā 29. martā viņš piedalījās Latvijas pretalkohola biedrības konferencē un bija viens no Pretkrogu līgas dibinātājiem.<ref>Jaunā Balss, 1930. gada 12. apr. (Nr. 4) 6. lpp</ref> Dienējot Daugavpilī, iesaistījās Latvijas pretalkohola biedrības Daugavpils nodaļas pagaidu valdes darbā. Pēc viņa iniciatīvas 1924. gada martā [[Daugavpils skolotāju institūts|Daugavpils skolotāju institūtā]] tika dibināts atturībnieku "Cerību pulciņš".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/776|title=Kārlis Tenters|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-05-31|archive-date=2024-12-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20241204115308/https://latgalesdati.du.lv/persona/776}}</ref> === Pēc Latvijas okupācijas === Tenters tika hospitalizēts 1940. gada 13. jūnijā, tāpēc sagaidīja [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] slimnīcas palātā. Septembrī viņš līdz ar visu [[Latvijas bruņotie spēki|Latvijas armijas]] štābu nonāca [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālā korpusa]] rindās kā saimniecības daļas priekšnieks. 1941. gada jūnijā Tenters ieradās uz mācībām [[Litene|Litenē]], kur 14. jūnijā 09:00 Litenes nometni, kurā atradās štābs, ielenca rota sarkanarmiešu ar divu tanku atbalstu. Kad štāba virsnieki bija sapulcējušies zālē uz pusdienām, sarkanarmijas poļitruks pulkvedis Vesjolkins aizslēdza telpas durvis un uzsāka klātesošo virsnieku pratināšanu, lai pārbaudītu lojalitāti padomju varai — Tenteru līdz ar septiņiem citiem virsniekiem apcietināja un 18. jūnijā nosūtīja uz [[Gulbene|Gulbeni]], pēc tam tālāk preču vagonos uz [[Gulags|koncentrācijas nometnēm]] [[Padomju Savienība|PSRS]] ziemeļos.<ref>Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1970, 1.sējums, 218. lpp</ref> Miris 1943. gada 5. janvārī [[Noriļska|Noriļskā]].<ref name="bg" /> == Apbalvojumi == * Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme (1923), * [[Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa]] (1929), * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], V šķira (1936). == Publikācijas == *Miltu mitrums un tā noteikšana žāvējot 130° C temperatūrā (Latvijas Universitātes raksti: 1939) *Kviešu maizes mīklas rūgšanas intensitātes atkarība no miltu diastatiskās spējas (Latvijas Universitātes raksti: 1937) *Daži novērojumi kareivju ēdināšana ([[Militārais apskats (laikraksts)|Militārais apskats]]: 1937) *Maizes cepuma svārstību iemeslu (Militārais apskats: 1937) *Aviācijas svētki ([[Latvis (laikraksts)|Latvis]]: 1929) *Aviācijas nozīme miera un kara laikā (Latgales ziņas: 1929) == Literatūra == * Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca. (Sast. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ē. Jēkabsons]], [[Valters Ščerbinskis|V. Ščerbinskis]]); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga: 1998. – 462.-463. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tenters, Kārlis}} [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas lidotāji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] mse73sfm773fvq8zc6bi1p7reh9tjg1 0 240476 4484423 4479438 2026-06-20T03:06:32Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4484423 wikitext text/x-wiki __NOTOC__ Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ventspils|Ventspilī]]. {{monument-title-wikidata|104036}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566193 } . VALUES ?currNovads { wd:Q104036 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section= |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55451296 | label = ''[[:d:Q55451296|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Annas iela 13 | lat = 57.3959459 | long = 21.5669439 | p625 = {{Coord|57.395946|21.566944|display=inline}} | image = Durvis%20Annas13-1.jpg | vaid = 4554 | year = 18.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451301|Rātsnams]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451298 | label = ''[[:d:Q55451298|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Annas iela 13 | lat = 57.3959459 | long = 21.5669439 | p625 = {{Coord|57.395946|21.566944|display=inline}} | image = Krasns%20Annas13-1.jpg | commonscat = Tiled stove at Annas iela 13, Ventspils | vaid = 4555 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451301|Rātsnams]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451301 | label = ''[[:d:Q55451301|Rātsnams]]'' | name = Rātsnams | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Annas iela 13 | lat = 57.39594 | long = 21.56695 | p625 = {{Coord|57.39594|21.56695|display=inline}} | image = VentspilsAnnas13.jpg | commonscat = Annas iela 13 (Ventspils) | vaid = 6926 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451310 | label = ''[[:d:Q55451310|Ventspils Loču tornis]]'' | name = Ventspils Loču tornis | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Dienvidu mols 5 | lat = 57.39559 | long = 21.53645 | p625 = {{Coord|57.39559|21.53645|display=inline}} | image = Lo%C4%8Du%20tornis.JPG | vaid = 8883 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q7920360 | label = [[Ventspils (stacija)|Ventspils]] | name = Ventspils | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Dzelzceļnieku iela 1; Depo iela 11A | lat = 57.393605483317 | long = 21.597455089653 | p625 = {{Coord|57.393605|21.597455|display=inline}} | image = Ventspils%20stacija%2022.jpg | commonscat = Ventspils railway station | vaid = 8895 | wikipediauri = Ventspils_(stacija) | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451302 | label = ''[[:d:Q55451302|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Dārzu iela 2 | lat = 57.39739 | long = 21.56998 | p625 = {{Coord|57.39739|21.56998|display=inline}} | vaid = 4557 | year = 19.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451305 | label = ''[[:d:Q55451305|Krāsnis (3)]]'' | name = Krāsnis (3) | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Dārzu iela 2 | lat = 57.3973871 | long = 21.5699166 | p625 = {{Coord|57.397387|21.569917|display=inline}} | vaid = 4558 | year = 19.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q7920355 | label = [[Ventspils viduslaiku pils]] | name = Ventspils viduslaiku pils | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Jāņa iela 17 | lat = 57.396124 | long = 21.558609 | p625 = {{Coord|57.396124|21.558609|display=inline}} | image = Ventspilis.%20Livonijos%20ordino%20pilis%2C%201290%20m.%202006-09-22.jpg | commonscat = Ventspils Castle | vaid = 6927 | wikipediauri = Ventspils_viduslaiku_pils | year = 13. gs. 1. p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451311 | label = ''[[:d:Q55451311|Ventspils viduslaiku pils]]'' | name = Ventspils viduslaiku pils | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Jāņa iela 17 | lat = 57.3961546 | long = 21.5586964 | p625 = {{Coord|57.396155|21.558696|display=inline}} | vaid = 2517 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451314 | label = ''[[:d:Q55451314|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Jāņa iela 17 | lat = 57.3961546 | long = 21.5586964 | p625 = {{Coord|57.396155|21.558696|display=inline}} | vaid = 6931 | year = 18. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451317 | label = ''[[:d:Q55451317|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Jūras iela 32/34 | locality = Ventspils katoļu baznīcā | lat = 57.39238 | long = 21.55557 | p625 = {{Coord|57.39238|21.55557|display=inline}} | vaid = 4559 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451327 | label = ''[[:d:Q55451327|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Katrīnas iela 5 | lat = 57.3962 | long = 21.56933 | p625 = {{Coord|57.3962|21.56933|display=inline}} | image = Katrinas%20iela%205-1.jpg | commonscat = Exterior doors at Katrīnas iela 5, Ventspils | vaid = 4564 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q28966901 | label = ''[[:d:Q28966901|Kuldīgas iela 1]]'' | name = Kuldīgas iela 1 | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Kuldīgas iela 1 | lat = 57.395 | long = 21.57194444 | p625 = {{Coord|57.395|21.571944|display=inline}} | image = Ventspils%20%C4%A3imn%C4%81zija.jpg | vaid = 8951 | year = 1911.– 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451345 | label = ''[[:d:Q55451345|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Kuldīgas iela 13 | lat = 57.39447 | long = 21.56667 | p625 = {{Coord|57.39447|21.56667|display=inline}} | image = VentspilsKuldigas13.jpg | vaid = 6929 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451349 | label = ''[[:d:Q55451349|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Kuldīgas iela 18 | locality = pagalmā | lat = 57.39497 | long = 21.56762 | p625 = {{Coord|57.39497|21.56762|display=inline}} | vaid = 2518 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451330 | label = ''[[:d:Q55451330|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Kuldīgas iela 2 | lat = 57.3955233 | long = 21.571122 | p625 = {{Coord|57.395523|21.571122|display=inline}} | image = Durvis%20Kuld%20iela%202-1.jpg | commonscat = Exterior doors at Kuldīgas iela 2, Ventspils | vaid = 4565 | year = 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451341|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451335 | label = ''[[:d:Q55451335|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Kuldīgas iela 2 | lat = 57.3955233 | long = 21.571122 | p625 = {{Coord|57.395523|21.571122|display=inline}} | vaid = 4566 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451341|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451339 | label = ''[[:d:Q55451339|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Kuldīgas iela 2 | lat = 57.3955233 | long = 21.571122 | p625 = {{Coord|57.395523|21.571122|display=inline}} | vaid = 4567 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451341|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451341 | label = ''[[:d:Q55451341|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Kuldīgas iela 2 | lat = 57.39551 | long = 21.57097 | p625 = {{Coord|57.39551|21.57097|display=inline}} | image = VentspilsKuldigas2.jpg | commonscat = Kuldīgas iela 2 (Ventspils) | vaid = 8788 | year = 18.gs.b., 19.gs. 70.g., 20.gs. I c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451320 | label = ''[[:d:Q55451320|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Kārļa iela 5 | lat = 57.39403 | long = 21.56377 | p625 = {{Coord|57.39403|21.56377|display=inline}} | image = Karla%20iela%205%20durvis-1.jpg | commonscat = Exterior doors at Kārļa iela 5, Ventspils | vaid = 4562 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451323 | label = ''[[:d:Q55451323|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Kārļa iela 9 | lat = 57.39427 | long = 21.56273 | p625 = {{Coord|57.39427|21.56273|display=inline}} | vaid = 4563 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451351 | label = ''[[:d:Q55451351|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Lielā iela 9 | lat = 57.3958074 | long = 21.5653608 | p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}} | image = Liel%C4%81%20iela%209%20durvis-2.jpg | commonscat = Exterior doors at Lielā iela 9, Ventspils | vaid = 4570 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451355 | label = ''[[:d:Q55451355|Durvju vērtnes (2)]]'' | name = Durvju vērtnes (2) | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Lielā iela 9 | lat = 57.3958074 | long = 21.5653608 | p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}} | vaid = 4571 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451357 | label = ''[[:d:Q55451357|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Lielā iela 9 | lat = 57.3958074 | long = 21.5653608 | p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}} | image = V%C4%ABt%C5%86k%C4%81pnes.JPG | commonscat = Stairs at Lielā iela 9, Ventspils | vaid = 4572 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451359 | label = ''[[:d:Q55451359|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Lielā iela 9 | lat = 57.3958074 | long = 21.5653608 | p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}} | vaid = 4573 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451362 | label = ''[[:d:Q55451362|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Lielā iela 9 | lat = 57.3958074 | long = 21.5653608 | p625 = {{Coord|57.395807|21.565361|display=inline}} | vaid = 4574 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451365 | label = ''[[:d:Q55451365|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Lielā iela 9 | lat = 57.39579 | long = 21.56531 | p625 = {{Coord|57.39579|21.56531|display=inline}} | image = Pag%C4%81tnes%20%C4%93na.JPG | commonscat = Lielā iela 9 (Ventspils) | vaid = 6930 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451368 | label = ''[[:d:Q55451368|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Pils iela 60 | lat = 57.39538 | long = 21.55732 | p625 = {{Coord|57.39538|21.55732|display=inline}} | image = VentspilsPils60.jpg | commonscat = Exterior doors at Pils iela 60, Ventspils | vaid = 4579 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451372 | label = ''[[:d:Q55451372|Ventspils baptistu baznīca]]'' | name = Ventspils baptistu baznīca | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Platā iela 13 | lat = 57.39374 | long = 21.55963 | p625 = {{Coord|57.39374|21.55963|display=inline}} | image = Ventspils%20baptistu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Baptist church in Ventspils | vaid = 8786 | year = 1895. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451376 | label = ''[[:d:Q55451376|Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]]'' | name = Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Plosta iela 10 | lat = 57.39845 | long = 21.57271 | p625 = {{Coord|57.39845|21.57271|display=inline}} | image = Pareiztic%20bazn-3.jpg | commonscat = Saint Nicholas Orthodox Church, Ventspils | vaid = 8811 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451379 | label = ''[[:d:Q55451379|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Plosta iela 6 | lat = 57.39847 | long = 21.57034 | p625 = {{Coord|57.39847|21.57034|display=inline}} | vaid = 4580 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451385 | label = ''[[:d:Q55451385|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Plosta iela 6 | lat = 57.3985001 | long = 21.5703091 | p625 = {{Coord|57.3985|21.570309|display=inline}} | vaid = 4581 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451387 | label = ''[[:d:Q55451387|Piejūras brīvdabas muzeja vēsturisko ēku komplekss]]'' | name = Piejūras brīvdabas muzeja vēsturisko ēku komplekss | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Riņķa iela 2 | lat = 57.386639826247 | long = 21.534132781146 | p625 = {{Coord|57.38664|21.534133|display=inline}} | image = V%C4%93sturiska%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Seaside Open Air Museum in Ventspils | vaid = 9103 | year = 18.gs.,19.gs.,20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451390 | label = ''[[:d:Q55451390|Tirdzniecības skola, tagad mācību iestāde]]'' | name = Tirdzniecības skola, tagad mācību iestāde | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Saules iela 15 | lat = 57.3925316 | long = 21.5604685 | p625 = {{Coord|57.392532|21.560468|display=inline}} | image = Saule%20iela%2015-1.jpg | vaid = 8953 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451393 | label = ''[[:d:Q55451393|Ventspils pamatskola, tagad mācību iestāde]]'' | name = Ventspils pamatskola, tagad mācību iestāde | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Saules iela 37 | lat = 57.3880605 | long = 21.5583692 | p625 = {{Coord|57.388061|21.558369|display=inline}} | image = Ventspils%20Centra%20s%C4%81kumskola.jpg | vaid = 8952 | year = 1925.–1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451396 | label = ''[[:d:Q55451396|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Sinagogas iela 6 | lat = 57.3945 | long = 21.55874 | p625 = {{Coord|57.3945|21.55874|display=inline}} | vaid = 4582 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451399 | label = ''[[:d:Q55451399|Durvju vērtnes]]'' | name = Durvju vērtnes | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Sinagogas iela 6 | lat = 57.3945234 | long = 21.5586954 | p625 = {{Coord|57.394523|21.558695|display=inline}} | vaid = 4583 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451402 | label = ''[[:d:Q55451402|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Sinagogas iela 6 | lat = 57.3945234 | long = 21.5586954 | p625 = {{Coord|57.394523|21.558695|display=inline}} | vaid = 4584 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451405 | label = ''[[:d:Q55451405|Logu komplekti (2)]]'' | name = Logu komplekti (2) | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Sofijas iela 8 | lat = 57.39552 | long = 21.56773 | p625 = {{Coord|57.39552|21.56773|display=inline}} | image = The%20corner%20of%20Baznicas%20iela%20and%20Sofijas%20iela%20Ventspils.jpg | vaid = 4585 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451418 | label = ''[[:d:Q55451418|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Tirgus iela 11 | lat = 57.3976643 | long = 21.5670518 | p625 = {{Coord|57.397664|21.567052|display=inline}} | image = VentspilTirgus11Durvis.jpg | vaid = 4556 | year = 18.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451422|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451422 | label = ''[[:d:Q55451422|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Tirgus iela 11 | lat = 57.39757 | long = 21.56707 | p625 = {{Coord|57.39757|21.56707|display=inline}} | image = Tirgus%20iela%2011-1.jpg | commonscat = Tirgus iela 11 (Ventspils) | vaid = 8750 | year = 17.gs. 2.p., 18.gs. b., 20.gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q19698025 | label = [[Ventspils Nikolaja luterāņu baznīca|Ventspils Svētā Nikolaja luteriskā baznīca]] | name = Ventspils Svētā Nikolaja luteriskā baznīca | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | extlink = http://www.piltenesiecirknis.lv/?s=1253718926&ln=lv | address = Tirgus iela 2 | lat = 57.396 | long = 21.5679 | p625 = {{Coord|57.396|21.5679|display=inline}} | image = Ventspils%20Nikolai%20kirik%202010.jpg | commonscat = Church of Saint Nicholas in Ventspils | vaid = 6933 | wikipediauri = Ventspils_Nikolaja_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1834. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451450 | label = ''[[:d:Q55451450|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Tirgus iela 2 | locality = Ventspils luterāņu baznīcā | lat = 57.3960331 | long = 21.5677426 | p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}} | image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris%202.jpg | commonscat = Altar of church of Saint Nicholas in Ventspils | vaid = 4587 | year = 1834.-1835. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451467 | label = ''[[:d:Q55451467|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Tirgus iela 2 | locality = Ventspils luterāņu baznīcā | lat = 57.3960331 | long = 21.5677426 | p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}} | image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | vaid = 4588 | year = 1834.-1835. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451472 | label = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Tirgus iela 2 | locality = Ventspils luterāņu baznīcā | lat = 57.3960331 | long = 21.5677426 | p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}} | image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%201.jpg | commonscat = Pipe organ of church of Saint Nicholas in Ventspils | vaid = 4589 | year = 1834.-1835. 1865. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ventspils Nikolaja luterāņu baznīca|Ventspils Svētā Nikolaja luteriskā baznīca]] | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451485 | label = ''[[:d:Q55451485|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Tirgus iela 2 | locality = Ventspils luterāņu baznīcā | lat = 57.3960331 | long = 21.5677426 | p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}} | image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20interjers%203.jpg | commonscat = Interior of church of Saint Nicholas in Ventspils | vaid = 4594 | year = 1834.-1835. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ventspils Nikolaja luterāņu baznīca|Ventspils Svētā Nikolaja luteriskā baznīca]] | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451499 | label = ''[[:d:Q55451499|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Tirgus iela 2 | locality = Ventspils luterāņu baznīcā | lat = 57.3960331 | long = 21.5677426 | p625 = {{Coord|57.396033|21.567743|display=inline}} | image = Ventspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20kancele.jpg | commonscat = Pulpit of church of Saint Nicholas in Ventspils | vaid = 4595 | year = 1834.-1835. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451472|Ērģeles]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451514 | label = ''[[:d:Q55451514|Dzīvojamā ēka ar noliktavu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar noliktavu | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Tirgus iela 5 | lat = 57.39677 | long = 21.56733 | p625 = {{Coord|57.39677|21.56733|display=inline}} | image = Ventspils%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2811%29.jpg | commonscat = Tirgus iela 5 (Ventspils) | vaid = 8806 | year = 18.gs.b., 19.gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451519 | label = ''[[:d:Q55451519|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Tirgus iela 7 | lat = 57.39708 | long = 21.56719 | p625 = {{Coord|57.39708|21.56719|display=inline}} | image = Novakare%20vecpils%C4%93t%C4%81.JPG | commonscat = Tirgus iela 7 (Ventspils) | vaid = 6934 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451522 | label = ''[[:d:Q55451522|Dekoratīvs cilnis]]'' | name = Dekoratīvs cilnis | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Tirgus laukums 1 | lat = 57.397915 | long = 21.567374 | p625 = {{Coord|57.397915|21.567374|display=inline}} | vaid = 4586 | year = 1646. 1764. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55451525|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451525 | label = ''[[:d:Q55451525|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-VEN | address = Tirgus laukums 1 | lat = 57.397915 | long = 21.567374 | p625 = {{Coord|57.397915|21.567374|display=inline}} | vaid = 6932 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451289 | label = ''[[:d:Q55451289|Ventspils senpilsēta]]'' | name = Ventspils senpilsēta | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-VEN | lat = 57.397082360582 | long = 21.564183329582 | p625 = {{Coord|57.397082|21.564183|display=inline}} | image = Nabagu%20iela.JPG | vaid = 2516 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{monument | qid = Q55451294 | label = ''[[:d:Q55451294|Ventspils pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Ventspils pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Ventspils | district = Ventspils | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-VEN | lat = 57.395950393518 | long = 21.565247888077 | p625 = {{Coord|57.39595|21.565248|display=inline}} | image = Ostgals1.JPG | vaid = 7454 | year = 13.-20.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Ventspils }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Ventspils|Latvijas kultūras mantojums/Ventspils}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Ventspils]] 54lhy30k0e8bj04mnlx72lv61qqguvl 0 244203 4484362 4483077 2026-06-19T18:47:32Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4484362 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231943}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565931 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231943 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q51845065 | label = ''[[:d:Q51845065|Andžu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Andžu viduslaiku kapsēta | municipality = Andži | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = "Sīļukalns", pie Sīļukalna mājām | lat = 56.471387502709 | long = 27.790744802468 | p625 = {{Coord|56.471388|27.790745|display=inline}} | vaid = 9043 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = And%C5%BEi }} {{monument | qid = Q46739812 | label = ''[[:d:Q46739812|Blontu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Blontu viduslaiku kapsēta | municipality = Blonti | district = Blontu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.60853113258 | long = 27.771188090684 | p625 = {{Coord|56.608531|27.771188|display=inline}} | vaid = 1503 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Blonti }} {{monument | qid = Q46739766 | label = ''[[:d:Q46739766|Čenčevas senkapi]]'' | name = Čenčevas senkapi | municipality = Blontu pagasts | district = Blontu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Goliševas pagasta Čenčevas | lat = 56.698677729976 | long = 27.963272801071 | p625 = {{Coord|56.698678|27.963273|display=inline}} | vaid = 1504 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Blontu_pagasts }} {{monument | qid = Q51845041 | label = ''[[:d:Q51845041|Briģu senkapi (Francuzskije mogili)]]'' | name = Briģu senkapi (Francuzskije mogili) | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Briģu katoļu baznīcas | lat = 56.419570906014 | long = 28.066297141514 | p625 = {{Coord|56.419571|28.066297|display=inline}} | vaid = 1505 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845043 | label = ''[[:d:Q51845043|Zabolotsku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Zabolotsku viduslaiku kapsēta | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Zabolotsku kapsētas | lat = 56.399032178893 | long = 28.088414991386 | p625 = {{Coord|56.399032|28.088415|display=inline}} | vaid = 1506 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845045 | label = ''[[:d:Q51845045|Jorzovas senkapi]]'' | name = Jorzovas senkapi | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Jorzovu un Merževu | lat = 56.460974681183 | long = 28.043598164888 | p625 = {{Coord|56.460975|28.043598|display=inline}} | vaid = 1507 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845046 | label = [[Reiku pareizticīgo baznīca]] | name = Reiku pareizticīgo baznīca | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.489722222222 | long = 28.048055555556 | p625 = {{Coord|56.489722|28.048056|display=inline}} | vaid = 9199 | wikipediauri = Reiku_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1857. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845047 | label = ''[[:d:Q51845047|Valdnieka vārti]]'' | name = Valdnieka vārti | municipality = Briģu pagasts | district = Briģu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Reiku pareizticīgo baznīcā | vaid = 9206 | year = 19. gs. II cet. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Reiku pareizticīgo baznīca]] | munwiki = Bri%C4%A3u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845139 | label = ''[[:d:Q51845139|Brodaižas senkapi II]]'' | name = Brodaižas senkapi II | municipality = Brodaiža | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.325226723624 | long = 27.78128769252 | p625 = {{Coord|56.325227|27.781288|display=inline}} | vaid = 1580 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Brodai%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51845140 | label = ''[[:d:Q51845140|Brodaižas senkapi I]]'' | name = Brodaižas senkapi I | municipality = Brodaiža | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = iepretim pareizticīgo baznīcai | lat = 56.321395364494 | long = 27.766485048061 | p625 = {{Coord|56.321395|27.766485|display=inline}} | vaid = 1581 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Brodai%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51845142 | label = ''[[:d:Q51845142|Brodaižas pareizticīgo baznīca]]'' | name = Brodaižas pareizticīgo baznīca | municipality = Brodaiža | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.325815960338 | long = 27.758874859425 | p625 = {{Coord|56.325816|27.758875|display=inline}} | image = Latvijas%20pareiztic%C4%ABg%C4%81%20bazn%C4%ABca%20Brodai%C5%BEas%20J%C4%81%C5%86a%20Krist%C4%ABt%C4%81ja%20galvas%20nocir%C5%A1anas%20pareiztic%C4%ABgo%20draudze%20%2810%29.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Brodaiža | vaid = 6466 | year = 1832. 1855. 1926. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Brodai%C5%BEa }} {{monument | qid = Q15218902 | label = [[Eversmuižas katoļu baznīca|Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca]] | name = Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca | municipality = Cibla | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.5475 | long = 27.88333333 | p625 = {{Coord|56.5475|27.883333|display=inline}} | image = Ciblas%20bazn%C4%ABca%202001-08-12.jpg | commonscat = Church of Saint Andrew in Eversmuiža | vaid = 6459 | wikipediauri = Eversmui%C5%BEas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1771. 19. gs. s., 1871. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Cibla }} {{monument | qid = Q46739916 | label = ''[[:d:Q46739916|Altāra mensa ar tabernākulu]]'' | name = Altāra mensa ar tabernākulu | municipality = Cibla | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Eversmuižas katoļu baznīcā | lat = 56.5475 | long = 27.88333333 | p625 = {{Coord|56.5475|27.883333|display=inline}} | vaid = 3966 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Eversmuižas katoļu baznīca|Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Cibla }} {{monument | qid = Q46739964 | label = ''[[:d:Q46739964|Altāra retabls]]'' | name = Altāra retabls | municipality = Cibla | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Eversmuižas katoļu baznīcā | lat = 56.5475 | long = 27.88333333 | p625 = {{Coord|56.5475|27.883333|display=inline}} | vaid = 3967 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Eversmuižas katoļu baznīca|Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Cibla }} {{monument | qid = Q46739836 | label = ''[[:d:Q46739836|Tjabku senkapi]]'' | name = Tjabku senkapi | municipality = Ciblas pagasts | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = bij. Britikos (Tjapkos) | lat = 56.567592608631 | long = 27.913844877636 | p625 = {{Coord|56.567593|27.913845|display=inline}} | vaid = 1508 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ciblas_pagasts }} {{monument | qid = Q46739881 | label = ''[[:d:Q46739881|Ciblas (Djatlovkas) senkapi]]'' | name = Ciblas (Djatlovkas) senkapi | municipality = Ciblas pagasts | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Djatlovkas mežsarga mājām | lat = 56.540745014131 | long = 27.932709895206 | p625 = {{Coord|56.540745|27.93271|display=inline}} | vaid = 1512 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ciblas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845113 | label = ''[[:d:Q51845113|Spornas senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Spornas senkapi (Kapu kalns) | municipality = Dauguļi | district = Nirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Spornas (Spornejas, Strīdus) ezera Z krastā | lat = 56.41083906393 | long = 27.953530385524 | p625 = {{Coord|56.410839|27.95353|display=inline}} | vaid = 1559 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daugu%C4%BCi_(Nirzas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46740051 | label = [[Degteru pilskalns|Degteru pilskalns (Silene)]] | name = Degteru pilskalns (Silene) | municipality = Degteri | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.562946228759 | long = 27.874203560958 | p625 = {{Coord|56.562946|27.874204|display=inline}} | vaid = 1509 | wikipediauri = Degteru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Degteri }} {{monument | qid = Q51845116 | label = [[Divkšu pilskalns|Divkšu pilskalns (Zelta kalns)]] | name = Divkšu pilskalns (Zelta kalns) | municipality = Divkši | district = Nirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.381535129517 | long = 27.870976347312 | p625 = {{Coord|56.381535|27.870976|display=inline}} | vaid = 1560 | wikipediauri = Divk%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Divk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55444765 | label = ''[[:d:Q55444765|Dongu pēdakmens (Čortov kameņ) - kulta vieta]]'' | name = Dongu pēdakmens (Čortov kameņ) - kulta vieta | municipality = Dongi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.319229265344 | long = 27.892640549407 | p625 = {{Coord|56.319229|27.892641|display=inline}} | image = Dongu%20p%C4%93dakmens%20%28%C4%8Cortov%20kame%C5%86%29.jpg | vaid = 1538 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dongi }} {{monument | qid = Q55444827 | label = [[Duboviku pilskalns|Duboviku pilskalns (Gorodok, Sopka)]] | name = Duboviku pilskalns (Gorodok, Sopka) | municipality = Duboviki | district = Zaļesjes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.330558039766 | long = 28.143147847851 | p625 = {{Coord|56.330558|28.143148|display=inline}} | image = Duboviku%20pilskalns.jpg | vaid = 1602 | wikipediauri = Duboviku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Duboviki_(Za%C4%BCesjes_pagasts) }} {{monument | qid = Q51125791 | label = ''[[:d:Q51125791|Dzērvju senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Dzērvju senkapi (Kara kapi) | municipality = Dzērves | district = Mežvidu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.63464361607 | long = 27.617063653264 | p625 = {{Coord|56.634644|27.617064|display=inline}} | vaid = 1551 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rves_(Me%C5%BEvidu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845049 | label = ''[[:d:Q51845049|Evertovas viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Evertovas viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Evertova | district = Cirmas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.551575702964 | long = 27.674465451302 | p625 = {{Coord|56.551576|27.674465|display=inline}} | vaid = 1514 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Evertova }} {{monument | qid = Q51845050 | label = ''[[:d:Q51845050|Evertovas senkapi]]'' | name = Evertovas senkapi | municipality = Evertova | district = Cirmas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Garbaru mežā | lat = 56.542496128879 | long = 27.67888558331 | p625 = {{Coord|56.542496|27.678886|display=inline}} | vaid = 1515 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Evertova }} {{monument | qid = Q51845124 | label = [[Goveiku pilskalns|Goveiku pilskalns (Augstais kalns)]] | name = Goveiku pilskalns (Augstais kalns) | municipality = Gaveiki | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.41200484171 | long = 27.674024230409 | p625 = {{Coord|56.412005|27.674024|display=inline}} | vaid = 1563 | wikipediauri = Goveiku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaveiki }} {{monument | qid = Q51125648 | label = ''[[:d:Q51125648|Strauju (Strāvu) senkapi]]'' | name = Strauju (Strāvu) senkapi | municipality = Goliševas pagasts | district = Goliševas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Straujas, Pļesu mežā | lat = 56.744197021612 | long = 27.831442926011 | p625 = {{Coord|56.744197|27.831443|display=inline}} | vaid = 1516 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Goli%C5%A1evas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845125 | label = [[Gorku pilskalns]] | name = Gorku pilskalns | municipality = Gorki | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.436664897569 | long = 27.654231754027 | p625 = {{Coord|56.436665|27.654232|display=inline}} | vaid = 1562 | wikipediauri = Gorku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorki_(%C5%85uk%C5%A1u_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845145 | label = ''[[:d:Q51845145|Gorodku pilskalns I ( Gorodok)]]'' | name = Gorodku pilskalns I ( Gorodok) | municipality = Gorodoks | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.277149965452 | long = 27.723165051194 | p625 = {{Coord|56.27715|27.723165|display=inline}} | vaid = 1590 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorodoks_(Rund%C4%93nu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845146 | label = ''[[:d:Q51845146|Gorodku pilskalns II (Krutaja gora, Kostjoļnaja gora)]]'' | name = Gorodku pilskalns II (Krutaja gora, Kostjoļnaja gora) | municipality = Gorodoks | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.275755588962 | long = 27.72398497419 | p625 = {{Coord|56.275756|27.723985|display=inline}} | vaid = 1591 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorodoks_(Rund%C4%93nu_pagasts) }} {{monument | qid = Q16360233 | label = [[Kreiču apmetne]] | name = Kreiču apmetne | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Kreičiem un Isnaudas upi | lat = 56.524612494946 | long = 27.759257809442 | p625 = {{Coord|56.524612|27.759258|display=inline}} | vaid = 1524 | wikipediauri = Krei%C4%8Du_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845053 | label = ''[[:d:Q51845053|Kubulovas apmetne]]'' | name = Kubulovas apmetne | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Kubulovas ragā pie Ludzas upes iztekas no Lielā Ludzas ezera | lat = 56.528486859294 | long = 27.806665746568 | p625 = {{Coord|56.528487|27.806666|display=inline}} | vaid = 1517 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845056 | label = ''[[:d:Q51845056|Vīdru apmetne]]'' | name = Vīdru apmetne | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera A krastā vidējā ragā starp Vīdriem un Kubulovu | lat = 56.523325765905 | long = 27.803926921922 | p625 = {{Coord|56.523326|27.803927|display=inline}} | vaid = 1518 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845058 | label = ''[[:d:Q51845058|Jurizdikas apmetne I, II]]'' | name = Jurizdikas apmetne I, II | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera D krastā, Jurizdikas ragā | lat = 56.540551102382 | long = 27.758458632572 | p625 = {{Coord|56.540551|27.758459|display=inline}} | vaid = 1519 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845059 | label = ''[[:d:Q51845059|Isnaudas senkapi II]]'' | name = Isnaudas senkapi II | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Ludzas - Zilupes šosejas kreisajā pusē, 8. km no Ludzas | lat = 56.497998093932 | long = 27.806502024702 | p625 = {{Coord|56.497998|27.806502|display=inline}} | vaid = 1520 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845061 | label = ''[[:d:Q51845061|Isnaudas senkapi I]]'' | name = Isnaudas senkapi I | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Ludzas - Zilupes šosejas labajā pusē, 9. km no Ludzas | lat = 56.491422372452 | long = 27.816714778443 | p625 = {{Coord|56.491422|27.816715|display=inline}} | vaid = 1521 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845064 | label = ''[[:d:Q51845064|Zeimuļevas senkapi]]'' | name = Zeimuļevas senkapi | municipality = Isnaudas pagasts | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Zeimuļevā | lat = 56.440535490711 | long = 27.84092851685 | p625 = {{Coord|56.440535|27.840929|display=inline}} | vaid = 1525 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Isnaudas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845067 | label = ''[[:d:Q51845067|Altāra mensa ar tabernākulu]]'' | name = Altāra mensa ar tabernākulu | municipality = Istalsna | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Istalsnas katoļu baznīcā | lat = 56.49555556 | long = 27.84527778 | p625 = {{Coord|56.495556|27.845278|display=inline}} | vaid = 3971 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Istalsnas baznīca|Istalsnas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Istalsna }} {{monument | qid = Q51845070 | label = ''[[:d:Q51845070|Čerņausku senkapi]]'' | name = Čerņausku senkapi | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Čerņauskos (Čerņavskijos) | lat = 56.216361219447 | long = 27.985541337565 | p625 = {{Coord|56.216361|27.985541|display=inline}} | vaid = 1527 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845071 | label = ''[[:d:Q51845071|Pavlovas senkapi]]'' | name = Pavlovas senkapi | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pavlovā | lat = 56.277853324464 | long = 28.058943839061 | p625 = {{Coord|56.277853|28.058944|display=inline}} | vaid = 1529 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845072 | label = ''[[:d:Q51845072|Kausa senkapi II]]'' | name = Kausa senkapi II | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Pasienes - Vecslabadas lielceļa | lat = 56.237856014377 | long = 28.043366403659 | p625 = {{Coord|56.237856|28.043366|display=inline}} | vaid = 1530 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845073 | label = ''[[:d:Q51845073|Kausa senkapi I]]'' | name = Kausa senkapi I | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Kausa (Uzkojes) ezeru un Pasienes-Vecslabadas lielceļu | lat = 56.233325139954 | long = 28.040238147353 | p625 = {{Coord|56.233325|28.040238|display=inline}} | vaid = 1531 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845076 | label = ''[[:d:Q51845076|Rudņas senkapi]]'' | name = Rudņas senkapi | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Rudņu un Lanskiem | lat = 56.216898502461 | long = 28.055243630264 | p625 = {{Coord|56.216899|28.055244|display=inline}} | vaid = 1532 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845078 | label = ''[[:d:Q51845078|Volkorezu - Čuičišu senkapi (Vaidu kapi, Sopki)]]'' | name = Volkorezu - Čuičišu senkapi (Vaidu kapi, Sopki) | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Volkoreziem un Čivčišķiem (Čuičišiem) | lat = 56.196118575774 | long = 27.957927550563 | p625 = {{Coord|56.196119|27.957928|display=inline}} | vaid = 1533 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845080 | label = ''[[:d:Q51845080|Zubrovas senkapi]]'' | name = Zubrovas senkapi | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Zubrovu, Konecpoli un Leitanovu | lat = 56.222408661754 | long = 27.878837863671 | p625 = {{Coord|56.222409|27.878838|display=inline}} | vaid = 1534 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845083 | label = [[Zubrovas Gorodoks|Zubrovas pilskalns]] | name = Zubrovas pilskalns | municipality = Istras pagasts | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Zubrovā | lat = 56.211734802092 | long = 27.877498682511 | p625 = {{Coord|56.211735|27.877499|display=inline}} | vaid = 1536 | wikipediauri = Zubrovas_Gorodoks | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Istras_pagasts }} {{monument | qid = Q51845128 | label = ''[[:d:Q51845128|Silovu senkapi]]'' | name = Silovu senkapi | municipality = Juzefinova | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas ezera pussalā | lat = 56.462298700304 | long = 27.771093614293 | p625 = {{Coord|56.462299|27.771094|display=inline}} | vaid = 1564 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Juzefinova }} {{monument | qid = Q55444798 | label = ''[[:d:Q55444798|Katalovas senkapi]]'' | name = Katalovas senkapi | municipality = Katalova | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.254934334447 | long = 28.178208105064 | p625 = {{Coord|56.254934|28.178208|display=inline}} | vaid = 1571 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Katalova }} {{monument | qid = Q51845148 | label = ''[[:d:Q51845148|Kazicu senkapi un Bikakmens]]'' | name = Kazicu senkapi un Bikakmens | municipality = Kazici | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.267506520958 | long = 27.762100252253 | p625 = {{Coord|56.267507|27.7621|display=inline}} | image = 2021%2008%20Kazicu%20Bikakmens%20%283%29.jpg | vaid = 1592 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazici }} {{monument | qid = Q46740352 | label = ''[[:d:Q46740352|Kivtu senkapi]]'' | name = Kivtu senkapi | municipality = Kiuti | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.57648941409 | long = 27.616428999847 | p625 = {{Coord|56.576489|27.616429|display=inline}} | vaid = 1609 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kiuti }} {{monument | qid = Q55444800 | label = ''[[:d:Q55444800|Kozlovas senkapi]]'' | name = Kozlovas senkapi | municipality = Kozlova | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.209074483823 | long = 28.093908191032 | p625 = {{Coord|56.209074|28.093908|display=inline}} | vaid = 1572 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kozlova_(Pasienes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46740088 | label = [[Ciblas Kapu kalns|Ciblas Kapu kalns - pilskalns un senkapi]] | name = Ciblas Kapu kalns - pilskalns un senkapi | municipality = Kozlovski | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Ciblas upes labajā krastā | lat = 56.541716328307 | long = 27.886107962004 | p625 = {{Coord|56.541716|27.886108|display=inline}} | vaid = 1511 | wikipediauri = Ciblas_Kapu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kozlovski }} {{monument | qid = Q15219332 | label = [[Malnavas baznīca|Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca]] | name = Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca | municipality = Kārsava | district = Kārsava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 1 | lat = 56.78606 | long = 27.6722 | p625 = {{Coord|56.78606|27.6722|display=inline}} | image = %D0%A1%D1%82%D0%B0%D1%80%D1%8B%D0%B9%20%D0%B8%20%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D1%8B%D0%B9%20%D0%BA%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9%20%D0%BA%D0%BE%D1%81%D1%82%D1%91%D0%BB%2C%20%D0%9A%D0%B0%D1%80%D1%81%D0%B0%D0%B2%D0%B0%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Our Lady of the Rosary church in Kārsava | vaid = 6460 | wikipediauri = Malnavas_bazn%C4%ABca | year = 1763. (1932) | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = K%C4%81rsava }} {{monument | qid = Q51125661 | label = ''[[:d:Q51125661|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kārsava | district = Kārsava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 1 | locality = Malnavas katoļu baznīcā | lat = 56.7857516 | long = 27.6731687 | p625 = {{Coord|56.785752|27.673169|display=inline}} | vaid = 3973 | year = ap 1760. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = K%C4%81rsava }} {{monument | qid = Q51125673 | label = ''[[:d:Q51125673|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Kārsava | district = Kārsava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 1 | locality = Malnavas katoļu baznīcā | lat = 56.7857516 | long = 27.6731687 | p625 = {{Coord|56.785752|27.673169|display=inline}} | vaid = 3975 | year = ap 1760. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = K%C4%81rsava }} {{monument | qid = Q51125699 | label = ''[[:d:Q51125699|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Kārsava | district = Kārsava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 1 | locality = Malnavas katoļu baznīcā | lat = 56.7857516 | long = 27.6731687 | p625 = {{Coord|56.785752|27.673169|display=inline}} | vaid = 3977 | year = ap 1760. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = K%C4%81rsava }} {{monument | qid = Q55444803 | label = ''[[:d:Q55444803|Latišonku senkapi]]'' | name = Latišonku senkapi | municipality = Latišonki | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.14417688553 | long = 28.076584934314 | p625 = {{Coord|56.144177|28.076585|display=inline}} | vaid = 1573 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lati%C5%A1onki }} {{monument | qid = Q55444766 | label = ''[[:d:Q55444766|Altāris ar gleznu "Marijas pasludināšana"]]'' | name = Altāris ar gleznu "Marijas pasludināšana" | municipality = Lauderi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lauderu pareizticīgo baznīcā | lat = 56.34228707742 | long = 27.997019896945 | p625 = {{Coord|56.342287|27.99702|display=inline}} | vaid = 3978 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Lauderu pareizticīgo baznīca]] | munwiki = Lauderi }} {{monument | qid = Q55444768 | label = ''[[:d:Q55444768|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Lauderi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lauderu pareizticīgo baznīcā | lat = 56.34228707742 | long = 27.997019896945 | p625 = {{Coord|56.342287|27.99702|display=inline}} | vaid = 3979 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Lauderu pareizticīgo baznīca]] | munwiki = Lauderi }} {{monument | qid = Q55444771 | label = [[Lauderu pareizticīgo baznīca]] | name = Lauderu pareizticīgo baznīca | municipality = Lauderi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.342284515207 | long = 27.997050362258 | p625 = {{Coord|56.342285|27.99705|display=inline}} | image = Lauderu%20Sv.%20Nikolaja%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281767.%29%2C%20Lauderu%20pagasts%2C%20Zilupes%20novads%2C%20Latvia%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is%20-%20Panoramio%20%281%29.jpg | commonscat = Orthodox church in Lauderi | vaid = 6461 | wikipediauri = Lauderu_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 18. gs. s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lauderi }} {{monument | qid = Q6111771 | label = [[Ludzas pils]] | name = Ludzas pils | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera krastā | lat = 56.548851 | long = 27.728695 | p625 = {{Coord|56.548851|27.728695|display=inline}} | image = Ludzas%20pilsdrupas.jpg | commonscat = Ludza Castle ruins | vaid = 6463 | wikipediauri = Ludzas_pils | year = 1399., 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q28121334 | label = [[Ludzas Lielā sinagoga]] | name = Ludzas Lielā sinagoga | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = 1. maija iela 30 | lat = 56.548378 | long = 27.7245196 | p625 = {{Coord|56.548378|27.72452|display=inline}} | image = Ludza-synagogue%2005.JPG | commonscat = Ludza synagogue | vaid = 8948 | wikipediauri = Ludzas_Liel%C4%81_sinagoga | year = 1800., 19.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845097 | label = ''[[:d:Q51845097|Odu kalns - senkapi]]'' | name = Odu kalns - senkapi | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Kr. Barona ielas galā | lat = 56.547597399327 | long = 27.733799452587 | p625 = {{Coord|56.547597|27.733799|display=inline}} | vaid = 1543 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845099 | label = [[Jurizdikas pilskalns]] | name = Jurizdikas pilskalns | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Ludzas austrumu nomalē | lat = 56.54450139135 | long = 27.745592344424 | p625 = {{Coord|56.544501|27.745592|display=inline}} | vaid = 1545 | wikipediauri = Jurizdikas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845101 | label = ''[[:d:Q51845101|Ludzas viduslaiku pils]]'' | name = Ludzas viduslaiku pils | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera krastā | lat = 56.548360834613 | long = 27.729277832826 | p625 = {{Coord|56.548361|27.729278|display=inline}} | vaid = 1544 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845103 | label = ''[[:d:Q51845103|Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.548143727505 | long = 27.724306114955 | p625 = {{Coord|56.548144|27.724306|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%20Ludz%C4%81.JPG | vaid = 7441 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845106 | label = ''[[:d:Q51845106|Tadeuša kapela]]'' | name = Tadeuša kapela | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Baznīcas kalnā, Baznīcas ielas galā | lat = 56.547969 | long = 27.728482 | p625 = {{Coord|56.547969|27.728482|display=inline}} | image = Tadeu%C5%A1a%20kapela.jpg | commonscat = Tadeušs' Chapel in Ludza | vaid = 6462 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845109 | label = ''[[:d:Q51845109|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Baznīcas iela 54A | locality = Ludzas katoļu baznīca | lat = 56.547801 | long = 27.72948 | p625 = {{Coord|56.547801|27.72948|display=inline}} | vaid = 9156 | year = 1864., 1903.–1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q51845111 | label = ''[[:d:Q51845111|Pasts]]'' | name = Pasts | municipality = Ludza | district = Ludza | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Latgales iela 110 | lat = 56.5466235 | long = 27.7197568 | p625 = {{Coord|56.546624|27.719757|display=inline}} | image = Ludzas%20pasts.JPG | vaid = 8695 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ludza }} {{monument | qid = Q46740164 | label = ''[[:d:Q46740164|Peiteļu pilskalns (Purva saliņa)]]'' | name = Peiteļu pilskalns (Purva saliņa) | municipality = Līdumnieku pagasts | district = Līdumnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Peiteļu ezera R krastā | lat = 56.605878332443 | long = 28.026515767574 | p625 = {{Coord|56.605878|28.026516|display=inline}} | image = Skats%20uz%20Peite%C4%BCu%20pilskalnu.%2004.jpg | commonscat = Peiteļa Hillfort | vaid = 1542 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABdumnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q130861161 | label = [[Kurjanovas pilskalns]] | name = Kurjanovas pilskalns | municipality = Līdumnieku pagasts | district = Līdumnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.5345 | long = 27.977083333333 | p625 = {{Coord|56.5345|27.977083|display=inline}} | vaid = 9602 | wikipediauri = Kurjanovas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABdumnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q51125724 | label = ''[[:d:Q51125724|Malnavas muižas klēts]]'' | name = Malnavas muižas klēts | municipality = Malnava | district = Malnavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | address = Kļavu iela 17 | vaid = 9160 | year = 19.gs. I p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Malnavas muiža]] | munwiki = Malnava }} {{monument | qid = Q51845086 | label = ''[[:d:Q51845086|Meļņiku pilskalns]]'' | name = Meļņiku pilskalns | municipality = Meļņiki | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Istras upes kreisajā krastā | lat = 56.269677668191 | long = 27.99196526499 | p625 = {{Coord|56.269678|27.991965|display=inline}} | vaid = 1528 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Me%C4%BC%C5%86iki }} {{monument | qid = Q15219811 | label = [[Stiglovas katoļu baznīca|Stiglovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Stiglovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Mērdzenes pagasts | district = Mērdzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Stiglovā | lat = 56.69861111 | long = 27.66416667 | p625 = {{Coord|56.698611|27.664167|display=inline}} | image = Stiglovas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | vaid = 6464 | wikipediauri = Stiglovas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1708.-1710.,1769.,19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%93rdzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q21685978 | label = [[Karātavu kalns (Mērdzenes pagasts)]] | name = Karātavu kalns (Mērdzenes pagasts) | municipality = Mērdzenes pagasts | district = Mērdzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = uz Z no Mērdzenes centra, Ludzas - Kārsavas šosejas kreisaja pusē | lat = 56.688163424126 | long = 27.7463121603 | p625 = {{Coord|56.688163|27.746312|display=inline}} | vaid = 1549 | wikipediauri = Kar%C4%81tavu_kalns_(M%C4%93rdzenes_pagasts) | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%93rdzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q51125741 | label = ''[[:d:Q51125741|Stiglovas senkapi (Kara kalns)]]'' | name = Stiglovas senkapi (Kara kalns) | municipality = Mērdzenes pagasts | district = Mērdzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Stiglovā | lat = 56.696130403424 | long = 27.675981833866 | p625 = {{Coord|56.69613|27.675982|display=inline}} | vaid = 1548 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%93rdzenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444828 | label = [[Naumku pilskalns]] | name = Naumku pilskalns | municipality = Naumki | district = Zaļesjes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.340063073628 | long = 28.120680738305 | p625 = {{Coord|56.340063|28.120681|display=inline}} | image = Skats%20no%20Naumku%20pilskalna.jpg | vaid = 1603 | wikipediauri = Naumku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Naumki }} {{monument | qid = Q51845117 | label = ''[[:d:Q51845117|Nirzas senkapi]]'' | name = Nirzas senkapi | municipality = Nirza | district = Nirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Nirzas ezera krastā, Nirzas skolas stadionā | lat = 56.409340931156 | long = 27.925474574998 | p625 = {{Coord|56.409341|27.925475|display=inline}} | vaid = 1561 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nirza }} {{monument | qid = Q15219499 | label = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | name = Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | image = Pasienes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2008.2016.jpg | commonscat = Church of Saint Dominic in Pasiene | vaid = 6465 | wikipediauri = Pasienes_bazn%C4%ABca | year = 1761. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444806 | label = ''[[:d:Q55444806|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | image = Pasienes%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris%2008.2016.jpg | vaid = 4011 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444808 | label = ''[[:d:Q55444808|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4012 | year = 1766.-1769. 1809. 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444810 | label = ''[[:d:Q55444810|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4016 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444817 | label = ''[[:d:Q55444817|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4019 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444821 | label = ''[[:d:Q55444821|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4020 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444823 | label = ''[[:d:Q55444823|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Pasiene | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes katoļu baznīcā | lat = 56.28861111 | long = 28.16027778 | p625 = {{Coord|56.288611|28.160278|display=inline}} | vaid = 4021 | year = 18.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pasienes baznīca|Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pasiene }} {{monument | qid = Q55444775 | label = ''[[:d:Q55444775|Skripščinas senkapi]]'' | name = Skripščinas senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = 0,4 km uz DDR no Skripščinas kapsētas | lat = 56.208641377556 | long = 28.16514393409 | p625 = {{Coord|56.208641|28.165144|display=inline}} | vaid = 1569 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444777 | label = ''[[:d:Q55444777|Šuškovas senkapi]]'' | name = Šuškovas senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Šuškovas D daļā Plisunkas upītes kreisajā krastā | lat = 56.198266456427 | long = 28.120377270169 | p625 = {{Coord|56.198266|28.120377|display=inline}} | vaid = 1570 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444781 | label = [[Meikšānu pilskalns]] | name = Meikšānu pilskalns | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Meikšānu kapsētā | lat = 56.178600276614 | long = 28.112290914687 | p625 = {{Coord|56.1786|28.112291|display=inline}} | image = Kapu%20kopi%C5%86as%20Meik%C5%A1%C4%81nu%20pilskaln%C4%81.jpg | vaid = 1574 | wikipediauri = Meik%C5%A1%C4%81nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444786 | label = ''[[:d:Q55444786|Pasienes senkapi (Sopkas)]]'' | name = Pasienes senkapi (Sopkas) | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pasienes - Noviku un Pasienes - Dolgijas ceļu malās | lat = 56.293561118424 | long = 28.176883373597 | p625 = {{Coord|56.293561|28.176883|display=inline}} | vaid = 1575 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444788 | label = [[Kausas pilskalns]] | name = Kausas pilskalns | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie bij. Maļinas | lat = 56.205593356923 | long = 28.15562054377 | p625 = {{Coord|56.205593|28.155621|display=inline}} | vaid = 1576 | wikipediauri = Kausas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444790 | label = ''[[:d:Q55444790|Pakruļu senkapi]]'' | name = Pakruļu senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie bij. Pakruļos pie Zilupes un Plisunkas upju satekas | lat = 56.203319566833 | long = 28.16030827519 | p625 = {{Coord|56.20332|28.160308|display=inline}} | vaid = 1577 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444791 | label = ''[[:d:Q55444791|Šešku - Zaborjes senkapi]]'' | name = Šešku - Zaborjes senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Zaborjes un Šeškiem | lat = 56.1718815249 | long = 28.123230286315 | p625 = {{Coord|56.171882|28.12323|display=inline}} | vaid = 1578 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q55444794 | label = ''[[:d:Q55444794|Šešku senkapi]]'' | name = Šešku senkapi | municipality = Pasienes pagasts | district = Pasienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Šeškiem, bij. Pakruļiem un bij. Suržiem | lat = 56.18782521876 | long = 28.165322111274 | p625 = {{Coord|56.187825|28.165322|display=inline}} | vaid = 1579 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pasienes_pagasts }} {{monument | qid = Q51845149 | label = [[Pentjušu pilskalns]] | name = Pentjušu pilskalns | municipality = Pentjuši | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.324446185935 | long = 27.883848892031 | p625 = {{Coord|56.324446|27.883849|display=inline}} | vaid = 1594 | wikipediauri = Pentju%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pentju%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845150 | label = ''[[:d:Q51845150|Pešlevas senkapi]]'' | name = Pešlevas senkapi | municipality = Pešļeva | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.273476627092 | long = 27.729839567785 | p625 = {{Coord|56.273477|27.72984|display=inline}} | vaid = 1593 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pe%C5%A1%C4%BCeva }} {{monument | qid = Q51845134 | label = ''[[:d:Q51845134|Meirānu senkapi]]'' | name = Meirānu senkapi | municipality = Pildas pagasts | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Meirānos, Brodaižas ezera DA galā | lat = 56.314972009493 | long = 27.798173062726 | p625 = {{Coord|56.314972|27.798173|display=inline}} | vaid = 1582 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pildas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845135 | label = ''[[:d:Q51845135|Rogaižu senkapi]]'' | name = Rogaižu senkapi | municipality = Pildas pagasts | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Rogaižu kapsētas | lat = 56.354230957695 | long = 27.733328178013 | p625 = {{Coord|56.354231|27.733328|display=inline}} | image = 2021%2008%20Rogaizhas%20senkapi.jpg | vaid = 1583 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pildas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845136 | label = [[Solomenku pilskalns]] | name = Solomenku pilskalns | municipality = Pildas pagasts | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Salmiņiem (Solomenkiem), pie Rovinkas ezera | lat = 56.38138622298 | long = 27.703179427692 | p625 = {{Coord|56.381386|27.703179|display=inline}} | vaid = 1584 | wikipediauri = Solomenku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pildas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845138 | label = [[Porkaļu pilskalns]] | name = Porkaļu pilskalns | municipality = Pildas pagasts | district = Pildas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Porkaļiem, Uskačevu un Podoiņikiem pie Vorcu ezera | lat = 56.37326244554 | long = 27.74814928352 | p625 = {{Coord|56.373262|27.748149|display=inline}} | vaid = 1585 | wikipediauri = Porka%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pildas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845069 | label = ''[[:d:Q51845069|Pātarovas Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Pātarovas Velna akmens - kulta vieta | municipality = Potorova | district = Zvirgzdenes pagasts<br/>Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.471594798859 | long = 27.856173816425 | p625 = {{Coord|56.471595|27.856174|display=inline}} | vaid = 1522 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Potorova }} {{monument | qid = Q51845068 | label = ''[[:d:Q51845068|Poļu Gorbunovu senkapi]]'' | name = Poļu Gorbunovu senkapi | municipality = Poļu Gorbuni | district = Isnaudas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.445109073446 | long = 27.812919812991 | p625 = {{Coord|56.445109|27.81292|display=inline}} | vaid = 1523 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Po%C4%BCu_Gorbuni }} {{monument | qid = Q51845143 | label = ''[[:d:Q51845143|Bataru senkapi]]'' | name = Bataru senkapi | municipality = Pureņu pagasts | district = Pureņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie Batariem, Podnieku ezera Z galā | lat = 56.485008498657 | long = 27.606966836339 | p625 = {{Coord|56.485008|27.606967|display=inline}} | vaid = 1589 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pure%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q46740232 | label = ''[[:d:Q46740232|Bondarevas krustakmens]]'' | name = Bondarevas krustakmens | municipality = Pušmucovas pagasts | district = Pušmucovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Zvirgzdenes pag. Mjakišiem un bij. Bondarevu | lat = 56.602535122846 | long = 27.713966715521 | p625 = {{Coord|56.602535|27.713967|display=inline}} | vaid = 1586 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1mucovas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483760 | label = ''[[:d:Q113483760|Pušmucovas katoļu baznīca ar žogu un vārtiem]]'' | name = Pušmucovas katoļu baznīca ar žogu un vārtiem | municipality = Pušmucovas pagasts | district = Pušmucovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = \"Pušmucovas baznīca\" | vaid = 9158 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1mucovas_pagasts }} {{monument | qid = Q51845119 | label = ''[[:d:Q51845119|Altāris ar gleznu]]'' | name = Altāris ar gleznu | municipality = Raipole | district = Nirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Raipoles katoļu baznīcā | lat = 56.37138889 | long = 27.88527778 | p625 = {{Coord|56.371389|27.885278|display=inline}} | vaid = 4002 | year = 18.gs.IVc. 1934. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Raipoles katoļu baznīca|Raipoles Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Raipole_(Nirzas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51125810 | label = [[Rogu Kara kapi]] | name = Rogu Kara kapi | municipality = Rogi | district = Salnavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Rītupes krastā | lat = 56.806295135027 | long = 27.674260594443 | p625 = {{Coord|56.806295|27.674261|display=inline}} | image = Rogu%20Kara%20kapu%20pilskalns%2003.jpg | commonscat = Rogu Kara kapi | vaid = 1600 | wikipediauri = Rogu_Kara_kapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rogi }} {{monument | qid = Q51845144 | label = ''[[:d:Q51845144|Fereņevas senkapi]]'' | name = Fereņevas senkapi | municipality = Rundēnu pagasts | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Fereņevu un Kannovu (Kananauku) | lat = 56.217161000445 | long = 27.778955534079 | p625 = {{Coord|56.217161|27.778956|display=inline}} | vaid = 1595 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rund%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55444773 | label = [[Rudavas kalns|Rudavas (Lītavas) kalns - pilskalns]] | name = Rudavas (Lītavas) kalns - pilskalns | municipality = Rūdovi | district = Lauderu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.332230748216 | long = 27.918519342759 | p625 = {{Coord|56.332231|27.918519|display=inline}} | vaid = 1539 | wikipediauri = Rudavas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = R%C5%ABdovi }} {{monument | qid = Q51125817 | label = ''[[:d:Q51125817|Salnavas katoļu kapela]]'' | name = Salnavas katoļu kapela | municipality = Salnava | district = Salnavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.811948384239 | long = 27.555472831151 | p625 = {{Coord|56.811948|27.555473|display=inline}} | vaid = 8763 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salnava }} {{monument | qid = Q51125800 | label = ''[[:d:Q51125800|Ruskulovas senkapi]]'' | name = Ruskulovas senkapi | municipality = Salnavas pagasts | district = Salnavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = pie bij. Ruskulovas muižas vējdzirnavām | lat = 56.798285740262 | long = 27.498045233117 | p625 = {{Coord|56.798286|27.498045|display=inline}} | vaid = 1599 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salnavas_pagasts }} {{monument | qid = Q16352334 | label = [[Silinīku pilskalns]] | name = Silinīku pilskalns | municipality = Silinīki | district = Mērdzenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.694580762007 | long = 27.719876440182 | p625 = {{Coord|56.694581|27.719876|display=inline}} | vaid = 1547 | wikipediauri = Silin%C4%ABku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Silin%C4%ABki_(M%C4%93rdzenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845133 | label = [[Silovas pilskalns]] | name = Silovas pilskalns | municipality = Silovi | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas ezera krastā | lat = 56.467825871362 | long = 27.786144231632 | p625 = {{Coord|56.467826|27.786144|display=inline}} | vaid = 1567 | wikipediauri = Silovas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Silovi_(%C5%85uk%C5%A1u_pagasts) }} {{monument | qid = Q55444829 | label = ''[[:d:Q55444829|Altāris ar gleznu]]'' | name = Altāris ar gleznu | municipality = Terehova | district = Zaļesjes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Terehovas katoļu kapličā | lat = 56.35241576314 | long = 28.180771681609 | p625 = {{Coord|56.352416|28.180772|display=inline}} | vaid = 4029 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Terehova_(Za%C4%BCesjes_pagasts) }} {{monument | qid = Q51845091 | label = [[Vecslabadas Baznīcas kalns]] | name = Vecslabadas Baznīcas kalns | municipality = Vecslabada | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = centrā | lat = 56.26131541603 | long = 27.98806504898 | p625 = {{Coord|56.261315|27.988065|display=inline}} | vaid = 1535 | wikipediauri = Vecslabadas_Bazn%C4%ABcas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecslabada }} {{monument | qid = Q51845095 | label = ''[[:d:Q51845095|Ikonostass ar gleznām]]'' | name = Ikonostass ar gleznām | municipality = Vecslabada | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Vecslabadas pareizticīgo baznīcā | lat = 56.263470900123 | long = 27.988808956367 | p625 = {{Coord|56.263471|27.988809|display=inline}} | vaid = 3972 | year = ap 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q28671243|Vecslabadas Kristus Augšāmcelšanās pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Vecslabada }} {{monument | qid = Q51845152 | label = ''[[:d:Q51845152|Vertulovas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vertulovas viduslaiku kapsēta | municipality = Vertulova | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.22287821137 | long = 27.738311889124 | p625 = {{Coord|56.222878|27.738312|display=inline}} | vaid = 1596 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vertulova }} {{monument | qid = Q46740473 | label = ''[[:d:Q46740473|Verņu senkapi]]'' | name = Verņu senkapi | municipality = Vierņi | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.579810906842 | long = 27.622169744794 | p625 = {{Coord|56.579811|27.62217|display=inline}} | vaid = 1611 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vier%C5%86i }} {{monument | qid = Q46740129 | label = ''[[:d:Q46740129|Voloju senkapi]]'' | name = Voloju senkapi | municipality = Voloji | district = Ciblas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.52378668787 | long = 27.912315153536 | p625 = {{Coord|56.523787|27.912315|display=inline}} | vaid = 1513 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Voloji }} {{monument | qid = Q55444831 | label = ''[[:d:Q55444831|Zilupes senkapi]]'' | name = Zilupes senkapi | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = parkā pie dzelzceļa | lat = 56.395233441052 | long = 28.113319432327 | p625 = {{Coord|56.395233|28.113319|display=inline}} | vaid = 1604 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q55444832 | label = ''[[:d:Q55444832|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Saveļinku katoļu kapu kapličā | lat = 56.390139514715 | long = 28.136646746479 | p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}} | vaid = 4030 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]'' | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q55444833 | label = ''[[:d:Q55444833|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Saveļinku katoļu kapu kapličā | lat = 56.390139514715 | long = 28.136646746479 | p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}} | vaid = 4033 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]'' | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q55444840 | label = ''[[:d:Q55444840|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Saveļinku katoļu kapu kapličā | lat = 56.390139514715 | long = 28.136646746479 | p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}} | vaid = 4034 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]'' | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q55444843 | label = ''[[:d:Q55444843|Saveļinku katoļu kapu kapliča]]'' | name = Saveļinku katoļu kapu kapliča | municipality = Zilupe | district = Zilupe | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Saveļinku kapos | lat = 56.390139514962 | long = 28.136646746724 | p625 = {{Coord|56.39014|28.136647|display=inline}} | vaid = 6467 | year = 19. gs.s. (1907) | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zilupe }} {{monument | qid = Q51845153 | label = ''[[:d:Q51845153|Zirgu senkapi (Mogiļņik)]]'' | name = Zirgu senkapi (Mogiļņik) | municipality = Zirgi (ciems) | district = Rundēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.25978732463 | long = 27.796769529416 | p625 = {{Coord|56.259787|27.79677|display=inline}} | vaid = 1597 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zirgi_(ciems) }} {{monument | qid = Q46740268 | label = ''[[:d:Q46740268|Cirmas senkapi]]'' | name = Cirmas senkapi | municipality = Zvirgzdenes pagasts | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Cirmas ezera A krastā | lat = 56.561305202045 | long = 27.650429988852 | p625 = {{Coord|56.561305|27.65043|display=inline}} | vaid = 1605 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zvirgzdenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46740310 | label = ''[[:d:Q46740310|Seļekovas apmetne]]'' | name = Seļekovas apmetne | municipality = Zvirgzdenes pagasts | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera krastā, Seļekovas ragā | lat = 56.565062938031 | long = 27.734515724325 | p625 = {{Coord|56.565063|27.734516|display=inline}} | vaid = 1610 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zvirgzdenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46740199 | label = ''[[:d:Q46740199|Čižiku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Čižiku viduslaiku kapsēta | municipality = Čižiki | district = Līdumnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.527746671207 | long = 27.972057484103 | p625 = {{Coord|56.527747|27.972057|display=inline}} | vaid = 1540 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Ci%C5%BEiki }} {{monument | qid = Q51845129 | label = ''[[:d:Q51845129|Nukšu senkapi]]'' | name = Nukšu senkapi | municipality = Ņukši | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas ezera krastā | lat = 56.462715269362 | long = 27.747494442412 | p625 = {{Coord|56.462715|27.747494|display=inline}} | vaid = 1566 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%85uk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845130 | label = ''[[:d:Q51845130|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Ņukši | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas katoļu baznīcā | lat = 56.45361111 | long = 27.7325 | p625 = {{Coord|56.453611|27.7325|display=inline}} | vaid = 4005 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pildas baznīca|Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = %C5%85uk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845131 | label = ''[[:d:Q51845131|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Ņukši | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas katoļu baznīcā | lat = 56.45361111 | long = 27.7325 | p625 = {{Coord|56.453611|27.7325|display=inline}} | vaid = 4006 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pildas baznīca|Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = %C5%85uk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845132 | label = ''[[:d:Q51845132|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Ņukši | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Pildas katoļu baznīcā | lat = 56.45361111 | long = 27.7325 | p625 = {{Coord|56.453611|27.7325|display=inline}} | vaid = 4007 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pildas baznīca|Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = %C5%85uk%C5%A1i }} {{monument | qid = Q51845121 | label = ''[[:d:Q51845121|Malzubu senkapi]]'' | name = Malzubu senkapi | municipality = Ņukšu pagasts | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Silovu un Istalsnas pag. Malzubiem | lat = 56.465175824864 | long = 27.804762721394 | p625 = {{Coord|56.465176|27.804763|display=inline}} | vaid = 1565 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%85uk%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q51845122 | label = ''[[:d:Q51845122|Juzefinovas senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Juzefinovas senkapi (Kara kapi) | municipality = Ņukšu pagasts | district = Ņukšu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = starp Juzefinovu un Gailīšiem | lat = 56.446355913754 | long = 27.769901401533 | p625 = {{Coord|56.446356|27.769901|display=inline}} | vaid = 1568 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%85uk%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q46740390 | label = [[Ķīšu kalns|Ķīšu kalns - pilskalns ar apmetni]] | name = Ķīšu kalns - pilskalns ar apmetni | municipality = Šalupinki | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.540883114186 | long = 27.772466620099 | p625 = {{Coord|56.540883|27.772467|display=inline}} | image = Kisukalns.jpeg | commonscat = Ķīšu kalns | vaid = 1606 | wikipediauri = %C4%B6%C4%AB%C5%A1u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0alupinki }} {{monument | qid = Q46740428 | label = ''[[:d:Q46740428|Budjankas apmetne]]'' | name = Budjankas apmetne | municipality = Šalupinki | district = Zvirgzdenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | locality = Lielā Ludzas ezera Z krastā, Budjankas pussalā | lat = 56.536029929791 | long = 27.778749272007 | p625 = {{Coord|56.53603|27.778749|display=inline}} | vaid = 1607 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0alupinki }} {{monument | qid = Q51845088 | label = ''[[:d:Q51845088|Šilku senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Šilku senkapi (Franču kapi) | municipality = Šilki | district = Istras pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-058 | lat = 56.282083585512 | long = 27.975085274796 | p625 = {{Coord|56.282084|27.975085|display=inline}} | vaid = 1526 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0ilki }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Ludza Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Ludzas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Ludzas novads]] oo3la1va73dwhxt2n60dkr31vjnor04 0 246363 4484281 4293461 2026-06-19T12:55:13Z Kikos 3705 4484281 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Irvine''''' var būt: * [[Ērvaina]] — pilsēta ASV, Kalifornijā; * [[Ērvaina (uzvārds)|Ērvaina]] — uzvārds sieviešu dzimtē; * [[Ērvains]] — uzvārds vīriešu dzimtē; * [[Irvina]] — pilsēta Skotijā. {{uzvārds}} {{nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Skotu uzvārdi]] fmkmmkrh87anz36fx76hatud7fk7ago 0 270256 4484476 4479726 2026-06-20T07:37:02Z Dejelnieks 78787 4484476 wikitext text/x-wiki {{mazais burts}} {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = lsm.lv | logo_attēls = Lsmlv website 2026.svg | lapas_attēls = | veids = [[interneta portāls|ziņu portāls]] | valsts = {{vieta|Latvija}} | īpašnieks = [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] | darbību_uzsāka = {{dat|2013|2|3}}<ref name="par">[http://www.lsm.lv/lv/par-mums/ Par mums - Lsm.lv]</ref> | valodas = [[latviešu valoda|latviešu]], [[angļu valoda|angļu]], [[krievu valoda|krievu]] un [[ukraiņu valoda]] | komerciāla = nē | reģistrācija = nē | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = {{flag|Latvija}} 15.<ref>[https://www.similarweb.com/website/lsm.lv/#overview - Lsm.lv Site info], similarweb.com, {{dat|2023|1|2|SK}} {{en ikona}}</ref> | mājas_lapa = {{URL|http://www.lsm.lv}} }}'''LSM.lv''' ir [[Latvijas Sabiedriskais medijs|Latvijas Sabiedrisko medija]] veidots [[interneta portāls|ziņu portāls]]. Portālu sākotnēji kopīgi veidoja [[Latvijas Radio]] un [[Latvijas Televīzija]], bet kopš 2025. gada 2. janvāra, kad abas raidsabiedrības apvienojās vienā uzņēmumā, to veido vienotais Latvijas Sabiedriskais medijs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seplp.lv/lv/par-mums/kapitalsabiedribas|title=Latvijas Sabiedriskais medijs {{!}} Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|website=www.seplp.lv|access-date=2026-06-20|language=lv}}</ref> Portāls oficiāli savu darbību uzsāka {{dat|2013|2|3}}.<ref name="par" /> Ziņu portāla izveidi paredzēja [[LR Ministru kabinets|Ministru kabineta]] programma sabiedrības saliedēšanas, [[Nacionālā identitāte|nacionālās identitātes]] un [[valsts valoda]]s pozīcijas nostiprināšanai, kas tika izveidota 2012. gada pavasarī. 2012. gada rudenī valsts budžeta grozījumos piešķīra 82,3 tūkstošus latu, bet darbības uzturēšanai līdz 2015. gadam (ieskaitot) vēl 50 tūkstošus latu gadā.<ref name="par" /> Portāla LSM.lv apmeklējums 2020. gada martā bijis rekordaugsts — 746 655 unikālie apmeklētāji pēc "Gemius" datiem. Tas ļāvis ierindoties tā gada lasītāko portālu topa trešajā vietā.<ref>{{Cite web|title=LSM.lv martā ierindojas starp TOP 3 interneta portāliem|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lsmlv-marta-ierindojas-starp-top-3-interneta-portaliem.a354432/|access-date=2023-01-02|website=www.lsm.lv}}</ref> Kopš portāla darbības sākuma galvenā redaktore bija [[Marta Cerava]]. Sākot no 2026. gada 2. februāra Latvijas Sabiedriskā medija galvenā redaktore ir [[Anita Brauna]], kuru [[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|SEPLP]] šajā amatā uz pieciem gadiem ievēlēja 2025. gada aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8259802/lsm-galvena-redaktora-amata-darbu-sak-anita-brauna|title=LSM galvenā redaktora amatā darbu sāk Anita Brauna|website=Latvijā|access-date=2026-06-20|date=2025-06-01|language=lv}}</ref> == Vēsture == 2014. gada martā portāls LSM.lv saņēma [[Latvijas Žurnālistu asociācija]]s "Izcilības balvu" par labāko vizualizāciju mediju darbā 2013. gadā. To saņēma LSM.lv autori — Markus Kokanens un Teemu Hotti ar savu publikāciju sēriju "Pētījumi komiksos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5225286/pazino-nominantus-zurnalistu-asociacijas-izcilibas-balvai-2013-nomineta-ari-tvnet-zurnaliste|title=Paziņo nominantus Žurnālistu asociācijas «Izcilības balvai 2013». Nominēta arī TVNET žurnāliste|website=Latvijā|access-date=2026-06-20|date=2014-03-11|language=lv}}</ref> Portāls 2014. gadā ir arī ieguvis [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|NEPLP]] ceļojošo balvu "Celmlauža" par inovācijām radio un televīzijas darbībā 2013. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/elektroniskas-plassazinas-radosumam-veltito-celmlauza-balvu-iegust-lmt-straume.a177268/|title=Elektroniskās plašsaziņas radošumam veltīto «Celmlauža balvu» iegūst «LMT Straume»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-20|language=lv}}</ref> 2024. gada 12. augustā Latvijas Televīzija atklāja jauno sabiedrisko mediju portāla LSM sadaļu '''LSM+''', kurā vienkopus pieejams viss sabiedrisko mediju saturs citās valodās. LSM+ mērķis ir paplašināt citās valodās pieejamā satura apjomu, apvienojot līdzšinējo RUS.LSM saturu ar jaunu saturu ukraiņu, baltkrievu un poļu valodā, kā arī ENG.LSM saturu, kas veidots starptautiskajai auditorijai. "+" zīme LSM zīmolā simbolizē sabiedrisko mediju portāla pievienoto vērtību — bagāto un daudzveidīgo saturu, kas pieejams dažādās valodās ikvienam bez ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.08.2024-jaunizveidotaja-lsm-platforma-turpmak-bus-erti-skatams-lasams-un-klausams-viss-sabiedrisko-mediju-saturs-citas-valodas.a564245/|title=Jaunizveidotajā LSM+ platformā turpmāk būs ērti skatāms, lasāms un klausāms viss sabiedrisko mediju saturs citās valodās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-30|language=lv}}</ref> === Vienota zīmola ieviešana === 2026. gada 4. jūnijā LSM uzsāka vienota zīmola un vizuālās identitātes ieviešanu, un portāls LSM.lv kļuva par pirmo platformu, kurā parādījās jaunais logotips un identitātes elementi. Jau kopš aprīļa portālā pakāpeniski tika mainīta informācijas struktūra, galvene un fonts. Televīzijas un radio kanāli, straumēšanas platforma [[Replay.lv]] un radio lietotnes sākotnēji saglabāja iepriekšējo identitāti. Zīmola izstrādei rīkotajā atklātajā konkursā par uzvarētāju atzina zīmolvedības studijas "Asketic" un reklāmas aģentūras "WKND" piedāvājumu; līguma summa ar "Asketic" bija 126 997 eiro. Pilnu zīmola arhitektūru, kas apvienos arī televīzijas un radio zīmolus, LSM plānoja iepazīstināt 2026. gada nogalē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.06.2026-latvijas-sabiedriskais-medijs-uzsak-vienota-zimola-ieviesanu-pirmas-izmainas-redzamas-portala-lsmlv.a649992/|title=Latvijas Sabiedriskais medijs uzsāk vienota zīmola ieviešanu: pirmās izmaiņas redzamas portālā LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-20|language=lv}}</ref> Zīmola maiņa izraisīja diskusiju: 2026. gada jūnijā vairāk nekā 200 sabiedrisko mediju darbinieku vērsās pie uzņēmuma valdes ar aicinājumu saglabāt vēsturiskos Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio zīmolus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.06.2026-vairak-neka-200-lsm-darbinieku-aicina-saglabat-ltv-un-lr-zimolus-valde-norada-uz-kopigas-misijas-stiprinasanu.a651898/|title=Vairāk nekā 200 LSM darbinieku aicina saglabāt LTV un LR zīmolus; valde norāda uz kopīgas misijas stiprināšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-20|language=lv}}</ref> savukārt [[Saeimas komisiju uzskaitījums|Saeimas komisija]] kritizēja zīmola maiņas procesu un aicināja to vēl pārrunāt uzņēmuma iekšienē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2026-saeimas-komisija-kritize-lsm-zimola-mainas-procesu-aicina-to-vel-parrunat-uznemuma.a652234/|title=Saeimas komisija kritizē LSM zīmola maiņas procesu; aicina to vēl pārrunāt uzņēmumā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-20|language=lv}}</ref> == Vēsturiskie logotipi == {|class="wikitable" |+ Logotipi līdz 4. jūnijam 2026. gadam |- | width="300" align="center" | [[Attēls:Lsm logo lv.svg|256px]] | width="300" align="center" |[[Attēls:Lsm plus logo.svg|256px]] |- ! align="center" |LSM ! align="center" |LSM+ |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{official|http://www.lsm.lv/}} {{lv ikona}} {{en ikona}} {{ru ikona}} {{uk ikona}} {{Latvija-aizmetnis}}{{Ziņu portāli Latvijā}}[[Kategorija:Ziņu vietnes]] q07b5g74zsvuqli9gekvlb3butjfod6 10 286204 4484417 4484111 2026-06-20T02:10:20Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4484417 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 2b4cl4t6oasi55o4fp6jlnaoztjm7yk 0 292297 4484428 4386040 2026-06-20T03:31:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484428 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Latvijas kuģniecība | logo = [[Attēls:LK_logo.png|185px]] | caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = apvienots ar ''Ventspils nafta'' (tagad ''[[Latvijas kuģniecība]]'') | predecessor = | successor = | foundation = 1940. gads (1991. gads) | founder = | defunct = 2019. gads | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[transports]] | products = | services = jūras pārvadājumi | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = ''[[Vitol]]'' | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = | footnotes = | intl = }} '''AS ''Latvijas kuģniecība''''' bija [[Latvija|Latvijā]] reģistrēts [[kuģniecība]]s uzņēmums. Galvenais birojs atradās [[Rīga|Rīgā]]. Uzņēmums tika dibināts 1991. gadā. 2019. gada 16. decembrī tas tika apvienots ar ''Ventspils nafta'', kas savukārt pārdēvēts par ''[[Latvijas kuģniecība]]''. Uzņēmuma pamatdarbība bija [[Naftas produkti|naftas produktu]], ķīmisko vielu un naftas pārvadāšana. Kuģniecībai piederēja 17 [[tankkuģis|tankkuģu]] flote. == Vēsture == Par uzņēmuma dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1940. gada 29. oktobris, kad ar [[PSRS Tautas komisāru padome]]s lēmumu tika izveidota '''Latvijas Valsts jūras kuģniecība'''. Tās flotē bija 54 kuģi. Pēc [[Otrais pasaules karš|kara]] Latvijas Valsts jūras kuģniecības rīcībā bija tikai astoņi kuģi. 1950. gadu beigās sākās flotes atjaunošana ar jauniem kuģiem. 1961. gadā darbu sāka [[Ventspils Brīvosta|Ventspils ostas]] naftas bāze, līdz ar to kuģniecība sāka specializēties uz naftas pārvadājumiem. Flote tika papildināta ar tankkuģiem, refrižeratoriem, gāzvedējiem, konteineru pārvadātājiem. 1980. gados kuģu skaits sasniedza 100; 90 % no pārvadājumiem bija nafta un naftas produkti, ķīmiskās vielas un sašķidrināta gāze. 1991. gada 29. augustā dibināts valsts uzņēmums '''AS ''Latvijas kuģniecība''''', kurā no bijušās PSRS tirdzniecības flotes pārgāja 87 kuģi, galvenokārt naftas un ķīmisko vielu pārvadāšanai. Par uzņēmuma vadītāju kļuva P. Avotiņš. 1996. gadā ''Latvijas kuģniecība'' tika nodota [[privatizācija]]i. 1998. gada par uzņēmuma prezidentu kļuva A. Kļaviņš. 2002. gada 5. jūnijā ''Latvijas kuģniecība'' kļuva par publisku akciju sabiedrību. 26. jūnijā izsolē [[NASDAQ OMX Riga|Rīgas Fondu biržā]] 49,94 % ''Latvijas kuģniecība'' kapitāldaļu iegādājas ''[[Ventspils nafta]]''. 2004. gadā iegādāti trīs gandrīz jauni tankkuģi un pasūtīti 14 vidēja izmēra tankkuģi [[Horvātija]]s un [[Dienvidkoreja|Korejas]] kuģu būvētavās. 2007. gadā Korejā pasūtīti vēl četri vidēja izmēra tankkuģi. 2008. gadā ''Latvijas kuģniecība'' flote bija papildināta ar 14 jauniem kuģiem. 2011. gadā no Korejas kuģu būvētavas ''[[Hyundai]] Mipo Dockyard Co. Ltd.'' saņemti divi tankkuģi. 2016. gadā ''Latvijas kuģniecība'' strādāja ar 21,156 miljoniem eiro zaudējumiem.<ref name="db 2017.02" /> 2017. gada jūnijā ''Latvijas kuģniecība'' meitas uzņēmums SIA ''LASCO Investment'' pārdeva [[Preses nams]] ēku SIA ''PN Project'', kuru pārvalda Lietuvas nekustamā īpašuma un privātā kapitāla sabiedrība ''Lords LB Asset Management''.<ref name="db 2017.06" /> 2017. gada 14. jūnijā ''[[Vitol]]'' grupas uzņēmums ''Vitol Netherlands B.V.'' no Igaunijas fonda ''OÜ Fondo H Estonia'' nopirka 19,62 % ''Latvijas kuģniecība'' akciju. Nākamajā dienā ''Vitol'' grupā ietilpstošā ''[[Ventspils nafta]]'' nodeva ''Vitol Netherlands B.V.'' tai piederošās ''Latvijas kuģniecība'' 49,94 % akcijas.<ref name="db 2017.06.15" /> 29. jūnijā Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēma ''Vitol Netherlands B.V.'' iesniegumu atļaujas saņemšanai par ''Latvijas kuģniecība'' obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. ''Vitol'' tajā brīdī piederēja 70,75 % ''Latvijas kuģniecība'' kapitāldaļu, bet [[Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra]]i — 10,00 %.<ref name="FKTK 2017.06" /> 25. jūlijā ''Latvijas kuģniecība'' par 4,2 miljoniem eiro pārdeva savu biroja ēku Rīgā Elizabetes ielā 1 [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajiem Arābu Emirātiem]], kas to izmantos vēstniecības vajadzībām. ''LK'' birojs līdz 2018. gadam pārcelsies uz ''Place Eleven'' ēku Sporta ielā 11.<ref name="LK 2017.08.03" /> 15. augustā noslēdzās ''Vitol Netherlands B.V.'' izteiktais ''Latvijas kuģniecība'' akciju obligātais atpirkšanas piedāvājums; pēc tā ''Vitol'' piederēja 90,79 % kapitāldaļu. 26. oktobrī ''Latvijas kuģniecība'' akcionāri ārkārtas sapulcē nolēma palielināt [[Pamatkapitāls|pamatkapitālu]] līdz 180 miljoniem eiro, emitējot 400 miljonus jaunas B kategorijas vārda akcijas. Pamatkapitāla palielināšana pabeigta 8. decembrī; ''Vitol Netherlands B.V.'' līdzdalība ''LK'' palielinājās līdz 97,05 %.<ref name="LK 2017.12.11" /> 20. decembrī akcionāri lēma pārtraukt kotēt biržā ''Latvijas kuģniecība'' akcijas.<ref name="LK 2017.12.20" /> 2018. gada 26. janvārī [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija]] atļāva ''Vitol Netherlands B.V.'' veikt ''Latvijas kuģniecība'' galīgo akciju atpirkšanu. 13. februārī pārtraukta ''Latvijas kuģniecība'' akciju kotēšana biržā ''[[NASDAQ OMX Riga]]''. 2018. gada februārī ''Latvijas kuģniecība'' meitas uzņēmums SIA ''LSC Shipmanagement'', kas veica tankkuģu tehniskajā pārraudzību, pārdēvēts par SIA ''LSC''. 2018. gada maijā ''Latvijas kuģniecība'' meitas uzņēmums SIA ''LASCO Investment'' pārgāja ''Ventspils nafta'' īpašumā.<ref name="Klientu portfelis, 20.08.2018" /> 20. jūnijā par SIA ''LSC'' īpašnieku kļuva ''Vitol Netherlands B.V.'' 2019. gada 16. decembrī "Latvijas kuģniecība" tika pievienots uzņēmumam ''Ventspils nafta'', kas savukārt tika pārdēvēts par ''[[Latvijas kuģniecība]]''. <!-- == Flote == === Vidēja izmēra (''MR'') tankkuģi === * ''Latgale'' * ''Zemgale'' * ''Ainazi'' * ''Salacgriva'' * ''Uzava'' * ''Piltene'' * ''Ugale'' * ''Targale'' * ''Usma'' * ''Puze'' * ''Ance'' * ''Jurkalne'' === ''Handy'' tipa tankkuģi === * ''Kandava'' * ''Kraslava'' * ''Kazganga'' * ''Krisjanis Valdemars'' === 2. klases liela izmēra (''LR2'') tankkuģi === * ''Elandra Eagle'' --> == Meitas un asociētie uzņēmumi == Meitas uzņēmumi: * ''Latmar Holdings Corporation'' (100 %, reģistrēts [[Libērija|Libērijā]]), bija SIA ''LSC Shipmanagement'' pārvaldītājsabiedrība<ref name="report 2014" /> * ''LSC Holdings Limited'', apvieno [[Māršala salas|Māršala salās]] reģistrētas 14 viena kuģa sabiedrības * ''Arctic Holding Corporation'', apvieno Māršala salās reģistrētas 2 viena kuģa sabiedrības Agrākie meitas un asociētie uzņēmumi: * SIA ''LSC'' (100 %; līdz 2018. gada februārim SIA ''LSC Shipmanagement''), veic kuģu tehnisko vadību un nodrošina kuģu ekspluatāciju, piedāvā konsultācijas, kā arī komplektē kuģu apkalpes * SIA ''LASCO Investment'' (100 %, līdz 2018. gada maijam), nekustamo īpašumu pārvaldītājs * ''Santomar Holdings Company Ltd.'', [[Kipra|Kiprā]] reģistrēta neaktīva investīciju holdinga sabiedrība * SIA ''Futbola klubs "Ventspils"'' (23,06 %; līdz 2015. gada februārim<ref name="LK 2015.02" />), [[FK Ventspils]] * SIA ''Via Una'' (45,45 %; līdz 2014. gadam), poliklīnika Rīgā * SIA ''LSC Marine Training'' (līdz 2013. gadam<ref name="delfi 2013.07" />), jūrnieku mācību centrs == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="report 2014">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nasdaqomxbaltic.com/upload/reports/lsc/2014_ar_lv_eur_00_ias.pdf |title=2014. gada finanšu pārskats |access-date={{dat|2015|09|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151002192159/http://www.nasdaqomxbaltic.com/upload/reports/lsc/2014_ar_lv_eur_00_ias.pdf |archivedate={{dat|2015|10|02||bez}} }}</ref> <ref name="LK 2015.02">[http://www.lk.lv/lv/aktualitates/visas-aktualitates/par-futbola-kluba-ventspils-dalu-pardosanu/ Par Futbola kluba Ventspils daļu pārdošanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304115528/http://www.lk.lv/lv/aktualitates/visas-aktualitates/par-futbola-kluba-ventspils-dalu-pardosanu/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} LK, 2015. gada 20. februārī</ref> <ref name="delfi 2013.07">[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/latvijas-kugnieciba-pardevusi-meitas-kompaniju-lsc-marine-training.d?id=43461525 'Latvijas kuģniecība' pārdevusi meitas kompāniju 'LSC Marine Training'] DELFI, 2013. gada 5. jūlijs </ref> <ref name="db 2017.02">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/latvijas-kugniecibas-provizoriskie-zaudejumi-pern-sasniedz-21-156-miljonus-eiro.d?id=48553489 'Latvijas Kuģniecības' provizoriskie zaudējumi pērn sasniedz 21,156 miljonus eiro] LETA, 24. februāris 2017</ref> <ref name="db 2017.06">{{ziņu atsauce|title=Par 16,8 miljoniem eiro pārdots Preses nams|url=http://www.db.lv/ekonomika/buvnieciba-un-ipasums/nekustamais-ipasums/par-16-8-miljoniem-eiro-pardots-preses-nams-464169|accessdate={{dat|2017|6|27||bez}}|work=[[Dienas Bizness]]|date={{dat|2017|6|27||bez}}}}</ref> <ref name="db 2017.06.15">[http://jauns.lv/raksts/bizness/244776-ventspils-nafta-parvedusi-tai-piederosos-4994-latvijas-kugniecibas-akciju-uz-vitol-netherlands-bv "Ventspils nafta" pārvedusi tai piederošos 49,94% "Latvijas kuģniecības" akciju uz "Vitol Netherlands B.V."] LETA, 2017. gada 15. jūnijā</ref> <ref name="FKTK 2017.06">[http://www.fktk.lv/lv/tirgus-dalibnieki/finansu-instrumentu-tirgus/emitenti/6439-par-akciju-sabiedribas-latvijas-kugnieciba-akciju-atpirksanas-piedavajuma-iesniegumu.html Par akciju sabiedrības "LATVIJAS KUĢNIECĪBA" akciju atpirkšanas piedāvājuma iesniegumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170705051027/http://www.fktk.lv/lv/tirgus-dalibnieki/finansu-instrumentu-tirgus/emitenti/6439-par-akciju-sabiedribas-latvijas-kugnieciba-akciju-atpirksanas-piedavajuma-iesniegumu.html |date={{dat|2017|07|05||bez}} }} Finanšu un kapitāla tirgus komisija, 30.06.2017.</ref> <ref name="LK 2017.08.03">[http://www.lk.lv/lv/aktualitates/visas-aktualitates/-latvijas-kugnieciba-pardod-savu-biroja-eku-elizabetes-iela-1/ “Latvijas kuģniecība” pārdod savu biroja ēku Elizabetes ielā 1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170731161401/http://www.lk.lv/lv/aktualitates/visas-aktualitates/-latvijas-kugnieciba-pardod-savu-biroja-eku-elizabetes-iela-1/ |date={{dat|2017|07|31||bez}} }} Latvijas kuģniecība, 2017. gada 26. jūlijā</ref> <ref name="LK 2017.12.11">[http://www.lk.lv/lv/aktualitates/visas-aktualitates/par-nozimigas-lidzdalibas-iegusanu/ Par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu]{{Novecojusi saite}} Latvijas kuģniecība, 2017. gada 11. decembrī</ref> <ref name="LK 2017.12.20">[http://www.lk.lv/lv/aktualitates/visas-aktualitates/akciju-sabiedribas-latvijas-kugnieciba-2017-gada-20-decembra-arkartas-akcionaru-sapulces-lemumi/ Akciju sabiedrības “LATVIJAS KUĢNIECĪBA” 2017. gada 20. decembra ārkārtas akcionāru sapulces LĒMUMI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180128114330/http://www.lk.lv/lv/aktualitates/visas-aktualitates/akciju-sabiedribas-latvijas-kugnieciba-2017-gada-20-decembra-arkartas-akcionaru-sapulces-lemumi |date={{dat|2018|01|28||bez}} }} LATVIJAS KUĢNIECĪBA, 2017. gada 20. decembrī</ref> <ref name="Klientu portfelis, 20.08.2018">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/6692/ventspils-naftai-pievienos-lasco-investment “Ventspils naftai” pievienos “LASCO Investment”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210423150635/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/6692/ventspils-naftai-pievienos-lasco-investment |date={{dat|2021|04|23||bez}} }} Klientu portfelis, 20.08.2018</ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120628003514/http://www.lk.lv/ Latvijas kuģniecība] * [https://web.archive.org/web/20180409000655/http://lscsm.lv/ LSC Shipmanagement] {{NASDAQ OMX Riga}} [[Kategorija:Kuģniecības]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Ventspils nafta]] [[Kategorija:Vitol]] [[Kategorija:Nasdaq Riga biržā agrāk kotētie uzņēmumi]] ckrsxxhhmeptb3w4hpruoxef36pmu2a 0 295577 4484312 4479266 2026-06-19T14:21:44Z Bendžamins 76862 /* Sastāvs */ 4484312 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #D60017 | nos = ''OGC Nice'' | logo_links = OGC Nice logo.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Olympique Gymnaste Club<br />de Nice Côte d'Azur'' | iesauka = ''Les Aiglons'' (ērglēni)<br />''Le Gym'' | pilsēta = {{Vieta|Francija|Nica}} | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2025.—2026. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 16. vieta | dib = 1904 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 9 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Allianz Riviera]]'' | ietilp = 35 624 | krāsas = | īpašn = [[Ineos]] | prez = {{flaga|Francija}} Žans Pjērs Rivērs | tren = {{flaga|Francija}} [[Franks Ēzs]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | pattern_la1 = _nice2526h | pattern_b1 = _nice2526h | pattern_ra1 = _nice2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _nice2526hl | leftarm1 = FF0000 | body1 = ff0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 =_nice2526A | pattern_b2 = _nice2526A | pattern_ra2 = _nice2526A | pattern_sh2 = _nice2526A | pattern_so2 =_nice2526Al | leftarm2 =f6f5f1 | body2 = f6f5f1 | rightarm2 = f6f5f1 | shorts2 = f6f5f1 | socks2 = f6f5f1 | pattern_la3 = _nice2526a | pattern_b3 = _nice2526a | pattern_ra3 = _nice2526a | pattern_sh3 = _nice2526a | pattern_so3 = _nice2526al | leftarm3 = 03447a | body3 = 03447a | rightarm3 = 03447a | shorts3 = 03447a | socks3 = 03447a }} '''''Olympique Gymnaste Club Nice Côte d'Azur''''', biežāk zināms kā '''''OGC Nice''''' vai vienkārši '''''Nice''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Nica]]s [[Piejūras Alpi|Piejūras Alpu]] departamentā. Klubs ir dibināts 1904. gadā, pašlaik spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī - [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Allianz Riviera]]'' stadionā, kur ir 35 624 skatītāju vietas. Līdz 2013. gadam klubs izmantoja ''Le Stade du Ray'' stadionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/stade-du-ray|accessdate={{dat|2015|10|4}}|title=Le Stade du Ray|publisher=OGC Nice|archive-date={{dat|2015|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151013004611/http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/stade-du-ray}}</ref> ''OGC Nice'' ir četras reizes kļuvuši par Francijas čempioniem un trīs reizes izcīnījuši [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/palmares|title=Palmarès de l'OGC Nice|accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=OGC Nice|archive-date={{dat|2015|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151013004547/http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/palmares}}</ref> == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunināts {{Dat|2025|9|21|5=bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no=2|pos=DF|nat=TUN|name=[[Alī Abdī]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=BRA|name=[[Danti (futbolists)|Danti]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=5|pos=DF|nat=EGY|name=[[Mohameds Abdelmonems]]}} {{Fs player|no=6|pos=MF|nat=ALG|name=[[Hišāms Budauī]]}} {{Fs player|no=7|pos=FW|nat=CIV|name=[[Žeremī Boga]]}} {{Fs player|no=9|pos=FW|nat=NGA|name=[[Terems Mofi]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=MAR|name=[[Sofjēns Diops]]}} {{Fs player|no=11|pos=MF|nat=FRA|name=[[Morgans Sansons]]}} {{Fs player|no=20|pos=MF|nat=FRA|name=[[Toms Lušē]]}} {{Fs player|no=21|pos=FW|nat=SWE|name=[[Īsāks Jansons]]}} {{Fs player|no=22|pos=MF|nat=FRA|name=[[Tangī Ndombelē]]}} {{Fs player|no=23|pos=MF|nat=FRA|name=[[Gabēns Bernardo]]}} {{Fs player|no=24|pos=MF|nat=BEL|name=[[Šarls Vanhūts]]}} {{Fs player|no=25|pos=FW|nat=FRA|name=[[Mohameds Ali Šo]]}} {{Fs player|no=26|pos=DF|nat=FRA|name=[[Melvins Bārs]]}} {{Fs player|no=28|pos=DF|nat=SLE|name=[[Džuma Bā]]|other=īrē no [[Manchester City F.C.|Manchester City]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=30|pos=GK|nat=POL|name=[[Bartošs Zelazovskis]]}} {{Fs player|no=31|pos=GK|nat=FRA|name=[[Maksims Dupē]]}} {{Fs player|no=33|pos=DF|nat=FRA|name=[[Antuāns Mendī]]}} {{Fs player|no=37|pos=DF|nat=GHA|name=[[Kojo Peprā Opongs]]}} {{Fs player|no=39|pos=MF|nat=FRA|name=[[Džibrils Kulibalī]]}} {{Fs player|no=47|pos=FW|nat=POR|name=[[Tjagu Guveja]]|other=īrē no [[SL Benfica|Benfica]]}} {{Fs player|no=48|pos=DF|nat=FRA|name=[[Laurenco Monteiro]]}} {{Fs player|no=49|pos=FW|nat=CMR|name=[[Bernārs Nguene]]}} {{Fs player|no=50|pos=GK|nat=FRA|name=[[Teo Brujērs]]}} {{Fs player|no=55|pos=DF|nat=BDI|name=[[Jūsufs Ndajišimijē]]}} {{Fs player|no=64|pos=DF|nat=CAN|name=[[Moizs Bombito]]}} {{Fs player|no=80|pos=GK|nat=SEN|name=[[Jevans Diufs]]}} {{Fs player|no=90|pos=FW|nat=ESP|name=[[Kevins Karloss]]}} {{Fs player|no=92|pos=DF|nat=FRA|name=[[Žonatans Klauss]]}} {{Fs player|no=99|pos=MF|nat=GHA|name=[[Saliss Abduls Sameds]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (4): 1950–51, 1951–52, 1955–56, 1958–59 ** Vicečempioni (3): 1967–68, 1972–73, 1975–76 * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1951–52, 1953–54, 1996–97 ** Finālisti (2): 1977–78, 2021–22 * '''Francijas līgas kauss''' ** Finālisti (1): 2005–06 * '''Francijas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1970 ** Finālisti (3): 1956, 1959, 1997 * '''Šarla Drago kauss''' ** Finālisti (1): 1958 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (4): 1947–48, 1964–65, 1969–70, 1993–94 ** Vicečempioni (1): 1984–85 * '''Francijas 3. divīzija''' ** Uzvarētāji (2): 1984–85, 1988–89 * '''Latīņu kauss''' ** Finālisti (1): 1952 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.ogcnice.com/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nice}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:OGC Nice]] 2vb7djmbda1el4dbbtypvwrsxc4mbq9 0 296536 4484447 4451126 2026-06-20T05:01:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484447 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''Latvijas vērtīgākie uzņēmumi''' saskaņā ar investīciju pakalpojumu sniedzēja [[Prudentia]] un biržas [[Nasdaq Riga]] kopš [[2005]]. gada veidoto Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://top101.lv/|title=Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 {{!}} Top101.lv|website=top101.lv|access-date=2021-02-19}}</ref> == 2020. gada Latvijas vērtīgākie uzņēmumi == {| class="wikitable sortable" !Vieta !Uzņēmums !Uzņēmuma vērtība (2020),<br />mil. EUR !Vērtības izmaiņas salīdzinājumā ar 2019. gadu !Apgrozījums (2019),<br />mil. EUR ![[Ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem|EBITDA]], mil. EUR !Īpašnieks |- |1 |[[Latvenergo]], AS |1653.82 |5% |841.6 |243.9 |Vietējais |- |2 |[[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts Meži]], AS |1159.35 |54% |375.2 |157.8 |Vietējais |- |3 |[[Rimi Baltic|Rimi Latvia]], SIA |577.61 |6% |917.2 |54.1 |{{flaga|Zviedrija}} [[ICA AB]] |- |4 |[[Maxima Grupė|Maxima Latvija]], SIA |503.5 |27% |836.7 |60.9 |{{flaga|Lietuva}}[[Vilniaus prekyba]] |- |5 |Repharm, AS |473.25 |18% |283 |42.8 |Vietējais |- |6 |[[Swedbank]], AS |432.56 | -27% |5823.4 |856.4 |{{flaga|Zviedrija}} [[Swedbank|Swedbank AB]] |- |7 |[[Latvijas Mobilais Telefons]], SIA |421.72 | -20% |229 |74.6 |{{flaga|Zviedrija}} Telia Company AB (49%) |- |8 |[[Tet]], SIA |420.46 | -9% |227.6 |66.4 |Vietējais |- |9 |[[Latvijas Gāze]], AS |377.19 | -1% |314.3 |36.9 |{{flaga|Krievija}} PAS Gazprom (34%) (2019) {{flaga|Luksemburga}} Marguerite Gas II S.à r.l. (28,97%) {{flaga|Vācija}} Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) {{flaga|Latvija}} ITERA Latvija SIA (16%) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/statistics/lv/instrument/LV0000100899/security?date=2019-10-07|title=Latvijas Gāze {{!}} par vērtspapīru — Nasdaq Baltija|website=nasdaqbaltic.com|access-date=2021-02-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cns.omxgroup.com/cds/DisclosureAttachmentServlet?messageAttachmentId=767124|title=‘’LATVIJAS GĀZE” KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN AKCIJU SABIEDRĪBAS “LATVIJAS GĀZE” GADA PĀRSKATS PAR 2019. GADU|date=2019}}</ref> |- |10 |[[Latvijas dzelzceļš|Latvijas Dzelzceļš]], VAS |341.01 | -19% |337.6 |37.8 |Vietējais |- |11 |''[[Kronospan Riga]]'', SIA |318.39 |18% |196.3 |40.8 |{{flaga|Cyprus}} ''[[Kronospan|Kronospan Baltic Holdings Ltd]]'' |- |12 |[[Latvijas Finieris]], AS |276.78 |29% |229 |31.8 |Vietējais |- |13 |Uralkali Trading, SIA |266.37 | -10% |1912.7 |28.4 |{{flaga|Russia}} Uralkali |- |14 |Conexus Baltic Grid, AS |264.03 |10% |59.3 |34.1 |Vietējais |- |15 |[[ELKO Grupa|Elko Grupa]], AS |252.44 |1% |1681.8 |29.9 |Vietējais |- |16 |[[Tele2]], SIA |251.93 | -15% |136.7 |47.2 |{{flaga|Zviedrija}} [[Tele2]] AB |- |17 |[[AirBaltic|Air Baltic Corporation]], AS |238.99 |68% |502.3 |97.7 |Vietējais |- |18 |Olympic Casino Latvia, SIA |229.24 |12% |65.7 |28.6 |{{flaga|Estonia}} Olympic Entertainment Group AS |- |19 |Alfor, SIA |227.17 |11% |80.3 |28.6 |{{flaga|Austrija}} Novomatic Gaming Industries GmbH (60%) {{flaga|Latvija}} Jānis Zuzāns (40%)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/fenikss-laimetavu-ipasnieks-pern-nopelnijis-19-miljonus/|title=“Fenikss laimētavu” īpašnieks pērn nopelnījis 19 miljonus|website=LA.LV|access-date=2021-02-19|language=lv}}</ref> |- |20 |[[Olainfarm]], AS |222.48 | -22% |137.2 |35.8 |Vietējais   |- |21 |[[Augstsprieguma tīkls|Augstsprieguma Tīkls]], AS |219 | - |184.7 |40.5 |Vietējais   |- |22 |[[Rīgas Tirdzniecības Osta]], SIA |214.9 | -21% |183.3 |22.3 |Vietējais |- |23 |Severstal Distribution, SIA |203.58 |1% |705.6 |26.4 |{{flaga|Russia}} PAO „Severstal”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://distribution.severstal.com/lat/media/news/document76456.phtml|title=„Severstaļ” paziņo par izmaiņām kompānijas “Severstal Distribution” īpašnieku sastāvā|date=2016|access-date={{dat|2021|02|19||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210417110552/https://distribution.severstal.com/lat/media/news/document76456.phtml}}</ref> |- |24 |[[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB Banka]], AS |202.63 | -29% |3953.2 |390.9 |{{flaga|Zviedrija}} [[Skandinaviska Enskilda Banken]] AB |- |25 |Uralchem Trading, SIA |195.63 | -5% |529.4 |23.9 |{{flaga|Cyprus}}, {{flaga|Russia}} Uralchem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uralchem.com/about/structure/|title=Company’s structure|website=uralchem.com|access-date=2021-02-19|archive-date=2021-03-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20210307034111/https://www.uralchem.com/about/structure/}}</ref> |- |26 |[[Grindeks|Grindeks, AS]] |178.59 | -25% |141.4 |25.9 |Vietējais   |- |27 |[[Citadele banka|Citadele Banka]], AS |178.36 | -15% |3742.8 |340.7 |{{flaga|European Union}} [[Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka]] (25 %) {{flaga|ASV}} [[Ripplewood Holdings|Ripplewood]] (22.4 %) {{flaga|Pasaule}} Dažādi (52.6 %) |- |28 |[[Bite Latvija]], SIA |176.53 | -8% |113.7 |34.1 |{{flaga|ASV}} ''Providence Equity Partners'' |- |29 |[[Valsts nekustamie īpašumi|Valsts Nekustamie Īpašumi]], VAS |167.34 | -10% |40.2 |16.5 |Vietējais |- |30 |Drogas, AS |162.16 |1% |111.7 |14.2 |{{flaga|Hong Kong}} A.S. Watson Group |- |31 |[[Rietumu banka|Rietumu Banka, AS]] |158.17 | -51% |1703.7 |320.3 |Vietējais |- |32 |[[Depo (veikalu tīkls)|Depo Diy, SIA]] |149.35 |24% |321.1 |18.5 |Vietējais |- |33 |[[Circle K Latvia|Circle K Latvia, SIA]] |144.84 | -39% |408 |20 |{{flaga|Norway}} Circle K Norge |- |34 |Joker Ltd, SIA |144.53 |20% |46.8 |19.1 |{{flaga|Čehija}} Synot W a.s. (50%) {{flaga|Latvija}} Joker Līzings, SIA (50%)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/5720/joker-ltd-pern-sasniedz-rekordpelnu|title=“Joker LTD” pērn sasniedz rekordpeļņu|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2021-02-19|date=2017-06-19|language=lv|archive-date=2021-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210415145209/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/5720/joker-ltd-pern-sasniedz-rekordpelnu}}</ref> |- |35 |[[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskā Lidosta Rīga, VAS]] |134.8 | -34% |65 |16.7 |Vietējais |- |36 |Schwenk Latvija, SIA |121.67 |8% |94.5 |23.4 |{{flaga|Vācija}} SCHWENK Zement GmbH & Co. KG |- |37 |"Ventspils Nafta" Termināls, SIA |116.17 | -30% |34.9 |6.5 |{{flaga|Netherlands}} VTTI terminals II B.V (49%) {{flaga|Netherlands}} Martank B.V. (51%)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ventspils.lv/lat/pilseta/202651-sia-ventspils-nafta-terminals-pazinojums-par-b-kategorijas-piesarnojosas-darbibas-apspriesanu|title=SIA ””Ventspils nafta” termināls” paziņojums par B kategorijas piesārņojošas darbības apspriešanu|website=www.ventspils.lv|access-date=2021-02-19|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |38 |Upb, AS |111.97 |30% |213.1 |19.4 |Vietējais |- |39 |[[Dobeles dzirnavnieks|Dobeles Dzirnavnieks]], AS |109.28 |21% |133.4 |14.8 |{{flaga|Igaunija}} [[:en:Tartu Mill|Tartu Mill]] (93.99 %) |- |40 |Akz, SIA |107.93 |15% |71.2 |12.4 |Vietējais |- |41 |Storent Investments, AS |106.91 |12% |47.7 |13.5 |{{flaga|Luksemburga}} Levina Investments S.à r.l (73%) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/storent-investments/40103834303|title=Storent Investments, AS, 40103834303 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2021-02-19|date=2021-02-19|language=lv}}</ref> {{flaga|Latvija}} BOMARIA, SIA (13.50%) {{flaga|Latvija}} SUPREMO, SIA (13.50%) |- |42 |Paul Mason Properties, SIA (Ikea) |101.7 | - |81.9 |11.3 |{{flaga|Netherlands}} FE Corporation B.V. Netherlands<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50112179|title=Rīgas 'Ikea' veikala pārvaldītājs reģistrējis komercķīlu par 7,5 miljoniem eiro|last=Bizness|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-02-19|date=2018-06-11|language=lv}}</ref> |- |43 |Firma Madara 89, SIA |100.94 |48% |154.9 |14.4 |Vietējais |- |44 |[[Latvijas balzams|Latvijas Balzams, AS]] |100.75 | -11% |78.6 |11 |{{flaga|Luksemburga}}, {{flaga|Russia}} [[SPI Group]] |- |45 |Kreiss, SIA |99.49 | -29% |176.1 |15.7 |Vietējais |- |46 |[[Optibet Latvija|Optibet]], SIA |96.55 |61% |26.6 |14.6 |{{flaga|Zviedrija}} Enlabs AB |- |47 |[[Neste|Neste Latvija]], SIA |91.94 | -39% |340.6 |12.7 |{{flaga|Somija}} [[Fortum|Fortum Oyj]] |- |48 |SS, SIA |91.68 |14% |9.6 |8.2 |Vietējais |- |49 |Evolution Latvia, SIA |89.94 |2% |89.9 |12.2 |{{flaga|Malta}} EVOLUTION MALTA HOLDING LIMITED <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/evolution-latvia/40003815611|title=Evolution Latvia, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003815611 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2021-02-19|date=2021-02-19|language=en}}</ref> |- |50 |Sirowa Group, SIA |89.07 | -5% |134.8 |6.3 |{{flaga|Lietuva}} Sirowa Group |- |51 |Knauf, SIA |88.45 | -13% |70.9 |17.3 |{{flaga|Vācija}} Knauf Gips KG |- |52 |Rīgas Ūdens, SIA |87.56 |14% |58.3 |20.3 |Vietējais |- |53 |[[Mego|Mego, SIA]] |86.09 |8% |168.6 |9.1 |Vietējais |- |54 |Pata, SIA |85.18 | -9% |168.9 |5.1 |Vietējais |- |55 |Tirdzniecības Centrs Pleskodāle, SIA |81.27 | - |14.5 |9.5 | |- |56 |Riga Fertilizer Terminal, SIA |78.9 | -14% |26.1 |10.1 | |- |57 |[[Light Guide Optics International|Light Guide Optics International, SIA]] |78.46 | -3% |24.7 |10 |Vietējais |- |58 |[[SmartLynx Airlines|Smartlynx Airlines, SIA]] |76.69 |60% |177.1 |34.6 | |- |59 |Pindstrup Latvia, SIA |76.6 | -19% |73.3 |12 | |- |60 |Ceram Optec, SIA |75.88 |17% |34.6 |10.9 | |- |61 |[[Ceļu satiksmes drošības direkcija|Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija, VAS]] |75.48 | - |49.8 |9.6 |Vietējais |- |62 |Magnum Medical, SIA |74.8 | - |108.9 |6.4 |  |- |63 |[[Latvijas Loto|Latvijas Loto, VAS]] |72.23 |13% |48.3 |8.3 |Vietējais |- |64 |Bta Baltic Insurance Company, Aas |71.43 | -27% |393.1 |65.5 | |- |65 |[[Samsung|Samsung Electronics Baltics, SIA]] |70.39 | -2% |350.1 |8.3 | |- |66 |Rīgas Siltums, AS |69.22 | -15% |148.7 |7.7 |Vietējais |- |67 |Admirāļu Klubs, SIA |68.71 |2% |35.6 |8.6 | |- |68 |Eco Baltia, AS |68 | - |70.6 |9 |  |- |69 |[[Latvijas autoceļu uzturētājs]], AS |67.83 |4% |72.4 |9.7 |Vietējais |- |70 |Sanitex, SIA |67.78 |9% |378.4 |8.4 | |- |71 |M257, SIA |66.69 | - |15.4 |7.7 |  |- |72 |Viesnīca Latvija, AS |65.54 | -25% |21.6 |8 | |- |73 |[[Cido Grupa|Cido Grupa, SIA]] |65.48 | -19% |72.1 |6.5 | |- |74 |Baltic Container Terminal, SIA |64.44 | -13% |16.6 |8.6 | |- |75 |Rīgas Piena Kombināts, AS |64.43 |8% |98.6 |8.4 | |- |76 |Balticovo, AS |63.91 | -16% |50.9 |5.6 |Vietējais |- |77 |Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīca, AS |63.26 | - |64 |9.1 |  |- |78 |[[Orkla Latvija|Orkla Latvija, SIA]] |62.41 | -5% |85.2 |8 | |- |79 |Sportland, SIA |62.4 |9% |39.7 |5.2 | |- |80 |4 Finance, AS |61.97 | -46% |110.9 |85.2 | |- |81 |[[Cēsu alus|Cēsu Alus, AS]] |61.93 | - |62.6 |6.7 | |- |82 |Binders, Ceļu Būves Firma SIA |61.7 |23% |122.1 |10.8 |Vietējais |- |83 |Lsref3 Riga Plaza, SIA |60.3 |12% |12.7 |7.2 | |- |84 |Douglas Baltic, SIA |60.21 |16% |43.2 |5.7 | |- |85 |Strek, SIA |57.6 | -18% |17.9 |7.2 |Vietējais |- |86 |Elpis, SIA |57.19 | - |26 |6 |Vietējais   |- |87 |Eften Domina, SIA |56.61 |9% |11.8 |6.7 | |- |88 |LNK, SIA |56.44 | - |118.1 |11.7 |Vietējais   |- |89 |Latvijas Gaisa Satiksme, VAS |56.35 | -31% |30.8 |6.6 |Vietējais |- |90 |[[Vilniaus prekyba|Euroaptieka Farmācija, SIA]] |55.06 | - |48.3 |4.9 |  |- |91 |Rettenmeier Baltic Timber, SIA |54.65 | - |64 |5.8 |  |- |92 |Rīgas Universālais Termināls, SIA |54.56 | -2% |17.5 |7.9 | |- |93 |Balta, Aas |53.96 | -13% |165.5 |49.1 | |- |94 |Gaujas Koks, SIA |53.02 | - |66.1 |6 |Vietējais   |- |95 |Kurekss, SIA |52.94 | - |62.8 |6.5 |Vietējais   |- |96 |Tak Investīcijas, AS |52.62 |9% |55.5 |7.3 |Vietējais |- |97 |E. Gulbja Laboratorija, SIA |52.31 | - |25.8 |5.8 |Vietējais   |- |98 |C.T.Co, SIA |51.09 | - |33.9 |6.3 |  |- |99 |Latgran, SIA |50.56 | -21% |79.3 |12.5 | |- |100 |Loreal Baltic, SIA |49.76 | -4% |45.8 |7.1 | |- |101 |Balcia Insurance, SE |49.39 | -41% |224.1 |48.1 |Vietējais |} == 2015. gada Latvijas vērtīgākie uzņēmumi == {| class='wikitable sortable' ! Vieta !! Uzņēmums !! uzņēmuma vērtība (2015),<br />miljoni EUR !! uzņēmuma vērtība (2014),<br />miljoni EUR !! Vērtības izmaiņa<br /> 2015. gadā pret 2014. gadu, % |- align=center | 1 || [[Latvenergo]] || 1067,8 || 1300,1 || -18% |- align=center | 2 || [[Swedbank]] || 1056,9 || 848,2 || +25% |- align=center | 3 || [[Latvijas valsts meži]] || 809,7 || 801,3 || +1% |- align=center | 4 || [[Ventspils Nafta]] || 659,6 || 644,6 || +2% |- align=center | 5 || [[Latvijas dzelzceļš]] || 597,8 || 575,0 || +4% |- align=center | 6 || [[Latvijas Gāze]] || 549,8 || 385,3 || +43% |- align=center | 7 || [[Lattelecom]] || 487,2 || 408,0 || +19% |- align=center | 8 || [[SEB banka]] || 410,9 || 365,9 || +12% |- align=center | 9 || [[Latvijas Mobilais Telefons]] || 388,6 || 320,6 || +21% |- align=center | 10 || [[Olainfarm]] || 324,9 || 220,4 || +47% |- align=center | 11 || [[Uralchem Trading]] || 315,2 || 292,3 || +8% |- align=center | 12 || [[Rīgas Tirdzniecības Osta]] || 310,5 || 199,3 || +56% |- align=center | 13 || [[Rietumu banka]] || 302,5 || 224,9 || +35% |- align=center | 14 || [[Kronospan Riga]] || 287,5 || 336,2 || -14% |- align=center | 15 || [[Circle K Latvia|Statoil Fuel & Retail]] || 276,8 || || |- align=center | 16 || [[Mikrotīkls]] || 270,3 || 192,7 || +40% |- align=center | 17 || [[Rimi|Rimi Latvia]] || 261,8 || 198,8 || +32% |- align=center | 18 || [[Latvijas Finieris]] || 260,0 || 273,8 || -5% |- align=center | 19 || [[Maxima|Maxima Latvija]] || 234,1 || 244,2 || -4% |- align=center | 20 || [[DNB banka]] || 229,7 || 189,6 || +21% |- align=center | 21 || [[TELE2|TELE2 Holdings]] || 223,0 || 189,5 || +18% |- align=center | 22 || [[Grindeks]] || 211,2 || 249,9 || -15% |- align=center | 23 || [[ABLV Bank]] || 205,8 || 150,6 || +37% |- align=center | 24 || [[Starptautiskā lidosta Rīga]] || 199,8 || 184,6 || +8% |- align=center | 25 || [[Citadele banka]] || 162,3 || 117,7 || +38% |- align=center | 26 || [[Drogas]] || 159,0 || 126,8 || +25% |- align=center | 27 || [[Agrolats Holdings]] || 156,5 || 158,3 || -1% |- align=center | 28 || [[Alfor]] || 155,9 || 158,1 || -1% |- align=center | 29 || [[Olympic Casino Latvia]] || 152,2 || 153,1 || -1% |- align=center | 30 || [[Recipe Plus]] || 137,7 || 100,6 || +37% |- align=center | 31 || [[Valsts nekustamie īpašumi]] || 136,7 || 133,3 || +3% |- align=center | 32 || [[Valmieras stikla šķiedra]] || 133,0 || 108,6 || +22% |- align=center | 33 || [[Cemex]] || 131,8 || 137,7 || -4% |- align=center | 34 || [[Kreiss]] || 129,4 || 95,6 || +35% |- align=center | 35 || [[ELKO Grupa]] || 116,3 || 137,6 || -15% |- align=center | 36 || [[Neste|Neste Latvija]] || 113,3 || 87,5 || +29% |- align=center | 37 || [[Ventbunkers]] || 109,5 || 70,0 || +56% |- align=center | 38 || [[Latvijas Balzams]] || 108,9 || 115,7 || -6% |- align=center | 39 || [[Plesko Real Estate]] || 103,2 || 71,0 || +45% |- align=center | 40 || [[Riga Fertilizer Terminal]] || 99,9 || || |- align=center | 41 || [[Knauf]] || 96,6 || 91,3 || +6% |- align=center | 42 || [[Sentor Farm aptiekas]] || 95,2 || 71,8 || +33% |- align=center | 43 || [[DEPO DIY]] || 93,8 || 78,3 || +20% |- align=center | 44 || [[Severstal Distribution]] || 86,8 || 89,2 || -3% |- align=center | 45 || [[Viesnīca Latvija]] || 85,5 || 76,6 || +12% |- align=center | 46 || [[Delta Property]] || 84,6 || 82,3 || +3% |- align=center | 47 || [[AKZ]] || 84,3 || 80,4 || +5% |- align=center | 48 || [[Rīgas Siltums]] || 80,4 || 109,2 || -26% |- align=center | 49 || [[Samsung|Samsung Electronics Baltics]] || 79,2 || 83,8 || -5% |- align=center | 50 || [[Baltic Container Terminal]] || 78,8 || 76,6 || +3% |- align=center | 51 || [[UPB]] || 78,8 || 73,0 || +8% |- align=center | 52 || [[Baltkom|Baltcom TV]] || 78,1 || 64,9 || +20% |- align=center | 53 || [[Jeld-Wen Latvija]] || 75,8 || 65,5 || +16% |- align=center | 54 || [[Altum]] || 71,3 || 63,6 || +12% |- align=center | 55 || [[Rīgas Ūdens]] || 70,9 || 72,2 || -2% |- align=center | 56 || [[4finance]] || 69,7 || 70,4 || -1% |- align=center | 57 || [[Lukoil|Lukoil Baltija R]] || 68,9 || 68,0 || +1% |- align=center | 58 || [[Latvijas Gaisa Satiksme]] || 68,3 || 60,6 || +13% |- align=center | 59 || [[BTA|BTA Insurance Company]] || 67,4 || 63,5 || +6% |- align=center | 60 || [[Green Trace]] || 67,3 || || |- align=center | 61 || [[Norvik banka]] || 66,5 || || |- align=center | 62 || [[Joker LTD]] || 65,7 || 65,8 || 0% |- align=center | 63 || [[Tirdzniecības centrs Pleskodāle]] || 65,1 || 62,3 || +5% |- align=center | 64 || [[Bite (sakaru operators)|BITE Latvija]] || 65,0 || || |- align=center | 65 || [[Latvijas Autoceļu uzturētājs]] || 63,3 || 64,9 || -3% |- align=center | 66 || [[Strek]] || 62,1 || 53,6 || +16% |- align=center | 67 || [[Expobank]] || 61,8 || 60,3 || +2% |- align=center | 68 || [[Gjensidige|Gjensidige Baltic]] || 61,1 || 64,6 || -5% |- align=center | 69 || [[AKG Thermotechnik Lettland]] || 59,5 || 52,8 || +13% |- align=center | 70 || [[Naftimpeks]] || 57,3 || || |- align=center | 71 || [[Gaujas Koks]] || 56,6 || 63,5 || -11% |- align=center | 72 || [[Baltic Coal Terminal]] || 55,0 || || |- align=center | 73 || [[Admirāļu klubs]] || 54,3 || 60,1 || -10% |- align=center | 74 || [[Stora Enso Packaing]] || 54,2 || 45,5 || +19% |- align=center | 75 || [[Pindstrup Latvia]] || 53,6 || 38,5 || +39% |- align=center | 76 || [[Rīgas Universālais termināls]] || 53,6 || 47,2 || +13% |- align=center | 77 || [[Latgran]] || 53,4 || 41,3 || +29% |- align=center | 78 || [[Dīksna]] || 52,8 || 43,3 || +22% |- align=center | 79 || [[Tieto|Tieto Latvia]] || 52,5 || 54,0 || -3% |- align=center | 80 || [[Latvijas Pasts]] || 52,0 || 38,3 || +36% |- align=center | 81 || [[Balticovo]] || 51,4 || 48,0 || +7% |- align=center | 82 || [[BFIII Latvia]] || 51,4 || || |- align=center | 83 || [[PATA AB]] || 50,3 || 55,0 || -9% |- align=center | 84 || [[Baltic Devon Mink]] || 50,0 || 49,6 || +1% |- align=center | 85 || [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca]] || 49,9 || || |- align=center | 86 || [[Akselss]] || 49,8 || || |- align=center | 87 || [[Storent]] || 49,4 || 42,4 || +17% |- align=center | 88 || [[Linstow]] || 49,4 || 49,6 || 0% |- align=center | 89 || [[CSDD]] || 48,8 || 39,2 || +25% |- align=center | 90 || [[AGA]] || 48,5 || 45,5 || +7% |- align=center | 91 || [[A.C.B.]] || 48,4 || 61,6 || -21% |- align=center | 92 || [[Stora Enso Latvija]] || 48,1 || 58,0 || -17% |- align=center | 93 || [[Tolmets]] || 47,6 || 53,8 || -11% |- align=center | 94 || [[Re&Re]] || 47,5 || 56,6 || -16% |- align=center | 95 || [[Privatbank]] || 47,3 || || |- align=center | 96 || [[Cēsu Alus]] || 47,1 || 46,8 || +1% |- align=center | 97 || [[Nordea|Nordea Finance Latvia]] || 46,1 || || |- align=center | 98 || [[Binders]] || 46,0 || 45,9 || 0% |- align=center | 99 || [[Alpha Osta]] || 45,3 || 79,1 || -43% |- align=center | 100 || [[Baltikums|Baltikums Bank]] || 45,1 || 43,0 || +5% |- align=center | 101 || [[Unicredit Leasing]] || 44,1 || || |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://top101.lv Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101] {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi|*]] [[Kategorija:Latvijas saimniecība]] 51fe5wz7apykrttt3dhlrifgihwp8e0 0 311947 4484390 4471136 2026-06-19T21:53:40Z Akir-toj 147074 4484390 wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Sarajevas Nacionālais teātris | orig_nosaukums = ''Narodno pozorište Sarajevo'' | attēls = Narodno Pozoriše Sarajevo 2026.png | attēla izmērs = | paraksts = | adrese = | vieta = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Sarajeva}},<br/>Obala Kulina Bana 9, 71000 | karte = | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 43 | plat_m = 51 | plat_s = 24 | plat_NS = N | gar_d = 18 | gar_m = 25 | gar_s = 14 | gar_EW = E | arhitekts = [[Karels Pariks]] | dibināšanas gads = [[1921]]. gada [[novembris|novembrī]] | slēgšanas gads = | direktors = | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = | diriģents = | lielā zāle = | mazā zāle = | kamerzāle = | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | citas_daļas = }} '''Sarajevas Nacionālais teātris''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]] un [[serbu valoda|serbu]]: ''Narodno pozorište Sarajevo'', [[horvātu valoda|horvātu valoda]]: ''Narodno kazalište Sarajevo'') tika dibināts [[1920]]. gada novembrī.<ref name=rubin>{{cite book |title=The World Encyclopedia of Contemporary Theatre: Europe |url=https://archive.org/details/worldencyclopedi0001unse_r1g1 |last=Rubin |first=Don |year=1994 |publisher=Taylor & Francis |isbn=0-415-05928-3 |page=[https://archive.org/details/worldencyclopedi0001unse_r1g1/page/144 145]}}</ref> Nacionālā teātra ēkas arhitekts ir [[Karels Pariks]], viņš ir arhirtekts vēl 160 ēkām Sarajevā. Teātra atklāšanas ceremoniju vadīja serbu dramaturgs, satīriķis, esejists un rakstnieks [[Braņislavs Nušics]], kas tajā laikā bija Izglītības ministrijas Mākslas departamenta vadītājs. [[1946]]. gadā teātris uzsāka savu māksliniecisko darbību ar pirmizrādi [[Bedržihs Smetana|Bedržiha Smetana]] operu "[[Pārdotā līgava]]". [[Sarajevas balets]] tika dibināts [[1946]]. gadā, bet neakarīgs pirmais sniegums baletam bija [[1950]]. gada [[25. maijs|25. maijā]] ar B. Papandopulo darbu "Raža". Šī izrāde iezīmēja baleta profesionālā attīstības sākumu Nacionālā teātra ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sarajevo.ba/en/stream.php?kat=138/ |title=City of Sarajevo: ''Sarajevo National Theatre (In Bosnian)'' &#91;cited February 10, 2012&#93; |access-date={{dat|2016|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160813103044/http://www.sarajevo.ba/en/stream.php?kat=138/ }}</ref> ==Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas kultūra]] nbs9ayqs4jphycft1tnhbwqttm07c1y 4484392 4484390 2026-06-19T22:21:45Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Akir-toj|Akir-toj]] ([[User talk:Akir-toj|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4484390 Better image 4484392 wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Sarajevas Nacionālais teātris | orig_nosaukums = ''Narodno pozorište Sarajevo'' | attēls = Sarajevo National Theatre.JPG | attēla izmērs = | paraksts = | adrese = | vieta = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Sarajeva}},<br/>Obala Kulina Bana 9, 71000 | karte = | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 43 | plat_m = 51 | plat_s = 24 | plat_NS = N | gar_d = 18 | gar_m = 25 | gar_s = 14 | gar_EW = E | arhitekts = [[Karels Pariks]] | dibināšanas gads = [[1921]]. gada [[novembris|novembrī]] | slēgšanas gads = | direktors = | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = | diriģents = | lielā zāle = | mazā zāle = | kamerzāle = | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | citas_daļas = }} '''Sarajevas Nacionālais teātris''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]] un [[serbu valoda|serbu]]: ''Narodno pozorište Sarajevo'', [[horvātu valoda|horvātu valoda]]: ''Narodno kazalište Sarajevo'') tika dibināts [[1920]]. gada novembrī.<ref name=rubin>{{cite book |title=The World Encyclopedia of Contemporary Theatre: Europe |url=https://archive.org/details/worldencyclopedi0001unse_r1g1 |last=Rubin |first=Don |year=1994 |publisher=Taylor & Francis |isbn=0-415-05928-3 |page=[https://archive.org/details/worldencyclopedi0001unse_r1g1/page/144 145]}}</ref> Nacionālā teātra ēkas arhitekts ir [[Karels Pariks]], viņš ir arhirtekts vēl 160 ēkām Sarajevā. Teātra atklāšanas ceremoniju vadīja serbu dramaturgs, satīriķis, esejists un rakstnieks [[Braņislavs Nušics]], kas tajā laikā bija Izglītības ministrijas Mākslas departamenta vadītājs. [[1946]]. gadā teātris uzsāka savu māksliniecisko darbību ar pirmizrādi [[Bedržihs Smetana|Bedržiha Smetana]] operu "[[Pārdotā līgava]]". [[Sarajevas balets]] tika dibināts [[1946]]. gadā, bet neakarīgs pirmais sniegums baletam bija [[1950]]. gada [[25. maijs|25. maijā]] ar B. Papandopulo darbu "Raža". Šī izrāde iezīmēja baleta profesionālā attīstības sākumu Nacionālā teātra ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sarajevo.ba/en/stream.php?kat=138/ |title=City of Sarajevo: ''Sarajevo National Theatre (In Bosnian)'' &#91;cited February 10, 2012&#93; |access-date={{dat|2016|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160813103044/http://www.sarajevo.ba/en/stream.php?kat=138/ }}</ref> ==Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas kultūra]] d5uz7ee92ob98uqff4dmwjwin2icp7z 4484474 4484392 2026-06-20T07:20:52Z Meistars Joda 781 4484474 wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Sarajevas Nacionālais teātris | orig_nosaukums = ''Narodno pozorište Sarajevo'' | attēls = Sarajevo National Theatre.JPG | attēla izmērs = | paraksts = | adrese = | vieta = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Sarajeva}},<br/>Obala Kulina Bana 9, 71000 | karte = | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 43 | plat_m = 51 | plat_s = 24 | plat_NS = N | gar_d = 18 | gar_m = 25 | gar_s = 14 | gar_EW = E | arhitekts = [[Karels Pariks]] | dibināšanas gads = [[1921]]. gada [[novembris|novembrī]] | slēgšanas gads = | direktors = | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = | diriģents = | lielā zāle = | mazā zāle = | kamerzāle = | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | citas_daļas = }} '''Sarajevas Nacionālais teātris''' ([[bosniešu valoda|bosniešu]] un [[serbu valoda|serbu]]: ''Narodno pozorište Sarajevo'', [[horvātu valoda|horvātu valoda]]: ''Narodno kazalište Sarajevo'') tika dibināts [[1920]]. gada novembrī.<ref name=rubin>{{cite book |title=The World Encyclopedia of Contemporary Theatre: Europe |url=https://archive.org/details/worldencyclopedi0001unse_r1g1 |last=Rubin |first=Don |year=1994 |publisher=Taylor & Francis |isbn=0-415-05928-3 |page=[https://archive.org/details/worldencyclopedi0001unse_r1g1/page/144 145]}}</ref> Nacionālā teātra ēkas arhitekts ir [[Karels Pariks]], viņš ir arhitekts vēl 160 ēkām [[Sarajeva|Sarajevā]]. Teātra atklāšanas ceremoniju vadīja serbu dramaturgs, satīriķis, esejists un rakstnieks [[Braņislavs Nušics]], kas tajā laikā bija Izglītības ministrijas Mākslas departamenta vadītājs. [[1946]]. gadā teātris uzsāka savu māksliniecisko darbību ar pirmizrādi [[Bedržihs Smetana|Bedržiha Smetana]] operu "[[Pārdotā līgava]]". [[Sarajevas balets]] tika dibināts [[1946]]. gadā, bet neakarīgs pirmais sniegums baletam bija [[1950]]. gada [[25. maijs|25. maijā]] ar B. Papandopulo darbu "Raža". Šī izrāde iezīmēja baleta profesionālā attīstības sākumu Nacionālā teātra ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sarajevo.ba/en/stream.php?kat=138/ |title=City of Sarajevo: ''Sarajevo National Theatre (In Bosnian)'' &#91;cited February 10, 2012&#93; |access-date={{dat|2016|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160813103044/http://www.sarajevo.ba/en/stream.php?kat=138/ }}</ref> ==Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas kultūra]] 0peqru099215h0uzl2sf9dleexqzr4k 0 312161 4484486 3916951 2026-06-20T08:43:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484486 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Mount Lycabettus.jpg|thumb|Skats uz Likavitas kalnu no [[Atēnas|Atēnām]]]] '''Likavita kalns''' ({{val|el|Λυκαβηττός}}) ir [[Krīts (periods)|krīta]] [[kaļķakmens]] kalns [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Tas paceļas 300 metru augstumā virs jūras līmeņa. Kalna virsotni sedz [[priedes]], un virsotnē atrodas [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] būvētā Svētā Jura kapela, teātris un restorāns. Kalns ir populārs tūristu galamērķis un uz to ved [[Likavitas funikulieris]], trošu [[dzelzceļš]], kas sākas kalna pakājē pie [[Kolonaki]]. Likavitas kalns ir aprakstīts dažādās leģendās. Populārākā no leģendām liecina ka reiz tas ir bijis [[vilks|vilku]] patvērums (grieķu valodā ''Lycos''), no kā, iespējams, radies arī kalna nosaukums. Mitoloģijā tiek vēstīts, ka kalnu veidojusi [[Atēna]] kā būvniecības materiālu uzbērumu [[Akropole]]s veidošanas periodā. {{Wide image|Athens4 tango7174.jpg|700px|Panorāma no Likavitas kalna, redzams [[Panatinaiko stadions]], [[Olimpa Zeva templis]], [[Grieķijas parlaments]] un [[Atēnu Akropole]]}} == Teātris == Kalna virsotnē atrodas liels brīvdabas [[amfiteātris]], kurā notiek dažādi [[Grieķija]]s mākslinieku un starptautisko mākslinieku pasākumi un koncerti. Starp māksliniekiem, kuri snieguši koncertus šajā amfiteātrī, minami [[Rejs Čārlzs]], [[Džouna Baiza]], [[B.B. Kings]], [[Čaks Berijs]], [[Džerijs Lī Luīss]], [[Džeimss Brauns]], [[Bobs Dilans]], [[Pako de Lusija]], [[Als Di Meola]], [[Džons Makloglins]], [[Gerijs Mūrs]], [[Pīters Gabriels]], ''[[Black Sabbath]]'', [[Niks Keivs]], ''[[Pet Shop Boys]]'', ''[[Deep Purple]]'', ''[[UB40]]'', ''[[Placebo]]'', ''[[Radiohead]]'', [[Moby]], ''[[Massive Attack]]'', ''[[Faithless]]'', ''[[Whitesnake]]'', [[Tresijs Šepmens]], [[Petija Smita]], [[Vanesa Meja]], [[Braiens Ferijs]], [[Tito Puente]], ''[[Buena Vista Social Club]]'', ''[[Orishas]]'' un ''[[Scorpions]]''. == Galerija == <gallery class="center"> File:Athens Francis Bedford 1862.jpg|Skats uz Akropoli, Autors: Franciss Bedfords, 1862. gads File:Chapel of Saint George.jpg|Svētā Jura kapela File:Attica 06-13 Athens 46 View from Lycabettus.jpg|Likavitas teātris File:Athens view2007.jpg|Skats uz Atēnām </gallery> {{coord|37|58|55|N|23|44|35|E|region:GR_type:mountain_source:dewiki|display=title}} == Atsauces == * Boguslawski, Alexander (2000). "[http://www.rollins.edu/Foreign_Lang/Greek/lykavitt.html Lykavittos Hill]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081226071938/http://www.rollins.edu/Foreign_Lang/Greek/lykavitt.html |date={{dat|2008|12|26||bez}} }}." Retrieved August 30, 2005. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Atēnas]] [[Kategorija:Grieķijas kalni]] ky8si77t7i6qz2npk2yfln003mo8gip 0 324504 4484330 4148028 2026-06-19T15:44:28Z Biafra 13794 +attēls 4484330 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste |nosaukums=Baltupe |attēls=Baltupe (Acupītes pieteka).jpg |paraksts= |garums=6,0 |baseins= |kritums= |gada_notece= |izteka=[[Boku purvs]] |augštece= |iztekas_augstums= |ieteka=[[Acupīte]] |tek_caur={{LAT}} |pietekas= | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=51 | iet_plat_s=50 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=31 | iet_gar_s=16 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Baltupe'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=95167 |title=Informācija par objektu: Akmene |accessdate={{dat|2016|07|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Acupīte]]s kreisā krasta pieteka [[Valkas novads|Valkas novadā]]. Izteka uz ziemeļiem no [[Kārķi]]em, Boku purvā. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Acupītē lejpus [[Ērmuižas|Ērmuižām]]. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielu apdzīvoto vietu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Valkas novada upes]] [[Kategorija:Salacas baseina upes]] [[Kategorija:Acupītes pietekas]] n841cz7afegmhclygf18t5cnfd1ojkp 4484331 4484330 2026-06-19T15:44:51Z Biafra 13794 diez vai par šādiem purviem taps raksti. 4484331 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste |nosaukums=Baltupe |attēls=Baltupe (Acupītes pieteka).jpg |paraksts= |garums=6,0 |baseins= |kritums= |gada_notece= |izteka=Boku purvs |augštece= |iztekas_augstums= |ieteka=[[Acupīte]] |tek_caur={{LAT}} |pietekas= | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=51 | iet_plat_s=50 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=31 | iet_gar_s=16 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Baltupe'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=95167 |title=Informācija par objektu: Akmene |accessdate={{dat|2016|07|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Acupīte]]s kreisā krasta pieteka [[Valkas novads|Valkas novadā]]. Izteka uz ziemeļiem no [[Kārķi]]em, Boku purvā. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Acupītē lejpus [[Ērmuižas|Ērmuižām]]. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielu apdzīvoto vietu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Valkas novada upes]] [[Kategorija:Salacas baseina upes]] [[Kategorija:Acupītes pietekas]] mmo6wa3f4l564jci8y4rsp9kon4wgxa 0 357395 4484479 4455356 2026-06-20T08:12:43Z Spnq 103627 /* Jūlija krīze */ Vikisaite 4484479 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Временное правительство (Россия).jpg|thumb|300px|Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts)]] '''Krievijas Pagaidu valdība''' bija pirmā demokrātiskā valdība [[Krievijas Impērija]]s un [[Krievijas Republika]]s vēsturē, kas pastāvēja no 1917. gada 2. marta līdz 1917. gada 25. oktobrim [[1917. gada Krievijas revolūcija]]s laikā. Pagaidu valdība izveidojās [[Februāra revolūcija]]s rezultātā, tās varu aizvien vairāk apstrīdēja [[Petrogradas padome]], un to gāza [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] organizētā [[Oktobra revolūcija]]. Carisma sabrukums, Pagaidu valdības politiskie lēmumi un militārās neveiksmes ietekmēja arī neatkarīgas Latvijas valsts veidošanos un [[Latvijas brīvības cīņas]]. Lai arī Februāra revolūcijas laikā aktīvi darbojās vairākas interešu grupas, kas vēlējās neveiksmīgā cara [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] atkāpšanos no troņa, pilnīga carisma gāšana tām nāca kā pārsteigums. Tā kā Nikolaja II brālis [[Mihails Aleksandrovičs (lielkņazs)|Mihails]] pēc īsām pārdomām arī atteicās no tiesībām uz troni, Krievijas Impērijas parlamenta apakšpalātas - [[Krievijas Impērijas Valsts Dome|Valsts Domes]] deputāti, izveidoja Pagaidu valdību kņaza [[Georgijs Ļvovs|Georgija Ļvova]] vadībā. Sākotnējo valdības pamatu veidoja liberālie kadeti, kam pievienojās bezpartejiskie kapitālisti un viens mēreni sociālistisks ministrs ([[Aleksandrs Kerenskis|Kerenskis]]). Pagaidu valdība plānoja sasaukt [[Satversmes sapulces vēlēšanas]] un izveidot demokrātisku republiku.<ref>[http://alphahistory.com/russianrevolution/provisional-government/ The Provisional Government]</ref> Miļukova izraisītā Aprīļa krīze noveda pie kadetu ietekmes samazināšanās un Petrogradas padomes sociālistu pievienošanās valdībai. Jūlija krīzes rezultātā par premjerministru kļuva sociālists [[Aleksandrs Kerenskis]]. Tādējādi sociālistisko pārstāvju partiju pārstāvji kontrolēja ne tikai vietējās pašvaldības, dažādās padomes, bet arī valsts valdību. Demokrātiskā konference septembrī gandrīz panāca vienošanos par valdību, kuru veidotu vienīgi sociālisti. Populārais sauklis "Visu varu padomēm!" simbolizēja šo vēlmi radīt valdību, kuru veidotu vienīgi sociālisti. Taču Oktobra revolūcijas rezultātā pie varas nākušie [[boļševiki]] izvēlējās veidot vienpartijas diktatūru, apspieda pārējās partijas un slēdza [[Eseri|eseru]] dominēto Satversmes sapulci. ==Pagaidu valdības manifests== 3. martā Pagaidu valdība izplatīja manifestu, kurā informēja par ministru kabineta sastāvu, kā arī paziņoja, ka neņemot vērā militāro situāciju, tā īstenos savas darbības astoņus pamatprincipus: # Tūlītēja un pilnīga amnestija visiem [[Politieslodzītais|politieslodzītajiem]], tai skaitā teroristiem, militārajiem un zemnieku dumpiniekiem. # Runas, preses un pulcēšanās brīvība, kā arī tiesības veidot biedrības un streikot. Armijas kareivji drīkstēja iesaistīties politikā tiktāl, cik tas netraucēja tiešajiem dienesta pienākumiem. # Visu šķiras, ticības un tautības ierobežojumu atcelšana. # Tūlītēju vispārēju un tiešu Satversmes sapulces vēlēšanas organizēšanu, kuras uzdevums būs valsts pārvaldes formas un konstitūcijas izveidošana. # Policijas aizvietošana ar tautas miliciju, kuras vēlētie virsnieki ir pakļauti vietējai pašpārvaldei. # Vietējās pašpārvaldes vēlēšanām jābūt vispārējām, vienlīdzīgām un slēgtām. # Armijas vienības, ka piedalījās Februāra revolūcijā, netiks izformētas vai pārvietotas ārpus Petrogradas. # Lai arī kareivjiem jāsaglabā militārā disciplīna, tiem piešķir tās pašas politiskās brīvības kā citiem pilsoņiem.<ref>[http://alphahistory.com/russianrevolution/formation-provisional-government-1917/ The formation of the Provisional Government (1917)]</ref> Lielā uzmanība, kas manifestā pievērsta kareivjiem, bija mēģinājums nomierināt dumpīgos Petrogradas kareivjus un matrožus, kas par savu varas orgānu uzskatīja Petrogradas padomi, taču vienlaikus tas noveda pie ātra disciplīnas sabrukuma Krievijas armijā un kareivju radikalizēšanās. ==Problēmas== Neņemot vērā visas militārās, politiskās un ekonomiskās problēmas, kas nomāca brūkošo impēriju, galvenais jautājums bija Krievijas dalība [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Lai arī strādnieki, zemnieki un kareivji vēlējās ātras kara beigas, Pagaidu valdība izvēlējās neveiksmīgu kursu uz kara turpināšanu, jo uzskatīja, ka Krievijai godpilni jāturpina alianse ar Lielbritāniju un Franciju. Pagaidu valdība uzskatīja, ka Krievijai kara turpināšana ir valsts goda jautājums. Karš nebija veiksmīgs visām [[Antante]]s valstīm, un kopējas cīņas turpināšana tika uzskatīta par pašsaprotamu. Kara un miera jautājuma galīgu izlemšanu atstāja Satversmes sapulcei. Tā kā Pagaidu valdības īsais varas periods bija skaidri definēts, daudzus tās lēmumus ignorēja vai īstenoja tikai daļēji. Iedzīvotāji cerēja, ka Satversmes vēlēšanas notiks ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem. Rezultātā Pagaidu valdība ātri zaudēja iedzīvotāju uzticību, politisko ietekmi, un jau 1917. gada jūlijā demonstranti to centās gāzt un nodibināt padomju varu. ==Petrogradas padome== Pagaidu valdības varu jau no revolūcijas pirmajām dienām apstrīdēja otrs revolucionārās varas centrs - Petrogradas padome, un pārējās padomes, kas ātri izveidojās visā impērijā. Padomes veidoja revolucionāru strādnieku un kareivju pārstāvji, kas vēlējās drīzas kara beigas, kā arī radikālas pārmaiņas valstī. Petrogradas padomē pārstāvji bija gandrīz visām galvaspilsētas armijas vienībām un fabrikām, kopējam pārstāvju skaitam tuvojoties 3000. Padomes izpildkomiteju līdz septembrim kontrolēja sociālistu partijas - [[meņševiki]] un [[Sociālistu revolucionāru partija|eseri]], kas bija gatavi sadarboties ar Pagaidu valdību, taču bija sašķelti jautājumā par kara turpināšanu. Jau 1. martā, vēl pirms Pagaidu valdības izveidošanas, Petrogradas padome izplatīja pavēli Nr.1. visiem Petrogradas apgabala armijas un flotes kareivjiem, kā arī strādnieku zināšanai, kurā informēja, ka visās armijas vienībās jāizveido kareivju komitejas, komiteju pārstāvjiem 3. martā jāierodas Valsts Domes ēkā, Domes pavēles jāizpilda tiktāl, cik tās sakrīt ar Petrogradas padomes lēmumiem, pazemīgie kareivju sveicieni virsniekiem atcelti.<ref>[http://alphahistory.com/russianrevolution/order-number-one-petrograd-soviet-1917/ Order Number One of the Petrograd Soviet (1917)]</ref> ==Aprīļa krīze== Aprīlī Ārlietu ministrs [[Pāvels Miļukovs]] slepeni informēja Antantes sabiedrotos, ka Krievija piedalīsies karā līdz beigām un ievēros cara noslēgtos līgumus, kas paredzēja, ka Krievija iegūs [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] un [[Dardaneļi|Dardaneļus]]. 18. aprīlī nosūtītā Miļukova telegramma kļuva zināma 20. aprīlī. Šo ziņu nopludināja eseriem un presei, kas sacēla sašutuma vētru un protesta demonstrācijas Petrogradā. Ielās izgājušie demonstranti pieprasīja Miļukova un Kara ministra Gučkova atkāpšanos, kā arī lielāku padomes kontroli pār valdību. Pēc abu ministru atkāpšanās Pagaidu valdība reaģēja, piedāvājot padomes pārstāvjiem iekļauties valdībā. Padomes izpildkomitejas vadītājs Ceretreli atbalstīja šo ideju un 1. maijā par spīti boļševiku, meņševiku internacionālistu un kreiso eseru balsīm, ar 43 pret 19 balsīm pieņēma lēmumu par sešu sociālistu ministru pievienošanos desmit Pagaidu valdības "kapitālistu" ministriem. ==Galīcijas ofensīva== {{main|Jūnija ofensīva}} Par Kara ministru kļuva esers [[Aleksandrs Kerenskis]], kas atbalstīja kara turpināšanu, un jau drīz sāka organizēt uzbrukumu [[Austroungārija]]i [[Galīcija|Galīcijā]]. Kerenskis tiešām cerēja, ka Krievijas ofensīva būs veiksmīga un novedīs pie kara beigām 1917. gadā, varbūt izraisīs revolūciju Vācijā un cels viņa kā revolūcijas vadoņa prestižu. Kerenskis armijā izveidoja politisko komisāru amatu, kuros iecēla eseru aktīvistus. Maija beigās [[Maskava|Maskavā]] notika eseru partijas 3. kongress, un 1. jūnija vēlēšanās Kerenskis zaudēja vietu partijas Centrālkomitejā. Viņa pretinieki apgalvoja, ka viņš vēlas atjaunot nāvessodu armijas dezertieriem. Ofensīva, kas Kerenska publisko vizīšu dēļ nebija slepena, sākās 18. jūnijā. Lai arī Krievijas armijas artilērija beidzot bija labi apgādāta, vācieši jau laikus bija uz Galīciju pārsvieduši vienības no Francijas. Pēc nelieliem krievu panākumiem jūnija beigās sākās vāciešu pretuzbrukums un krievu armijas sabrukums. Kerenska organizētā jūlija ofensīva Galīcijā izgāzās. Zaudējumi sasniedza 400 000 kareivju un armija atkāpās. Kerenskis no amata atlaida armijas virspavēlnieku [[Aleksejs Brusilovs|Brusilovu]], viņa vietā vēlāk ieceļot ģenerāli [[Lavrs Korņilovs|Lavru Korņilovu]]. Neveiksmīgais uzbrukums satricināja Pagaidu valdību. Cerība uz veiksmīgu ofensīvu bija saturējusi kopā Pagaidu valdības koalīciju. Līdz ar militāro neveiksmi sabruka arī valdība. ==Jūlija krīze== 1917. gada 3. aprīlī ar Vācijas palīdzību Krievijā no [[Šveice]]s trimdas atgriezās boļševiku vadonis Ļeņins ar tuvākajiem līdzgaitniekiem. Boļševiki izvērsa aģitāciju pret Pagaidu valdību un centās savā kontrolē pārņemt kareivju komitejas un Petrogradas padomi. Pieaugošais ekonomikas sabrukums, inflācija, jūnijā sāktās Galīcijas ofensīvas neveiksme un kadetu aiziešana no valdības noveda pie spontānām demonstrācijām, kas sākās 3. jūlijā. Strādnieki pieprasīja visu "kapitālistu" ministru demisiju un padomju varas nodibināšanu. 4. jūlijā nemieros iesaistījās Petrogradas kareivji un [[Kronštate]]s radikālie matroži. Šķita, ka Petrogradas padome un boļševiki tūlīt gāzīs Pagaidu valdību un sagrābs visu varu, taču tās vēl nebija gatavas varas pārņemšanai. Milzīgs nemiernieku pūlis pie Petrogradas padomes ēkas, [[Taurijas pils]], cerēja uz [[Padomju varas nodibināšana Krievijā|padomju varas pasludināšanu]], un bija neapmierināts, kad mēreno eseru pārstāvis aicināja atbalstīt Pagaidu valdības pastāvēšanu. Arī Kšešinskas pilī bāzēto boļševiku vadonis Ļeņins uzrunā nemierniekiem bija mērens. Demonstrācijas sāka izklīst, to dalībnieki izdemolēja un izlaupīja alkohola veikalus.<ref>[http://alphahistory.com/russianrevolution/july-days/ The July Days]{{Novecojusi saite}}</ref> Nemieru apspiešanai pilsētā ieradās kareivji no frontes. Kārtības ieviešana prasīja ap 700 upuru, vairāk nekā 1000 boļševiku arestēja, slēdza viņu laikrakstu ''Pravda''. Ļeņins bēga uz autonomo [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogisti]], kur slēpās siena kaudzē. Jūlija beigās par valdības vadītāju iecēla Kerenski, kas turpināja boļševiku vajāšanas, publiskojot informāciju par viņu sakariem ar Vāciju. ==Korņilova afēra== Pagaidu valdības stabilitāti apdraudēja arī tai vēl lojālie armijas spēki. Kerenska valdība turpināja mēģinājumus nostiprināt savu varu, atjaunojot nāvessodus armijā. Lielā mērā zaudējusi atbalstu kreisajos sociālistos, Pagaidu valdība centās gūt labējo elementu atbalstu. Taču arī šeit Kerenskis bija zaudējis uzticību kā pārāk vājš. Virsniecība, rūpnieki un vidusšķiras liberāļi meklēja kandidātu, kas varētu izbeigt anarhiju un ieviest kārtību. Šķita, ka tāds varētu būt ģenerālis Lavrs Korņilovs. Augusta sākumā Kerenska ieceltais armijas virspavēlnieks Korņilovs it kā centās sagrābt varu Petrogradā. Korņilovs teica, ka darbojas saskaņā ar Kerenski, kurš apgalvoja, ka Korņilovs vēlas kļūt par militāro diktatoru. Taču Korņilova 28. augustā uzsāktais Petrogradas sagrābšanas mēģinājums izgāzās, daļēji vājās īstenošanas dēļ, gan tāpēc, ka dzelzceļa un telegrāfa darbinieki atteicās sadarboties ar Korņilova karaspēku. Korņilovs, kurš bija talantīgs un populārs ģenerālis, bija tradicionāls carisma piekritējs, kas plānoja galvaspilsētā ievest armiju, apspiest visus revolucionārus un atjaunot kārtību. Drīz pēc Februāra revolūcijas Korņilovs bija Petrogradas garnizona komandieris, un bija lūdzis Pagaidu valdībai atļauju pretkara demonstrācijas aprīlī apspiest ar kazaku vienībām. Kad šis lūgums netika apmierināts, Korņilovs devās uz fronti, kur 12. jūlijā no Kerenska panāca atļauju nāvessoda atjaunošanai, lai saglabātu armijas disciplīnu un novērstu dezertēšanas. 12. augustā Kerenskis un Korņilovs piedalījās sapulcē Maskavā, kur diskutēja par to, kā atjaunot valdības autoritāti un apspiest radikālos boļševikus. Vilcienā atpakaļ uz Petrogradu Korņilovs lūdza vairāku turīgu uzņēmēju finansiālu atbalstu, sakot, ka Kerenskis atbalsta viņa plānu par armijas ievešanu Petrogradā un Petrogradas padomes likvidēšanu. Kerenskis uzzināja par šīm sarunām, pieprasīja no Korņilova lojalitātes apliecinājumu valdībai, taču, neapmierināts ar saņemto atbildi, pasludināja Korņilovu par atlaistu un vērsās pie Petrogradas padomes pēc militāras palīdzības. Padomes kareivjiem, daudzi no kuriem bija boļševiki, piešķīra papildus ieročus un munīciju, lai tie aizsargātu Petrogradu no iespējamā armijas uzbrukuma. Kerenskis arī piekāpās padomes politiskajām prasībām, no aresta atbrīvojot virkni boļševiku, tai skaitā [[Ļevs Trockis|Trocki]]. Tas, ka Kerenskim aizsardzība bija jālūdz padomei, demonstrēja, kam pieder patiesā vara galvaspilsētā. Boļševiku vajāšanu beigšana un viņu atbalstītāju apbruņošana noveda pie Oktobra revolūcijas. Glābjoties no Korņilova, Kerenskis pavēra ceļu Ļeņinam.<ref>[http://alphahistory.com/russianrevolution/kornilov-affair/ The Kornilov affair]</ref> Kerenskis centās nostabilizēt savu varu, septembrī pasludinot [[Krievijas Republika|Krievijas republiku]], un izveidojot jaunu valdību - Direktoriju piecu cilvēku sastāvā. Taču viņš joprojām aizstāvēja kara turpināšanu, kas izraisīja trīs dienas ilgu ģenerālstreiku. Armijas sabrukums turpinājās. Septembrī vācieši [[Rīgas operācija|ieņēma Rīgu]] un bīstami pietuvojās Petrogradai. ==Oktobra revolūcija== {{Pamatraksts|Oktobra revolūcija}} Boļševiku atbalstītāju skaits daudzkāršojās no 24 000 biedru 1917. gada sākumā līdz 400 000 rudenī. Viņiem izdevās iegūt vairākumu Petrogradas un Maskavas padomēs. 23. septembrī Trocki ievēlēja par Petrogradas padomes priekšsēdētāju. Petrogradas boļševiku kontrolētajā Sarkanajā gvardē bija ap 100 000 kaujinieku. Somijā bēguļojošais Ļeņins nepārtraukti mudināja Petrogradā palikušos boļševiku vadoņus gāzt Pagaidu valdību. Viņš biedēja, ka Kerenskis var īstenot Korņilova scenāriju un ieviest ārkārtas stāvokli, vai arī vācieši var ieņemt Petrogradu. [[Ļevs Kameņevs]] un [[Grigorijs Zinovjevs]] šos argumentus noraidīja, un aizstāvēja viedokli, ka boļševikiem jāatbalsta Satversmes sapulces sasaukšana, kurā tie politiski dominētu. Boļševiku vadība izlēma gaidīt 2. Padomju kongresu oktobra beigās. Tikmēr Trockis izveidoja Militāri revolucionāro komiteju, kas kontrolēja paramilitāro Sarkano gvardi. 24. oktobra rītā Kerenskis beidzot reaģēja, pavēlot vēl nedaudzajām Pagaidu valdībai uzticamajām karaspēka vienībām arestēt boļševiku vadoņus, pārtraukt viņu laikrakstu drukāšanu un nogriezt telefona sakarus ar boļševiku štābu Smoļnija institūtā. Trockis to uztvēra kā apvērsumu, kas vērsts pret Petrogradas padomi. Abas puses beidzot sāka nopietnu cīņu par varu. 25. oktobrī Petrogradā atgriezās Ļeņins, lai beidzot piespiestu savus līdzgaitniekus sagrābt varu. Tikmēr Kerenskis pameta galvaspilsētu un devās uz netālo fronti, lai pierunātu armijas vienības ierasties galvaspilsētā Pagaidu valdības aizstāvībai. 25. oktobra laikā boļševiku Sarkanā gvarde pakāpeniski ieņēma visas svarīgās galvaspilsētas ēkas un daudzos tiltus. 25. oktobra naktī viņu bruņotās vienības ielauzās [[Ziemas pils|Ziemas pilī]], kuru aizstāvēja ap 3000 demoralizētu kareivju. Pagaidu valdības ministrus arestēja, vai arī tie bēga. Vienlaikus Smoļnijā sākās 2. Viskrievijas Padomju kongress, no kura 670 delegātiem boļševiku bija ap 300 un kreiso eseru vēl 80, kas šai radikāļu koalīcijai deva minimālu pārsvaru. Kongress sākās ar meņševiku un mēreno eseru runām, kas nosodīja boļševiku varas sagrābšanu, kas apdraud valsts un Satversmes sapulces nākotni. Pēc asām diskusijām meņševiki un mērenie deputāti pameta kongresu, tādējādi atstājot to boļševiku kontrolē. Tajā pašā naktī kongress pieņēma Ļeņina sagatavotu deklarāciju, par to, ka padomju valdība ierosina noslēgt tūlītēju pamieru ar visām karojošajām pusēm, nodrošinās zemes nodošanu zemnieku komitejām, ieviesīs pilnīgu demokrātiju armijā, nodibinās strādnieku kontroli pār ražošanu, nodrošinās Satversmes sapulces sasaukšanu, garantēs Krievijas tautām pašnoteikšanās tiesības.<ref>[http://alphahistory.com/russianrevolution/october-revolution/ The October Revolution]</ref> == Pagaidu valdības sastāvs == === Pirmā Pagaidu valdība (marts-jūlijs) === Pirmās Pagaidu valdības pilnvaru laiku dēvē arī par Divvaldības periodu, jo līdztekus Pagaidu valdībai vietējā vara atradās strādnieku un zaldātu deputātu padomju rokās, kuras vadīja Petrogradas padome (''Петросовет''). [[Ukraina]]s teritorijā varu pārņēma Centrālā Rada. * Ministru Padomes priekšsēdētājs un iekšlietu ministrs Georgijs Ļvovs * Ārlietu ministrs Pāvels Miļukovs, no maija Mihails Tereščenko * Kara un flotes ministrs Aleksandrs Gučkovs, no maija Aleksandrs Kerenskis * Transporta ministrs Nikolajs Ņekrasovs * Tirdzniecības un Rūpniecības ministrs Aleksandrs Konovalovs * Tieslietu ministrs Aleksandrs Kerenskis, no maija Pāvels Pereverzevs * Finanšu ministrs Mihails Tereščenko, no maija Andrejs Šingarevs * Izglītības ministrs Andrejs Manuilovs * Lauksaimniecības ministrs Andrejs Šingarevs, no maija Viktors Černovs * Darba ministrs Matvejs Skobeļevs no maija * Pārtikas ministrs Aleksejs Pešehonovs no maija * Pasta un Telegrāfa ministrs Iraklijs Cereteli no maija * Svētās Sinodes virsprokurors Vladimirs Ļvovs === Otrā Pagaidu valdība (jūlijs-septembris) === [[Attēls:Второе коалиционное Временное правительство России.jpg|thumb|300px|Krievijas Republikas Otrā Pagaidu valdība.]] Pēc jūlija nemieru apspiešanas notika arvien lielāka varas koncentrācija premjerministra (''министр-председатель'') A. Kerenska rokās. * premjerministrs un kara un flotes ministrs Aleksandrs Kerenskis * premjerministra vietnieks un finanšu ministrs Nikolajs Ņekrasovs * ārlietu ministrs Mihails Tereščenko * iekšlietu ministrs Nikolajs Avksentjevs * tieslietu ministrs Aleksandrs Zarudnijs * tautas izglītības ministrs Sergejs Oldenburgs * tirdzniecības un rūpniecības ministrs Sergejs Prokopovičs * lauksaimniecības ministrs Viktors Černovs * transporta ministrs Pjotrs Jureņjevs * pasta un telegrāfa ministrs Aleksejs Ņikitins * darba ministrs Matvejs Skobeļevs * pārtikas ministrs Aleksejs Pešehonovs * veselības ministrs Ivans Jefremovs * Svētās Sinopes virsprokurors Vladimirs Ļvovs === Direktorāts (septembris) === Pēc ģenerāļa L. Korņilova dumpja apspiešanas 1917. gada 14. septembrī Otrā pagaidu valdība atkāpās un tika nodibināts direktorāts (''Директория'') ar pieciem ministriem A. Kerenska vadībā. * premjerministrs Aleksandrs Kerenskis * ārlietu ministrs Mihails Tereščenko * kara ministrs Aleksandrs Verhovskis * flotes ministrs Dmitrijs Verderevskis * pasta un telegrāfa ministrs Aleksejs Ņikitins === Trešā Pagaidu valdība (oktobris-novembris) === [[Attēls:THIRD PROVISIONAL CABINET OF RUSSIA.jpg|thumb|300px|Pēdējā Krievijas Republikas Pagaidu valdība.]] 1917. gada 8. oktobrī direktorijas laiks beidzās un tika nodibināta trešā Pagaidu valdība. * premjerministrs Aleksandrs Kerenskis * premjerministra vietnieks un tirdzniecības un rūpniecības ministrs Aleksandrs Konovalovs * ārlietu ministrs Mihails Tereščenko * iekšlietu ministrs, pasta un telegrāfa ministrs Aleksejs Ņikitins * kara ministrs Aleksandrs Verhovskis * flotes ministrs Dmitrijs Verderevskis * tieslietu ministrs Pāvels Maļantovičs * tautas izglītības ministrs Sergejs Salazkins * lauksaimniecības ministrs Semjons Maslovs * transporta ministrs Aleksandrs Liverovskis * finanšu ministrs Mihails Bernatskis * darba ministrs Kuzma Gvozdevs * pārtikas ministrs Sergejs Prokopovičs * veselības ministrs Nikolajs Kiškins * reliģijas lietu ministrs Nikolajs Kartašovs ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://twitter.com/revoltingrussia Russia in Revolution] [[Kategorija:1917. gada Krievijas revolūcija]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] ra0sagqeg12athng214tj6nea0ajwyb 0 361871 4484298 4329970 2026-06-19T13:33:35Z Bendžamins 76862 4484298 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|8|28}} | caps1 = 27 | caps2 = 99 | caps3 = 47 | caps4 = 349 | caption = Aspilikveta 2022. gadā | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|CA Osasuna B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Zizur Mayor}} | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | goals4 = 10 | height = 178 | image = César Azpilicueta, Al Hilal SFC vs Chelsea F.C., 9 February 2022.jpg | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps2 = 14 | nationalcaps3 = 18 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps5 = 19 | nationalcaps6 = 5 | nationalcaps7 = 44 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 0 | nationalgoals7 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalteam7 = {{fb|ESP}} | nationalyears1 = 2005 | nationalyears2 = 2006 | nationalyears3 = 2007—2008 | nationalyears4 = 2009 | nationalyears5 = 2008—2011 | nationalyears6 = 2012 | nationalyears7 = 2013—2022 | playername = Sesars Aspilikveta | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | years1 = 2006—2007 | years2 = 2007—2010 | years3 = 2010—2012 | years4 = 2012—2023 | name = | birth_place = | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 39 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | years6 = 2025—2026 | caps6 = 17 | goals6 = 0 | totalcaps = 578 | totalgoals = 13 }} '''Sesars Aspilikveta''' ({{Val|es|César Azpilicueta}}; dzimis {{Dat|1989|8|28}}) ir [[Spānija]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Aspilikveta ir dzimis [[Pamplona|Pamplonā]] un tieši tur ir arī sācis spēlēt futbolu [[CA Osasuna]] komandā. 2010. gada vasarā Aspilikveta pievienojās [[Ligue 1]] klubam [[Marseļas "Olympique"]] par 7 miljoniem [[€]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=2 October 2017|date=22 June 2010|publisher=les-transferts.com|title=OM : Azpilicueta et Modesto arrivent !|url=https://www.les-transferts.com/ligue-1/lom-regle-le-probleme-a-droite.html|archive-date={{dat|2017|11|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171108100656/https://www.les-transferts.com/ligue-1/lom-regle-le-probleme-a-droite.html}}</ref> 2012. gadā pārgājis uz [[Chelsea F.C.|Chelsea]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=2 October 2017|date=24 August 2012|publisher=skysports.com|title=Azpilicueta joins Chelsea|url=http://www.skysports.com/football/news/11668/8014372/Azpilicueta-joins-Chelsea}}</ref> Ilgstoši bijis ''Chelsea'' kapteinis. Ar komandu divas reizes uzvarējis [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], kā arī izcīnījis vienu [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] trofeju. [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] spēlējis [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Marseille''' * [[Coupe de la Ligue]]: 2011—12 * [[Trophée des Champions]]: 2010, 2011 '''Chelsea''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014—15]], [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016—17]] * [[FA kauss]]: 2017—18 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2014—15 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]] * [[UEFA Eiropas līga]]: 2012—13, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]] * [[UEFA Superkauss]]: 2021 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2021 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] gada labākais spēlētājs: 2013—14 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Aspilikveta, Sesars}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Navarrā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:CA Osasuna spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] fel0a5lbn5bw7mpoyvsd5jfz5gttda0 0 365359 4484305 4288509 2026-06-19T14:10:32Z Makenzis 56205 4484305 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''HŠK Zrinjski Mostar'' | logo_links = HŠK Zrinjski Mostar logo.svg | logo_izm = 220px | pilns = ''Hrvatski športski klub<br />Zrinjski Mostar'' | iesauka = ''Plemići'' (Muižnieki) | pilsēta = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Mostara}} | līga = [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga|Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 2. vieta | dib = 1905 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stadion pod Bijelim Brijegom]]'' | ietilp = 25 000 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|Melnkalne}} Žeļjko Petrovičs | kapteinis = {{flaga|BIH}} Nemanja Bilbija | mediji = {{url|hskzrinjski.ba/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1 =_zrinjski2324h | pattern_b1 = _zrinjski2324h | pattern_ra1 =_zrinjski2324h | pattern_sh1 =_zrinjski2324h | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _zrinjski2324A | pattern_b2 = _zrinjski2324A | pattern_ra2 = _zrinjski2324A | pattern_sh2 = _zrinjski2324A | pattern_so2 = | leftarm2 = d4b134 | body2 = FFFFFF | rightarm2 = d4b134 | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 000000 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''HŠK Zrinjski Mostar''''' ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[futbols|futbola]] klubs no [[Mostara]]s, kurš spēlē [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga|Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīgā]] un pēdējos gados ir bijis viena no labākajām komandām valstī. Ar astoņiem izcīnītajiem čempionu tituliem Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīgā "Zrinjski" ir viens no visvairāk apbalvotajiem futbola klubiem Bosnijā un Hercegovinā. == Sasniegumi == * '''[[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/bihchamp.html |title=Bosnia-Herzegovina - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|8|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (9): 2004–05, 2008–09, 2013–14, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2021/22, 2022/23, 2024/25 ** Vicečempioni (3): 2006–07, 2018–19, 2023–24 * '''Bosnijas un Hercegovinas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/bihcuphist.html |title=Bosnia-Hercegovina - Cup Histories |language=en |accessdate={{dat|2020|8|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 2007–08, 2022/23 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola klubi]] [[Kategorija:HŠK Zrinjski Mostar]] 5swefr0046vtw9npbaqd2ot4j1mv6zd 4484307 4484305 2026-06-19T14:10:48Z Makenzis 56205 /* Sasniegumi */ 4484307 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''HŠK Zrinjski Mostar'' | logo_links = HŠK Zrinjski Mostar logo.svg | logo_izm = 220px | pilns = ''Hrvatski športski klub<br />Zrinjski Mostar'' | iesauka = ''Plemići'' (Muižnieki) | pilsēta = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Mostara}} | līga = [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga|Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 2. vieta | dib = 1905 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stadion pod Bijelim Brijegom]]'' | ietilp = 25 000 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|Melnkalne}} Žeļjko Petrovičs | kapteinis = {{flaga|BIH}} Nemanja Bilbija | mediji = {{url|hskzrinjski.ba/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1 =_zrinjski2324h | pattern_b1 = _zrinjski2324h | pattern_ra1 =_zrinjski2324h | pattern_sh1 =_zrinjski2324h | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _zrinjski2324A | pattern_b2 = _zrinjski2324A | pattern_ra2 = _zrinjski2324A | pattern_sh2 = _zrinjski2324A | pattern_so2 = | leftarm2 = d4b134 | body2 = FFFFFF | rightarm2 = d4b134 | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 000000 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''HŠK Zrinjski Mostar''''' ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[futbols|futbola]] klubs no [[Mostara]]s, kurš spēlē [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga|Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīgā]] un pēdējos gados ir bijis viena no labākajām komandām valstī. Ar astoņiem izcīnītajiem čempionu tituliem Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīgā "Zrinjski" ir viens no visvairāk apbalvotajiem futbola klubiem Bosnijā un Hercegovinā. == Sasniegumi == * '''[[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/bihchamp.html |title=Bosnia-Herzegovina - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|8|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (9): 2004–05, 2008–09, 2013–14, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2021/22, 2022/23, 2024/25 ** Vicečempioni (4): 2006–07, 2018–19, 2023–24, 2025–26 * '''Bosnijas un Hercegovinas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/bihcuphist.html |title=Bosnia-Hercegovina - Cup Histories |language=en |accessdate={{dat|2020|8|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 2007–08, 2022/23 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola klubi]] [[Kategorija:HŠK Zrinjski Mostar]] 9u2jsy5x1r73qa4deps1ddnf7n6qp5s 0 366440 4484288 4288500 2026-06-19T13:04:05Z Makenzis 56205 4484288 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FDD918 | bg_color = #2662BC | nos = ''NK Široki Brijeg'' | logo_links = Logo_NKSB_final.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Nogometni klub Široki Brijeg'' | iesauka = ''Plavi'' (Zilie) | pilsēta = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Široki Brijega}} | līga = [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga|Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 5. vieta | dib = 1948 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stadion Pecara]]'' | ietilp = 5 726 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = {{flaga|BIH}} Miro Kraļevičs | tren = | kapteinis = {{flaga|BIH}} Toni Karačičs | mediji = | sadarbojas = | current = | shirtsupplier = [[Kelme]] | shirtsponsors = Mepas | pattern_la1= _siroki2122h | pattern_b1= _siroki2122h | pattern_ra1= _siroki2122h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1=0000FF | body1=0000FF | rightarm1=0000FF | shorts1=000066 | socks1=0000FF | pattern_la2= _siroki2122a | pattern_b2= _siroki2122a | pattern_ra2= _siroki2122a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2=FFFFFF | body2=FFFFFF | rightarm2=FFFFFF | shorts2=FFFFFF | socks2=FFFFFF }} '''''NK Široki Brijeg''''' ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[futbols|futbola]] klubs no [[Široki Brijega]]s, kas spēlē [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga|Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/bihchamp.html |title=Bosnia-Herzegovina - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|8|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (2): 2003–04, 2005–06 ** Vicečempioni (5): 2001–02, 2007–08, 2009–10, 2011–12, 2013–14 * '''Bosnijas un Hercegovinas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/bihcuphist.html |title=Bosnia-Hercegovina - Cup Histories |language=en |accessdate={{dat|2020|8|3||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 2006–07, 2012–13, 2016–17 ** Finālisti (5): 2004–05, 2005–06, 2011–12, 2014–15, 2018–19 == Atsauces == {{atsauces}} {{futbols-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola klubi]] [[Kategorija:NK Široki Brijeg]] 3gb9gypuhhkezksdg1qic9w25gv3xo7 0 374457 4484449 4482743 2026-06-20T05:04:38Z Biafra 13794 atj. 4484449 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Raimonds Čudars | attēls = Raimonds Čudars 2022.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Raimonds Čudars 2022. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|19|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|28|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Inga Bērziņa]] | pēctecis = [[Edgars Tavars]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = ''amats izveidots'' | pēctecis2 = [[Kaspars Melnis]] <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_sākums4 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2025|06|19|N|bez}} | term_sākums5 = {{dat|2026|06|4|N|bez}} | term_beigas5 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents4 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers4 = [[Evika Siliņa]] | prezidents5 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers5 = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats6 = [[Salaspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Salaspils novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums6 = {{dat|2009|07|01|N}} | term_beigas6 = {{dat|2022|11|03|N}} | vietnieks6 = [[Mihails Rogals]] (2009—''?'')<ref name="2009-dec2-lat-pdf">https://salaspils.lv/sites/default/files/SalaspilsVestis/2009/2009-dec2-lat.pdf</ref><br /> [[Zoja Rimša]] (2009—2011)<ref name="69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu-htm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu.htm|title=Salaspilī neizdodas panākt domes vadības nomaiņu|website=nra.lv}}</ref><ref name="2009-dec2-lat-pdf" /> <br /> [[Juris Putniņš]] (''?''—2011)<ref name="69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu-htm" /><br />[[Malda Caune]] (2011—2022)<ref>http://arhivs.lff.lv/dokumenti/Valde/MaldaCaune_CV.pdf</ref><br /> [[Zigmārs Zeimulis]] (2013—2017)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/politika/item/10397-veletaju-miletam-salaspils-meram-simpatijas-atzistas-ari-domes-deputati|title=Aprinkis.lv - Vēlētāju mīlētajam Salaspils mēram simpātijās atzīstas arī domes deputāti (pievienota fotogalerija)|first=Raivis|last=Bahšteins|website=m.aprinkis.lv}}</ref> <br />[[Raivis Anspaks]] (2021—2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/par-salaspils-novada-domes-priekssedetaju-vienbalsigi-ievele-lidzsinejo-mera-vietnieku-anspaku-14289025|title=Par Salaspils novada domes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlē līdzšinējo mēra vietnieku Anspaku|website=www.diena.lv}}</ref> | prezidents6 = [[Valdis Zatlers]]<br />[[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]<br />[[Raimonds Vējonis]]<br />[[Egils Levits]] | premjers6 = [[Valdis Dombrovskis]]<br />[[Laimdota Straujuma]]<br />[[Māris Kučinskis]]<br />[[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis6 = [[Juris Putniņš]] | pēctecis6 = [[Raivis Anspaks]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|07|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Murjāņi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Salaspils}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] * [[Latvijas Zemnieku savienība]] * [[Jaunais laiks]] * [[Vienotība]] | dzīvesb = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Raimonds Čudars''' (dzimis {{dat|1974|07|04}} [[Murjāņi|Murjāņos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un [[politiķis]]. Bijušais [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]] un [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs|viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]], pārstāv partiju "[[Vienotība]]". No 2009. līdz 2022. gadam bijis [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes priekšsēdētājs. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta. == Dzīvesgājums == R. Čudars 1996. gadā ieguvis [[jurists|jurista]] izglītību [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. No 2002. līdz 2009. gadam bijis praktizējošs [[advokāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/cilveki/raimonds-cudars/|title=Raimonds Čudars|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-24|language=lv|archive-date=2022-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20221124160013/https://jaunavienotiba.lv/cilveki/raimonds-cudars/}}</ref> == Politiskā darbība == 1997. gadā R. Čudars pirmo reizi kandidēja [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] uz vietu Salaspils domē no apvienības "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]" saraksta, taču netika ievēlēts. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] R. Čudars tika ievēlēts [[Salaspils]] domē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.vis|title=Rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2022-11-24|archive-date=2022-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220308015659/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.vis}}</ref> [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gadā ievēlēts]] Salaspils domē jau no partijas "[[Jaunais laiks]]" saraksta. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada 1. jūlija pašvaldību vēlēšanās]] R. Čudars tika ievēlēts [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domē no partijas "Jaunais laiks" un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" kopējā saraksta un tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju. Novada domes priekšsēdētāja amatu ieņēma līdz 2022. gadam. Ticis atkārtoti ievēlēts pašvaldībā arī [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada]], [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada]] un [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada]] pašvaldību vēlēšanās,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://salaspils.lv/lv/node/1011|title=Salaspils novadu nākamos četrus gadus vadīs Raimonds Čudars|website=salaspils.lv|access-date=2021-10-13|language=en}}</ref> katrā reizē atkārtoti pārvēlēts arī par Salaspils novada domes priekšsēdētāju. Kopš 2013. gada bija [[Latvijas pašvaldību savienība]]s novadu apvienības valdes loceklis.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Raimonda Čudara CV 2017|url=http://vienotiba2017.lv/wp-content/uploads/2017/08/Raimonds_Cudars_CV2017.pdf|website=Vienotiba 2017|accessdate={{dat|2018|2|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 2016. gada 4. jūnija ir politiskās partijas "[[Vienotība]]" valdes loceklis.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Raimonds Čudars|url=https://vienotiba.lv/raimonds_cudars|website=VIENOTĪBA|accessdate={{dat|2018|2|1||bez}}|archive-date={{dat|2017|04|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170424183043/http://vienotiba.lv/raimonds_cudars}}</ref> 2022. gada rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]". Decembrī apstiprināts par [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2025. gada jūnijā R. Čudars tika apstiprināts par [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs|Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru]] [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]], stājoties demisionējušās [[Inga Bērziņa|Ingas Bērziņas]] vietā. Pēc valdības demisijas 2026. gada jūnijā atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = ''amats izveidots'' | virsraksts = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Kaspars Melnis]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Inga Bērziņa]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] | periods = {{dat|2025|06|19|N}} — {{dat|2026|05|28|N}} | pēc = [[Edgars Tavars]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Čudars, Raimonds}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saulkrastu novadā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Salaspils novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas klimata un enerģētikas ministri]] [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] 3u71cbn2ke3fiqep7jy891y6rmyht9y 0 381285 4484480 4108969 2026-06-20T08:28:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484480 wikitext text/x-wiki {{infobox country at games | NOC = LTU | NOCname = [[Lietuvas Nacionālā Olimpiskā komiteja]] | games = olimpiskajās spēlēs | year = | flagcaption = | oldcode = | website = {{URL|www.ltok.lt}} (lietuviski un igauniski) | location = | competitors = | sports = | flagbearer = | rank = | gold = 6 | silver = 7 | bronze = 13 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Lietuva|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year=1924|end_year= }} | winterappearances = {{Team appearances list|team=Lietuva|competition=ziemas olimpiskajās spēlēs|begin_year=1928|end_year= }} | seealso = {{flagIOC|RU1}} (1896–1912)<br/> {{flagIOC|URS}} (1952–1988) }} '''[[Lietuva]] [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[1924]]. gadā, kad [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles notika Parīzē]]. Savukārt pirmās [[ziemas olimpiskās spēles]], kurās piedalījās Lietuva, notika [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928. gadā Sanktmoricā]]. Pēc tam līdz 1992. gadam Lietuva kā neatkarīga valsts olimpiskajās spēlēs nestartēja. No [[1952]]. līdz [[1988]]. gadam Lietuvas sportisti startēja [[Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs|Padomju Savienības]] sastāvā. Kopš 1992. gada Lietuva ir piedalījusies gan visās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], gan visās ziemas olimpiskajās spēlēs. Lietuvas sportisti olimpiskajās spēlēs izcīnījuši 26 [[olimpiskā medaļa|olimpiskās medaļas]], visas vasaras olimpiskajās spēlēs. == Dalības == === Vasaras olimpiskās spēles === {{colbegin|2}} <small> * 1896–1912 — {{color|grey|piedalījās [[Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs|Krievijas Impērijas]] sastāvā}} * {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] — {{color|grey|netika pārstāvēta}} </small> * '''{{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] — [[Lietuva 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] — [[Lietuva 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} <small> * 1932–1936 — {{color|grey|netika pārstāvēta}} * 1948–1988 — {{color|grey|piedalījās [[Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs|Padomju Savienības]] sastāvā}} </small> * '''{{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] — [[Lietuva 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] — [[Lietuva 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] — [[Lietuva 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] — [[Lietuva 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] — [[Lietuva 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] — [[Lietuva 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] — [[Lietuva 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|Japāna}} [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020 Tokija]] — [[Lietuva 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} <small> * {{flaga|Francija}} ''[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024 Parīze]]'' — ''nākotnes notikums'' * {{flaga|ASV}} ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028 Losandželosa]]'' — ''nākotnes notikums'' </small> {{colend}} === Ziemas olimpiskās spēles === {{colbegin|2}} <small> * 1924 — {{color|grey|netika pārstāvēta}} </small> * '''{{flaga|Austrija}} [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928 Sanktmorica]] — [[Lietuva 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} <small> * 1932−1936 — {{color|grey|netika pārstāvēta}} * 1948–1988 — {{color|grey|piedalījās [[Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs|Padomju Savienības]] sastāvā}} </small> * '''{{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]]— [[Lietuva 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] — [[Lietuva 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] — [[Lietuva 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] — [[Lietuva 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] — [[Lietuva 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] — [[Lietuva 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] — [[Lietuva 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] — [[Lietuva 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} * '''{{flaga|Ķīna}} [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022 Pekina]] — [[Lietuva 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tika pārstāvēta]]''' {{flaga|Lietuva}} {{colend}} == Sportisti == === Sportistu skaits === {{col-begin}} {{col-2}} ==== Vasaras olimpiskās spēles ==== {| class="wikitable" style="text-align:center; ! || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] |- | align=left| '''Vīrieši''' || 13 || 11 || 36 || 45 || 40 || 47 || 44 || 39 || 48 ||26 |- | align=left| '''Sievietes''' || 0 || 1 || 11 || 16 || 21 || 12 || 27 || 23 || 19 ||16 |- ! Kopā !! 13 !! 12 !! 47 !! 61 !! 61 !! 59 !! 71 !! 62 !! 67 !! 42 |- | align=left| '''Sporta veidi''' || 2 || 4 || 11 || 14 || 15 || 13 || 16 || 14 || 15 ||12 |} {{col-2}} ==== Ziemas olimpiskās spēles ==== {| class="wikitable" style="text-align:center; ! || [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|28]] || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|92]] || [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|94]] || [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|98]] || [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|02]] || [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|06]] || [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|10]] || [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|14]] || [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|18]] || [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|22]] |- | align=left| '''Vīrieši''' || 1 || 3 || 3 || 5 || 5 || 4 || 4 || 4 || 5 ||8 |- | align=left| '''Sievietes''' || 0 || 3 || 3 || 2 || 3 || 3 || 2 || 5 || 4 ||5 |- ! Kopā !! 1 !! 6 !! 6 !! 7 !! 8 !! 7 !! 6 !! 9 !! 9 !! 13 |- | align=left| '''Sporta veidi''' || 1 || 3 || 3 || 4 || 3 || 4 || 3 || 5 || 3 ||4 |} {{col-end}} === Sportistu sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem === {{col-begin}} {{col-2}} ==== Vasaras olimpiskās spēles ==== {| class="wikitable" style="text-align:center; ! Sporta veids || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] |- | align=left| [[Attēls:Rowing pictogram.svg|23px]] [[Airēšana olimpiskajās spēlēs|Airēšana]] || — || — || 8 || 3 || 2 || 2 || 1 || 4 || 10 || 9 |- | align=left| [[Attēls:Badminton pictogram.svg|23px]] [[Badmintons olimpiskajās spēlēs|Badmintons]] || — || — || — || — || — || — || 2 || 1 || — || — |- | align=left| [[Attēls:Basketball pictogram.svg|23px]] [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|Basketbols]] || — || — || 12 || 11 || 12 || 12 || 12 || 12 || 12 || — |- | align=left| [[Attēls:Boxing pictogram.svg|23px]] [[Bokss olimpiskajās spēlēs|Bokss]] || — || 2 || 4 || 1 || 2 || 2 || 3 || 2 || 2 || — |- | align=left| [[Attēls:Sailing pictogram.svg|23px]] [[Burāšana olimpiskajās spēlēs|Burāšana]] || — || — || 2 || — || 1 || 1 || 1 || 3 || 2 || 2 |- | align=left| [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|23px]] [[Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|Cīņas sports]] <ref group="Р">Iekļauta grieķu-romiešu cīņa un brīvā cīņa</ref> || — || — || 1 || 3 || 2 || 3 || 4 || 2 || 1 || 1 |- | align=left| [[Attēls:Judo pictogram.svg|23px]] [[Džudo olimpiskajās spēlēs|Džudo]] || — || — || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || 1 |- | align=left| [[Attēls:Table tennis pictogram.svg|23px]] [[Galda teniss olimpiskajās spēlēs|Galda teniss]] || — || — || — || 1 || 2 || — || 1 || — || — || — |- | align=left| [[Attēls:Football pictogram.svg|23px]] [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Futbols]] || 11 || — || — || — || — || — || — || — || — || — |- | align=left| [[Attēls:Canoeing pictogram.svg|23px]] [[Kanoe airēšana olimpiskajās spēlēs|Kanoe airēšana un smaiļošana]] <ref group="Р">Iekļauta smaiļošana un kanoe airēšana un airēšanas slaloms</ref> || — || — || 1 || 2 || 3 || 3 || 4 || 2 || 6 || 1 |- | align=left| [[Attēls:Modern pentathlon pictogram (pre-2025).svg|23px]] [[Modernā pieccīņa olimpiskajās spēlēs|Modernā pieccīņa]] || — || — || 3 || 1 || 1 || 2 || 4 || 3 || 3 || 3 |- | align=left| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|23px]] [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|Peldēšana]] || — || — || 2 || 8 || 6 || 10 || 9 || 4 || 6 || 6 |- | align=left| [[Attēls:Cycling pictogram.svg|23px]] [[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšana]] <ref group="Р">Iekļauts BMX, kalnu, šosejas un treka riteņbraukšana</ref> || 2 || 4 || 5 || 13 || 8 || 9 || 8 || 4 || 4 || 5 |- | align=left| [[Attēls:Weightlifting pictogram.svg|23px]] [[Svarcelšana olimpiskajās spēlēs|Svarcelšana]] || — || 1 || — || 1 || 1 || 1 || 1 || — || 1 || 1 |- | align=left| [[Attēls:Shooting pictogram.svg|23px]] [[Šaušana olimpiskajās spēlēs|Šaušana]] || — || — || — || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 |- | align=left| [[Attēls:Tennis pictogram.svg|23px]] [[Teniss olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || — |- | align=left| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || — || 5 || 8 || 14 || 18 || 12 || 18 || 20 || 16 || 11 |- | align=left| [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|23px]] [[Vingrošana olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]] <ref group="Р">Iekļauta mākslas, sporta un tramplīna vingrošana</ref> || — || — || — || 1 || 1 || — || 1 || 2 || 1 || 1 |- ! Sporta veids || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] |} :'''Piezīmes:'''<br/> {{atsauces|group=Р}}</small> {{col-2}} ==== Ziemas olimpiskās spēles ==== {| class="wikitable" style="text-align:center; ! Sporta veids || [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|28]] || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|92]] || [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|94]] || [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|98]] || [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|02]] || [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|06]] || [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|10]] || [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|14]] || [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|18]] || [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|22]] |- | align=left| [[Attēls:Speed skating pictogram.svg|23px]] [[Ātrslidošana olimpiskajās spēlēs|Ātrslidošana]] || 1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — |- | align=left| [[Attēls:Biathlon pictogram.svg|23px]] [[Biatlons olimpiskajās spēlēs|Biatlons]] || — || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 || 1 || 2 || 4 || 5 |- | align=left| [[Attēls:Figure skating pictogram.svg|23px]] [[Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs|Daiļslidošana]] || — || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || — || 2 || — || 2 |- | align=left| [[Attēls:Cross country skiing pictogram.svg|23px]] [[Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|Distanču slēpošana]] || — || 2 || 2 || 3 || 4 || 2 || 3 || 3 || 3 || 4 |- | align=left| [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|23px]] [[Kalnu slēpošana olimpiskajās spēlēs|Kalnu slēpošana]] || — || — || — || 1 || — || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 |- | align=left| [[Attēls:Short track speed skating pictogram.svg|23px]] [[Šorttreks olimpiskajās spēlēs|Šorttreks]] || — || — || — || — || — || — || — || 1 || — || — |- ! Sporta veids || [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|28]] || [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|92]] || [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|94]] || [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|98]] || [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|02]] || [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|06]] || [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|10]] || [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|14]] || [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|18]] || [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|22]] |} {{col-end}} == Medaļu tabulas == {{col-begin}} {{col-2}} === Vasaras olimpiskajās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center; |- !Spēles |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā !style="width:4em; font-weight:bold;"|[[Olimpiskā medaļu tabula|Rangs]] |- |align=left| {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[1924. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[1928. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || 1 || 0 || 1 || '''2''' || [[1992. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|34]] |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || 0 || 0 || 1 || '''1''' || [[1996. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|71]] |- |align=left| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || 2 || 0 || 3 || '''5''' || [[2000. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|33]] |- |align=left| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || 1 || 2 || 0 || '''3''' || [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|45]] |- |align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || 0 || 3 || 2 || '''5''' || [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|56]] |- |align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || 2 || 0 || 3 || '''5''' || [[2012. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|33]] |- |align=left| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || 0 || 1 || 3 || '''4''' || [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|64]] |- |align=left| {{flaga|Japāna}} [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020 Tokija]] || 0 || 1 || 0 || '''1''' || [[2020. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|77]] |- ! Kopā !! 6 !! 7 !! 13 !! 26 !! [[olimpisko medaļu skaits pēc valsts|66]] |} {{col-2}} === Ziemas olimpiskajās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center; |- !Spēles |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā !style="width:4em; font-weight:bold;"|[[Olimpiskā medaļu tabula|Rangs]] |- |align=left| {{flaga|Austrija}} [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928 Sanktmorica]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[1928. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[1992. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[1994. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[1998. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[2002. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[2006. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[2010. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[2018. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022 Pekina]] || 0 || 0 || 0 || '''0''' || [[2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- ! Kopā !! 0 !! 0 !! 0 !! 0 !! [[olimpisko medaļu skaits pēc valsts|—]] |} {{col-end}} === Medaļas pa vasaras sporta veidiem === {| class="wikitable" style="text-align:center; |- !Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- |align=left| [[Attēls:Rowing pictogram.svg|23px]] [[Airēšana olimpiskajās spēlēs|Airēšana]] || 0 || 1 || 2 || '''3''' |- |align=left| [[Attēls:Basketball pictogram.svg|23px]] [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|Basketbols]] || 0 || 0 || 3 || '''3''' |- |align=left| [[Attēls:Boxing pictogram.svg|23px]] [[Bokss olimpiskajās spēlēs|Bokss]] || 0 || 0 || 1 || '''1''' |- |align=left| [[Attēls:Sailing pictogram.svg|23px]] [[Burāšana olimpiskajās spēlēs|Burāšana]] || 0 || 1 || 0 || '''1''' |- |align=left| [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|23px]] [[Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|Cīņas sports]] || 0 || 1 || 1 || '''2''' |- |align=left| [[Attēls:Canoeing pictogram.svg|23px]] [[Kanoe airēšana olimpiskajās spēlēs|Kanoe airēšana]] || 0 || 0 || 1 || '''1''' |- |align=left| [[Attēls:Modern pentathlon pictogram (pre-2025).svg|23px]] [[Modernā pieccīņa olimpiskajās spēlēs|Modernā pieccīņa]] || 1 || 3 || 1 || '''5''' |- |align=left| [[Attēls:Swimming pictogram.svg|23px]] [[Pledēšana olimpiskajās spēlēs|Pledēšana]] || 1 || 0 || 0 || '''1''' |- |align=left| [[Attēls:Cycling pictogram.svg|23px]] [[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšana]] || 0 || 0 || 1 || '''1''' |- |align=left| [[Attēls:Weightlifting pictogram.svg|23px]] [[Svarcelšana olimpiskajās spēlēs|Svarcelšana]] || 0 || 0 || 1 || '''1''' |- |align=left| [[Attēls:Shooting pictogram.svg|23px]] [[Šaušana olimpiskajās spēlēs|Šaušana]] || 1 || 0 || 0 || '''1''' |- |align=left| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || 3 || 1 || 2 || '''6''' |- ! Kopā !! 6 !! 7 !! 13 !! 26 |} == Medaļnieku uzskaitījums == === Vasaras olimpiskās spēles === {| class="wikitable sortable" |- ! style="width:7em"| Medaļa !! Sportists !! Spēles !! Sporta veids !! Disciplīna |- | [[Attēls:Gold medal.svg|23px]] '''Zelts''' || [[Roms Ubarts]] || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || Vīrieši, diska mešana |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Lietuvas basketbola izlase]]: <br/> {{colbegin|2}}<small> [[Romāns Brazdauskis]] <br/> [[Valdemārs Homičuss]] <br/> [[Darjus Dimavičiuss]] <br/> [[Gintars Einikis]] <br/> [[Sergejs Jovaiss]] <br/> [[Artūrs Karnišovs]] <br/> [[Gintars Krapiks]] <br/> [[Rims Kurtinaitis]] <br/> [[Šarūns Marčuļonis]] <br/> [[Alvīds Pazdrazdis]] <br/> [[Arvīds Sabonis]] <br/> [[Arūns Visocks]] </small>{{colend}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || [[Attēls:Basketball pictogram.svg|23px]] [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Basketbols]] || Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Lietuvas basketbola izlase]]: <br/> {{colbegin|2}}<small> [[Arvīds Sabonis]] <br/> [[Šarūns Marčuļonis]] <br/> [[Rims Kurtinaitis]] <br/> [[Gintars Einikis]] <br/> [[Artūrs Karnišovs]] <br/> [[Darjus Lukmins]] <br/> [[Sauļus Štombergs]] <br/> [[Eurēlijs Žukausks]] <br/> [[Mindaugs Žukausks]] <br/> [[Andriuss Jurkūns]] <br/> [[Rītis Vaišvila]] <br/> [[Tomass Pačesa]] </small>{{colend}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || [[Attēls:Basketball pictogram.svg|23px]] [[Basketbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Basketbols]] || Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Gold medal.svg|23px]] '''Zelts''' || [[Daina Gudzinevičūte]] || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || [[Attēls:Shooting pictogram.svg|23px]] [[Šaušana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šaušana]] || Sievietes, bise, traps |- | [[Attēls:Gold medal.svg|23px]] '''Zelts''' || [[Virgīlijs Alekna]] || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || Vīrieši, diska mešana |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Kristina Poplavskaja]] <br/> [[Biruta Šakickiene]] || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || [[Attēls:Rowing pictogram.svg|23px]] [[Airēšana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Airēšana]] || Sievietes, bezstūrmaņa divnieki |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Lietuvas basketbola izlase]]: <br/> {{colbegin|2}}<small> [[Sauļus Štombergs]] <br/> [[Mindaugs Timinsks]] <br/> [[Eurēlijs Žukausks]] <br/> [[Darjus Maskolūns]] <br/> [[Ramūns Šiškausks]] <br/> [[Darjus Songaila]] <br/> [[Šarūns Jasikēvičs]] <br/> [[Ķestutis Marčulonis]] <br/> [[Tomass Masulis]] <br/> [[Dainjus Adomaitis]] <br/> [[Gintars Einikis]] <br/> [[Andrjus Giedraitis]] </small>{{colend}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || [[Attēls:Basketball pictogram.svg|23px]] [[Basketbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Basketbols]] || Vīriešu turnīrs |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Diāna Žilūte]] || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || [[Attēls:Cycling pictogram.svg|23px]] [[Riteņbraukšana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšana]] || Sievietes, šoseja, individuālais grupas brauciens |- | [[Attēls:Gold medal.svg|23px]] '''Zelts''' || [[Virgīlijs Alekna]] || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || Vīrieši, diska mešana |- | [[Attēls:Silver medal.svg|23px]] '''Sudrabs''' || [[Andrejs Zadneprovskis]] || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || [[Attēls:Modern pentathlon pictogram (pre-2025).svg|23px]] [[Modernā pieccīņa 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Modernā pieccīņa]] || Vīrieši sacīkstes |- | [[Attēls:Silver medal.svg|23px]] '''Sudrabs''' || [[Austra Skujīte]] || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || Sievietes, pieccīņa |- | [[Attēls:Silver medal.svg|23px]] '''Sudrabs''' || [[Mindaugs Mizgaitis]] || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|23px]] [[Cīņas sports 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Cīņas sports]] || Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, 120 kg |- | [[Attēls:Silver medal.svg|23px]] '''Sudrabs''' || [[Gintare Šeida]] || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || [[Attēls:Sailing pictogram.svg|23px]] [[Burāšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Burāšana]] || Sievietes, ''Laser Radial'' klase |- | [[Attēls:Silver medal.svg|23px]] '''Sudrabs''' || [[Edvīns Krungolcs]] || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || [[Attēls:Modern pentathlon pictogram (pre-2025).svg|23px]] [[Modernā pieccīņa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Modernā pieccīņa]] || Vīrieši sacīkstes |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Andrejs Zadneprovskis]] || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || [[Attēls:Modern pentathlon pictogram (pre-2025).svg|23px]] [[Modernā pieccīņa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Modernā pieccīņa]] || Vīrieši sacīkstes |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Virgīlijs Alekna]] || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || Vīrieši, diska mešana |- | [[Attēls:Gold medal.svg|23px]] '''Zelts''' || [[Laura Asadauskaite]] || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || [[Attēls:Modern pentathlon pictogram (pre-2025).svg|23px]] [[Modernā pieccīņa 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Modernā pieccīņa]] || Sieviešu sacīkstes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|23px]] '''Zelts''' || [[Rūta Meilutīte]] || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || [[Attēls:Swimming pictogram.svg|23px]] [[Peldēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Peldēšana]] || Sievietes, 100 m, brass |- | [[Attēls:Silver medal.svg|23px]] '''Sudrabs''' || [[Jevgeņijs Šukļins]] || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || [[Attēls:Canoeing pictogram.svg|23px]] [[Smaiļošana un kanoe airēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Smaiļošana un kanoe airēšana]] || Vīrieši, C-1, 200 m |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Ēvalds Petrausks]] || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || [[Attēls:Boxing pictogram.svg|23px]] [[Bokss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bokss]] || Vīrieši, līdz 60 kg |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Aleksandrs Kazakevičs]] || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|23px]] [[Cīņas sports 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Cīņas sports]] || Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, 74 kg |- | [[Attēls:Silver medal.svg|23px]] '''Sudrabs''' || [[Mindaugs Griškonis]] <br/> [[Sauļus Riters]] || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || [[Attēls:Rowing pictogram.svg|23px]] [[Airēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Airēšana]] || Vīrieši, bezstūrmaņa divnieki |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Milda Valčukaite]] <br/> [[Donata Vištartaite]] || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || [[Attēls:Rowing pictogram.svg|23px]] [[Airēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Airēšana]] || Sievietes, bezstūrmaņa divnieki |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Aurims Lanka]] <br/> [[Edvīns Ramanausks]] || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || [[Attēls:Canoeing pictogram.svg|23px]] [[Smaiļošana un kanoe airēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Smaiļošana un kanoe airēšana]] || Vīrieši, K-2, 200 m |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|23px]] '''Bronza''' || [[Aurims Didžbalis]] || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || [[Attēls:Weightlifting pictogram.svg|23px]] [[Svarcelšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svarcelšana]] || Vīrieši, 94 kg |- | [[Attēls:Silver medal.svg|23px]] '''Sudrabs''' || [[Laura Asadauskaite]] || {{flaga|Japāna}} [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020 Tokija]] || [[Attēls:Modern pentathlon pictogram (pre-2025).svg|23px]] [[Modernā pieccīņa 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Modernā pieccīņa]] || Sieviešu sacīkstes |} == Karognesēji == ''Karognesēji, kas nesuši karogus olimpisko spēļu atklāšanas ceromonijās'' {{col-begin}} {{col-2}} === Vasaras olimpiskajās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center; |- ! Spēles !! Karognesējs !! Sporta veids |- |align=left| {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || || |- |align=left| {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || || |- |align=left| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || [[Raimunds Mažolis]] || [[Attēls:Swimming pictogram.svg|23px]] [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|Peldēšana]] |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || [[Raimunds Mažolis]] || [[Attēls:Swimming pictogram.svg|23px]] [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|Peldēšana]] |- |align=left| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || [[Roms Ubarts]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] |- |align=left| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || [[Šauļus Štrombergs]] || [[Attēls:Basketball pictogram.svg|23px]] [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|Basketbols]] |- |align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || [[Šarūns Jasikēvičs]] || [[Attēls:Basketball pictogram.svg|23px]] [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|Basketbols]] |- |align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || [[Virgīlijs Alekna]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|23px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] |- |align=left| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || [[Gintare Šeida]] || [[Attēls:Sailing pictogram.svg|23px]] [[Burāšana olimpiskajās spēlēs|Burāšana]] |- |rowspan=2 align=left| {{flaga|Japāna}} [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020 Tokija]] || [[Sandra Jablonskīte]] || [[Attēls:Judo pictogram.svg|23px]] [[Džudo olimpiskajās spēlēs|Džudo]] |- | [[Giedrus Titenis]] || [[Attēls:Swimming pictogram.svg|23px]] [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|Peldēšana]] |} {{col-2}} === Ziemas olimpiskajās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center; |- !Spēles !! Karognesējs !! Sporta veids |- |align=left| {{flaga|Austrija}} [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928 Sanktmorica]] || |- |align=left| {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || [[Gintars Jasinsks]] || [[Attēls:Biathlon pictogram.svg|23px]] [[Biatlons olimpiskajās spēlēs|Biatlons]] |- |align=left| {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || [[Povila Vanags]] || [[Attēls:Figure skating pictogram.svg|23px]] [[Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs|Daiļslidošana]] |- |align=left| {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || [[Povila Vanags]] || [[Attēls:Figure skating pictogram.svg|23px]] [[Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs|Daiļslidošana]] |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || [[Ričards Panavs]] || [[Attēls:Cross country skiing pictogram.svg|23px]] [[Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|Distanču slēpošana]] |- |align=left| {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || [[Vida Venciene]] || [[Attēls:Cross country skiing pictogram.svg|23px]] [[Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|Distanču slēpošana]] |- |align=left| {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || [[Irina Terentjeva]] || [[Attēls:Cross country skiing pictogram.svg|23px]] [[Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|Distanču slēpošana]] |- |align=left| {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || [[Deivids Stagnūns]] || [[Attēls:Figure skating pictogram.svg|23px]] [[Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs|Daiļslidošana]] |- |align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || [[Toms Kaukēns]] || [[Attēls:Biathlon pictogram.svg|23px]] [[Biatlons olimpiskajās spēlēs|Biatlons]] |- |rowspan=2 align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022 Pekina]] || [[Paulina Ramanauskaite]] || rowspan=2 |[[Attēls:Figure skating pictogram.svg|23px]] [[Daiļslidošana olimpiskajās spēlēs|Daiļslidošana]] |- | [[Deivids Kizala]] |} {{col-end}} == Skatīt arī == * [[Lietuvas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] * [[Lietuva paraolimpiskajās spēlēs]] == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce |title=Lithuania |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/lithuania }} * {{tīmekļa atsauce |title=Olympic Medal Winners |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/athletes?search=1&countryname=lithuania }} * {{tīmekļa atsauce |title=Lithuania |publisher=Sports-Reference.com |url=http://www.sports-reference.com/olympics/countries/LTU |access-date={{dat|2018|03|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081231184013/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/LTU/ |archivedate={{dat|2008|12|31||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20070927191616/http://www.eurolympic.org/jahia/Jahia/cache/offonce/pid/379?language=eng The European Olympic Committees] {{Lietuva olimpiskajās spēlēs}} {{Valstis olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Lietuva olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Valstis olimpiskajās spēlēs]] l5hconobkeqao9auo4sm80d9j7t1o6a 102 385710 4484457 4483319 2026-06-20T05:35:24Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4484457 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE { ?item wdt:P31 wd:Q5; p:P39 ?statement. ?statement ps:P39 ?office; pq:P580 ?startTime. OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office; pq:P582 ?endTime.} BIND(YEAR(?startTime) AS ?year) FILTER(?startTime >= "2015-00-00"^^xsd:dateTime) ?office wdt:P279* wd:Q14212. OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. } } ORDER BY DESC(?startTime) ?item |columns=item:QID,label:Premjerministrs,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz }} {| class='wikitable sortable' ! QID ! Premjerministrs ! Amats ! No ! Līdz |- | [[:d:Q140249671|Q140249671]] | ''[[:d:Q140249671|Marat Kambolov]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2026-06-16 | |- | [[:d:Q140135259|Q140135259]] | ''[[:d:Q140135259|Konstantin Dzhioev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2026-06-08 | 2026-06-18 |- | [[:d:Q139921464|Q139921464]] | ''[[:d:Q139921464|Ahmadou Al Aminou Lo]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2026-05-25 | |- | [[:d:Q57627|Q57627]] | [[Janezs Janša]] | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2026-05-22<br/>2020-03-13 | 2022-05-25 |- | [[:d:Q6180897|Q6180897]] | ''[[:d:Q6180897|Jeremiah Manele]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2026-05-15<br/>2024-05-02 | 2026-05-15 |- | [[:d:Q6791373|Q6791373]] | ''[[:d:Q6791373|Matthew Wale]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2026-05-15 | |- | [[:d:Q124488292|Q124488292]] | [[Pēters Maģars]] | ''[[:d:Q3315094|Prime Minister of Hungary]]'' | 2026-05-09 | |- | [[:d:Q26257557|Q26257557]] | [[Rumens Radevs]] | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2026-05-08 | |- | [[:d:Q139573306|Q139573306]] | ''[[:d:Q139573306|Ali Falih Al-Zaidi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2026-04-27 | |- | [[:d:Q69304565|Q69304565]] | ''[[:d:Q69304565|Beinir Johannesen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2026-04-13 | |- | [[:d:Q24254499|Q24254499]] | ''[[:d:Q24254499|Lê Minh Hưng]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2026-04-07 | |- | [[:d:Q110962738|Q110962738]] | ''[[:d:Q110962738|Uchral Nyam-Osor]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2026-03-30 | |- | [[:d:Q111772343|Q111772343]] | ''[[:d:Q111772343|Balendra Shah]]'' | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2026-03-27 | |- | [[:d:Q138678989|Q138678989]] | ''[[:d:Q138678989|Mamitiana Rajaonarison]]'' | [[premjerministrs]] | 2026-03-15 | |- | [[:d:Q28860866|Q28860866]] | [[Robs Jetens|Rob Jetten]] | ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]'' | 2026-02-23 | |- | [[:d:Q110313525|Q110313525]] | ''[[:d:Q110313525|Andrey Gyurov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2026-02-19 | 2026-05-08 |- | [[:d:Q7686199|Q7686199]] | ''[[:d:Q7686199|Tarique Rahman]]'' | ''[[:d:Q14565638|Prime Minister of Bangladesh]]'' | 2026-02-17 | |- | [[:d:Q114351301|Q114351301]] | ''[[:d:Q114351301|Dzambolat Tadtayev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2026-01-21 | 2026-06-08 |- | [[:d:Q7460973|Q7460973]] | ''[[:d:Q7460973|Shaea al-Zindani]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2026-01-15 | |- | [[:d:Q5437258|Q5437258]] | ''[[:d:Q5437258|Fatafehi Fakafānua, 8th Lord Fakafānua]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2025-12-18 | |- | [[:d:Q10819807|Q10819807]] | [[Andrejs Babišs]] | ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]'' | 2025-12-09<br/>2017-12-06 | http://www.wikidata.org/.well-known/genid/d9fce9a60aa634d0b150e9006f271727<br/>2021-12-17 |- | [[:d:Q31752753|Q31752753]] | ''[[:d:Q31752753|Mwigulu Nchemba]]'' | ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]'' | 2025-11-13 | |- | [[:d:Q136489383|Q136489383]] | ''[[:d:Q136489383|Alexandru Munteanu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2025-11-01 | |- | [[:d:Q1705028|Q1705028]] | [[Sanaje Takaiči]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2025-10-21 | |- | [[:d:Q136542212|Q136542212]] | ''[[:d:Q136542212|Herintsalama Rajaonarivelo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2025-10-20 | |- | [[:d:Q136448305|Q136448305]] | ''[[:d:Q136448305|Ruphin Zafisambo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2025-10-06 | 2025-10-20 |- | [[:d:Q16734600|Q16734600]] | ''[[:d:Q16734600|Laʻauli Leuatea Schmidt]]'' | ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]'' | 2025-09-16 | |- | [[:d:Q23842116|Q23842116]] | [[Sušila Kārki]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2025-09-12 | 2026-03-27 |- | [[:d:Q20089181|Q20089181]] | [[Sebastjēns Lekornī|Sébastien Lecornu]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2025-09-09 | |- | [[:d:Q16139757|Q16139757]] | ''[[:d:Q16139757|Anutin Charnvirakul]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-09-07 | |- | [[:d:Q135934976|Q135934976]] | ''[[:d:Q135934976|Savo Minić]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2025-09-02 | |- | [[:d:Q136026273|Q136026273]] | ''[[:d:Q136026273|Muhammad Ahmed Miftah]]'' | [[premjerministrs]] | 2025-08-30 | |- | [[:d:Q133540883|Q133540883]] | ''[[:d:Q133540883|Sifi Ghrieb]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2025-08-28 | |- | [[:d:Q124516173|Q124516173]] | [[Inga Ruģiniene]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2025-08-26 | |- | [[:d:Q135650664|Q135650664]] | ''[[:d:Q135650664|Nestor Ntahontuye]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2025-08-05 | |- | [[:d:Q1563291|Q1563291]] | ''[[:d:Q1563291|Rimantas Šadžius]]'' | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2025-08-04 | 2025-09-25 |- | [[:d:Q135454730|Q135454730]] | ''[[:d:Q135454730|Justin Nsengiyumva]]'' | ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]'' | 2025-07-25 | |- | [[:d:Q61112536|Q61112536]] | [[Jūlija Sviridenko|Yulia Svyrydenko]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2025-07-17 | |- | [[:d:Q12587400|Q12587400]] | ''[[:d:Q12587400|Kim Min-seok]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2025-07-03 | |- | [[:d:Q13018661|Q13018661]] | ''[[:d:Q13018661|Phumtham Wechayachai]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-07-03<br/>2024-08-14 | 2025-09-07<br/>2024-08-16 |- | [[:d:Q4918594|Q4918594]] | ''[[:d:Q4918594|Suriya Jungrungreangkit]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-07-01 | 2025-07-03 |- | [[:d:Q18538164|Q18538164]] | [[Ilie Boložans]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2025-06-23 | |- | [[:d:Q4142905|Q4142905]] | ''[[:d:Q4142905|Gombojavyn Zandanshatar]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2025-06-13 | 2026-03-30 |- | [[:d:Q6357939|Q6357939]] | ''[[:d:Q6357939|Kamil Idris]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2025-05-19 | |- | [[:d:Q109772130|Q109772130]] | ''[[:d:Q109772130|Andrē Ebankss]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2025-05-06 | |- | [[:d:Q1151156|Q1151156]] | ''[[:d:Q1151156|Cătălin Predoiu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2025-05-06<br/>2023-06-12 | 2025-06-23<br/>2023-06-15 |- | [[:d:Q566257|Q566257]] | [[Frīdrihs Mercs]] | ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]'' | 2025-05-06 | |- | [[:d:Q68837007|Q68837007]] | ''[[:d:Q68837007|Salem Saleh bin Braik]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2025-05-03 | 2026-01-15 |- | [[:d:Q4414|Q4414]] | [[Fors Gnasingbe]] | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2025-05-03 | |- | [[:d:Q16091128|Q16091128]] | ''[[:d:Q16091128|Lee Ju-ho]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2025-05-02 | |- | [[:d:Q57712|Q57712]] | [[Kamla Persada-Bisensara]] | ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2025-05-01 | |- | [[:d:Q42478807|Q42478807]] | ''[[:d:Q42478807|Džuro Macuts]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2025-04-16 | |- | [[:d:Q1268462|Q1268462]] | ''[[:d:Q1268462|Mike Eman]]'' | ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]'' | 2025-03-28 | |- | [[:d:Q16262782|Q16262782]] | ''[[:d:Q16262782|Jens-Frederik Nielsen]]'' | ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]'' | 2025-03-28 | |- | [[:d:Q5360975|Q5360975]] | ''[[:d:Q5360975|Elijah Ngurare]]'' | ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]'' | 2025-03-21 | |- | [[:d:Q107504646|Q107504646]] | ''[[:d:Q107504646|Stuart Young]]'' | ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2025-03-17 | 2025-05-01 |- | [[:d:Q192533|Q192533]] | [[Marks Kārnijs]] | [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]] | 2025-03-14 | |- | [[:d:Q56235580|Q56235580]] | [[Aļaksandrs Turčins]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2025-03-10 | |- | [[:d:Q64576653|Q64576653]] | [[Kristians Štokers]] | [[Austrijas kanclers]] | 2025-03-03 | |- | [[:d:Q638463|Q638463]] | ''[[:d:Q638463|Nawaf Salam]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2025-02-08 | |- | [[:d:Q336599|Q336599]] | [[Barts de Vēvers]] | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2025-02-03 | |- | [[:d:Q920403|Q920403]] | ''[[:d:Q920403|Micheál Martin]]'' | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2025-01-23<br/>2020-06-27 | 2022-12-17 |- | [[:d:Q8083950|Q8083950]] | ''[[:d:Q8083950|ʻAisake Eke]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2025-01-22 | 2025-12-18 |- | [[:d:Q59978016|Q59978016]] | ''[[:d:Q59978016|Rosen Zhelyazkov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2025-01-16 | 2026-02-19 |- | [[:d:Q131749390|Q131749390]] | ''[[:d:Q131749390|Américo Ramos]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2025-01-12 | |- | [[:d:Q64168538|Q64168538]] | ''[[:d:Q64168538|Alexander Schallenberg]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2025-01-10<br/>2021-10-11 | 2025-03-03<br/>2021-12-06 |- | [[:d:Q6761049|Q6761049]] | ''[[:d:Q6761049|Maria Benvinda Levy]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2025-01-01 | |- | [[:d:Q31178879|Q31178879]] | ''[[:d:Q31178879|Choi Sang-mok]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2024-12-27 | 2025-03-24 |- | [[:d:Q21179176|Q21179176]] | ''[[:d:Q21179176|Marcel Ciolacu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2024-12-23<br/>2023-06-15 | 2025-05-06<br/>2024-12-23 |- | [[:d:Q108856371|Q108856371]] | [[Kristrūna Frostadotira]] | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2024-12-21 | |- | [[:d:Q12963|Q12963]] | [[Fransuā Bairū]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-12-13 | 2025-09-09 |- | [[:d:Q12655545|Q12655545]] | [[Gintauts Palucks]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2024-12-12 | 2025-08-04 |- | [[:d:Q131377413|Q131377413]] | ''[[:d:Q131377413|Muhammad al-Bashir]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2024-12-09 | 2025-03-29 |- | [[:d:Q116056730|Q116056730]] | ''[[:d:Q116056730|Jean Emmanuel Ouédraogo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2024-12-07 | |- | [[:d:Q95099155|Q95099155]] | ''[[:d:Q95099155|Siniša Milić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2024-11-29<br/>2016-11-16 | 2020-12-23 |- | [[:d:Q113577661|Q113577661]] | ''[[:d:Q113577661|Abdoulaye Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2024-11-21<br/>2022-08-21 | 2022-12-05 |- | [[:d:Q131140314|Q131140314]] | ''[[:d:Q131140314|Alix Didier Fils-Aimé]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2024-11-11 | |- | [[:d:Q1335527|Q1335527]] | [[Sigeru Isiba|Šigeru Išiba]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2024-11-11<br/>2024-10-01 | 2025-10-21<br/>2024-11-11 |- | [[:d:Q98298397|Q98298397]] | ''[[:d:Q98298397|Harini Amarasuriya]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2024-09-24 | |- | [[:d:Q122759674|Q122759674]] | ''[[:d:Q122759674|Mohammad Ghazi al-Jalali]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2024-09-23 | 2024-12-08 |- | [[:d:Q97011032|Q97011032]] | ''[[:d:Q97011032|Jafar Hassan]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2024-09-18 | |- | [[:d:Q438465|Q438465]] | [[Mišels Barnjē]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-09-05 | 2024-12-13 |- | [[:d:Q12278288|Q12278288]] | ''[[:d:Q12278288|Dimitar Glavchev]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2024-08-27<br/>2024-04-09 | 2025-01-16<br/>2024-08-27 |- | [[:d:Q129263796|Q129263796]] | ''[[:d:Q129263796|Manuel Osa Nsue Nsua]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2024-08-17 | |- | [[:d:Q13026319|Q13026319]] | ''[[:d:Q13026319|Paetongtarn Shinawatra]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2024-08-16 | 2025-07-01 |- | [[:d:Q128804528|Q128804528]] | ''[[:d:Q128804528|Ahmed al-Rahawi]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2024-08-10 | 2025-08-28 |- | [[:d:Q66793577|Q66793577]] | ''[[:d:Q66793577|Moctar Ould Djay]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2024-08-02 | |- | [[:d:Q1789192|Q1789192]] | [[Kristens Mihals]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2024-07-22 | |- | [[:d:Q3195923|Q3195923]] | [[Khadga Prasāds Šarma Olī|Khadga Prasads Šarma Oli]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2024-07-15<br/>2018-02-15<br/>2015-10-12 | 2025-09-09<br/>2021-07-13<br/>2016-08-04 |- | [[:d:Q6383803|Q6383803]] | [[Kīrs Stārmers]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2024-07-05 | |- | [[:d:Q22338116|Q22338116]] | [[Diks Shofs]] | ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]'' | 2024-07-02 | 2026-02-23 |- | [[:d:Q46675558|Q46675558]] | [[Hristijans Mickoskis]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2024-06-23 | |- | [[:d:Q117472023|Q117472023]] | ''[[:d:Q117472023|Judith Suminwa]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2024-06-12 | |- | [[:d:Q126086566|Q126086566]] | ''[[:d:Q126086566|Allamaye Halina former Prime Minister of Chad]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2024-05-23 | 2025-01-11 |- | [[:d:Q5116472|Q5116472]] | ''[[:d:Q5116472|Cho Jung-tai]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2024-05-20 | |- | [[:d:Q16151955|Q16151955]] | ''[[:d:Q16151955|Ahmad Al Abdullah Al Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2024-05-15 | |- | [[:d:Q6504758|Q6504758]] | ''[[:d:Q6504758|Lawrence Wong]]'' | ''[[:d:Q866756|Prime Minister of Singapore]]'' | 2024-05-15 | |- | [[:d:Q333811|Q333811]] | ''[[:d:Q333811|John Swinney]]'' | ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]'' | 2024-05-08 | |- | [[:d:Q124343904|Q124343904]] | ''[[:d:Q124343904|Luc Mercelina]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2024-05-03 | |- | [[:d:Q6860678|Q6860678]] | ''[[:d:Q6860678|Milošs Vučevičs]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2024-05-02 | 2025-04-16 |- | [[:d:Q125591036|Q125591036]] | ''[[:d:Q125591036|Jeyhun Jalilov]]'' | ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]'' | 2024-04-25 | 2025-11-12 |- | [[:d:Q7518922|Q7518922]] | [[Saimons Heriss]] | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2024-04-09 | 2025-01-23 |- | [[:d:Q879376|Q879376]] | ''[[:d:Q879376|Bjarni Benediktsson]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2024-04-09<br/>2017-01-11 | 2024-12-21<br/>2017-11-30 |- | [[:d:Q11764394|Q11764394]] | [[Luišs Montenegru]] | ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]'' | 2024-04-02 | |- | [[:d:Q56312650|Q56312650]] | ''[[:d:Q56312650|Ousmane Sonko]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2024-04-02 | 2026-05-22 |- | [[:d:Q20423278|Q20423278]] | ''[[:d:Q20423278|Mohammad Mustafa]]'' | ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]'' | 2024-03-28 | |- | [[:d:Q2096387|Q2096387]] | [[Šahbazs Šarīfs]] | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2024-03-03<br/>2022-04-11 | 2023-08-13 |- | [[:d:Q22209348|Q22209348]] | ''[[:d:Q22209348|Bah Oury]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2024-02-27 | |- | [[:d:Q5441662|Q5441662]] | ''[[:d:Q5441662|Ben Do]]'' | ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]'' | 2024-02-26 | |- | [[:d:Q114735638|Q114735638]] | ''[[:d:Q114735638|Michel Patrick Boisvert]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2024-02-25 | 2024-04-30 |- | [[:d:Q27885302|Q27885302]] | ''[[:d:Q27885302|Irakli Kobakhidze]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2024-02-08 | |- | [[:d:Q124436646|Q124436646]] | ''[[:d:Q124436646|Olžass Bektenovs]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2024-02-06 | |- | [[:d:Q57843|Q57843]] | ''[[:d:Q57843|Ivica Dačičs]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2024-02-06<br/>2017-05-31 | 2024-05-02<br/>2017-06-29 |- | [[:d:Q16119688|Q16119688]] | ''[[:d:Q16119688|Ahmad Awad Bin Mubarak]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2024-02-05 | 2025-05-03 |- | [[:d:Q21234823|Q21234823]] | ''[[:d:Q21234823|Emma Little-Pengelly]]'' | ''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]'' | 2024-02-03 | |- | [[:d:Q6837191|Q6837191]] | ''[[:d:Q6837191|Mišela O'Nīla]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''<br/>''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]'' | 2024-02-03<br/>2020-01-11 | 2022-02-04 |- | [[:d:Q5860953|Q5860953]] | [[Talats Džaferi]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2024-01-28 | 2024-06-23 |- | [[:d:Q7849613|Q7849613]] | ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]'' | ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]'' | 2024-01-28 | |- | [[:d:Q3327520|Q3327520]] | ''[[:d:Q3327520|Mohammad Sabah Al-Salem Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2024-01-17<br/>2022-07-19 | 2024-05-15<br/>2022-07-24 |- | [[:d:Q30339350|Q30339350]] | [[Gabriels Atāls]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-01-09 | 2024-09-05 |- | [[:d:Q106598060|Q106598060]] | ''[[:d:Q106598060|Succès Masra]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2024-01-01 | 2024-05-22 |- | [[:d:Q627337|Q627337]] | ''[[:d:Q627337|Rui Duarte de Barros]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2023-12-21 | |- | [[:d:Q946|Q946]] | [[Donalds Tusks]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2023-12-13 | |- | [[:d:Q74370310|Q74370310]] | [[Kristofers Laksons]] | [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]] | 2023-11-27 | |- | [[:d:Q592101|Q592101]] | ''[[:d:Q592101|Luc Frieden]]'' | ''[[:d:Q1344632|Prime Minister of Luxembourg]]'' | 2023-11-17 | |- | [[:d:Q6070218|Q6070218]] | [[Pedro Sančess]] | ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]'' | 2023-11-17<br/>2020-01-08<br/>2018-06-02 | 2023-07-25<br/>2019-04-30 |- | [[:d:Q6307840|Q6307840]] | ''[[:d:Q6307840|Julianna O'Connor-Connolly]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2023-11-15 | 2025-05-06 |- | [[:d:Q109784588|Q109784588]] | ''[[:d:Q109784588|Nadir al-Arbawi]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2023-11-11 | 2025-08-28 |- | [[:d:Q123342092|Q123342092]] | ''[[:d:Q123342092|Edeupa Yerimin]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2023-11-04 | |- | [[:d:Q101225458|Q101225458]] | [[Milojko Spajičs]] | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2023-10-31 | |- | [[:d:Q57606|Q57606]] | [[Roberts Fico]] | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2023-10-25 | |- | [[:d:Q3434569|Q3434569]] | ''[[:d:Q3434569|Robert Beugré Mambé]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2023-10-16 | |- | [[:d:Q108461966|Q108461966]] | ''[[:d:Q108461966|Mgwagwa Gamedze]]'' | [[premjerministrs]] | 2023-09-28 | 2023-11-04 |- | [[:d:Q61121565|Q61121565]] | [[Evika Siliņa]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2023-09-15 | 2026-05-14 |- | [[:d:Q359480|Q359480]] | [[Fumio Kisida]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2023-09-13<br/>2022-08-10<br/>2021-11-10<br/>2021-10-04 | 2024-10-01<br/>2023-09-13<br/>2022-08-10<br/>2021-11-10 |- | [[:d:Q57856|Q57856]] | ''[[:d:Q57856|Raymond Ndong Sima]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2023-09-08 | |- | [[:d:Q118213697|Q118213697]] | ''[[:d:Q118213697|Srettha Thavisin]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2023-08-22 | 2024-08-16 |- | [[:d:Q13024351|Q13024351]] | ''[[:d:Q13024351|Hun Manet]]'' | ''[[:d:Q1999325|Prime Minister of Cambodia]]'' | 2023-08-22 | |- | [[:d:Q50345548|Q50345548]] | ''[[:d:Q50345548|Anwar ul Haq Kakar]]'' | ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]'' | 2023-08-13 | 2024-03-03 |- | [[:d:Q2646711|Q2646711]] | ''[[:d:Q2646711|Ali Lamine Zeine]]'' | ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]'' | 2023-08-08 | |- | [[:d:Q108444479|Q108444479]] | [[Hasans Ahunds]] | [[Afganistānas premjerministrs]] | 2023-07-17<br/>2021-09-07 | 2023-05-17 |- | [[:d:Q11509|Q11509]] | ''[[:d:Q11509|Xanana Gusmão]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2023-07-01 | |- | [[:d:Q552751|Q552751]] | [[Kirjaks Micotakis]] | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2023-06-26<br/>2019-07-08 | 2023-05-25 |- | [[:d:Q29892910|Q29892910]] | ''[[:d:Q29892910|Riikka Purra]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2023-06-20 | |- | [[:d:Q6029546|Q6029546]] | [[Peteri Orpo]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''<br/>''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2023-06-20<br/>2017-06-28 | 2019-06-06 |- | [[:d:Q28536878|Q28536878]] | ''[[:d:Q28536878|Nikolai Denkov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2023-06-06 | 2024-04-09 |- | [[:d:Q118402778|Q118402778]] | ''[[:d:Q118402778|Ioannis Sarmas]]'' | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2023-05-25 | 2023-06-26 |- | [[:d:Q4665452|Q4665452]] | ''[[:d:Q4665452|Abdul Kabir]]'' | [[Afganistānas premjerministrs]] | 2023-05-17 | 2023-07-17 |- | [[:d:Q96747230|Q96747230]] | ''[[:d:Q96747230|Ľudovít Ódor]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2023-05-15 | 2023-10-25 |- | [[:d:Q6996487|Q6996487]] | ''[[:d:Q6996487|Nermin Nikšić]]'' | ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2023-04-28 | |- | [[:d:Q117348329|Q117348329]] | ''[[:d:Q117348329|Yevgeny Solntsev]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2023-03-30 | 2025-03-26 |- | [[:d:Q174924|Q174924]] | ''[[:d:Q174924|Humza Yousaf]]'' | ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]'' | 2023-03-29 | 2024-05-07 |- | [[:d:Q127271608|Q127271608]] | ''[[:d:Q127271608|Zijad Nišić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2023-03-15 | 2024-11-29 |- | [[:d:Q23020336|Q23020336]] | ''[[:d:Q23020336|Mohammed bin Abdulrahman Al Thani]]'' | ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]'' | 2023-03-07 | |- | [[:d:Q13407948|Q13407948]] | [[Dorins Rečans]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2023-02-16 | 2025-11-01 |- | [[:d:Q31192182|Q31192182]] | ''[[:d:Q31192182|Galabs Doņevs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2023-02-03<br/>2022-08-02 | 2023-06-06<br/>2023-02-03 |- | [[:d:Q112175210|Q112175210]] | ''[[:d:Q112175210|Manuela Roka]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2023-02-01 | |- | [[:d:Q9182314|Q9182314]] | ''[[:d:Q9182314|Chen Chien-jen]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2023-01-31 | |- | [[:d:Q387491|Q387491]] | ''[[:d:Q387491|Borjana Krišto]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2023-01-25 | |- | [[:d:Q5106890|Q5106890]] | [[Kriss Hipkinss]] | [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]] | 2023-01-25 | 2023-11-27 |- | [[:d:Q98841301|Q98841301]] | ''[[:d:Q98841301|Alain Claude Bilie-By-Nze]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2023-01-09 | 2023-08-30 |- | [[:d:Q104914585|Q104914585]] | ''[[:d:Q104914585|Sonexay Siphandone]]'' | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2022-12-30 | |- | [[:d:Q43723|Q43723]] | [[Benjamins Netanjahu]] | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2022-12-29 | |- | [[:d:Q315500|Q315500]] | [[Puspa Kamals Dāhāls]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2022-12-26<br/>2016-08-04 | 2024-07-15<br/>2017-06-07 |- | [[:d:Q981549|Q981549]] | ''[[:d:Q981549|Sitiveni Rabuka]]'' | ''[[:d:Q1469153|Prime Minister of Fiji]]'' | 2022-12-24 | |- | [[:d:Q556712|Q556712]] | ''[[:d:Q556712|Aksel V. Johannesen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2022-12-22<br/>2015-09-15 | 2019-09-16 |- | [[:d:Q1728820|Q1728820]] | [[Leo Varadkars]] | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2022-12-17<br/>2017-06-14 | 2024-04-09<br/>2020-06-27 |- | [[:d:Q299574|Q299574]] | [[Anvars Ibrahims]] | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2022-11-24 | |- | [[:d:Q459822|Q459822]] | ''[[:d:Q459822|Patrice Trovoada]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2022-11-10 | |- | [[:d:Q24950945|Q24950945]] | ''[[:d:Q24950945|Ishmael Kalsakau]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2022-11-04 | 2023-09-04 |- | [[:d:Q114588964|Q114588964]] | ''[[:d:Q114588964|Sam Matekane]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2022-10-28 | |- | [[:d:Q20055561|Q20055561]] | [[Rišī Sūneks]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2022-10-25 | 2024-07-05 |- | [[:d:Q451791|Q451791]] | [[Džordža Meloni|Džordžija Meloni]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2022-10-22 | |- | [[:d:Q114835874|Q114835874]] | ''[[:d:Q114835874|Apollinaire Joachim Kyélem de Tambèla]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2022-10-21 | 2024-12-06 |- | [[:d:Q1780398|Q1780398]] | [[Ulfs Kristersons]] | ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]'' | 2022-10-18 | |- | [[:d:Q3700793|Q3700793]] | ''[[:d:Q3700793|Muhammad Shia' al-Sudani]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2022-10-14 | |- | [[:d:Q7403916|Q7403916]] | ''[[:d:Q7403916|Saleh Kebzabo]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2022-10-13 | 2024-01-01 |- | [[:d:Q6892571|Q6892571]] | [[Muhammeds bin Selmāns]] | ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]'' | 2022-09-27 | |- | [[:d:Q16269678|Q16269678]] | ''[[:d:Q16269678|Amadou Ba]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2022-09-17 | |- | [[:d:Q107136851|Q107136851]] | ''[[:d:Q107136851|Gervais Ndirakobuca]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2022-09-07 | |- | [[:d:Q272201|Q272201]] | [[Liza Trasa]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2022-09-06 | 2022-10-25 |- | [[:d:Q15724737|Q15724737]] | ''[[:d:Q15724737|Prawit Wongsuwon]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2022-08-24 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q109296984|Q109296984]] | ''[[:d:Q109296984|Bernard Goumou]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2022-08-20 | 2024-02-19 |- | [[:d:Q113443525|Q113443525]] | ''[[:d:Q113443525|Terenss Drū]]'' | ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]'' | 2022-08-06 | |- | [[:d:Q109259869|Q109259869]] | ''[[:d:Q109259869|Ahmed Nawaf Al-Ahmad Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2022-07-24 | 2023-12-20 |- | [[:d:Q1396120|Q1396120]] | ''[[:d:Q1396120|Jairs Lapids]]'' | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2022-07-01 | 2022-12-29 |- | [[:d:Q112598575|Q112598575]] | ''[[:d:Q112598575|Hamza Abdi Barre]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2022-06-26 | |- | [[:d:Q112679881|Q112679881]] | ''[[:d:Q112679881|Dickon Mitchell]]'' | ''[[:d:Q30100613|Prime Minister of Grenada]]'' | 2022-06-24 | |- | [[:d:Q112691270|Q112691270]] | ''[[:d:Q112691270|Constantine Dzhussoev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2022-06-20 | |- | [[:d:Q112286420|Q112286420]] | ''[[:d:Q112286420|Vitaliy Khotsenko]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2022-06-08 | 2023-03-29 |- | [[:d:Q110644463|Q110644463]] | ''[[:d:Q110644463|Alexander Rosenberg]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2022-05-30 | |- | [[:d:Q18645045|Q18645045]] | [[Roberts Golobs]] | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2022-05-25 | 2026-05-22 |- | [[:d:Q335697|Q335697]] | [[Entonijs Albanīzs]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2022-05-23 | |- | [[:d:Q356666|Q356666]] | ''[[:d:Q356666|Han Duck-soo]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2022-05-21 | 2025-05-01 |- | [[:d:Q20020731|Q20020731]] | [[Elizabete Borna]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2022-05-16 | 2024-01-09 |- | [[:d:Q12619978|Q12619978]] | ''[[:d:Q12619978|Choo Kyung-ho]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2022-05-12 | 2022-05-20 |- | [[:d:Q12812869|Q12812869]] | ''[[:d:Q12812869|Ünal Üstel]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2022-05-12 | |- | [[:d:Q16353146|Q16353146]] | ''[[:d:Q16353146|Dritans Abazovičs]]'' | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2022-04-28 | 2023-10-31 |- | [[:d:Q111131079|Q111131079]] | ''[[:d:Q111131079|Albert Ouédraogo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q44275924|Q44275924]] | ''[[:d:Q44275924|Adriano Maleiane]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | 2025-01-15 |- | [[:d:Q63285566|Q63285566]] | ''[[:d:Q63285566|Fathi Bashagha]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | |- | [[:d:Q88310768|Q88310768]] | ''[[:d:Q88310768|Félix Moloua]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2022-02-07 | 2026-05-12 |- | [[:d:Q55639564|Q55639564]] | ''[[:d:Q55639564|Dee-Ann Kentish-Rogers]]'' | ''[[:d:Q4676862|acting prime minister]]'' | 2022-02-01 | 2022-02-01 |- | [[:d:Q110629734|Q110629734]] | ''[[:d:Q110629734|Osman Hussein]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2022-01-19 | |- | [[:d:Q110288715|Q110288715]] | [[Dimitars Kovačevskis]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2022-01-17 | 2024-01-28 |- | [[:d:Q56825894|Q56825894]] | [[Elihans Smaiilovs]] | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2022-01-05 | 2024-02-05 |- | [[:d:Q19631293|Q19631293]] | ''[[:d:Q19631293|Hu'akavameiliku]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2021-12-27 | 2024-12-09 |- | [[:d:Q3377548|Q3377548]] | [[Petrs Fiala]] | ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]'' | 2021-12-17 | 2025-12-09 |- | [[:d:Q106928258|Q106928258]] | ''[[:d:Q106928258|Kirils Petkovs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2021-12-13 | 2022-08-01 |- | [[:d:Q21062160|Q21062160]] | ''[[:d:Q21062160|Lassina Zerbo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2021-12-11 | 2022-01-24 |- | [[:d:Q61053|Q61053]] | [[Olafs Šolcs]] | ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]'' | 2021-12-08 | 2025-05-06 |- | [[:d:Q42860944|Q42860944]] | [[Karls Nēhammers]] | [[Austrijas kanclers]] | 2021-12-06 | 2025-01-10 |- | [[:d:Q4935873|Q4935873]] | [[Magdalēna Andešone]] | ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]'' | 2021-11-30 | 2022-10-18 |- | [[:d:Q28950289|Q28950289]] | ''[[:d:Q28950289|Nikolae Čuke]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2021-11-25<br/>2020-12-07 | 2023-06-12<br/>2020-12-23 |- | [[:d:Q27654948|Q27654948]] | ''[[:d:Q27654948|Abdalla Hamdok]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2021-11-21<br/>2019-08-21 | 2022-01-02<br/>2021-10-25 |- | [[:d:Q47189019|Q47189019]] | ''[[:d:Q47189019|Faiz Sucuoğlu]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2021-11-05 | 2022-05-12 |- | [[:d:Q467948|Q467948]] | [[Jūnass Gārs Stēre]] | ''[[:d:Q2334076|Prime Minister of Norway]]'' | 2021-10-14 | |- | [[:d:Q25752002|Q25752002]] | ''[[:d:Q25752002|Alfred Cannan]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2021-10-12 | |- | [[:d:Q4060344|Q4060344]] | ''[[:d:Q4060344|Akylbek Japarov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-10-12 | |- | [[:d:Q1638114|Q1638114]] | ''[[:d:Q1638114|Aziz Akhannouch]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2021-10-07 | |- | [[:d:Q7183082|Q7183082]] | ''[[:d:Q7183082|Philip "Brave" Davis]]'' | [[Bahamu premjerministri]] | 2021-09-17 | |- | [[:d:Q28055319|Q28055319]] | ''[[:d:Q28055319|Stefans Janevs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2021-09-16<br/>2021-05-12 | 2021-12-13<br/>2021-09-16 |- | [[:d:Q318493|Q318493]] | ''[[:d:Q318493|Mohamed Agha]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2021-09-10 | 2025-02-08 |- | [[:d:Q66708545|Q66708545]] | ''[[:d:Q66708545|Mohamed Béavogui]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2021-09-06 | 2022-08-20 |- | [[:d:Q6084858|Q6084858]] | ''[[:d:Q6084858|Ismail Sabri Yaakob]]'' | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2021-08-21 | 2022-11-24 |- | [[:d:Q105193792|Q105193792]] | ''[[:d:Q105193792|Natalia Gavrilița]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2021-08-06 | 2023-02-16 |- | [[:d:Q3462649|Q3462649]] | [[Mins Auns Hlains]] | ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]'' | 2021-08-01 | |- | [[:d:Q7184214|Q7184214]] | ''[[:d:Q7184214|Filips Pjērs]]'' | ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]'' | 2021-07-28 | |- | [[:d:Q107451258|Q107451258]] | ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2021-07-20 | 2024-04-25 |- | [[:d:Q107600891|Q107600891]] | ''[[:d:Q107600891|Cleopas Dlamini]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2021-07-16 | 2023-09-28 |- | [[:d:Q470903|Q470903]] | [[Sers Bahādurs Deuba|Šers Bahadurs Deuba]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2021-07-13<br/>2017-06-07 | 2022-12-26<br/>2018-02-15 |- | [[:d:Q96612848|Q96612848]] | ''[[:d:Q96612848|Ayman ibn Abd ar-Rahman]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2021-06-30 | 2023-11-11 |- | [[:d:Q62481397|Q62481397]] | ''[[:d:Q62481397|Robinah Nabbanja]]'' | ''[[:d:Q2462330|Prime Minister of Uganda]]'' | 2021-06-21 | |- | [[:d:Q7035479|Q7035479]] | [[Nikols Pašinjans]] | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2021-06-20<br/>2021-04-25<br/>2018-05-08 | 2021-06-20<br/>2021-04-25 |- | [[:d:Q7150914|Q7150914]] | ''[[:d:Q7150914|Paul Givan]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]'' | 2021-06-17 | 2022-02-04 |- | [[:d:Q107273326|Q107273326]] | ''[[:d:Q107273326|Henri-Marie Dondra]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2021-06-15 | 2022-02-07 |- | [[:d:Q29030093|Q29030093]] | ''[[:d:Q29030093|Gilmar Pisas]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2021-06-14 | |- | [[:d:Q39318|Q39318]] | [[Naftali Benets]] | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2021-06-13 | 2022-07-01 |- | [[:d:Q2964323|Q2964323]] | ''[[:d:Q2964323|Choguel Kokalla Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2021-06-07 | 2024-11-20 |- | [[:d:Q3374810|Q3374810]] | ''[[:d:Q3374810|Penpa Tsering]]'' | ''[[:d:Q116357|Sikyong]]'' | 2021-05-27 | |- | [[:d:Q5446290|Q5446290]] | ''[[:d:Q5446290|Fiamē Naomi Mataʻafa]]'' | ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]'' | 2021-05-24 | 2025-09-16 |- | [[:d:Q12587534|Q12587534]] | ''[[:d:Q12587534|Kim Boo-kyum]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2021-05-14 | 2022-05-11 |- | [[:d:Q4752077|Q4752077]] | ''[[:d:Q4752077|Anatole Collinet Makosso]]'' | ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]'' | 2021-05-12 | 2026-05-01 |- | [[:d:Q101751482|Q101751482]] | ''[[:d:Q101751482|Artyom Novikov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-05-05 | 2021-05-20 |- | [[:d:Q105277058|Q105277058]] | ''[[:d:Q105277058|Ulukbek Maripov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-05-05<br/>2021-02-03 | 2021-10-12<br/>2021-05-05 |- | [[:d:Q107067181|Q107067181]] | ''[[:d:Q107067181|Jacob Jusu Saffa]]'' | ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]'' | 2021-04-30 | 2023-07-10 |- | [[:d:Q105523479|Q105523479]] | ''[[:d:Q105523479|Jean-Michel Sama Lukonde Kyenge]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2021-04-26 | 2024-06-12 |- | [[:d:Q4710950|Q4710950]] | ''[[:d:Q4710950|Albert Pahimi Padacké]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2021-04-26<br/>2016-02-13 | 2022-10-13<br/>2018-05-04 |- | [[:d:Q51846080|Q51846080]] | ''[[:d:Q51846080|Múte Bourup Egede]]'' | ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]'' | 2021-04-23 | 2025-04-07 |- | [[:d:Q106622643|Q106622643]] | ''[[:d:Q106622643|Wayne Panton]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2021-04-21 | 2023-11-15 |- | [[:d:Q31180640|Q31180640]] | ''[[:d:Q31180640|Hong Nam-ki]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2021-04-17 | 2021-05-14 |- | [[:d:Q22343041|Q22343041]] | ''[[:d:Q22343041|Mahn Win Khaing Than]]'' | ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]'' | 2021-04-16 | |- | [[:d:Q106496152|Q106496152]] | ''[[:d:Q106496152|Claude Joseph]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2021-04-14 | 2021-07-20 |- | [[:d:Q10806940|Q10806940]] | ''[[:d:Q10806940|Phạm Minh Chính]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2021-04-05 | |- | [[:d:Q7110324|Q7110324]] | ''[[:d:Q7110324|Ouhoumoudou Mahamadou]]'' | ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]'' | 2021-04-03 | 2023-07-26 |- | [[:d:Q46227987|Q46227987]] | ''[[:d:Q46227987|Eduards Hegers]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2021-04-01 | 2023-05-15 |- | [[:d:Q441633|Q441633]] | [[Albins Kurti]] | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2021-03-22<br/>2020-02-03 | 2020-06-03 |- | [[:d:Q7180477|Q7180477]] | ''[[:d:Q7180477|Phankham Viphavan]]'' | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2021-03-22 | 2022-12-30 |- | [[:d:Q105319569|Q105319569]] | ''[[:d:Q105319569|Abd al-Hamid Dbeibeh]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2021-03-15 | |- | [[:d:Q3369176|Q3369176]] | ''[[:d:Q3369176|Patrick Achi]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2021-03-08 | 2023-10-06 |- | [[:d:Q6066533|Q6066533]] | [[Irakli Garibašvili]] | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2021-02-22 | 2024-01-29 |- | [[:d:Q60361123|Q60361123]] | ''[[:d:Q60361123|Maya Tskitishvili]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2021-02-18 | 2021-02-22 |- | [[:d:Q294460|Q294460]] | [[Mario Dragi]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2021-02-13 | 2022-10-22 |- | [[:d:Q24248226|Q24248226]] | ''[[:d:Q24248226|Luvsannamsrain Oyun-Erdene]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2021-01-27 | 2025-06-13 |- | [[:d:Q11869065|Q11869065]] | [[Kaja Kallasa]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2021-01-26 | 2024-07-22 |- | [[:d:Q43549347|Q43549347]] | ''[[:d:Q43549347|Jane Poole-Wilson]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2021-01-01 | |- | [[:d:Q4822275|Q4822275]] | ''[[:d:Q4822275|Aureliu Ciocoi]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2020-12-31 | 2021-08-05 |- | [[:d:Q105588566|Q105588566]] | ''[[:d:Q105588566|Esed Kadrić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2020-12-23 | 2023-03-15 |- | [[:d:Q28035183|Q28035183]] | [[Florins Kicu]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2020-12-23 | 2021-11-25 |- | [[:d:Q16973942|Q16973942]] | ''[[:d:Q16973942|Themba Nhlanganiso Masuku]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2020-12-13 | 2021-07-19 |- | [[:d:Q11140027|Q11140027]] | ''[[:d:Q11140027|Saarani Mohamad]]'' | ''[[:d:Q6589946|Menteri Besar of Perak]]'' | 2020-12-10 | |- | [[:d:Q28600107|Q28600107]] | ''[[:d:Q28600107|Ersan Saner]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2020-12-09 | 2021-11-05 |- | [[:d:Q97999161|Q97999161]] | ''[[:d:Q97999161|Zdravko Krivokapičs]]'' | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2020-12-04 | 2022-04-28 |- | [[:d:Q437096|Q437096]] | [[Ingrīda Šimonīte]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2020-11-25 | 2024-12-12 |- | [[:d:Q6266369|Q6266369]] | ''[[:d:Q6266369|Johnny Briceño]]'' | ''[[:d:Q862638|Prime Minister of Belize]]'' | 2020-11-12 | |- | [[:d:Q58140|Q58140]] | ''[[:d:Q58140|Salman bin Hamad, Crown Prince of Bahrain]]'' | ''[[:d:Q58150|Bahreinas premjerministrs]]'' | 2020-11-11 | |- | [[:d:Q25597826|Q25597826]] | [[Sadirs Džaparovs]] | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2020-10-10<br/>2020-10-06 | 2020-11-14<br/>2020-10-10 |- | [[:d:Q63441935|Q63441935]] | ''[[:d:Q63441935|Bisher Al-Khasawneh]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2020-10-07 | 2024-09-15 |- | [[:d:Q476596|Q476596]] | ''[[:d:Q476596|Alexander De Croo]]'' | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2020-10-01 | 2025-02-03 |- | [[:d:Q6766871|Q6766871]] | ''[[:d:Q6766871|Mark Brown]]'' | ''[[:d:Q39593532|Prime Minister of the Cook Islands]]'' | 2020-10-01 | |- | [[:d:Q16682496|Q16682496]] | ''[[:d:Q16682496|Victoire Dogbé Tomegah]]'' | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2020-09-28 | 2025-05-03 |- | [[:d:Q3317754|Q3317754]] | ''[[:d:Q3317754|Moctar Ouane]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2020-09-27 | 2021-05-24 |- | [[:d:Q99605101|Q99605101]] | ''[[:d:Q99605101|Mohamed Hussein Roble]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2020-09-23 | 2022-06-26 |- | [[:d:Q122465|Q122465]] | [[Josihide Suga]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2020-09-16 | 2021-10-04 |- | [[:d:Q7045446|Q7045446]] | ''[[:d:Q7045446|Annika Saarikko]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2020-09-10 | 2023-06-20 |- | [[:d:Q220579|Q220579]] | [[Zorans Zaevs]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2020-08-30<br/>2017-06-01 | 2022-01-16<br/>2020-01-03 |- | [[:d:Q105674235|Q105674235]] | ''[[:d:Q105674235|Gennady Bekoyev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2020-08-29 | 2022-06-20 |- | [[:d:Q25035961|Q25035961]] | ''[[:d:Q25035961|Kim Tok-hun]]'' | ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]'' | 2020-08-13 | |- | [[:d:Q5679624|Q5679624]] | ''[[:d:Q5679624|Hassan Diab]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2020-08-10<br/>2019-12-19 | 2021-09-10<br/>2020-08-10 |- | [[:d:Q98137599|Q98137599]] | ''[[:d:Q98137599|Mohamed Ould Bilal]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2020-08-06 | 2024-08-02 |- | [[:d:Q98053664|Q98053664]] | ''[[:d:Q98053664|Marks Filipss]]'' | ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]'' | 2020-08-03 | |- | [[:d:Q3126401|Q3126401]] | ''[[:d:Q3126401|Hamed Bakayoko]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2020-07-30 | 2021-03-10 |- | [[:d:Q97703983|Q97703983]] | ''[[:d:Q97703983|Mahdi Mohammed Gulaid]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2020-07-25 | 2020-09-01 |- | [[:d:Q65556229|Q65556229]] | ''[[:d:Q65556229|Rose Christiane Raponda]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2020-07-16 | 2023-01-09 |- | [[:d:Q3171170|Q3171170]] | [[Žans Kastekss]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2020-07-03 | 2022-05-16 |- | [[:d:Q27231038|Q27231038]] | ''[[:d:Q27231038|Alain-Guillaume Bunyoni]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2020-06-23 | 2022-09-07 |- | [[:d:Q96338578|Q96338578]] | ''[[:d:Q96338578|Kubatbek Boronov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2020-06-17 | 2020-10-06 |- | [[:d:Q60455401|Q60455401]] | ''[[:d:Q60455401|Hussein Arnous]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2020-06-11 | 2024-09-14 |- | [[:d:Q182043|Q182043]] | [[Mati Vanhanens]] | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2020-06-09 | 2020-09-10 |- | [[:d:Q27043179|Q27043179]] | [[Ramans Halovčenka|Romans Golovčenko]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2020-06-04 | 2025-03-10 |- | [[:d:Q30323682|Q30323682]] | ''[[:d:Q30323682|Avdullah Hoti]]'' | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2020-06-03 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q91621859|Q91621859]] | ''[[:d:Q91621859|Moeketsi Majoro]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2020-05-20 | 2022-10-28 |- | [[:d:Q85317569|Q85317569]] | ''[[:d:Q85317569|Mustafa Al-Kadhimi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2020-05-06 | 2022-10-14 |- | [[:d:Q313355|Q313355]] | ''[[:d:Q313355|Alexander Ankvab]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2020-04-23 | 2024-11-20 |- | [[:d:Q16190741|Q16190741]] | ''[[:d:Q16190741|Bob Loughman]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2020-04-20 | 2022-11-04 |- | [[:d:Q552706|Q552706]] | ''[[:d:Q552706|Igors Matovičs]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2020-03-21 | 2021-04-01 |- | [[:d:Q66094865|Q66094865]] | [[Deniss Šmihaļs]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2020-03-04 | 2025-07-17 |- | [[:d:Q87188650|Q87188650]] | ''[[:d:Q87188650|Joseph Jouthe]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2020-03-04 | 2021-04-14 |- | [[:d:Q1060949|Q1060949]] | ''[[:d:Q1060949|Muhyiddin Yassin]]'' | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2020-03-01 | 2021-08-16 |- | [[:d:Q86715481|Q86715481]] | ''[[:d:Q86715481|Nuno Nabiam]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2020-02-28 | 2023-08-07 |- | [[:d:Q83849153|Q83849153]] | ''[[:d:Q83849153|Khalid bin Khalifa bin Abdul Aziz Al Thani]]'' | ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]'' | 2020-01-28 | 2023-03-07 |- | [[:d:Q4298520|Q4298520]] | [[Mihails Mišustins]] | [[Krievijas premjerministrs]] | 2020-01-16 | |- | [[:d:Q11270093|Q11270093]] | ''[[:d:Q11270093|Chung Sye-kyun]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2020-01-14 | 2021-04-17 |- | [[:d:Q37860840|Q37860840]] | [[Roberts Abela]] | ''[[:d:Q152814|Maltas premjerministrs]]'' | 2020-01-13 | |- | [[:d:Q4949324|Q4949324]] | ''[[:d:Q4949324|Bouchraya Hammoudi Bayoun]]'' | ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2020-01-13 | |- | [[:d:Q4792148|Q4792148]] | ''[[:d:Q4792148|Arlene Foster]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]'' | 2020-01-11<br/>2016-01-11 | 2021-06-14<br/>2017-01-09 |- | [[:d:Q2262885|Q2262885]] | [[Sebastiāns Kurcs]] | [[Austrijas kanclers]] | 2020-01-07<br/>2017-12-18 | 2021-10-11<br/>2019-05-28 |- | [[:d:Q21467814|Q21467814]] | ''[[:d:Q21467814|Olivers Spasovskis]]'' | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2020-01-03 | 2020-08-30 |- | [[:d:Q80100650|Q80100650]] | ''[[:d:Q80100650|Abd al-Aziz Jarad]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-12-28 | 2021-06-30 |- | [[:d:Q12752078|Q12752078]] | ''[[:d:Q12752078|Zoran Tegeltija]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2019-12-23 | 2023-01-25 |- | [[:d:Q79358625|Q79358625]] | ''[[:d:Q79358625|Manuel Marrero Cruz]]'' | ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]'' | 2019-12-21 | |- | [[:d:Q62635974|Q62635974]] | ''[[:d:Q62635974|Sabri Boukadoum]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-12-19 | 2019-12-28 |- | [[:d:Q16986436|Q16986436]] | [[Sanna Marina]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2019-12-10 | 2023-06-20 |- | [[:d:Q57338|Q57338]] | ''[[:d:Q57338|Mahinda Rajapaksa]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2019-11-21<br/>2018-10-26 | 2022-05-09<br/>2018-11-14 |- | [[:d:Q12219691|Q12219691]] | ''[[:d:Q12219691|Sabah Al-Khalid Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2019-11-19 | 2022-07-19 |- | [[:d:Q69624560|Q69624560]] | ''[[:d:Q69624560|Silveria Jacobs]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2019-11-19 | |- | [[:d:Q75020865|Q75020865]] | ''[[:d:Q75020865|Ion Chicu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2019-11-14 | 2020-12-31 |- | [[:d:Q551585|Q551585]] | ''[[:d:Q551585|Aristides Gomes]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2019-11-08<br/>2018-04-16 | 2020-02-28<br/>2019-10-29 |- | [[:d:Q671955|Q671955]] | ''[[:d:Q671955|Ludoviks Orbans]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2019-11-04 | 2020-12-07 |- | [[:d:Q142540|Q142540]] | ''[[:d:Q142540|Faustino Imbali]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2019-10-31 | 2019-11-08 |- | [[:d:Q18434995|Q18434995]] | ''[[:d:Q18434995|Sophie Wilmès]]'' | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2019-10-27 | 2020-10-01 |- | [[:d:Q58303425|Q58303425]] | ''[[:d:Q58303425|Wycliffe Smith]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2019-10-10 | 2019-11-19 |- | [[:d:Q12850075|Q12850075]] | ''[[:d:Q12850075|Ali Asadovs]]'' | ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]'' | 2019-10-08 | |- | [[:d:Q48778102|Q48778102]] | ''[[:d:Q48778102|Pōhiva Tuʻiʻonetoa]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2019-10-08 | 2021-12-27 |- | [[:d:Q6378927|Q6378927]] | ''[[:d:Q6378927|Kausea Natano]]'' | ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]'' | 2019-09-19 | |- | [[:d:Q853551|Q853551]] | ''[[:d:Q853551|Bárður á Steig Nielsen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2019-09-16 | 2022-12-22 |- | [[:d:Q20253947|Q20253947]] | ''[[:d:Q20253947|Katri Kulmuni]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2019-09-12 | 2020-06-05 |- | [[:d:Q7449656|Q7449656]] | ''[[:d:Q7449656|Sēmisi Sika]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2019-09-12 | 2019-10-08 |- | [[:d:Q43287680|Q43287680]] | ''[[:d:Q43287680|Giorgi Gakharia]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2019-09-08 | 2021-02-18 |- | [[:d:Q64486491|Q64486491]] | [[Oleksijs Hončaruks]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2019-08-29 | 2020-03-04 |- | [[:d:Q3155412|Q3155412]] | ''[[:d:Q3155412|Ismail Ould Bedde Ould Cheikh Sidiya]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2019-08-05 | 2020-08-06 |- | [[:d:Q180589|Q180589]] | [[Boriss Džonsons]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2019-07-24 | 2022-09-06 |- | [[:d:Q5015|Q5015]] | [[Mete Frederiksena]] | ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]'' | 2019-06-27 | |- | [[:d:Q15071069|Q15071069]] | [[Maija Sandu]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2019-06-08 | 2019-11-14 |- | [[:d:Q11852228|Q11852228]] | [[Anti Rinne]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2019-06-06 | 2019-12-10 |- | [[:d:Q16984784|Q16984784]] | ''[[:d:Q16984784|Mika Lintilä]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2019-06-06 | 2019-09-12 |- | [[:d:Q916162|Q916162]] | [[Brigite Bīrleine]] | [[Austrijas kanclers]] | 2019-06-03 | 2020-01-07 |- | [[:d:Q6138903|Q6138903]] | ''[[:d:Q6138903|James Marape]]'' | ''[[:d:Q1074656|Papua-Jaungvinejas premjerministrs]]'' | 2019-05-30 | |- | [[:d:Q45808771|Q45808771]] | ''[[:d:Q45808771|Hartwig Löger]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2019-05-28 | 2019-06-03 |- | [[:d:Q6057339|Q6057339]] | ''[[:d:Q6057339|Ersin Tatar]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2019-05-22 | 2020-12-09 |- | [[:d:Q63967715|Q63967715]] | ''[[:d:Q63967715|Ilunga Ilunkamba Sylvestre]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2019-05-20 | 2021-01-28 |- | [[:d:Q21001195|Q21001195]] | ''[[:d:Q21001195|Xavier Espot Zamora]]'' | ''[[:d:Q634322|Andoras premjerministrs]]'' | 2019-05-16 | |- | [[:d:Q536063|Q536063]] | ''[[:d:Q536063|Manasseh Sogavare]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2019-04-24 | 2024-05-02 |- | [[:d:Q30005153|Q30005153]] | ''[[:d:Q30005153|Boubou Cisse]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2019-04-23 | 2020-08-18 |- | [[:d:Q16192933|Q16192933]] | ''[[:d:Q16192933|Mohammad Shtayyeh]]'' | ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]'' | 2019-04-13 | 2024-03-31 |- | [[:d:Q56818689|Q56818689]] | ''[[:d:Q56818689|Kim Jae-ryong]]'' | ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]'' | 2019-04-11 | 2020-08-13 |- | [[:d:Q62596591|Q62596591]] | ''[[:d:Q62596591|Jean-Michel Lapin]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2019-03-21 | 2020-03-04 |- | [[:d:Q48728938|Q48728938]] | ''[[:d:Q48728938|Mohamed Tahir Ayala]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2019-03-13 | 2019-04-11 |- | [[:d:Q20109520|Q20109520]] | ''[[:d:Q20109520|Noureddine Bedoui]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-03-11 | 2019-12-19 |- | [[:d:Q61889435|Q61889435]] | ''[[:d:Q61889435|Firmin Ngrébada]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2019-02-25 | 2021-06-15 |- | [[:d:Q527063|Q527063]] | ''[[:d:Q527063|Asqar Mamin]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2019-02-21 | 2022-01-05 |- | [[:d:Q60813372|Q60813372]] | ''[[:d:Q60813372|Christophe Joseph Marie Dabiré]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2019-01-24 | 2021-12-08 |- | [[:d:Q3736499|Q3736499]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2019-01-23 | 2023-09-15 |- | [[:d:Q551904|Q551904]] | ''[[:d:Q551904|Su Tseng-chang]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2019-01-14 | 2023-01-31 |- | [[:d:Q60594089|Q60594089]] | ''[[:d:Q60594089|Julien Nkoghe Békale]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2019-01-12 | 2020-07-16 |- | [[:d:Q60441515|Q60441515]] | ''[[:d:Q60441515|Joseph Ngute]]'' | [[Kamerūnas premjerministri]] | 2019-01-04 | |- | [[:d:Q58416549|Q58416549]] | ''[[:d:Q58416549|Radovan Višković]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2018-12-18 | 2025-08-22 |- | [[:d:Q983402|Q983402]] | ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2018-12-16<br/>2015-01-09 | 2019-11-21<br/>2018-10-26 |- | [[:d:Q57085436|Q57085436]] | ''[[:d:Q57085436|Jorge Bom Jesus]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2018-12-03 | 2022-11-09 |- | [[:d:Q57588106|Q57588106]] | ''[[:d:Q57588106|Alexander Ananchenko]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2018-12-01 | 2022-06-08 |- | [[:d:Q391160|Q391160]] | ''[[:d:Q391160|Srebrenka Golić]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2018-11-19 | 2018-12-18 |- | [[:d:Q57313851|Q57313851]] | ''[[:d:Q57313851|Lotay Tshering]]'' | ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]'' | 2018-11-07 | 2023-11-01 |- | [[:d:Q58014343|Q58014343]] | ''[[:d:Q58014343|Mohamed Salem Ould Béchir]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2018-10-30 | 2019-08-05 |- | [[:d:Q57973856|Q57973856]] | ''[[:d:Q57973856|Ambrose Mandvulo Dlamini]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2018-10-27 | 2020-12-13 |- | [[:d:Q357116|Q357116]] | ''[[:d:Q357116|Adil Abdul-Mahdi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2018-10-25 | 2020-05-07 |- | [[:d:Q57373157|Q57373157]] | ''[[:d:Q57373157|Maeen Abdulmalik Saeed]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2018-10-15 | 2024-02-05<br/>2020-12-18 |- | [[:d:Q4080376|Q4080376]] | ''[[:d:Q4080376|Valeri Bganba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-09-18 | 2020-04-23 |- | [[:d:Q3166124|Q3166124]] | ''[[:d:Q3166124|Jean-Henry Céant]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2018-09-17 | 2019-03-21 |- | [[:d:Q56556415|Q56556415]] | ''[[:d:Q56556415|Motazz Moussa]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2018-09-15<br/>2018-09-09 | 2019-02-23<br/>2018-09-15 |- | [[:d:Q27829055|Q27829055]] | ''[[:d:Q27829055|Daur Arshba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-09-08 | 2018-09-18 |- | [[:d:Q16514790|Q16514790]] | [[Deniss Pušiļins]] | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2018-09-07 | 2018-10-18 |- | [[:d:Q56630743|Q56630743]] | ''[[:d:Q56630743|Vincent Mhlanga]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2018-09-05 | 2018-10-27 |- | [[:d:Q7436908|Q7436908]] | [[Skots Morisons]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2018-08-24 | 2022-05-23 |- | [[:d:Q155164|Q155164]] | [[Imrāns Hāns]] | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2018-08-18 | 2022-04-10 |- | [[:d:Q3813861|Q3813861]] | [[Sjarhejs Rumass]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2018-08-18 | 2020-06-03 |- | [[:d:Q12795878|Q12795878]] | ''[[:d:Q12795878|Marjans Šarecs]]'' | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2018-08-17 | 2020-03-03 |- | [[:d:Q57519|Q57519]] | ''[[:d:Q57519|Taur Matan Ruak]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2018-06-22 | 2023-07-01 |- | [[:d:Q54982996|Q54982996]] | ''[[:d:Q54982996|Mamuka Bakhtadze]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2018-06-20 | 2019-09-02 |- | [[:d:Q29512679|Q29512679]] | ''[[:d:Q29512679|Omar Razzaz]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2018-06-14 | 2020-10-12 |- | [[:d:Q54901515|Q54901515]] | ''[[:d:Q54901515|Mostafa Madbouly]]'' | ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]'' | 2018-06-14 | |- | [[:d:Q54806925|Q54806925]] | ''[[:d:Q54806925|Christian Ntsay]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2018-06-06 | 2025-09-29 |- | [[:d:Q53844829|Q53844829]] | [[Džuzepe Konte]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2018-06-01 | 2021-02-13 |- | [[:d:Q6967119|Q6967119]] | ''[[:d:Q6967119|Nasirul Mulk]]'' | ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]'' | 2018-06-01 | 2018-08-17 |- | [[:d:Q6827147|Q6827147]] | ''[[:d:Q6827147|Mia Mottley]]'' | ''[[:d:Q15921525|Barbadosas premjerministrs]]'' | 2018-05-25 | |- | [[:d:Q5984807|Q5984807]] | ''[[:d:Q5984807|Ibrahima Kassory Fofana]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2018-05-21 | 2021-09-05 |- | [[:d:Q12712421|Q12712421]] | ''[[:d:Q12712421|Wan Rosdy Wan Ismail]]'' | ''[[:d:Q6589945|Menteri Besar of Pahang]]'' | 2018-05-15 | |- | [[:d:Q181383|Q181383]] | [[Mahathirs bin Mohamads]] | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2018-05-10 | 2020-03-01 |- | [[:d:Q467261|Q467261]] | ''[[:d:Q467261|Gennady Gagulia]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-04-25 | 2018-09-08 |- | [[:d:Q1979923|Q1979923]] | ''[[:d:Q1979923|Karens Karapetjans]]'' | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2018-04-23<br/>2016-09-13 | 2018-05-08<br/>2018-04-17 |- | [[:d:Q7065106|Q7065106]] | ''[[:d:Q7065106|Novruz Mammadov]]'' | ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]'' | 2018-04-21 | 2019-10-08 |- | [[:d:Q37777535|Q37777535]] | ''[[:d:Q37777535|Muhammetkaliy Abulgaziyev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2018-04-20<br/>2017-08-22 | 2020-06-15<br/>2017-08-26 |- | [[:d:Q53863493|Q53863493]] | ''[[:d:Q53863493|David J. Francis]]'' | ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]'' | 2018-04-20 | 2021-04-30 |- | [[:d:Q1932603|Q1932603]] | [[Migels Diass-Kanels]] | ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]'' | 2018-04-19 | 2019-12-21 |- | [[:d:Q612803|Q612803]] | [[Seržs Sargsjans]] | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2018-04-17 | 2018-04-23 |- | [[:d:Q50365049|Q50365049]] | [[Abijs Ahmeds]] | ''[[:d:Q1788970|Etiopijas premjerministrs]]'' | 2018-04-02 | |- | [[:d:Q17330556|Q17330556]] | [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]] | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2018-03-22 | 2020-03-21 |- | [[:d:Q48110120|Q48110120]] | ''[[:d:Q48110120|Mohamed Wali Akeik]]'' | ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2018-02-05 | 2020-01-13 |- | [[:d:Q47188815|Q47188815]] | ''[[:d:Q47188815|Tufan Erhürman]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2018-02-02 | 2019-05-22 |- | [[:d:Q47527935|Q47527935]] | ''[[:d:Q47527935|Arturs Silva]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2018-01-30 | 2018-04-16 |- | [[:d:Q9368300|Q9368300]] | ''[[:d:Q9368300|Viorica Dăncilă]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2018-01-29 | 2019-11-04 |- | [[:d:Q30349022|Q30349022]] | ''[[:d:Q30349022|Mihai Fifor]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2018-01-16 | 2018-01-29 |- | [[:d:Q47262798|Q47262798]] | ''[[:d:Q47262798|Leona Marlin-Romeo]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2018-01-15 | 2019-10-10 |- | [[:d:Q2398472|Q2398472]] | ''[[:d:Q2398472|Soumeylou Boubèye Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2017-12-30 | 2019-04-18 |- | [[:d:Q11771436|Q11771436]] | [[Mateušs Moraveckis]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2017-12-11 | 2023-12-13 |- | [[:d:Q467464|Q467464]] | ''[[:d:Q467464|Katrín Jakobsdóttir]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2017-11-30 | 2024-04-09 |- | [[:d:Q23038705|Q23038705]] | ''[[:d:Q23038705|Evelyn Wever-Croes]]'' | ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]'' | 2017-11-17 | |- | [[:d:Q7331464|Q7331464]] | ''[[:d:Q7331464|Rick Hou]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2017-11-15 | 2019-04-24 |- | [[:d:Q132345|Q132345]] | [[Šindzo Abe]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2017-11-01 | 2020-09-16 |- | [[:d:Q3606816|Q3606816]] | [[Džasinda Ārdērna]] | [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]] | 2017-10-26 | 2023-01-25 |- | [[:d:Q27058418|Q27058418]] | [[Hurelsuhs Uhnāgīns]] | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2017-10-04 | 2021-01-21 |- | [[:d:Q11664|Q11664]] | ''[[:d:Q11664|Mari Alkatiri]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2017-09-15 | 2018-06-22 |- | [[:d:Q316553|Q316553]] | ''[[:d:Q316553|Ramush Haradinaj]]'' | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2017-09-09 | 2020-02-03 |- | [[:d:Q3847080|Q3847080]] | ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2017-09-08 | 2019-01-14 |- | [[:d:Q38188115|Q38188115]] | ''[[:d:Q38188115|Édouard Ngirente]]'' | ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]'' | 2017-08-30 | 2025-07-25 |- | [[:d:Q29865128|Q29865128]] | ''[[:d:Q29865128|Sapar Isakov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2017-08-26 | 2018-04-19 |- | [[:d:Q57613|Q57613]] | ''[[:d:Q57613|Ahmad Uyahya]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2017-08-16 | 2019-03-11 |- | [[:d:Q7461686|Q7461686]] | ''[[:d:Q7461686|Shahid Khaqan Abbasi]]'' | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2017-08-01 | 2018-05-31 |- | [[:d:Q33120852|Q33120852]] | ''[[:d:Q33120852|E. David Burt]]'' | ''[[:d:Q56611785|Premier of Bermuda]]'' | 2017-07-19 | |- | [[:d:Q12735517|Q12735517]] | [[Mihajs Tudose]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2017-06-29 | 2018-01-16 |- | [[:d:Q26258815|Q26258815]] | [[Ana Brnabiča]] | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2017-06-29 | 2024-03-20 |- | [[:d:Q983971|Q983971]] | ''[[:d:Q983971|Tom Thabane]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2017-06-16 | 2020-05-19 |- | [[:d:Q12611134|Q12611134]] | ''[[:d:Q12611134|Lee Nack-yon]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2017-05-31 | 2020-01-14 |- | [[:d:Q26251882|Q26251882]] | ''[[:d:Q26251882|Eugene Rhuggenaath]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2017-05-29 | 2021-06-14 |- | [[:d:Q2821166|Q2821166]] | ''[[:d:Q2821166|Abdelmadžīds Tabūns]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2017-05-25 | 2017-08-15 |- | [[:d:Q29239480|Q29239480]] | ''[[:d:Q29239480|Bruno Tshibala]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2017-05-18 | 2019-09-07 |- | [[:d:Q44531929|Q44531929]] | ''[[:d:Q44531929|Erik Pukhayev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2017-05-16 | 2020-08-29 |- | [[:d:Q3579995|Q3579995]] | [[Eduārs Filips]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2017-05-15 | 2020-07-03 |- | [[:d:Q16732648|Q16732648]] | ''[[:d:Q16732648|Hubert Minnis]]'' | [[Bahamu premjerministri]] | 2017-05-11 | 2021-09-17 |- | [[:d:Q57775|Q57775]] | [[Boiko Borisovs]] | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2017-05-04 | 2021-05-12 |- | [[:d:Q16090573|Q16090573]] | ''[[:d:Q16090573|Yoo Il-ho]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2017-05-01 | 2017-05-01 |- | [[:d:Q26845654|Q26845654]] | ''[[:d:Q26845654|Abdoulaye Idrissa Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2017-04-10 | 2017-12-29 |- | [[:d:Q2033385|Q2033385]] | ''[[:d:Q2033385|Saadeddine Othmani]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2017-04-05 | 2021-10-07 |- | [[:d:Q28836953|Q28836953]] | ''[[:d:Q28836953|Jack Guy Lafontant]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2017-03-21 | 2018-09-17 |- | [[:d:Q15700032|Q15700032]] | ''[[:d:Q15700032|Bakri Hassan Saleh]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2017-03-02 | 2018-09-10 |- | [[:d:Q28824125|Q28824125]] | ''[[:d:Q28824125|Hassan Ali Khayre]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2017-03-01 | 2020-07-25 |- | [[:d:Q12289150|Q12289150]] | ''[[:d:Q12289150|Ognyan Gerdzhikov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2017-01-27 | 2017-05-04 |- | [[:d:Q3401447|Q3401447]] | ''[[:d:Q3401447|Pravind Jugnauth]]'' | ''[[:d:Q1826694|Prime Minister of Mauritius]]'' | 2017-01-23 | 2024-11-13 |- | [[:d:Q2840866|Q2840866]] | ''[[:d:Q2840866|Amadou Gon Coulibaly]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2017-01-10 | 2020-07-08 |- | [[:d:Q19003460|Q19003460]] | ''[[:d:Q19003460|Sorin Grindeanu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2017-01-04 | 2017-06-29 |- | [[:d:Q296771|Q296771]] | ''[[:d:Q296771|Saad Harirị]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2016-12-18 | 2019-10-29 |- | [[:d:Q28120974|Q28120974]] | ''[[:d:Q28120974|Alexander Vladimirovich Martynov]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2016-12-17 | 2022-05-26 |- | [[:d:Q28002959|Q28002959]] | ''[[:d:Q28002959|Abdulla Aripov]]'' | ''[[:d:Q1348717|Uzbekistānas premjerministrs]]'' | 2016-12-14 | |- | [[:d:Q1071031|Q1071031]] | [[Paolo Džentiloni]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2016-12-12 | 2018-06-01 |- | [[:d:Q4384608|Q4384608]] | ''[[:d:Q4384608|Bill English]]'' | [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]] | 2016-12-12 | 2017-10-26 |- | [[:d:Q560890|Q560890]] | [[Bernārs Kaznēvs]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2016-12-06 | 2017-05-10 |- | [[:d:Q27941657|Q27941657]] | [[Duško Markovičs]] | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2016-11-28 | 2020-12-04 |- | [[:d:Q2621730|Q2621730]] | [[Jiri Ratass]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2016-11-23 | 2021-01-13 |- | [[:d:Q1797508|Q1797508]] | [[Sauļus Skvernelis]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2016-11-22 | 2020-11-25 |- | [[:d:Q16855164|Q16855164]] | ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2016-11-18 | 2018-01-16 |- | [[:d:Q17639110|Q17639110]] | ''[[:d:Q17639110|Samy Badibanga]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2016-11-17 | 2017-05-18 |- | [[:d:Q23810819|Q23810819]] | ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2016-11-11<br/>2016-04-13 | 2017-08-22<br/>2016-11-11 |- | [[:d:Q10819|Q10819]] | [[Marjano Rahojs]] | ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]'' | 2016-10-30<br/>2015-12-21 | 2018-06-01<br/>2016-10-30 |- | [[:d:Q11685764|Q11685764]] | [[Andrejs Plēnkovičs|Andrejs Plenkovičs]] | ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]'' | 2016-10-19 | |- | [[:d:Q19745310|Q19745310]] | ''[[:d:Q19745310|Khalifa al-Ghawi]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2016-10-14<br/>2015-03-31 | 2017-03-16<br/>2016-04-05 |- | [[:d:Q12223068|Q12223068]] | ''[[:d:Q12223068|Abd al-Aziz ibn Habtour]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2016-10-04 | 2024-08-10 |- | [[:d:Q25752048|Q25752048]] | ''[[:d:Q25752048|Howard Quayle]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2016-10-04 | 2021-10-12 |- | [[:d:Q5373253|Q5373253]] | ''[[:d:Q5373253|Emmanuel Issoze-Ngondet]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2016-09-29 | 2019-01-12 |- | [[:d:Q4404442|Q4404442]] | ''[[:d:Q4404442|Baqytzhan Saghyntaev]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2016-09-08 | 2019-02-21 |- | [[:d:Q26211009|Q26211009]] | ''[[:d:Q26211009|Beslan Bartsits]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2016-08-05 | 2018-04-25 |- | [[:d:Q4057556|Q4057556]] | ''[[:d:Q4057556|Shamil Adzynba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2016-07-26<br/>2015-03-17 | 2016-08-05<br/>2015-03-20 |- | [[:d:Q264766|Q264766]] | [[Terēza Meja]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2016-07-13 | 2019-07-24 |- | [[:d:Q6001983|Q6001983]] | ''[[:d:Q6001983|Imad Khamis]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2016-07-13 | 2020-06-11 |- | [[:d:Q24761111|Q24761111]] | ''[[:d:Q24761111|Francisco Pascual Obama Asue]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2016-06-22 | 2023-02-01 |- | [[:d:Q25848773|Q25848773]] | ''[[:d:Q25848773|Jargaltulga Erdenebat]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2016-06-08 | 2017-10-04 |- | [[:d:Q16203640|Q16203640]] | ''[[:d:Q16203640|Allen Chastanet]]'' | ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]'' | 2016-06-07 | 2021-07-26 |- | [[:d:Q5648173|Q5648173]] | ''[[:d:Q5648173|Hani al-Mulki]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2016-06-01 | 2018-06-04 |- | [[:d:Q4838987|Q4838987]] | ''[[:d:Q4838987|Baciro Djá]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2016-05-27<br/>2015-08-20 | 2016-11-18<br/>2015-09-09 |- | [[:d:Q863496|Q863496]] | [[Binali Jildirims]] | ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]'' | 2016-05-24 | 2018-07-09 |- | [[:d:Q8997373|Q8997373]] | ''[[:d:Q8997373|Lin Chuan]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2016-05-20 | 2017-09-08 |- | [[:d:Q18135060|Q18135060]] | ''[[:d:Q18135060|Christian Kern]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2016-05-17 | 2017-12-18 |- | [[:d:Q89601|Q89601]] | ''[[:d:Q89601|Reinhold Mitterlehner]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2016-05-09 | 2016-05-17 |- | [[:d:Q23928873|Q23928873]] | ''[[:d:Q23928873|Clément Mouamba]]'' | ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]'' | 2016-04-23 | 2021-05-12 |- | [[:d:Q23899522|Q23899522]] | ''[[:d:Q23899522|Uliss Correia un Silva]]'' | ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]'' | 2016-04-22 | |- | [[:d:Q58323|Q58323]] | [[Thongluns Sisulits]] | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2016-04-20 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q58174|Q58174]] | ''[[:d:Q58174|Hüseyin Özgürgün]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2016-04-16 | 2018-02-02 |- | [[:d:Q4150130|Q4150130]] | [[Volodimirs Groismans]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2016-04-14 | 2019-08-29 |- | [[:d:Q23782689|Q23782689]] | ''[[:d:Q23782689|Olivier Mahafaly Solonandrasana]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2016-04-10 | 2018-06-06 |- | [[:d:Q10800073|Q10800073]] | ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2016-04-07 | 2021-04-05 |- | [[:d:Q201075|Q201075]] | ''[[:d:Q201075|Sigurður Ingi Jóhannsson]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2016-04-07 | 2017-01-11 |- | [[:d:Q21089561|Q21089561]] | ''[[:d:Q21089561|Fayez al-Sarraj]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2016-04-05 | 2021-03-15 |- | [[:d:Q20385886|Q20385886]] | ''[[:d:Q20385886|Ahmed Obaid Bin Dagher]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2016-04-04 | 2018-10-15 |- | [[:d:Q23729455|Q23729455]] | ''[[:d:Q23729455|Simplice Sarandji]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2016-04-02 | 2019-02-22 |- | [[:d:Q23430047|Q23430047]] | ''[[:d:Q23430047|Enex Jean-Charles]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2016-03-25 | 2017-03-21 |- | [[:d:Q505200|Q505200]] | ''[[:d:Q505200|Andrew Holness]]'' | ''[[:d:Q1430943|Prime Minister of Jamaica]]'' | 2016-03-03 | |- | [[:d:Q21809321|Q21809321]] | ''[[:d:Q21809321|Fritz Jean]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2016-02-26 | 2016-03-28 |- | [[:d:Q22696254|Q22696254]] | ''[[:d:Q22696254|Charlot Salwai]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2016-02-11 | 2020-04-20 |- | [[:d:Q6112509|Q6112509]] | [[Māris Kučinskis]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2016-02-11 | 2019-01-23 |- | [[:d:Q10294207|Q10294207]] | ''[[:d:Q10294207|Simon Chang]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2016-02-01 | 2016-05-20 |- | [[:d:Q21821359|Q21821359]] | [[Tihomirs Oreškovičs]] | ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]'' | 2016-01-22 | 2016-10-19 |- | [[:d:Q7155601|Q7155601]] | [[Pavels Filips]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2016-01-20 | 2019-06-08 |- | [[:d:Q22077723|Q22077723]] | ''[[:d:Q22077723|Emil Dimitriev]]'' | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2016-01-18 | 2017-05-31 |- | [[:d:Q22043905|Q22043905]] | ''[[:d:Q22043905|Paul Kaba Thieba]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2016-01-13 | 2019-01-21 |- | [[:d:Q15277881|Q15277881]] | [[Giorgi Kvirikašvili]] | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2015-12-30 | 2018-06-13 |- | [[:d:Q21855433|Q21855433]] | ''[[:d:Q21855433|Mamady Youla]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2015-12-29 | 2018-05-21 |- | [[:d:Q21857164|Q21857164]] | ''[[:d:Q21857164|Pavels Prokudins]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-12-23 | 2016-12-17 |- | [[:d:Q4345614|Q4345614]] | ''[[:d:Q4345614|Maya Parnas]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-12-02<br/>2015-10-13 | 2015-12-23<br/>2015-11-30 |- | [[:d:Q13858295|Q13858295]] | ''[[:d:Q13858295|Tatiana Turanskaya]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-11-30 | 2015-12-02 |- | [[:d:Q610788|Q610788]] | [[Antoniu Košta]] | ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]'' | 2015-11-26 | 2024-04-02 |- | [[:d:Q58198|Q58198]] | [[Ahmets Davutoglu]] | ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]'' | 2015-11-24<br/>2015-08-28 | 2016-05-24<br/>2015-11-24 |- | [[:d:Q6737420|Q6737420]] | ''[[:d:Q6737420|Kassim Majaliwa]]'' | ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]'' | 2015-11-20 | 2025-11-13 |- | [[:d:Q929248|Q929248]] | ''[[:d:Q929248|Dacian Cioloș]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2015-11-17 | 2017-01-04 |- | [[:d:Q4877021|Q4877021]] | [[Beata Šidlo]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2015-11-16 | 2017-12-11 |- | [[:d:Q3736573|Q3736573]] | ''[[:d:Q3736573|Temir Sariyev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2015-11-08<br/>2015-05-01 | 2016-04-13<br/>2015-11-08 |- | [[:d:Q21095867|Q21095867]] | ''[[:d:Q21095867|Sorins Kimpjanu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2015-11-05 | 2015-11-17 |- | [[:d:Q3099714|Q3099714]] | [[Žistēns Trido]] | [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]] | 2015-11-04 | 2025-03-14 |- | [[:d:Q15715802|Q15715802]] | ''[[:d:Q15715802|Gheorghe Brega]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-10-30 | 2016-01-20 |- | [[:d:Q18402168|Q18402168]] | ''[[:d:Q18402168|Yacouba Isaac Zida]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2015-09-23 | 2015-12-29 |- | [[:d:Q312015|Q312015]] | [[Aleksis Ciprs]] | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2015-09-21<br/>2015-01-26 | 2019-07-08<br/>2015-08-27 |- | [[:d:Q16250142|Q16250142]] | ''[[:d:Q16250142|Sherif Ismail]]'' | ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]'' | 2015-09-19 | 2018-06-05 |- | [[:d:Q176413|Q176413]] | ''[[:d:Q176413|Carlos Correia]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2015-09-17 | 2016-05-12 |- | [[:d:Q927550|Q927550]] | [[Melkolms Tērnbulls]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2015-09-15 | 2018-08-24 |- | [[:d:Q6384971|Q6384971]] | ''[[:d:Q6384971|Keith Rowley]]'' | ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2015-09-09 | 2025-03-17 |- | [[:d:Q20926382|Q20926382]] | ''[[:d:Q20926382|Ben Whiteman]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2015-09-01 | 2016-12-23 |- | [[:d:Q20855548|Q20855548]] | ''[[:d:Q20855548|Vasiliki Thanou]]'' | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2015-08-27 | 2015-09-21 |- | [[:d:Q7911417|Q7911417]] | ''[[:d:Q7911417|Valeriu Streleț]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-07-30 | 2015-10-30 |- | [[:d:Q20669153|Q20669153]] | ''[[:d:Q20669153|Ömer Kalyoncu]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2015-07-16 | 2016-04-16 |- | [[:d:Q182397|Q182397]] | ''[[:d:Q182397|Lars Løkke Rasmussen]]'' | ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]'' | 2015-06-28 | 2019-06-27 |- | [[:d:Q6968023|Q6968023]] | ''[[:d:Q6968023|Natalia Gherman]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-06-22 | 2015-07-30 |- | [[:d:Q12625765|Q12625765]] | ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2015-06-18 | 2017-05-11 |- | [[:d:Q3241966|Q3241966]] | ''[[:d:Q3241966|Lionel Zinsou]]'' | ''[[:d:Q30148243|Beninas premjerministrs]]'' | 2015-06-18 | 2016-04-06 |- | [[:d:Q469823|Q469823]] | ''[[:d:Q469823|Sato Kilman]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2015-06-11 | 2016-02-11 |- | [[:d:Q6428317|Q6428317]] | ''[[:d:Q6428317|Komi Klassou]]'' | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2015-06-10 | 2020-09-28 |- | [[:d:Q1711532|Q1711532]] | [[Juha Sipile]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2015-05-29 | 2019-06-06 |- | [[:d:Q355463|Q355463]] | ''[[:d:Q355463|Timo Soini]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2015-05-29 | 2017-06-28 |- | [[:d:Q6915896|Q6915896]] | ''[[:d:Q6915896|Moses Nagamootoo]]'' | ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]'' | 2015-05-20 | 2020-08-02 |- | [[:d:Q19501831|Q19501831]] | ''[[:d:Q19501831|Denis Zvizdić]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2015-03-31 | 2019-12-23 |- | [[:d:Q20525402|Q20525402]] | ''[[:d:Q20525402|Fadil Novalić]]'' | ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2015-03-31 | 2023-04-28 |- | [[:d:Q102101678|Q102101678]] | ''[[:d:Q102101678|Elmedin Konaković]]'' | [[premjerministrs]] | 2015-03-23 | 2018-04-05 |- | [[:d:Q7395683|Q7395683]] | ''[[:d:Q7395683|Saara Kuugongelwa]]'' | ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]'' | 2015-03-21 | 2025-03-21 |- | [[:d:Q19667703|Q19667703]] | ''[[:d:Q19667703|Artur Mikvabia]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2015-03-20 | 2016-07-26 |- | [[:d:Q57732|Q57732]] | ''[[:d:Q57732|Pakalitha Mosisili]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2015-03-17 | 2017-06-16 |- | [[:d:Q19281444|Q19281444]] | ''[[:d:Q19281444|Chiril Gaburici]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-02-18 | 2015-06-20 |- | [[:d:Q3529064|Q3529064]] | ''[[:d:Q3529064|Timothy Harris]]'' | ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]'' | 2015-02-18 | 2022-08-06 |- | [[:d:Q12612132|Q12612132]] | ''[[:d:Q12612132|Lee Wan-koo]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2015-02-17 | 2015-04-27 |- | [[:d:Q1647887|Q1647887]] | ''[[:d:Q1647887|Rui Maria de Araújo]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2015-02-16 | 2017-09-15 |- | [[:d:Q367825|Q367825]] | [[Selmāns Āl Saūds]] | ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]'' | 2015-01-23 | 2022-09-27 |- | [[:d:Q19057400|Q19057400]] | ''[[:d:Q19057400|Carlos Agostinho do Rosário]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2015-01-19 | 2022-03-03 |- | [[:d:Q18785199|Q18785199]] | ''[[:d:Q18785199|Jean Ravelonarivo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2015-01-17 | 2016-04-10 |- | [[:d:Q5415948|Q5415948]] | ''[[:d:Q5415948|Evans Paul]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2015-01-16 | 2016-02-26 |- | [[:d:Q6889310|Q6889310]] | ''[[:d:Q6889310|Modibo Keita]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2015-01-09 | 2017-04-09 |} {{Wikidata list end}} 22uyqfox02eeb4u1s4t4exltqkwh2oz 0 386382 4484435 4279688 2026-06-20T04:10:26Z Biafra 13794 preciz. 4484435 wikitext text/x-wiki {{politiska amata infokaste | post = Kanādas premjerministrs | insignia = | insigniacaption = | flag = | flagcaption = | image = Mark Carney portrait February 2020.jpg | incumbent = [[Marks Kārnijs]] | incumbentsince = {{dat|2025|3|14|ģ|bez}} | style = {{plainlist| * [[augsti godājamais]]<ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce |last=Heritage |first=Canadian |date=October 16, 2017 |title=Styles of address |url=https://www.canada.ca/en/canadian-heritage/services/protocol-guidelines-special-event/styles-address.html |access-date=March 6, 2021 |website=aem}}</ref><br />(oficiāli) * premjerministrs<ref name="auto" /><br />(neoficiāli) }} | appointer = [[Kanādas monarhija|monarhs]] ([[Kanādas ģenerālgubernators|ģenerālgubernatora]] pārstāvēts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Constitutional Duties |url=https://www.gg.ca/en/role/responsibilities/constitutional-duties |access-date=April 20, 2020 |website=The Governor General of Canada |archive-date=April 23, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200423211544/https://www.gg.ca/en/role/responsibilities/constitutional-duties |dead-url=yes}}</ref> | formation = {{dat|1867|7|1}} | deputy = [[Kanādas premjerministra vietnieks|premjerministra vietnieks]] | salary = {{ASV dolārs|406 200}} (2024)<ref name=salary>{{Tīmekļa atsauce| url=https://lop.parl.ca/sites/ParlInfo/default/en_CA/People/Salaries|title=Indemnities, Salaries and Allowances| accessdate=September 10, 2024| publisher=Parliament of Canada}}</ref> | website = {{oficiālā tīmekļa vietne}} }} '''Kanādas premjerministrs''' ir [[Kanāda]]s [[valdības vadītājs]]. Saskaņā ar [[Vestminsteras sistēma|Vestminsteras sistēmu]] premjerministrs pārvalda valsti ar ievēlētās [[Kanādas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] vairākuma uzticību; tādējādi premjerministrs parasti darbojas kā [[Kanādas parlaments|parlamenta]] loceklis un vada lielāko partiju vai [[valdības koalīcija|partiju koalīciju]]. Kā pirmais ministrs, premjerministrs izvēlas ministrus, lai izveidotu [[Kanādas ministru kabinets|ministru kabinetu]]. Lai gan tas nav noteikts nevienā konstitucionālā dokumentā, premjerministru ieceļ [[Kanādas monarhija|monarha pārstāvis]], [[Kanādas ģenerālgubernators|ģenerālgubernators]], un šis amats pastāv saskaņā ar sen iedibinātu konvenciju. Konstitucionāli [[izpildvara]] pieder monarham (kas ir valsts vadītājs), bet monarha un ģenerālgubernatora pilnvaras gandrīz vienmēr tiek īstenotas pēc ministru kabineta ieteikuma,<ref>{{grāmatas atsauce |last=Brooks |first=Stephen |url=https://archive.org/details/canadiandemocrac0006broo/page/233 |title=Canadian Democracy: An Introduction |publisher=Oxford University Press |year=2007 |isbn=978-0-19-543103-2 |edition=5 |location=Don Mills |pages=[https://archive.org/details/canadiandemocrac0006broo/page/233 233–234]}}</ref> kas kolektīvi ir atbildīgs Pārstāvju palātai. Kanādas premjerministri tiek iecelti [[Karaļa slepenā padome Kanādai|Slepenajā padomē]] un saņem titulu "[[augsti godājamais]]", un šis tituls tiek saglabāts uz mūžu. Premjerministru atbalsta [[Premjerministra birojs (Kanāda)|Premjerministra birojs]], un viņš vada Slepenās padomes biroju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Privy Council Office |url=https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/privy-council-office |website=[[The Canadian Encyclopedia]] |access-date=October 30, 2020}}</ref> Premjerministrs arī atlasa personas iecelšanai par ģenerālgubernatoru (federālajā jurisdikcijā) un [[leitnantgubernators (Kanāda)|leitnantgubernatoru]] ([[Kanādas provinces un teritorijas|provincēs]]), kā arī [[Kanādas Senāts|Kanādas Senātā]], [[Kanādas Augstākā tiesa|Kanādas Augstākajā tiesā]], citās [[Kanādas tieslieetu sistēma|federālajās tiesās]] un dažādu Kroņa korporāciju priekšsēdētāju un valžu amatos. Kopš [[Kanādas Konfederācija|Konfederācijas]] izveidošanas 1867. gadā [[Kanādas premjerministru uzskaitījums|24 premjerministri]] (23 vīrieši un viena sieviete) ir izveidojuši 30 Kanādas valdības.<ref name="Library of the Canadian Parliament">{{Tīmekļa atsauce | title=Prime Ministers of Canada | website=Library of the Canadian Parliament | url=https://lop.parl.ca/sites/ParlInfo/default/en_CA/People/primeMinisters | access-date=2023-02-26}}</ref> Pašreizējais premjerministrs [[Marks Kārnijs]] stājās amatā 2025. gada 14. martā pēc [[Žistēns Trido|Žistēna Trido]] atkāpšanās no amata. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{YouTube|h=CanadianPM|title=Prime Minister of Canada}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas premjerministri|*]] pxsbw95zqslxpbjnak8kxtleg2ysh4z 0 398126 4484387 4484180 2026-06-19T21:12:02Z Krišjānis 51961 /* D grupa */ 4484387 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 24 | vārti = 75 | skatītāji = 1572584 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (3 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=KOR |team3=CZE |team4=RSA <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|17}} |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=2 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=3 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=0 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=1 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=1 |gf_KOR=2 |ga_KOR=2 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=1 |gf_CZE=2 |ga_CZE=3 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=CAN |team2=SUI |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|18}} |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=0 |gf_CAN=7 |ga_CAN=1 |status_CAN= |win_BIH=0 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=2 |ga_BIH=5 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=1 |gf_QAT=1 |ga_QAT=7 |status_QAT= |win_SUI=1 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=5 |ga_SUI=2 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SCO |team2=MAR |team3=BRA |team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|13}}|start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=0 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=1 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=0 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=1 |ga_MAR=1 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=1 |gf_HAI=0 |ga_HAI=1 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=1 |ga_SCO=0 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=TUR |team4=PAR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|19}} |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=6 |ga_USA=1 |status_USA= |win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=1 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=1 |gf_TUR=0 |ga_TUR=2 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|14}} |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=1 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=7 |ga_GER=1 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=1 |gf_CUW=1 |ga_CUW=7 |status_CUW= |win_CIV=1 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV=1 |ga_CIV=0 |status_CIV= |win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=1 |gf_ECU=0 |ga_ECU=1 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SWE |team2=JAP |team3=NED |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|14}}|start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=0 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=2 |ga_NED=2 |status_NED= |win_JAP=0 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=2 |ga_JAP=2 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=5 |ga_SWE=1 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=1 |gf_TUN=1 |ga_TUN=5 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NZL |team2=IRN |team3=BEL |team4=EGY <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|15}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=0 |draw_BEL=1 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL= |win_EGY=0 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=1 |ga_EGY=1 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=1 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=0 |gf_NZL=2 |ga_NZL=2 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=URU |team2=KSA |team3=ESP |team4=CPV <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|15}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=0 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=1 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=0 |gf_KSA=1 |ga_KSA=1 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=1 |loss_URU=0 |gf_URU=1 |ga_URU=1 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NOR |team2=FRA |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|16}}|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=1 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=3 |ga_FRA=1 |status_FRA= |win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=1 |gf_SEN=1 |ga_SEN=3 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=1 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=4 |status_IRQ= |win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=4 |ga_NOR=4 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=JOR |team4=ALG <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|17}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=1 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=3 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=0 |ga_ALG=3 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=3 |ga_AUT=1 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=1 |gf_JOR=1 |ga_JOR=3 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=COD |team3=POR |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|17}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=0 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=1 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=0 |gf_COD=1 |ga_COD=1 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=1 |gf_UZB=1 |ga_UZB=3 |status_UZB= |win_COL=1 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=3 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=GHA |team3=PAN |team4=CRO <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|17}} |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=2 |ga_CRO=4 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=1 |gf_PAN=0 |ga_PAN=1 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrF |team2=GrC |team3=GrG |team4=GrK |team5=GrH |team6=GrA |team7=GrB |team8=GrE |team9=GrL |team10=GrI |team11=GrJ |team12=GrD <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|06|18}} |win_GrA=0 |draw_GrA=1 |loss_GrA=1 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=0 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=2 |ga_GrB=5 |status_GrB= |win_GrC=0 |draw_GrC=1 |loss_GrC=0 |gf_GrC=1 |ga_GrC=1 |status_GrC= |win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=0 |ga_GrD=2 |status_GrD= |win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=1 |gf_GrE=0 |ga_GrE=1 |status_GrE= |win_GrF=0 |draw_GrF=1 |loss_GrF=0 |gf_GrF=2 |ga_GrF=2 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=1 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=1 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH= |win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=1 |gf_GrI=1 |ga_GrI=3 |status_GrI= |win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=1 |ga_GrJ=3 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=0 |gf_GrK=1 |ga_GrK=1 |status_GrK= |win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=0 |ga_GrL=1 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|CZE}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|BRA}} |name_GrD={{fb|TUR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|NED}} |name_GrG={{fb|BEL}} |name_GrH={{fb|ESP}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|JOR}} |name_GrK={{fb|POR}} |name_GrL={{fb|PAN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->E1||<!--{{fb|}}-->A3/B3/C3/D3/F3| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->I1||<!--{{fb|}}-->C3/D3/F3/G3/H3| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->A2||<!--{{fb|}}-->B2| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|<!--{{fb|}}-->F1||<!--{{fb|}}-->C2| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->H1||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|<!--{{fb|}}-->D1||<!--{{fb|}}-->B3/E3/F3/I3/J3| |1. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->G1||<!--{{fb|}}-->A3/E3/H3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->C1||<!--{{fb|}}-->F2| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->E2||<!--{{fb|}}-->I2| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->C3/E3/F3/H3/I3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/H3/I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->J1||<!--{{fb|}}-->H2| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->D2||<!--{{fb|}}-->G2| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->B1||<!--{{fb|}}-->E3/F3/G3/I3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/J3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = A2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = B2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = C1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = F2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = E1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = A3/B3/C3/D3/F3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = F1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = C2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = E2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = I2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>31. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = I1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = C3/D3/F3/G3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = C3/E3/F3/H3/I3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/H3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = G1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/E3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = D1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = B3/E3/F3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = H1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = B1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/F3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = D2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = G2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = J1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = H2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/J3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] k1v7tipeo0uz0cvca6qkxcjld634ffq 4484514 4484387 2026-06-20T11:20:49Z Krišjānis 51961 /* Grupu turnīrs */ 4484514 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 24 | vārti = 75 | skatītāji = 1572584 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (3 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=KOR |team3=CZE |team4=RSA <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|17}} |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=2 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=3 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=0 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=1 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=1 |gf_KOR=2 |ga_KOR=2 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=1 |gf_CZE=2 |ga_CZE=3 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=CAN |team2=SUI |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|18}} |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=0 |gf_CAN=7 |ga_CAN=1 |status_CAN= |win_BIH=0 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=2 |ga_BIH=5 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=1 |gf_QAT=1 |ga_QAT=7 |status_QAT= |win_SUI=1 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=5 |ga_SUI=2 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|19}}|start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=1 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=4 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=1 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=2 |ga_MAR=1 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=2 |gf_HAI=0 |ga_HAI=4 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=1 |gf_SCO=1 |ga_SCO=1 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|19}} |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=6 |ga_USA=1 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=0 |ga_TUR=3 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|14}} |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=1 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=7 |ga_GER=1 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=1 |gf_CUW=1 |ga_CUW=7 |status_CUW= |win_CIV=1 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV=1 |ga_CIV=0 |status_CIV= |win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=1 |gf_ECU=0 |ga_ECU=1 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SWE |team2=JAP |team3=NED |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|14}}|start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=0 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=2 |ga_NED=2 |status_NED= |win_JAP=0 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=2 |ga_JAP=2 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=5 |ga_SWE=1 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=1 |gf_TUN=1 |ga_TUN=5 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NZL |team2=IRN |team3=BEL |team4=EGY <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|15}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=0 |draw_BEL=1 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL= |win_EGY=0 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=1 |ga_EGY=1 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=1 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=0 |gf_NZL=2 |ga_NZL=2 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=URU |team2=KSA |team3=ESP |team4=CPV <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|15}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=0 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=1 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=0 |gf_KSA=1 |ga_KSA=1 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=1 |loss_URU=0 |gf_URU=1 |ga_URU=1 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NOR |team2=FRA |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|16}}|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=1 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=3 |ga_FRA=1 |status_FRA= |win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=1 |gf_SEN=1 |ga_SEN=3 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=1 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=4 |status_IRQ= |win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=4 |ga_NOR=4 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=JOR |team4=ALG <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|17}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=1 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=3 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=0 |ga_ALG=3 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=3 |ga_AUT=1 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=1 |gf_JOR=1 |ga_JOR=3 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=COD |team3=POR |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|17}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=0 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=1 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=0 |gf_COD=1 |ga_COD=1 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=1 |gf_UZB=1 |ga_UZB=3 |status_UZB= |win_COL=1 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=3 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=GHA |team3=PAN |team4=CRO <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|17}} |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=2 |ga_CRO=4 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=1 |gf_PAN=0 |ga_PAN=1 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrC |team2=GrD |team3=GrF |team4=GrG |team5=GrK |team6=GrH |team7=GrA |team8=GrB |team9=GrE |team10=GrL |team11=GrI |team12=GrJ <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|06|19}} |win_GrA=0 |draw_GrA=1 |loss_GrA=1 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=0 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=2 |ga_GrB=5 |status_GrB= |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=1 |gf_GrC=1 |ga_GrC=1 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=1 |gf_GrE=0 |ga_GrE=1 |status_GrE= |win_GrF=0 |draw_GrF=1 |loss_GrF=0 |gf_GrF=2 |ga_GrF=2 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=1 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=1 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH= |win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=1 |gf_GrI=1 |ga_GrI=3 |status_GrI= |win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=1 |ga_GrJ=3 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=0 |gf_GrK=1 |ga_GrK=1 |status_GrK= |win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=0 |ga_GrL=1 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|CZE}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|NED}} |name_GrG={{fb|BEL}} |name_GrH={{fb|ESP}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|JOR}} |name_GrK={{fb|POR}} |name_GrL={{fb|PAN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->E1||<!--{{fb|}}-->A3/B3/C3/D3/F3| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->I1||<!--{{fb|}}-->C3/D3/F3/G3/H3| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->A2||<!--{{fb|}}-->B2| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|<!--{{fb|}}-->F1||<!--{{fb|}}-->C2| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->H1||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|<!--{{fb|}}-->D1||<!--{{fb|}}-->B3/E3/F3/I3/J3| |1. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->G1||<!--{{fb|}}-->A3/E3/H3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->C1||<!--{{fb|}}-->F2| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->E2||<!--{{fb|}}-->I2| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->C3/E3/F3/H3/I3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/H3/I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->J1||<!--{{fb|}}-->H2| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->D2||<!--{{fb|}}-->G2| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->B1||<!--{{fb|}}-->E3/F3/G3/I3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/J3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = A2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = B2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = C1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = F2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = E1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = A3/B3/C3/D3/F3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = F1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = C2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = E2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = I2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>31. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = I1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = C3/D3/F3/G3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = C3/E3/F3/H3/I3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/H3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = G1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/E3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = D1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = B3/E3/F3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = H1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = B1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/F3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = D2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = G2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = J1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = H2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/J3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] embol9yb9afqai8sehf5u5mw6a4jvr3 4484519 4484514 2026-06-20T11:29:09Z Krišjānis 51961 /* Izslēgšanas turnīrs */ 4484519 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 24 | vārti = 75 | skatītāji = 1572584 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (3 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=KOR |team3=CZE |team4=RSA <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|17}} |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=2 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=3 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=0 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=1 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=1 |gf_KOR=2 |ga_KOR=2 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=1 |gf_CZE=2 |ga_CZE=3 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=CAN |team2=SUI |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|18}} |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=0 |gf_CAN=7 |ga_CAN=1 |status_CAN= |win_BIH=0 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=2 |ga_BIH=5 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=1 |gf_QAT=1 |ga_QAT=7 |status_QAT= |win_SUI=1 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=5 |ga_SUI=2 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|19}}|start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=1 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=4 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=1 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=2 |ga_MAR=1 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=2 |gf_HAI=0 |ga_HAI=4 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=1 |gf_SCO=1 |ga_SCO=1 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|19}} |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=6 |ga_USA=1 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=0 |ga_TUR=3 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|14}} |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=1 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=7 |ga_GER=1 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=1 |gf_CUW=1 |ga_CUW=7 |status_CUW= |win_CIV=1 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV=1 |ga_CIV=0 |status_CIV= |win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=1 |gf_ECU=0 |ga_ECU=1 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SWE |team2=JAP |team3=NED |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|14}}|start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=0 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=2 |ga_NED=2 |status_NED= |win_JAP=0 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=2 |ga_JAP=2 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=5 |ga_SWE=1 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=1 |gf_TUN=1 |ga_TUN=5 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NZL |team2=IRN |team3=BEL |team4=EGY <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|15}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=0 |draw_BEL=1 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL= |win_EGY=0 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=1 |ga_EGY=1 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=1 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=0 |gf_NZL=2 |ga_NZL=2 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=URU |team2=KSA |team3=ESP |team4=CPV <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|15}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=0 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=1 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=0 |gf_KSA=1 |ga_KSA=1 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=1 |loss_URU=0 |gf_URU=1 |ga_URU=1 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NOR |team2=FRA |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|16}}|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=1 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=3 |ga_FRA=1 |status_FRA= |win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=1 |gf_SEN=1 |ga_SEN=3 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=1 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=4 |status_IRQ= |win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=4 |ga_NOR=4 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=JOR |team4=ALG <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|17}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=1 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=3 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=0 |ga_ALG=3 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=3 |ga_AUT=1 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=1 |gf_JOR=1 |ga_JOR=3 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=COD |team3=POR |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|17}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=0 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=1 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=0 |gf_COD=1 |ga_COD=1 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=1 |gf_UZB=1 |ga_UZB=3 |status_UZB= |win_COL=1 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=3 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=GHA |team3=PAN |team4=CRO <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|17}} |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=2 |ga_CRO=4 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=1 |gf_PAN=0 |ga_PAN=1 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrC |team2=GrD |team3=GrF |team4=GrG |team5=GrK |team6=GrH |team7=GrA |team8=GrB |team9=GrE |team10=GrL |team11=GrI |team12=GrJ <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|06|19}} |win_GrA=0 |draw_GrA=1 |loss_GrA=1 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=0 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=2 |ga_GrB=5 |status_GrB= |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=1 |gf_GrC=1 |ga_GrC=1 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=1 |gf_GrE=0 |ga_GrE=1 |status_GrE= |win_GrF=0 |draw_GrF=1 |loss_GrF=0 |gf_GrF=2 |ga_GrF=2 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=1 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=1 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH= |win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=1 |gf_GrI=1 |ga_GrI=3 |status_GrI= |win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=1 |ga_GrJ=3 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=0 |gf_GrK=1 |ga_GrK=1 |status_GrK= |win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=0 |ga_GrL=1 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|CZE}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|NED}} |name_GrG={{fb|BEL}} |name_GrH={{fb|ESP}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|JOR}} |name_GrK={{fb|POR}} |name_GrL={{fb|PAN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->E1||<!--{{fb|}}-->A3/B3/C3/D3/F3| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->I1||<!--{{fb|}}-->C3/D3/F3/G3/H3| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->A2||<!--{{fb|}}-->B2| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|<!--{{fb|}}-->F1||<!--{{fb|}}-->C2| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->H1||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||<!--{{fb|}}-->B3/E3/F3/I3/J3| |1. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->G1||<!--{{fb|}}-->A3/E3/H3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->C1||<!--{{fb|}}-->F2| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->E2||<!--{{fb|}}-->I2| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->C3/E3/F3/H3/I3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/H3/I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->J1||<!--{{fb|}}-->H2| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->D2||<!--{{fb|}}-->G2| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->B1||<!--{{fb|}}-->E3/F3/G3/I3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/J3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = A2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = B2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = C1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = F2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = E1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = A3/B3/C3/D3/F3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = F1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = C2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = E2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = I2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>31. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = I1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = C3/D3/F3/G3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = C3/E3/F3/H3/I3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/H3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = G1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/E3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = B3/E3/F3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = H1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = B1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/F3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = D2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = G2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = J1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = H2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/J3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] swuqyy0ag1gz0aik192hhymv9iti4m1 0 404793 4484440 4385122 2026-06-20T04:38:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484440 wikitext text/x-wiki '''Latvijas skolu reformas''' ir [[skola|skolu]] reformu virkne [[Latvija|Latvijā]], kas aizsākās [[1995]]. gadā un turpinājās [[2004]]. gadā ar valsts un pašvaldību finansēto vidusskolu [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautību]] izglītības programmu pakāpenisku pāreju uz [[Divvalodība|divvalodu]] izglītību (60% latviski un 40% [[Mazākumtautība|mazākumtautību]] valodās), bet 2017. gadā pieņēma lēmumu par pakāpenisku pāreju uz mācībām [[latviešu valoda|latviešu valodā]] līdz 2025. gadam. Līdztekus 2009. gadā sākās strauja skolu skaita samazināšana, pēc Latvijas Pašvaldību savienības datiem no 2016./2017. līdz 2022./2023. mācību gadam Latvijā slēdza 165, bet izglītības pakāpi pazemināja 77 izglītības iestādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.06.2023-tas-bija-soks-par-planoto-skolu-tikla-reformu-saka-auces-vidusskola.a512743/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «Tas bija šoks» – par plānoto skolu tīkla reformu saka Auces vidusskolā] lsm.lv 2023. gada 18. jūnijā</ref> == Izglītības valodas reformas == [[Attēls:28 09 2003 shkoly LV.jpg|thumb|250px|[[Krievu skolu aizstāvības štābs|Krievu skolu aizstāvības štāba]] 2003. gadā rīkots protesta gājiens pret mazākumtautību skolu pāreju uz [[divvalodu izglītība|divvalodu izglītību]]]] [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados izveidoja divplūsmu skolas, kurās skolēni paralēlās klasēs mācījās gan [[latviešu valoda|latviešu]], gan [[krievu valoda|krievu valodā]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s daudzas divplūsmu skolas sadalīja vai likvidēja. 1995. gadā veica grozījumus Latvijas Izglītības likumā, nosakot, ka mazākumtautību skolās trīs priekšmeti vidusskolās un divi priekšmeti pamatskolās mācāmi latviešu valodā. 1996. gada rudenī Latvijā bija 719 skolas ar latviešu mācību valodu (219 684 skolēni), 205 skolas ar krievu (133 882 skolēni), 181 skola ar divvalodu (latviešu-krievu), 5 skolas ar poļu (656 skolēni), 1 skola ar ukraiņu (185 skolēni) un 1 skola ar latviešu-lietuviešu-krievu mācību valodu (38 skolēni).<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/30363 Pirms skolas zvana ir pārdomu un darba laiks] "Latvijas Vēstnesis" 20.08.1997., Nr. 208 </ref> 1999. gadā Latvijas skolās sāka ieviest divvalodu izglītības programmas, kas paredzēja ieviest četrus mazākumtautību skolu pamatizglītības programmu modeļus. 2004. gadā visās Latvijas mazākumtautību skolās uzsāka pāreju uz divvalodu izglītību, pakāpeniski palielinot to mācību priekšmetu skaitu, kas apgūstami valsts valodā.<ref>[http://providus.lv/article_files/1041/original/gada_pars_izgl2004_LV.pdf?1326881359 Izglītības reformas Latvijas sabiedrības integrācijai un labklājībai] Sabiedriskās politikas centra ''Providus'' pārskats par izglītību (2004)</ref> Par spīti [[Krievu skolu aizstāvības štābs|krievu skolu protestiem]], līdz 2006. gadam valsts un pašvaldību vidusskolu mazākumtautību izglītības programmas 10.—12. klasēs pārveidoja tā, lai vismaz 60% mācību stundu notiktu latviešu valodā. 2025. gada 1. septembrī noslēdzās pāreja uz mācībām latviešu valodā, izglītības procesu valsts valodā uzsākot īstenot arī 3., 6. un 9. klasēs. === Atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas === 2023. gadā publiskoja plānu atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanas par valsts budžeta līdzekļiem, tās vietā no 2026. gada septembrī piedāvājot apgūt kādu no Eiropas Savienības valodām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2023-krievu-valoda-ka-otra-svesvaloda-skolas-aizvien-popularaka.a523360/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievu valoda kā otra svešvaloda skolās aizvien populārākā] lsm.lv 2023. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada 23. aprīlī apstiprināja izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas paredz no 2026./2027. mācību gada pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā. Skolām noteica par pienākumu pakāpeniski aizstāt krievu valodu ar kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. 2020./2021. mācību gadā kā otro svešvalodu krievu valodu mācīja 315 no 685 skolām, 2021./2022. mācību gadā – 320 no 668 skolām, bet 2022./2023. mācību gadā – 282 no 647 skolām. 2027./2028. mācību gadā otras svešvalodas apguve bez krievu valodas būs īstenojama 5. un 6. klasē, 2028./2029. mācību gadā – 5., 6. un 7. klasē, 2029./2030. mācību gadā – 5., 6., 7. un 8. klasē, bet 2030./2031. mācību gadā visā pamatskolas posmā jeb 5.–9. klasē. Savukārt tiem skolēniem, kuri līdz 2025. gada 1. septembrim būs sākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, skolām būs jānodrošina šīs svešvalodas, tostarp krievu valodas, apguve līdz pamatizglītības posma beigām jeb līdz 9. klases noslēgumam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2024-vesturisks-lemums-latvijas-skolas-no-20262027-macibu-gada-jasak-atteikties-no-krievu-valodas-ka-otras-svesvalodas.a551480/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Vēsturisks lēmums: Latvijas skolās no 2026./2027. mācību gada jāsāk atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas] lsm.lv 2024. gada 23. aprīlī</ref> == Pāreja uz izglītību latviešu valodā (2019—2025)== 2017. gada oktobrī tālaika Latvijas izglītības un zinātnes ministrs [[Kārlis Šadurskis]] ierosināja veikt grozījumus [[Latvijas Republikas Izglītības likums|Latvijas Republikas Izglītības likumā]] un Vispārējās izglītības likumā, paredzot no 2019./2020. līdz 2021./2022. mācību gadam mazākumtautību izglītības iestādēs veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā. Vispirms sāka pāreju uz jaunu [[divvalodu izglītība]]s modeli pamatskolas 7.—9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, bet pēc 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Neraugoties uz [[Latvijas Krievu savienība]]s un Krievu skolu atbalsta štāba protestiem, 2018. gada 22. martā [[12. Saeima]] pieņēma šos grozījumus.<ref>[https://irir.lv/2018/03/22/pakapenisku-pareju-uz-macibam-latviesu-valoda-vidusskolas-saks-pec-pusotra-gada?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+23.03.2018.&utm_medium=email Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās sāks pēc pusotra gada]{{Novecojusi saite}} irir.lv, 2018. gada 22. martā</ref> 2018. un 2019. gadā [[Krievu skolu aizstāvības štābs]] un [[Latvijas Krievu savienība]] organizēja akcijas "[[Vislatvijas vecāku sapulce]]" ar mērķi izteikt protestu pret izglītības krievu valodā samazināšanu Latvijas skolu reformas gaitā.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/lindermans-aizturets-saistiba-ar-runu-vislatvijas-vecaku-sapulce.d?id=50008101 Lindermans aizturēts saistībā ar runu 'Vislatvijas vecāku sapulcē']</ref> 2022. gadā Latvijā bija 678 vispārizglītojošās skolas, no tām 527 (77%) bija ar mācībām vienīgi latviešu valodā (139 983 skolēni), 115 ar mācībām latviešu un krievu valodās (58 666 skolēni), 26 ar mācībām krievu, poļu, ukraiņu, baltkrievu un vēl citās valodās (5520 skolēni).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pareja-uz-macibam-tikai-valsts-valoda--cik-daudz-skolenu-macas-mazakumtautibu-skolas.a457599/ Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā – cik daudz skolēnu mācās mazākumtautību skolās?] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 2022. gada 7. jūnijā Ministru kabinets pieņēma grozījumus Izglītības un Vispārējās izglītības likumā, kas no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 1. septembrim paredz pāreju uz mācībām vienīgi latviešu valodā. 2023. gadā uz mācībām latviešu valodā pārgāja pirmsskolas grupas, kā arī 1., 4. un 7. klašu skolēni, bet 2024. gadā - 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada visi skolēni izglītību iegūs latviešu valodā. Likumprojektā noteikts, ka pamatizglītības pakāpes mazākumtautību izglītojamais interešu izglītības programmas ietvaros var apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Grozījumu pieņemšanas brīdī 24% Latvijas skolēnu mācījās un 17% pedagogu izglītoja mazākumtautību pirmsskolas un pamatizglītības programmās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valdiba-atbalsta-pakapenisku-pareju-uz-macibam-tikai-valsts-valoda-lidz-2025-gadam.a460402/ Valdība atbalsta pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā līdz 2025. gadam] lsm.lv 2022. gada 7. jūnijā</ref> 2022. gada 29. septembrī arī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē līdz 2025. gadam. Izmaiņas attiecas gan uz pašvaldības, gan privātpersonu dibinātajām izglītības iestādēm. Savukārt profesionālās izglītības iestādēs mācību valodas loku sašaurināja līdz citām Eiropas Savienības valstu valodām. Interešu izglītības programmas ietvaros var apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguves iespēju finansē valsts ar mērķdotācijas palīdzību pašvaldībām, kā arī pašvaldības. Šos grozījumus Izglītības un Vispārējās izglītības likumā atbalstīja 63 deputāti, pret bija 16 deputāti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-pareju-uz-macibam-tikai-latviski-bernudarzos-un-pamatizglitiba-tris-gadu-laika.a475796/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Saeima atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviski bērnudārzos un pamatizglītībā trīs gadu laikā] lsm.lv 2022. gada 29. septembrī</ref> 2023. gada 1. septembrī pilnīgu pāreju uz izglītības programmām valsts valodā sāka 129 skolas (43 258 skolēni; 3876 pedagogi) un 136 pirmskolas (13 345 bērni; 1318 pedagogi). Līdz tam [[Valsts valodas centrs]] nepietiekamas latviešu valodas zināšanas bija konstatējis trim izglītības iestāžu vadītājiem un 119 pedagogiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-izaicinajumiem-un-grutibam-gatavi-129-skolas-un-136-bernudarzi-pariet-uz-macibam-tikai-latviesu-valoda.a522424/ Izaicinājumiem un grūtībām gatavi. 129 skolas un 136 bērnudārzi pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā] lsm.lv 2023. gada 1. septembrī</ref> 2024. gada jūlijā [[Satversmes tiesa]] atzina par Satversmei atbilstošām normas, saskaņā ar kurām valsts un pašvaldību izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē īstenojamas tikai valsts valodā. Tiesa secināja, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programma pienācīgi nodrošina mazākumtautību valodas, kultūras un etniskās savdabības saglabāšanu un attīstīšanu.<ref>[https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/pareja-uz-macibam-tikai-valsts-valoda-valsts-un-pasvaldibu-izglitibas-iestades-atbilst-satversmei/ Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs atbilst Satversmei] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240901003730/https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/pareja-uz-macibam-tikai-valsts-valoda-valsts-un-pasvaldibu-izglitibas-iestades-atbilst-satversmei/ |date={{dat|2024|09|01||bez}} }} satv.tiesa.gov.lv 12.07.2024.</ref> == Skolu apvienošanas reformas == === Rīgas skolu reformas === [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes]] apstākļos Rīgas Domes deputāti 2009. gadā nolēma Rīgā slēgt desmit skolas un pievienot tās citām mācību iestādēm, bet līdz 2011. gadam likvidēt 16 skolas. Tāpat pašvaldība nolēma vairs neuzturēt skolu ēkas, kuras tika īrētas no privātīpašniekiem, kā arī atbrīvot telpas, kuras nav īsti piemērotas mācībām. Apvienojamajās skolās, kas atradās tuvu viena otrai, tika apvienota to administrācija. Līdz 2009. gada 1. septembrim tika apvienotas šādas skolas: * [[Rīgas Imantas sākumskola]] pievienota [[Anniņmuižas vidusskola]]i, * [[Iļģuciema sākumskola]] pievienota [[Rīgas 54. vidusskola]]i, * [[Rīgas Sarkandaugavas sākumskola]] pievienota [[Puškina licejs|Puškina licejam]], * [[Mežaparka sākumskola]] pievienota [[Jāņa Poruka vidusskola]]i, * [[Rīgas Bišumuižas pamatskola]] pievienota [[Rīgas 95. vidusskola]]i, * [[Rīgas 5. pamatskola]] pievienota [[Rīgas 95. vidusskola]]i, * [[Rīgas 30. vidusskola]] pievienota [[Rīgas 21. vidusskola (Tomsona iela 35)|Rīgas 21. vidusskola]]i, * [[Rīgas 38. vidusskola]] pievienota [[Rīgas 80. vidusskola]]i, * [[Rīgas 20.vidusskola|Rīgas 20. vidusskola]] pievienota [[Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola]]i, * [[Rīgas Ļeva Tolstoja krievu vidusskola]] pievienota [[Lomonosova krievu vidusskola]]i. Pēc šī paša lēmuma līdz 2010. gada 1. septembrim tika apvienotas šādas skolas: * [[Rīgas 7.internātpamatskola|Rīgas 7. internātpamatskola]] pievienota [[Rīgas Lastādijas internātvidusskola]]i, * [[Rīgas Ziepniekkalna sākumskola]] pievienota [[Rīgas 94. vidusskola]]i, * [[Rīgas komercģimnāzija]] pievienota [[Natālijas Draudziņas ģimnāzija]]i, * [[Rīgas 100. vidusskola]] pievienota [[Rīgas 45. vidusskola]]i, * [[Rīgas 16. vidusskola]] pievienota [[Rīgas 63. vidusskola]]i. Savukārt līdz 2011. gada 1. septembrim * [[Rīgas 99. vidusskola]] pievienota Natālijas Draudziņas ģimnāzijai un [[Rīgas Centra sākumskola]]i, * [[Rīgas 6. vidusskola]]s sākumskolu pārcēla uz ēku Čaka ielā 102. Rīgas domes Izglītības, sporta un jaunatnes departamenta direktors [[Guntis Helmanis]] pieļāva, ka reorganizācijas rezultātā darbu varētu zaudēt ap 400 pedagogu, bet daļa no viņiem varētu ieņemt vietas, kuras atstāj pensijas vecumu sasniegušie skolotāji. Reorganizācijas rezultātā Rīgas pašvaldība 2009. gadā plānoja ieekonomēt vairāk nekā 200 000 latu, bet 2010. gadā — 1,7 miljonus latu.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/pec-garam-diskusijam-rigas-domnieki-atbalsta-16-skolu-likvidesanu.d?id=25967141 Pēc garām diskusijām Rīgas domnieki atbalsta 16 skolu likvidēšanu] [[LETA]] 2009. gada 30. jūlijā</ref> Krasi samazinoties skolēnu skaitam, 2016. gadā Izglītības un Zinātnes ministrija ierosināja slēgt vai apvienot Rīgas vidusskolas ar skolēnu skaitu zem 800, no kurām liela daļa bija mazākumtautību skolas, kam nepiekrita [[Rīgas dome]]:<ref>[https://www.tvnet.lv/4643722/usakovs-biede-ar-puses-rigas-vidusskolu-slegsanu-sadurska-reformas-rezultata Ušakovs biedē ar puses Rīgas vidusskolu slēgšanu Šadurska reformas rezultātā] [[LETA]] 2016. gada 8. septembrī</ref> 2016. gadā Rīgas vidusskolas ar skolēnu skaitu starp 500 un 800<ref name="visc">{{Tīmekļa atsauce |url=https://visc.gov.lv/ |title=Valsts izglītības satura centra dati |access-date={{dat|2018|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191121091225/https://visc.gov.lv/ |archivedate={{dat|2019|11|21||bez}} }}</ref> bija [[Rīgas 33. vidusskola]] — 778 skolēni (mācības pamatā krievu valodā), [[obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss]] 47,80% (2016), [[Rīgas Kultūru vidusskola]] — 747 (latviešu), [[Rīgas 80. vidusskola]] — 743 (krievu), OCE indekss 48,33% (2016), [[Rīgas Imantas vidusskola]] — 737 (latviešu), [[Puškina licejs]] — 723 (krievu), [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola]] — 716 (latviešu), [[Rīgas 63. vidusskola]] — 716 (krievu), OCE indekss 40,31% (2017), [[Rīgas 45. vidusskola]] — 698 (latviešu), [[Rīgas Rīnūžu vidusskola]] — 683 (krievu), OCE indekss 43,22% (2017), [[Rīgas 13. vidusskola]] — 683 (krievu), [[Rīgas 86. vidusskola]] — 680 (krievu), OCE indekss 44,09% (2017), [[Rīgas Ķengaraga vidusskola]] — 664 (krievu, latviešu), [[Rīgas 41. vidusskola]] — 656 (latviešu), [[Rīgas 51. vidusskola]] — 633 (krievu), [[Rīgas 74. vidusskola]] — 624 (krievu), [[Rīgas 22. vidusskola]] — 617 (krievu), [[J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola]] — 602 (krievu), OCE indekss 47,36% (2016), 45,80% (2017), [[Rīgas 89. vidusskola]] — 597 (krievu), OCE indekss 47,91% (2016), [[Rīgas 60. vidusskola]] — 568 (krievu), [[Rīgas 94. vidusskola]] — 561 (latviešu), [[Rīgas 75. pamatskola|Rīgas 75. vidusskola]] — 555 (krievu), [[Rīgas Austrumu vidusskola]] — 552 (krievu), [[Rīgas Iļģuciema vidusskola]] — 548 (latviešu), OCE indekss 45,86% (2016), [[Rīgas Dārzciema vidusskola|Rīgas 93. vidusskola]] — 540 (latviešu), [[Rīgas 21. vidusskola (Tomsona iela 35)|Rīgas 21. vidusskola]] — 533 (krievu), [[Rīgas 31. vidusskola]] — 528 (latviešu), [[Rīgas Daugavgrīvas vidusskola]] — 526 (krievu). Rīgas vidusskolas ar skolēnu skaitu starp 300 un 500<ref name="visc"/> bija [[Rīgas 47. vidusskola (Skaistkalnes iela 7)|Rīgas 47. vidusskola]] — 497 (latviešu), OCE indekss 45,67% (2017), [[Rīgas 46. vidusskola]] — 485 (krievu), OCE indekss 43,99% (2017), [[Rīgas 15. vidusskola]] — 478 (krievu), OCE indekss 34,75% (2016), 43,09% (2017), [[Rīgas 85. vidusskola]] — 476 (latviešu), [[Rīgas 65. vidusskola]] — 472 (krievu), OCE indekss 34,80% (2016), [[Rīgas 53. vidusskola]] — 448 (krievu), [[Rīgas 54. vidusskola]] — 419 (krievu), [[Rīgas Jāņa Poruka vidusskola]] — 405 (latviešu), [[Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskola]] — 383 (krievu), [[Rīgas Lietuviešu vidusskola]] — 383 (lietuviešu), [[Rīgas 69. vidusskola]] — 338 (latviešu), [[Rīgas 61. vidusskola]] — 311 (krievu), OCE indekss 38,21% (2016), 41,24% (2017), [[Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskola]] — 304 (poļu). Vismazākās Rīgas vidusskolas ar skolēnu skaitu zem 300<ref name="visc"/> bija [[Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola]] — 299, [[Rīgas 28. vidusskola]] — 291 (latviešu), [[Rīgas 66. speciālā vidusskola]] — 290 (latviešu, krievu), [[Rīgas 19. vidusskola]] — 277 (latviešu), [[Rīgas 29. vidusskola]] — 250 (krievu), OCE indekss 30,14% (2016), 16,89% (2017), [[Rīgas Ukraiņu vidusskola]] — 242, [[Rīgas Kristīgā vidusskola]] — 200 (latviešu) un [[Rīgas Pļavnieku ģimnāzija]] — 108 (latviešu). Kā pirmo 2017. gadā slēdza Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāziju, bet Rīgas dome pēc 2019. gada 13. februāra Izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisijas sēdes nolēma pilnveidot un optimizēt Rīgas izglītības iestāžu tīklu, lai "nodrošinātu kvalitatīvas pamatizglītības pieejamību galvaspilsētas apkaimēs, attīstītu skolu mācību vides modernizēšanu, veicinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu vidusskolās, kā arī vienlaikus risinātu pirmsskolas izglītības pieejamību apkaimēs". Lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācība plāna īstenošanu un konkurētspējīgu pedagogu darba samaksu, 2019. gadā slēdza skolas ar nelielu skolēnu skaitu un klašu piepildījumu, nododot to mācību programmu realizēšanu citām skolām: [[Rīgas 7. pamatskola]] tika pievienota [[Rīgas 31. vidusskola]]i, [[Rīgas 29. vidusskola]] — [[Rīgas 46. vidusskola]]i, [[Rīgas 5. speciālā internātpamatskola|Rīgas 5. internātpamatskola – attīstības centrs]] — [[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola]]i, atbrīvotajā ēkā Stokholmas ielā 24 atverot pirmsskolas izglītības grupas, [[Rīgas Ezerkrastu pamatskola]] tika apvienota ar [[Rīgas Juglas vidusskola|Rīgas Juglas vidusskolu]], mācību procesu turpinot abu skolu ēkās, [[Rīgas 60. vidusskola]] apvienota ar [[Rīgas Klasiskā ģimnāzija|Rīgas Klasisko ģimnāziju]], mācību procesu turpinot abu skolu ēkās, [[Rīgas Jāņa Poruka vidusskola]] apvienota ar [[Rīgas 37. vidusskola|Rīgas 37. vidusskolu]], izveidojot jaunu divplūsmu pamatskolu, kur mācītos gan latviešu, gan mazākumtautību bērni, no 2010. gadā apvienotās [[Rīgas 94. vidusskola]]s un [[Ziepniekkalna sākumskola]]s izveidoja jaunu Ziepniekkalna vidusskolu, mācību procesu turpinot abu skolu ēkās. Bērnu un jaunatnes sporta skolu "Rīdzene" apvienoja ar Rīgas 3. bērnu un jaunatnes sporta skolu, saglabājot līdzšinējās nodarbību norises vietas. Apvienoja arī bērnu un jauniešu interešu centrus (BJC) "Altona", "Kurzeme" un "Zolitūde", BJC "Mīlgrāvis" un [[Bērnu un jauniešu centrs "Laimīte"|"Laimīte"]], savukārt BJC "Bolderāja" pievienoja [[Rīgas 19. vidusskola]]i. Bērnu un jauniešu vides izglītības centru “Rīgas Dabaszinību skola” apvienoja ar Rīgas Jauno tehniķu centru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-grasas-slegt-divas-skolas-bet-apvienot--astonas.a309584/ Rīgā grasās slēgt divas skolas, bet apvienot – astoņas] LSM.lv ziņu redakcija 2019. gada 14. februārī</ref> 2021. gada 18. februārī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atbalstīja vairāku skolu slēgšanu un reorganizēšanu Rīgā: [[Rīgas Jāņa Poruka vidusskola]]s pievienošanu [[Rīgas 45. vidusskola]]i, [[Rīgas Mūzikas vidusskola]]s pievienošanu [[Rīgas Valdorfskola]]i, [[Rīgas Avotu pamatskola]]s pievienošanu [[Rīgas Raiņa vidusskola]]i. Rīgas dome atbalstīja [[Rīgas 61. vidusskola]]s un [[Rīgas 53. vidusskola]]s apvienošanu un Rīgas Arkādijas vidusskolas izveidi, kā arī [[Rīgas 15. pirmsskola]]s pievienošanu [[Rīgas 7. pamatskola]]i. Tika nolemta arī [[Rīgas 19. vidusskola]]s pārveide par Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskolu, [[Rīgas 54. vidusskola]]i – Rīgas Baltmuižas pamatskolu, [[Rīgas 65. vidusskola]]s par Rīgas 65. pamatskolu, Rīgas 69. vidusskolas par Rīgas 69. pamatskolu, [[Rīgas Austrumu vidusskola]]s par Rīgas Austrumu pamatskolu, [[Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskola]]s par Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskolu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-un-reorganizes-vairakas-skolas.a393440/ Rīgā slēgs un reorganizēs vairākas skolas] lsm.lv 2021. gada 18. februārī</ref> 2022. gada februārī Rīgas dome atbalstīja [[Rīgas 65. pamatskola]]s, [[Rīgas 14. vidusskola]]s un [[Rīgas 18. vidusskola]]s likvidēšanu, bet 8. jūnijā atbalstīja [[Iļģuciema vidusskola]]s, [[Daugavgrīvas vidusskola]]s, kā arī [[Rīgas 46. vidusskola]]s, [[Rīgas 63. vidusskola]]s, [[Rīgas 74. vidusskola]]s un [[Rīgas 85. vidusskola]]s pārdēvēšanu par pamatskolām. Savukārt [[Rīgas 28. vidusskola]]i nolēma piešķirt [[Rīgas Sarkandaugavas pamatskola]]s nosaukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-atbalsta-septinu-vidusskolu-parveidosanu-par-pamatskolam.a460621/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rīgas dome atbalsta septiņu vidusskolu pārveidošanu par pamatskolām] lsm.lv 2022. gada 8. jūnijā</ref> === Citu Latvijas skolu pārveide === 2019. gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēma likvidēt 13 Latvijas skolas – Jaunmuižas pamatskolu, Jūrmalas vakara vidusskolu, Ozolu sākumskolu, Liepājas internātpamatskolu, Andzeļu pamatskolu, Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) Grāveru pamatskolu, Šķeltovas pamatskolu, Tiskādu speciālo internātpamatskolu, Adamovas speciālo internātpamatskolu, Ludzas novada vakara vidusskolu, A. Spāģa Dunalkas pamatskolu, Mētrienas pamatskolu un [[Rīgas 29. vidusskola|Rīgas 29. vidusskolu]], iespējams, arī Tilžas internātpamatskolu. [[Jelgavas 3. sākumskola|Jelgavas 3. sākumskolu]] nolēma pārveidot par Jelgavas Centra pamatskolu, Liepnas vidusskolu, Tumes vidusskolu, Valles vidusskolu – par pamatskolām, bet Mežgaļu pamatskolu, Kursīšu pamatskolu, Jaunlutriņu pamatskolu, Virbu pamatskolu par sākumskolām, savukārt Grobiņas pagasta sākumskolu un Līvu sākumskolu – par pirmsskolas izglītības iestādēm. Pēc šī lēmuma īstenošanas Irlavas pirmsskolas izglītības iestāde “Cīrulītis” tiks pievienota Irlavas pamatskolai, Auces novada pirmsskolas izglītības iestāde “Mazulis” – Auces novada pirmsskolas izglītības iestādei “Pīlādzītis”, Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Laimiņa” – Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādei “Māriņa”, [[Jēkabpils vakara vidusskola]] – [[Jēkabpils 2. vidusskola]]i, Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola – Jelgavas Amatu vidusskolai, Jelgavas 2. pamatskola – [[Jelgavas 5. vidusskola]]i un [[Jelgavas 6. vidusskola]]i, bet Jūrmalas sākumskola “Atvase” – [[Jūrmalas Valsts ģimnāzija]]i. Savukārt Ventspils speciālās pirmsskolas izglītības iestāde “Zīlīte” tiks pievienota Ventspils pirmsskolas izglītības iestādei “Saulīte”, Gulbenes sākumskola – [[Gulbenes novada valsts ģimnāzija]]i, Drustu pamatskola – Raunas vidusskolai, Liepājas vakara (maiņu) vidusskola – [[Liepājas 8. vidusskola]]i, Tukuma Vakara un neklātienes vidusskola – [[Zemgales vidusskola]]i, [[Rīgas Ezerkrastu pamatskola]] – [[Rīgas Juglas vidusskola]]i, [[Rīgas Sanatorijas internātpamatskola]] – [[Rīgas 5. internātpamatskola]]i, [[Rīgas 60. vidusskola]] – [[Rīgas Klasiskā ģimnāzija|Rīgas Klasiskajai ģimnāzijai]], Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Sapņudārzs” – [[Strazdumuižas internātvidusskola]]i-attīstības centram vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem, bet Rīgas 153. pirmsskolas izglītības iestāde – [[Rīgas 4. speciālā internātpamatskola|Rīgas 4. speciālajai internātpamatskolai]]. Rīgas 139. pirmsskolas izglītības iestādes un Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Mārītes” apvienošanās rezultātā tiks izveidota Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Bizmārītes”, savukārt Rīgas 162. pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” un Rīgas 145.pirmsskolas izglītības iestādes apvienošanas rezultātā radīsies bērnudārzs “Pienenītes”. [[Rīgas 94. vidusskola]]s un [[Rīgas Ziepniekkalna sākumskola]]s apvienošanas rezultātā izveidota [[Rīgas Ziepniekkalna vidusskola]], bet [[Liepājas pilsētas 12. vidusskola]]s un [[Liepājas A. Puškina 2. vidusskola]]s apvienošanas rezultātā [[Liepājas Liedaga vidusskola]]. Apvienojot Ropažu vidusskolu un Zaķumuižas pamatskolu tika izveidota Ropažu novada vidusskola, savukārt Iecavas internātpamatskolas un Dzimtmisas pamatskolas apvienošanās rezultātā izveidoja Iecavas pamatskolu. Grobiņas ģimnāzija, Kapsēdes pamatskola, Bārtas pamatskola, Gaviezes pamatskola tika pievienota Grobiņas sākumskolai, to pārveidojot par [[Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskola|Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolu]].<ref>[http://www.la.lv/zinams-cik-skolas-sogad-likvides-un-reorganizes?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+4.06.2019.&utm_medium=email Zināms, cik skolu šogad likvidēs un reorganizēs] [[LETA]] 2019. gada 3. jūnijā</ref> == Skolu finansēšanas reforma == 2023. gada novembrī Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informatīvo ziņojumu par jauna skolu finansēšanas modeļa izveidi, kas paredz tiesības noteikt vienotus kritērijus, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai, lai ikvienam bērnam būtu iespējas iegūt vienlīdz kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no skolas atrašanās vietas. Saskaņā ar jauno finansēšanas modeli tajās skolās, kur skolēnu skaits neatbilst ministrijas noteiktajiem kritērijiem, valsts atbalstu pedagogu algām pašvaldības saņemtu tikai daļēji, bet vidusskolas posmā nesaņemtu nemaz. IZM reorganizējamo mācību iestāžu sarakstā bija iekļautas 73 skolas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.02.2024-mazo-skolu-plauja-bez-lielas-iedzilinasanas-to-piedavataja-izglitibas-kvalitate.a542400/ Mazo skolu pļauja – bez lielas iedziļināšanās to piedāvātajā izglītības kvalitātē] lsm.lv 2024. gada 9. februārī</ref> 2024. gada februārī IZM grozījumus Izglītības likumā nodeva sabiedriskajai apspriešanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.02.2024-skolu-reforma-pasvaldibam-plano-dot-laiku-pardomam-vel-lidz-2025-gada-septembrim.a541234/ Skolu reforma: pašvaldībām plāno dot laiku pārdomām vēl līdz 2025. gada septembrim] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Izglītība]] [[Kategorija:Valodas politika]] [[en:Russian language in Latvia#2019–2021 education reform]] s7iu0wa5qvictjkcb0x5rxyozaxow90 0 405442 4484462 4472986 2026-06-20T06:06:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484462 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Leanne Barbo | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1981|04|08}} | Vieta_dz = {{vieta|Igaunija|Tallina}} | Vieta = | Žanrs = | Nodarbošanās = [[tautas mūzika|tautas mūziķe]], [[dziedātāja]] | Instrumenti = [[kannele]], [[dūdas]], [[balss]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = ''Krää'', ''Väike Hellero'', [[Auļi]] un [[Tai Tai]] | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Leanne Barbo''' (dzimusi 1981. gada 8. aprīlī) ir [[igauņi|igauņu]] [[tautas mūzika|tautas mūziķe]], dziedātāja, [[kannele|kannelētāja]] un [[dūdas|dūdiniece]]. Grupu ''Krää'', ''Väike Hellero'', „[[Auļi]]” un „[[Tai Tai]]” dalībniece.<ref name="Tartu Folgiklubi">{{Tīmekļa atsauce |title= Leanne Barbo |publisher= ''Tartu Folgiklubi'' |url= http://www.leigarid.ee/staff/leanne-barbo/ |accessdate= 2018. gada 2. septembrī |language=igauniski}}</ref> 10 gadus apguva kannelēšanu Tabasalu mūzikas skolā.<ref name="Rahvaülikool">{{Tīmekļa atsauce |title= Leanne Barbo |publisher= ''Tallinna Rahvaülikool'' |url= http://kultuur.ee/juhendajad/leanne-barbo/ |accessdate= 2018. gada 2. septembrī |language= igauniski }}{{Novecojusi saite}}</ref> Tad Barbo [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]] studēja [[somugru valodas]] un folkloru, bet pēc tam [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] pabeidza studēt [[latviešu valoda|latviešu valodu]] un folkloru.<ref name="Tartu Folgiklubi"/> 2011. gadā bija viena no deju festivāla ''Sabatants'' aizsācējām Tallinā.<ref name="Rahvaülikool"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *Anda Buševica (2011. gada 29. oktobris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/muzikjes-leannes-barbo-radioportrets.a15312/ Mūziķes Leannes Barbo radioportrets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181118035304/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/muzikjes-leannes-barbo-radioportrets.a15312/ |date={{dat|2018|11|18||bez}} }}. ''Augstāk par zemi''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2018. gada 2. septembrī. {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Barbo, Leanne}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Igauņu mūziķi]] [[Kategorija:Igauņu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas igauņi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 72jwbs3802rdjg1kvlqx5xchze3nqep 10 413574 4484343 4484041 2026-06-19T18:01:14Z EdgarsBot 50781 upd 4484343 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-06-19 18:01:13{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Džons Gosdens|t|h|d}} || 2026-05-16 06:17:55 || 34 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion ([[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.). ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || [[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated. || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> i6uj0xpslhl8q1556dbyfceuqd13rj4 4 415707 4484340 4484040 2026-06-19T18:00:51Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4484340 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|06|19||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199852}}] | {{formatnum:1677}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13705}}] | 2009-02-13 | 2026-06-19 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:172730}}] | {{formatnum:10305}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7998}}] | 2007-12-03 | 2026-06-19 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:953}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114304}}] | {{formatnum:9615}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9815}}] | 2007-11-24 | 2026-06-19 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:112980}}] | {{formatnum:9993}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1911}}] | 2009-10-02 | 2026-06-19 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87305}}] | {{formatnum:6832}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6647}}] | 2005-10-30 | 2026-06-19 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:70262}}] | {{formatnum:9882}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2140}}] | 2009-05-24 | 2026-06-13 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68856}}] | {{formatnum:1874}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}] | 2005-07-26 | 2026-06-17 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58824}}] | {{formatnum:1000}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-06-15 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:51813}}] | {{formatnum:7202}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6454}}] | 2018-06-22 | 2026-06-19 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48994}}] | {{formatnum:1522}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3529}}] | 2006-05-03 | 2026-06-18 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:48587}}] | {{formatnum:5220}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-06-19 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1901}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2993}}] | 2007-04-26 | 2026-05-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44088}}] | {{formatnum:5538}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1577}}] | 2015-03-11 | 2026-06-19 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42173}}] | {{formatnum:1783}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-06-17 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38847}}] | {{formatnum:4961}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:784}}] | 2013-03-30 | 2026-06-19 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31480}}] | {{formatnum:3686}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:631}}] | 2020-05-10 | 2026-06-18 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29758}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29172}}] | {{formatnum:8676}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4397}}] | 2023-01-18 | 2026-06-17 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:28}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-05-27 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26288}}] | {{formatnum:4607}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:916}}] | 2015-08-30 | 2026-06-19 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}] | {{formatnum:35}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-06-07 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19351}}] | {{formatnum:2115}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-06-16 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15784}}] | {{formatnum:1247}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-06-19 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15110}}] | {{formatnum:3784}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1373}}] | 2014-07-27 | 2026-06-18 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15063}}] | {{formatnum:2458}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1994}}] | 2005-07-30 | 2026-06-17 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14457}}] | {{formatnum:531}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-06-11 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14192}}] | {{formatnum:749}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-06-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13282}}] | {{formatnum:981}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-06-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10761}}] | {{formatnum:1951}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:409}}] | 2021-07-27 | 2026-06-18 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10598}}] | {{formatnum:303}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-06-18 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10097}}] | {{formatnum:284}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}] | 2012-05-17 | 2026-06-15 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9560}}] | {{formatnum:238}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-06-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}] | {{formatnum:169}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-06-09 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6523}}] | {{formatnum:744}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5582}}] | {{formatnum:94}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-06-11 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}] | {{formatnum:155}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-05-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] aqhwetdgd8c1vjfsnwyy1ppknhn93iz 0 417269 4484344 3557648 2026-06-19T18:09:31Z ~2026-35981-05 147065 4484344 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ludmila Ikere | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1929|12|13}} | dz. vieta = | miršanas datums = 2026.gada 19.jūnijā pl.19.40 | miršanas vieta = Rīga | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors|režisore]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = Sarmīte Vīgante [[Gunta Ikere]] Arions Ikers | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ludmila Ikere''' (dzimusi {{dat|1929|12|13}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors|režisore]]. 1957. gadā absolvējusi [[Kuldīgas vakara vidusskola|Kuldīgas vakara vidusskolu]]. 1968. gadā beigusi [[Ļeņingradas Kultūras institūts|Ļeņingradas Kultūras institūta]] Režijas nodaļu. Studiju laikā strādājusi par režisori [[Brocēnu kultūras nams|Brocēnu kultūras namā]], kā arī par galveno režisori [[Saldus Tautas teātris|Saldus Tautas teātrī]]. 1968. gada augustā kļuvusi par [[Rīgas Kinostudija]]s darbinieci; kinostudijā nostrādājusi līdz 1990. gadam. Strādājusi pie dažādām pasūtījuma filmām par dažādiem kultūras darbiniekiem, tajā skaitā [[Anna Brigadere|Annu Brigaderi]], [[Arvīds Žilinskis|Arvīdu Žilinski]] un [[Ernests Birznieks-Upītis|Ernestu Birznieku-Upīti]]. Tāpat strādājusi arī pie kinožurnāliem "Pionieris" un "Padomju Latvija". Pēc darba kinostudijā sākusi rakstīt dzejoļu krājumus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/1486/|title=Ludmila Ikere|publisher=filmas.lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Režisors-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ikere, Ludmila}} [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu režisori]] mgwail3hncq95at5sl4st2syltul0ut 4484351 4484344 2026-06-19T18:23:54Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-35981-05|~2026-35981-05]] ([[User talk:~2026-35981-05|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4484344 Bez atsauces to nerakstām, lai nesanāk kā ar Mesi tēvu 4484351 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ludmila Ikere | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1929|12|13}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors|režisore]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = [[Gunta Ikere]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ludmila Ikere''' (dzimusi {{dat|1929|12|13}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors|režisore]]. 1957. gadā absolvējusi [[Kuldīgas vakara vidusskola|Kuldīgas vakara vidusskolu]]. 1968. gadā beigusi [[Ļeņingradas Kultūras institūts|Ļeņingradas Kultūras institūta]] Režijas nodaļu. Studiju laikā strādājusi par režisori [[Brocēnu kultūras nams|Brocēnu kultūras namā]], kā arī par galveno režisori [[Saldus Tautas teātris|Saldus Tautas teātrī]]. 1968. gada augustā kļuvusi par [[Rīgas Kinostudija]]s darbinieci; kinostudijā nostrādājusi līdz 1990. gadam. Strādājusi pie dažādām pasūtījuma filmām par dažādiem kultūras darbiniekiem, tajā skaitā [[Anna Brigadere|Annu Brigaderi]], [[Arvīds Žilinskis|Arvīdu Žilinski]] un [[Ernests Birznieks-Upītis|Ernestu Birznieku-Upīti]]. Tāpat strādājusi arī pie kinožurnāliem "Pionieris" un "Padomju Latvija". Pēc darba kinostudijā sākusi rakstīt dzejoļu krājumus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/1486/|title=Ludmila Ikere|publisher=filmas.lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Režisors-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ikere, Ludmila}} [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu režisori]] 184usmsokheri3whp8ndasyxd07c4oo 4484526 4484351 2026-06-20T11:49:40Z Teatrālis 82063 /* */ 4484526 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ludmila Ikere | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1929|12|13}} | dz. vieta = | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|6|19|1929|12|13}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors|režisore]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = [[Gunta Ikere]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Ludmila Ikere''' (dzimusi {{dat|1929|12|13}}, mirusi {{dat|2026|6|19}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[režisors|režisore]]. 1957. gadā absolvējusi [[Kuldīgas vakara vidusskola|Kuldīgas vakara vidusskolu]]. 1968. gadā beigusi [[Ļeņingradas Kultūras institūts|Ļeņingradas Kultūras institūta]] Režijas nodaļu. Studiju laikā strādājusi par režisori [[Brocēnu kultūras nams|Brocēnu kultūras namā]], kā arī par galveno režisori [[Saldus Tautas teātris|Saldus Tautas teātrī]]. 1968. gada augustā kļuvusi par [[Rīgas Kinostudija]]s darbinieci; kinostudijā nostrādājusi līdz 1990. gadam. Strādājusi pie dažādām pasūtījuma filmām par dažādiem kultūras darbiniekiem, tajā skaitā [[Anna Brigadere|Annu Brigaderi]], [[Arvīds Žilinskis|Arvīdu Žilinski]] un [[Ernests Birznieks-Upītis|Ernestu Birznieku-Upīti]]. Tāpat strādājusi arī pie kinožurnāliem "Pionieris" un "Padomju Latvija". Pēc darba kinostudijā sākusi rakstīt dzejoļu krājumus.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/1486/|title=Ludmila Ikere|publisher=filmas.lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Režisors-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ikere, Ludmila}} [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu režisori]] ptn7wl2acjgbz3alo7b6tc2ep7dfqns 0 425592 4484299 4324295 2026-06-19T13:41:38Z Makenzis 56205 4484299 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #5C0117 | nos = ''FK Sarajevo'' | logo_links = FK Sarajevo logo.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Fudbalski klub Sarajevo'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Bosnija un Hercegovina|Sarajeva}} | līga = [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | dib = 1946 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 24 | dib_com = <br>(kā ''SD Torpedo'') | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Asima Ferhatoviča stadions]] | ietilp = 34 500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|BIH}} Ismir Mirvić | tren = {{flaga|SVN}} Simon Rožman | kapteinis = {{flaga|MNE}} [[Miomir Đuričković]] | mediji = {{url|www.fksarajevo.ba/}} | pattern_la1 = | pattern_b1 = _sarajevo2324h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = _adidaswhite | pattern_so1 = | leftarm1 = 5C0117 | body1 = 5C0117 | rightarm1 = 5C0117 | shorts1 = 5C0117 | socks1 = 5C0117 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _sarajevo2324a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _adidasblack | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF }} '''''Fudbalski klub Sarajevo''''', saīsināti '''''FK Sarajevo''''', ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[futbols|futbola]] klubs no [[Sarajeva]]s. Klubs ir dibināts [[1946. gads|1946]]. gadā kā ''SD Torpedo''. Pašlaik spēlē [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga|Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada [[Asima Ferhatoviča stadions|Asima Ferhatoviča stadionā]], kura ietilpība ir 34&nbsp;500 vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fksarajevo.ba/bs/stadion |title=Stadion |language=bs |accessdate={{dat|2019|4|7||bez}} |website=fksarajevo.ba |archive-date={{dat|2019|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190407080455/https://www.fksarajevo.ba/bs/stadion }}</ref> ''FK Sarajevo'' futbolisti ir piecas reizes uzvarējuši Premjerlīgā, sešas reizes ieguvuši [[Bosnijas un Hercegovinas kauss|Bosnijas un Hercegovinas kausu]] un vienreiz kļuvuši par valsts superkausa ieguvējiem. Komanda ir guvusi panākumus arī [[Dienvidslāvija]]s laikā — divas reizes kļuvuši par Dienvidslāvijas čempioniem un divreiz spēlējusi Dienvidslāvijas kausa izcīņas finālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://fksinfo.com/fk-sarajevo/historija |title=Historija fudbalskog kluba Sarajevo |language=bs |accessdate={{dat|2019|4|7||bez}} |website=fksinfo.com |archive-date={{dat|2014|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140920221147/http://fksinfo.com/fk-sarajevo/historija }}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/bihchamp.html |title=Bosnia-Herzegovina - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2019|4|7||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (5): 1998–99, 2006–07, 2014–15, 2018–19, 2019–20 ** Vicečempioni (7): 1994–95, 1996–97, 1997–98, 2005–06, 2010–11, 2012–13, 2020–21 * '''Dienvidslāvijas Pirmā līga''' ** Čempioni (2): 1966–67, 1984–85 ** Vicečempioni (2): 1964–65, 1979–80 * '''Dienvidslāvijas Otrā līga''' ** Uzvarētāji (1): 1948–49 * '''Bosnijas un Hercegovinas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesb/bihcuphist.html |title=Bosnia-Hercegovina - Cup Histories |language=en |accessdate={{dat|2019|4|7||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1996–97, 1997–98, 2001–02, 2004–05, 2013–14, 2018–19, 2020–21 ** Finālisti (3): 1998–99, 2000–01, 2016–17 * '''Bosnijas un Hercegovinas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1997 ** Finālisti (2): 1998, 1999 * '''Dienvidslāvijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html#yug |title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|4|7||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (2): 1966–67, 1982–83 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.fksarajevo.ba/ Oficiālā mājaslapa] {{bs ikona}} {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=64378/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/bosnia-herzegovina/fk-sarajevo/2700/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Bosnija un Hercegovina-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sarajevo FK}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola klubi]] [[Kategorija:FK Sarajevo]] 95jkxm0z04pjg5nx8ggumzj7oujiltx 0 429602 4484481 4393092 2026-06-20T08:30:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484481 wikitext text/x-wiki {{infobox country at games | NOC = LTU | NOCname = [[Lietuvas Nacionālā Olimpiskā komiteja]] | games = Olimpiskajās spēlēs | year = | flagcaption = | oldcode = | website = {{url|www.ltok.lt}} (lietuviski un igauniski) | location = | competitors = | sports = | flagbearer = | rank = | gold = 6 | silver = 7 | bronze = 13 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Lietuva|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year=1924|end_year= }} | winterappearances = {{Team appearances list|team=Lietuva|competition=ziemas olimpiskajās spēlēs|begin_year=1928|end_year= }} | seealso = {{flagIOC|RU1}} (1896 — 1912)<br/> {{flagIOC|URS}} (1952 — 1988) }} Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Lietuva]]s pārstāvji un sportisti, kas [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] oficiālajās ceremonijās nesuši valsts karogu.'''<ref>[https://www.sports-reference.com/olympics/countries/EST/ Estonia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090206023128/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/EST/ |date={{dat|2009|02|06||bez}} }}. Olympics at Sport-Reference.com. Sports Reference LLC. Accessed 25 October 2011.</ref> Lietuva [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] piedalās kopš [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada]] un [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] kopš [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928. gada]]. == Vasaras olimpiskajās spēlēs == {| class="wikitable" |- ! rowspan="2"| Spēles !! rowspan="15" style="font-size:0.2em; line-height:1px;;"| &nbsp; !! colspan="2"| Atklāšanas ceremonija !! rowspan="15" style="font-size:0.2em; line-height:1px;;"| &nbsp; !! colspan="2"| Noslēguma ceremonija |- ! Sportists !! Sporta veids !! Sportists !! Sporta veids |- |rowspan=2 align=left| {{flaga|Francija}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024 Parīze]] || [[Justīna Vanagaite]] || {{osv|Jāšana|2024|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2 | || rowspan=2| |- | [[Rītis Jasijūns]] || {{osv|Burāšana|2020|Vasaras|image=yes}} |- |rowspan=2 align=left| {{flaga|Japāna}} [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020 Tokija]] || [[Sandra Jablonskīte]] || {{osv|Džudo|2020|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2 | [[Justins Kinderis]] || rowspan=2| {{osv|Modernā pieccīņa|2020|Vasaras|image=yes}} |- | [[Giedrus Titenis]] || {{osv|Peldēšana|2020|Vasaras|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || [[Gintare Šeida]] || {{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Edvīns Ramanausks]] || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || [[Virgīlijs Alekna]] || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || [[Jevgeņijs Šuklini]] || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2012|Vasaras|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || [[Šarūns Jasikēvičs]] || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || [[Gintare Volungevičūte]] || {{osv|Burāšana|2008|Vasaras|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || [[Šauļus Štrombergs]] || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || [[Roberts Javtoks]] || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || [[Roms Ubarts]] || {{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || [[Raimunds Mažolis]] || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || [[Raimunds Mažolis]] || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || || || || |- |align=left| {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || || || || |} == Ziemas olimpiskajās spēles == {| class="wikitable" |- ! rowspan="2"| Spēles !! rowspan="13" style="font-size:0.2em; line-height:1px;;"| &nbsp; !! colspan="2"| Atklāšanas ceremonija !! rowspan="13" style="font-size:0.2em; line-height:1px;;"| &nbsp; !! colspan="2"| Noslēguma ceremonija |- ! Sportists !! Sporta veids !! Sportists !! Sporta veids |- |rowspan=2 align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022 Pekina]] || [[Paulina Ramanauskaite]] || rowspan=2| {{osv|Daiļslidošana|2022|Ziemas|image=yes}} || rowspan=2 | [[Modests Vaičulis]] || rowspan=2| {{osv|Distanču slēpošana|2022|Ziemas|image=yes}} |- | [[Deivids Kizala]] |- |align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || [[Toms Kaukēns]] || {{osv|Biatlons|2018|Ziemas|image=yes}} || [[Andrejs Drukarovs]] || {{osv|Kalnu slēpošana|2018|Ziemas|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || [[Deivids Stagnūns]] || {{osv|Daiļslidošana|2014|Ziemas|image=yes}} || [[Agne Sereikaite]] || {{osv|Šorttreks|2014|Ziemas|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || [[Irina Terentjeva]] || {{osv|Distanču slēpošana|2010|Ziemas|image=yes}} || [[Mants Stroļa]] || {{osv|Distanču slēpošana|2010|Ziemas|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || [[Vida Venciene]] || {{osv|Distanču slēpošana|2006|Ziemas|image=yes}} || [[Irina Terentjeva]] || {{osv|Distanču slēpošana|2006|Ziemas|image=yes}} |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || [[Ričards Panavs]] || {{osv|Distanču slēpošana|2002|Ziemas|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || [[Povils Vanags]] || {{osv|Daiļslidošana|1998|Ziemas|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || [[Povilsa Vanags]] || {{osv|Daiļslidošana|1994|Ziemas|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || [[Gintars Jasinsks]] || {{osv|Biatlons|1992|Ziemas|image=yes}} || || |- |align=left| {{flaga|Austrija}} [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928 Sanktmorica]] || || || || |} == Skatīt arī == * [[Lietuva olimpiskajās spēlēs]] * [[Lietuvas olimpisko medaļnieku uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce |title=Lithuania |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/lithuania }} * {{tīmekļa atsauce |title=Lithuania |publisher=Sports-Reference.com |url=http://www.sports-reference.com/olympics/countries/LTU |access-date={{dat|2019|05|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081231184013/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/LTU/ |archivedate={{dat|2008|12|31||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20070927191616/http://www.eurolympic.org/jahia/Jahia/cache/offonce/pid/379?language=eng The European Olympic Committees] {{Lietuva olimpiskajās spēlēs}} {{Karognesēji olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Lietuva olimpiskajās spēlēs|karognesēji]] [[Kategorija:Olimpisko karognesēju uzskaitījumi pēc valsts]] 04ne623zticmg3vm7f85q82s91a5oj6 0 437055 4484372 4483992 2026-06-19T19:48:53Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4484372 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Harijs Dīkmanis | attēls = Harijs Dīkmanis.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Harijs Dīkmanis 1940. gadā | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Tukums]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1979 | m_mēnesis = 02 | m_diena = 11 | m_vieta = {{USA}} | dzīves_vieta = | tautība = latvietis | dzimums = vīrietis | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Harijs Dīkmanis''' (1895—1979) bija latviešu [[joga]]s skolotājs un [[Indija]]s garīgo tekstu tulkotājs latviešu valodā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1895. gada 5. jūlijā [[Tukums|Tukumā]] skolotāja un baznīcas ērģelnieka ģimenē kā viens no trīs dēliem. Mācījās Tukuma komercskolā, kara laikā bija virsnieks. Kopš 1928. gada Harijs Dīkmanis lasīja lekcijas par jogas mācību [[Parapsiholoģija]]s biedrībā Rīgā.<ref name="Jogas vēsture">[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31673/RELIGIOZITATE_LATVIJA_.pdf?sequence=2&isAllowed=y Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam. Ieskats jogas kustības vēsturē] no rakstu krājuma "Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija" Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012</ref> Kopš 1934. gada Dīkmanis vadīja "Jogas zinātņu centru Latvijā"<ref name="Jogas vēsture"/> un nodibināja ciešākus sakarus ar Šrī Jogendras Jogas zinātņu institūtu Bulsarā, Indijā. 1936. gadā biedrības vajadzībām bija iegādāti 57 sējumi jogas literatūras angļu, franču, hindi un sanskrita valodā. "Dievišķās dzīves sabiedrība" (''Divine Life Society'') Rišikešā atļāva tulkot un izdot latviešu un citās valodās visas tās vadītāja Šivanandas (1887–1963) grāmatas. Ap 1937. gadu Harijs Dīkmanis kopā ar Alfrēdu Biezo pārtulkoja latviski vairākas [[Upanišadas]]. Harijs Dīkmanis uzturēja saraksti ne tikai ar Svami Šivanandu, bet arī ar [[Paramahansa Jogānanda|Svami Jogānandu]] [[ASV]], Šrī Jogendru [[Bombeja|Bombejā]] un Šrī Ramanu Maharši.<ref name="Jogas vēsture"/> Kopš 1939. gada Harijs Dīkmanis vadīja Latvijas Jogas biedrību,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tradition.lf.lv/ljb.htm |title=Latvijas Jogas biedrības vēsture - History of Latvian Yoga Society |access-date={{dat|2019|07|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170604190807/http://tradition.lf.lv/ljb.htm |archivedate={{dat|2017|06|04||bez}} }}</ref> viena no viņa audzēknēm bija vēlākā dzejniece [[Velta Sniķere]].<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/books/par-klusumu-trakosanu-un-iecaposanu-brinumainaja-saruna-ar-veltu-snikeri.d?id=50926917 Par klusumu, trakošanu un iečāpošanu brīnumainajā. Saruna ar Veltu Sniķeri] Sabīne Košeļeva delfi.lv 2019. gada 27. martā</ref> Otrā pasaules kara laikā viņš 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju un pēc kara beigām dzīvoja [[Amerikāņu okupācijas zona Vācijā|amerikāņu okupācijas zonā]], kur mācīja jogu latviešu bēgļu nometnēs.<ref>[https://bcbooklook.com/2016/09/13/28893/ From Latvia, with love and yoga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190712064907/https://bcbooklook.com/2016/09/13/28893/ |date={{dat|2019|07|12||bez}} }} British Columbia BookLook September 13th, 2016 {{angliski}}</ref> 1946. gadā viņš sazinājās ar Joganandu, kas sagādāja Dīkmanim un viņa sievai Izabellai atļauju izceļošanai uz ASV. Ap 1947.– 1948. gadu viņš sarakstījis grāmatu par Šivanandas dzīvi un misiju (''Siva. His Life and Mission''). 1951. gada beigās viņš pārcēlās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]], kaut arī Jogananda esot piedāvājis H. Dīkmanim darbu savā organizācijā Losandželosā. 1958. gadā viņš publicēja savu grāmatu par Šivanandu “Yoga Chakravarty: Sri Swami Sivananda”.<ref name="Jogas vēsture"/> No 1972. gada Dīkmanis dzīvoja Bhagavana Šrī Ramana Maharši centrā [[Ņujorka|Ņujorkas]] tuvumā, bet 1974. gadā pārcēlās uz Sanrafaelas pilsētu [[Sanfrancisko]] tuvumā. Viņa pēdējā mācekle 1977. gadā bija Meriona Makkonela (''McConnell''), kas 2016. gadā izdeva atmiņu grāmatu par savu skolotāju "Vēstules no jogas meistariem". Miris 1979. gada 11. februārī San Rafaelā, Ziemeļkalifornijā.<ref>[https://timenote.info/lv/Harijs-Dikmanis timenote.info] no “Laiks”, 31.03.1979</ref> == Literatūra == * Marion (Mugs) McConnell. Letters from the Yoga Masters: Teachings Revealed through Correspondence from Paramhansa Yogananda, Ramana Maharshi, Swami Sivananda, and Others. North Atlantic Books, 2016 — 360 pages == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dīkmanis, Harijs}} [[Kategorija:Jogi]] [[Kategorija:ASV latvieši]] 2690d7ywiy657vlklpbkz7re5oemsje 0 437854 4484396 3092240 2026-06-19T23:35:53Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Matiss de Lihts]] to [[Mateiss de Ligts]] 4484396 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mateiss de Ligts]] jfxp82lbi831joisirdsnnja93d4l5z 0 441040 4484403 4466879 2026-06-20T00:25:15Z Arturijoooo12345678910 143846 /* */ labojumi no pēdējām situācijām 4484403 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Majoru vidusskola | logo = | seal_image = | image = Majoru pamatskola - panoramio.jpg | image size = | imagewikilink = | alt = | caption = Majoru vidusskola 2011. gadā | motto = | location = [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas iela]] 3, [[Jūrmala]], {{LAT}} | streetaddress = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 11 | latNS = N | longd = 23 | longm = 48 | longs = 17 | longEW = E | country1 = | coordinates = | schooltype = vidusskola | established = 1879 (2011) | director = | language = latviešu | url = {{URL|www.majoruskola.lv}} }} '''Majoru vidusskola''' ir viena no [[Jūrmala]]s vidusskolām, kas atrodas [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas ielā]] 3. == Vēsture == [[Attēls:Majoru-Dubultu Labdarības biedrības pamatskola.jpg|thumb|250px|Majoru-Dubultu Labdarības biedrības pamatskola 20. gadsimta sākumā.]] 1879. gada novembrī [[Valkas skolotāju seminārs|Valkas skolotāju semināru]] beigušais skolotājs [[Jānis Dumpis]] izveidoja privātskolu pie [[Majoru muiža]]s. Mācības uzsāka 50 bērni no [[Majori]]em un 20 no [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultiem]]. Jau 1881. gadā skolu pārveidoja par '''Majoru-Dubultu Labdarības biedrības pamatskolu'''. 1899. gadā skolas ēku paplašināja un augšstāvā izbūvēja sarīkojumu zāli. 1907. gadā pie skolas atvēra bērnudārzu, bet 1911. gadā tirdzniecības skolu. Pirmā pasaules kara laikā skolu uzturēja biedrība „Ziemeļpalīdzība” (1916–1917). Pēc Jūrmalas pievienošanas Rīgai 1946. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas 73. septiņgadīgo skolu''', 1959. gadā par '''Jūrmalas septiņgadīgo skolu''', vēlāk par '''Jūrmalas astoņgadīgo skolu'''. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s to nosauca par Majoru pamatskolu un veica ēku rekonstrukciju divās kārtās (1991—2004). 2011. gadā pamatskolu pārveidoja par Majoru vidusskolu. 2019. gadā Majoru vidusskola pārņēma likvidētās Jūrmalas vakara vidusskolas izglītības programmu īstenošanu.<ref>[https://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/reorganizetas-slegtas-un-dibinatas-izglitibas-iestades/2019-gads Reorganizētās, slēgtās un dibinātās izglītības iestādes 2019. gadā] [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]] 2019. gada 2. septembrī</ref> 2020. gada 13. martā [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] dēļ skolā tika pārtrauktas mācības klātienē, un skolēni tās turpināja attālināti. 2021. gadā skolēni atgriezās pie mācībām klātienē. == Skolas ēka == Skolai ir pieci stāvi, neieskaitot pagrabstāvu. Ceturtajā stāvā atrodas skolas muzejs ar informāciju par skolas vēsturi un labākajiem skolēniem, piektajā stāvā atrodas skolas bibliotēka. == Ievērojami skolēni == * [[Ansis Cīrulis]], mākslinieks * [[Laura Ikauniece]], latviešu vieglatlēte == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma (01011111) * Pamatizglītības programma (31011011) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (21015611) * Pamatizglītības otrā posma (7.—9. klase) izglītības programma (23011112) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011013); * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma (31011023) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://majoruskola.lv/wp-content/uploads/2019/08/pasvnovertej-zin-2018-19_Majori.pdf Pašnovērtējuma ziņojums (2019)] {{Jūrmalas skolas}} [[Kategorija:Skolas Jūrmalā]] 045nzx010cmi4rrplenh5n29wgt9oui 4484405 4484403 2026-06-20T00:28:40Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Arturijoooo12345678910|Arturijoooo12345678910]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4466879 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Majoru vidusskola |logo = |seal_image = |image = Majoru pamatskola - panoramio.jpg |image size = |imagewikilink = |alt = |caption = Majoru vidusskola 2011. gadā |motto = |location = [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas iela]] 3, [[Jūrmala]], {{LAT}} |streetaddress = |map_type = Latvija |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 11 | latNS = N | longd = 23 | longm = 48 | longs = 17 | longEW = E |country1 = |coordinates = |schooltype = vidusskola |established = 1879 (2011) |director = Ilze Ose |language = latviešu |url = {{URL|www.majoruskola.lv}} }} '''Majoru vidusskola''' ir viena no [[Jūrmala]]s vidusskolām, kas atrodas [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas ielā]] 3. == Vēsture == [[Attēls:Majoru-Dubultu Labdarības biedrības pamatskola.jpg|thumb|250px|Majoru-Dubultu Labdarības biedrības pamatskola 20. gadsimta sākumā.]] 1879. gada novembrī [[Valkas skolotāju seminārs|Valkas skolotāju semināru]] beigušais skolotājs [[Jānis Dumpis]] izveidoja privātskolu pie [[Majoru muiža]]s. Mācības uzsāka 50 bērni no [[Majori]]em un 20 no [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultiem]]. Jau 1881. gadā skolu pārveidoja par '''Majoru-Dubultu Labdarības biedrības pamatskolu'''. 1899. gadā skolas ēku paplašināja un augšstāvā izbūvēja sarīkojumu zāli. 1907. gadā pie skolas atvēra bērnudārzu, bet 1911. gadā tirdzniecības skolu. Pirmā pasaules kara laikā skolu uzturēja biedrība „Ziemeļpalīdzība” (1916–1917). Pēc Jūrmalas pievienošanas Rīgai 1946. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas 73. septiņgadīgo skolu''', 1959. gadā par '''Jūrmalas septiņgadīgo skolu''', vēlāk par '''Jūrmalas astoņgadīgo skolu'''. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s to nosauca par Majoru pamatskolu un veica ēku rekonstrukciju divās kārtās (1991—2004). 2011. gadā pamatskolu pārveidoja par Majoru vidusskolu. 2019. gadā Majoru vidusskola pārņēma likvidētās Jūrmalas vakara vidusskolas izglītības programmu īstenošanu.<ref>[https://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/reorganizetas-slegtas-un-dibinatas-izglitibas-iestades/2019-gads Reorganizētās, slēgtās un dibinātās izglītības iestādes 2019. gadā] [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]] 2019. gada 2. septembrī</ref> 2020. gada 13. martā [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] dēļ skolā tika pārtrauktas mācības klātienē, un skolēni tās turpināja attālināti. 2021. gadā skolēni atgriezās pie mācībām klātienē. == Skolas ēka == Skolai ir pieci stāvi, neieskaitot pagrabstāvu. Ceturtajā stāvā atrodas skolas muzejs ar informāciju par skolas vēsturi un labākajiem skolēniem, piektajā stāvā atrodas skolas bibliotēka. == Ievērojami skolēni == * [[Ansis Cīrulis]], mākslinieks * [[Laura Ikauniece]], latviešu vieglatlēte == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma (01011111) * Pamatizglītības programma (31011011) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (21015611) * Pamatizglītības otrā posma (7.—9. klase) izglītības programma (23011112) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011013); * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma (31011023) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://majoruskola.lv/wp-content/uploads/2019/08/pasvnovertej-zin-2018-19_Majori.pdf Pašnovērtējuma ziņojums (2019)] {{Jūrmalas skolas}} [[Kategorija:Skolas Jūrmalā]] cw8qvqdonrsjfh3m9dgaewiwi2a58pg 0 461813 4484406 4356725 2026-06-20T00:29:14Z Arturijoooo12345678910 143846 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */ 4484406 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{izolēts raksts|date=2020. gada jūnijs}} {{slikts tulkojums}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | company_name = ''Natco Pharma Limited'' | company_logo = Natco Pharma Logo.svg | foundation = 1981 | location = {{vieta|Indija|Telangāna|Haidarābādu}} | industry = Farmaceitiskā ražošana | homepage = www.natcopharma.site | divisions = Krievijā, NVS, nav pārstāvniecības un filiāles }} '''''Natco Pharma Ltd''''' ir [[Indija]]s [[farmācija]]s uzņēmums, kas ražo aktīvās farmaceitiskās vielas.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/natco-pharma/|title=«Asia's 200 Best Under A Billion 2017 RANKING»|last=|publisher=|website=Интернет-издание американского финансово-экономического журнала "Forbes" ("Форбс")|date=17.07.2017}}</ref> == Kompānijas pārskats == Galvenās darba jomas — zāļu izstrāde vīrusu (arī C hepatīta) un vēža apkarošanai. Natco Pharma darbojas Indijā, ASV, Eiropā un [[Āzija|Āzijā]]. Meitasuzņēmumi atrodas Ziemeļamerikā un Latīņamerikā, Āzijas un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] reģionā, Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumu Āzijā. Uzņēmuma sākotnējais nosaukums bija Natco Fine Pharmaceutical Ltd. Oficiāli viņa kļuva publiska kopš 1992. gada jūlija. 1993. gada februārī tas mainīja savu vārdu uz Natco Pharma (NPL).<ref name=":0" /> Natco Pharma Limited produktu klāstā ir vairāk nekā 500 ārstniecības priekšmetu, un tas pastāvīgi paplašinās, pateicoties fundamentāliem pētījumiem un sadarbībai tehnoloģiju jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/quote/NTCPH:IN|title=«About Natco Pharma Ltd»|last=|publisher=|website=Bloomberg.com - Официальный сайт издания финансовой информации для профессиональных участников финансовых рынков|date=}}</ref> Uzņēmums ražo tādas zāles kā Sofosbuvir, Daclatasvir, Lenalidomide, Entecavir, Deferazirox, Ledipasvir, Imatinib, Bendamustin, Bortezomib, Chlorambucil, Velpatasvir un citas. NPL ir Ranbaxy un Parke Davis zāļu ražotājs un ir ISO 9002 sertificēts uzņēmums, kas ļauj attīstīt eksportu. SIA Natco Pharma ir uzsācis sava zīmola reģistrācijas procesu vairāk nekā 20 valstīs. Lai iekļūtu ASV tirgū, NPL izveidoja Natco Pharma meitasuzņēmumu [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un uzsāka pētījumu sadarbību ar Džammu reģionālās pētniecības laboratoriju, Sintētisko peptīdu šūnu un molekulārās bioloģijas centru un Centrālo ādas pētījumu institūtu. Natco Laboratories, Natco Parenterals un Karanth Pharmaceuticals ir apvienojušies ar NPL vadošo uzņēmumu, lai nodrošinātu lielu aktīvu bāzi un palielinātu augsto tehnoloģiju iespējas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.business-standard.com/company/natco-pharma-4684/information/company-history|title=«NATCO PHARMA LTD. (NATCOPHARM) - COMPANY HISTORY»|last=|publisher=|website=business-standard.com, официальный сайт газеты Business Standard|date=}}</ref> == Atrašanās vieta == Juridiskā adrese atrodas Hyderabad, Telangana, Indija. Reģistratūra — riska kapitāla un korporatīvo investīciju Pvt. SIA<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.moneycontrol.com/india/stockpricequote/pharmaceuticals/natcopharma/NP07|title=«Natco Pharma Ltd.»|last=|publisher=|website=moneycontrol.com - новостное издание, сайт онлайн-трейдинга|date=}}</ref> == Pārstāvniecības Krievijā un NVS valstīs == Natco Pharma nav oficiālu pārstāvniecību Krievijā un NVS valstīs. == Uzņēmuma vadība == * VC Nannapaneni — priekšsēdētājs un rīkotājdirektors, * Rajeev Nannapaneni — priekšsēdētāja vietnieks un izpilddirektors, * Vivek Chhachhi — direktors bez izpilddirektora, direktors, * TV Rao ir neatkarīgs režisors * GS Murthy — neatkarīgais direktors, * DG Prasad — neatkarīgais direktors, * U.R Naidu — neatkarīgais direktors, * Lila Digumarti — neatkarīgā direktore, * PSRK Prasad — inženierzinātņu viceprezidents * D Linga Rao — direktore un prezidente (tehniski jautājumi).<ref name=":1" /> == Uzņēmuma vēsture == Uzņēmums sāka darbību 1981. gadā. Mūsdienās tai ir savi pētniecības centri un vairāk nekā 4000 kvalificētu zinātnieku. NPL produktus eksportē uz ASV, Austrāliju, Kanādu, Brazīliju, Eiropu, NVS valstīm, Vjetnamu, Honkongu, Ķīnu, Nīderlandi, Nigēriju, Tanzāniju un Keniju utt. Natco Pharma Limited ir sertificējusi Pasaules Veselības organizācija, un tā ražo produktus Ranbaxy Laboratories Ltd., Eskayef Ltd., Parke Davis (I) Ltd, Fulford India Limited, Cadila Ltd., John Wyeth India Ltd., ICI Ltd. un SIA SOL Pharmaceuticals<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://economictimes.indiatimes.com/natco-pharma-ltd/infocompanyhistory/companyid-8305.cms|title=«Company History - Natco Pharma Ltd»|last=|publisher=|website=The Economic Times, официальный сайт ежедневной газеты.|date=}}</ref> == Hronoloģija == '''1996. gads''' — zāļu Sumatriptan izlaišana pret migrēnu ar savu zīmolu. '''1997. gads''' — Natco Pharma Limited noslēdza līgumu, kas piešķir tiesības pārdot Natco produktus Krievijā un citās NVS valstīs. Grupas apvienošanās ir Natco Pharma, Natco Laboratories, Natco Parenterals un Dr. Karanth Pharma Chemical Labs. '''1998''' — Natco Pharma Ltd noslēdza līgumu ar amerikāņu farmācijas gigantu Mallin Krodt par Naproxen ražošanu un eksportu. '''2002. gads''' — Natco Pharma Ltd saņēma apstiprinājumu no Terapeitisko preču pārvaldes (TGA), Austrālijā, par savu Mekagood ražotni. '''2003. gads''' — pretvēža zāles Imatinib izlaišana ar savu zīmolu. Zāļu, kas satur zoledronskābi, atbrīvošana injekcijām. Natco Pharma kļuva par otro uzņēmumu, kas uzsāka šo zāļu ražošanu pasaulē. Zāles Letrozole izlaišana progresējoša krūts vēža ārstēšanai sievietēm pēcmenopauzes periodā. Pasūtīt Rs-35-Citaloprama hidrobromīda (ko izmanto kā antidepresantu ārstēšanai) eksportam. '''2004. gads''' — Natco Pharma laiž klajā pretvēža zāles, atver onkoloģijas nodaļu. Tajā pašā gadā viņš izlaida zāles prostatas vēža ārstēšanai un zāles olnīcu vēzim. '''2005. gads''' — Natco Pharma Limited paraksta saprašanās memorandu (SM) tehnoloģiju apmaiņai saistībā ar vēža produktu ražošanu. Laiž tirgū arī narkotiku Vorikonazols. '''2006. gads''' — Natco paziņo par Pemetrexed atklāšanu nesīkšūnu plaušu vēža ārstēšanai. '''2007. gads''' — Natco paziņo par pasaules klases kontracepcijas līdzekļu izlaišanu. '''2010. gads''' — Natco Pharma izlaiž Bendamustīnu un Anastrozolu ASV. '''2011. gads''' — Natco kopā ar amerikāņu uzņēmumu Levomed LLS izveidoja citu uzņēmumu Natcofarma Do Brasil zāļu izplatīšanai Brazīlijā. '''2012. gads''' — uzņēmums par savu attīstību saņem Zelta Peacock pasaules balvu. Natco paziņo par nieru un aknu vēža izārstēšanas uzsākšanu. '''2015. gads''' — Natco uzsāk Sofosbuvir ražošanu Nepālā.<ref name=":2" /> '''2016. gads''' — Natco izlaiž pirmo Tamiflu kapsulu ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thepharmaletter.com/article/bayer-cancer-drug-faces-new-nexavar-patent-problems-in-india|title=«Bayer cancer drug faces new patent problems in India»|last=|publisher=|website=www.thepharmaletter.com - Новостное, аналитическое агентство в области медицины, дженериков и биотехнологий.|date=10.04.2017}}</ref> == Uzņēmuma cenu politika == Natco Pharma Ltd ražo dārgu, labi zināmu, firmas zāļu analogus, padarot tos pieejamus pacientiem ar zemiem ienākumiem. Tātad Indijas uzņēmums 2012. gadā atcēla Bayer ražoto zāļu pret vēzi patentu, sakot, ka tā gatavojas pārdot ģenēriskas zāles Tosilat Sorafenib par 3 procentiem no cenas, ko oriģinālam uzlika Bayer no Vācijas. Šodien Natco pārdod narkotiku Indijā par 174 ASV dolāriem. Oriģinālās Bayer zāles pārdod par 5500 USD.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.business-standard.com/article/news-cm/natco-pharma-launches-hepcinat-in-nepal-115030900103_1.html|title=«Natco Pharma launches HEPCINAT in Nepal»|last=|publisher=|website=Онлайн-версия газеты Business Standard|date=10.03.2015}}</ref> 2015. gadā Natco ar savu firmas nosaukumu laida tirgū zāles Sofosbuvir — hroniska C hepatīta ārstēšanai — Sovaldi (Sovaldi) analogu, ko ražo amerikāņu kompānija Gilead. Zāles pudeles cena ir noteikta apmēram 20 tūkstoši rūpiju, kas ir aptuveni 300 USD. 12 nedēļu kurss maksā apmēram 945 USD (tas ir, 12 reizes lētāk nekā oriģināls Amerikas Savienotajās Valstīs).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://life.ru/t/%D0%B7%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D1%8C%D0%B5/923190/amierikanskii_farmghighant_ghotov_spasti_rossiiu_ot_ghiepatita|title=«Американский фармгигант готов спасти Россию от гепатита»|last=Александра Рыкова|publisher=|website=Информационный портал Life.ru|date=31.10.2016}}</ref> Indijas uzņēmums 2017. gada maijā izlaida asins vēža izārstēšanu par cenu 5000 — 20 000 rūpiju, kas ir par 98% zemāka nekā cena Amerikas Savienotajās Valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.firstpost.com/business/natco-pharma-launches-blood-cancer-drug-priced-rs-5000-20000-down-98-from-us-price-3436186.html|title=«Natco Pharma launches blood cancer drug priced Rs 5,000-20,000, down 98% from US price»|last=|publisher=|website=Новостной портал firstpost.com|date=10.05.2017}}</ref> Pomalidomīds ir paredzēts pacientiem ar multiplo mielomu (asins vēža veids). Zāles pārdod Celgene Inc Amerikas Savienotajās Valstīs ar zīmolu “Pomalyst”. Natco Indijā pārdos pomalidomīda kapsulas ar savu zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.livemint.com/Companies/AW76LSaHwTw4wo3CB7Ye7K/Natco-Pharma-launches-generic-blood-cancer-drug-in-India.html|title=«Natco Pharma launches generic blood cancer drug in India»|last=|publisher=|website=Онлайн-издание деловой газеты Livemint|date=10.05.2017}}</ref> 2017. gada oktobrī Natco Pharma Ltd akcijas pieauga par 20%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.finam.ru/analysis/marketnews/bychiiy-nastroiy-v-indii-soxranyaetsya-20171004-13450/|title=«Бычий» настрой в Индии сохраняется»|last=|publisher=|website=Официальный сайт инвестиционной группы «ФИНАМ»|date=04.10.2017|access-date=09.06.2020|archive-date=05.06.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605080627/https://www.finam.ru/analysis/marketnews/bychiiy-nastroiy-v-indii-soxranyaetsya-20171004-13450/}}</ref> kopš ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) apstiprināja ģenērisko medikamentu Copaxon, ko izstrādājusi Natco sadarbībā ar Nīderlandes uzņēmumu Mylan. Šīs zāles lieto multiplās sklerozes ārstēšanai. Oriģinālo narkotiku ražo un pārdod Izraēlas uzņēmums Teva. 12 mēnešu laikā līdz 2017. gada 31. jūlijam Copaxone pārdošanas apjomi ar devu 20 mg sasniedza 700 miljonus USD, devā 40 mg — 3,6 miljardus USD.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pharmvestnik.ru/publs/lenta/v-mire/fda-odobrilo-analog-preparata-copaxone.html#.WjEM_lVl82x|title=«FDA одобрило аналог препарата Copaxone»|last=|publisher=|website=Фармацевтический вестник pharmvestnik.ru|date=04.10.2017|access-date=09.06.2020|archive-date=13.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171213201203/https://www.pharmvestnik.ru/publs/lenta/v-mire/fda-odobrilo-analog-preparata-copaxone.html#.WjEM_lVl82x}}</ref> * [http://www.natcopharma.co.in/ Oficiālā Natco Pharma vietne angļu valodā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200513085200/https://www.natcopharma.co.in/ |date={{dat|2020|05|13||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20200113080051/https://natcopharma.site/ Oficiālā Natco Pharma vietne krievu valodā] == Avoti == {{Atsauces}} [[Kategorija:Farmācija]] [[Kategorija:Indijas uzņēmumi]] n6naf9xotpvv5bwgltsdan1wq9k5s88 0 465493 4484493 4395941 2026-06-20T09:46:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484493 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Lorenss Dohertijs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Laurence Doherty'' | attēls = Hugh Lawrence Doherty.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Hjū Lorenss Dohertijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1875|10|8}} | dz_viet = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Vimbldona}} | mir_dat = {{dat|1919|8|21}} | mir_viet = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Brodsteirsa}} | tautība = brits | garums = 1.78 | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Lielbritānija}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = 1906 | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = 3 (2 zelta un 1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[Starptautiskā tenisa slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalCountry| {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{Medal|Gold|[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]]| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]]}} {{Medal|Gold|[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]]| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} {{MedalCountry| [[File:Olympic flag.svg|23px]] Jauktā komanda}} (ZZX) {{Medal|Bronze|[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]]| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]]}} }} '''Hjū Lorenss Dohertijs''' ({{val|en|Hugh Lawrence Doherty}}; dzimis {{dat|1875|10|8}}, miris {{dat|1919|8|21}}) bija britu [[tenisists]], olimpiskais čempions vīriešu vienspēļu un dubultspēļu turnīros. Viņš ir seškārtējs ''Grand Slam'' čempions. 1903. gadā kļuva par pirmo ne-amerikāni, kurš uzvarēja [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā tenisā]]. == Jaunība == Lorenss Dohertijs piedzima 1875. gada 8. oktobrī ''Beulah Villa'' [[Vimbldona|Vimbldonā]], [[Londona]]s pievārtē. Viņš piedzima Viljama Dohertija un Katrīnas Annas Deivisas ģimenē. Lorensam bija brālis, [[Redžinalds Dohertijs|Redžinalds]], kurš arī gadsimta mijā bija titulēts tenisists.<ref name=odnb>{{tīmekļa atsauce|title=Doherty, (Hugh) Lawrence [Laurie] (1875–1919), tennis player|url=http://www.oxforddnb.com/view/printable/32851|publisher=Oxford University Press|author=Wray Vamplew}}</ref> Tāpat kā viņa brālis, Lorenss bija ieguvis izglītību [[Vestminstera skola|Vestminsteras skolā]] no 1890. līdz 1894. gadam, kam sekoja [[Trinitiholla]], [[Kembridža|Kembridžā]], kur viņš bija [[Kembridžas Universitātes Zālāja tenisa klubs|Kembridžas Universitātes Zālāja tenisa kluba]] prezidents.<ref name=flobs>{{grāmatas atsauce|last1=Elliott|first1=Ernest C.|title=Fifty Leaders of British Sport : A Series of Portraits|date=1904|publisher=John Lane The Bodley Head|location=London, New York|page=57,58|url=https://archive.org/download/fiftyleadersofbr00ellirich/fiftyleadersofbr00ellirich.pdf|oclc=7215485|ol=14007858M}}</ref> 1892. gadā Lorenss ieguva Renšaha kausu, kas notika [[Skarboro]] pilsētā un turnīrs bija paredzēts Visanglijas čempionāts zēniem līdz 16 gadu vecumam.<ref name=odnb/><ref name=flobs/> Bez zāliena tenisa spēlēja arī [[īstais teniss|īsto tenisu]] un [[golfs|golfu]].<ref name=flobs/> == Karjera == Lorenss Dohertijs pazīstams arī kā ''Mazais Do'' (''Little Do''). Viņš piecas reizes pēc kārtas, 1902. — 1906. gadam, uzvarēja Vimbldonas vienspēļu turnīrā un astoņas reizes, 1897. — 1905. gadam, uzvarēja dubultspēļu turnīrā spēlējot kopā ar savu brāli, Redžinaldu Dohertiju. 1903. gadā viņš kļuva par pirmo tenisistu, kurš uzvarēja ''Grand Slam'' turnīrā ārpus savas dzimtenes, [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā tenisā]] viņš trijos setos pieveica amerikāņu tenisistu [[Viljams Larnerds|Viljamu Larnerdu]]. Viņš no 1901. līdz 1906. gadam uzvarēja [[Britu slēgto kortu čempionāts|Britu slēgto kortu čempionātā]].<ref name="English Indoor Tennis">{{ziņu atsauce|title=English Indoor Tennis|url=https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1906/04/29/101776781.pdf|newspaper=The New York Times|date=29 April 1906}}</ref> Turklāt viņš septiņas reizes pēc kārtas (1900–1906) ieguva vienspēļu titulu [[Dienvidfrancijas čempionāts|Dienvidfrancijas čempionātā]] [[Nica|Nicā]].<ref name=bmarcore>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bmarcore.club.fr/tennis/champions/doherty/E-laurie.html |title=Hugh Laurence Doherty (UK) |access-date={{dat|2020|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2008|10|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081014053658/http://bmarcore.club.fr/tennis/champions/doherty/E-laurie.html }}</ref> Lorenss Dohertijs [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja trijās [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnās. No šīm disciplīnām viņš divās ieguva zelta medaļas. [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēļu turnīra]] finālā viņš fināla mačā pieveica savu tautieti [[Harolds Mahoni|Haroldu Mahoni]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 31. jūlijs|title=Paris 1900 Tennis: singles men|accessdate=2020. gada 12. augusts}}</ref> [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēļu turnīrā]] viņš startēja kopā ar ar savu brāli [[Redžinalds Dohertijs|Redžinaldu Dohertiju]]. Fināla cīņā pieveicot [[Makss Dekužī|Maksu Dekužī]] un [[Bezils de Garmendija|Bezilu de Garmendiju]] viņi izcīnīja otro zelta medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktajās dubultspēlēs]] viņš startēja kopā ar amerikānieti [[Meriona Džonsa Farkuara|Merionu Džonsu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji. Šajā turnīrā viņi izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> 1900. gada olimpiskajās spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas, tās tika piešķirtas vēlāk ar atpakaļejošu datumu. Laikā no 1902. līdz 1906. gadam Dohertijs spēlēja Lielbritānijas [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] komandā. 1902. gadā viņš piekāpās ASV komandai. 1903. gadā Dohertijs uzvarēja gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs un Britu salām palīdzēja izcīnīt pirmo Deivisa kausa uzvaru. 1904., 1905. un 1906. gadā viņš bija daļa no Lielbritānijas komandas, kas veiksmīgi aizstāvēja iegūto kausu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Davis Cup player profile|url=http://www.daviscup.com/en/players/player/profile.aspx?playerid=10003388|publisher=[[International Tennis Federation]] (ITF)|access-date={{dat|2020|08|20||bez}}|archive-date={{dat|2016|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160129021941/http://www.daviscup.com/en/players/player/profile.aspx?playerid=10003388}}</ref> 1906. gadā viņš atteicās no tenisa spēlēšanas un pievērsās [[golfs|golfam]].<ref name=odnb/> 1914. gadā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Dohertijs pievienojās [[Karaliskā Jūras spēku brīvprātīgo rezerve]]s pretgaisa filiālei, bet 1915. gadā tika atbrīvots sliktas veselības dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Records of the Royal Naval Volunteer Reserve – Doherty, Hugh Lawrence|url=http://discovery.nationalarchives.gov.uk/SearchUI/Details?uri=D7706585|publisher=The National Archives}}</ref> Dohertijs nomira 1919. gada 21. augustā no [[toksēmija]]s. 1980. gadā viņš un brālis tika uzņemts [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]].<ref name=odnb/> == Rezultāti == === ''Grand Slam'' fināli === ; Vīriešu vienspēles {| class="wikitable" ! Čempionāts || Pretinieks || Rezultāts |- | [[1898. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] || style="background:#ffa07a;"| Zaudējums (6–3, 6–3, 2–6, 5–7, 6–1) |- | [[1902. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Artūrs Gors]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (6–4, 6–3, 3–6, 6–0) |- | [[1903. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Frenks Raislijs]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (7–5, 6–3, 6–0) |- | [[1903. gada ASV atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|USA}} [[Viljams Larnerds]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (6–0, 6–3, 10–8) |- | [[1904. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Frenks Raislijs]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (6–1, 7–5, 8–6) |- | [[1905. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|AUS}} [[Normens Brukss]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (8–6, 6–2, 6–4) |- | [[1906. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Frenks Raislijs]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (6–4, 4–6, 6–2, 6–3) |} ; Vīriešu dubultspēles {| class="wikitable" ! Turnīrs || Partneris || Pretinieki || Rezultāts |- | [[1897. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] || {{flaga|GBR}} [[Herberts Badelejs]] <br/> {{flaga|GBR}} [[Vilfrēds Badelejs]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (6–4, 4–6, 8–6, 6–4) |- | [[1898. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] || {{flaga|USA}} [[Klarenss Hobarts]] <br/> {{flaga|GBR}} [[Herolds Nisbets]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (6–4, 6–4, 6–2) |- | [[1899. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] || {{flaga|USA}} [[Klarenss Hobarts]] <br/> {{flaga|GBR}} [[Herolds Nisbets]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (7–5, 6–0, 6–2) |- | [[1900. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] || {{flaga|GBR}} [[Herberts Ropers Barets]] <br/> {{flaga|GBR}} [[Herolds Nisbets]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (9–7, 7–5, 4–6, 3–6, 6–3) |- | [[1901. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] || {{flaga|USA}} [[Dveits Deiviss]] <br/> {{flaga|USA}} [[Holkombs Vords]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (4–6, 6–2, 6–3, 9–7) |- | [[1902. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] || {{flaga|GBR}} [[Frenks Raislijs]] <br/> {{flaga|GBR}} [[Sidnijs Smits]] || style="background:#ffa07a;"| Zaudējums (6–4, 6–8, 3–6, 6–4, 9–11) |- | [[1902. gada ASV atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] || {{flaga|USA}} [[Dvaits Deiviss]] <br/> {{flaga|USA}} [[Holkombs Vords]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (11–9, 12–10, 6–4) |- | [[1903. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] || {{flaga|GBR}} [[Frenks Raislijs]] <br/> {{flaga|GBR}} [[Sidnijs Smits]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (6–4, 6–4, 6–4) |- | [[1903. gada ASV atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] || {{flaga|USA}} [[Kreigs Kolinss]] <br/> {{flaga|USA}} [[L. Harijs Vaidners]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (7–5, 6–3, 6–3) |- | [[1904. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] || {{flaga|GBR}} [[Frenks Raislijs]] <br/> {{flaga|GBR}} [[Sidnijs Smits]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (6–1, 6–2, 6–4) |- | [[1905. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] || {{flaga|GBR}} [[Frenks Raislijs]] <br/> {{flaga|GBR}} [[Sidnijs Smits]] || style="background:#98fb98;"| Uzvara (6–2, 6–4, 6–8, 6–3) |- | [[1906. gada Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] || {{flaga|GBR}} [[Frenks Raislijs]] <br/> {{flaga|GBR}} [[Sidnijs Smits]] || style="background:#ffa07a;"| Zaudējums (8–6, 4–6, 7–5, 3–6, 3–6) |} === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! rowspan=2|Spēles !! rowspan=2|Sporta veids !! rowspan=2|Disciplīna !! Pirmā kārta !! Ceturdaļfināls !! Pusfināls !! Fināls !! rowspan=2|Vieta |- ! colspan=4| Pretinieks / Rezultāts |- ! rowspan=3 align=left|{{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] | rowspan=3 align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] || {{flagathlete|[[Pols Lebretons]]|FRA}} <br/> '''Uzvara''' (6–2; 6–3) || {{flagathlete|[[Bazils de Garmendija]]|USA}} <br/> '''Uzvara''' (6–2; 8–6) || {{flagathlete|[[Redžinalds Dohertijs]]|GBR}} <br/> '''Uzvara''' (tehniskā uzvara) || {{flagathlete|[[Pols Lebretons]]|GBR}} <br/> '''Uzvara''' (6–4; 6–2; 6–3) || {{gold1}} |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] <br/><small>(kopā ar [[Redžinalds Dohertijs|Redžinaldu Dohertiju]])</small> || style="background:#bbb"| || {{flagathlete|[[Pols Lebretons]]|FRA}} <br/> {{flagathlete|[[Pols Lekarons]]|FRA}} <br/> '''Uzvara''' (6–2; 6–3) || {{flagathlete|[[Harolds Mahoni]]|GBR}} <br/> {{flagathlete|[[Artūrs Noriss]]|GBR}} <br/> '''Uzvara''' (6–4; 6–1) || {{flagathlete|[[Makss Dekužī]]|FRA}} <br/> {{flagathlete|[[Bezils de Garmendija]]|USA}} <br/> '''Uzvara''' (6–1; 6–1; 6–0) || {{gold1}} |- | align=left|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] <br/><small>(kopā ar [[Meriona Džonsa Farkuara|Merionu Džonsu]])</small> || style="background:#bbb"| || {{flagathlete|[[Džordžīna Džonsa]]|USA}} <br/> {{flagathlete|[[Čārlzs Sandss]]|USA}} <br/> '''Uzvara''' (6–1; 7–5) || {{flagathlete|[[Šarlote Kūpere]]|GBR}} <br/> {{flagathlete|[[Redžinalds Dohertijs]]|GBR}} <br/> Zaudējums (2–6; 4–6) || style="background:#bbb"| || {{bronze3}} |} == Atsauces == {{Commons category|Laurence Doherty|Lorenss Dohertijs}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympic.org/hugh-lawrence-doherty Lorenss Dohertijs (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/88 Lorenss Dohertijs (Olympedia.org)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/do/laurie-doherty-1.html Lorenss Dohertijs (Sports Reference profils)] {{en ikona}} * [https://www.tennisfame.com/hall-of-famers/inductees/laurie-doherty Lorenss Dohertijs (Starptautiskā tenisa slavas zāle)] {{en ikona}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu vienspēles}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} {{DEFAULTSORT:Dohertijs, Lorenss}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1919. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas tenisisti]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Jauktās komandas olimpiskie bronzas medaļnieki]] 1s4aa1uklpbbg8ofji0cv0ss8pntz73 0 466581 4484509 4361729 2026-06-20T11:00:08Z EdEddNEddy8 147088 4484509 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Izolēts raksts|date=2020. gada Augustā,}} {{Datorspēles infokaste |nosaukums = ''Kordbika'' |bilde = Kordbika.jpg |apraksts = |developer = ''[[Kordbika.eu]]'' |publisher = ''[[Kordbika.eu]]'' |distributor = |designer = |series = |engine = |version = |release = 2012. gada aprīlis |genre = [[stratēģijas datorspēle|stratēģijas]] |modes = Daudzspēlētāju |ratings = |platforms = [[Pārlūkprogramma]] |media = nav |requirements = [[Interneta pieslēgums]], pārlūkprogramma |input = [[Datora klaviatūra|klaviatūra]], [[datorpele|pele]] }} '''''Kordbika''''' ir [[tīmekļa pārlūks|tīmekļa pārlūka]] [[stratēģijas datorspēle|stratēģijas]] daudzlietotāju [[datorspēle]]. Spēle ir bezmaksas, bet par maksu iespējams iegūt papildu bonusus un iespējas. {{datorspēle-aizmetnis}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:2012. gada videospēles]] kz87snveidrxdnu8mohpm7jncjxb7sh 4484511 4484509 2026-06-20T11:02:14Z EdEddNEddy8 147088 4484511 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Izolēts raksts|date=2020. gada Augustā,}} {{Datorspēles infokaste |nosaukums = ''Kordbika'' |bilde = Kordbika.jpg |apraksts = |developer = ''[https://kordbika.eu Kordbika.eu]'' |publisher = ''[https://kordbika.eu Kordbika.eu]'' |distributor = |designer = |series = |engine = |version = |release = 2012. gada aprīlis |genre = [[stratēģijas datorspēle|stratēģijas]] |modes = Daudzspēlētāju |ratings = |platforms = [[Pārlūkprogramma]] |media = nav |requirements = [[Interneta pieslēgums]], pārlūkprogramma |input = [[Datora klaviatūra|klaviatūra]], [[datorpele|pele]] }} '''''Kordbika''''' ir [[tīmekļa pārlūks|tīmekļa pārlūka]] [[stratēģijas datorspēle|stratēģijas]] daudzlietotāju [[datorspēle]]. Spēle ir bezmaksas, bet par maksu iespējams iegūt papildu bonusus un iespējas. {{datorspēle-aizmetnis}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:2012. gada videospēles]] q1t8byivskgzm731p50d7s5vs4u219b 4484512 4484511 2026-06-20T11:02:23Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/EdEddNEddy8|EdEddNEddy8]] ([[User talk:EdEddNEddy8|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4484509 Maz ticami, ka attēls ir paša darbs... 4484512 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Izolēts raksts|date=2020. gada Augustā,}} {{Datorspēles infokaste |nosaukums = ''Kordbika'' |bilde = |apraksts = |developer = ''[https://kordbika.eu Kordbika.eu]'' |publisher = ''[https://kordbika.eu Kordbika.eu]'' |distributor = |designer = |series = |engine = |version = |release = 2012. gada aprīlis |genre = [[stratēģijas datorspēle|stratēģijas]] |modes = Daudzspēlētāju |ratings = |platforms = [[Pārlūkprogramma]] |media = nav |requirements = [[Interneta pieslēgums]], pārlūkprogramma |input = [[Datora klaviatūra|klaviatūra]], [[datorpele|pele]] }} '''''Kordbika''''' ir [[tīmekļa pārlūks|tīmekļa pārlūka]] [[stratēģijas datorspēle|stratēģijas]] daudzlietotāju [[datorspēle]]. Spēle ir bezmaksas, bet par maksu iespējams iegūt papildu bonusus un iespējas. {{datorspēle-aizmetnis}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:2012. gada videospēles]] cbm9r69l044a2waekq5mwt7castky1f 4484518 4484512 2026-06-20T11:29:05Z Egilus 27634 4484518 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Izolēts raksts|date=2020. gada Augustā,}} {{Datorspēles infokaste |nosaukums = ''Kordbika'' |bilde = |apraksts = |developer = ''Kordbika.eu'' |publisher = 'Kordbika.eu'' |distributor = |designer = |series = |engine = |version = |release = 2012. gada aprīlis |genre = [[stratēģijas datorspēle|stratēģijas]] |modes = Daudzspēlētāju |ratings = |platforms = [[Pārlūkprogramma]] |media = nav |requirements = [[Interneta pieslēgums]], pārlūkprogramma |input = [[Datora klaviatūra|klaviatūra]], [[datorpele|pele]] }} '''''Kordbika''''' ir [[tīmekļa pārlūks|tīmekļa pārlūka]] [[stratēģijas datorspēle|stratēģijas]] daudzlietotāju [[datorspēle]]. Spēle ir bezmaksas, bet par maksu iespējams iegūt papildu bonusus un iespējas. {{datorspēle-aizmetnis}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:2012. gada videospēles]] 5cy1cwfcfccpl0y9e4wibog585njrpo 4484520 4484518 2026-06-20T11:29:19Z Egilus 27634 4484520 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Izolēts raksts|date=2020. gada Augustā,}} {{Datorspēles infokaste |nosaukums = ''Kordbika'' |bilde = |apraksts = |developer = ''Kordbika.eu'' |publisher = ''Kordbika.eu'' |distributor = |designer = |series = |engine = |version = |release = 2012. gada aprīlis |genre = [[stratēģijas datorspēle|stratēģijas]] |modes = Daudzspēlētāju |ratings = |platforms = [[Pārlūkprogramma]] |media = nav |requirements = [[Interneta pieslēgums]], pārlūkprogramma |input = [[Datora klaviatūra|klaviatūra]], [[datorpele|pele]] }} '''''Kordbika''''' ir [[tīmekļa pārlūks|tīmekļa pārlūka]] [[stratēģijas datorspēle|stratēģijas]] daudzlietotāju [[datorspēle]]. Spēle ir bezmaksas, bet par maksu iespējams iegūt papildu bonusus un iespējas. {{datorspēle-aizmetnis}} [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:2012. gada videospēles]] hqdf6lkt90o68rojvcrk78649fno0wy 0 471539 4484302 3916886 2026-06-19T14:03:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484302 wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Krasnoflotskije Ostrova | oriģinālnosaukums = ''Краснофлотские Острова'' | attēls = | paraksts = | karte = Taimiras Dolganu-Ņencu rajons#Krasnojarskas novads#Krievija#Arktika | relief = jā | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{URS}} | latd=78| latm=37| lats=43| latNS=N | longd=98| longm=42| longs=37| longEW=E | novietojums = [[Sarkanās Flotes salas]] | tips = vissezonas | atvērta = 1953 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = 1991 | slēgta_piezīme = | pieder = | pers_vasara = | pers_ziema = | augstums = | vid_t = | vas_t = | ziem_t = | laika_zona = <!-- [[Maskavas laiks|UTC+3]] --> | mājaslapa = }} '''Krasnoflotskije Ostrova''' ({{val|ru|Краснофлотские Острова}}) ir slēgta [[PSRS]] vissezonas [[meteostacija|hidrometeoroloģiskā]] [[polārstacija]] [[Arktika|Arktikā]]. Izvietojusies [[Severnaja Zemļa]]i pieskaitīto [[Sarkanās Flotes salas|Sarkanās Flotes salu]] grupas Boļšojas salā, tās austrumu krastā. == Vēsture == 1940. gadā Boļšojas salā tika izveidota hidrogrāfiskās ekspedīcijas atbalsta bāze, kur izbūvēja dzīvojamo ēku, pirti un noliktavu. 1941. gadā ekspedīcija darbu beidza un bāze tika pamesta. 1953. gada oktobrī Ziemeļu jūras ceļa Galvenās pārvaldes Polāro staciju pārvalde atvēra pastāvīgu polārstaciju bijušās bāzes ēkās.<ref>[http://www.polarpost.ru/forum/viewtopic.php?f=3&t=3391 Полярная Почта. Краснофлотские, острова, МГ -2]</ref> 1962.—1963. gada sezonā loģistikas problēmu dēļ stacija tika iekonservēta, bet nākamajā gadā tā paša iemesla dēļ atvērta pēc saīsinātas programmas ar samazinātu personālu. Kopš 1964. gada oktobra stacija strādāja pēc pilnas programmas. 1980. gada martā nodega stacijas galvenā ēka. No 1987. gada novembra novērojumi stacijā periodiski tika pārtraukti. 1991. gada augustā stacija slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sevmeteo.ru/articles/4/137.shtml |title=ДИКСОН - СНЕЖНОЙ АРКТИКИ СТОЛИЦА. К 90-ЛЕТИЮ НАЧАЛА НАБЛЮДЕНИЙ НА о. ДИКСОН |access-date={{dat|2012|05|30||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111121024330/http://www.sevmeteo.ru/articles/4/137.shtml }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:PSRS polārstacijas]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:Slēgtās polārstacijas]] [[Kategorija:Krasnojarskas novads]] [[Kategorija:Severnaja Zemļa]] aem6j82hnbeehforb26n7jt4lov2tsp 828 473260 4484413 3338544 2026-06-20T01:24:52Z Uzume 14471 Update from [[d:Special:GoToLinkedPage/enwiki/Q16914835|master]] using [[mw:Synchronizer| #Synchronizer]] 4484413 Scribunto text/plain require ('strict'); local p = {} p.trim = function(frame) return mw.text.trim(frame.args[1] or "") end p.sentence = function (frame) -- {{lc:}} is strip-marker safe, string.lower is not. frame.args[1] = frame:callParserFunction('lc', frame.args[1]) return p.ucfirst(frame) end p.ucfirst = function (frame) local s = frame.args[1]; if not s or '' == s or s:match ('^%s+$') then -- when <s> is nil, empty, or only whitespace return s; -- abandon because nothing to do end s = mw.text.trim( frame.args[1] or "" ) local s1 = "" local prefix_patterns_t = { -- sequence of prefix patterns '^\127[^\127]*UNIQ%-%-%a+%-%x+%-QINU[^\127]*\127', -- stripmarker '^([%*;:#]+)', -- various list markup '^(\'\'\'*)', -- bold / italic markup '^(%b<>)', -- html-like tags because some templates render these '^(&%a+;)', -- html character entities because some templates render these '^(&#%d+;)', -- html numeric (decimal) entities because some templates render these '^(&#x%x+;)', -- html numeric (hexadecimal) entities because some templates render these '^(%s+)', -- any whitespace characters '^([%(%)%-%+%?%.%%!~!@%$%^&_={}/`,‘’„“”ʻ|\"\'\\]+)', -- miscellaneous punctuation } local prefixes_t = {}; -- list, bold/italic, and html-like markup, & whitespace saved here local function prefix_strip (s) -- local function to strip prefixes from <s> for _, pattern in ipairs (prefix_patterns_t) do -- spin through <prefix_patterns_t> if s:match (pattern) then -- when there is a match local prefix = s:match (pattern); -- get a copy of the matched prefix table.insert (prefixes_t, prefix); -- save it s = s:sub (prefix:len() + 1); -- remove the prefix from <s> return s, true; -- return <s> without prefix and flag; force restart at top of sequence because misc punct removal can break stripmarker end end return s; -- no prefix found; return <s> with nil flag end local prefix_removed; -- flag; boolean true as long as prefix_strip() finds and removes a prefix repeat -- one by one remove list, bold/italic, html-like markup, whitespace, etc from start of <s> s, prefix_removed = prefix_strip (s); until (not prefix_removed); -- until <prefix_removed> is nil s1 = table.concat (prefixes_t); -- recreate the prefix string for later reattachment local first_text = mw.ustring.match (s, '^%[%[[^%]]+%]%]'); -- extract wikilink at start of string if present; TODO: this can be string.match()? local upcased; if first_text then if first_text:match ('^%[%[[^|]+|[^%]]+%]%]') then -- if <first_text> is a piped link upcased = mw.ustring.match (s, '^%[%[[^|]+|%W*(%w)'); -- get first letter character upcased = mw.ustring.upper (upcased); -- upcase first letter character s = mw.ustring.gsub (s, '^(%[%[[^|]+|%W*)%w', '%1' .. upcased); -- replace else -- here when <first_text> is a wikilink but not a piped link upcased = mw.ustring.match (s, '^%[%[%W*%w'); -- get '[[' and first letter upcased = mw.ustring.upper (upcased); -- upcase first letter character s = mw.ustring.gsub (s, '^%[%[%W*%w', upcased); -- replace; no capture needed here end elseif s:match ('^%[%S+%s+[^%]]+%]') then -- if <s> is a ext link of some sort; must have label text upcased = mw.ustring.match (s, '^%[%S+%s+%W*(%w)'); -- get first letter character upcased = mw.ustring.upper (upcased); -- upcase first letter character s = mw.ustring.gsub (s, '^(%[%S+%s+%W*)%w', '%1' .. upcased); -- replace elseif s:match ('^%[%S+%s*%]') then -- if <s> is a ext link without label text; nothing to do return s1 .. s; -- reattach prefix string (if present) and done else -- <s> is not a wikilink or ext link; assume plain text upcased = mw.ustring.match (s, '^%W*%w'); -- get the first letter character upcased = mw.ustring.upper (upcased); -- upcase first letter character s = mw.ustring.gsub (s, '^%W*%w', upcased); -- replace; no capture needed here end return s1 .. s; -- reattach prefix string (if present) and done end p.title = function (frame) -- http://grammar.yourdictionary.com/capitalization/rules-for-capitalization-in-titles.html -- recommended by The U.S. Government Printing Office Style Manual: -- "Capitalize all words in titles of publications and documents, -- except a, an, the, at, by, for, in, of, on, to, up, and, as, but, or, and nor." local alwayslower = {['a'] = 1, ['an'] = 1, ['the'] = 1, ['and'] = 1, ['but'] = 1, ['or'] = 1, ['for'] = 1, ['nor'] = 1, ['on'] = 1, ['in'] = 1, ['at'] = 1, ['to'] = 1, ['from'] = 1, ['by'] = 1, ['of'] = 1, ['up'] = 1 } local res = '' local s = mw.text.trim( frame.args[1] or "" ) local words = mw.text.split( s, " ") for i, s in ipairs(words) do -- {{lc:}} is strip-marker safe, string.lower is not. s = frame:callParserFunction('lc', s) if i == 1 or alwayslower[s] ~= 1 then s = mw.getContentLanguage():ucfirst(s) end words[i] = s end return table.concat(words, " ") end -- findlast finds the last item in a list -- the first unnamed parameter is the list -- the second, optional unnamed parameter is the list separator (default = comma space) -- returns the whole list if separator not found p.findlast = function(frame) local s = mw.text.trim( frame.args[1] or "" ) local sep = frame.args[2] or "" if sep == "" then sep = ", " end local pattern = ".*" .. sep .. "(.*)" local a, b, last = s:find(pattern) if a then return last else return s end end -- stripZeros finds the first number and strips leading zeros (apart from units) -- e.g "0940" -> "940"; "Year: 0023" -> "Year: 23"; "00.12" -> "0.12" p.stripZeros = function(frame) local s = mw.text.trim(frame.args[1] or "") local n = tonumber( string.match( s, "%d+" ) ) or "" s = string.gsub( s, "%d+", n, 1 ) return s end -- nowiki ensures that a string of text is treated by the MediaWiki software as just a string -- it takes an unnamed parameter and trims whitespace, then removes any wikicode p.nowiki = function(frame) local str = mw.text.trim(frame.args[1] or "") return mw.text.nowiki(str) end -- split splits text at boundaries specified by separator -- and returns the chunk for the index idx (starting at 1) -- #invoke:String2 |split |text |separator |index |true/false -- #invoke:String2 |split |txt=text |sep=separator |idx=index |plain=true/false -- if plain is false/no/0 then separator is treated as a Lua pattern - defaults to plain=true p.split = function(frame) local args = frame.args if not(args[1] or args.txt) then args = frame:getParent().args end local txt = args[1] or args.txt or "" if txt == "" then return nil end local sep = (args[2] or args.sep or ""):gsub('"', '') local idx = tonumber(args[3] or args.idx) or 1 local plain = (args[4] or args.plain or "true"):sub(1,1) plain = (plain ~= "f" and plain ~= "n" and plain ~= "0") local splittbl = mw.text.split( txt, sep, plain ) if idx < 0 then idx = #splittbl + idx + 1 end return splittbl[idx] end -- val2percent scans through a string, passed as either the first unnamed parameter or |txt= -- it converts each number it finds into a percentage and returns the resultant string. p.val2percent = function(frame) local args = frame.args if not(args[1] or args.txt) then args = frame:getParent().args end local txt = mw.text.trim(args[1] or args.txt or "") if txt == "" then return nil end local function v2p (x) x = (tonumber(x) or 0) * 100 if x == math.floor(x) then x = math.floor(x) end return x .. "%" end txt = txt:gsub("%d[%d%.]*", v2p) -- store just the string return txt end -- one2a scans through a string, passed as either the first unnamed parameter or |txt= -- it converts each occurrence of 'one ' into either 'a ' or 'an ' and returns the resultant string. p.one2a = function(frame) local args = frame.args if not(args[1] or args.txt) then args = frame:getParent().args end local txt = mw.text.trim(args[1] or args.txt or "") if txt == "" then return nil end txt = txt:gsub(" one ", " a "):gsub("^one", "a"):gsub("One ", "A "):gsub("a ([aeiou])", "an %1"):gsub("A ([aeiou])", "An %1") return txt end -- findpagetext returns the position of a piece of text in a page -- First positional parameter or |text is the search text -- Optional parameter |title is the page title, defaults to current page -- Optional parameter |plain is either true for plain search (default) or false for Lua pattern search -- Optional parameter |nomatch is the return value when no match is found; default is nil p._findpagetext = function(args) -- process parameters local nomatch = args.nomatch or "" if nomatch == "" then nomatch = nil end -- local text = mw.text.trim(args[1] or args.text or "") if text == "" then return nil end -- local title = args.title or "" local titleobj if title == "" then titleobj = mw.title.getCurrentTitle() else titleobj = mw.title.new(title) end -- local plain = args.plain or "" if plain:sub(1, 1) == "f" then plain = false else plain = true end -- get the page content and look for 'text' - return position or nomatch local content = titleobj and titleobj:getContent() return content and mw.ustring.find(content, text, 1, plain) or nomatch end p.findpagetext = function(frame) local args = frame.args local pargs = frame:getParent().args for k, v in pairs(pargs) do args[k] = v end if not (args[1] or args.text) then return nil end -- just the first value return (p._findpagetext(args)) end -- returns the decoded url. Inverse of parser function {{urlencode:val|TYPE}} -- Type is: -- QUERY decodes + to space (default) -- PATH does no extra decoding -- WIKI decodes _ to space p._urldecode = function(url, type) url = url or "" type = (type == "PATH" or type == "WIKI") and type return mw.uri.decode( url, type ) end -- {{#invoke:String2|urldecode|url=url|type=type}} p.urldecode = function(frame) return mw.uri.decode( frame.args.url, frame.args.type ) end -- what follows was merged from [[Module:StringFunc]] -- Argument list helper function, as per [[Module:String]] function p._getParameters( frame_args, arg_list ) local new_args = {}; local index = 1; local value; for i,arg in ipairs( arg_list ) do value = frame_args[arg] if value == nil then value = frame_args[index]; index = index + 1; end new_args[arg] = value; end return new_args; end -- Escape Pattern helper function so that all characters are treated as plain text, as per [[Module:String]] function p._escapePattern( pattern_str ) return mw.ustring.gsub( pattern_str, "([%(%)%.%%%+%-%*%?%[%^%$%]])", "%%%1" ) end -- Helper Function to interpret boolean strings, as per [[Module:String]] function p._getBoolean( boolean_str ) local boolean_value; if type( boolean_str ) == 'string' then boolean_str = boolean_str:lower(); if boolean_str == 'false' or boolean_str == 'no' or boolean_str == '0' or boolean_str == '' then boolean_value = false; else boolean_value = true; end elseif type( boolean_str ) == 'boolean' then boolean_value = boolean_str; else error( 'No boolean value found' ); end return boolean_value end --[[ Strip This function Strips characters from string Usage: {{#invoke:String2|strip|source_string|characters_to_strip|plain_flag}} Parameters source: The string to strip chars: The pattern or list of characters to strip from string, replaced with '' plain: A flag indicating that the chars should be understood as plain text. defaults to true. Leading and trailing whitespace is also automatically stripped from the string. ]] function p.strip( frame ) local new_args = p._getParameters( frame.args, {'source', 'chars', 'plain'} ) local source_str = new_args['source'] or '' local chars = new_args['chars'] or '' or 'characters' source_str = mw.text.trim(source_str) if source_str == '' or chars == '' then return source_str end local l_plain = p._getBoolean( new_args['plain'] or true ) if l_plain then chars = p._escapePattern( chars ) end local result result = mw.ustring.gsub(source_str, "["..chars.."]", '') return result end --[[ Match any Returns the index of the first given pattern to match the input. Patterns must be consecutively numbered. Returns the empty string if nothing matches for use in {{#if:}} Usage: {{#invoke:String2|matchAll|source=123 abc|456|abc}} returns '2'. Parameters: source: the string to search plain: A flag indicating that the patterns should be understood as plain text. defaults to true. 1, 2, 3, ...: the patterns to search for ]] function p.matchAny(frame) local source_str = frame.args['source'] or error('The source parameter is mandatory.') local l_plain = p._getBoolean( frame.args['plain'] or true ) for i = 1, math.huge do local pattern = frame.args[i] if not pattern then return '' end if mw.ustring.find(source_str, pattern, 1, l_plain) then return tostring(i) end end end --[[--------------------------< H Y P H E N _ T O _ D A S H >-------------------------------------------------- Converts a hyphen to a dash under certain conditions. The hyphen must separate like items; unlike items are returned unmodified. These forms are modified: letter - letter (A - B) digit - digit (4-5) digit separator digit - digit separator digit (4.1-4.5 or 4-1-4-5) letterdigit - letterdigit (A1-A5) (an optional separator between letter and digit is supported – a.1-a.5 or a-1-a-5) digitletter - digitletter (5a - 5d) (an optional separator between letter and digit is supported – 5.a-5.d or 5-a-5-d) any other forms are returned unmodified. str may be a comma- or semicolon-separated list ]] function p.hyphen_to_dash( str, spacing ) if (str == nil or str == '') then return str end local accept str = mw.text.decode(str, true ) -- replace html entities with their characters; semicolon mucks up the text.split local out = {} local list = mw.text.split (str, '%s*[,;]%s*') -- split str at comma or semicolon separators if there are any for _, item in ipairs (list) do -- for each item in the list item = mw.text.trim(item) -- trim whitespace item, accept = item:gsub ('^%(%((.+)%)%)$', '%1') if accept == 0 and mw.ustring.match (item, '^%w*[%.%-]?%w+%s*[%-–—]%s*%w*[%.%-]?%w+$') then -- if a hyphenated range or has endash or emdash separators if item:match ('^%a+[%.%-]?%d+%s*%-%s*%a+[%.%-]?%d+$') or -- letterdigit hyphen letterdigit (optional separator between letter and digit) item:match ('^%d+[%.%-]?%a+%s*%-%s*%d+[%.%-]?%a+$') or -- digitletter hyphen digitletter (optional separator between digit and letter) item:match ('^%d+[%.%-]%d+%s*%-%s*%d+[%.%-]%d+$') or -- digit separator digit hyphen digit separator digit item:match ('^%d+%s*%-%s*%d+$') or -- digit hyphen digit item:match ('^%a+%s*%-%s*%a+$') then -- letter hyphen letter item = item:gsub ('(%w*[%.%-]?%w+)%s*%-%s*(%w*[%.%-]?%w+)', '%1–%2') -- replace hyphen, remove extraneous space characters else item = mw.ustring.gsub (item, '%s*[–—]%s*', '–') -- for endash or emdash separated ranges, replace em with en, remove extraneous whitespace end end table.insert (out, item) -- add the (possibly modified) item to the output table end local temp_str = table.concat (out, ',' .. spacing) -- concatenate the output table into a comma separated string temp_str, accept = temp_str:gsub ('^%(%((.+)%)%)$', '%1') -- remove accept-this-as-written markup when it wraps all of concatenated out if accept ~= 0 then temp_str = str:gsub ('^%(%((.+)%)%)$', '%1') -- when global markup removed, return original str; do it this way to suppress boolean second return value end return temp_str end function p.hyphen2dash( frame ) local str = frame.args[1] or '' local spacing = frame.args[2] or ' ' -- space is part of the standard separator for normal spacing (but in conjunction with templates r/rp/ran we may need a narrower spacing return p.hyphen_to_dash(str, spacing) end -- Similar to [[Module:String#endswith]] function p.startswith(frame) return (frame.args[1]:sub(1, frame.args[2]:len()) == frame.args[2]) and 'yes' or '' end -- Implements [[Template:Isnumeric]] function p.isnumeric(frame) local s = frame.args[1] or frame:getParent().args[1] local boolean = (frame.args.boolean or frame:getParent().args.boolean) == 'true' if type(s) == 'string' and mw.getContentLanguage():parseFormattedNumber( s ) then return boolean and 1 or s end return boolean and 0 or '' end -- Checks if a value in a group of numbers is not an interger. -- Allows usage of an |empty= parameter to allow empty values to be skipped. function p.isInteger(frame) local values = frame.args or frame:getParent().args local allow_empty = frame.args.empty or frame:getParent().args.empty for _, value in ipairs(values) do -- Trim spaces value = value and value:gsub("^%s*(.-)%s*$", "%1") if value == "" or value == nil then if not allow_empty then return false -- Empty values are not allowed end else value = tonumber(value) if not (type(value) == "number" and value == math.floor(value)) then return false end end end return true end -- Returns an error found in a string. function p.getError(frame) local text = frame.args[1] or frame:getParent().args[1] local error_message = text:match('(<strong class="error">.-</strong>)') return error_message or nil end return p ph89g30kzy2uwl0t05s6jtpby1w86b8 0 476767 4484416 3880109 2026-06-20T01:45:53Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Aartshertog_Albrecht_Rubens.jpg" aizvietots ar "Portrait_of_Albert_VII,_Archduke_of_Austria_after_or_by_workshop_of_Rubens.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · see notes in image template"). 4484416 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Rubensheisa | native_name = ''Rubenshuis'' | image = Rubenshaus.JPG | imagesize = | caption = Rubensheisa | alt = | map_type = Beļģija#Eiropa | map_label = Rubensheisa | latd = 51.217222 | latNS = N | longd = 4.409167 | longEW = E | former_name = | established = 1822. gads | location = {{vieta|Beļģija|Antverpenes province|Antverpene}} | type = [[mākslas muzejs]], [[memoriālais muzejs]] | accreditation = | key_holdings = | collections = | collection_size = | visitors = | founder = | director = | president = | curator = | assistant curator = | owner = | publictransit = | car_park = | parking = | network = | website = {{URL|https://www.rubenshuis.be/}} | embedded = }} '''Rubensheisa''' jeb '''Rubensa māja''' ({{val|nl|Rubenshuis}}) ir 1946. gadā dibināts muzejs [[Antverpene|Antverpenē]], kas iekārtots gleznotāja [[Pīters Pauls Rubenss|Pītera Paula Rubensa]] mājā, kur viņš dzīvoja un bija iekārtojis savu darbnīcu. Rubenss nopirka māju 1610. gadā un pārbūvēja savām vajadzībām. Šeit tika radīti daudzi no Rubensa slavenākajiem darbiem. Vēlāk māja tika pārdota. 1937. gadā Anverpenes pilsēta māju iegādājās un, pēc restaurācijas, 1949. gadā tajā tika atklāts muzejs. Muzeja mākslas kolekcijā ir ne tikai Rubensa, bet arī Rubensa laikabiedru darbi. == Galerija == <gallery> Anvers Maison Rubens.JPG|Mājas pagalms Rubenshaus_1.jpg|Viesistaba After Peter Paul Rubens 004.jpg Rubens_Painting_Adam_Eve.jpg Portrait of Albert VII, Archduke of Austria after or by workshop of Rubens.jpg Peter_Paul_Rubens_(1577-1640)_De_kindermoord_te_Bethlehem_-_Rubenshuis_Antwerpen_27-09-2018.jpg Jacob Jordaens - De doedelzakspeler - Le Joueur de cornemuse - Fonds Courtin-Bouché - Koning Boudewijnstichting - Fondation Roi Baudouin.jpg Leyden-Rubenshuis-Noël.jpg Neptunus_en_Amphitrite_in_de_storm_-_Jordaens.jpg Venus_en_Mars_-_Frans_Floris.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Beļģija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muzeji Beļģijā]] [[Kategorija:Antverpene]] 8s75uvi2nq8ohlp1ws5rtwoci7n6z0e 0 485409 4484473 3917360 2026-06-20T07:01:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484473 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Letjas mežs | alt_name = | native_name = ''Pădurea Letea'' | iucn_category = Ia | photo = Letea0.jpg | photo_width = | photo_caption = Sulinas atzars | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Rumānija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd = 45 | latm = 20 | lats = 24 | latNS = N | longd = 29 | longm = 32 | longs = 13 | longEW = E | type = | prot_category = | location = {{vieta|Rumānija|Tulčas žudecs}} | nearest_city = [[Tulča]] | area = {{mērv|ha=2825}} | established = 1938. gads | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | website = | footnotes = | embedded = }} '''Letjas mežs''' ({{val|ro|Pădurea Letea}}) ir valsts nozīmes aizsargājama teritorija [[Rumānija]]s galējos austrumos [[Donavas delta|Donavas deltā]], kas atbilst [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] Ia kategorijai (stingra režīma dabas rezervātam) un atrodas [[Tulčas žudecs|Tulčas žudeca]] austrumos K.A. Roseti komūnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.protectedplanet.net/sites/31703 |title=Protectedplanet.net - Padurea Letea Stientific Reserve (geolocation) |access-date={{dat|2021|05|14||bez}} |archive-date={{dat|2017|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170817034159/https://www.protectedplanet.net/padurea-letea-nature-reserve }}</ref> Letjas mežs ir vecākais dabas rezervāts Rumānijā. Tas tika izveidots 1938. gadā, kad Rumānijas Ministru padome pieņēma lēmumu Nr. 645, pasludinot mežu par dabas rezervātu. Tas atrodas starp Donavas deltas Sulinas un Kilijas atzariem un tā platība ir aptuveni 2 825 [[hektārs|ha]]. Mežs ir audzis Donavas un jūras smilšu sanesumos, tā teritorijā atrodas smilšu kāpas līdz 22 m augstumam.<ref name="Disc">[https://discoverdobrogea.ro/padurea-letea/ Pădurea Letea, povestea nemuritoare din Delta Dunării]</ref> Šis mežs kļuva par pamatu vēlākajam [[Donavas deltas biosfēras rezervāts|Donavas deltas biosfēras rezervātam]], kas pasludināts par [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|pasaules mantojuma objektu]]. Saskaņā ar UNESCO Cilvēka un Biosfēras programmu 1992. gadā Donavas delta tika starptautiski atzīta par biosfēras rezervātu, ieskaitot Letjas mežu.<ref name="UNEP">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.unep-wcmc.org/sites/wh/danubed.html |title=UNEP-WCMC Protected Areas Programme — Danube Delta Biosphere Reserve |access-date={{dat|2001|12|05||bez}} |archive-date={{dat|2001|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20011205025007/http://www.unep-wcmc.org/sites/wh/danubed.html }}</ref> Letjas mežs ir vistālāk ziemeļos esošais [[subtropi|subtropu]] mežs, kurā ir daudz staipekņu un [[liāna|liānu]] veida kāpelējošu augu, piemēram, ''Periploca graeca'', savvaļas [[Vīnkoki|vīnogulāji]], [[parastais apinis]], [[efejas]].<ref name="UNEP" /><ref name="delta">[https://web.archive.org/web/20190523211652/http://www.ddbra.ro/en/general-presentation.php Danube Delta Biosphere Reserve] — General Presentation. Danube Delta Biosphere Reserve Authority.</ref> Mežu galvenokārt veido [[baltā apse]], [[piramidālā papele]], [[parastā goba]], [[parastais ozols]], [[sudrabliepa]], [[šaurlapu osis]] un [[melnalksnis]]. Tos papildina liela krūmu sugu daudzveidība.<ref name="delta" /> Tajā dzīvo arī bagātīgs faunas komplekss, tostarp [[kukaiņu piekūns]], [[jūras ērglis]], [[zaļā vārna]], [[pupuķis]], [[stepes odze]], [[mežacūka]], [[lapsa]], [[meža kaķis]], [[ondatra]], [[jenotsuns]]. Rezervātā uzturas arī ap 2000 Donavas deltas [[savvaļas zirgs|savvaļas zirgu]], kuru klātbūtni tur rezervāta vadība uzskata par nevēlamu,<ref>[https://web.archive.org/web/20080927211550/http://www.green-report.ro/dynamic/stiri/stiri/tulcea-animalele-semisalbatice-ameninta-padurea-letea---3313.htm Tulcea: Animalele semi-salbatice ameninta Padurea Letea] Archived. greenreport.ro</ref> bet dzīvnieku labturības organizācijas ieskata, ka kopš komunistu valdīšanas gadiem, kopš saimniekiem šos zirgus nabadzības un slimību dēļ nācās atlaist savvaļā,<ref name="Disc" /> tie kļuvuši par dabiskā kompleksa sastāvdaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.filmedocumentare.com/caii-salbatici-din-delta-dunarii/ |title=Caii sălbatici din Delta Dunării |access-date={{dat|2021|05|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210514170739/https://www.filmedocumentare.com/caii-salbatici-din-delta-dunarii/ }}</ref> Daļa rezervāta ir no tiem nožogota.<ref name="Disc" /> Rezervātā ir identificētas aptuveni 1600 kukaiņu sugas,<ref name="delta" /> tiek uzskatīts, ka tā ir ar [[kukaiņi]]em visbagātākā teritorija Rumānijā.<ref>[https://dexonline.ro/definitie/Letea Dicționare explicative. Letea]</ref> Vēsturiski reģionu apdzīvo [[ukraiņi]] un "lipovani" — [[krievi|krievu]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pēcteči, kuru senči glābās šeit no [[Nikons|Nikona]] represijām Krievijā.<ref name="Disc" /> Caur rezervātu ved divi tūrisma maršruti, viens ar mašīnu pa smilšu grēdas virsotni, otrs zirgu pajūgā caur mežiem.<ref name="Disc" /> == Atsauces == {{sisterlinks-inline}} {{atsauces}} [[Kategorija:Rumānijas dabas aizsargājamās teritorijas]] lgsxfrrj38czfh7twmqzykncf8k219p 0 486089 4484489 4104047 2026-06-20T09:04:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484489 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}} [[Attēls:Lindjo.jpg|thumb|250x250px| Ikgadējais Lindžo koncerts 2005. gada 24. decembrī [[Nova Pazova|Nova Pazovā]] .]] [[Attēls:Sviranje_lijerice.JPG|thumb| Lindžo deja]] [[Attēls:Lirica Dalmacija EMZ 300109.jpg|thumb|Lijerica]] '''Lindžo''' ({{Val-hr|linđo}}; [lǐːndʑɔ]) ir populāra deja [[Dubrovnika|Dubrovnikā]] un tās reģionā, [[Horvātija|Horvātijā]]. Tā tiek dejota [[Lijerica|lijericas]] (vecs dienvidu [[Dalmācija|dalmāciešu]] instruments ar trim stīgām) pavadījumā, ienākusi no Vidusjūras austrumiem 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā izplatījusies [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrastē. Tagad to tiek plaši dejo Dubrovnikas piekrastes reģionā, [[Konavle|Konavles]] pašvaldībā, Dubrovačko Primorje (Dubrovnikas rietumu krasts) [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalā]] un [[Mļeta|Mļetas]] un [[Lastova|Lastovas]] salās, kā arī daļā [[Hercegovina|Hercegovinas]]. Agrāk tā tika izpildīta tikai un vienīgi plēšu pavadījumā. Deju meistars spēlē sēdus, ar lijericu uz kreisā ceļgala, vienlaikus piesitot ar labo kāju, tādējādi dejotājiem diktējot ritmu. Tie pārvietojas lokā ap deju meistaru, kurš dod komandas (atskaņās, humoristiski un bieži ar divdomīgu nozīmi). Viņš arī izlemj, kurš ar kuru dejos, un diktē deju figūru maiņu, vienlaikus mudinot dejotājus sacensties improvizācijā. 2013. gadā deja tika ierakstīta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] pēc tam, kad Dubrovnikas galvenajā ielā ''Stradun'' 274 dejotāji izpildīja lindžo.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://uz-gangu-i-bukaru.com/sadrzaj/lindo-usao-u-guinnessovu-knjigu-rekorda |title=Uz-gangu-i-bukaru.com |access-date={{dat|2021|05|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210521220749/http://uz-gangu-i-bukaru.com/sadrzaj/lindo-usao-u-guinnessovu-knjigu-rekorda }}</ref> Lindžo tradīciju uztur dzīvu Dubrovnikas folkloras kopa "Lindžo".<ref>[https://translate.google.com/translate?hl=en&sl=hr&u=http://www.lindjo.hr/folk_ansamble_lindo.htm&ei=KpAsS5rXL4GTkAWPyYC0CA&sa=X&oi=translate&ct=result&resnum=6&ved=0CBYQ7gEwBQ&prev=/search%3Fq%3DThe%2BFolklore%2BEnsemble%2BLindo%26hl%3Den%26client%3Dsafari%26rls%3Den-us The Folklore Ensemble Linđo-Dubrovnik]</ref> == Vārda ''lindžo'' izcelsme == Agrāk deja saukta par Dubrovnikas lēciendeju (''Dubrovačka poskočica'').<ref name="CF">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.crofilm.hr/?page=odabir&video=13 |title=Crofilm.hr |access-date={{dat|2014|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2014|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140407135036/http://www.crofilm.hr/?page=odabir&video=13 }}</ref> Deja savu nosaukumu ieguvusi no kādreizējā leģendārā deju vadītāja Nikolas Lales, kas bija pazīstams kā Lindžo no [[Župa Dubrovačka|Župa Dubrovačkas]]. Viņa pēcteči mūsdienās dzīvo Župā un joprojām pazīstami ar segvārdu Lindžo. Viņa mazmazmazmazdēls Mario turpināja tradīciju Lindžo vadīšanā ar lijericas spēlēšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Horvātijas kultūra]] 4go475rwicx7uobevsfcvdqdgkgnso7 0 492054 4484294 4480305 2026-06-19T13:19:34Z Bendžamins 76862 4484294 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|19}} | nationalgoals5 = 8 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2017—2018 | years2 = 2018—2021 | years3 = 2021—2025 | nationalcaps3 = 20 | nationalcaps4 = 7 | nationalcaps5 = 10 | nationalcaps6 = 8 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals6 = 2 | name = | nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U17 | nationalteam4 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U18 | nationalteam5 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U19 | nationalteam6 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U21 | nationalyears3 = 2015—2016 | nationalyears4 = 2016—2017 | nationalyears5 = 2017—2018 | nationalyears6 = 2018—2019 | nationalteam7 = {{fb|NED}} | nationalyears7 = 2019— | nationalcaps7 = 54 | playername = Donjells Malens | ntupdate = {{dat|2026|06|19|SK|bez}} | birth_place = | goals2 = 40 | caps1 = 22 | caps2 = 81 | caps3 = 94 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong PSV]] | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Vīringena}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | goals1 = 13 | goals3 = 30 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|SK|bez}} | height = 179 | image = St. Louis City vs Aston Villa (Jul 2025) 13 (Donyell Malen).jpg | caption = Malens 2025. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U15 | nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U16 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalyears1 = 2014 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals7 = 13 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years4 = 2025—2026 | caps4 = 35 | goals4 = 7 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | years5 = 2026 | caps5 = 18 | goals5 = 4 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }}'''Donjells Malens''' ({{Val|nl|Donyell Malen}}, dzimis {{Dat|1999|1|19}}) ir [[Nīderlande|Nīderlandes]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Malens pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu ''[[AS Roma|Roma]]''. [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlases]] sastāvā piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''PSV''' * [[Eredivisie]]: 2017—18 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{Nīderlandes futbola izlase - Euro 2024}}{{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Malens, Donjells}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] mtq6qit78h2r145qqbzxkqqrcny02fz 0 503656 4484483 4480848 2026-06-20T08:36:30Z Pirags 3757 /* 2026. gada sarunas */ pap 4484483 wikitext text/x-wiki {{notiek}} [[Attēls:NATO 32 members.png|thumb|270px|[[NATO]] dalībvalstis (zilā krāsā) un valstis ([[Bosnija un Hercegovina]] gaišzilā, [[Gruzija]] un [[Ukraina]] violetā krāsā), kas izteikušas vēlmi iestāties NATO. [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s (KDLO) valstis ([[Krievijas Federācija]], [[Baltkrievija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]]) iezīmētas sarkanā krāsā]] [[Attēls:Russian forces near Ukraine, 2021-12-03 (crop).jpg|thumb|270px|Atslepenots ASV Izlūkdienesta 2021. gada 3. decembra pārskats par [[Krimas okupācija|Krievijas okupētajā]] [[Krima|Krimā]] un netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s izvietotajiem [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotajiem spēkiem]]]] [[Attēls:Possible routes of alleged Russian invasion of Ukraine (January 2022).png|thumb|270px|Krievijas armijas invāzijas plāni, ko 2021. gada 3. decembrī publicēja vācu avīze ''Bild''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Julian|first=Röpcke|date=3 December 2021|title=BILD exklusiv: Russlands Kriegspläne, So könnte Putin die Ukraine vernichten|trans-title=BILD Exclusive: Russia's War Plans – How Putin could destroy Ukraine|url=https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125140648/https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=''Bild''|language=de}}</ref> un 2022. gada 13. janvārī ASV Stratēģisko un Starptautisko pētījumu centrs (CSIS)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Seth G.|first1=Jones|last2=Philip G.|first2=Wasielewski|date=13 January 2022|title=Russia's Possible Invasion of Ukraine|url=https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125000731/https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=csis.org|publisher=Center for Strategic and International Studies}}</ref>]] '''Krievijas—Ukrainas—NATO attiecību krīze''' sākās 2021. gada martā, kad notika liela mēroga [[Krievijas Federācija]]s bruņoto spēku koncentrēšana [[Ukraina]]s robežas tuvumā. Krīze pārauga Krievijas un [[NATO]] pretstāvē, kad 2021. gada decembrī Krievijas valdība piedāvāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un NATO jaunu līgumu projektus, kas saturēja prasības apturēt NATO paplašināšanos un militārās infrastruktūras demontāžu tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās 1997. gadā un vēlāk. ASV prezidents [[Džo Baidens]] noraidīja šos līgumu projektus un brīdināja Krievijas prezidentu [[Putins|Putinu]], ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-putinu-atkartoti-bridina-par-sankcijam-uzbrukuma-gadijuma-ukrainai.a443311/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baidens Putinu atkārtoti brīdina par sankcijām uzbrukuma gadījumā Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 11. februārī</ref> tomēr 2022. gada 24. februārī prezidents [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Putins deva uzbrukuma pavēli]].<ref name="24. februārī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 24. februārī</ref> == Krievijas prasības NATO == 2021. gada 15. decembrī Krievijas valdība publiskoja divus līguma uzmetumus — vienu parakstīšanai ar ASV, otru ar NATO dalībvalstīm. Krievijas piedāvātā līguma ar NATO 4. pantā bija minēts sekojošais: "Krievijas Federācija un visi dalībnieki, kas 1997. gada 27. maijā ir bijuši [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, attiecīgi neizvieto savus bruņotos spēkus un bruņojumu citu [[Eiropa]]s valstu teritorijās [..] Izņēmuma gadījumos, [..] kas saistīti ar nepieciešamību neitralizēt drošības apdraudējumu kādam vai vairākiem līguma dalībniekiem, tāda izvietošana var notikt ar visu dalībnieku piekrišanu." Savukārt 7. pantā bija minēts, ka: "Dalībnieki, kas ir [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, atsakās no jebkādām militārām darbībām Ukrainas teritorijā, kā arī citās [[Austrumeiropa]]s, [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] un [[Centrālāzija]]s valstīs."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/de-facto-kapec-krievijas-prasitas-drosibas-garantijas-rietumvalstim-nav-pienemamas.a438074/ «De facto»: Kāpēc Krievijas prasītās drošības garantijas rietumvalstīm nav pieņemamas] lsm.lv 2022. gada 9. janvārī</ref> 2022. gada 26. janvārī ASV un NATO vadība pavēstīja, ka ir iesniegta rakstiska atbilde uz Krievijas prasībām. ASV valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] uzsvēra, ka ASV negrasās piekāpties jautājumos, kas saistīti ar NATO sabiedroto un Ukrainas drošību. Savukārt 17. februārī Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija publiskoja savu atbildi ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-un-nato-noraida-krievijas-prasibas-aicina-risinat-konfliktu-diplomatiska-cela.a440710/ ASV un NATO noraida Krievijas prasības, aicina risināt konfliktu diplomātiskā ceļā] lsm.lv 2022. gada 26. janvārī</ref> == Vienošanās ar ĶTR == [[Attēls:Vladimir Putin met with Xi Jinping in advance of 2022 Beijing Winter Olympics (1).jpg|thumb|250px|Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Pekinā 2022. gada 4. februārī.]] [[Attēls:Putin-Xi press conference (2023).jpg|thumb|250px|Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Maskavā 2023. gada 21. martā.]] 2022. gada sākumā [[ĶTR]] Ārlietu ministrija paziņoja, ka ministrs Vans Ji ir ticies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un paudis "sapratni un atbalstu" Krievijas pozīcijai saistībā ar tā dēvētajām drošības garantijām, kuras Maskava pieprasījusi no ASV un NATO. Abas puses koordinēja savas pozīcijas reģionālos jautājumos, piemēram, par Ukrainu, Afganistānu un situāciju Korejas pussalā. 2022. gada 4. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradās Pekinā, lai tiktos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un apmeklētu 2022. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Pirms tikšanās oficiāli paziņoja, ka abu valstu līderi apspriedīs gāzes piegādes un ciešākas finansiālās attiecības.<ref>[https://jauns.lv/raksts/arzemes/485455-putins-ieradies-pekina-lai-tiktos-ar-dzjinpinu-un-verotu-olimpisko-spelu-atklasanas-ceremoniju#google_vignette Putins ieradies Pekinā, lai tiktos ar Dzjiņpinu un vērotu olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju] jauns.lv 2022. gada 4. februārī</ref> == Konflikta eskalācija Donbasā == {{pamatraksts|Donbasa karš}} 2022. gada 15. februārī [[Krievijas Valsts dome]] ar 351 balsi par un 16 balsīm pret atbalstīja aicinājumu Krievijas prezidentam Putinam atzīt [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika]]s (LTR).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-valsts-dome-aicina-putinu-atzit-doneckas-un-luhanskas-separatistu-pasludinatas-tautas-republikas.a443692/ Krievijas Valsts dome aicina Putinu atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludinātās «tautas republikas»] lsm.lv 2022. gada 15. februārī</ref> 17. februārī pastiprinājās apšaudes uz separātistu kontrolētās teritorijas robežas. NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] paziņoja, ka vairākas pazīmes liecinot, ka Krievija mēģina radīt ieganstu, lai sāktu jaunu bruņotu uzbrukumu Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-krievija-mekle-ieganstu-jaunam-iebrukumam-ukraina.a444089/ NATO: Krievija meklē ieganstu jaunam iebrukumam Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 17. februārī</ref> 18. februārī Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka prokrieviskie spēki Donbasā mīnē infrastruktūras objektus, lai tos uzspridzinātu un apsūdzētu Ukrainu teroraktos. Tajā pašā dienā Luhanskā un Doneckā notika sprādzieni, aģentūra ''RIA Novosti'' pavēstīja, ka Rostovas apgabals plāno uzņemt līdz 900 000 bēgļu no Donbasa. Savukārt 19. februārī Krievijas mediji vēstīja, ka Ukrainas drošības spēki plāno ofensīvu Donbasā, ka netālu no Krievijas-Ukrainas robežas, Rostovas apgabalā, eksplodējuši divi Ukrainas spēku raidīti šāviņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-ir-eiropas-vairogs-pret-krievijas-agresiju.a444383/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zelenskis: Ukraina ir Eiropas vairogs pret Krievijas agresiju] lsm.lv 2022. gada 19. februārī</ref> 21. februārī separātistu līderi aicināja Krievijas prezidentu Putinu atzīt DTR un LTR neatkarību, tajā pašā dienā Krievijas prezidents Putins parakstīja šādu dekrētu. Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] paziņoja, ka Putina lēmums atzīt separātistu teritorijas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, kas apdraud Ukrainas teritoriālo vienotību un [[Minskas protokols|Minskas vienošanos]] par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ Putins izvirzīja ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 21. februārī</ref> 21. februārī ASV valdība izsludināja ekonomiskas sankcijas pret DTR un LTR. 22. februārī par sankcijām pret Krieviju paziņoja arī Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons|Džonsons]], nosakot sankcijas pret piecām Krievijas bankām ("Rossija", "Promsvjazjbank", "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija"). Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada "[[Nord Stream 2]]" sertifikācijas apturēšanu.<ref name="sankcijas">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/ ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 24. februārī</ref> == Krievijas karaspēka uzbrukums == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}} [[Attēls:War in Ukraine (2022) en.png|thumb|270px|Krievijas karaspēka uzbrukuma pirmā fāze]] 24. februārī Vladimirs Putins pavēstīja, ka Krievijas Federācija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā un aicināja Ukrainas armiju nolikt ieročus. Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka masīvu uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos un raķešu uzbrukumus Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijivā, Harkivā, Odesā un citur.<ref name="24. februārī"/> [[ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Guterrešs]] nosodīja Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un vērsās pie Krievijas prezidenta Putina ar aicinājumu izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas. Ķīnas Ārlietu ministrija atturējās nosaukt Krievijas militāro operāciju par iebrukumu un norādīja Krievijas ārlietu ministram, ka tā saprot Maskavas "saprātīgās bažas par drošības jautājumiem" Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pasaule-reage-uz-krievijas-uzbrukumu-ukrainai-top-sankcijas-putina-rezima-izolesanai.a445047/ Pasaule reaģē uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai: top sankcijas Putina režīma izolēšanai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref> == Sankcijas pret Krieviju == Pēc Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma Ukrainai 24. februārī ASV prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas piemēroja arī Krievijas [[miljardieri]]em Genadijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam. Arī [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas stājās spēkā 25. februārī un aptvēra gan finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, gan dubultā (militārā un nemilitārā) pielietojuma preces, gan arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar sankcijā pakļautajiem Krievijas pilsoņiem. [[Eiropas Komisija]]s prezidente Urzula fon der Leiena informēja, ka sankciju pakete iekļauj arī finanšu sankcijas, kas vērstas pret 70% Krievijas banku tirgus un būtiskākajiem valsts uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā, sankcijas bija mērķētas uz enerģētisko sektoru, lai Krievija nespētu modernizēt savas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, ES liedza lidmašīnu un tehnikas tirdzniecību Krievijas aviokompānijām.<ref name="sankcijas"/> 25. februārī [[Eiropas Padome]] (EP) nolēma sākt procedūru, lai Krievija vairs nebūtu EP dalībvalsts, jo tā pārkāpusi EP 3. paragrāfu, kurā cita starpā norādīts, ka katrai EP dalībvalstij ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības un ka EP valstīm godprātīgi un efektīvi jāsadarbojas, īstenojot EP mērķus panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm, nodrošinot ideālus un principus, kuri veido dalībvalstu kopējo mantojumu un veicina ekonomisko un sociālo progresu.<ref>[https://www.la.lv/libina-egnere-sakta-procedura-lai-krievija-vairs-nebutu-eiropas-padomes-dalibvalsts Lībiņa-Egnere: Sākta procedūra, lai Krievija vairs nebūtu Eiropas Padomes dalībvalsts] la.lv 2022. gada 25. februārī</ref> 26. februārī Latvijas Satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]] paziņoja, ka Krievijas aviokompāniju lidmašīnām slēgs Latvijas gaisa telpu. Līdzīgi rīkojās arī Igaunijas un Lietuvas valdības, bet Čehijas, Polijas, Bulgārijas un Apvienotās Karalistes valdības lēmumus par gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidsabiedrībām bija pieņēmušas 25. februārī. Latvijas nacionālā aviokompānija [[airBaltic]] no 2022. gada 26. februāra uz mēnesi atcēla lidojumus uz un no Krievijas lidostām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-slegs-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam-airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju.a445436/ Latvija slēgs gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām, «airBaltic» aptur lidojumus uz Krieviju] lsm.lv 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī Vācijas valdība paziņoja, ka Rietumvalstis ir vienojušās par vairāku Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas [[SWIFT]] un liegšanu Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautisko finanšu sistēmu [[rublis|rubļa]] kursa atbalstīšanai. 27. februārī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) slēgs gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, aizliegs Kremļa propagandas kanālus ''Russia Today'' un ''Sputnik'', finansēs ieroču piegādes Ukrainai un noteiks sankcijas pret Krievijas sabiedroto Baltkrieviju.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 27. februārī Ukraina iesniedza prasību pret Krieviju [[ANO Starptautiskā tiesa|ANO Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena "[[genocīds]]" izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju. Prezidents Zelenskis aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/ Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis [[Žuzeps Borels]] paziņoja par to, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku, kā arī lēmumu atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, ieskaitot reaktīvos iznīcinātājus.<ref name="LSM"/> 6. martā maksājumu karšu kompānijas "Mastercard", "Visa" un "American Express" paziņoja par darbības pārtraukšanu Krievijā.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ES valstu valdības panāca vienošanās par [[kriptovalūta]]s maksājumu ierobežojumiem, lai novērstu sankciju sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu darījumus ar šifrēto digitālo sistēmu palīdzību.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> 1. aprīlī Kanādas premjers [[Džastins Trudo]] pauda viedokli, ka [[G20]] grupai ir jāpārvērtē Krievijas dalība grupā, arī ASV prezidents Džo Baidens iepriekš pauda viedokli, ka Krievija būtu jāizslēdz no G20, ja pārējās valstis piekrīt šādam solim. Taču Ķīna iestājās pret Krievijas izslēgšanu. 8. aprīlī Eiropas Savienība apstiprināja piekto sankciju kārtu pret Krieviju, kas pilnībā aizliedza visu veidu Krievijas ogļu importu no 2022. gada augusta. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes un jūras kravu pārvadājumu firmām tika aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Noliedza kokmateriālu, cementa, gumijas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu um minerālmēslu importu ES valstīs no abām agresorvalstīm.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju.a451556/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 8. maijā [[G7 valstis|G7 valstu]] vadītāji videokonferencē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pieminēja Otrā pasaules kara beigas Eiropā un paziņoja, ka apņemas pakāpeniski izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, tai skaitā pakāpeniski atteikties vai aizliegt Krievijas naftas importu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g7-valstis-sola-pakapeniski-atteikties-no-krievijas-naftas.a455801/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article G7 valstis sola pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 3. jūnijā Eiropas Savienība oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi Krievijai, kas aizliedza pirkt un importēt Krievijas [[nafta|jēlnaftu]] un vairākus naftas produktus. No [[SWIFT]] atslēdza "Sberbank", Maskavas kredītu banku, "Rosseļhozbank" un Baltkrievijas Attīstības un rekonstrukcijas banku. ES apturēja Krievijas valsts telekanālu "RTR-Planeta", Rossija-24" un "Meždunarodnij TV-Centr" apraidi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-apstiprina-sesto-sankciju-paketi-pret-krieviju.a459908/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Savienība apstiprina sesto sankciju paketi pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Eiropas Savienība pasludināja sankciju septīto kārtu, cita starpā aizliedzot Krievijas [[zelts|zelta]] importu un iesaldējot bankas ''[[Sberbank]]'' aktīvus. Tajā pašā laikā tika atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-apstiprina-krievijas-zelta-embargo-iesalde-sberbank-aktivus.a466226/ ES apstiprina Krievijas zelta embargo, iesaldē «Sberbank» aktīvus] lsm.lv 2022. gada 20. jūlijā</ref> 31. augustā ES dalībvalstu ārlietu ministri vienojās apturēt 2007. gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas Federācijas pilsoņiem, bet par pilnīgu tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšanu lēmums netika panākts, jo pret to iebilda Francija, Vācija un Spānija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-vienojas-par-atvieglotas-vizu-izsniegsanas-kartibas-apturesanu-krievijas-pilsoniem.a471711/ Eiropas Savienība vienojas par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtības apturēšanu Krievijas pilsoņiem] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 2. septembrī EK prezidente Urzula fon der Leiena aicināja noteikt cenu griestus no Krievijas piegādātajai dabasgāzei, bet [[G7]] valstu līderi plānoja šādu cenu griestu noteikšanu arī Krievijas naftai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasaules-attistitakas-valstis-varetu-noteikt-cenu-griestus-krievijas-naftai-un-gazei.a472072/ Pasaules attīstītākās valstis varētu noteikt cenu griestus Krievijas naftai un gāzei] lsm.lv 2022. gada 2. septembrī</ref> Dienu pēc Krievijas iebrukuma gadadienas, 2023. gada 25. februārī, Eiropas Savienība izsludināja desmito sankciju paketi, kas noteica sankcijas pret Krievijas bankām "Alfa Bank", "Tinkoff Bank" un "Rosbank", paredzot to aktīvu iesaldēšanu, darījumu aizliegumu, kā arī atslēgšanu no [[SWIFT]]. ES sankcijām pakļāva 121 Krievijas un Irānas fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā 96 Krievijas uzņēmumus un valsts iestādes, kā arī septiņus Irānas uzņēmumus, kas ražo Krievijai piegādātos uzbrukuma lidrobotus. Paplašināja eksportēšanai aizliegto dubultā pielietojuma preču sarakstu, iekļaujot tajā elektroniku, specializētos spēkratus, mašīnu detaļas, kravas automašīnu un lidmašīnu dzinēju rezerves daļas, antenas, celtņus, lidrobotus, retzemju metālus, elektroniskās shēmas un termokameras. Noteica arī papildus importa ierobežojumus Krievijas ražojumiem, piemēram, sintētiskā kaučuka un bitumena importam uz ES valstīm. Tādējādi kopējais ES eksporta ierobežojumu apjoms sasniedza 44 miljardus eiro (gandrīz puse no ES eksporta kopapjoma uz Krieviju 2021. gadā), bet kopējais importa ierobežojumu apmērs pārsniedza 90 miljardus eiro jeb 58% no 2021. gada apjoma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-sankcijas-noteiktas-alfa-bank-tinkoff-bank-un-rosbank.a498237/ ES sankcijas noteiktas «Alfa Bank», «Tinkoff Bank» un «Rosbank»] lsm.lv 2023. gada 26. februārī</ref> 27. augustā ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņoja, ka ES imports no Krievijas 2022. gadā samazinājās par 58%, bet 2023. gada pirmajā ceturksnī par vairāk nekā 75%. Pēc viņa datiem Krievijas Federācijas iekšzemes kopprodukts 2022. gadā samazinājās par 2,1%, bet 2023. gadā tas varētu sarukt par vēl 2,5%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2023-eiropas-savienibas-arlietu-vaditajs-bloka-sankciju-politika-pret-krieviju-dod-rezultatus.a521680/ Eiropas Savienības ārlietu vadītājs: Bloka sankciju politika pret Krieviju dod rezultātus] lsm.lv 2023. gada 27. augustā</ref> 2026. ɡada 22. aprīlī Eiropas Savienības dalībvalstis konceptuāli vienojās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un noteikt Krievijai jaunas sankcijas. Ukraina atsāka Krievijas naftas pārsūknēšanu uz Ungāriju un Slovākiju pēc naftas vada "Družba" remontdarbu beiɡām. 20. sankciju kārtā noteica jaunus ierobežojumus Krievijas preču un pakalpojumu eksportam, ietverot aizliegumu Krievijas jēlnaftas pārvadājumiem jūrā un Krievijas ēnu flotes sarakstam pievienojot vēl 43 kuģus, kopējam sankcionēto kuģu skaits sasniedzot 640.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.04.2026-es-vienojas-atbloket-90-miljardu-eiro-kreditu-ukrainai-katrai-valstij-jaiesniedz-rakstisks-apstiprinajums.a644061/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie ES vienojas atbloķēt 90 miljardu eiro kredītu Ukrainai; katrai valstij jāiesniedz rakstisks apstiprinājums] lsm.lv 22.04.2026</ref> === Koalīcijas izveide Ukrainas atbalstam === 2022. gada 26. aprīlī ASV un vēl 40 valstu pārstāvji Ramšteinas karabāzē Vācijā pieņēma lēmumu izveidot koalīciju Ukrainas atbalstam, lai apturētu Krievijas agresiju.<ref name="LSM27.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-27-aprili.a454162/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> Lai paātrinātu militārās tehnikas piegādes Ukrainai, 9. maijā ASV prezidents Džo Baidens parakstīja [[Lendlīze]]s likumu pēc Otrā pasaules kara laika programmas parauga, kas tolaik efektīvi palīdzēja Eiropas sabiedrotajiem pretoties nacistiskās Vācijas iebrukumam. ASV Kongress plānoja piešķirt Ukrainai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 2023. gada 23. janvārī ASV karaspēka bāzē pie [[Ramšteina]]s tikās vairāk nekā 50 valstu pārstāvju. Jau pirms Ramšteinas sanāksmes ASV valdība paziņoja par bruņojuma piegādēm Ukrainai 2,5 miljardu ASV dolāru apmērā, kurās iekļāva 59 kājnieku kaujas mašīnas "''[[M2/M3 Bradley|Bradley]]''", 90 bruņutransportierus "''[[Stryker]]''" un šāviņus reaktīvās artilērijas iekārtai "[[HIMARS]]" un pretgaisa aizsardzības sistēmai "[[NASAMS]]". Vienpadsmit Eiropas valstis paziņoja par vairāku simtu miljonu eiro vērtu papildu militāro palīdzību Ukrainai, Apvienotā Karaliste apņēmās piegādāt 600 augstas precizitātes raķetes "''[[Brimstone]]''", bet Dānija 19 pašgājējhaubices "''[[CAESAR]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-sabiedrotos-paatrinat-brunojuma-piegades.a492562/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zelenskis aicina sabiedrotos paātrināt bruņojuma piegādes] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī</ref> Somija paziņoja par 400 miljonu eiro lielu militārās palīdzības paketi Ukrainai, kurā ietilpst smagā artilērija un munīcija. Lietuva paziņoja, ka piegādās Ukrainai vairākus desmitus zenītlielgabalu "L-70", munīciju un divus helikopterus "[[Mi-8]]" 125 miljonus eiro vērtībā. Zviedrija apņēmās sūtīt artilērijas sistēmu "''[[Archer (haubice)|Archer]]''", ievērojamu militāro atbalstu apsolīja arī Kanāda. Vācija solīja piegādāt Ukrainai miljards eiro vērtu militāro palīdzību, kurā ietilpst pretgaisa aizsardzības sistēmas "''[[Patriot]]''", "''[[Gepard]]''" un "''[[IRIS-T]]''", taču vilcinājās ar tūlītēju tanku "''[[Leopard 2]]''" piegādi Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-vel-nav-pienemusi-lemumu-par-tanku-piegadem-ukrainai.a492589/ Vācija vēl nav pieņēmusi lēmumu par tanku piegādēm Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī</ref> Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka informēja, ka no Polijas valdības gaida oficiālu pieprasījumu par atļauju piegādāt tās rīcībā esošos ''Leopard'' tankus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Ukrainai varētu nodot tankus "''[[Leclerc]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-varetu-laut-polijai-piegadat-ukrainai-tankus-leopard-tankus-varetu-nodot-ari-francija.a492826/ Vācija varētu ļaut Polijai piegādāt Ukrainai tankus «Leopard»; tankus varētu nodot arī Francija] lsm.lv 2023. gada 23. janvārī</ref> 25. janvārī Vācijas valdība apstiprināja, ka Vācija piegādās "''Leopard''" tankus Ukrainai, kā arī atļaus citām valstīm sūtīt šos tankus uz Ukrainu. Vācijas kanclers Olafs Šolcs pavēstīja, ka sabiedrotie mēģinās pēc iespējas ātrāk sagādāt Ukrainai divus tanku bataljonus un Vācija spers pirmo soli, nosūtot ukraiņiem 14 "''Leopard 2''" tankus. ASV valdība gatavojās ukraiņiem piegādāt "''[[Abrams]]''" tankus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-valdiba-apstiprina-leopard-tanku-sutisanu-uz-ukrainu.a493274/ Vācijas valdība apstiprina «Leopard» tanku sūtīšanu uz Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 25. janvārī</ref> 26. janvārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka 12 valstis ir gatavas piegādāt tankus Ukrainai. Atbilstoši mediju aplēsēm Ukraina kopumā varētu saņemt līdz 100 tanku "Leopard 2".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumvalstis-apsolijusas-ukrainai-321-smago-tanku.a493752/ Rietumvalstis apsolījušas Ukrainai 321 smago tanku] lsm.lv 2023. gada 28. janvārī</ref> Aprīlī Vācija atļāva nodot Ukrainai piecus bijušās [[VDR]] gaisa spēku iznīcinātājus "[[MiG-29]]", kurus 2003. gadā tā pārdeva Polijai. Polija pauda gatavību nodot Ukrainai ap 30 šādu iznīcinātāju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-vacija-apstiprina-polijas-pieprasijumu-nodot-mig-29-kara-lidmasinas-ukrainai.a504791/ Vācija apstiprina Polijas pieprasījumu nodot «MiG-29» kara lidmašīnas Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> 2023. gada maijā Ukrainas valdība paziņoja, ka tai cīņai pret Krievijas iebrucējiem nepieciešamas vismaz 40 modernās kara lidmašīnas. ASV prezidents Džo Baidens informēja, ka viņa administrācija atbalstīs sabiedroto centienus apmācīt ukraiņu pilotus darbam ar ceturtās paaudzes iznīcinātājiem, arī [[F-16]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2023-asv-atlaus-piegadat-f-16-iznicinatajus-ukrainai.a509466/ ASV atļaus piegādāt F-16 iznīcinātājus Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 20. maijā</ref> 2024. gada maijā kļuva zināms, ka Beļģija apņēmās Ukrainai četru gadu laikā piegādāt 30 F-16 iznīcinātājus, F-16 solīja arī Dānija, Nīderlande un Norvēģija. Tikmēr ASV apmācības pabeidza pirmā ukraiņu pilotu grupa, papildu apmācības notika arī Eiropas valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2024-ukrainu-piloti-un-tehniki-apgust-f-16-iznicinatajus-sis-lidmasinas-ir-loti-veiklas.a555903/ Ukraiņu piloti un tehniķi apgūst F-16 iznīcinātājus: «Šīs lidmašīnas ir ļoti veiklas!»] lsm.lv 2024. gada 29. maijā</ref> 2024. gada 6. jūnijā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Francija nodos Ukrainai iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000]]'' un apmācīs ukraiņu pilotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.06.2024-francija-un-asv-sola-jaunu-militaro-palidzibu-ukrainai.a557196/ Francija un ASV sola jaunu militāro palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 7. jūnijā</ref> == Krievijas atbildes soļi == 25. februārī Krievija uzlika [[veto]] [[ANO Drošības padome]]s rezolūcijai, kas nosodīja agresiju Ukrainā, apstiprināja Ukrainas suverenitāti un aicināja Krieviju “nekavējoties izbeigt spēka lietošanu pret Ukrainu”. To atbalstīja 11 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm, bet [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Indija]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti]] balsojumā atturējās.<ref>[https://www.la.lv/krievija-uzliek-veto-ano-drosibas-padomes-rezolucijai-kas-nosoda-agresiju-ukraina Krievija uzliek veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas nosoda agresiju Ukrainā] la.lv 2022. gada 25. februārī</ref> Tajā pašā dienā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka iespējamā Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO liktu Krievijai spert atbildes soļus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-izsaka-draudus-ari-somijai-un-zviedrijai.a445345/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article Krievija izsaka draudus arī Somijai un Zviedrijai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref> Atbildot uz Apvienotās Karalistes (AK) valdības lēmumu aizliegt "[[Aeroflot]]" lidojumus savas valsts gaisa telpā, Krievija aizliedza ielidot savā gaisa telpā ar [[Apvienotā Karaliste|AK]] saistītām lidmašīnām.<ref>[https://www.db.lv/zinas/polija-un-cehija-gatavojas-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompanijam-506452 Krievija aizliedz ar Lielbritāniju saistītām lidmašīnām ielidot savā gaisa telpā] LETA-AFP, 25.02.2022</ref> 26. februārī Krievijas [[Roskomnadzor|Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] pieprasīja Krievijas medijiem izdzēst visas ziņas, kurās Ukrainā notiekošais nosaukts par Krievijas “uzbrukumu, iebrukumu vai kara uzsākšanu”. Iebrukums Ukrainā esot jādēvē par “īpašu militāro operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai”.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika] la.lv 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī Krievijas federālā gaisa transporta aģentūra "Rosaviacija" pavēstīja, ka slēdz savu gaisa telpu Baltijas valstu un Slovēnijas lidsabiedrībām.<ref name="LSM"/> Tajā pašā dienā Putins paziņoja, ka notikušas neleģitīmas sankcijas ekonomikas jomā un {{citāts|Vadošo NATO valstu augstākās amatpersonas pieļauj agresīvus izteikumus par mūsu valsti, tāpēc pavēlu aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam izsludināt Krievijas armijas atturēšanas spēkos īpašo kaujas dežūras režīmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pavelejis-izsludinat-ipaso-rezimu-kodolspekos.a445545/ Putins pavēlējis izsludināt īpašo režīmu kodolspēkos] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref>}} 28. februārī Krievija aizliedza izmantot savu gaisa telpu aviosabiedrībām no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no Albānijas, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Norvēģijas.<ref name="LSM28">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-februari-krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-sakas-sarunas.a445615/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 28. februārī Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai; sākas sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> Lai attaisnotu agresiju, 28. februārī visām Krievijas skolām izsūtīja [[propaganda]]s materiālu, kurā cita starpā bija rakstīts: {{citāts|Jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, kas notiks, kad milzīgā, pastiprinātā Ukrainas armija, kas ir naidīgi noskaņota pret Krieviju, metīsies virsū mūsu valstij. Pēc trim, maksimums četriem gadiem Krievija būtu saskārusies nevis vienkārši ar karu, bet karu uz iznīcināšanu un pakļaušanu".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-skolas-stastis-par-nepieciesamibu-karot-pret-ukrainu.a445753/ Krievijas skolās stāstīs par nepieciešamību karot pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref>}} 1. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra pieprasīja ierobežot piekļūšanu neatkarīgo mediju "[[Doždj]]" un "[[Eho Moskvi]]" saturam, jo tie esot "mērķtiecīgi un sistemātiski izplatījuši informāciju ar aicinājumiem uz ekstrēmismu, vardarbību, kā arī nepārprotami melīgas liecības par Krievijas karaspēka darbību īpašo operāciju laikā Doneckas un Luhanskas tautas republiku aizsardzībai".<ref name="lsm1marts">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbrukuma-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas-1-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445730/ Krievija uzbrukumā Ukrainai apšauda Harkovu un citas pilsētas. 1. marts] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> "Gazprom-Media" holdingā ietilpstošās radiostacijas "Eho Moskvi" direktoru padome nolēma likvidēt radiostaciju un tās mājaslapu. 3. martā darbu bija spiests pārtraukt neatkarīgais TV kanāls “Doždj", jo Krievijas varas iestādes bloķēja televīzijas darbību it kā par viltus ziņu izplatīšanu, tomēr “Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko uzsvēra, ka tikuši stingri ievēroti Krievijas likumi, un materiālos bijušas atsauces tikai uz uzticamiem avotiem. Interneta eksperti ziņoja arī par interneta bloķēšanu — “[[Twitter]]”, “[[Meduza]]” un [[BBC]] vietņu pieejamība Krievijā bija tikai 17%, bet “[[Facebook]]” — 30%. Bloķēšanai tika izmantoti jau iepriekš Krievijas varas iestāžu pielietoti paņēmieni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-darbu-aptur-un-tiek-ierobezoti-neatkarigie-mediji.a446332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā darbu aptur un tiek ierobežoti neatkarīgie mediji] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 7. martā Krievijas valdība publicēja "nedraudzīgo valstu sarakstu", kurā bija iekļauta Ukraina, visas [[Eiropas Savienība]]s (ES) un [[NATO]] dalībvalstis, kā arī [[Šveice]], [[Japāna]], [[Dienvidkoreja]], [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]], [[Sanmarīno]], [[Andora]], [[Monako]], [[Lihtenšteina]] un [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]].<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> 10. martā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies [[Eiropas Padome]]s darbā.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsās tiesā ar prasību pasludināt kompāniju “[[Meta (kompānija)|Meta]]” par ekstrēmistu organizāciju, kā arī bloķēt sociālās saziņas vietni “[[Instagram]]”. Krievija jau agrāk nobloķēja sociālā tīkla “[[Facebook]]” lietošanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-krievijas-kars-ukraina-triecieni-rietumu-pilsetam-luckai-un-ivanofrankivskai-apsaudita-ari-dnipro.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Krievijas karš Ukrainā: triecieni rietumu pilsētām Luckai un Ivanofrankivskai; apšaudīta arī Dnipro] lsm.lv 2022. gada 11. martā</ref> 13. martā Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs informēja, ka sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts finanšu rezervēm, tādēļ Krievija var pārstāt pildīt savas finanšu saistības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> 31. martā Krievijas [[Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] nolēma saukt pie administratīvās atbildības [[Vikipēdija|Vikipēdiju]], jo tā nebija izdzēsusi “nepatiesu informāciju par Krievijas bruņoto spēku speciālo militāro operāciju Ukrainā”.<ref name="LSM31.martā"/> 8. aprīlī Krievijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka slēgs vairāku starptautisku organizāciju vietējos birojus, arī organizāciju "Human Rights Watch", "Amnesty International" un "Carnegie Endowment for International Peace".<ref name="lsm.lv"/> 27. aprīlī Krievijas gāzes kompānija ''"[[Gazprom]]"'' pārtrauca piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.<ref name="LSM27.aprīlī"/> [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] norādīja, ka ''"Gazprom"'' paziņojums ir vēl viens Krievijas mēģinājums Eiropu šantažēt ar gāzi, un tas nebūt nav pārsteigums, ka ES ir sagatavojusies tam, ka Maskava varētu apturēt gāzes piegādes bloka dalībvalstīm, un plāno koordinētu reakciju uz Krievijas atteikšanos piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savienibas-valstis-apnemusas-nepaklauties-krievijas-santazai-ar-gazes-piegazu-apturesanu.a454287/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Savienības valstis apņēmušās nepakļauties Krievijas šantāžai ar gāzes piegāžu apturēšanu] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> 2023. gada janvārī Krievijas naftas urbumu tehnoloģiju kompānija "''Fores''" izsludināja atlīdzību par katru Ukrainā iznīcināto vai sagrābto tanku "[[Abrams]]" vai "[[Leopard 2]]", vai notriekto lidmašīnu "[[F-16]]". Par pirmo tanku solīja aptuveni 66 000 eiro, par katru nākamo – aptuveni 10 reižu mazāku summu. Savukārt par ārvalstu iznīcinātāju notriekšanu kompānija solīja gandrīz 200 000 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-apsauba-iespejas-piegadat-ukrainai-kara-lidmasinas.a494001/ Vācija apšauba iespējas piegādāt Ukrainai kara lidmašīnas] lsm.lv 2023. gada 30. janvārī</ref> 2023. gada 4. aprīlī Krievijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības attīstības un Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Valērijs Fadejevs pavēstīja, ka Krievijā vajadzētu bloķēt interneta enciklopēdiju "[[Vikipēdija]]" un tās vietā radīt alternatīvu produktu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2023-krievija-ierosina-aizliegt-vikipediju-ka-ienaidnieka-strategisko-ieroci.a503658/ Krievijā ierosina aizliegt «Vikipēdiju» kā «ienaidnieka stratēģisko ieroci»] lsm.lv 2023. gada 4. aprīlī</ref> === Iznomāto lidmašīnu nacionalizēšana === Līdz iebrukumam Ukrainā dažādas Krievijas lidsabiedrības izmantoja vairāk nekā 500 no ārzemju kompānijām iznomātu lidmašīnu, kas veidoja aptuveni 60% no Krievijas aviācijas. Pēc sankciju ieviešanas visas šīs lidmašīnas bija jānogādā uz lidostām ārpus Krievijas līdz 28. martam, tomēr Krievijas valdība nacionalizēja vairāk nekā 480 lidmašīnu, aviācijas nozares konsultāciju firmas “IBA Aero” publiskotā informācija liecināja, ka iznomātājiem atdotas vien 32 lidmašīnas no kopumā 531. Zināms, ka 52 nacionalizētie gaisa kuģi atrodas ''“Ural Airlines”'' flotē, 23 lidmašīnas iekļautas ''“Nordwind Airlines”'' flotē, bet 12 gaisa kuģi atrodas Krievijas nacionālās aviokompānijas “[[Aeroflot]]” pārziņā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievija-nacionalizejusi-lidmasinas-800-miljonu-asv-dolaru-vertiba.a454495/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija nacionalizējusi lidmašīnas 800 miljonu ASV dolāru vērtībā] lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī</ref> === Ukrainas eksporta blokāde === [[Attēls:Володимир Зеленський у Львові зустрівся з президентом Туреччини та генеральним секретарем ООН 40.jpg|thumb|270px|Erdogana, Zelenska un Guterreša 18. augusta tikšanās Ļvivā, lai apspriestu Ukrainas graudu eksporta atjaunošanu.]] Jau pirmajās karadarbības dienās Krievijas karaflote nobloķēja Ukrainas Melnās jūras ostas, pārtraucot kviešu, kukurūzas un augu eļļas eksportu. Līdz maija beigām Krievija neļāva no Ukrainas izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas, tādējādi paaugstinot pārtikas cenas pasaules tirgū. Ukrainas pārtikas eksportu pa dzelzceļu caur Rumāniju un Poliju apgrūtināja atšķirīgais dzelzceļa sliežu platums, tādēļ tika apsvērta iespēja veikt dzelzceļa pārvadājumus caur Baltkrieviju uz Lietuvas un Latvijas ostām. Krievijas valdība pavēstīja, ka graudu eksports no Ukrainas varēs atsākties, ja tiks atceltas sankcijas pret Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukrainas-graudus-varetu-eksportet-caur-baltkrieviju-un-latvijas-ostam.a459251/ Ukrainas graudus varētu eksportēt caur Baltkrieviju un Latvijas ostām] lsm.lv 2022. gada 30. maijā</ref> 6. jūnijā ANO Drošības padomes sēdē [[Eiropadome]]s prezidents [[Šarls Mišels]] norādīja, ka Krievija izmanto pārtikas krājumus kā raķetes pret attīstības valstīm, piebilstot, ka Ukrainas kara sekas dramatiski atspoguļojas arī pārējā pasaulē — ceļas pārtikas cenas, cilvēki nonāk nabadzībā un tiek destabilizēti veseli reģioni. Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Krievijas pastāvīgais sūtnis ANO Vasilijs Ņebenzja pameta sēžu zāli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-aizstavjiem-valsts-austrumos-jacinas-pret-iespejamo-nonaksanu-ielenkuma.a460410/ Ukrainas aizstāvjiem valsts austrumos jācīnās pret iespējamo nonākšanu ielenkumā] lsm.lv 2022. gada 6. jūnijā</ref> Savukārt 8. jūnijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas militārpersonu delegācija ieradās Turcijā, lai apspriestu Turcijas priekšlikumu par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa jūras ceļiem. Turcijas vadība paziņoja, ka turku kara flotes kuģi varētu konvojēt no Ukrainas ostām braucošos kravas kuģus ar graudiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenska-administracijas-padomnieks-arestovics-ukrainas-cels-lidz-uzvarai-bus-maratons-nevis-sprints.a460576/ Zelenska administrācijas padomnieks Arestovičs: Ukrainas ceļš līdz uzvarai būs maratons, nevis sprints] lsm.lv 2022. gada 8. jūnijā</ref> 2022. gada 22. jūlijā abas puses parakstīja vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa Melno jūru, ko vēlāk vairākkārt pagarināja. Tomēr 2023. gada 18. jūlijā Krievijas Ārlietu ministrija atsauca garantijas kuģošanas drošībai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-krievija-aptur-dalibu-liguma-par-ukrainas-labibas-eksportu.a516773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Krievija aptur dalību līgumā par Ukrainas labības eksportu] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 2. augustā Krievija ar droniem uzbruka [[Izmaila]]s ostai Donavā, netālu no Rumānijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-britu-izluki-krievija-dronus-uzbrukumiem-ukraina-izvelas-mazaku-eskalacijas-risku-del.a518962/ Britu izlūki: Krievija dronus uzbrukumiem Ukrainā izvēlas mazāku eskalācijas risku dēļ] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> === Kodoldoktrīnas maiņa === 2024. gada 19. novembrī Putins apstiprināja Krievijas jauno kodoldoktrīnu, ļaujot kodolieročus izmantot arī pret valstīm, kurām pašām kodolieroču nav, ja tās uzbrūk Krievijai ar kodolvalsts atbalstu, tātad arī Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2024-kinas-intereses-ir-kontrolets-konflikts-ukraina-bet-kodolierocu-izmantosana-parkaptu-sarkano-liniju.a581570/ Ķīnas interesēs ir kontrolēts konflikts Ukrainā, bet kodolieroču izmantošana pārkāptu «sarkano līniju»] lsm.lv 2024. gada 27. decembrī</ref> == Incidenti Baltijas jūrā un pierobežā == {{pamatraksts|Zemūdens cauruļvadu un kabeļu bojāšana Baltijas jūrā Krievijas–Ukrainas kara laikā}} 2022. gada 15. maijā Somijas valsts prezidents [[Sauli Nīniste]] informēja, ka ir panācis vienošanos ar valdības ārlietu komiteju par valsts iestāšanos NATO. Somijas premjerministre [[Sanna Marina]] paziņoja, ka gala lēmums varētu tikt pieņemts tuvāko dienu laikā un kopīgi ar Zviedriju būs iespējams iesniegt pieteikumu dalībai aliansē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/somija-lugs-to-uznemt-nato-alianse-apsvers-drosibas-garantijas-lidz-dalibas-apstiprinasanai.a456855/ Somija lūgs to uzņemt NATO; alianse apsvērs drošības garantijas līdz dalības apstiprināšanai] lsm.lv 2022. gada 15. maijā</ref> 16. maijā Zviedrijas premjerministre [[Magdalēna Andešone]] paziņoja, ka Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, jo to atbalstīja Zviedrijas parlamenta absolūtais vairākums. Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO atbalstīja sešas partijas, kas pārstāvēja 304 no 349 deputātiem.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/lauz-nepievienosanas-kursu-parlaments-atbalsta-zviedrijas-dalibu-nato/ Lauž nepievienošanās kursu: parlaments atbalsta Zviedrijas dalību NATO] zinas.tv3.lv 2022. gada 16. maijā</ref> 2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē Somija un Zviedrija saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zviedrija-un-somija-sanem-nato-uzaicinajumu-pievienoties-aliansei.a463440/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zviedrija un Somija saņem NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 2023. gada 4. aprīlī Somija kļuva par NATO 31. dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu ilgstoši neapstiprināja Turcija un Ungārija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2023-somija-otrdien-oficiali-klus-par-nato-dalibvalsti.a503508/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Somija otrdien oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 2024. gada 7. martā Zviedrijas valdības pārstāvji Vašingtonā parakstīja dokumentus par Zviedrijas uzņemšanu NATO, kļūstot par Ziemeļatlantijas alianses 32. dalībvalsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2024-zviedrija-pieliek-punktu-200-gadu-neitralitatei-oficiali-kluvusi-par-nato-dalibvalsti.a545884/ Zviedrija pieliek punktu 200 gadu neitralitātei, oficiāli kļuvusi par NATO dalībvalsti] lsm.lv 2024. gada 7. martā</ref> Pēc Somijas un Zviedrijas uzņemšanas NATO Baltijas jūrā notika vairāki incidenti, sabojājot kritisko zemūdens infrastruktūru, kas saistīja Ziemeļvalstis ar Baltijas valstīm un Vāciju. 2023. gada 8. oktobrī notika zemūdens [[dabasgāze]]s cauruļvada un telekomunikāciju kabeļa starp [[Igaunija|Igauniju]] un [[Somija|Somiju]] (''[[Balticconnector]]'') bojājums ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par Krievijas iesaisti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2023-putins-noliedz-krievijas-saistibu-ar-bojajumiem-gazesvadam-balticconnector.a527772/ Putins noliedz Krievijas saistību ar bojājumiem gāzesvadam «Balticconnector»] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī</ref> Izmeklēšana liecināja, ka kabeļa un gāzesvada bojājumu radīja Ķīnas kuģis. Aptuveni tajā pašā laikā Zviedrija paziņoja par atsevišķiem bojājumiem kabelim, kas savieno to ar Igauniju. 2024. gada 17. novembrī notika Somiju un Vāciju savienojošā zemūdens sakaru kabeļa "''C-Lion1''" pārraušana Baltijas jūrā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-baltijas-jura-bojats-zemudens-sakaru-kabelis-starp-somiju-un-vaciju.a576853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Baltijas jūrā bojāts zemūdens sakaru kabelis starp Somiju un Vāciju] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> Tajā pašā dienā un aptuveni tajā pašā vietā starp Lietuvu un Gotlandes salu sabojāja arī zemūdens interneta kabeli, kas Lietuvu savieno ar Zviedriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-lietuvas-prokuratura-sakusi-izmeklesanu-par-sakaru-kabela-bojajumu-baltijas-jura.a576947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Lietuvas prokuratūra sākusi izmeklēšanu par sakaru kabeļa bojājumu Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> Dānijas jūras spēki aizturēja kādu Ķīnas kuģi sakarā ar aizdomām par šo kabeļu bojāšanu. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pauda pārliecību, ka Lietuvu un Zviedriju, kā arī Vāciju un Somiju savienojošo sakaru kabeļu bojājumi Baltijas jūrā, visticamāk, ir sabotāža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-saistiba-ar-zemudens-kabelu-bojasanu-baltijas-jura-aizturets-kinas-kugis.a577154/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Saistībā ar zemūdens kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā aizturēts Ķīnas kuģis] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> Vēlākajos incidentos zemūdens kabeļu sabotāžā vainoja Krievijas "ēnu floti", kuru veidoja novecojuši, nereti zem citu valstu karogiem ceļojoši kuģi, kas pārvadāja Krievijas jēlnaftu un naftas produktus, kuriem pēc agresorvalsts iebrukuma Ukrainā bija noteikts embargo. Tā 25. decembrī Somu līcī viens no šiem tankkuģiem sabojāja elektrības kabeli "Estlink 2" un vēl četrus telekomunikāciju kabeļus, kas savienoja Somiju un Igauniju. Somijas varasiestādes veica izmeklēšanu, kas liecināja, ka tankkuģis apzināti vilka savu enkuru pa jūras dzelmi vairākus simtus kilometru. Lai novērstu šādus incidentus, NATO valstis apņēmās stiprināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību Baltijas jūrā. 2025. gada janvārī Helsinkos notikušajā NATO Baltijas jūras reģiona valstu vadītāju sanāksmē paziņoja par militārās operācijas "Baltijas sardze" (''Baltic Sentry'') sākšanu ar mērķi aizsargāt kritisko infrastruktūru Baltijas jūrā. Militārā misija ietvers fregates, patruļlidmašīnas un jūras dronus, lai nodrošinātu pastiprinātu novērošanu un atturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.01.2025-nato-sak-misiju-baltic-sentry-gadas-par-zemudens-kabelu-drosibu-baltijas-jura.a583596/ NATO sāk misiju «Baltic Sentry» – gādās par zemūdens kabeļu drošību Baltijas jūrā] lsm.lv 2025. gada 14. janvārī</ref> 2025. gada februāra paziņojumā Dānijas izlūkdienests brīdināja, ka Krievija pēc Ukrainas kara beigām varētu jau sešu mēnešu laikā koncentrēt ievērojamus militāros resursus, lai sāktu lokāla mēroga karu pret kādu no Krievijas kaimiņvalstīm. Divu gadu laikā Krievijas karaspēks varētu sagatavoties reģionālam karam ar vairākām valstīm Baltijas jūras reģionā. Savukārt piecu gadu laikā Krievija varētu sagatavoties liela mēroga karam Eiropā, bet ar nosacījumu, ka karadarbībā neiesaistās ASV un NATO šajā laikā neveic pastiprinātu apbruņošanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.02.2025-danijas-izlukdienests-krievija-varetu-atri-sagatavoties-jaunam-karam-eiropa.a587383/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dānijas izlūkdienests: Krievija varētu ātri sagatavoties jaunam karam Eiropā] lsm.lv 2025. gada 11. februārī</ref> Savukārt Igaunijas Ārējais izlūkdienests 12. februārī publicētajā gadagrāmatā brīdināja, ka karam Ukrainā beidzoties ar Krievijai izdevīgiem nosacījumiem, apdraudējums Igaunijai var ātri atjaunoties. Prognozēja, ka 2025. gadā Krievija turpinās veidot jaunas divīzijas, kā arī kaujas un atbalsta vienības [[Ļeņingradas kara apgabals|Ļeņingradas]] ([[44. armijas korpuss]] Karēlijā, 69. gvardes motorizētā strēlnieku divīzija pie [[Viborga]]s) un [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabalos]]. Ja Krievijai izdosies turpināt plānoto jauno formējumu veidošanu, NATO turpmākajos gados saskarsies ar ilgtermiņa militāru apdraudējumu no Krievijas puses. Krievijas politiskā spiediena galvenais instruments uz Baltijas valstīm ir krievvalodīgo iedzīvotāju ietekmēšana savās interesēs un mēģinājumi radīt [[Sabiedrības šķelšanās|šķelšanos sabiedrībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-igaunijas-izlukdienests-krievija-paslaik-militari-neapdraud-igauniju-tacu-situacija-var-strauji-mainities.a587496/ Igaunijas izlūkdienests: Krievija pašlaik militāri neapdraud Igauniju, taču situācija var strauji mainīties] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> === Krievijas iebrukumi NATO valstu gaisa telpā === 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 2025. gada 10. jūlijā Lietuvas Viļņas rajonā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas drons "Gerbera", patvertnēs nogādāja Seima spīkeru Sauļu Skverneli un premjerministru Gintautu Palucku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-lietuva-no-baltkrievijas-ielidojusais-lidaparats-ir-krievijas-drons-gerbera.a606325/ Lietuvā no Baltkrievijas ielidojušais lidaparāts ir Krievijas drons «Gerbera»] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 10. septembri Polijas gaisa telpā ielidoja 21 Krievijas militārais drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-polijas-amatpersona-krievijas-droni-tisi-ielidoja-polijas-gaisa-telpa.a614217/ Polijas amatpersona: Krievijas droni tīši ielidoja Polijas gaisa telpā] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO ierosināja sākt operāciju "Austrumu sardze" (''Eastern Sentry'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-nato-generalsekretars-alianse-pastiprinas-austrumu-flanga-dalibvalstu-gaisa-aizsardzibu.a614223/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NATO ģenerālsekretārs: Alianse pastiprinās austrumu flanga dalībvalstu gaisa aizsardzību] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> 13. septembrī pēc Polijas pieprasījuma Ņujorkā notika ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme par Krievijas dronu ielidošanu Polijas gaisa telpā. Polijas pārstāvis demonstrēja fotogrāfijas, kurās bija redzamas Krievijas dronu paliekas uz Polijas zemes. Savukārt Krievijas pārstāvis apgalvoja, ka Polijas gaisa telpā nokļuvuši krītošu dronu vraki vai tehniskas kļūmes rezultātā. Baltkrievijas pārstāvis apgalvoja, ka Baltkrievija ir informējusi Polijas varas iestādes par tuvojošamies droniem. Sanāksme noslēdzās bez rezolūcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.09.2025-ano-drosibas-padome-izskan-bridinajumi-par-kara-izplesanos.a614247/ ANO Drošības padomē izskan brīdinājumi par kara izplešanos] lsm.lv 2025. gada 13. septembrī</ref> 15. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ''krievi izlūko – kā iznest karu Polijas teritorijā un Baltijas valstīs. Krievijas armija pārbauda Rumāniju. Protams, NATO ir "Patriot" un citas sistēmas, kā arī stipri iznīcinātāji, bet pret krievu "Šahediem" un "Gerber" mums Ukrainā ir daudz lētāki, daudz masveidīgāk izmantojami un sistēmiski risinājumi''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2025-polijas-arlietu-ministrs-nato-atdzimst-ideja-par-ukrainas-gaisa-telpas-aizsargasanu.a614447/ Polijas ārlietu ministrs: NATO «atdzimst» ideja par Ukrainas gaisa telpas aizsargāšanu] lsm.lv 2025. gada 15. septembrī</ref> 19. septembra rītā Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no [[Vaindlo]] salas ielauzās trīs Krievijas iznīcinātāji [[MiG-31]]. Pēc notikušā Igaunijas valdība pieprasīja aktivizēt NATO 4. pantu – dalībvalstu konsultācijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.09.2025-igaunija-pec-tris-krievijas-iznicinataju-ielidosanas-sava-gaisa-telpa-pieprasa-nato-valstu-konsultacijas.a615109/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija pēc trīs Krievijas iznīcinātāju ielidošanas savā gaisa telpā pieprasa NATO valstu konsultācijas] lsm.lv 2025. gada 19. septembrī</ref> 23. septembrī NATO operācijas "Austrumu sardze" ietvaros pirmo novērošanas lidojumu virs Polijas veica izlūkošanas lidmašīna [[AWACS]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2025-austrumu-sardzes-misiju-uzsak-nato-jaudigaka-lidmasina-awacs.a615550/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Austrumu sardzes» misiju uzsāk NATO jaudīgākā lidmašīna AWACS] 2025. gada 23. septembrī</ref> 22. septembrī pēc neidentificētu dronu uzlidojumiem slēdza Kopenhāgenas lidostu, bet 23. septembrī arī Oslo lidostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2025-kopenhagenas-un-oslo-lidostas-slegtas-neidentificetu-dronu-del.a615415/ Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ] lsm.lc 2025. gada 23. septembrī</ref> 24. septembra vakarā vairākus dronus pamanīja virs [[Olborga]]s lidostas [[Ziemeļjitlandes reģions|Ziemeļjitlandes reģionā]]. 25. septembra naktī dronus pamanīja arī virs [[Esbjerga]]s un [[Senderborga]]s civilajām lidostām, kā arī virs Vojensas militārā lidlauka [[Dienviddānija]]s reģionā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2025-danija-izmekle-dronu-incidentus-virs-lidostam-iespejams-rosinas-nato-4-panta-konsultacijas.a615727/ Dānija izmeklē dronu incidentus virs lidostām; iespējams, rosinās NATO 4. panta konsultācijas] lsm.lc 2025. gada 25. septembrī</ref> Neidentificētu dronu dēļ 2. oktobra naktī darbību apturēja Minhenes lidosta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.10.2025-dronu-del-ceturtdien-atcelti-lidojumi-minhenes-lidosta.a616830/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Dronu dēļ ceturtdien atcelti lidojumi Minhenes lidostā] lsm.lv 2025. gada 3. oktobrī</ref> 2025. gada 3. oktobrī "Valdaja diskusiju kluba" forumā Vladimirs Putins izsmēja Eiropas bažas par dronu novērojumiem un noliedza karaspēka izvietošanu pie Somijas robežas. Viņš apgalvoja, ka Krievija cīnoties ar visu NATO un virzās uz priekšu, tāpēc, ja reiz Krievija pēc Donalda Trampa izteikuma esot "papīra tīģeris", tad kas ir NATO?<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.10.2025-putins-uzruna-izsmej-eiropas-bazas-par-dronu-noverojumiem.a616833/ Putins uzrunā izsmej Eiropas bažas par dronu novērojumiem] lsm.lv 2025. gada 3. oktobrī</ref> === Krievijas pierobežas militārās infrastruktūras izveide === 2026. ɡadā Krievija ɡar robežu ar Baltijas un Ziemeļvalstīm turpināja celt jaunas munīcijas noliktavas un kazarmas līdz 115 000 karavīriem pie [[Pečenga]]s, [[Petrozavodska]]s, [[Luga (pilsēta)|Luga]]s un [[Kēnigsberga]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-mediji-krievija-aktivi-veido-jaunu-militaro-infrastrukturu-pie-robezam-ar-ziemeleiropas-un-baltijas-valstim.a651025/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Mediji: Krievija aktīvi veido jaunu militāro infrastruktūru pie robežām ar Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm] lsm.lv 11.06.2026</ref> == Sarunas par karadarbības pārtraukšanu == === 2022. gada sarunas === 2022. gada 27. februārī kļuva zināms, ka Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] telefonsarunā ar Baltkrievijas autoritāro vadoni [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandru Lukašenku]] vienojies, ka Ukrainas delegācija bez priekšnosacījumiem tiksies ar Krievijas delegāciju uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas pie [[Pripete]]s upes. Zelenskis paziņoja, ka priekšā ir nežēlīga diplomātiska kauja, un, ka nekādas piekāpšanās un nodevības nebūs. Un pirmā prasība no Ukrainas puses būšot — uguns pārtraukšana un spēku izvešana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-un-krievijas-delegacijas-tiksies-uz-ukrainas-baltkrievijas-robezas.a445547/ Ukrainas un Krievijas delegācijas tiksies uz Ukrainas-Baltkrievijas robežas] lsm.lv 20022. gada 27. februārī</ref> Ukrainas puse norādīja, ka sarunas ar Krievijas pārstāvjiem jau tikušas apspriestas [[Gomeļa|Gomeļā]], taču Krievijas puse pēdējā brīdī pieprasījusi, ka vispirms Ukrainas armijai jānoliek ieroči.<ref name="LSM"/> Pirmā sarunu kārta beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka otrā sarunu kārta varētu notikt pie Baltkrievijas un Polijas robežas.<ref name="lsm28">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/ Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> Vēlāk kļuva zināms, ka pēc otrās sarunu kārtas naktī no 3. uz 4. martu to vidutājs [[Romāns Abramovičs]] un Ukrainas puses pārstāvji sūdzējušies par sliktu pašsajūtu, sāpēm acīs un neapturamu asarošanu, ādas lobīšanos, kas varēja būt simptomi saindēšanai ar kādu ķīmisko ieroci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 7. martā Baltkrievijā sākās Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta, kurās vienojās par humāno koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām. Turcijas ārlietu ministrs pavēstīja, ka [[Antalja|Antaljā]] notiks Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba]]s un Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] tikšanās.<ref name="LSM7.martā"/> 9. martā kļuva zināms, ka pirms starptautiskā diplomātiskā foruma [[Antālija|Antālijā]] 10. martā plānota Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba|Kuleba]] tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru [[Sergejs Lavrovs|Lavrovu]].<ref name="LSM9.martā"/> 2022. gada 16. martā laikraksts ''Financial Times'' ziņoja par Krievijas piedāvāto vienošanās plānu, saskaņā ar kuru Ukrainai būtu jāatsakās no vēlmes kļūt par [[NATO]] dalībvalsti, kā arī jāapsola, ka tās teritorijā netiks izvietotas ārvalstu karaspēka bāzes un ieroči. Krievija pieprasīja, lai Ukraina atzītu Krimu kā Krievijas Federācijas sastāvdaļu, kā arī atzītu DTR un LTR neatkarību, lai Ukrainas likumos tiktu nostiprināts [[krievu valoda]]s statuss. Savukārt Ukraina pieprasīja nekavējošu karadarbības pārtraukšanu, Krievijas karaspēka izvešanu un drošības garantijas no vairākām valstīm.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Putins telefonsarunā Turcijas prezidentam [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepam Tajipam Erdoganam]] pastāstīja par Krievijas prasībām attiecībā uz iespējamo miera vienošanos ar Ukrainu. Šīs prasības ietvēra neitralitātes statusu Ukrainai, atteikšanos iestāties NATO, kā arī atteikšanos no teritoriālām pretenzijām uz Donbasu un Krimu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai]</ref> 18. martā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis izteicās, ka abu pušu pozīcijas esot “maksimāli tuvinājušās” jautājumos, kas skar Ukrainas neitrālo statusu un atteikšanos no dalības NATO, bet grūtāk ejot ar uzdevumu panākt Ukrainas “denacifikāciju”, jo Ukrainas puse uzskatīja, ka Ukrainā nav nekādu nacistisku veidojumu.<ref name="LSM18.martā"/> 20. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā. Zelenskis atkārtoti pauda vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka viņš uzskata, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu.<ref name="LSM21.martā"/> 29. martā [[Stambula|Stambulā]] atsākās Ukrainas un Krievijas oficiālo delegāciju klātienes sarunas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to priekšvakarā paziņoja, ka viņa valsts ir gatava apspriest neitralitātes iespēju un drošības garantijas. Ukrainas valdība noliedza, ka būtu panākta vienošanās par četriem sarunu punktiem un paziņoja, ka nekāds kompromiss jautājumos par Ukrainas nepievienošanos NATO, krievu valodas lietošanu, atbruņošanos un drošības garantijām nav panākts.<ref name="lsm28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turcija-atsaksies-klatienes-ukrainas-un-krievijas-delegaciju-sarunas.a449886/ Turcijā atsāksies klātienes Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> Klātienes sarunu ceturtais raunds notika [[Dolmanbahče]]s pilī Stambulā. Sarunu galvenie temati bija uguns pārtraukšana Ukrainā un humānās palīdzības nodrošināšana Ukrainas iedzīvotājiem. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka ukraiņu minimālais uzdevums esot atrisināt problēmas ar humānās palīdzības piegādi karadarbības vissmagāk skartajās vietās, bet maksimālais uzdevums vienošanās par pamieru. 29. martā Ukrainas delegācija piedāvāja savu plānu par karadarbības izbeigšanu: # Ukraina ir ar mieru saglabāt neitrālas valsts statusu, nepievienoties nekādām militārām aliansēm un neizvietot savā teritorijā ārvalstu karaspēka militārās bāzes, # ASV, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Itālija, Kanāda, Polija, Turcija un Izraēla garantē Ukrainas drošību un palīdz tai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, # sarunas par Krievijas anektētās Krimas pussalas un Sevastopoles statusu varētu ilgt līdz 15 gadiem, kuru laikā Krievija un Ukraina apņemas atturēties no konflikta risināšanas militārā ceļā, # jautājumu par Krievijas atbalstīto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” turpmāko statusu Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu apspriest klātienes sarunās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 31. martā Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija paziņoja, ka nedēļas laikā plānots sagatavot pamatu Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunām.<ref name="LSM31.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-31-marts-ukraina-meginas-evakuet-civiliedzivotajus-no-mariupoles-krievija-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a450400/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 31. marts. Ukraina mēģinās evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles, Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 31. martā</ref> 1. aprīli Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs vizītes laikā Indijā pavēstīja, ka miera sarunās ar Ukrainu esot panākts zināms progress. 5. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pauda uzskatu, ka sarunu galvenais jautājums esot, kā tiks novilkta demarkācijas līnija — pa Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvo robežu vai atbilstoši stāvoklim uz 23. februāri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainas-pilsetam.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 20. aprīlī Dāvids Arahamija paziņoja, ka viņš un Podoļaks ir gatavi ierasties Mariupolē uz sarunām ar Krievijas pārstāvjiem Vladimiru Medinski un Leonīdu Slucki par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju.<ref name="LSM21.aprīlī"/> 25. aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs sacīja, ka turpina piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis Zelenskis, un viss beigsies ar līgumu, bet šī līguma parametrus noteiks tā kaujas darbību stadija, kurā šis līgums kļūs par realitāti. Viņš piebilda, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos [[Trešais pasaules karš|Trešā pasaules kara]] draudi ir reāli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lavrovs-bridina-par-realiem-tresa-pasaules-kara-draudiem.a453968/ Lavrovs brīdina par reāliem 3. pasaules kara draudiem] lsm.lv 2022. gada 26. aprīlī</ref> 12. maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas. Efektīvas diplomātiskās sarunas ar Krieviju būs iespējamas tikai tad, kad Maskava atzīs, ka tās lēmumi ir izraisījuši katastrofu, un būs gatava saņemt taisnīgu sodu par saviem noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 28. augustā kļuva zināms, ka Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] sazinājies ar Vladimiru Putinu, lai apspriestu iespējamo konflikta izbeigšanu. Krievijas puse atkal paziņoja, ka jebkādas karadarbības izbeigšana ir iespējama vienīgi tad, ja tiks atzīta Krievijas suverenitāte pār Krimu, kā arī notiks Ukrainas demilitarizācija, denacifikācija un neitralitātes statusa noteikšana. 11. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons sazvanījās ar Vladimiru Putinu un apsprieda situācija Ukrainā. 13. septembrī Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] telefonsarunas laikā mudināja Putinu pilnībā izvest Krieviju karaspēku no Ukrainas un rast diplomātisku risinājumu, atzīstot tās suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šolcs arī sacījis Putinam, ka jebkādi tālāki aneksijas soļi, ko varētu spert Krievija, nepaliks bez atbildes un netiks atzīti nekādos apstākļos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-kanclers-telefonsaruna-mudina-putinu-izvest-karaspeku-no-ukrainas.a473546/ Vācijas kanclers telefonsarunā mudina Putinu izvest karaspēku no Ukrainas] lsm.lv 2022. gada 14. septembrī</ref> 14. septembrī Ukrainas vicepremjere Olga Stefanišina paziņoja, ka Ukrainas bruņoto spēku sekmīgās pretuzbrukumu operācijas piespiedušas Krievijas pārstāvjus pa oficiāliem un neoficiāliem kanāliem vērsties pie Ukrainas valdības ar aicinājumiem pārtraukt karadarbību un uzsākt miera sarunas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-atbrivotajam-vietam-ukraina-pienak-zinas-par-krievijas-armijas-zveribam.a473626/ No atbrīvotajām vietām Ukrainā pienāk ziņas par Krievijas armijas zvērībām] lsm.lv 2022. gada 14. septembrī</ref> === 2023. gada sarunas === 2023. gada 18. janvārī Putins atkal mainīja Krievijas agresijas pamatojumu, paziņojot, ka speciālās militārās operācijas mērķis esot izbeigt [[Donbasa karš|karadarbību Donbasa reģionā]]. Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka paziņojums tikai apstiprina Krievijas nevēlēšanos panākt mieru, bet Krievijai nāksies piekrist Ukrainas piedāvātajai miera formulai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-zelojas-par-nacisma-atdzimsanu-latvija-turpina-melot-par-karu-ukraina.a492200/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Putins žēlojas par «nacisma atdzimšanu» Latvijā, turpina melot par karu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 18. janvārī</ref> Krievijas iebrukuma gadadienā 24. februārī Ķīnas Ārlietu ministrija publicēja miera plānu, kas ietvēra 12 punktus, to skaitā visu valstu suverenitātes respektēšanu, atteikšanos no [[Aukstais karš|Aukstā kara]] mentalitātes, pamieru, sarunu sākšanu, humānās krīzes risināšanu, civiliedzīvotāju un karagūstekņu aizsardzību, atomelektrostaciju aizsargāšanu, stratēģisko risku samazināšanu, pārtikas transportēšanu, vienpusējo sankciju pārtraukšanu, industrijas un piegāžu ķēžu stabilizēšanu un pēckara rekonstrukcijas atbalstīšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-aizdomigi-par-kinas-diplomatiju-saistiba-ar-krievijas-karu-ukraina.a498838/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rietumi aizdomīgi par Ķīnas diplomātiju saistībā ar Krievijas karu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 1. martā</ref> Tomēr Ukrainas sabiedrotie asi kritizēja Ķīnas miera plānu, jo tas radot iespaidu, ka abas puses ir vienlīdz atbildīgas par "konflikta" izcelšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kinas-piedavatais-ukrainas-miera-plans-izpelnijies-asu-kritiku.a498088/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ķīnas piedāvātais Ukrainas «miera plāns» izpelnījies asu kritiku] lsm.lv 2023. gada 24. februārī</ref> 2023. gada 6. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks intervijā laikrakstam "''Financial Times''" sacīja: "''Ja mums izdosies sasniegt mūsu stratēģiskos mērķus kaujas laukā un kad mēs būsim nonākuši uz administratīvās robežas ar Krimu, mēs esam gatavi atšķirt diplomātisko lappusi apspriešanai, bet tas nenozīmē, ka mēs izslēdzam iespēju atbrīvot Krimu militārā ceļā.''"<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.04.2023-zelenska-biroja-pielauj-sarunas-ar-krieviju-par-krimu.a503969/ Zelenska birojā pieļauj sarunas ar Krieviju par Krimu] lsm.lv 2023. gada 6. aprīlī</ref> 3. jūnijā [[Indonēzija]] Āzijas aizsardzības konferencē ierosināja noslēgt pamieru pašreizējās pozīcijās un izveidot demilitarizētu zonu ar ANO miera uzturēšanas spēkiem. Plānā bija iekļauta referendumu organizēšana strīdīgajos apgabalos, kurus varētu organizēt ANO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2023-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumus-un-noraida-azijas-samita-piedavatos-miera-planus.a511305/ Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumus un noraida Āzijas samitā piedāvātos miera plānus] lsm.lv 2023. gada 3. jūnijā</ref> 16. jūnijā Kijivā, pēc tam Pēterburgā ieradās septiņu Āfrikas valstu līderu delegācija ar [[Dienvidāfrika]]s prezidentu Ramafosu priekšgalā, kas iepazīstināja ar savu desmit punktu Krievijas un Ukrainas miera sarunu plānu, prasot ka Krievijai ir jāatvelk, bet ne pilnībā jāizved karaspēks no Ukrainas, jāaizvāc [[taktiskie kodolieroči]] no Baltkrievijas, bet Starptautiskajai krimināltiesai jāanulē Putina aresta orderis un Rietumvalstīm jāmīkstina Krievijai noteiktās sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.06.2023-afrikas-valstu-lideru-vizites-laika-kijiva-paklauta-krievijas-rakesu-triecienam.a513123/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Āfrikas valstu līderu vizītes laikā Kijiva pakļauta Krievijas raķešu triecienam] lsm.lv 2023. gada 16. jūnijā</ref> 1. augustā Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka [[Saūda Arābija]] ir gatava diskutēt par Ukrainas ierosināto desmit punktu miera plānu, kas pieprasa izvest Krievijas karaspēku no visas Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas, visu karagūstekņu atbrīvošanu, kā arī īpaša kara tribunāla izveidi lai tiesātu agresorvalsts kara noziedzniekus. Tikšanās varētu notikt [[Džida]]s pilsētā Saūda Arābijā, piedaloties aptuveni 30 valstu pārstāvjiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-sauda-arabija-varetu-rikot-ukrainas-miera-sarunas.a518462/ Saūda Arābija varētu rīkot Ukrainas miera sarunas] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> 8. novembrī prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievijas zaudējumi karā ir piecas reizes lielāki nekā Ukrainas zaudējumi. Viņš arī apliecināja, ka Kijiva ir gatava sarunām par kara izbeigšanu, kad Krievija būs izvedusi savus karaspēkus no Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.11.2023-zelenskis-ukrainas-armija-centisies-sasniegt-rezultatus-kaujas-lauka-vel-sogad.a530960/ Zelenskis: Ukrainas armija centīsies sasniegt rezultātus kaujas laukā vēl šogad] lsm.lv 2023. gada 9. novembrī</ref> === 2024. gada sarunas === 2024. gada 8. martā prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc tikšanās ar prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka Turcija ir gatava organizēt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Ukrainas prezidents atgādināja, ka miera samits jau paredzēts Šveicē, kur Ukraina izvirzīs savu miera formulu. Viņš izslēdza iespēju, ka uz samitu varētu tikt uzaicināta arī Krievija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.03.2024-zelenskis-noraida-erdogana-piedavajumu-par-miera-sarunam-ar-krieviju.a546104/ Zelenskis noraida Erdogana piedāvājumu par miera sarunām ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 9. martā</ref> 14. jūnijā Putins paziņoja, ka Krievija esot gatava pārtraukt karadarbību, ja Ukraina sāks karaspēka izvešanu no Krievijas anektētajiem Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, oficiāli atzīs Krimas, Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu aneksiju, paziņos par atteikšanos no plāniem pievienoties NATO, bet Rietumu valstis atcels visas sankcijas pret Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2024-ukrainas-miera-samita-prieksvakara-krievija-izvirza-miera-priekslikumus-kijiva-tos-sauc-par-nepienemamiem.a558121/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas miera samita priekšvakarā Krievija izvirza «miera priekšlikumus» – Kijiva tos sauc par nepieņemamiem] lsm.lv 2024. gada 14. jūnijā</ref> 15. un 16. jūnijā Šveices kalnu kūrortā Birgenštokā pie [[Lucerna (pilsēta)|Lucernas]] notika Ukrainas miera samits, kurā Ukrainas valdība ielūdza piedalīties vairāk nekā 160 valstu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2024-ukrainas-prezidents-par-miera-samitu-sveice-putins-ir-loti-nobijies-un-pat-centas-sanaksmi-izjaukt.a557919/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukrainas prezidents par miera samitu Šveicē: Putins ir ļoti nobijies un pat centās sanāksmi izjaukt] lsm.lv 2024. gada 14. jūnijā</ref> Ķīna atteicās piedalīties samitā un paziņoja par ieceri rīkot alternatīvu starptautisku miera konferenci ar Krievijas piedalīšanos, lai apspriestu savu sešu punktu miera plānu. Samitā piedalījās 100 valstis un organizācijas, nolēguma deklarācijā bija uzsvērts Ukrainas teritoriālās nedalāmības princips, [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s nodošana Ukrainas kontrolē, droša kuģošana Melnajā jūrā globālai pārtikas nodrošināšanai, karagūstekņu apmaiņa un nelikumīgi deportēto bērnu atgriešana Ukrainā. To parakstīja 80 valstis un četras organizācijas, tomēr [[BRICS]] valstis Indija, Brazīlija, Apvienotie Arābu Emirāti un Dienvidāfrika atteicās parakstīties zem šī paziņojuma. Arī Saūda Arābijas ārlietu ministrs princis Faisals bin Farnahs Al Sauds pauda viedokli, ka bez sāpīgiem kompromisiem mieru neizdosies panākt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.06.2024-sveice-nosledzies-samits-mieram-valstis-deklaracija-uzsver-ukrainas-teritorialo-nedalamibu.a558238/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Šveicē noslēdzies samits mieram; valstis deklarācijā uzsver Ukrainas teritoriālo nedalāmību] lsm.lv 2024. gada 16. jūnijā</ref> 27. augustā Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainai ir plāns, kā izbeigt karu ar Krieviju, un viņš to nodos ASV prezidentam Džo Baidenam, kā arī demokrātu un republikāņu kandidātiem uz prezidenta amatu Kamalai Harisai un Donaldam Trampam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-zelenskis-izklastis-asv-lideriem-planu-kara-izbeigsanai-ar-krieviju.a566569/ Zelenskis izklāstīs ASV līderiem plānu kara izbeigšanai ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 25. septembrī Volodimirs Zelenskis, uzstājoties ANO Drošības padomē, pauda uzskatu, ka Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu Ukrainā, bet sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par taisnīgu mieru, ar Krieviju nav iespējams. Ukrainas prezidents atgādināja, ka Krievija pirmā iebruka Ukrainas teritorijā, tāpēc tā būtu jāsauc pie atbildības kā ANO Statūtu pārkāpēja. Zelenskis oficiālajā vizītē ASV iepazīstināja sabiedrotos ar Ukrainas "Uzvaras plānu" un apšaubīja patiesumu Kremļa saimnieka priekšlikumā iesaldēt kontroles līnijas Ukrainā. ANO Drošības padomes sēdē uzstājās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš sacīja, ka karu Ukrainā varēs izbeigt tikai tādā gadījumā, ja pasaule apturēs Irānas un Ziemeļkorejas militāro atbalstu Krievijai. Blinkens arī paziņoja, ka Krievija no Ķīnas saņem darbagaldus, mikroelektroniku un citas preces, ko Krievija izmanto, lai atjaunotu un papildinātu krājumus, izveidotu savu kara mašīnu un atbalstītu savu brutālo agresiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> Pēc [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanām]] 2024. gada novembrī parādījās ziņa, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa pietuvināto vidū saistībā ar viņa solījumu "ātri izbeigt karu" Ukrainā esot izskanējusi ideja par frontes līnijas iesaldēšanu gar faktisko līniju ar demilitarizētu zonu un 20 gadu moratoriju Ukrainas uzņemšanai NATO. Ziņoja arī, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans [[G-20]] samitā piedāvāšot kauju darbības iesaldēšanu pašreizējās pozīcijās, uz vismaz desmit gadiem atliekot Ukrainas iestāšanās NATO izskatīšanu. 7. novembrī ASV laikraksts "Wall Street Journal" ziņoja, ka prezidenta amatā pārvēlētajam Donaldam Trampam nav vienota miera plāna Ukrainai, bet viens no apsvērtajiem variantiem ir konflikta iesaldēšana, fiksējot robežas pa faktisko frontes līniju un izveidojot demilitarizētu zonu gandrīz 1300 kilometru garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.11.2024-laikraksts-trampa-ukrainas-miera-plana-variants-paredz-konflikta-iesaldesanu.a575630/ Laikraksts: Trampa Ukrainas miera plāna variants paredz konflikta iesaldēšanu] lsm.lv 2024. gada 7. novembrī</ref> Novembrī notika arī telefona saruna starp Putinu un Vācijas kancleru Šolcu, kurš aicināja sākt sarunas par "taisnīgu un ilgstošu" mieru ar Ukrainu. Tomēr Krievija paziņoja, ka jebkāda vienošanās par kara izbeigšanu iespējama vienīgi, ja tiek ņemtas vērā Krievijas drošības intereses, kas "izriet no jaunajām teritoriālajām realitātēm", un tiek novērsti "konflikta pamatcēloņi".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.11.2024-vacijas-kanclers-solcs-pec-gandriz-divu-gadu-partraukuma-runajis-ar-putinu.a576692/ Vācijas kanclers Šolcs pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma runājis ar Putinu] 2024. gada 15. novembrī</ref> 29. novembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc telefonsarunām ar Rietumvalstu līderiem aicināja NATO piedāvāt garantētu aizsardzību Kijivas kontrolētajām Ukrainas daļām, lai izbeigtu "kara karsto stadiju".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2024-zelenskis-ukraina-gatava-okupetas-teritorijas-atgut-velak-apmaina-velas-nato-aizsardzibu.a578414/ Zelenskis: Ukraina gatava okupētās teritorijas atgūt vēlāk, apmaiņā vēlas NATO aizsardzību] lsm.lv 2024. gada 30. novembrī</ref> === 2025. gada sarunas === [[Attēls:President Ukraine Zelenskyy, President USA Trump and JD Vance in Oval Office, Feb. 28, 2025 (cropped).jpg|thumb|270px|Volodimira Zelenska tikšanās ar Donaldu Trampu Vašingtonā 2025. gada 28. februārī.]] [[Attēls:Trump, Putin Press Conference (9260685).jpg|thumb|270px|Putina un Trampa tikšanās militārajā bāzē pie [[Ankoridža]]s 2025. gada 15. augustā.]] [[Attēls:Kushner and Witkoff meeting with President Putin of Russia.jpg|thumb|270px|Vladimira Putina tikšanās ar ASV deleɡāciju Maskavā 2025. gada 2. decembrī.]] Pēc Donalda Trampa ievēlēšanas par ASV prezidentu parādījās ziņa, ka viņš piedāvājis Putinam priekšlikumus kara izbeigšanai, kuros okupētais Luhanskas apgabals un Krima pilnībā atstājama Krievijai, bet Doneckas apgabals daļēji, Mariupoli atdodot Ukrainai. ASV prezidents esot uzdevis savam īpašajam sūtnim Ukrainas jautājumos Kītam Kellogam karu Ukrainā izbeigt 100 dienu laikā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.01.2025-tramps-izdara-spiedienu-uz-putinu-ukrainas-kara-jautajuma.a584800/ Tramps izdara spiedienu uz Putinu Ukrainas kara jautājumā] lsm.lv 2025. gada 23. janvārī</ref> 12. februārī Donalds Tramps paziņoja, ka viņam bijusi "gara un ļoti produktīva" telefonsaruna ar Vladimiru Putinu. Abi esot vienojušies, ka nepieciešams pielikt punktu karadarbībai Ukrainā, tādēļ miera sarunas jāsāk nekavējoties. Pēc tam Trampam bija telefonsaruna arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tramps žurnālistiem norādīja, ka tikšanās ar Putinu organizēšanā būs iesaistīts arī Saūda Arābijas kroņprincis [[Mohammeds bin Salmans]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-tramps-runajis-ar-putinu-un-zelenski-aicinajis-nekavejoties-sakt-miera-sarunas.a587565/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Tramps runājis ar Putinu un Zelenski, aicinājis nekavējoties sākt miera sarunas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> ASV valsts sekretāram [[Marko Rubio]] 15. februārī bija telefona saruna ar [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]], bet 16. februārī ASV īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs paziņoja, ka nesaskata Eiropas valstu dalības iespēju Ukrainas miera sarunās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.02.2025-asv-valsts-sekretars-rubio-sazvanijies-ar-lavrovu.a587994/ ASV valsts sekretārs Rubio sazvanījies ar Lavrovu] lsm.lv 2025. gada 16. februārī</ref> 17. februārī Parīzē notika Eiropas līderu neformāla sanāksme, kurā piedalījās Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Polijas, Spānijas, Nīderlandes un Dānijas valdību vadītāji, kā arī [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs [[Antoniu Košta]], [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] un NATO ģenerālsekretārs [[Marks Rite]]. Sanāksmē apsprieda konkrētus plānus, kā nodrošināt Eiropas aizsardzību neatkarīgi no turpmākās ASV iesaistīšanās un kā vislabāk atbalstīt Ukrainu un stiprināt ukraiņu sarunu pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2025-eiropas-lideri-mekle-atbildi-trampa-un-putina-sarunu-planiem.a588164/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Eiropas līderi meklē atbildi Trampa un Putina sarunu plāniem] lsm.lv 2025. gada 17. februārī</ref> 18. februārī [[Saūda Arābija]]s galvaspilsētā Rijādā notika ASV un Krievijas augstāko diplomātu tikšanās. ASV pārstāvēja valsts sekretārs [[Marko Rubio]], nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs un ASV Tuvo Austrumu sūtnis Stīvs Vitkofs, bet Krieviju ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Putina padomnieks Jurijs Ušakovs un Krievijas valsts ieguldījumu fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs. Volcs norādīja, ka sarunās par kara izbeigšanu galvenā uzmanība jāpievērš teritoriālajiem jautājumiem un drošības garantijām, Lavrovs sarunās nodeva amerikāņiem ziņu, ka iebilst pret jebkādu NATO dalībvalstu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu pamiera ietvaros. Savukārt Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Krievijai neesot nekas iebilstams pret Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai, jo tā neuzskata to par draudu savai drošībai. Ukrainas prezidents Zelenskis 18. februārī bija ieradies Turcijā, kur tikās ar tās prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/ ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> 28. februārī Vašingtonā notika Volodimira Zelenska tikšanās ar ASV valdību, kuras laikā ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž. D. Venss]], tad arī ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzēja Zelenski, ka viņš necienīgi izturoties pret ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2025-gaiditas-vienosanas-vieta-trampa-un-zelenska-tiksanas-vasingtona-nosledzas-ar-asu-konfliktu.a589814/ Gaidītās vienošanās vietā Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā noslēdzas ar asu konfliktu] lsm.lv 2025. gada 28. februārī</ref> 2. martā Londonā notika Eiropas līderu samits, kuram pievienojās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kanādas premjers [[Džastins Trudo]] un Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans. Apvienotās Karalistes premjers [[Kīrs Stārmers]] paziņoja, ka viņa valsts kopā ar Franciju un Ukrainu izstrādās plānu kara izbeigšanai un miera nodrošināšanai Ukrainā, kuru pēc tam apspriedīs ar ASV. Līderi vienojās par četru soļu plānu – turpināt sniegt militāro palīdzību Ukrainai un palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, nodrošināt, ka Ukraina piedalās jebkādās sarunās par kara izbeigšanu, nepieļaut, ka pēc miera līguma noslēgšanas Krievija īsteno jaunu uzbrukumu, kā arī izveidot valstu koalīciju, lai aizstāvētu Ukrainu un garantētu mieru valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2025-britu-premjers-starmers-pec-eiropas-lideru-samita-mes-atrodamies-vestures-krustceles.a589940/ Britu premjers Stārmers pēc Eiropas līderu samita: Mēs atrodamies vēstures krustcelēs] lsm.lv 2025. gada 2. martā</ref> 11. martā Saūda Arābijas ostas pilsētā [[Džida|Džidā]] sākās ASV un Ukrainas delegāciju sarunas, kurās piedalījās arī ASV Valsts sekretārs [[Marko Rubio]] un Ukrainas ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukrainas-prezidenta-biroja-vaditajs-sarunas-par-pamieru-sakusas-pozitivi.a591101/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidenta biroja vadītājs: Sarunas par pamieru sākušās pozitīvi] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā Ukraina paziņoja, ka ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu pamieru uz 30 dienām, bet ASV nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-asv-nekavejoties-atsaks-piegadat-ukrainai-izlukdatus-un-militaro-palidzibu.a591192/ ASV nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> 12. martā Parīzē tikās Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas aizsardzības ministri, lai apspriestu drošības garantijas Ukrainai, ja tā piekritīs mieram ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-eiropa-turpinas-diskusijas-par-drosibas-garantijam-ukrainai.a591358/ Eiropā turpinās diskusijas par drošības garantijām Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 13. martā ASV īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs ieradās Maskavā, lai vienotos par iespēju uzsākt 30 dienu ilgu pagaidu pamieru Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-kremla-parstavji-skeptiski-izsakas-par-iespejamo-pamieru-ar-ukrainu.a591466/ Kremļa pārstāvji skeptiski izsakās par iespējamo pamieru ar Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> Pirms šīs tikšanās ar Putins paziņoja, ka Krievija piekrīt priekšlikumam par 30 dienu pamieru Ukrainā, taču tikai tādā gadījumā, ja ASV un Eiropas valstis pārtrauks bruņojuma piegādes Ukrainai, Ukraina vairs neveiks karavīru mobilizāciju, bet Krievijas Kurskas apgabalu ieņēmušie ukraiņu karavīri padosies gūstā, nevis tiks atvilkti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-krievijas-vadonis-putins-ir-gatavs-pamieram-ukraina-tacu-ar-vairakiem-nosacijumiem.a591489/ Krievijas vadonis Putins ir gatavs pamieram Ukrainā, taču ar vairākiem nosacījumiem] lsm.lb 2025. gada 13. martā</ref> Putins pieprasīja, lai pamiera laikā Ukraina nemobilizētu un neapmācītu karavīrus, kā arī nesaņemtu militāro palīdzību no ASV un Eiropas. Komentējot Putina teikto, ASV prezidents Tramps sacīja, ka Putins "nāca klajā ar ļoti daudzsološu, taču nepilnīgu paziņojumu".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukraina-negrasas-piekrist-putina-izvirzitajiem-nosacijumiem-pamieram.a591506/ Ukraina negrasās piekrist Putina izvirzītajiem nosacījumiem pamieram] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 18. martā pēc telefona sarunas starp Trampu un Putinu Krievijas puse paziņoja, ka piekritusi uz 30 dienām apturēt triecienus enerģētikas mērķiem Ukrainā un sākt sarunas par pamieru Melnajā jūrā, un pēc tam – arī pilnīgu pamieru un pastāvīgu mieru. Putins gan esot izvirzījis jaunus ultimātus – Ukrainu jābeidz apbruņot, jāaptur tai sniegtā izlūkinformācija un valstī jābeidz arī cilvēku mobilizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2025-asv-un-krievijas-lideru-saruna-putins-piekritis-uz-30-dienam-apturet-triecienus-pret-ukrainas-energetikas-objektiem.a592024/ ASV un Krievijas līderu saruna: Putins piekritis uz 30 dienām apturēt triecienus pret Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 25. martā kļuva zināms, ka karojošās puses esot vienojušās pārtraukt militārā spēka lietošanu Melnajā jūrā, kas garantētu drošu tirdzniecības kuģu plūsmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2025-asv-krievija-un-ukraina-piekrit-izvairities-no-militariem-triecieniem-kugiem-melnaja-jura.a592948/ ASV: Krievija un Ukraina piekrīt izvairīties no militāriem triecieniem kuģiem Melnajā jūrā] lsm.lv 2025. gada 15. martā</ref> 16. maijā Stambulā sākās tiešas Krievijas un Ukrainas sarunas. Tā kā Putins atteicās piedalīties, tad Krievijas delegāciju vadīja bijušais kultūras ministrs un Putina padomnieks Vladimirs Medinskis. Pēc Putina atteikuma arī Ukrainas prezidents Zelenskis atsauca savu piedalīšanos un nosūtīja delegāciju, ko vadīja aizsardzības ministrs [[Rustems Umerovs]]. Pirms tam Turcijas prezidenta rezidencē Dolmabahčes pilī notika Ukrainas, ASV un Turcijas pārstāvju tikšanās. Ukrainas puse aicināja Krieviju nekavējoties piekrist uguns pārtraukšanai vismaz uz 30 dienām, pieprasīja deportēto ukraiņu bērnu atgriešanu dzimtenē un karagūstekņu apmaiņu. Savukārt Krievijas puse pieprasīja Ukrainas karaspēka atkāpšanos no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2025-stambula-notikusas-ukrainas-un-krievijas-sarunas-kremlis-izvirzijis-ukrainiem-nepienemamas-prasibas.a599325/ Stambulā notikušas Ukrainas un Krievijas sarunas, Kremlis izvirzījis ukraiņiem nepieņemamas prasības] lsm.lv 2025. gada 16. maijā</ref> 28. maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pavēstīja, ka Krievija ir gatava turpināt sarunas ar Ukrainu un ierasties uz sarunu otro kārtu, kas varētu notikt 2. jūnijā Stambulā. Krievija esot sagatavojusi memorandu, kurā izklāstīti priekšnoteikumi uguns pārtraukšanai. Ukraina norādīja, ka ir gatava turpmākām tiešām sarunām, taču pieprasīja iepriekš iesniegt savus miera nosacījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-krievija-piedava-ukrainai-rikot-sarunu-otro-kartu-2-junija-stambula.a600964/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Krievija piedāvā Ukrainai rīkot sarunu otro kārtu 2. jūnijā Stambulā] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> 30. maijā Krievijas pārstāvis [[Vasilijs Ņebenzja]] [[ANO Drošības padome]]s sanāksmē paziņoja, ka "pamiera laikā, mums ir nepieciešams, lai vismaz [[Rietumu valstis]] pārtrauktu piegādāt Kijivai ieročus, kā arī, lai Ukraina pārtrauktu mobilizāciju. Tomēr visi Rietumu paziņojumi liecina, ka jūs nevarat piekrist šādam scenārijam. Savukārt mēs nevaram piekrist situācijai, kas ļautu Kijivas režīmam dziedēt brūces un apturēt tā austrumu frontes sabrukumu" un uzsvēra, ka krievi "turpinās karot tik ilgi, cik būs nepieciešams".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievija-pieprasa-rietumiem-beigt-apgadat-ukrainu-ar-ierociem.a601347/ Krievija pieprasa Rietumiem beigt apgādāt Ukrainu ar ieročiem] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2. jūnijā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka Krievija esot piedāvājusi īstermiņa pamieru uz divām trim dienām atsevišķos frontes sektoros, lai būtu iespējams savākt kritušo karavīru līķus. Abas puses vienojās turpināt karagūstekņu un kritušo apmaiņu, katrai no pusēm atdodot 6000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2025-krievija-un-ukraina-sarunas-stambula-apmainijusas-ar-prasibam.a601545/ Krievija un Ukraina sarunās Stambulā apmainījušās ar prasībām] lsm.lv 2025. gada 2. jūnijā</ref> 2025. gada 15. augustā Tramps un Putins tikās Elmendorfa–Ričardsona militārajā bāzē [[Ankoridža]]s pilsētas pievārtē. Pēc tam notika preses konference, kurā viņi nolasīja savus paziņojumus, bet atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Putins atkārtoja apgalvojumus, ka esot nepieciešams novērst kara cēloņus un brīdināja Ukrainu un Eiropas valstis atturēties no provokācijām un aizkulišu intrigām, kas varētu apdraudēt miera procesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.08.2025-tramps-un-putins-pec-sarunam-alaska-apmainas-ar-laipnibam-bet-ukrainas-jautajuma-nav-progresa-pazimju.a610627/ Tramps un Putins pēc sarunām Aļaskā apmainās ar laipnībām, bet Ukrainas jautājumā nav progresa pazīmju] lsm.lv 2025. gada 16. augustā</ref> 2025. gada novembrī Donalds Tramps parakstīja 28 punktu miera plānu, pie kā iepriekš strādājušas ASV un Krievijas delegātu komandas. Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar Krievijai labvēlīɡo piedāvājumu. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Plānu atjaunoja, un tajā bija iekļauti 20 punkti un bija vairāk ievērotas Ukrainas intereses, tostarp ASV piedāvāja tai drošības garantijas. Krievija noraidīja visus šos labojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-zelenskis-karadarbibas-tuvajos-austrumos-del-ukrainas-miera-sarunas-iestajusies-pauze.a637460/ Zelenskis: Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ Ukrainas miera sarunās iestājusies pauze] lsm.lv 05.03.2026</ref> === 2026. gada sarunas === 2026. gada 23. janvārī Ukrainas, Krievijas un ASV delegācijas sapulcējās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētā [[Abū Dabī]], lai sāktu pirmās trīspusējās šo valstu pārstāvju sarunas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Krievija uzstāja uz agrāk Trampa un Putina tiešajās sarunās apspriesto "[[Ankoridža]]s formulu", kas paredz, ka Krievija kontrolēs visu [[Donbass|Donbasu]], bet esošā frontes līniju Ukrainas austrumos un dienvidos jāiesaldē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.01.2026-abu-dabi-notiek-pirmas-trispusejas-ukrainas-krievijas-un-asv-sarunas-kops-kara-sakuma.a631377/ Abū Dabī notiek pirmās trīspusējās Ukrainas, Krievijas un ASV sarunas kopš kara sākuma] lsm.lv 2026. gada 23. janvārī</ref> 24. janvārī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pavēlējis veikt brutālu, masīvu raķešu triecienu pret Ukrainu tieši sarunu laikā, jo naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kas bija lielākais uzbrukums ar šāda tipa spārnotajām raķetēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> Krievijas pusi sarunās Abū Dabī vadīja Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs admirālis Igors Kostjukovs. Sarunas bija kļuvušas koncentrētas, jo iepriekšējais Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis esot lasījis pseidovēsturiskas lekcijas un draudējis, ka Krievija ir gatava cīnīties bezgalīgi, ja Kijiva noraidīs Maskavas maksimālās prasības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.01.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-mainoties-krievijas-delegacijas-sastavam-miera-sarunas-kluvusas-koncentretakas.a631934/ Ukrainas ārlietu ministrs: Mainoties Krievijas delegācijas sastāvam, miera sarunas kļuvušas koncentrētākas] lsm.lv 2026. gada 28. janvārī</ref> 4. februārī Abū Dabī notika Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējo miera sarunu otrā kārta. Ukrainas pusei sarunās ar ASV pārstāvjiem bija dots mandāts runāt par drošības garantiju parakstīšanu, kā arī Ukrainas atjaunošanu un citiem divpusējiem jautājumiem, savukārt trīspusējās sarunās ar ASV un Krieviju — runāt par militāri politiskiem jautājumiem. Tieši pirms sarunām, naktī uz 3. februāri Krievija veica kārtējo uzbrukumu Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai, atstājot tūkstošiem Kijivas, Harkivas un citu pilsētu iedzīvotāju -20 grādu salā bez apkures un elektrības.<ref name = lsm4.februārī>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2026-ukraina-velas-sanemt-skaidru-signalu-no-krievijas-par-gatavibu-izbeigt-karu.a633124/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina vēlas saņemt skaidru signālu no Krievijas par gatavību izbeigt karu] lsm.lv 2026. gada 4. februārī</ref> 4. jūnijā Zelenskis atklātā vēstulē Putinam piedāvāja tikties klātienē, lai apspriestu kara izbeigšanu, un paziņoja, ka Ukraina ir gatava abu valstu līderu tiešām sarunām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-ukraini-atzinigi-verte-zelenska-piedavajumu-putinam-runat-par-mieru.a650291/ Ukraiņi atzinīgi vērtē Zelenska piedāvājumu Putinam runāt par mieru] lsm.lv 05.06.2026</ref> Putins nākamajā dienā paziņoja, ka Dmitrijs Peskovs viņam "piespēlējis šo papīrīti", bet viņš neredzot jēgu tikties, jo vispirms esot jārod risinājums.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-putins-neredzot-jegu-tikties-ar-zelenski.a650390/ Putins neredzot jēgu tikties ar Zelenski] lsm.lv 05.06.2026</ref> ==== Rietumvalstu iniciatīvas ==== [[Attēls:Secretary Rubio Participates in a Meeting on Ukraine (54458872633).jpg|thumb|270px|Francijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas pārstāvju tikšanās ar ASV un Ukrainas pārstāvjiem Elizejas pilī 2025. gada 17. aprīlī.]] 2025. gada 12. martā Parīzē tikās Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Polijas un Vācijas aizsardzības ministri, lai diskutētu par [[Labas gribas koalīcija]]s izveidi no Eiropas Savienības un citām valstīm. 10. aprīlī NATO galvenajā mītnē Briselē notika Labās gribas koalīcijas pirmā sanāksme par Eiropas atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā pēc Krievijas uzsāktā kara beigām. Sanāksmē piedalījās 30 valstu aizsardzības ministri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2025-nato-spriez-par-eiropas-atturesanas-speku-izvietosanu-ukraina.a595038/ NATO spriež par Eiropas atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas aizsardzības kontaktgrupa apsolīja 21 miljarda eiro militāro atbalstu Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-sabiedrotie-vienojas-par-jaunu-palidzibu-ukrainai-lielbritanija-varetu-izvietot-ukraina-karavirus.a595203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Sabiedrotie vienojas par jaunu palīdzību Ukrainai; Lielbritānija varētu izvietot Ukrainā karavīrus] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> Aprīļa vidū ASV Parīzes tikšanās laikā Eiropas partneriem iesniedza priekšlikumu oficiāli (''[[de iure]]'') atzīt Krimu par Krievijas daļu un neoficiāli (''[[de facto]]'') atzīt Krievijas kontroli pār okupētajām teritorijām. Plāns paredzējis, ka ASV varētu pārņemt kontroli pār [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju]], kā arī Ukrainas atteikšanos no NATO ambīcijām, bet ne no dalības Eiropas Savienībā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja Krimas okupācijas atzīšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.04.2025-asv-piedava-ukrainai-mieru-ar-nosacijumu-atteikties-no-krimas-un-nato.a596438/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV piedāvā Ukrainai mieru ar nosacījumu – atteikties no Krimas un NATO] lsm.lv 2025. gada 23. aprīlī</ref> 23. aprīlī Londonā notikušo sarunu laikā apsprieda Ukrainai un tās Eiropas sabiedrotajiem pieņemamus nosacījumus kara izbeigšanai. Dokumentā, ko nodeva izskatīšanai ASV, bija minēta kompensācijas izmaksa Ukrainai, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus, gatavība pakāpeniski mīkstināt Krievijai noteiktās sankcijas, pretī prasot beznosacījumu uguns pārtraukšanu uz zemes, gaisā un jūrā, kā arī nekavējoties uzsākt sarunas par pamiera tehnisko īstenošanu, kam jānorit paralēli miera vienošanās sagatavošanai. Uguns pārtraukšanas režīma ievērošanu jāuzrauga ASV un partneriem no trešajām valstīm, jautājumi par okupētajām teritorijām apspriežami pēc pamiera iestāšanās, neietverot Krievijas kontroles atzīšanu pār jebkādu Ukrainas teritoriju, tostarp Krimu. Ukrainas sabiedrotie šajā dokumentā pauda nostāju pret jebkādiem Ukrainas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu vai struktūras ierobežojumiem, kā arī pret ierobežojumiem sabiedroto militāro spēku izvietošanai Ukrainas teritorijā. Tāpat dokumentā bija minētas uzticamas drošības garantijas Ukrainai, pamatojoties uz vienošanos, kas būtu līdzīga NATO līguma 5. pantam par savstarpējo aizsardzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-ukraina-un-eiropas-savieniba-varetu-piekrist-pret-krieviju-noteikto-sankciju-mikstinasanai.a596828/ Ukraina un Eiropas Savienība varētu piekrist pret Krieviju noteikto sankciju mīkstināšanai] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> 2025. gada 30. aprīlī pēc divus mēnešus ilgušām sarunām ASV un Ukraina parakstīja vienošanos par derīgajiem izrakteņiem, paredzot izveidot Ukrainas Atjaunošanas investīciju fondu, kura mērķis ir Ukrainas ekonomiskās atveseļošanas paātrināšana. Investīciju fondā neiekļāva militāro palīdzību, ko ASV sniedza Ukrainai pirms vienošanās noslēgšanas, kaut gan ASV prezidents sākotnēji pieprasīja derīgos izrakteņus 500 miljardu dolāru vērtībā, kas aptuveni četras reizes pārsniedz Ukrainai sniegtās ASV palīdzības apjomu kopš kara sākuma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.05.2025-asv-un-ukraina-paraksta-vienosanos-par-derigajiem-izrakteniem.a597476/ ASV un Ukraina paraksta vienošanos par derīgajiem izrakteņiem] lsm.lv 2025. gada 1. maijā</ref> 1. maijā ASV īpašais sūtnis [[Kīts Kelogs]] informēja, ka ASV sarunās ar Ukrainu ir 22 konkrēti nosacījumi. Viņš pauda uzskatu, ka Ukraina esot gatava ''de facto'' piekāpties jautājumos par savām teritorijām, kuras šobrīd okupē Krievija, un vēlas visaptverošu un pastāvīgu pamieru vismaz uz 30 dienām, kas novedīs pie miera līguma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.05.2025-asv-ipasais-sutnis-kellogs-ukraina-gatava-de-facto-atteikties-no-zemes.a597518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV īpašais sūtnis Kellogs: Ukraina gatava de facto atteikties no zemes] lsm.lv 2025. gada 1. maijā</ref> [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|[[Labas gribas koalīcija]]s Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas, Ukrainas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer meets US President Donald Trump (54728861787).jpg|thumb|270px|Apvienotās Karalistes, ASV, Francijas, Itālijas, Somijas, Ukrainas, Vācijas, ES un NATO līderi Vašingtonā 2025. gada 18. augustā.]] [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer attends Coaltion of Willing Meeting press conference.jpg|thumb|270px|Labas gribas koalīcijas samitā 2026. gada 6. janvārī Parīzē parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.]] 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko telefoniski atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.kv 2025. gada 10. maijā</ref> 12. maijā Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas, Polijas, Itālijas un Spānijas ārlietu ministri un Eiropas Savienības ārlietu vadītāja [[Kaja Kallasa]] Londonā apsprieda palīdzību Ukrainai un sarunas starp Ukrainu un Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.05.2025-tramps-pielauj-iespeju-ceturtdien-turcija-apmeklet-sarunas-par-mieru-ukraina.a598753/ Tramps pieļauj iespēju ceturtdien Turcijā apmeklēt sarunas par mieru Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 13. maijā</ref> Jūlija vidū prezidents Tramps paziņoja, ka Krievijai ir 50 dienas laika, lai izbeigtu karu Ukrainā - pretējā gadījumā tai un tās tirdzniecības partneriem draud jaunas sankcijas. Taču 28. jūlijā pats ASV prezidents šo termiņu krietni samazināja, dodot Kremlim tikai 10 līdz 12 dienas šim uzdevumam. Tramps pavēstīja, ka Putins viņu ir nokaitinājis un ilgāk vilcināties vairs nav vērts. 6. augustā ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis [[Stīvs Vitkofs]] paziņoja Trampam, ka Putins ir gatavs piedāvāt ievērojamas teritoriālas piekāpšanās, lai izbeigtu karu Ukrainā. 7. augustā telefonsarunas laikā ar vairākiem Eiropas līderiem Vitkofs norādīja, ka Putins ir gatavs atkāpties no Zaporižjas un Hersonas apgabala apmaiņā pret to, ka Kijiva atdod Doneckas un Luhanskas apgabalus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2025-reuters-trampa-ipasais-sutnis-vitkofs-parpratis-putina-prasibas-kara-izbeigsanai-ukrainai.a612187/ «Reuters»: Trampa īpašais sūtnis Vitkofs pārpratis Putina prasības kara izbeigšanai Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 29. augustā</ref> 7. augustā Tramps paziņoja, ka viņš drīzumā varētu tikties ar Putinu, lai runātu par kara Ukrainā izbeigšanu. Pēc tam varētu sarīkot arī trīspusēju Trampa, Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2025-asv-prezidents-jau-drizuma-plano-tikties-ar-putinu.a609509/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV prezidents jau drīzumā plāno tikties ar Putinu] lsm.lv 2025. gada 7. augustā</ref> 9. augustā Donalds Tramps paziņoja, ka tiksies ar Vladimiru Putinu 15. augustā [[Aļaska]]s štatā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2025-tramps-ar-putinu-15-augusta-tiksies-alaska.a609791/ Tramps ar Putinu 15. augustā tiksies Aļaskā] lsm.lv 2025. gada 9. augustā</ref> Pirms tikšanās ar Putinu Tramps apgalvoja, ka vēlas panākt pamieru Ukrainā, bet pēc tikšanās ASV prezidents paziņoja, ka vēlas, lai Ukraina un Krievija pēc iespējas drīzāk parakstītu miera vienošanos. 18. augustā Tramps Baltajā namā Vašingtonā tikās ar Ukrainas prezidentu Zelenski, Eiropas Komisijas prezidenti fon der Leienu, NATO ģenerālsekretāru Riti, Vācijas kancleru Mercu, Itālijas premjerministri Meloni, Francijas prezidentu Makronu, Lielbritānijas premjeru Stārmeru un Somijas prezidentu Stubu. Pēc tikšanās Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs tikties divpusējās sarunās ar Putinu, bet norādīja, ka sagaida ilgstošas drošības garantijas no sabiedrotajiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2025-trampa-un-zelenska-atkalsatiksanas-baltaja-nama-aizrit-krietni-pozitivaka-gaisotne-neka-februari.a610863/ Trampa un Zelenska atkalsatikšanās Baltajā namā aizrit krietni pozitīvākā gaisotnē nekā februārī] lsm.lv 2025. gada 18. augustā</ref> 22. augustā NATO ģenerālsekretārs [[Marks Rite]] tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski norādīja, ka NATO sniegs Ukrainai divu līmeņu drošības garantijas. Pirmā līmeņa garantijas sekos pēc miera līguma vai vienošanās par ilgstošu uguns pārtraukšanu noslēgšanas. Tām jānodrošina spēcīgi Ukrainas bruņotie spēki. Otrais līmenis būs ASV un Eiropas sniegtās drošības garantijas, kad pēc pamiera noslēgšanas varētu runāt par Eiropas valstu karavīru iesaisti. Viņš piebilda, ka "drošības garantijām jābūt tādā līmenī, lai Vladimirs Vladimirovičs Putins, sēžot Maskavā, vairs nekad neuzdrošinātos uzbrukt Ukrainai".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-nato-generalsekretars-vizite-kijiva-ukrainai-tiks-sniegtas-divu-limenu-drosibas-garantijas.a611438/ NATO ģenerālsekretārs vizītē Kijivā: Ukrainai tiks sniegtas divu līmeņu drošības garantijas] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 4. septembrī [[Labas gribas koalīcija]]s valstis Parīzē pieņēma kopīgu lēmumu par drošības garantijām Ukrainai, kas iekļauj Ukrainas armijas stiprināšanu, sabiedroto karavīru nosūtīšana miera uzturēšanai, kā arī ASV iesaistīšanu drošības saistībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2025-rietumvalstis-vienojusas-par-drosibas-garantijam-ukrainai.a613109/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Rietumvalstis vienojušās par drošības garantijām Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> 2026. gada 6. janvārī Parīzē Labas gribas koalīcijas samitā apsprieda ASV piedāvāto miera plānu, kā arī drošības garantijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.01.2026-labas-gribas-koalicija-vienojas-par-reakciju-ja-pec-pamiera-noslegsanas-ukrainai-atkartoti-uzbruktu.a628837/ Labas gribas koalīcija vienojas par reakciju, ja pēc pamiera noslēgšanas Ukrainai atkārtoti uzbruktu] lsm.lv 2026. gada 6. janvārī</ref> 2026. ɡada februārī Eiropas Savienības valstis apsprieda "Eiropas pamatintereses kontinenta visaptveroša, taisnīga un ilgtspējīga miera un drošības nodrošināšanā", kurās minēta reparāciju izmaksa Ukrainai, okupēto teritoriju demilitarizācija un to ''[[de iure]]'' neatzīšana, pret Eiropu vērsto Krievijas hibrīduzbrukumu pārtraukšana, kā arī Krievijas karaspēka izvešana no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras, brīvas un godīgas vēlēšanas Krievijā starptautisko novērotāju klātbūtnē, politieslodzīto atbrīvošana, likuma par ārvalstu aģentiem atcelšana un sadarbošanās opozicionāru Alekseja Navaļnija un Borisa Ņemcova slepkavību izmeklēšanā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2026-es-prasis-krievijas-karaspeka-izvesanu-ne-tikai-no-ukrainas-bet-ari-no-baltkrievijas-gruzijas-armenijas-un-piednestras.a635417/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ES prasīs Krievijas karaspēka izvešanu ne tikai no Ukrainas, bet arī no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras] lsm.lv 19.02.2026</ref> 17. jūnijā kļuva zināms, ka [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs [[Antoniu Košta]] licis atvērt komunikācijas kanālus saziņai ar Krievijas valdību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2026-amatpersona-eiropadomes-priekssedetaja-kostas-birojam-bijusi-diplomatiska-sazina-ar-kremli.a651948/ Amatpersona: Eiropadomes priekšsēdētāja Koštas birojam bijusi diplomātiska saziņa ar Kremli] lsm.lv 17.06.2026</ref> === Ukrainas un Krievijas sarunu prasības === [[Attēls:President Donald Trump participates in a bilateral meeting with Ukrainian president Volodymyr Zelenskyy P20250625DT-0743.jpg|thumb|ASV un Ukrainas sarunas NATO samitā 2025. gada 25. jūnijā.]] [[Attēls:President Donald Trump speaks with Russian President Vladimir Putin on the phone (54732163710).jpg|thumb|Tramps telefona sarunā ar Putinu 2025. gada 18. augustā.]] [[Attēls:Donald Trump hosts a meeting with Ukrainian President Volodymyr Zelenskyy in the Cabinet Room of the White House on October 17, 2025 - 17.jpg|thumb|ASV un Ukrainas sarunas Baltajā namā 2025. gada 17. oktobrī.]] 2025. gada 1. jūnijā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" pavēstīja, ka Ukrainas iesniegtais memorands satur sekojošas Ukrainas prasības Krievijai: nekavējoties ievērot 30 dienu ilgu beznosacījumu pamieru, atbrīvot visus ukraiņu karagūstekņus un uz Krieviju aizvestos ukraiņu bērnus, lai pēc miera līguma noslēgšanas neierobežotu tās militārās spējas, starptautiski neatzītu Krievijas tiesības uz okupētajām teritorijām un izmaksātu reparācijas. Papildus prasība bija Zelenska un Putina tieša tikšanās. Savukārt Krievija pieprasīja Ukrainai atteikties no pretenzijām uz okupēto Krimu, izvest Ukrainas karaspēku no Krievijas daļēji okupētajiem Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, kā arī atteikties no plāniem pievienoties NATO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2025-stambula-pirmdien-notiks-ukrainas-un-krievijas-sarunu-otra-karta.a601426/ Stambulā pirmdien notiks Ukrainas un Krievijas sarunu otrā kārta] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 10. augustā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kā arī Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Vācijas, Polijas un Somijas līderi paziņoja, ka pašreizējā frontes līnija starp Krieviju un Ukrainu var būt vienīgi sarunu sākumpunkts. Izplatījās ziņas, ka pirms pamiera sarunām Krievija pieprasījusi Ukrainas karaspēkam atkāpties no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, bet Krievija pēc tam izvedīšot savus spēkus no Harkivas un Sumu apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.08.2025-eiropas-lideri-par-mieru-ukraina-nedrikst-lemt-bez-ukrainas.a609841/ Eiropas līderi: Par mieru Ukrainā nedrīkst lemt bez Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 10. augustā</ref> 19. novembrī izplatījās ziņa, ka ASV ar Vitkofa starpniecību ar Krieviju strādā pie 28 punktu plāna kara izbeigšanai, kas iedaloties četrās kategorijās – miers Ukrainā, drošības garantijas, drošība Eiropā un ASV nākotnes attiecības ar Krieviju un Ukrainu. Tikmēr laikraksts "Wall Street Journal" un telekanāls CNN vēstīja, ka uz Kijivu devās augsta ranga ASV militārā delegācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Pēc tām plāns saturēja 19 punktus un vairāk ievēroja Ukrainas intereses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-eksperts-sarunas-par-mieru-ukraina-var-turpinaties-vel-menesiem-ilgi.a623806/ Eksperts: Sarunas par mieru Ukrainā var turpināties vēl mēnešiem ilgi] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> 2. decembrī Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina un ASV sarunu gaitā ir nonākušas pie miera plāna, kas sastāv no 20 punktiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2025-ukraina-un-asv-sarunas-izstradajusas-20-punktu-miera-planu.a624767/ Ukraina un ASV sarunās izstrādājušas 20 punktu miera plānu] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> [[CNN]] vēstīja, ka ASV piedāvātajā jaunajā 20 punktu plānā ir ierosināts izveidot demilitarizētu zonu gar karadarbības kontaktlīniju, aicināts nodrošināt Ukrainai aizsardzības garantijas saskaņā ar [[NATO]] 5. pantu. Ierosināts līdz 2027. gadam uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā. Taču plānā esot paredzēta okupēto Krievijas teritoriju atzīšana no ASV puses un Ukrainas armijas ierobežojums līdz 800 000 cilvēku, ka ASV un Krievija lemj par Krievijas iesaldēto aktīvu likteni, kurus Eiropa rosināja izmantot kompensācijās Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2025-tramps-uzaicinats-apmeklet-eiropu.a625916/ Tramps uzaicināts apmeklēt Eiropu] lsm.lv 2025. gada 11. decembrī</ref> 24. decembrī Zelenskis pavēstīja, ka pēdējā ASV miera plāna versija, ko Vašingtona iesniegusi Maskavai, paredz frontes līnijas iesaldēšanu un sarunu uzsākšanu par demilitarizētajām zonām. 20 punktu plāns arī paredz, ka Zaporižjas atomelektrostaciju kopīgi vadīšot Ukraina, Krievija un ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.12.2025-zelenskis-sarunas-ar-asv-teritorialie-jautajumi-nav-atrisinati.a627723/ Zelenskis: Sarunās ar ASV teritoriālie jautājumi nav atrisināti] lsm.lv 2025. gada 24. decembrī</ref> Savukārt aģentūra "Bloomberg" 24. decembrī ziņoja, ka Krievija vēloties garantijas, ka NATO nepaplašinās uz austrumiem, un Ukraina ievēros neitralitāti, ja tā iestāsies Eiropas Savienībā (ES). Krieviju neapmierinot nepietiekamie Ukrainas armijas un bruņojuma ierobežojumi un tā pieprasot garantijas krievu valodas statusam Ukrainā, sankciju atcelšanai un iesaldēto Krievijas aktīvu atdošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.12.2025-medijs-krievija-pieprasis-izmainas-miera-plana.a627757/ Medijs: Krievija pieprasīs izmaiņas miera plānā] lsm.lv 2025. gada 24. decembrī</ref> 20 punktu plānā ASV piedāvāja, ka Zaporižjas AES kopīgi pārvaldītu Ukraina, Krievija un ASV, savukārt Ukraina vēlējās, ka spēkstaciju kontrolētu Ukraina un ASV. Ukraina vēlējās, lai Krievija izvestu savu karaspēku no Dņipropetrovskas, Mikolajivas, Sumu un Harkivas apgabaliem, bet Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos frontes līniju iesaldētu, bet gar to izvietotu starptautiskus spēkus, kas uzraudzītu pamiera ievērošanu. Plāns paredzēja, ka pēc miera vienošanās parakstīšanas Ukrainai iespējami drīz jāsarīko prezidenta vēlēšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.12.2025-ukraina-jaunakaja-miera-plana-pirmo-reizi-pauz-gatavibu-atvilkt-spekus-no-donbasa-regiona.a627779/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina jaunākajā miera plānā pirmo reizi pauž gatavību atvilkt spēkus no Donbasa reģiona] lsm.lv 2025. gada 25. decembrī</ref> 29. decembrī pēc ASV un Ukrainas sarunām Floridā Tramps atkāpās no jebkādiem termiņiem kara izbeigšanai. Abas puses uzsvēra ievērojamu progresu, taču joprojām neatrisināti palika galvenie strīdus jautājumi – par Ukrainas teritorijām Donbasa reģionā un [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s nākotni. ASV piedāvāja drošības garantijas Ukrainai uz 15 gadiem. Ukraina pauda atbalstu ASV iecerei par demilitarizētu brīvo ekonomisko zonu, kuru uzraudzītu starptautiskie spēki, bet pret to Krievija izteica pretenzijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2025-zelenskis-asv-piedava-ukrainai-drosibas-garantijas-uz-15-gadiem.a628151/ Zelenskis: ASV piedāvā Ukrainai drošības garantijas uz 15 gadiem] lsm.lv 2025. gada 29. decembrī</ref> == Iedzīvotāju aptaujas == === Ukrainā === No 2024. gada 20. līdz 28. jūnijam Razumkova centrs pēc izdevuma "ZN.UA" pasūtījuma veica aptauju, kurā piedalījās 2027 respondenti visās valsts daļās. 44% aptaujāto (60% Ukrainas dienvidu, 49% centrālajā, 35% rietumu, 33% austrumu daļā) uzskatīja, ka ir pienācis laiks sākt oficiālas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju, bet 35% bija pārliecināti, ka to vēl nevajadzētu darīt. 83% respondentu nepiekrita Ukrainas karaspēka izvešanai no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, bet 84% aptaujāto iestājās pret šo apgabalu atdošanu agresoram. 77% nepiekrita tam, ka būtu jāatceļ visas Rietumu sankcijas pret Krieviju. Ierosinājumu noteikt Ukrainas konstitūcijā, ka Ukraina ir neitrāla valsts bez kodolieročiem, kas neietilpst nevienā blokā, atbalstīja tikai 22% (39% dienvidu, 25% centrālajā, 23% austrumu, 9% rietumu daļā), bet neatbalstīja 58% aptaujāto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2024-aptauja-44-ukrainu-atbalsta-sarunu-saksanu-ar-krieviju-bet-ne-ar-putina-nosacijumiem.a561488/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Aptauja: 44% ukraiņu atbalsta sarunu sākšanu ar Krieviju, bet ne ar Putina nosacījumiem] lsm.lv 2024. gada 15. jūlijā</ref> 2024. gada decembrī socioloģijas kompānija "Socis" veica Ukrainas iedzīvotāju aptauju, kuras rezultāti liecināja, ka 50% respondentu piekrīt kompromisa risinājumam kara izbeigšanai, kas Ukrainai nodrošinātu drošības garantijas. Gada laikā no 8% līdz gandrīz 20% bija pieaudzis to cilvēku skaits, kuri atbalstīja tūlītēju karadarbības izbeigšanu un konflikta iesaldēšanu pa pašreizējo karojošo pušu saskarsmes robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.01.2025-aptauja-pieaug-ukrainu-skaits-kuri-atbalsta-kara-iesaldesanu.a585411/ Aptauja: Pieaug ukraiņu skaits, kuri atbalsta kara iesaldēšanu] lsm.lv 2025. gada 28. janvārī</ref> 2026. gada februārī Kijivas Starptautiskais socioloģiskais institūts publiskoja aptaujas rezultātus, kas liecināja, ka tikai 20 % aptaujāto sagaidīja, ka karš beigsies tuvākajā pusgadā. 52 % aptaujāto noraidīja iespēju atdot Krievijai visu Donbasu apmaiņā pret drošības garantijām, tomēr šāds variants pieņemams šķita 40 % aptaujāto. 65 % aptaujāto pauda, ka ir gatavi paciest karu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams (2025. gada septembrī šādu nostāju pauda 62 % respondentu).<ref name = lsm4.februārī/> === Krievijā === Krievijas neatkarīgā socioloģisko pētījumu uzņēmuma "Levada centrs" 2024. gada oktobrī veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka 76% Krievijas iedzīvotāju atbalstīja karu pret Ukrainu. Augstākais kara atbalstītāju īpatsvars (81%) bija vīriešiem vecuma grupā virs 55 gadiem, bet zemākais (67%) jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem. 40% respondentu atbalstīja tuvinieka lēmumu personīgi piedalīties karā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.11.2024-aptauja-76-krievijas-iedzivotaju-atbalsta-karu-bet-tikai-40-atbalstitu-tuvinieku-dalibu-taja.a575638/ Aptauja: 76% Krievijas iedzīvotāju atbalsta karu, bet tikai 40% atbalstītu tuvinieku dalību tajā] lsm.lv 2024. gada 8. novembrī</ref> Aptaujā, kuru "Levada centrs" veica no 2025. gada 11. līdz 19. decembrim, intervējot 1618 cilvēkus, atklājās, ka tikai 28 % aptaujāto uzskatīja, ka ASV centieni panākt miera vienošanos starp Kijivu un Maskavu būs veiksmīgi, bet 51 % domāja, ka nebūs. Tikai 25 % aptaujāto uzskatīja, ka Krievijai vajadzētu turpināt karu, bet 66 % respondentu uzskatīja, ka ir nepieciešamas miera sarunas. Vīrieši, vecāka gada gājuma cilvēki un mazpilsētu iedzīvotāji atbalsta kara turpināšanu biežāk nekā sievietes, jaunākās paaudzes un lielāku pilsētu iedzīvotāji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.12.2025-aptauja-krievija-atbalsts-karam-pret-ukrainu-sarucis-lidz-25.a627672/ Aptauja: Krievijā atbalsts karam pret Ukrainu sarucis līdz 25%] lsm.lv 2025. gada 23. decembrī</ref> == Okupēto teritoriju aneksija == [[Attēls:Moscow Annexation Ceremony (free image).png|thumb|270px|Krievijas ieceltie anektēto Ukrainas apgabalu vietvalži Kremlī 2022. gada 30. septembrī.]] [[Attēls:Map of Ukraine, with Russian-occupied regions highlighted.svg|thumb|270px|Krievijas teritoriālās pretenzijasː 2014. gadā anektētā Ukrainas daļa (Krima un Sevastopole) un 2022. gada 30. septembrī pasludinātā Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu aneksija.]] 2022. gada 27. martā LTR administrācijas vadītājs Leonīds Pasečņiks pavēstīja, ka drīzumā varētu notikt referendums par šī apgabala pievienošanos Krievijai. Ukrainas izlūkdienests uzskatīja, ka Krievijas jaunais militārais plāns varētu būt Ukrainas sašķelšana divās daļās.<ref name="LSM27.martā-2">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievija-varetu-meginat-sadalit-ukrainu-divas-dalas.a449840/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas izlūkdienests: Krievija varētu mēģināt sadalīt Ukrainu divās daļās] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 31. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas sagrābtajā Hersonas pilsētā gatavojoties sarīkot referendumu par "Hersonas Tautas republikas" izveidi.<ref name="LSM31.martā"/> 16. aprīlī Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova informēja, ka Krievija gatavojas no 1. līdz 10. maijam okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu pēc tādas pašas shēmas kā 2014. gadā sagrābtajā Doneckas un Luhanskas apgabala daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-tiesibsardze-krievija-gatavojas-hersonas-apgabala-rikot-pseidoreferendumu.a452750/ Ukrainas tiesībsardze: Krievija gatavojas Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu]</ref> 28. aprīlī interneta medijs "[[Meduza]]" izpauda, ka maija vidū [[DTR]] un [[LTR]] varētu tikt sarīkoti referendumi par pievienošanos Krievijai. Līdzīgs "referendums" varētu tikt sarīkots arī Krievijas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/avoti-kremlis-plano-donbasa-maija-vidu-sarikot-referendumus-par-pievienosanos-krievijai.a454381/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Avoti: Kremlis plāno Donbasā maija vidū sarīkot «referendumus» par pievienošanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 23. maijā Ukrainas prezidenta kanceleja paziņoja, ka Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/podolaks-ukraina-izsledz-pamiera-iespeju-un-teritorialu-piekapsanos-krievijai.a457982/ Podoļaks: Ukraina izslēdz pamiera iespēju un teritoriālu piekāpšanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. maijā</ref> Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma laikā 20. septembrī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās steidzami izsludināja viltus [[referendums|referendumus]] par pievienošanos Krievijas Federācijai no 23. līdz 27. septembrim. Doneckas un Luhanskas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu valodā "vai jūs atbalstāt Doneckas (Luhanskas) Tautas Republikas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?" Savukārt Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu un ukraiņu valodā "vai jūs atbalstāt Hersonas (Zaporižjas) apgabala izstāšanos no Ukrainas, Hersonas (Zaporižjas) apgabala pārveidi par patstāvīgu valsti un tās iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?"<ref name=":4">{{ziņu atsauce |date=23 September 2022 |title="Что известно о референдумах в ДНР, ЛНР и освобожденных областях Украины о вхождении в РФ" |agency=TASS |url=https://tass.ru/info/15843175?utm_source=google.com&utm_medium=organic&utm_campaign=google.com&utm_referrer=google.com |access-date=24 September 2022}}</ref> Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] paziņoja, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē, jo "uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs un Ukraina turpinās atbrīvot savu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-rikos-referendumu-par-ukrainas-austrumos-okupeto-teritoriju-pievienosanu-krievijai.a474506/ Kremlis rīkos «referendumu» par Ukrainas austrumos okupēto teritoriju pievienošanu Krievijai] lsm.lv 2022. gada 20. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas puse pavēstīja, ka vēlētāju aktivitāte Doneckas apgabalā esot pārsniegusi 97%, bet par pievienošanos Krievijai nobalsojuši vairāk nekā 99% vēlētāju, Luhanskas apgabalā – 98,4%, Zaporižjas apgabalā – 93%, bet Hersonas apgabalā – 87%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-referendumos-ukrainas-apgabalu-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-teju-visi.a475520/ Okupanti: «Referendumos» Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijai atbalstījuši teju visi] lsm.lv 2022. gada 28. septembrī</ref> 29. septembrī ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] nosodīja Krievijas plānus anektēt okupētās Ukrainas daļas, norādot, ka tā ir bīstama eskalācija, kam nav vietas mūsdienu pasaulē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generalsekretars-krievijas-aneksijas-planiem-nav-vietas-musdienu-pasaule.a475887/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO ģenerālsekretārs: Krievijas aneksijas plāniem nav vietas mūsdienu pasaulē] lsm.lv 2022. gada 29. septembrī</ref> 30. septembrī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu atzīšanu par neatkarīgām teritorijām, melīgi atsaucoties uz it kā izskanējušo tautas gribas izpausmi, kā arī starptautisko tiesību principiem un normām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-parakstijis-dekretus-par-hersonas-un-zaporizjas-apgabalu-neatkaribas-atzisanu.a475895/ Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu «neatkarības» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 30. septembrī [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]] Vladimirs Putins kopā ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem parakstīja līgumus par četru apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas prezidents savā uzrunā apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-parakstijis-rikojumu-par-okupeto-ukrainas-apgabalu-ieklausanu-krievijas-sastava.a476002/ Putins parakstījis rīkojumu par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> == Ukrainas pieteikumi uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO == [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy met with the heads of governments of Poland, the Czech Republic and Slovenia in Kyiv. (51941194944).jpg|thumb|270px|Prezidents Volodimirs Zelenskis 15. martā tiekas ar Polijas, Čehijas un Slovēnijas ministru prezidentiem Kijivā.]] 2022. gada 28. februārī prezidents Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā: {{citāts|Mēs vēršamies pie Eiropas Savienības saistībā ar tūlītēju Ukrainas iestāšanos saskaņā ar jauno īpašo procedūru. Esam pateicīgi partneriem par to, ka viņi ir mums līdzās, bet mūsu mērķis ir būt kopā ar visiem eiropiešiem un galvenais – kā līdzvērtīgiem. Esmu pārliecināts, ka tas ir godīgi. Esmu pārliecināts, ka esam to pelnījuši. Esmu pārliecināts, ka tas viss ir iespējams."<ref name="pieteikumsES">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-pieteikumu-par-uznemsanu-eiropas-savieniba.a445670/ Ukraina iesniegusi pieteikumu par uzņemšanu Eiropas Savienībā] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref>}} Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas prezidenti atklātā vēstulē pauda pārliecību, ka Ukraina ir pelnījusi saņemt tūlītēju signālu par perspektīvu pievienoties ES.<ref name="pieteikumsES"/> 1. martā [[Eiropas Parlaments]] nobalsoja par rezolūciju, kas pieprasīja pastiprināt sankcijas pret Krieviju un atbalstīt Ukrainu ceļā uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa iegūšanu. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 637 deputāti, 13 bija pret, bet 26 atturējās.<ref name="lsm1marts"/> Vācijas, Nīderlandes un vairāku citu ES valstu pārstāvji pauda vēlmi, lai [[Eiropas Komisija]] vispirms izvērtē Ukrainas gatavību sākt iestāšanās sarunas, pirms tiek pieņemts politisks lēmums.<ref name="LSM7.martā"/> 18. martā prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka [[Eiropas Komisija]]s atzinums par Ukrainas pausto vēlmi kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti tiks sagatavots dažu mēnešu laikā.<ref name="LSM18.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 1. aprīlī Eiropas Parlamenta prezidente [[Roberta Metsola]] savas vizītes laikā Kijivā apsolīja, ka Eiropas Savienība oficiāli un ātri atzīs Ukrainu par ES kandidātvalsti un piedalīsies tās atjaunošanā pēc kara.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> 23. jūnijā [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES dalībvalstu līderi Briselē ir vienojušies par [[ES paplašināšanās|kandidātvalsts statusa]] piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, bet Gruzijai vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainai-un-moldovai-pieskir-es-kandidatvalstu-statusu.a462813/ Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu] lsm.lv 2022. gada 23. jūnijā</ref> 2023. gada 3. februārī Kijivā notika Eiropas Savienības samits, kurā piedalījās augstākās ES amatpersonas – Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] un 15 ES komisāri. Tika paziņots par plāniem [[Hāga|Hāgā]] izveidot starptautisku Ukrainas kara noziegumu izmeklēšanas centru, divkārt palielināt Eiropā apmācīto ukraiņu karavīru skaitu, kā arī piešķirt finansējumu Ukrainas atbrīvoto teritoriju atmīnēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-ierodas-16-eiropas-savienibas-komisari.a494633/ Kijivā ierodas 16 Eiropas Savienības komisāri] lsm.lv 2023. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 7. jūnijā Eiropas Komisija paziņoja, ka Ukraina un Moldova ir izpildījušas visus nepieciešamos kritērijus, lai uzsāktu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā. Kijiva bija izpildījusi visas prasības, tostarp paveikusi lielu darbu, lai ierobežotu oligarhu varu valstī un labāk nodrošinātu Ukrainas etnisko minoritāšu tiesības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.06.2024-brisele-ukraina-atbilst-kriterijiem-lai-uzsaktu-iestasanas-sarunas-eiropas-savieniba.a557141/ Brisele: Ukraina atbilst kritērijiem, lai uzsāktu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā] lsm.lv 2024. gada 7. jūnijā</ref> 2022. gada 30. septembrī Volodimirs Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu par uzņemšanu NATO paātrinātā kārtībā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-prasis-paatrinatu-uznemsanu-nato.a476025/ Zelenskis: Ukraina prasīs paātrinātu uzņemšanu NATO] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 13. oktobrī Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Aleksandrs Venediktovs šo Ukrainas soli raksturoja kā propagandas gājienu, jo tā lieliski saprot, ka šāds solis nozīmētu garantētu eskalāciju uz [[Trešais pasaules karš|Trešo pasaules karu]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-bridina-ukrainas-uznemsana-nato-novestu-pie-tresa-pasaules-kara.a477847/ Krievija brīdina: Ukrainas uzņemšana NATO novestu pie Trešā pasaules kara] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> == Starptautiskā nostāja == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievijas Federācija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] [[Attēls:Countries supplying aid to Ukraine during the 2022 Russian invasion.svg|thumb|Zilā krāsā: valstis, kas Ukrainai sniegušas jebkāda veida palīdzību kara laikā.]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptvēra finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces (militārā un nemilitārā pielietojuma preces), kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, [[Vīza|vīzu]] politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr sankcijās neiekļāva Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja, ka [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai. ES dalībvalstis apstiprināja aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā septiņas Krievijas bankas izslēdza no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> 23. novembrī [[Eiropas Parlaments]] (EP) pieņēma rezolūciju, ka Krievijas spēku pastrādātie tīšie uzbrukumi un zvērības pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi [[terora akti]]em un uzskatāmi par kara noziegumiem. Ņemot to vērā, EP atzina Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas "izmanto terorisma līdzekļus". EP aicināja visas Eiropas Savienības dalībvalstis izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu un apsvērt iespēju iekļaut Krieviju terorisma atbalstītāju valstu sarakstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-parlaments-pasludina-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a483799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Parlaments pasludina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 23. novembrī</ref> ==== Igaunija ==== [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodīja Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijas ukraiņu]] organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā rīkoja demonstrāciju Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> 4. augustā Igaunijas valdība nolēma visās publiskās vietās demontēt pieminekļus ar okupācijas varas simboliku, informējot, ka valstī ir 200—400 tādu pieminekļu. 16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika okupācijas pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums "Killnet".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> ==== Latvija ==== [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Apstiprināja [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s plānu aptuveni 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai un izmitināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosināja slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēla lidojumus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 28. februārī [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteica papildu mehānismu, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēja ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes bija gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī</ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 23. aprīlī Rīgā, pie Brīvības pieminekļa notika mītiņš "[[Krievu balss pret karu]]", kurā bija pulcējušies aptuveni 1000 cilvēku. Pasākumā piedalījās "Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, rezidenti un jaunpienākušie, repatrianti un Krievijas Federācijas pilsoņi, kas šobrīd atrodas Latvijā",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/events/br%C4%ABv%C4%ABbas-pieminek%C4%BCa-laukums/%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9-%D0%BC%D0%B8%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%B3-%D1%80%D1%83%D1%81%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81-%D0%BF%D1%80%D0%BE%D1%82%D0%B8%D0%B2-%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D0%BD%D1%8B-pretkara-protests-krievu-balss-pre/3225195147805208/|title=Антивоенный митинг "Русский голос против войны" {{!}} Pretkara protests "Krievu balss pret karu"|website=www.facebook.com|access-date=2022-10-19|language=lv}}</ref> kā arī Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi. Mītiņā uzstājās Krievijas un Latvijas politiķi un sabiedriskie darbinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7506952/video-v-rige-proshel-antivoennyy-miting-russkoyazychnyh-latvii-rus-tvnet-pobyval-na-meropriyatii|title=Видео &#10217; В Риге прошел антивоенный митинг русскоязычных Латвии. RUS TVNET побывал на мероприятии|website=Общество|access-date=2022-10-19|date=2022-04-23|language=ru}}</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] ar dziesmām un runām. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēja, ka līdz jūlija vidum bija pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem. ==== Lietuva ==== [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju. 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> 2022. gada 10. maijā [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] Pārstāvju palāta ar 368 balsīm par un 57 pret (mazākā daļa no republikāņu kongresmeņiem) nolēma piešķirt Ukrainai palīdzības paketi, kas ietver militāro, humāno un ekonomisko finansējumu 40 miljardu ASV dolāru apjomā. ASV Senātā republikāņu partijas senators [[Rends Pols]] mēģināja bloķēt šo likumprojektu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-republikanu-senators-rends-pols-bloke-likumprojektu-par-40-miljardu-dolaru-palidzibas-paketi-ukrainai.a456570/ ASV republikāņu senators Rends Pols bloķē likumprojektu par 40 miljardu dolāru palīdzības paketi Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> taču 17. maijā pret palīdzības palielināšanu Ukrainai nobalsoja vienīgi 11 republikāņu senatori. [[Attēls:Історичний виступ Володимира Зеленського у Конгресі Сполучених Штатів Америки.webm|thumb|Prezidenta Zelenska runa ASV Kongresā 2022. gada 21. decembrī]] 2022. gadā 21. decembrī, dienu pirms ASV Senāta balsojuma par 2023. finanšu gada budžetu, Ukrainas prezidents Zelenskis negaidīti ieradās Vašingtonā un uzrunāja ASV Kongresu. 22. decembrī ASV Senāts apstiprināja 45 miljardus dolāru palīdzību Ukrainai un tās sabiedrotajiem, turklāt dokumenta tekstā bija iekļauts arī republikāņu partijas pārstāvja [[Lindsijs Greiems|Lindsija Greiema]] piedāvājums konfiscēt krievu oligarhu aktīvus un nodot tos Ukrainai. Par šādu ierosinājumu nobalsoja 68 senatori, 29 balsoja pret. Dokuments paredz 19,8 miljardu dolāru novirzīšanu Ukrainas karavīru un tās NATO sabiedroto apbruņošanai un apgādei, kā arī gandrīz 13 miljardus dolāru ekonomikas stabilizēšanai un zaudējumu kompensēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-jaunaja-budzeta-paredz-45-miljardu-dolaru-palidzibu-ukrainai.a488498/ ASV jaunajā budžetā paredz 45 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> 21. decembrī ASV valdība paziņoja, ka 1,85 miljardus USD lielajā militārās palīdzības paketē nodos Ukrainai zenītraķešu kompleksu ''[[MIM-104 Patriot]]'', lai palīdzētu Kijivai atvairīt pastāvīgos Krievijas raķešu uzbrukumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-pieskirsanu-ukrainai.a488256/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi ASV paziņo par pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» piešķiršanu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. decembrī</ref> === Apvienotā Karaliste === [[Attēls:Виступ Володимира Зеленського у Парламенті Великої Британії.webm|thumb|Prezidenta Zelenska 2023. gada 8. februāra uzstāšanās Apvienotās Karalistes parlamentā]] 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]]&nbsp;— "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī [[Platīns|platīnam]] un [[Pallādijs|pallādijam]]. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === NATO === 24. februārī Francijas prezidents [[Emanuels Makrons|Makrons]] aicināja sasaukt NATO samitu. 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. Ja 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija bija nodēvēta par partneri, tad šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-parlamentara-asambleja-krieviju-nodeve-par-teroristi.a483541/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article NATO parlamentārā asambleja Krieviju nodēvē par teroristi] lsm.lv 2022. gada 22. novembrī</ref> 2023. gada aprīļa sākumā Polijas karabāzē pie Povidzas ciema [[Slupcas apriņķis|Slupcas apriņķī]] atklāja septiņas militārās noliktavas (''Long-Term Equipment Storage and Maintenance Complex''), kurās paredzēja izvietot vairāk nekā 2700 NATO tanku, kājnieku kaujas mašīnu un citas smagās bruņutehnikas vienību. Noliktavu kompleksa būve ilga sešus gadus un izmaksāja aptuveni 360 miljonu dolāru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2023-polija-atklatas-asv-armijas-ierocu-noliktavas.a504090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polijā atklātas ASV armijas ieroču noliktavas] lsm.lv 2023. gada 8. aprīlī</ref> === Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) === ANO Ārkārtas speciālā Ģenerālā asambleja 2. martā nobalsoja par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest Krievijas karaspēku. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 141 no 193 ANO dalībvalstīm, bet pret balsoja tikai piecas valstis — Baltkrievija, [[Eritreja]], Krievijas Federācija, [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukums-ukrainai-smagas-cinas-harkova-un-hersona-2-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445963/ Krievijas uzbrukums Ukrainai: smagas cīņas Harkovā un Hersonā. 2. marts] lsm.lv 2022. gada 2. martā</ref> 16. martā ANO Starptautiskā tiesa ar 13 balsīm par un divām balsīm pret pieņēma lēmumu, ka Krievijas Federācijai nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsākusi 2022. gada 24. februārī Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā ASV, Apvienotā Karaliste, Francija un virkne citu valstu pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi humanitārās krīzes apspriešanai Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 7. aprīlī ANO Ģenerālā asambleja nobalsoja par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu balsoja 93 valstis, 24 bija pret, bet 58 atturējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 19. aprīlī ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs nosodīja Krievijas jauno ofensīvu Austrumukrainā un aicināja uz četru dienu pamieru par godu [[Lieldienas|Lieldienām]], kuras pareizticīgie gatavojās svinēt 24. aprīlī. Ukraina piekrita šim ierosinājumam, bet Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks [[Dmitrijs Medvedevs]] pozīciju par pamieru raksturoja kā pretrunīgu. Gutērrešs nosūtīja lūgumu ar viņu tikties Krievijas un Ukrainas prezidentiem. 21. aprīlī Krievija noraidīja ANO ģenerālsekretāra aicinājumu Krievijai un Ukrainai ievērot Lieldienu pamieru. 16. septembrī ANO dalībvalstis nolēma pieļaut izņēmumu un ļaut Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Ģenerālajā asamblejā uzstāties ar videouzrunu. Pret balsoja Krievijas Federācija un vēl sešas ANO dalībvalstis, bet 19 valstis atturējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-lauj-zelenskim-pie-generalas-asamblejas-versties-ar-videouzrunu.a474071/ ANO ļauj Zelenskim pie Ģenerālās asamblejas vērsties ar videouzrunu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja nosodīja Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju pēc tam kad Krievija bija uzlikusi [[veto]] līdzīgai rezolūcijai ANO Drošības padomē. Pieņemtā rezolūcija nosodīja tā saukto referendumu organizēšanu no Krievijas Federācijas puses starptautiski atzītajās Ukrainas robežās un nelikumīgās aneksijas mēģinājumu. Par šo lēmumu balsoja 143 valstis, 5 valstis (Krievijas Federācija, Baltkrievija, [[Nikaragva]], [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]]) bija pret, bet 35 valstis atturējās ([[Alžīrija]], [[Armēnija]], [[Bolīvija]], [[Burundi]], [[Centrālāfrikas Republika]], [[Dienvidāfrika]], [[Dienvidsudāna]], [[Eritreja]], [[Esvatini]], [[Etiopija]], [[Gvineja]], [[Hondurasa]], [[Indija]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Kongo Republika]], [[Kuba]], [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Laosa]], [[Lesoto]], [[Mali]], [[Mongolija]], [[Mozambika]], [[Namībija]], [[Pakistāna]], [[Sudāna]], [[Šrilanka]], [[Tadžikistāna]], [[Taizeme]], [[Togo]], [[Uganda]], [[Tanzānija]], [[Uzbekistāna]], [[Vjetnama]], [[Zimbabve]]).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-nosoda-krievijas-istenoto-ukrainas-zemju-aneksiju.a477771/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 14. novembrī ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja rezolūciju, kurā aicināja saukt Krieviju pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpšanu, iebrūkot Ukrainā, tai skaitā panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai par kara postījumiem un nogalinātajiem ukraiņiem. Par rezolūciju nobalsoja 94 valstis, bet 14 balsoja pret. No balsošanas atturējās 73 valstis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-aicina-panakt-no-krievijas-reparacijas-ukrainai.a482572/ ANO Ģenerālā asambleja aicina panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 14. novembrī</ref> 2023. gada 23. februārī ANO Ģenerālā asambleja ar nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest savu karaspēku no kaimiņvalsts. Par šo rezolūciju nobalsoja 141 dalībvalsts, septiņas balsoja pret (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Mali, Nikaragva un Sīrija), bet 32 valstis atturējās (Ķīnas Tautas Republika, u.c.).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-nosoda-krievijas-iebrukumu-ukraina.a497949/ ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 24. februārī</ref> 2023. gada 10. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja ar ievērojamu balsu vairākumu noraidīja Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē (CP), no kuras tā tika izslēgta pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ANO CP Austrumeiropas reģionālajā grupā ievēlēja Bulgāriju (160 balsis) un Albāniju (123 balsis), bet Krievija ieguva tikai 83 balsis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.10.2023-ano-generala-asambleja-noraida-krievijas-meginajumu-atgriezties-cilvektiesibu-padome.a527311/ ANO Ģenerālā asambleja noraida Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2023. gada 11. oktobrī</ref> Neilgi pirms Krievijas iebrukuma trešās gadadienas 2025. gada februārī Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie ierosināja ANO pieņemt rezolūciju, kurā uzsvēra nepieciešamību dubultot diplomātiskos centienus kara izbeigšanai 2025. gadā, vainojot Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā un uzsverot Ukrainas teritoriālo integritāti. Taču 2025. gada 21. februārī ASV ierosināja citu rezolūcijas tekstu par Ukrainas kara izbeigšanu, kurā nav pieminēta Krievijas okupētā Ukrainas teritorija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-asv-ierosina-ano-rezoluciju-par-ukrainas-karu-nepiemin-krievijas-okupeto-teritoriju.a588859/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV ierosina ANO rezolūciju par Ukrainas karu; nepiemin Krievijas okupēto teritoriju] lsm.lv 2025. gada 22. februārī</ref> 24. februārī ANO Ģenerālā asambleja atbalstīja Ukrainas iesniegto rezolūcijas projektu ar 93 balsīm "par" un 18 balsīm "pret", 65 valstis atturējās. Pret to balsoja ASV, Baltkrievija, [[Burkinafaso]], [[Burundi]], [[Centrālāfrikas Republika]], [[Ekvatoriālā Gvineja]], [[Eritreja]], [[Haiti]], Krievijas Federācija, [[Mali]], [[Māršala Salas]], [[Nigēra]], [[Nikaragva]], [[Palau]], [[Sudāna]], Izraēla, Ungārija un Ziemeļkoreja. <gallery> Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.1 vote.svg|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta balsojums par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.4 vote.svg|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 7. aprīļa balsojums par rezolūciju, kas apturēja Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē. Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.5 vote.svg|Balsojums par ANO 2022. gada 12. oktobra rezolūciju, kas nosodīja Ukrainas daļas aneksiju. </gallery> === EDSO === [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s (EDSO) parlamentārā asambleja 2023. gada februārī Krievijas delegāciju asi kritizēja par pilsoņu tiesību, mediju brīvības un godīgu vēlēšanu graušanu. 2023. gada jūlijā EDSO atzina Krieviju par terorisma sponsorētāju, ņemot vērā tās iesaisti [[Vāgnera grupa]]s finansēšanā. 2024. gada jūlijā Krievijas parlaments nolēma pārtraukt dalību EDSO parlamentārajā asamblejā un apturēt iemaksas organizācijas budžetā. Krievija pārmeta EDSO "neobjektīvu diskriminējošu pieeju, dubultstandartus, totālu rusofobiju un nesagatavotību saturiskai diskusijai, tostarp par tādiem aktuāliem jautājumiem kā vienlīdzīgas un nedalāmas drošības garantēšana".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2024-krievija-pametusi-eiropas-drosibas-un-sadarbibas-organizacijas-parlamentaro-asambleju.a560326/ Krievija pametusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas parlamentāro asambleju] lsm.lv 2024. gada 4. jūlijā</ref> === G-20 valstis === 2022. gada 16. novembrī [[G-20]] līderi [[Bali]] pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā norādīja, ka "vairums G20 valstu stingri nosoda karu Ukrainā", lai gan Krievija sākotnēji pretojās šāda teikuma iekļaušanai kopīgajā paziņojumā. Paziņojumā Krievijas uzbrukumu Ukrainai nosauca par karu un nevis Krievijas "īpašo militāro operāciju", ka ir jāievēro starptautiskās tiesības un kodolieroču izmantošanas draudi ir nepieņemami. Krievijas ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] jau 15. novembrī pameta G20 sanāksmi un nesagaidīja noslēguma paziņojuma pieņemšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g20-valstis-pazinojuma-nosoda-krievijas-agresiju-pret-ukrainu.a482783/ G20 valstis paziņojumā nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 16. novembrī</ref> 2023. gada 2. martā G20 valstu ārlietu ministru sanāksmē, kas norisinājās [[Deli]], dalībnieki nespēja vienoties par kopīgu noslēguma paziņojumu, jo Ķīna un Krievija attiecās atbalstīt tekstu, kurā bija pieprasīta Krievijas pilnīga un beznosacījumu aiziešana no Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/blinkens-ticies-ar-lavrovu-uzsveris-asv-atbalstu-ukrainai.a498988/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Blinkens ticies ar Lavrovu, uzsvēris ASV atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 2. martā</ref> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Aicinājums izveidot tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai === 21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.<ref name="ReferenceA"/> 2023. gada janvārī [[Davosa]]s pasaules ekonomikas foruma laikā Latvijas Valsts prezidents [[Egils Levits]] ierosināja īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresijas Ukrainā izmeklēšanai. Latvijas vēstnieks ANO [[Andrejs Pildegovičs]] prognozēja, ka balsojums par speciāla ANO tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/latvijas-vestnieks-ano-balsojums-par-tribunala-izveidi-krievijas-tiesasanai-varetu-but-marta.a493542/ Latvijas vēstnieks ANO: Balsojums par tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā] lsm.lv 2023. gada 26. janvārī</ref> Lai apspriestu iespēju izveidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai, 2023. gada februārī Latviju apmeklēja [[Eiropas Savienības komisārs]] tiesiskuma jautājumos [[Didjē Reinderss]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-komisars-nepieciesams-tribunals-krievijas-agresijas-noziegumiem.a495857/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi ES komisārs: Nepieciešams tribunāls Krievijas agresijas noziegumiem] lsm.lv 2023. gada 10. februārī</ref> 16. martā ANO Cilvēktiesību padomes izveidotā augsta līmeņa izmeklēšanas komisija savā pirmajā ziņojumā konstatēja, ka Krievija ir pieļāvusi plašu pārkāpumu klāstu kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2023-ano-krievijas-istenota-ukrainu-bernu-piespiedu-parvietosana-ir-kara-noziegums.a501154/ ANO: Krievijas īstenotā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana ir kara noziegums] lsm.lv 2023. gada 16. martā</ref> 17. martā [[Hāga]]s [[Starptautiskā Krimināltiesa]] (SKT) izdeva KF prezidenta Vladimira Putina un KF Bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju. Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju bija deportēts vismaz 16 221 ukraiņu bērns, bet patiesais skaitlis varēja būt arī krietni lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-starptautiska-kriminaltiesa-izdevusi-putina-aresta-orderi-par-ukrainu-bernu-deportaciju.a501309/ Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref> 2025. gada februārī [[Eiropas Padome]]s ģenerālsekretārs Alēns Bersets paziņoja, ka Īpašais tribunāls agresijas nozieguma pret Ukrainu izmeklēšanai varētu sākt darbu pēc attiecīga starptautiska līguma apstiprināšanas un pieņemšanas, kas varētu notikt jau 2025. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.02.2025-eiropas-padomes-generalsekretars-ukrainas-tribunalam-vajadzetu-sakt-darbu-sogad.a586980/ Eiropas Padomes ģenerālsekretārs: Ukrainas tribunālam vajadzētu sākt darbu šogad] lsm.lv 2025. gada 7. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Donbasa karš]] * [[Eiromaidans]] * [[Krimas okupācija]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:2021. gads]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] t2zgvfo8lgelm0un4srdu2efncjyain 0 504831 4484318 4483131 2026-06-19T14:47:19Z Sneeuwschaap 35081 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 2.webp]] → [[File:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp]] [[c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing the names of a set of images) 4484318 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "Geraņ 2" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR – Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām "[[Iskander]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novadā, okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] gn3s89njpq4l7f1uzfkyl6xlszua2xc 0 510464 4484304 3780873 2026-06-19T14:09:39Z Vylks 50297 4484304 wikitext text/x-wiki '''Deivids''' var būt: * [[Džonatans Deivids]] (''Jonathan David''; 2000) ― kanādiešu futbolists; * [[Kīts Deivids]] (''Keith David''; 1956) ― amerikāņu aktieris un kinoproducents; * [[Lerijs Deivids]] (''Larry David''; 1947) — amerikāņu komiķis, scenārists, aktieris un televīzijas producents; * [[Promiss Deivids]] (''Promise David''; 2001) ― kanādiešu futbolists. == Skatīt arī == * ''[[David]]'' * [[Deividss]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] ociqvap4d0dl151qlc7716lvf8onppc 0 524806 4484323 4482491 2026-06-19T14:56:26Z Bendžamins 76862 /* {{Fb|Katara}} */ 4484323 wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Gala sastāvi 23-26 spēlētāju sastāvā bija jāiesniedz līdz 2022. gada 13. novembrim. Traumas vai pozitīva [[COVID-19]] gadījumā komandas drīkst pieteikt spēlētāja maiņu 24 stundas pirms komandas pirmās spēles. == A grupa == === {{Fb|Ekvadora}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] <section begin=Ekvadora />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Ernans Galindess]]|sortname=Galindez, Hernan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1987|3|30}}|caps=12|goals=0|club=[[S.D. Aucas|Aucas]]|clubnat=ECU}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Felikss Torress]]|sortname=Torres, Felix|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|1|11}}|caps=17|goals=2|club=[[Santos Laguna]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Pjero Inkapjē]]|sortname=Hincapie, Piero|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2002|1|9}}|caps=21|goals=1|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Roberts Arvoleda]]|sortname=Arboleda, Robert|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|10|22}}|caps=33|goals=2|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Hosē Sifuentess]]|sortname=Cifuentes, Jose|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|3|12}}|caps=11|goals=0|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Viljans Pačo]]|sortname=Pacho, William|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2001|10|16}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Antwerp FC|Antwerp]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Perviss Estupinjans]]|sortname=Estupinan, Pervis|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|1|21}}|caps=28|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Karloss Grveso]]|sortname=Gruezo, Carlos|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|4|19}}|caps=46|goals=1|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Airtons Presiado]]|sortname=Preciado, Ayrton|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|7|17}}|caps=27|goals=3|club=[[Santos Laguna]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Romario Ivarra]]|sortname=Ibarra, Romario|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|9|24}}|caps=25|goals=3|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Maikls Estrada]]|sortname=Estrada, Michael|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|4|7}}|caps=36|goals=8|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Moisess Ramiress]]|sortname=Ramirez, Moises|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|9|9}}|caps=2|goals=0|club=[[C.S.D. Independiente del Valle|Independiente del Valle]]|clubnat=ECU}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Enners Valensija]]|sortname=Valencia, Enner|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1989|11|4}}|caps=74|goals=35|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Havjers Arreaga]]|sortname=Arreaga, Xavier|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|9|28}}|caps=18|goals=1|club=[[Seattle Sounders FC]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Anhels Mena]]|sortname=Mena, Angel|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1988|1|21}}|caps=46|goals=7|club=[[Club León|León]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Heremijs Sarmiento]]|sortname=Sarmiento, Jeremy|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2002|6|16}}|caps=9|goals=0|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Anhelo Presjado]]|sortname=Preciado, Angelo|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|2|18}}|caps=24|goals=0|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Djego Palasjoss]]|sortname=Palacios, Diego|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|7|12}}|caps=12|goals=0|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Gonsalo Plata]]|sortname=Plata, Gonzalo|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|11|1}}|caps=30|goals=5|club=[[Real Valladolid|Valladolid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Sebass Mendess]]|sortname=Mendez, Sebas|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|4|26}}|caps=32|goals=0|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Alans Franko]]|sortname=Franco, Alan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|8|21}}|caps=25|goals=1|club=[[Talleres de Córdoba|Talleres]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Aleksanders Domingess]]|sortname=Dominguez, Alexander|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1987|6|5}}|caps=68|goals=0|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Moisess Kaisedo]]|sortname=Caicedo, Moises|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2001|11|2}}|caps=25|goals=2|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Džorkaefs Reasko]]|sortname=Reasco, Djorkaeff|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|1|18}}|caps=4|goals=0|club=[[Newell's Old Boys]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Džeksons Poroco]]|sortname=Porozo, Jackson|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|8|4}}|caps=5|goals=0|club=[[Troyes AC|Troyes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Kevins Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Kevin|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|3|4}}|caps=1|goals=0|club=[[Imbabura S.C.|Imbabura]]|clubnat=ECU}} {{nat fs end}}<section end=Ekvadora /> === {{Fb|Nīderlande}} === Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Luijs van Gāls]] <section begin=Nīderlande />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Remko Pasvērs]]|sortname=Pasveer, Remko|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1983|11|8}}|caps=2|goals=0|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Juriens Timbers]]|sortname=Timber, Jurriën|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2001|6|17}}|caps=10|goals=0|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Matiss de Lihts]]|sortname=de Ligt, Matthijs|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1999|8|12}}|caps=38|goals=2|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Virgils van Deiks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|sortname=van Dijk, Virgil|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1991|7|8}}|caps=49|goals=6|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Neitans Akē]]|sortname=Aké, Nathan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1995|2|18}}|caps=29|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Stefans de Vreis]]|sortname=de Vrij, Stefan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1992|2|5}}|caps=59|goals=3|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Stīvens Bergveins]]|sortname=Bergwijn, Steven|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1997|10|8}}|caps=24|goals=7|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Kodijs Gakpo]]|sortname=Gakpo, Cody|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1999|5|7}}|caps=9|goals=3|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Lūks de Jongs]]|sortname=de Jong, Luuk|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1990|8|27}}|caps=38|goals=8|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Memfiss Depajs]]|sortname=Depay, Memphis|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1994|2|13}}|caps=81|goals=42|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Stīvens Bergheiss]]|sortname=Berghuis, Steven|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1991|12|19}}|caps=39|goals=2|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Noa Langs]]|sortname=Lang, Noa|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1999|6|17}}|caps=5|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Džastins Beilovs]] |sortname=Bijlow, Justin|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1998|1|22}}|caps=6|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Devijs Klāsens]]|sortname=Klaassen, Davy|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1993|2|21}}|caps=35|goals=9|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Martens de Rons]]|sortname=de Roon, Marten|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1991|3|29}}|caps=30|goals=0|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Tairels Malasija]]|sortname=Malacia, Tyrell|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1999|9|17}}|caps=6|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Deilijs Blinds]]|sortname=Blind, Daley|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1990|3|9}}|caps=94|goals=2|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Vinsents Jansens]]|sortname=Janssen, Vincent|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1994|6|15}}|caps=20|goals=7|club=[[Royal Antwerp FC|Antwerp]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Vauts Veghorsts]]|sortname=Weghorst, Wout|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1992|8|7}}|caps=15|goals=3|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Tēns Kopmeinerss]]|sortname=Koopmeiners, Teun|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1998|2|28}}|caps=10|goals=1|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Frenkijs de Jongs]]|sortname=de Jong, Frenkie|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1997|5|12}}|caps=45|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Denzels Dumfrīss]]|sortname=Dumfries, Denzel|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1996|4|18}}|caps=37|goals=5|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Andrīss Noperts]]|sortname=Noppert, Andries|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1994|4|7}}|caps=0|goals=0|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Kenets Teilors]]|sortname=Taylor, Kenneth|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2002|5|16}}|caps=2|goals=0|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Havi Simonss]]|sortname=Simons, Xavi|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2003|4|21}}|caps=0|goals=0|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Džeremijs Frimpongs]]|sortname=Frimping, Jeremie|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2000|12|10}}|caps=0|goals=0|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end}}<section end=Nīderlande /> === {{Fb|Katara}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Felikss Sančess Bass|Felikss Sančess]] <section begin=Katara />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Saads el Šībs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|2|19|df=y}}|caps=76|goals=0|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Pedru Migels]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|8|6|df=y}}|caps=80|goals=1|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=3|pos=MF|name=[[Abdelkarīms Hasans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|8|28|df=y}}|caps=130|goals=15|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Muhameds Vaads]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|9|18|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Tāriks Salmāns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|12|5|df=y}}|caps=58|goals=0|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Abdulazīzs Hātims]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|10|28|df=y}}|caps=107|goals=11|club=[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Ahmeds Alaeldīns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|1|31|df=y}}|caps=47|goals=2|club=[[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ali Asadalla]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|1|19|df=y}}|caps=59|goals=12|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Muhameds Muntari]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|12|20|df=y}}|caps=48|goals=13|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Hasans el Haidoss]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|12|11|df=y}}|caps=169|goals=36|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Akrams Afīfs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|11|18|df=y}}|caps=89|goals=26|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Karīms Būdiāfs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|9|16|df=y}}|caps=115|goals=6|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Musaabs Heders]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|9|26|df=y}}|caps=30|goals=0|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Homāms Ahmeds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|8|25|df=y}}|caps=29|goals=2|club=[[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Besāms el Rāvi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|12|16|df=y}}|caps=58|goals=2|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Būalems Hūhi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|9|7|df=y}}|caps=105|goals=20|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Ismāels Muhameds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|4|5|df=y}}|caps=70|goals=4|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Hālids Munīrs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|2|24}}|caps=2|goals=0|club=[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Almoezs Ali]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|8|19|df=y}}|caps=85|goals=42|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Sālems el Hādžri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|4|10|df=y}}|caps=22|goals=0|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Jūsefs Hasans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|5|24|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Mešaals Beršems]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|2|14|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Āsims Madibo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|10|22|df=y}}|caps=43|goals=0|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Nāifs el Hadrami]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2001|7|18|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Džāsems Gābers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2002|2|20|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Al-Arabi SC (Qatar)|Al-Arabi]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Mustafa Tāreks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2001|3|28|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs end}}<section end=Katara /> === {{Fb|Senegāla}} === Treneris: {{flaga|Senegāla}} [[Aliū Sisē]] <section begin=Senegāla />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Senji Diengs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|11|23|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]|clubnat=ENG|}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Formozs Mendī]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2001|1|2|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Amiens SC|Amiens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kalidu Kulibali]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1991|6|20|df=y}}|caps=64|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Pape Abu Sisē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|9|14|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Idrisa Gejs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1989|9|26|df=y}}|caps=96|goals=7|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nampalī Mendī]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|6|23|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Nikolass Džeksons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2001|6|20|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Šeihu Kujate]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1989|12|21|df=y}}|caps=83|goals=4|club=[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Bulajē Diā]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|11|16|df=y}}|caps=19|goals=3|club=[[US Salernitana 1919|Salernitana]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=10|pos=DF|name=[[Musa N'Diaje]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2002|6|18|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Patē Siss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|3|16|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Rayo Vallecano]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Fodē Balo-Turē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|1|3|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Ilimans Ndaje]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2000|3|6|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Ismails Jākobss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|8|17|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Krepins Djata]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|2|25|df=y}}|caps=26|goals=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Eduārs Mendī]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|3|1|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Pape Matars Sārs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2002|9|14|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ismails Sārs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|2|25|df=y}}|caps=48|goals=10|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Famara Djediū]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|12|15|df=y}}|caps=25|goals=10|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Bamba Djengs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2000|3|23|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Jūsefs Sabalī]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|3|5|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Abdu Diallo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|5|4|df=y}}|caps=18|goals=2|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Alfrēds Gomiss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|9|5|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Mustafa Namē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|5|5|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Mamadu Loums]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|12|30|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Reading FC|Reading]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Pape Gejs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|1|24|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs end}} <section end="Senegāla" /> == B grupa == === {{Fb|Anglija}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Gerets Sautgeits]] <section begin=Anglija />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name={{sortname|Džordans|Pikfords}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|3|7|df=y}}|caps=45|goals=0|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name={{sortname|Kails|Volkers}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|5|28|df=y}}|caps=70|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name={{sortname|Lūks|Šo}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|7|12|df=y}}|caps=23|goals=3|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name={{sortname|Deklans|Raiss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|1|14|df=y}}|caps=34|goals=2|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name={{sortname|Džons|Stounss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|5|28|df=y}}|caps=59|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name={{sortname|Harijs|Magvairs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|3|5|df=y}}|caps=48|goals=7|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name={{sortname|Džeks|Grīlišs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|9|10|df=y}}|caps=24|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name={{sortname|Džordans|Hendersons}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|6|17|df=y}}|caps=70|goals=2|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name={{sortname|Harijs|Keins}}|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|7|28|df=y}}|caps=75|goals=51|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name={{sortname|Rahīms|Stērlings}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|12|8|df=y}}|caps=79|goals=19|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name={{sortname|Markuss|Rešfords}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|10|31|df=y}}|caps=46|goals=12|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name={{sortname|Kīrans|Tripjērs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|9|19|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name={{sortname|Niks|Poups}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|4|19|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name={{sortname|Kelvins|Filipss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|12|2|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name={{sortname|Ēriks|Daiers}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|1|15|df=y}}|caps=47|goals=3|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name={{sortname|Konors|Koudijs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|2|25|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name={{sortname|Bukajo|Saka}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2001|9|5|df=y}}|caps=20|goals=4|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name={{sortname|Trents|Aleksandrs-Arnolds}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|10|7|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name={{sortname|Meisons|Maunts}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|1|10|df=y}}|caps=32|goals=5|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name={{sortname|Fils|Fodens}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2000|5|28|df=y}}|caps=18|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name={{sortname|Bens|Vaits}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|10|8|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name={{sortname|Džūds|Belingems}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2003|6|29|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name={{sortname|Ārons|Remsdeils}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|5|14|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name={{sortname|Kalums|Vilsons}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|2|27|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name={{sortname|Džeimss|Medisons}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|11|13|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name={{sortname|Konors|Galahers}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2000|2|6|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}}<section end=Anglija /> === {{Fb|Irāna}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]] <section begin=Irāna />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Alīreza Beirānvands]]|sortname=Beiranvand, Alireza|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|9|21}}|caps=52|goals=0|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Irāna}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Sadehs Moharami]]|sortname=Moharrami, Sadegh|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|3|1}}|caps=21|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Ehsans Hādžsafī]]|sortname=Hajsafi, Ehsan|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1990|2|25}}|caps=121|goals=7|club=[[Atēnu AEK|AEK Athens]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Šoja Halilzadehs]]|sortname=Khalilzadeh, Shojae|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1989|5|14}}|caps=22|goals=1|club=[[Al Ahli SC (Doha)|Al-Ahli]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Milāds Mohammadī]]|sortname=Mohammadi, Milad|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|9|29}}|caps=45|goals=1|club=[[Atēnu AEK|AEK Athens]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Saīds Ezatolāhī]]|sortname=Ezatolahi, Saeid|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|10|1}}|caps=47|goals=1|club=[[Vejle Boldklub|Vejle]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Alīreza Džahānbahšs]]|sortname=Jahanbakhsh, Alireza|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|8|11}}|caps=64|goals=13|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Morteza Puraligandži]]|sortname=Pouraliganji, Morteza|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|4|19}}|caps=46|goals=3|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Irāna}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Mehdī Tāremī]]|sortname=Taremi, Mehdi|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|7|18}}|caps=60|goals=28|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Karīms Ansārifards]]|sortname=Ansarifard, Karim|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1990|4|3}}|caps=94|goals=29|club=[[Nikosijas "Omonia"|Omonia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Vahīds Amīrī]]|sortname=Amiri, Vahid|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1988|4|2}}|caps=68|goals=2|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Irāna}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Pajams Njazmands]]|sortname=Niazmand, Payam|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|4|6}}|caps=1|goals=0|club=[[Sepahan S.C.|Sepahan]]|clubnat=Irāna}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Hoseins Kanānīzādegans]]|sortname=Kanaanizadegan, Hossein|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|3|23}}|caps=35|goals=2|club=[[Al Ahli SC (Doha)|Al-Ahli]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Sāmāns Godoss]]|sortname=Ghoddos, Saman|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|9|6}}|caps=33|goals=2|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ruzbehs Česmi]]|sortname=Cheshmi, Rouzbeh|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|7|24}}|caps=19|goals=1|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Irāna}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Mehdī Torabi]]|sortname=Torabi, Mehdi|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|9|10}}|caps=36|goals=7|club=[[FK Perspolis|Persepolis]]|clubnat=Irāna}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Alī Golizadehs]]|sortname=Gholizadeh, Ali|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|3|10}}|caps=26|goals=6|club=[[R. Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Alī Karīmi]]|sortname=Karimi, Ali|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|2|11}}|caps=13|goals=0|club=[[Kayserispor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Madžids Huseini]]|sortname=Hosseini, Majid|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|6|20}}|caps=18|goals=0|club=[[Kayserispor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Sardārs Azmūns]]|sortname=Azmoun, Sardar|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|1|1}}|caps=65|goals=41|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Ahmeds Nurolahi]]|sortname=Nourollahi, Ahmad|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|2|1}}|caps=25|goals=3|club=[[Shabab Al Ahli Club|Shabab Al-Ahli]]|clubnat=Apvienotie Arābu Emirāti}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Amirs Abedzadehs]]|sortname=Abedzadeh, Amir|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|4|26}}|caps=11|goals=0|club=[[SD Ponferradina|Ponferradina]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Rāmīns Rezāījāns]]|sortname=Rezaeian, Ramin|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1990|3|21}}|caps=46|goals=2|club=[[Sepahan S.C.|Sepahan]]|clubnat=Irāna}} {{nat fs g player|no=24|pos=GK|name=[[Huseins Huseini]]|sortname=Hosseini, Hossein|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|6|30}}|caps=6|goals=0|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Irāna}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Abulfazls Džalali]]|sortname=Jalali, Abolfazl|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|6|26}}|caps=3|goals=0|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Irāna}} {{nat fs end}}<section end=Irāna /> === {{Fb|ASV}} === Treneris: {{flaga|ASV}} [[Gregs Berhalters]] <section begin=ASV />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name={{sortname|Mets|Tērners}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|6|24}}|caps=20|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name={{sortname|Seržinjo|Dests}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|11|3}}|caps=19|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name={{sortname|Volkers|Cimmermans}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|5|19}}|caps=33|goals=3|club=[[Nashville SC]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name={{sortname|Tailers|Adamss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|2|14}}|caps=32|goals=1|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name={{sortname|Entonijs|Robinsons}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|8|8}}|caps=29|goals=2|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name={{sortname|Junuss|Musā}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2002|11|29}}|caps=19|goals=0|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name={{sortname|Džovanni|Reina}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2002|11|13}}|caps=14|goals=4|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name={{sortname|Vestons|Makenijs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|8|28}}|caps=37|goals=9|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name={{sortname|Hesuss|Fereira}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|12|24}}|caps=15|goals=7|club=[[FC Dallas]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name={{sortname|Kristians|Pulišičs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|9|18}}|caps=52|goals=21|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name={{sortname|Brendens|Āronsons}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|10|22}}|caps=24|goals=6|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name={{sortname|Ītans|Horvats}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|6|9}}|caps=8|goals=0|club=[[Luton Town F.C.|Luton Town]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name={{sortname|Tims|Rīms}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1987|10|5}}|caps=46|goals=1|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name={{sortname|Luka|de la Torre}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|5|23}}|caps=12|goals=0|club=[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name={{sortname|Ārons|Longs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|10|12}}|caps=29|goals=3|club=[[New York Red Bulls]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name={{sortname|Džordans|Moriss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|10|26}}|caps=49|goals=11|club=[[Sietlas "Sounders"|Seattle Sounders]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name={{sortname|Kristians|Roldans}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|6|3}}|caps=32|goals=0|club=[[Sietlas "Sounders"|Seattle Sounders]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name={{sortname|Šaks|Mūrs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|11|2}}|caps=15|goals=1|club=[[Nashville SC]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name={{sortname|Hadži|Raits}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|3|27}}|caps=3|goals=1|club=[[Antalyaspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name={{sortname|Kemerons|Kārters-Vikerss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|12|31}}|caps=11|goals=0|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name={{sortname|Timotijs|Veā}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|2|22}}|caps=25|goals=3|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name={{sortname|Deandrē|Jedlins}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|7|9}}|caps=75|goals=0|club=[[Inter Miami CF|Inter Miami]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name={{sortname|Kellins|Akosta}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|7|24}}|caps=53|goals=2|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name={{sortname|Džošs|Sārdžents}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|2|20}}|caps=20|goals=5|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=25|pos=GK|name={{sortname|Šons|Džonsons}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1989|5|31}}|caps=10|goals=0|club=[[New York City FC]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name={{sortname|Džo|Skallijs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2002|12|31}}|caps=3|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end}}<section end=ASV /> === {{Fb|Velsa}} === Treneris: {{flaga|Velsa}} [[Robs Peidžs]] <section begin=Velsa />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name={{sortname|Veins|Henesijs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1987|1|24}}|caps=106|goals=0|club=[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name={{sortname|Kriss|Ganters}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1989|7|21|df=y}}|caps=109|goals=0|club=[[AFC Wimbledon|Wimbledon]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name={{sortname|Neko|Viljamss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2001|4|13|df=y}}|caps=23|goals=2|club=[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name={{sortname|Bens|Deiviss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|4|24|df=y}}|caps=74|goals=1|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name={{sortname|Kriss|Mefams}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|11|5|df=y}}|caps=33|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name={{sortname|Džo|Rodons}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|10|22|df=y}}|caps=30|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name={{sortname|Džo|Allens}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|3|14|df=y}}|caps=72|goals=2|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=Velsa}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name={{sortname|Harijs|Vilsons}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|3|22|df=y}}|caps=39|goals=5|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name={{sortname|Brenans|Džonsons}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2001|5|23|df=y}}|caps=15|goals=2|club=[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name={{sortname|Ārons|Remzijs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|12|26|df=y}}|caps=75|goals=20|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name={{sortname|Gerets|Beils}}|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1989|7|16|df=y}}|caps=108|goals=40|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name={{sortname|Denijs|Vords}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|6|22|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name={{sortname|Kīfers|Mūrs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|8|8|df=y}}|caps=28|goals=9|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name={{sortname|Konors|Robertss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|9|23|df=y}}|caps=41|goals=3|club=[[Burnley FC|Burnley]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name={{sortname|Ītans|Ampadu}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2000|9|14|df=y}}|caps=37|goals=0|club=[[Spezia Calcio|Spezia]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name={{sortname|Džo|Morels}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|1|3|df=y}}|caps=30|goals=0|club=[[Portsmouth FC|Portsmouth]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name={{sortname|Toms|Lokjers}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|12|3|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Luton Town F.C.|Luton Town]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name={{sortname|Džonijs|Viljamss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|10|9|df=y}}|caps=33|goals=2|club=[[Swindon Town FC|Swindon Town]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name={{sortname|Marks|Heriss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|12|29|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]|clubnat=Velsa}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name={{sortname|Denjels|Džeimss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|11|10|df=y}}|caps=38|goals=5|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name={{sortname|Ādams|Deiviss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|7|17|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name={{sortname|Sorba|Tomass}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|01|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Huddersfield Town AFC|Huddersfield Town]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name={{sortname|Dilans|Levits}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2000|11|17|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Dundee United FC|Dundee United]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name={{sortname|Bens|Kabango}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2000|5|30|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=Velsa}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name={{sortname|Rūbins|Kolvils}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2002|4|27|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]|clubnat=Velsa}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name={{sortname|Metjū|Smits}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|11|22|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}}<section end=Velsa /> == C grupa == === {{Fb|Argentīna}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Lionels Skaloni]] <section begin=Argentīna />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name={{sortname|Franko|Armani}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1986|10|16}}|caps=18|goals=0|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name={{sortname|Huans|Foits}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1998|1|12}}|caps=16|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name={{sortname|Nikolass|Taljafiko}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1992|8|31}}|caps=42|goals=0|club=[[Lionas "Olympique"|Lyon]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name={{sortname|Gonsalo|Montjels}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1997|1|1}}|caps=18|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name={{sortname|Leandro|Paredess}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1994|6|29}}|caps=46|goals=4|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name={{sortname|Hermans|Pecella}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1991|6|27}}|caps=32|goals=2|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name={{sortname|Rodrigo|De Pols}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1994|5|24}}|caps=44|goals=2|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name={{sortname|Markoss|Akunja}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1991|10|28}}|caps=43|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name={{sortname|Hulians|Alvaress}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2000|1|31}}|caps=12|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name={{sortname|Lionels|Mesi}}|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1987|6|24}}|caps=165|goals=91|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name={{sortname|Anhels|Di Marija}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1988|2|14}}|caps=124|goals=27|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name={{sortname|Heronimo|Rulli}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1992|5|20}}|caps=4|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name={{sortname|Kristians|Romero}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1998|4|27}}|caps=12|goals=1|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name={{sortname|Eksekjels|Palasjoss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1998|10|5}}|caps=20|goals=0|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name={{sortname|Anhels|Korrea}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1995|3|9}}|caps=22|goals=3|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name={{sortname|Tjago|Almada}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2001|4|26}}|caps=1|goals=0|club=[[Atlantas "United"|Atlanta United]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name={{sortname|Papu|Gomess}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1988|2|15}}|caps=15|goals=3|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name={{sortname|Gido|Rodrigess}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1994|4|12}}|caps=26|goals=1|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name={{sortname|Nikolass|Otamendi}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1988|2|12}}|caps=93|goals=4|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name={{sortname|Aleksiss|Makalisters}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1998|12|24}}|caps=8|goals=0|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name={{sortname|Paulo|Divala}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1993|11|15}}|caps=34|goals=3|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name={{sortname|Lautaro|Martiness}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1997|8|22}}|caps=40|goals=21|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name={{sortname|Emiljano|Martiness}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1992|9|2}}|caps=19|goals=0|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name={{sortname|Enco|Fernandess}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2001|1|17}}|caps=3|goals=0|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name={{sortname|Lisandro|Martiness}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1998|1|18}}|caps=10|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name={{sortname|Nauels|Molina}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1998|4|6}}|caps=20|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}}<section end=Argentīna /> === {{Fb|Meksika}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Herardo Martino]] <section begin=Meksika />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Alfredo Talavera]]|sortname=Talavera, Alfredo|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1982|9|18}}|caps=40|goals=0|club=[[FC Juárez|Juárez]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Nestors Arauho]]|sortname=Araujo, Nestor|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|8|29}}|caps=63|goals=3|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Sesars Montess]]|sortname=Montes, Cesar|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|2|24}}|caps=30|goals=1|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Edsons Alvaress]]|sortname=Alvarez, Edson|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|10|24}}|caps=58|goals=3|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Hoans Vaskess]]|sortname=Vasquez, Johan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|10|22}}|caps=7|goals=0|club=[[US Cremonese|Cremonese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Herardo Artega]]|sortname=Arteaga, Gerardo|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|9|7}}|caps=17|goals=1|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Luiss Romo]]|sortname=Romo, Luis|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|6|5}}|caps=27|goals=1|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Karloss Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Carlos|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|1|3}}|caps=36|goals=0|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Rauls Himeness]]|sortname=Jimenez, Raul|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|5|5}}|caps=95|goals=29|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Aleksiss Vega]]|sortname=Vega, Alexis|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|11|25}}|caps=22|goals=6|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Rohelio Funess Mori]]|sortname=Funes Mori, Rogelio|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|3|5}}|caps=16|goals=6|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Rodolfo Kota]]|sortname=Cota, Rodolfo|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1987|7|3}}|caps=8|goals=0|club=[[Club León|León]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Giljermo Očoa]]|sortname=Ochoa, Guillermo|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1985|7|13}}|caps=131|goals=0|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Eriks Gutjerress]]|sortname=Gutierrez, Erick|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|6|15}}|caps=34|goals=1|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ektors Moreno]]|sortname=Moreno, Hector|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1988|1|17}}|caps=128|goals=5|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Ektors Errera]]|sortname=Herrera, Hector|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1990|4|19}}|caps=102|goals=10|club=[[Houston Dynamo FC]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Orvelins Pineda]]|sortname=Pineda, Orbelin|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|3|24}}|caps=50|goals=6|club=[[Atēnu AEK|AEK Athens]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Andress Gvardado]]|sortname=Guardado, Andres|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1986|9|28}}|caps=178|goals=28|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Horhe Sančess]]|sortname=Sanchez, Jorge|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|12|10}}|caps=26|goals=1|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Henrijs Martins]]|sortname=Martin, Henry|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|11|18}}|caps=27|goals=6|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Urjels Antuna]]|sortname=Antuna, Uriel|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|8|21}}|caps=36|goals=9|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Irvings Losano]]|sortname=Lozano, Hirving|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|7|30}}|caps=60|goals=16|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Hesuss Galjardo]]|sortname=Gallardo, Jesus|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|8|15}}|caps=78|goals=1|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Luiss Čavess]]|sortname=Chavez, Luis|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|1|15}}|caps=9|goals=0|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Roberto Alvarado]]|sortname=Alvarado, Roberto|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|9|7}}|caps=31|goals=4|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Kevins Alvaress]]|sortname=Alvarez, Kevin|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|1|15}}|caps=8|goals=0|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs end}}<section end=Meksika /> === {{Fb|Polija}} === Treneris: {{flaga|Polija}} [[Česlavs Mihņevičs]] <section begin=Polija />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|pos=GK|no=1|name=[[Vojcehs Ščensnijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|4|18|df=y}}|caps=66|goals=0|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=2|name=[[Metijs Kešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|8|7|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=3|name=[[Arturs Jendžejčiks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1987|11|4|df=y}}|caps=40|goals=3|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=4|name=[[Mateušs Veteska]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|2|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Clermont Foot 63|Clermont]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=5|name=[[Jans Bednareks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|4|12|df=y}}|caps=45|goals=1|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=6|name=[[Kristjans Beliks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|1|4|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Birmingham City FC|Birmingham City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=FW|no=7|name=[[Arkadjušs Miliks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|2|28|df=y}}|caps=64|goals=16|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=8|name=[[Damjans Šimaņskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|6|16|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[Atēnu AEK|AEK Athens]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player||pos=FW|no=9|name=[[Roberts Levandovskis]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1988|8|21|df=y}}|caps=134|goals=76|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=10|name=[[Gžegožs Krihovjaks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|1|29|df=y}}|caps=94|goals=5|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al-Shabab]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|pos=MF|no=11|name=[[Kamils Grosickis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1988|6|8|df=y}}|caps=87|goals=17|club=[[Pogoń Szczecin]]|clubnat=Polija}} {{nat fs g player|pos=GK|no=12|name=[[Lukašs Skorupskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1991|5|5|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=13|name=[[Jakubs Kamiņskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2002|6|5|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=14|name=[[Jakubs Kivjors]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2000|2|15|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Spezia Calcio|Spezia]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=15|name=[[Kamils Gliks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1988|2|3|df=y}}|caps=99|goals=6|club=[[Benevento Calcio|Benevento]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=FW|no=16|name=[[Karols Sviderskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|1|23|df=y}}|caps=18|goals=8|club=[[Charlotte FC]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|pos=MF|no=17|name=[[Šimons Žurkovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|9|25|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=18|name=[[Bartošs Berešiņskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|7|12|df=y}}|caps=46|goals=0|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=19|name=[[Sebastjans Šimaņskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|5|10|df=y}}|caps=18|goals=1|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|pos=MF|no=20|name=[[Pjotrs Zeliņskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|5|20|df=y}}|caps=74|goals=9|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{Nat fs g player|pos=MF|no=21|name=[[Nikola Zalevskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2002|1|23|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=GK|no=22|name=[[Kamils Grabara]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|1|8|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FC København|København]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs g player|pos=FW|no=23|name=[[Kšištofs Pjonteks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|7|1|df=y}}|caps=25|goals=11|club=[[US Salernitana 1919|Salernitana]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=24|name=[[Pšemislavs Frankovskis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|4|12|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=25|name=[[Roberts Gumnijs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|6|4|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=26|name=[[Mihals Skurass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2000|2|15|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=Polija}} {{nat fs end}}<section end=Polija /> === {{Fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Ervē Renārs]] <section begin=Saūda Arābija />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Muhameds er Rubaji]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|8|14|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Sultāns el Ganāms]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|5|6|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Abdala Mādu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|7|15|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Abdulela el Amri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1997|1|15}}|caps=20|goals=1|club=[[Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Ali Āl Bulaihi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1989|11|21|df=y}}|caps=37|goals=0|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Muhameds el Breiks]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|9|15|df=y}}|caps=40|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Salmāns el Faradžs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1989|8|1|df=y}}|caps=70|goals=8|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Abdallela el Mālki]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|10|11|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Firāss el Buraikāns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2000|5|14|df=y}}|caps=26|goals=6|club=[[Al-Fateh SC|Al-Fateh]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sālims ed Dausarī]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1991|8|19|df=y}}|caps=71|goals=17|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Sālihs eš Šehrī]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|11|1|df=y}}|caps=20|goals=10|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Saūds Abdulhamīds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1999|7|18}}|caps=23|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Jāsirs el Šahrāni]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|5|25|df=y}}|caps=72|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Abdalla Otaīfs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|8|3|df=y}}|caps=45|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Ali el Hasans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1997|3|4}}|caps=13|goals=1|club=[[Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Sāmi en Nadžeji]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1997|2|7}}|caps=17|goals=2|club=[[Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Hasāns el Tembekti]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|2|9|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[Al-Shabab FC (Riyadh)|Al-Shabab]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Navāfs el Abeds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1994|9|14}}||caps=55|goals=8|club=[[Al-Shabab FC (Riyadh)|Al-Shabab]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Hatāns Bāhebri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1992|7|16}}|caps=41|goals=4|club=[[Al-Shabab FC (Riyadh)|Al-Shabab]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Abdelrahmans el Abūds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|6|1|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Muhameds el Ovaiss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1991|10|10|df=y}}|caps=42|goals=0|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Navāfs el Akīdi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2000|5|10|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Muhameds Kanno]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|9|22|df=y}}|caps=38|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Nāsers ed Dausari]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1998|12|19}}||caps=10|goals=0|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Haitams Asīri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2001|3|25}}|caps=8|goals=1|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Rijāds Šerāhīli]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1993|4|28}}|caps=5|goals=0|club=[[Abha Club|Abha]]|clubnat=KSA}} {{nat fs end}}<section end="Saūda Arābija" /> == D grupa == === {{Fb|Austrālija}} === Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]] <section begin="Austrālija" />{{nat fs g start|background=#FCD116|color=#008751}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name={{sortname|Metjū|Raians}}|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|4|8|df=y}}|caps=75|goals=0|club=[[FC København|Copenhagen]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name={{sortname|Milošs|Degeneks}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|4|28|df=y}}|caps=38|goals=1|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name={{sortname|Natenjels|Atkinsons}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|6|13|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name={{sortname|Kajs|Roulzs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|6|24|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name={{sortname|Frans|Karačičs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|5|12|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Brescia Calcio|Brescia]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=6|pos=FW|name={{sortname|Marko|Tilio}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2001|8|23|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Melbourne City FC|Melbourne City]]|clubnat=Austrālija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name={{sortname|Metjū|Lekijs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1991|2|4|df=y}}|caps=73|goals=13|club=[[Melbourne City FC|Melbourne City]]|clubnat=Austrālija}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name={{sortname|Beilijs|Raits}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|7|28|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name={{sortname|Džeimijs|Maklarens}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|7|29|df=y}}|caps=26|goals=8|club=[[Melbourne City FC|Melbourne City]]|clubnat=Austrālija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name={{sortname|Ajdins|Hrustičs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|7|5|df=y}}|caps=20|goals=3|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name={{sortname|Avers|Mabils}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|9|15|df=y}}|caps=29|goals=8|club=[[Cádiz CF|Cádiz]]|clubnat=ESP|}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name={{sortname|Endrū|Redmeins}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1989|1|13|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Sydney FC]]|clubnat=Austrālija}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name={{sortname|Ārons|Mojī}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|9|15|df=y}}|caps=53|goals=7|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name={{sortname|Railijs|Makgrī}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|11|2|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name={{sortname|Mičels|Djūks}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1991|1|18|df=y}}|caps=21|goals=8|club=[[Fagiano Okayama]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name={{sortname|Azizs|Beičs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|10|16|df=y}}|caps=53|goals=2|club=[[Dundee United FC|Dundee United]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name={{sortname|Kamerons|Devlins}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|6|7|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=18|pos=GK|name={{sortname|Denijs|Vukovičs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1985|3|27|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Central Coast Mariners FC|Central Coast Mariners]]|clubnat=Austrālija}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name={{sortname|Harijs|Sutars}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|10|22|df=y}}|caps=10|goals=6|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name={{sortname|Tomass|Dengs}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|3|20|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Albirex Niigata]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name={{sortname|Garangs|Kuols}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2004|9|15|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Central Coast Mariners FC|Central Coast Mariners]]|clubnat=Austrālija}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name={{sortname|Džeksons|Ērvains}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|3|7|df=y}}|caps=49|goals=7|club=[[FC St. Pauli|St. Pauli]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name={{sortname|Kreigs|Gudvins}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1991|12|16|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Adelaide United FC|Adelaide United]]|clubnat=Austrālija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name={{sortname|Džoels|Kings}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2000|10|30|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Odense Boldklub|OB]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name={{sortname|Džeisons|Kamingss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|8|1|df=y}}|caps=1|goals=1|club=[[Central Coast Mariners FC|Central Coast Mariners]]|clubnat=Austrālija}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name={{sortname|Kiānu|Bakuss}}|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|6|7|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Saint Mirren FC|St Mirren]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs end|background=#FCD116}}<section end="Austrālija" /> === {{Fb|Dānija}} === Treneris: {{flaga|Dānija}} [[Kaspers Hjulmands]] <section begin="Dānija" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Kaspers Šmeihels]]|sortname=Schmeichel, Kasper|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1986|11|5}}|caps=86|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Joahims Andersens]]|sortname=Andersen, Joachim|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|5|31}}|caps=19|goals=0|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Viktors Nelsons]]|sortname=Nelsson, Victor|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|10|14}}|caps=7|goals=0|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Simons Kērs]]|sortname=Kjaer, Simon|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1989|3|26}}|caps=121|goals=5|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Joakims Mēle]]|sortname=Maehle, Joakim|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|5|20}}|caps=31|goals=9|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Andreass Kristensens]]|sortname=Christensen, Andreas|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|4|10}}|caps=58|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Matīass Jensens]]|sortname=Jensen, Mathias|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|1|1}}|caps=20|goals=1|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tomass Dileinijs]]|sortname=Delaney, Thomas|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|9|3}}|caps=71|goals=7|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Martins Braitvaits]]|sortname=Braithwaite, Martin|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|6|5}}|caps=62|goals=10|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Kristians Ēriksens]]|sortname=Ēriksen, Christian|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|2|14}}|caps=117|goals=39|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Andrēass Skovs Olsens]]|sortname=Skov Olsen, Andreas|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|12|29}}|caps=23|goals=8|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Kaspers Dolbergs]]|sortname=Dolberg, Kasper|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|10|6}}|caps=37|goals=11|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Rasmuss Kristensens]]|sortname=Kristensen, Rasmus|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|7|11}}|caps=10|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Mikels Damsgords]]|sortname=Damsgaard, Mikkel|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|7|3}}|caps=18|goals=4|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Kristians Nergords]]|sortname=Norgaard, Christian|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|3|10}}|caps=17|goals=1|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Olivers Kristensens]]|sortname=Christensen, Oliver|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|3|22}}|caps=1|goals=0|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Jenss Strigers Larsens]]|sortname=Stryger Larsen, Jens|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|2|21}}|caps=49|goals=3|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Dāniels Vass]]|sortname=Wass, Daniel|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1989|5|31}}|caps=44|goals=1|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Jonass Vinds]]|sortname=Wind, Jonas|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|2|7}}|caps=15|goals=5|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Jusufs Poulsens]]|sortname=Poulsen, Yussuf|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|6|15}}|caps=68|goals=11|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Andrēass Korneliuss]]|sortname=Cornelius, Andreas|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|3|16}}|caps=41|goals=9|club=[[FC København|Copenhagen]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Frederiks Rennovs]]|sortname=Ronnow, Frederik|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|8|4}}|caps=8|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Pjērs Emīls Hejbjergs]]|sortname=Hojbjerg, Pierre-Emile|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|8|5}}|caps=60|goals=5|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Roberts Skovs]]|sortname=Skov, Robert|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|5|20}}|caps=11|goals=5|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Jespers Lindstrems]]|sortname=Lindstrom, Jesper|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|2|29}}|caps=6|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Aleksanders Bā]]|sortname=Bah, Alexander|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|12|9}}|caps=4|goals=1|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs end}}<section end="Dānija" /> === {{Fb|Francija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Didjē Dešāns]] <section begin="Francija" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Igo Loriss]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1986|12|26}}|caps=139|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1996|3|28}}|caps=46|goals=2|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Aksels Disasī]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1998|3|11}}|caps=0|goals=0|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rafaels Varāns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1993|4|25}}|caps=87|goals=5|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1998|11|12}}|caps=12|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Mateo Genduzi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1999|4|14}}|caps=6|goals=1|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1991|3|21}}|caps=110|goals=42|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2000|1|27}}|caps=14|goals=1|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Olivjē Žirū]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1986|9|30}}|caps=114|goals=49|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|12|20|df=y}}|caps=59|goals=28|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1997|5|15}}|caps=28|goals=4|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Randals Kolo Muani]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1998|12|5}}|caps=2|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Jūsufs Fofana]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1999|1|10}}|caps=2|goals=0|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1995|4|3}}|caps=29|goals=2|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Žordans Veretu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1993|3|1}}|caps=5|goals=0|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Stīvs Mandanda]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1985|3|28}}|caps=34|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2001|3|24|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|10|27|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Karīms Benzemā]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1987|12|19|df=y}}|caps=97|goals=37|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Kingslijs Komans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1996|6|13}}|caps=40|goals=5|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1996|2|14}}|caps=32|goals=0|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|10|6|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Alfons Areola]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1993|2|27}}|caps=5|goals=0|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|5|25|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Eduardo Kamavinga]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2002|11|10}}|caps=4|goals=1|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1997|8|6}}|caps=4|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end}}<section end="Francija" /> === {{Fb|Tunisija}} === Treneris: {{flaga|Tunisija}} [[Dželāls el Kādri]] <section begin="Tunisija" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Aimens Matlūtī]]|sortname=Mathlouthi, Aymen|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1984|9|14}}|caps=73|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Bilāls Ifa]]|sortname=Ifa, Bilel|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1990|3|9}}|caps=37|goals=0|club=[[Kuwait SC]]|clubnat=KUW}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Montasars Tālbī]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|5|26}}|caps=23|goals=1|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Jāsīns Merijahs]]|sortname=Meriah, Yassine|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|7|2}}|caps=61|goals=3|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Nāders Gandri]]|sortname=Ghandri, Nader|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|2|18}}|caps=8|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|6|19}}|caps=36|goals=2|club=[[US Salernitana 1919|Salernitana]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Jūsefs Msākni]]|sortname=Msakni, Youssef|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1990|10|28}}|caps=88|goals=17|club=[[Al-Arabi SC (Qatar)|Al-Arabi]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbrī]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2003|1|21}}|caps=19|goals=0|club=[[Birmingham City FC|Birmingham City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Isāms Džebāli]]|sortname=Jebali, Issam|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|12|25}}|caps=10|goals=2|club=[[Odense Boldklub|OB]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Vahbi Hazri]]|sortname=Khazri, Wahbi|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|2|8}}|caps=72|goals=24|club=[[Monpeljē HSC|Montpellier]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Taha Jāsīns Henīsi]]|sortname=Khenissi, Taha Yassine|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|1|6}}|caps=48|goals=9|club=[[Kuwait SC]]|clubnat=KUW}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Ali Maalūls]]|sortname=Maaloul, Ali|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1990|1|1}}|caps=83|goals=2|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=Ēģipte}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ferdžāni Sāsi]]|sortname=Sassi, Ferjani|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|3|18}}|caps=78|goals=6|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aisa el Aiduni]]|sortname=Laidouni, Aissa|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|12|13}}|caps=25|goals=1|club=[[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Muhameds Ali Ben Romdāns]]|sortname=Ben Romdhane, Mohamed Ali|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|9|6}}|caps=23|goals=1|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Aimens Dehmāns]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|1|28}}|caps=5|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|5|10}}|caps=49|goals=3|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Gailāns Šaalāli]]|sortname=Chaalali, Ghailene|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|2|28}}|caps=31|goals=1|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Seifedīns Džezīri]]|sortname=Jaziri, Seifeddine|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|2|12}}|caps=29|goals=10|club=[[Zamalek SC|Zamalek]]|clubnat=Ēģipte}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Mohameds Drēgers]]|sortname=Drager, Mohamed|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|6|25}}|caps=34|goals=3|club=[[FC Luzern|Luzern]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Vadždi Kešrīda]]|sortname=Kechrida, Wajdi|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|11|5}}|caps=19|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Bešīrs Ben Saīds]]|sortname=Ben Said, Bechir|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|11|29}}|caps=10|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Naims Slīti]]|sortname=Sliti, Naim|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|7|27}}|caps=69|goals=14|club=[[Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|12|20}}|caps=10|goals=2|club=[[SM Caen|Caen]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Slimane, Anis Ben|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2001|3|16}}|caps=25|goals=4|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs g player|no=26|pos=GK|name=[[Muizs Hasens]]|sortname=Hassen, Mouez|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|3|5}}|caps=20|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs end}}<section end="Tunisija" /> == E grupa == === {{Fb|Kostarika}} === Treneris: {{flaga|Kolumbija}} [[Luiss Fernando Svaress]] <section begin="Kostarika" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Keilors Navass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1986|12|15}}|caps=107|goals=0|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=2|pos=MF|name=[[Daniels Čakons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2001|4|11}}|caps=8|goals=0|club=[[Colorado Rapids 2]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Huans Pablo Vargass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1995|6|6}}|caps=12|goals=1|club=[[Millonarios F.C.|Millonarios]]|clubnat=Kolumbija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Keišers Fullers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1994|7|12}}|caps=31|goals=2|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Selso Borhess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1988|5|27}}|caps=155|goals=27|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Oskars Dvarte]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1989|6|3}}|caps=71|goals=4|club=[[Al Wehda FC|Al-Wehda]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Antoni Kontrerass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2000|1|29}}|caps=9|goals=2|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Braiens Ovjedo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1990|2|18}}|caps=76|goals=2|club=[[Real Salt Lake]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Dževisons Benets]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2004|6|15}}|caps=7|goals=2|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Braiens Ruiss]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1985|8|18}}|caps=146|goals=29|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Johans Venegass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1988|11|27}}|caps=82|goals=11|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Džoels Kempbels]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1992|6|26}}|caps=119|goals=25|club=[[Club León|León]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Hersons Torress]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1997|8|28}}|caps=13|goals=1|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Justins Salass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1996|6|17}}|caps=4|goals=0|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Fransisko Kalvo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1992|7|8}}|caps=75|goals=8|club=[[Konyaspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Karloss Martiness]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1999|3|30}}|caps=7|goals=0|club=[[A.D. San Carlos|San Carlos]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Jelcins Teheda]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1992|3|17}}|caps=73|goals=0|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=18|pos=GK|name=[[Estevans Alvarado]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1989|4|28}}|caps=25|goals=0|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Kendals Vastons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1988|1|1}}|caps=63|goals=9|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Brendons Agilera]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2003|6|28}}|caps=4|goals=0|club=[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Duglass Lopess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1998|9|21}}|caps=3|goals=0|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Ronalds Matarita]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1994|7|9}}|caps=52|goals=3|club=[[FC Cincinnati]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Patriks Sekeira]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1999|3|1}}|caps=2|goals=0|club=[[CD Lugo|Lugo]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Roans Vilsons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2002|5|1}}|caps=3|goals=0|club=[[Municipal Grecia]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Entonijs Ernandess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2001|10|11}}|caps=3|goals=1|club=[[Puntarenas F.C.|Puntarenas]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Alvaro Samora]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2002|3|9}}|caps=3|goals=0|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}} {{nat fs end}}<section end="Kostarika" /> === {{Fb|Vācija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Hanss Dīters Fliks]] <section begin="Vācija" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]]|sortname=Neuer, Manuel|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1986|3|27}}|caps=114|goals=0|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|sortname=Rudiger, Antonio|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1993|3|3}}|caps=54|goals=2|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Dāvids Raums]]|sortname=Raum, David|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1998|4|22}}|caps=12|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Matiass Ginters]]|sortname=Ginter, Matthias|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1994|1|19}}|caps=47|goals=2|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Tilo Kērers]]|sortname=Kehrer, Thilo|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|9|21|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Jozua Kimmihs]]|sortname=Kimmich, Joshua|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1995|2|8}}|caps=71|goals=5|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Kajs Hāvercs]]|sortname=Havertz, Kai|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1999|6|11}}|caps=31|goals=10|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]|sortname=Goretzka, Leon|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1995|2|6}}|caps=45|goals=14|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Niklass Filkrugs]]|sortname=Fullkrug, Niclas|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1993|2|9}}|caps=1|goals=1|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Seržs Gnabrī]]|sortname=Gnabry, Serge|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1995|7|14}}|caps=36|goals=20|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Mario Gece]]|sortname=Gotze, Mario|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1992|6|3}}|caps=63|goals=17|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Kevins Traps]]|sortname=Trapp, Kevin|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1990|7|8}}|caps=6|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Tomass Millers]]|sortname=Muller, Thomas|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1989|9|13}}|caps=118|goals=44|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]|sortname=Musiala, Jamal|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2003|2|26}}|caps=17|goals=1|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Niklass Zīle]]|sortname=Sule, Niklas|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1995|9|3}}|caps=42|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Lūkass Klostermanis]]|sortname=Klostermann, Lukas|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1996|6|3}}|caps=19|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Jūliāns Brants]]|sortname=Brandt, Julian|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|5|2|df=y}}|caps=39|goals=3|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Jonass Hofmanis]]|sortname=Hofmann, Jonas|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1992|7|14}}|caps=17|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Lerojs Sanē]]|sortname=Sane, Leroy|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1996|1|11}}|caps=48|goals=11|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Kristians Ginters]]|sortname=Gunter, Christian|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1993|2|28}}|caps=7|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Ilkajs Gindogans]]|sortname=Gundogan, Ilkay|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1990|10|24}}|caps=63|goals=16|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Marks Andrē ter Štēgens]]|sortname=Ter Stegen, Marc-Andre|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|4|30|df=y}}|caps=30|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Niko Šloterbeks]]|sortname=Schlotterbeck, Nico|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|12|1|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Karims Adejemi]]|sortname=Adeyemi, Karim|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2002|1|18}}|caps=4|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Armels Bela-Kočaps]]|sortname=Bella-Kotchap, Armel|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2001|12|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Jusufa Mukoko]]|sortname=Moukoko, Youssoufa|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2004|11|20}}|caps=1|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end}}<section end="Vācija" /> === {{Fb|Japāna}} === Treneris: {{flaga|Japāna}} [[Hadžime Morijasu]] <section begin="Japāna" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Eidži Kavašima]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1983|3|20|df=y}}|caps=95|goals=0|club=[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Miki Jamane]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|12|22|df=y}}|caps=15|goals=2|club=[[Kawasaki Frontale]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1991|7|15|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Kawasaki Frontale]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|1|27|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jūto Nagatomo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1986|9|12|df=y}}|caps=138|goals=4|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Vataru Endo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|2|9|df=y}}|caps=43|goals=2|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Gaku Šibasaki]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|5|28|df=y}}|caps=60|goals=3|club=[[CD Leganés|Leganés]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|6|16|df=y}}|caps=29|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Kaoru Mitoma]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|5|20|df=y}}|caps=9|goals=5|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Takumi Minamino]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|1|16|df=y}}|caps=44|goals=17|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MON}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2001|6|4|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Šūiči Gonda]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1989|3|3|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Hidemasa Morita]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|5|10|df=y}}|caps=17|goals=2|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|3|9|df=y}}|caps=38|goals=9|club=[[Stade de Reims|Reims]] |clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|8|5|df=y}}|caps=22|goals=6|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|11|5|df=y}}|caps=29|goals=1|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|9|10|df=y}}|caps=15|goals=2|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Takuma Asano]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|11|10|df=y}}|caps=37|goals=7|club=[[VfL Bochum]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Hiroki Sakai]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|4|12|df=y}}|caps=72|goals=1|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Šūto Mačino]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|9|30|df=y}}|caps=4|goals=3|club=[[Shonan Bellmare]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|8|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Maja Jošida]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1988|8|24|df=y}}|caps=122|goals=12|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Daniels Šmits]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|2|3|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Juki Soma]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|2|25|df=y}}|caps=8|goals=4|club=[[Nagoya Grampus]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Daidzens Maeda]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|10|20|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|5|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end}}<section end="Japāna" /> === {{Fb|Spānija}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Luiss Enrike]] <section begin="Spānija" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Roberts Sančess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1997|11|18}}|caps=2|goals=0|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Sesars Aspilikveta]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1989|8|28}}|caps=42|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Eriks Garsija]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2001|1|9}}|caps=19|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Pau Torress]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1997|1|17}}|caps=22|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Serhio Busketss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1988|7|16}}|caps=139|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Markoss Ljorente]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1995|1|30}}|caps=17|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Alvaro Morata]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1992|10|23}}|caps=57|goals=27|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Koke (futbolists)|Koke]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1992|1|8}}|caps=68|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Gavi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2004|8|5}}|caps=13|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Marko Asensio]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1996|1|21}}|caps=31|goals=1|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Ferrans Torress]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2000|2|29}}|caps=31|goals=13|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Niko Viljamss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2002|7|12}}|caps=3|goals=1|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Davids Raja]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1995|9|15}}|caps=2|goals=0|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Alehandro Balde]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2003|10|18}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ugo Giljamons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2000|1|31}}|caps=3|goals=1|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Rodri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1996|6|22}}|caps=35|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Jeremijs Pino]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2002|10|20}}|caps=7|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Žordi Alba]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1989|3|21}}|caps=87|goals=9|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Karloss Solers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1997|1|2}}|caps=12|goals=3|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Dani Karvahals]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1992|1|11}}|caps=31|goals=0|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Dani Olmo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1998|5|7}}|caps=25|goals=4|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Pablo Sarabia]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1992|5|11}}|caps=25|goals=9|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Unajs Simons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1997|6|11}}|caps=27|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Emeriks Laports]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1994|5|27}}|caps=16|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Ansu Fati]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2002|10|31}}|caps=5|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Pedri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2002|11|25}}|caps=14|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}}<section end="Spānija" /> == F grupa == === {{Fb|Beļģija}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] <section begin="Beļģija" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|5|11|df=y}}|caps=97|goals=0|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tobijs Alderveirelds]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1989|3|2|df=y}}|caps=124|goals=5|club=[[Royal Antwerp FC|Antwerp]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2000|5|25|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Vauts Fāss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|4|3|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jans Vertongens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1987|4|24|df=y}}|caps=142|goals=9|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1989|1|12|df=y}}|caps=127|goals=12|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1991|6|28|df=y}}|caps=94|goals=25|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|5|7|df=y}}|caps=55|goals=5|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|5|13|df=y}}|caps=102|goals=68|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=Itālija}} {{Nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Edens Azārs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1991|1|7|df=y}}|caps=123|goals=33|clubnat=ESP|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Janiks Karasko]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|9|4|df=y}}|caps=60|goals=8|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Simons Miņolē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1988|3|6|df=y}}|caps=35|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Kūns Kastēlss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|6|25|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Drīss Mertenss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1987|5|6|df=y}}|caps=107|goals=21|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Tomā Menjē]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1991|9|12|df=y}}|caps=59|goals=8|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{Nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Torgans Azārs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|3|29|df=y}}|caps=45|goals=9|clubnat=GER|club=[[Borussia Dortmund]]}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|12|4|df=y}}|caps=21|goals=5|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2001|8|16|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Leanders Dendonkers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|4|15|df=y}}|caps=29|goals=1|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|8|24|df=y}}|caps=23|goals=5|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{Nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|12|5|df=y}}|caps=26|goals=2|clubnat=ENG|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]}} {{Nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Šarls De Ketelārs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2001|3|10|df=y}}|caps=10|goals=1|clubnat=ITA|club=[[AC Milan|Milan]]}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Miši Batšuaji]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|10|2|df=y}}|caps=48|goals=26|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Loiss Openda]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2000|2|16|df=y}}|caps=5|goals=2|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{Nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2002|5|27}}|caps=11|goals=2|clubnat=FRA|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2003|10|24|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs end}}<section end="Beļģija" /> === {{Fb|Kanāda}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Džons Herdmens]] <section begin="Kanāda" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Deins Senklērs]]|sortname=St Clair, Dayne|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|5|9}}|caps=2|goals=0|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alisters Džonstons]]|sortname=Johnston, Alistair|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|10|8}}|caps=30|goals=1|club=[[CF Montréal]]|clubnat=Kanāda}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Sems Adekube]]|sortname=Adekugbe, Sam|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|1|16}}|caps=34|goals=1|club=[[Hatayspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Kamals Millers]]|sortname=Miller, Kamal|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|5|16}}|caps=29|goals=0|club=[[CF Montréal]]|clubnat=Kanāda}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Stīvens Vitorija]]|sortname=Vitoria, Steven|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1987|1|11}}|caps=35|goals=4|club=[[G.D. Chaves|Chaves]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Semjuels Pjete]]|sortname=Piette, Samuel|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|11|12}}|caps=66|goals=0|club=[[CF Montréal]]|clubnat=Kanāda}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Stefens Euštakiu]]|sortname=Eustaquio, Stephen|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|12|21}}|caps=26|goals=3|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Līams Freizers]]|sortname=Fraser, Liam|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|2|13}}|caps=15|goals=0|club=[[K.M.S.K. Deinze|Deinze]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Lūkass Kavalīni]]|sortname=Cavallini, Lucas|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|12|28}}|caps=34|goals=18|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=Kanāda}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džuniors Hoilets]]|sortname=Hoilett, Junior|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1990|6|5}}|caps=50|goals=14|club=[[Reading FC|Reading]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Teidžons Bjūkenens]]|sortname=Buchanan, Tajon|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|2|8}}|caps=26|goals=4|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Ikē Ugbo]]|sortname=Ugbo, Ike|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|9|21}}|caps=8|goals=0|club=[[Troyes AC|Troyes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Atiba Hačinsons]]|sortname=Hutchinson, Atiba|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1983|2|8}}|caps=98|goals=9|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Marks Antonijs Kejs]]|sortname=Kaye, Mark-Anthony|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|12|2}}|caps=38|goals=2|club=[[Toronto FC]]|clubnat=Kanāda}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Išmaels Konē]]|sortname=Kone, Ismael|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2002|6|16}}|caps=6|goals=1|club=[[CF Montréal]]|clubnat=Kanāda}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Džeimss Pantemiss]]|sortname=Pantemis, James|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|2|21}}|caps=0|goals=0|club=[[CF Montréal]]|clubnat=Kanāda}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kails Larins]]|sortname=Larin, Cyle|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|4|17}}|caps=55|goals=25|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=18|pos=GK|name=[[Milans Borjans]]|sortname=Borjan, Milan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1987|10|23}}|caps=68|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=Serbija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Alfonso Deiviss]]|sortname=Davies, Alphonso|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|11|2}}|caps=34|goals=12|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Džonatans Deivids]]|sortname=David, Jonathan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|1|14}}|caps=35|goals=22|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Džonatans Osorio]]|sortname=Osorio, Jonathan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|6|12}}|caps=57|goals=7|club=[[Toronto FC]]|clubnat=Kanāda}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Ričijs Lariji]]|sortname=Laryea, Richie|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|1|7}}|caps=34|goals=1|club=[[Toronto FC]]|clubnat=Kanāda}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Liams Milars]]|sortname=Millar, Liam|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|9|27}}|caps=16|goals=0|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Deivids Votherspūns]]|sortname=Wotherspoon, David|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1990|1|16}}|caps=10|goals=1|club=[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Dereks Kornēliuss]]|sortname=Cornelius, Derek|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|11|25}}|caps=14|goals=0|club=[[Panetolikos FC|Panetolikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Džoels Vatermans]]|sortname=Waterman, Joel|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|1|24}}|caps=2|goals=0|club=[[CF Montréal]]|clubnat=Kanāda}} {{nat fs end}}<section end="Kanāda" /> === {{Fb|Horvātija}} === Treneris: {{flaga|Horvātija}} [[Zlatko Daličs]] <section begin="Horvātija" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|1|9}}|caps=34|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|4|2}}|caps=7|goals=0|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Borna Barišičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|11|10}}|caps=28|goals=1|club=[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=4|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1989|2|2}}|caps=116|goals=32|club=[[Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|1|24}}|caps=4|goals=0|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Dejans Lovrens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1989|7|5}}|caps=72|goals=5|club=[[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Lovro Majers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|1|17}}|caps=11|goals=3|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|5|6}}|caps=84|goals=3|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|6|19}}|caps=74|goals=20|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1985|9|9}}|caps=155|goals=23|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Marcelo Brozovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|11|16}}|caps=77|goals=7|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Ivo Grbičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|1|18}}|caps=2|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|10|4}}|caps=42|goals=7|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Marko Livaja]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|8|26}}|caps=14|goals=3|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|2|9}}|caps=43|goals=7|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Bruno Petkovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|9|16}}|caps=23|goals=6|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|7|22}}|caps=15|goals=1|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Mislavs Oršičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|12|29}}|caps=21|goals=1|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Borna Sosa]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|1|21}}|caps=8|goals=1|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2002|1|23}}|caps=12|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Domagojs Vida]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1989|4|29}}|caps=100|goals=4|club=[[Atēnu AEK|AEK Athens]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Josips Juranovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|8|16}}|caps=21|goals=0|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Ivica Ivušičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|2|1}}|caps=5|goals=0|club=[[NK Osijek|Osijek]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|2|28}}|caps=3|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2002|9|8}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Kristijans Jakičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|5|14}}|caps=4|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end}}<section end="Horvātija" /> === {{Fb|Maroka}} === Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Valids Ragragi]] <section begin="Maroka" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jasins Bunu]]|sortname=Bounou, Yassine|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|4|5}}|caps=46|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ašrafs Hakīmī]]|sortname=Hakimi, Achraf|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|11|4}}|caps=54|goals=8|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nusairs Mazrauī]]|sortname=Mazraoui, Noussair|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|11|14}}|caps=15|goals=2|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Sofjāns Amrabats]]|sortname=Amrabat, Sofyan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|8|21}}|caps=39|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Nājifs Agerds]]|sortname=Aguerd, Nayef|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|3|30}}|caps=22|goals=1|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Romēns Saiss]]|sortname=Saiss, Romain|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1990|3|26}}|caps=66|goals=1|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Hakīms Zijāšs]]|sortname=Ziyech, Hakim|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|3|19}}|caps=43|goals=18|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Azedīns Unahī]]|sortname=Ounahi, Azzedine|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|4|19}}|caps=10|goals=2|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Abdelrazāks Hamdallāhs]]|sortname=Hamdallah, Abderrazak|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1990|12|17}}|caps=18|goals=6|club=[[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Anass Zerūri]]|sortname=Zerūri, Anass|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|11|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Burnley FC]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Abdelhamīds Sābīri]]|sortname=Sabiri, Abdelhamid|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|11|28}}|caps=2|goals=1|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Munīrs Mohamedi]]|sortname=Mohamedi, Munir|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1989|5|10}}|caps=43|goals=0|club=[[Al Wehda FC|Al-Wehda]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Iliāss Šāirs]]|sortname=Chair, Ilias|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|10|30}}|caps=11|goals=1|club=[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Zakarija Abuhlāls]]|sortname=Aboukhlal, Zakaria|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|2|18}}|caps=12|goals=2|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Selīms Amalāhs]]|sortname=Amallah, Selim|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|11|15}}|caps=24|goals=4|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Abde Ezalzūlī]]|sortname=Ezzalzouli, Abde|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2001|12|17}}|caps=2|goals=0|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Sofjāns Būfāls]]|sortname=Boufal, Sofiane|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|9|17}}|caps=32|goals=6|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Dževāds el Jāmīks]]|sortname=Yamiq, Jawad|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|2|29}}|caps=12|goals=2|club=[[Real Valladolid|Valladolid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Jūsefs en Nesīri]]|sortname=En-Nesyri, Youssef|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|6|1}}|caps=50|goals=15|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Ašrafs Dāri]]|sortname=Dari, Achraf|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|5|6}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Brestois 29|Brest]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Valids Šedīra]]|sortname=Cheddira, Walid|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|1|22}}|caps=2|goals=0|club=[[S.S.C. Bari|Bari]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Ahmeds Reda Tagnauti]]|sortname=Tagnaouti, Ahmed Reda|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|4|5}}|caps=3|goals=0|club=[[Wydad AC]]|clubnat=Maroka}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Bilāls el Hanūss]]|sortname=Khannous, Bilal|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2004|5|10}}|caps=0|goals=0|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Bedrs Bānūns]]|sortname=Benoun, Badr|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|9|30}}|caps=3|goals=0|club=[[Qatar SC]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Jahīja Atīja Allāhs]]|sortname=Attiyat Allah, Yahia|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|3|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Wydad AC]]|clubnat=Maroka}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Jahja Džebrāns]]|sortname=Jabrane, Yahya|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|6|18}}|caps=5|goals=0|club=[[Wydad AC]]|clubnat=Maroka}} {{nat fs end}}<section end="Maroka" /> == G grupa == === {{Fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flaga|Brazīlija}} [[Titi]] <section begin="Brazīlija" />{{nat fs g start|background=red|color=white}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1992|10|2}}|caps=57|goals=0|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Danilu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1991|7|15}}|caps=46|goals=1|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Tiagu Silva]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1984|9|22}}|caps=109|goals=7|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1994|5|14}}|caps=71|goals=5|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1992|2|23}}|caps=65|goals=5|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Alekss Sandru]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1991|1|26}}|caps=37|goals=2|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Lukass Paketa]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1997|8|27}}|caps=35|goals=7|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Fredži (futbolists, dzimis 1993. gadā)|Fredži]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1993|3|5}}|caps=28|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Rišarlisons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1997|5|10}}|caps=38|goals=17|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Neimars]]||age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1992|2|5}}|caps=121|goals=75|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1996|12|14}}|caps=11|goals=5|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Vevertons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1987|12|13}}|caps=8|goals=0|club=[[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Dani Alviss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1983|5|6}}|caps=124|goals=8|club=[[Club Universidad Nacional|UNAM]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Eders Militau]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1998|1|18}}|caps=23|goals=1|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Fabiņu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1993|10|23}}|caps=28|goals=0|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Alekss Teliss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|12|15|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1997|11|16}}|caps=8|goals=1|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Gabriels Žezuss]]||age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1997|4|3}}|caps=56|goals=19|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Antonijs (futbolists)|Antonijs]]||age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2000|2|24}}|caps=11|goals=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Vinisiuss Žuniors]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2000|7|12}}|caps=16|goals=1|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Rodrigu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2001|1|9}}|caps=7|goals=1|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Evertons Ribeiru]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1989|4|10}}|caps=21|goals=3|club=[[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Edersons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1993|8|17}}|caps=18|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Gleisons Bremers|Bremers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|3|18|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Pedru (futbolists)|Pedru]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1997|6|20}}|caps=2|goals=1|club=[[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Gabriels Martinelli]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2001|6|18}}|caps=3|goals=0|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end|background=#FBEC5D}}<section end="Brazīlija" /> === {{Fb|Kamerūna}} === Treneris: {{flaga|Kamerūna}} [[Rigobērs Songs]] <section begin="Kamerūna" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Simons Napanduetnbu]]|sortname=Ngapandouetnbu, Simon|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2003|4|12}}|caps=0|goals=0|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Žeroms Noms Mbekeli]]|sortname=Ngom Mbekeli, Jerome|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|9|30}}|caps=2|goals=0|club=[[APEJES Academy|APEJES de Mfou]]|clubnat=CMR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nikolā Nkulu]]|sortname=Nkoulou, Nicolas|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1990|3|27}}|caps=78|goals=2|club=[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Kristofers Vū]]|sortname=Wooh, Christopher|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2001|9|18}}|caps=3|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Gaels Ondua]]|sortname=Ondoua, Gael|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|11|4}}|caps=4|goals=0|club=[[Hannover 96]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Mumi Namaleu]]|sortname=Ngamaleu, Moumi|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|7|9}}|caps=42|goals=4|club=[[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Žoržs Kevins Nkudu]]|sortname=Nkoudou, Georges-Kevin|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|2|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Andrē Franks Zambo Angisa]]|sortname=Zambo Anguissa, Andre-Frank|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|11|16}}|caps=43|goals=5|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Žans Pjērs Nsame]]|sortname=Nsame, Jean-Pierre|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|5|1}}|caps=4|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Vensāns Abubakars]]|sortname=Aboubakar, Vincent|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|1|22}}|caps=91|goals=33|club=[[Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kristians Basogo]]|sortname=Bassogog, Christian|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|10|18}}|caps=43|goals=7|club=[[Shanghai Shenhua F.C.|Shanghai Shenhua]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Karls Toko Ekambi]]|sortname=Toko Ekambi, Karl|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|9|14}}|caps=51|goals=12|club=[[Lionas "Olympique"|Lyon]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Eriks Maksims Šupo-Motings]]|sortname=Choupo-Moting, Eric Maxim|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1989|3|23}}|caps=69|goals=19|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Samuels Guē]]|sortname=Gouet, Samuel|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|12|14}}|caps=22|goals=0|club=[[KV Mechelen|Mechelen]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Pjērs Kunde]]|sortname=Kunde, Pierre|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|7|26}}|caps=32|goals=1|club=[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Deviss Epasī]]|sortname=Epassy, Devis|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|2|2}}|caps=5|goals=0|club=[[Abha Club|Abha]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Olivjē Mbaizo]]|sortname=Mbaizo, Olivier|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|8|15}}|caps=11|goals=0|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Martins Hongla]]|sortname=Hongla, Martin|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|3|16}}|caps=19|goals=0|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Kolinss Fajs]]|sortname=Fai, Collins|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|11|23}}|caps=52|goals=0|club=[[Al-Tai FC|Al-Tai]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Brians Mbeumo]]|sortname=Mbeumo, Bryan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|8|7}}|caps=3|goals=0|club=[[Brentford FC|Brentford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Žans Šarls Kasteleto]]|sortname=Castelletto, Jean-Charles|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|1|26}}|caps=14|goals=0|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Olivjē Nčams]]|sortname=Ntcham, Olivier|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|2|9}}|caps=3|goals=0|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=Velsa}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Andrē Onana]]|sortname=Onana, Andre|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|4|2}}|caps=33|goals=0|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Enco Eboss]]|sortname=Ebosse, Enzo|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|3|11}}|caps=2|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Nuhu Tolo]]|sortname=Tolo, Nouhou|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|6|23}}|caps=18|goals=0|club=[[Sietlas "Sounders"|Seattle Sounders]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Suaibu Maru]]|sortname=Marou, Souaibou|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|12|3}}|caps=3|goals=1|club=[[Coton Sport FC de Garoua|Coton Sport]]|clubnat=CMR}} {{nat fs end}}<section end="Kamerūna" /> === {{Fb|Serbija}} === Treneris: {{flaga|Serbija}} [[Dragans Stojkovičs]] <section begin="Serbija" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Marko Dmitrovičs]]|sortname=Dmitrovic, Marko|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|1|24}}|caps=19|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Strahiņa Pavlovičs]]|sortname=Pavlovic, Strahinja|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2001|5|24}}|caps=22|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Strahiņa Erakovičs]]|sortname=Erakovic, Strahinja|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2001|1|22}}|caps=2|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=Serbija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Nikola Milenkovičs]]|sortname=Milenkovic, Nikola|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|10|12}}|caps=39|goals=3|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Milošs Veļkovičs]]|sortname=Veljkovic, Milos|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|9|26}}|caps=21|goals=0|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nemaņa Maksimovičs]]|sortname=Maksimovic, Nemanja|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|1|26}}|caps=40|goals=0|club=[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Nemaņa Radoņičs]]|sortname=Radonjic, Nemanja|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|2|15}}|caps=36|goals=5|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Nemaņa Gudeļs]]|sortname=Gudelj, Nemanja|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|11|16}}|caps=49|goals=1|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Aleksandrs Mitrovičs]]|sortname=Mitrovic, Aleksandar|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|9|16}}|caps=76|goals=50|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Dušans Tadičs]]|sortname=Tadic, Dusan|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1988|11|20}}|caps=91|goals=20|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Luka Jovičs]]|sortname=Jovic, Luka|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|12|23}}|caps=29|goals=10|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Predrags Rajkovičs]]|sortname=Rajkovic, Predrag|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|10|31}}|caps=28|goals=0|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Stefans Mitrovičs]]|sortname=Mitrovic, Stefan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1990|5|22}}|caps=35|goals=0|club=[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Andrija Živkovičs]]|sortname=Zivkovic, Andrija|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|7|11}}|caps=29|goals=1|club=[[Saloniku PAOK|PAOK]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Srdžans Babičs]]|sortname=Babic, Srdjan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|4|22}}|caps=2|goals=0|club=[[UD Almería|Almería]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Saša Lukičs]]|sortname=Lukic, Sasa|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|8|13}}|caps=32|goals=2|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Filips Kostičs]]|sortname=Kostic, Filip|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|11|1}}|caps=50|goals=3|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Dušans Vlahovičs]]|sortname=Vlahovic, Dusan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|1|28}}|caps=17|goals=9|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Urošs Račičs]]|sortname=Racic, Uros|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|3|17}}|caps=9|goals=0|club=[[SC Braga|Braga]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Sergejs Milinkovičs-Savičs]]|sortname=Milinkovic-Savic, Sergej|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|2|27}}|caps=36|goals=6|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Filips Džuričičs]]|sortname=Djuricic, Filip|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1992|1|30}}|caps=37|goals=5|club=[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Darko Lazovičs]]|sortname=Lazovic, Darko|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1990|9|15}}|caps=26|goals=1|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Vaņa Milinkovičs-Savičs]]|sortname=Milinkovic-Savic, Vanja|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|2|20}}|caps=7|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Ivans Iličs]]|sortname=Ilic, Ivan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2001|3|17}}|caps=6|goals=0|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Filips Mladenovičs]]|sortname=Mladenovic, Filip|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|8|15}}|caps=20|goals=1|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Marko Grujičs]]|sortname=Grujic, Marko|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|4|13}}|caps=18|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs end}}<section end="Serbija" /> === {{Fb|Šveice}} === Treneris: {{flaga|Šveice}} [[Murats Jakins]] <section begin="Šveice" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jans Zommers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1988|12|17|df=y}}|caps=77|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Edimilsons Fernandess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|4|15|df=y}}|caps=22|goals=2|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Silvans Vidmers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1993|3|5}}|caps=34|goals=2|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|9|30|df=y}}|caps=41|goals=1|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|7|19|df=y}}|caps=43|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|11|20|df=y}}|caps=43|goals=3|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|2|14|df=y}}|caps=59|goals=11|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Remo Freilers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|4|15|df=y}}|caps=49|goals=5|club=[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Hariss Seferovičs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|2|22|df=y}}|caps=89|goals=25|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Granits Džaka]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|9|27|df=y}}|caps=107|goals=12|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=11|pos=DF|name=[[Renato Štefens]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1991|11|3}}|caps=28|goals=1|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Jonass Omlins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|1|10|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Monpeljē HSC|Montpellier]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|8|25|df=y}}|caps=100|goals=9|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Mihels Ebišers]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|1|6|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Džibrils Sovs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|2|6|df=y}}|caps=32|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Kristians Fasnahts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1993|11|11|df=y}}|caps=16|goals=4|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Rubens Vargass]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|8|5|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Erajs Džemerts]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1998|2|4}}|caps=10|goals=0|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP|}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Noa Okafors]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2000|5|24}}|caps=9|goals=2|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Fabians Frejs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1989|1|8}}|caps=22|goals=3|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Gregors Kobels]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|12|6|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Fabians Šērs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1991|12|20}}|caps=73|goals=8|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Džerdans Šaķiri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1991|10|10|df=y}}|caps=109|goals=26|club=[[Chicago Fire FC|Chicago Fire]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=24|pos=GK|name=[[Filips Kēns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|4|2|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Fabians Rīders]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2002|2|16|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Ardons Jašari]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2002|6|30|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Luzern|Luzern]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs end}}<section end="Šveice" /> == H grupa == === {{Fb|Gana}} === Treneris: {{flaga|Gana}} [[Oto Ado]] <section begin="Gana" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Lorenss Ati-Zidži]]|sortname=Ati-Zigi, Lawrence|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|11|29}}|caps=11|goals=0|club=[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tariks Lemptijs]]|sortname=Lamptey, Tariq|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|9|30}}|caps=2|goals=0|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Deniss Odoi]]|sortname=Odoi, Denis|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1988|5|27}}|caps=4|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Muhameds Salisu]]|sortname=Salisu, Mohammed|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|4|17}}|caps=3|goals=1|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Tomass Partijs]]|sortname=Partey, Thomas|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1993|6|13}}|caps=40|goals=13|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Eliša Ovusu]]|sortname=Owusu, Elisha|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1997|11|7}}|caps=3|goals=0|club=[[KAA Gent|Gent]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Abduls Fatavu]]|sortname=Issahaku, Abdul Fatawu|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2004|3|8}}|caps=13|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Daniels Kofi Kjere]]|sortname=Kyereh, Daniel-Kofi|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1996|3|8}}|caps=15|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Džordans Ajū]]|sortname=Ayew, Jordan|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1991|9|11}}|caps=84|goals=19|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Andrē Ajū]]|sortname=Ayew, Andre|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1989|12|17}}|caps=110|goals=23|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Osmans Bukari]]|sortname=Bukari, Osman|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|12|13}}|caps=7|goals=1|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=Serbija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Ibrahims Danlads]]|sortname=Danlad, Ibrahim|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2002|12|2}}|caps=4|goals=0|club=[[Asante Kotoko S.C.|Asante Kotoko]]|clubnat=GHA}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Daniels Afriji]]|sortname=Afriyie, Daniel|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2001|6|26}}|caps=7|goals=3|club=[[Accra Hearts of Oak S.C.|Hearts of Oak]]|clubnat=GHA}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gideons Mensā]]|sortname=Mensah, Gideon|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1998|7|18}}|caps=12|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Džozefs Aidū]]|sortname=Aidoo, Joseph|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1995|9|29}}|caps=11|goals=0|club=[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Abduls Manafs Nurudīns]]|sortname=Manaf Nurudeen, Abdul|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1999|2|8}}|caps=2|goals=0|club=[[KAS Eupen|Eupen]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Baba Rahmans]]|sortname=Rahman, Baba|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|7|2}}|caps=48|goals=1|club=[[Reading FC|Reading]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Denjels Amartijs]]|sortname=Amartey, Daniel|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|12|21}}|caps=46|goals=0|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Injaki Viljamss]]|sortname=Williams, Inaki|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|6|15}}|caps=3|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Mohameds Kuduss]]|sortname=Kudus, Mohammed|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|8|2}}|caps=18|goals=4|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Saliss Abduls Sameds]]|sortname=Abdul Samed, Salis|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|3|26}}|caps=1|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Kamaldīns Sulemana]]|sortname=Sulemana, Kamaldeen|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2002|2|15}}|caps=13|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Aleksandrs Džiku]]|sortname=Djiku, Alexander|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|1994|8|9}}|caps=18|goals=1|club=[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Kamals Sova]]|sortname=Sowah, Kamal|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|1|9}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Antuāns Semenjo]]|sortname=Semenyo, Antoine|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|1|7}}|caps=4|goals=1|club=[[Bristol City FC|Bristol City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Alidu Seidu]]|sortname=Seidu, Alidu|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|2022|11|20|2000|6|4}}|caps=4|goals=0|club=[[Clermont Foot 63|Clermont]]|clubnat=Francija}} {{nat fs end}}<section end="Gana" /> === {{Fb|Portugāle}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Fernandu Santušs]] <section begin="Portugāle" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Rui Patrisiu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1988|2|15}}|caps=105|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Diogu Dalo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1999|3|18}}|caps=7|goals=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Pepi]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1983|2|26}}|caps=129|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1997|5|14}}|caps=40|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Rafaels Gerreiru]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1993|12|22}}|caps=57|goals=3|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Žuau Paļiņa]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1995|7|9}}|caps=15|goals=2|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1985|2|5}}|caps=191|goals=117|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1994|9|8}}|caps=49|goals=11|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Andrē Silva]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1995|11|6}}|caps=52|goals=19|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Bernardu Silva]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1994|8|10}}|caps=73|goals=8|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1999|11|10}}|caps=24|goals=3|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Žuzē Sā]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1993|1|17}}|caps=0|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Danilu Pereira]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1991|9|9}}|caps=63|goals=2|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Viljams Karvaļu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1992|4|7}}|caps=76|goals=5|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Rafaels Leans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1999|6|10}}|caps=11|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Vitiņa]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2000|2|13}}|caps=5|goals=0|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Žuau Mariu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1993|1|19}}|caps=53|goals=3|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Rubens Nevešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1997|3|13}}|caps=32|goals=0|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Nunu Mendešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2002|6|19}}|caps=17|goals=0|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1994|5|27}}|caps=37|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Rikārdu Orta]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1994|9|15}}|caps=6|goals=1|club=[[SC Braga|Braga]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Djogu Košta]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1999|9|19}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Mateušs Nunešs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1998|8|27}}|caps=9|goals=1|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Antoniu Silva]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2003|10|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Otaviu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|1995|2|9}}|caps=8|goals=2|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Gonsalu Ramušs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=y|2001|6|20}}|caps=1|goals=1|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs end}}<section end="Portugāle" /> === {{Fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Paulu Bentu]] <section begin="Dienvidkoreja" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|pos=GK|no=1|name=[[Kims Singju]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|9|30|df=y}}|caps=67|goals=0|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al-Shabab]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|pos=DF|no=2|name=[[Juns Čongju]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|3|20|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Seoul]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|pos=DF|no=3|name=[[Kims Činsu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|6|13|df=y}}|caps=61|goals=2|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|pos=DF|no=4|name=[[Kims Mindže]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|11|15|df=y}}|caps=44|goals=3|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=5|name=[[Čons Ujons (futbolists, dzimis 1989. gadā)|Čons Ujons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1989|12|14|df=y}}|caps=66|goals=3|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs g player|pos=MF|no=6|name=[[Hvans Inboms]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|9|20|df=y}}|caps=37|goals=4|club=[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|pos=FW|no=7|name=[[Sons Hinmins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|7|8|df=y}}|caps=104|goals=35|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=8|name=[[Peks Sinho]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|3|17|df=y}}|caps=14|goals=2|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|pos=FW|no=9|name=[[Čo Kjusons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1998|1|25|df=y}}|caps=16|goals=4|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|pos=MF|no=10|name=[[I Česons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|8|10|df=y}}|caps=64|goals=9|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|pos=FW|no=11|name=[[Hvans Hijčhans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|1|26|df=y}}|caps=49|goals=9|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|pos=GK|no=12|name=[[Sons Pomkins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1997|10|15|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|pos=MF|no=13|name=[[Sons Čunho]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|5|12|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Shandong Taishan F.C.|Shandong Taishan]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs g player|pos=DF|no=14|name=[[Hons Čhols]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|9|17|df=y}}|caps=46|goals=1|club=[[Daegu FC]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|pos=DF|no=15|name=[[Kims Munhvans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1995|8|1|df=y}}|caps=22|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|pos=FW|no=16|name=[[Hvans Ijčo]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|8|28|df=y}}|caps=49|goals=16|club=[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=17|name=[[Na Sanho]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|8|12|df=y}}|caps=24|goals=2|club=[[FC Seoul]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|pos=MF|no=18|name=[[I Kanins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|2001|2|19|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|pos=DF|no=19|name=[[Kims Jongvons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1990|2|27|df=y}}|caps=96|goals=6|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|pos=DF|no=20|name=[[Kvons Kjonvons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1992|1|31|df=y}}|caps=28|goals=2|club=[[Gamba Osaka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs g player|pos=GK|no=21|name=[[Čo Hjonu]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1991|9|25|df=y}}|caps=22|goals=0|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|pos=MF|no=22|name=[[Kvons Čhanhuns]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1994|6|30|df=y}}|caps=42|goals=12|club=[[Gimcheon Sangmu FC|Gimcheon Sangmu]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|pos=DF|no=23|name=[[Kims Thehvans]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1989|7|24|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|pos=DF|no=24|name=[[Čo Jumins]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1996|11|17|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Daejeon Hana Citizen]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs g player|pos=MF|no=25|name=[[Čons Ujons]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|9|20|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs g player|pos=MF|no=26|name=[[Sons Mingju]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|1999|9|12|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs end}}<section end="Dienvidkoreja" /> === {{Fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flaga|Urugvaja}} [[Djego Alonso]] <section begin="Urugvaja" />{{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Fernando Muslera]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1986|6|16}}|caps=133|goals=0|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Hose Himeness]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1995|1|20}}|caps=78|goals=8|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Djego Godins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1986|2|16}}|caps=159|goals=8|club=[[Buenosairesas "Velez Sarsfield"|Vélez Sarsfield]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Ronalds Arauho]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1999|3|7}}|caps=12|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Matiass Vesino]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1991|8|24}}|caps=62|goals=4|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Rodrigo Bentankurs]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1997|6|25}}|caps=51|goals=1|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Nikolass de la Kruss]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1997|6|1}}|caps=17|goals=2|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Fakundo Pelistri]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2001|12|20}}|caps=7|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1987|1|24}}|caps=134|goals=68|club=[[Club Nacional de Football|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džordžians De Arasketa]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1994|6|1}}|caps=40|goals=8|club=[[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Darvins Nunjess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1999|6|24}}|caps=13|goals=3|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Sevastjans Sosa]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1986|8|19}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Giljermo Varela]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1993|3|24}}|caps=9|goals=0|club=[[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Lukass Torreira]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1996|2|11}}|caps=40|goals=0|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Federiko Valverde]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1998|7|22}}|caps=44|goals=4|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Matiass Olivera]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1997|10|31}}|caps=8|goals=0|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Matiass Vinja]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1997|11|9}}|caps=26|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Maksi Gomess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1996|8|14}}|caps=27|goals=4|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Sevastjans Koatess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1990|10|7}}|caps=47|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Fakundo Torress]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2000|4|13}}|caps=10|goals=0|club=[[Orlando "City"|Orlando City]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Edinsons Kavani]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1987|2|14}}|caps=133|goals=58|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Martins Kaseress]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1987|4|7}}|caps=115|goals=4|club=[[LA Galaxy]]|clubnat=ASV}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Serhio Ročets]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1993|3|23}}|caps=8|goals=0|club=[[Club Nacional de Football|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Agustins Kanobio]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1998|10|1}}|caps=3|goals=0|club=[[Kuritibas "Atletico Paranaense"|Athletico Paranaense]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Manuels Ugarte]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|2001|4|11}}|caps=6|goals=0|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Hosē Luiss Rodrigess]]|age={{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2022|11|20|df=yes|1997|3|14}}|caps=0|goals=0|club=[[Club Nacional de Football|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs end|background=#87cefa}}<section end="Urugvaja" /> {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] 6excgx86lpl7mqd5pnkbj8gjg8jnlll 0 525686 4484451 4482822 2026-06-20T05:11:34Z Biafra 13794 atj. 4484451 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Atis Švinka | vārds_orģ = | attēls = Atis Švinka (Atis Svinka) in 2024 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Atis Švinka 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|03|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|28|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Kaspars Briškens]] | pēctecis = [[Rihards Kozlovskis]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]] | term_sākums2 = 2023. gada 21. septembris | premjers2 = Evika Siliņa | priekštecis2 = Jānis Eglīts <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2025|3|13|N|bez}} | term_sākums4 = {{dat|2026|6|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | prezidents4 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | premjers4 = * [[Andris Kulbergs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|03|24}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | partija = [[Progresīvie]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Anda Švinka | bērni = divas meitas un divi dēli | profesija = uzņēmējs, politiķis | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Atis Švinka''' (dzimis {{dat|1973|03|24}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s uzņēmējs, jaunatnes mentors un politiķis,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/atis-svinka|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-13}}</ref> pārstāv partiju "[[Progresīvie]]", bijis tās līdzpriekšsēdētājs. 2022. gada 1. oktobrī ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Bijis [[Latvijas Satiksmes ministrs|Latvijas Republikas satiksmes ministrs]]. == Biogrāfija == Dzimis 1973. gada 24. martā Rīgā. 2002. gadā ieguvis [[Latvijas Universitāte]]s sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/atis-svinka|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-01-30}}</ref> 20 gadu vecumā A. Švinka tika iecelts par "Junior Achievement Latvija" izpilddirektoru.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vitolufonds.lv/aktualitates/arhivs/ata-svinkas-stipendija|title=Uzņēmējs Atis Švinka dibina stipendiju {{!}} Nodibinājums Vītolu Fonds|website=www.vitolufonds.lv|access-date=2023-01-30}}</ref> 20. gadsimta 90. gadu beigās kopā ar komandu ieviesis [[ekonomika]]s mācību priekšmetu skolās un vadījis šobrīd plaši pazīstamos projektus: Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) praksi, Līderu programmu un "Ēnu dienu". 1998. gadā par ieguldījumu ekonomikā un tautsaimniecībā saņēmis Kultūras fonda Spīdolas balvu.<ref name=":1" /> Dibinājis stipendiju talantīgu skolēnu atbalstam.<ref name=":1" /> Vadījis vairākus uzņēmumus, t.sk. SIA "LIC Gotus",<ref name=":0" /> kas ir viens no vadošajiem uzņēmumiem Baltijā DIY (''Do It Yourself'') produktu vairumtirdzniecībā (A. Švinka aizvien ir uzņēmuma patiesais labuma guvējs), kā arī līmēšanas un hermetizācijas industriālo risinājumu tirdzniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.licgotus.lv/par-licgotus/|title=SIA "LIC GOTUS"|access-date=31.01.23.|archive-date={{dat|2023|02|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230202014904/https://www.licgotus.lv/par-licgotus/}}</ref> Brīvajā laikā aizrāvies ar [[hokejs|hokeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ehl.entuziasti.com/personas/atis-svinka/1601/2589|title=EHL|website=ehl.entuziasti.com|access-date=2023-01-30|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == Iesaistījies partijā "[[Progresīvie]]", kur strādājis pie ekonomikas un demogrāfijas jautājumiem.<ref name=":1" /> [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] kandidējis no "[[Attīstībai/Par!]]" un "Progresīvo" kopējā saraksta, taču nav ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga/saraksti/atistibai-par-progresivie|title=2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2023-01-30}}</ref> 2021. gadā ievēlēts par partijas "Progresīvie" valdes locekli un līdzpriekšsēdētāju (kopā ar [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/460630-progresivie-butiski-maina-partijas-valdes-sastavu|title=Jauns.lv}}</ref> 2022. gadā kandidējis [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kā Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderis un ticis ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-01-30}}</ref> Priekšvēlēšanu laikā par savām prioritātēm izvirzījis t.sk. energoresursu cenu un inflācijas krīzes risinājumu, energoneatkarību no Krievijas fosilo resursu piegādēm, tā vietā attīstot atjaunīgos energoresursus. Aktualizējis arī kooperatīvu un krājsabiedrību attīstību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, industriālās politikas attīstību, digitalizāciju un jaunuzņēmumu ekosistēmas atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/progresivie/1578-atis-svinka|title=Atis Švinka - "PROGRESĪVIE" / 14. Saeimas vēlēšanas - LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-30|language=lv}}</ref> Ar šiem jautājumiem [[14. Saeima|14. Saeimā]] strādājis Ilgtspējīgas attīstības komisijā,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/DCD195F4ED104059C22588E0002AE477?OpenDocument&lang=LV|title=Atis Švinka - Latvijas Republikas 14.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2023-01-30}}</ref> parlamentā darbojas arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijā.<ref name=":2" /> No 2023. gada septembra līdz 2025. gada martam ([[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabineta]] apstiprināšanas) bija [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/kontakti|title=Kontakti {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2023-10-03|language=lv}}</ref> un darbojās Saeimas Nacionālās drošības komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/DCD195F4ED104059C22588E0002AE477?OpenDocument&lang=LV|title=Atis Švinka - Latvijas Republikas 14.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2023-10-03}}</ref> 2025. gada 6. martā apstiprināts [[Latvijas Satiksmes ministrs|Latvijas Republikas satiksmes ministra]] amatā, stājoties [[Kaspars Briškens|Kaspara Briškena]] vietā.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]</ref> Amatu zaudējis pēc E. Siliņas valdības krišanas un atjaunojis Saeimas deputāta mandātu. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Kaspars Briškens]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs]] | periods = {{dat|2025|03|6|N}} — {{dat|2026|05|28|N}} | pēc = [[Rihards Kozlovskis]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Švinka, Atis}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas satiksmes ministri]] 8d0l0pjekp15fhiocv7ojt55smritbu 10 526232 4484322 4477043 2026-06-19T14:56:13Z Bendžamins 76862 4484322 wikitext text/x-wiki {{Sporta kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Kataras futbola izlase - FIFA 2022 | rādīt_sastāvu = jā | bg = #8A1538 | fg = white | bordercolor = gainsboro | komanda = Kataras futbola izlase | komanda_saite = Kataras futbola izlase | turnīrs = FIFA Pasaules kauss 2022 | turnīrs_saite = 2022. gada FIFA Pasaules kauss | apakša teksts = | nr_1 = 1 | sp_1 = [[Saads el Šībs|el Šībs]] | nr_2 = 2 | sp_2 = [[Pedru Migels|Migels]] | nr_3 = 3 | sp_3 = [[Abdelkarīms Hasans|Hasans]] | nr_4 = 4 | sp_4 = [[Muhameds Vaads|Vaads]] | nr_5 = 5 | sp_5 = [[Tāriks Salmāns|Salmāns]] | nr_6 = 6 | sp_6 = [[Abdulazīzs Hātims|Hātims]] | nr_7 = 7 | sp_7 = [[Ahmeds Alaeldīns|Alaeldīns]] | nr_8 = 8 | sp_8 = [[Ali Asadalla|Asadalla]] | nr_9 = 9 | sp_9 = [[Muhameds Muntari|Muntari]] | nr_10 = 10 | sp_10 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] ([[kapteinis (futbols)|K]]) | nr_11 = 11 | sp_11 = [[Akrams Afīfs|Afīfs]] | nr_12 = 12 | sp_12 = [[Karīms Būdiāfs|Būdiāfs]] | nr_13 = 13 | sp_13 = [[Musaabs Heders|Heders]] | nr_14 = 14 | sp_14 = [[Homāms Ahmeds|Ahmeds]] | nr_15 = 15 | sp_15 = [[Besāms el Rāvi|el Rāvi]] | nr_16 = 16 | sp_16 = [[Būalems Hūhi|Hūhi]] | nr_17 = 17 | sp_17 = [[Ismāels Muhameds|Muhameds]] | nr_18 = 18 | sp_18 = [[Hālids Munīrs|Munīrs]] | nr_19 = 19 | sp_19 = [[Almoezs Ali|Ali]] | nr_20 = 20 | sp_20 = [[Sālems el Hādžri|el Hādžri]] | nr_21 = 21 | sp_21 = [[Jūsefs Hasans|Hasans]] | nr_22 = 22 | sp_22 = [[Mešaals Beršems|Beršems]] | nr_23 = 23 | sp_23 = [[Āsims Madibo|Madibo]] | nr_24 = 24 | sp_24 = [[Nāifs el Hadrami|el Hadrami]] | nr_25 = 25 | sp_25 = [[Džāsems Gābers|Gābers]] | nr_26 = 26 | sp_26 = [[Mustafa Tāreks|Tāreks]] | galv_treneris = {{flaga|Spānija}} [[Felikss Sančess]] }}<noinclude> [[Kategorija:Futbola veidnes]] </noinclude> 3wky385mvlmch7av26ldkxilpjqfg1s 0 546551 4484293 4321846 2026-06-19T13:17:48Z Bendžamins 76862 4484293 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|11|7}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 1 | caps3 = 4 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[NAC Breda]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | countryofbirth = {{vieta|Šveice|Šlirena}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 198 | image = Aro Muric.jpg | caption = Arijanets Muričs 2024. gadā | nationalcaps2 = 51 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Melnkalne}} Melnkalnes U21 | nationalteam2 = {{fb|KOS}} | nationalyears2 = 2018— | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | name = | playername = Arijanets Muričs | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2018—2022 | years2 = 2018 | years3 = 2019—2020 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years4 = 2020—2021 | caps4 = 2 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Willem II (futbola klubs)|Willem II]] | years5 = 2021 | caps5 = 14 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]] | years6 = 2021—2022 | caps6 = 31 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley FC|Burnley]] | years7 = 2022—2024 | caps7 = 51 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]] | years8 = 2024—2026 | caps8 = 18 | goals8 = 0 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | years9 = 2025—2026 | caps9 = 32 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | years10 = 2026— | caps10 = 0 | goals10 = 0 }} '''Arijanets Anans Muričs''' ({{Val|sq|Arijanet Samir Muriqi}}, {{Val|cnr|Arijanet Anan Murić}}, dzimis {{Dat|1998|11|7}} [[Šveice|Šveicē]]) ir [[Kosova|Kosovas]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Kosovas futbola izlase|Kosovas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Muričs pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]''. Iepriekš Muričs ir spēlējis Anglijas komandās [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']], [[Nottingham Forest|''Nottingham Forest'']], ''[[Burnley FC|Burnley]]'' un ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'', Nīderlandes komandās [[NAC Breda|''NAC Breda'']] un [[Willem II (futbola klubs)|''Willem II'']], kā arī Spānijas komandā [[Girona FC|''Girona'']]. [[Kosovas futbola izlase|Kosovas futbola izlases]] rindās debitējis 2018. gadā. == Sasniegumi == '''Manchester City''' * [[FA kauss]]: 2018—19 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2018—19 '''Burnley''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2022—23 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Muričs, Arijanets}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cīrihes kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Kosovas futbolisti]] [[Kategorija:Melnkalnes futbolisti]] [[Kategorija:Kosovas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:NAC Breda spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Willem II spēlētāji]] [[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]] [[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] 1mqb85herle13g0d22g18m3s4cfwf8g 0 548793 4484286 4450120 2026-06-19T12:59:11Z Bendžamins 76862 4484286 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada augusts}} {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|7|2}} | birth_place = | caps1 = 7 | caps2 = 0 | caps3 = 94 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Virtus Entella]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | countryofbirth = {{vieta|Itālija|Massa}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 13 | height = 190 | image = | caption = | nationalcaps2 = 18 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 6 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālijas U19 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | name = | playername = Nikolo Dzanjolo | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2017 | years2 = 2017—2018 | years3 = 2018—2023 | nationalcaps3 = 8 | nationalcaps4 = 19 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Itālija}} Itālijas U21 | nationalteam4 = {{fb|ITA}} | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019— | years4 = 2023—2026 | caps4 = 13 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K. (football team)|Galatasaray]] | goals4 = 5 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 25 | goals5 = 2 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]] | caps6 = 14 | years6 = 2024—2025 | goals6 = 2 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years7 = 2025 | caps7 = 9 | goals7 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | caps8 = 32 | goals8 = 5 | years8 = 2025—2026 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | years9 = 2026— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }}'''Nikolo Dzanjolo''' ({{Val|it|Nicolò Zaniolo}}; dzimis {{Dat|1999|7|2}}) ir [[Itāļi|itāļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Dzanjolo pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandu ''[[Udinese Calcio|Udinese]]''. Iepriekš pārstāvējis Itālijas komandas ''[[Virtus Entella]]'', ''[[Internazionale]]'', ''[[AS Roma]]'', ''[[Atalanta]]'' un ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'', Anglijas komandu ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''., kā arī Turcijas komandu ''[[Galatasaray S.K. (football team)|Galatasaray]].'' [[Itālijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. 2025. gada 3. februārī Zaniolo pārgāja jaunā aizdevumā uz ''Fiorentina'' ar izpirkuma iespēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.galatasaray.org/haber/gs-sportif-a-s/nicolo-zaniolo-nun-gecici-transferi-hakkinda/57135|title=Nicolo Zaniolo’nun geçici transferi hakkında|website=www.galatasaray.org|access-date=2026-04-04}}</ref> == Sasniegumi == '''AS Roma''' * [[UEFA Eiropas konferences līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2021—22]] '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2022—23 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dzanjolo, Nikolo}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Toskānā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] kn5xml2b49qrcunkuslta7m53idc12r 0 548891 4484290 4380193 2026-06-19T13:13:04Z Bendžamins 76862 4484290 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|2|4}} | birth_place = | caps1 = 19 | caps2 = 18 | caps3 = 32 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Dānija}} [[FC København|København]] | clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[SK Sturm Graz|Sturm Graz]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta BC|Atalanta]] | countryofbirth = {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | goals1 = 0 | goals2 = 9 | goals3 = 9 | height = 191 | image = Rasmus Højlund with a fan.jpg | caption = Rasmuss Hejluns 2023. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U17 | nationalyears2 = 2019 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 10 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | name = | playername = Rasmuss Hejluns | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2020—2022 | years2 = 2022 | years3 = 2022—2023 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 3 | nationalcaps5 = 35 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 13 | nationalteam3 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Dānija}} Dānijas U21 | nationalteam5 = {{fb|DEN}} | nationalyears3 = 2021—2022 | nationalyears4 = 2022 | nationalyears5 = 2022— | years4 = 2023— | caps4 = 62 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | goals4 = 14 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | years5 = 2025—2026 | caps5 = 33 | goals5 = 12 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }}'''Rasmuss Vinters Hejluns''' ({{Val|dk|Rasmus Winther Højlund}}; dzimis {{Dat|2003|2|4}}) ir [[Dānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Dānijas futbola izlase|Dānijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Hejluns pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu ''[[SSC Napoli|Napoli]]''. Iepriekš spēlējis Dānijas komandā [[FC København|''København'']], Austrijas komandā [[SK Sturm Graz|''Sturm Graz'']] un Itālijas komandā [[Atalanta BC|''Atalanta'']]. 2023. gada jūlijā par 64 miljoniem [[Sterliņu mārciņa|Sterliņu mārciņām]] pievienojies [[Manchester United FC|''Manchester United'']]. Dānijas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā. == Sasniegumi == '''København''' * [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]]: 2021—22 '''Sturm Graz''' * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2022—23 '''Manchester United''' * [[FA kauss]]: 2023—24<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25052024-iesit_devinpadsmitgadnieki_united_revanse</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Dānijas futbolists-aizmetnis}} {{Dānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Hejluns, Rasmuss}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dānijas futbolisti]] [[Kategorija:Dānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC København spēlētāji]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Kopenhāgenā dzimušie]] [[Kategorija:Grācas "Sturm" spēlētāji]] [[Kategorija:Brøndby IF spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] dz5snr11px05fdk2xt4lxo3ukoxjv0y 0 550510 4484398 4365630 2026-06-19T23:52:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484398 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Lagzdīnes pilskalns | alternate_name = | image = Lagzdīnes_pilskalns_02.jpg | image_size = | caption = | map = Latvija | relief = jā | latd = 57.165592 | longd = 21.764493 | location = {{vieta|Latvija|Ventspils novads|Piltenes pagasts}} | type = | part_of = | length = | width = | area = | height = | builder = | material = | built = | abandoned = | cultures = | excavations = | archaeologists = | condition = | ownership = | management = | public_access = | website = | notes = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Lagzdīnes pilskalns | numurs = 2532 | grupa = Valsts nozīmes kultūras piemineklis | tipol_grupa = Arheoloģija | vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}} }} }} '''Lagzdīnes pilskalns''' jeb '''Lagzdienes pilskalns''' atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Piltenes pagasts|Piltenes pagastā]] [[Venta]]s labajā krastā starp [[Vāverciems|Vāverciemu]] un [[Lagzdiena|Lagzdienu]]. Valsts nozīmes kultūras piemineklis. No Lagzdīnes pilskalna pārredzami trīs Ventas līkumi. Pilskalnam ir iedobts [[plakums]], kas izbeidzas ar 4—6 metru augstām, stāvām malām. [[Teika]] saista Lagzdīnes pilskalnu ar [[Piltene]]s senāko novietojumu. Pilskalnu aprakstījis [[Ernests Brastiņš]]. Datējums — vidējais vai vēlais [[dzelzs laikmets]]. 2025. gadā izcelts kā [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]] ar Kurzemes pilskalniem netipisku apļveida valni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/637171-2025-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija-lagzdines-pilskalns-ventas-labaja-krasta-ar-kurzemes-pilskalniem-netipisku-cirkularu-valni|title=2025. gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā - Lagzdīnes pilskalns Ventas labajā krastā ar Kurzemes pilskalniem netipisku cirkulāru valni|website=https://jauns.lv|access-date=2025-01-15|date=2025-01-15|language=lv}}</ref> 2025. gada izrakumi parādījuši pilskalna apdzīvotību 10.—11. gadsimtā, kā arī tajā atrastas senlietas no [[bronzas laikmets|bronzas]] vai agrīnā dzelzs laikmeta.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzejs.ventspils.lv/33269-2/|title=Pabeigti 2025. gada arheoloģiskie pētījumi Lagzdienas pilskalnā|last=Patmalniece|first=Santa|website=Ventspils Muzejs|access-date=2025-07-30|language=lv-LV|archive-date=2025-07-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20250730034940/https://muzejs.ventspils.lv/33269-2/}}</ref> Pagaidām tiek uzskatīts, ka pilskalnu apdzīvojuši [[vendi (Livonija)|vendi]], kas atkāpušies ienākošo [[kurši|kuršu]] spiediena dēļ, tomēr atrastā izpēte vēl nav pilnīga.<ref name=":0" /> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Lagzdīnes pilskalns 04.jpg Attēls:Lagzdīnes pilskalns 03.jpg Attēls:2018 05 Lagzdenes pilskalns (8).jpg Attēls:Lagzdines pilskalns.jpg|Pilskalna 3D modelis </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijas-pilskalni.lv/lagzdines-pilskalns/ Lagzdīnes pilskalns portālā https://www.latvijas-pilskalni.lv/] {{Latvijas pilskalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Piltenes pagasts]] [[Kategorija:Pilskalni Ventspils novadā]] [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]] emow6bw5mvpvrg7goayfb8msph50fcx 0 559421 4484325 4462592 2026-06-19T15:05:29Z Biafra 13794 +attēls 4484325 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2024. gads Latvijā|2024]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +8,7 °C |min Lat = –29,5 °C |max Lat = +32,9 °C |vid Rīga = +9,8 °C |min Rīga = –20,3 °C |max Rīga = +32,0 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 653,5 mm <br /> Rīga: 641,0 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 188,2 mm (jūlijs) |nokrišņi dekādē = Rīga: 131,1 mm (jūlijs) |nokrišņi diennaktī = Latvija: 193 mm ([[Kalnciems]], [[29. jūlijs]]) <br/> Rīga: 116,8 mm ([[29. jūlijs]]) |sniega sega = Latvija: 37 cm ([[Dagda]], [[11. februāris]]) |vēja brāzmas = Liepāja: 29,3 m/s ([[27. septembris]]) |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2024. gads Latvijā|2024. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2024. gadā bija +8,7 °C, kas ir 1,9 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.–2020. gads), rezultātā 2024. gads bija 12. pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu. '''2024. gads kļuva par vissiltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]'''.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/laikapstaklu_apskati/2024/gads/#fnref:1 Gads, 2024], klimats.meteo.lv.</ref> Vissiltākais 2024. gads bija Rīgā, kur vidējā gaisa temperatūra bija +9,8 °C, bet visvēsākais gads bija Alūksnē un Zosēnos: +7,7 °C. Teritoriāli vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas 2024. gadā bija no +1,4 °C Latvijas ziemeļrietumos līdz +2,2 °C valsts dienvidaustrumos. Visi 2024. gada mēneši, izņemot janvāri, bija siltāki par normu, turklāt katrā mēnesī sasniegts vismaz viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Gaisa temperatūras amplitūda Latvijā 2024. gadā bija 62,4 °C. Daugavpilī 8. janvārī tika novērota gada zemākā gaisa temperatūra −29,5 °C. Savukārt gada augstākā gaisa temperatūra (+32,9 °C) tika reģistrēta 28. jūnijā Mērsragā un Zīlānos, kas Zīlānos bija arī jauns stacijas mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2024. gadā bija 653,5 mm, kas ir 5% zem gada normas (685,6 mm). Vismitrākais gads bija Zosēnos ar kopējo nokrišņu daudzumu 878,9 mm, kas ir 21% virs stacijas gada normas. Vismazāk nokrišņu bija Dobelē un Rēzeknē – 517,5 mm, savukārt Lielpečos bija salīdzinoši sausākais gads ar kopējo nokrišņu daudzumu 560,3 mm, kas ir 25% zem stacijas gada normas. Lai gan gads kopumā Latvijā bija mazliet sausāks par normu, trīs tā mēneši bija mitrāki par normu. Februāris bija 40% mitrāks par normu un 10. mitrākais novērojumu vēsturē. Aprīlis ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,4 mm bija 97% mitrāks par normu un kļuva par 5. mitrāko novērojumu vēsturē, turklāt Daugavpilī tas bija 313% mitrāks par normu. Savukārt jūlijs kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 131,4 mm (74% virs mēneša normas), kur lielu lomu spēlēja 28. un 29. jūlija vētra, kad divu dienu laikā vairākās stacijās tika novērots rekordliels divu diennakšu nokrišņu daudzums un vidēji Latvijā nolija puse no visiem jūlija mēnesī novērotajiem nokrišņiem. 2024. gadā kopumā 32 dienās kādā no novērojumu stacijām maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s), no kurām 9 dienās brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet trijās no tām brāzmas pārsniedza 28,5 m/s, kas pēc Boforta skalas apzīmē ļoti stipras vētras spēku. Visstiprākās vēja brāzmas (29,3 m/s) reģistrētas 27. septembrī Liepājas ostā. == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2023./2024. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,9 °C, kas ir 0,5 °C virs gadalaika normas. Vissiltākā ziema bija Latvijas dienvidu daļā, Daugavpilī tai esot 1,3 °C siltākai par normu, bet Rucavā un Bauskā attiecīgi 1,0 un 0,9 °C siltākai. Savukārt tikai divās stacijās – Ainažos un Rūjienā – šī ziema bija aukstāka par normu (attiecīgi −0,3 un −0,1 °C novirze no normas). Ziema iesākās ar stipru salu. Decembra 1. dekāde ar vidējo gaisa temperatūru −5,6 °C bija 5,4 °C aukstāka par dekādes normu. Decembra turpinājumā gaisa temperatūra paaugstinājās un gan 2., gan 3. dekādes vidēja gaisa temperatūra bija +1,0 °C, kas ir attiecīgi 2,0 un 2,9 °C virs dekādes normas. Mēneša vidū tika sasniegti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā decembra vidējā gaisa temperatūra −1,1 °C sakrita ar normu. Janvāris bija aukstākais mēnesis ziemā ar vidējo gaisa temperatūru −5,2 °C, kas ir 2,2 °C zem mēneša normas. Janvāra sākumā (7. janvārī) Zosēnos vidējā diennakts gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25,0 °C, kas ir viszemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra, kas reģistrēta kopš 2012. gada. Janvāra sākuma salā tika reģistrēta ziemas viszemākā minimālā gaisa temperatūra (−29,5 °C Daugavpilī 8. janvārī), kā arī vienīgie minimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi šajā sezonā. Otrajā februāra dekādē vairākās Kurzemes novērojumu stacijās iestājās meteoroloģiskais pavasaris, un mēneša turpinājumā tika pārspēti 9 maksimālās gaisa temperatūras diennakts rekordi un 3 dekādes rekordi, kā arī tika atkārtoti 4 diennakts rekordi. Visaugstākā šīs ziemas temperatūra (+11,4 °C) tika reģistrēta Pāvilostā 16. februārī, pārspējot gan diennakts, gan dekādes rekordus. Īpaši jāatzīmē 16. februārī Liepājā novērotie +11,3 °C, jo iepriekšējais šī datuma rekords Liepājā nebija pārspēts kopš 1925. gada, kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra bija +9,3 °C. Februāra vidējā gaisa temperatūra +0,6 °C pārsniedza normu par 3,7 °C, padarot to par 10. siltāko februāri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kopējais ziemas nokrišņu daudzums Latvijā bija 175,6 mm, kas ir 21% virs gadalaika normas (144,6 mm). Nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 305,4 mm (68% virs normas), kaut salīdzinājumā ar normu mitrākā ziema bija Daugavpilī (88,7% virs normas). Vissausākā ziema gan pēc kopējā nokrišņu daudzuma, gan pēc novirzes no normas bija Jelgavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija vien 81,3 mm, kas ir 35% zem normas. Decembris un februāris bija mitrāki par normu. Decembris ar vidējo nokrišņu daudzumu 77,8 mm (45% virs normas) bija 4. mitrākais decembris novērojumu vēsturē, februārī kopumā nokrišņi sasniedza 56,5 mm (40% virs normas), bet janvārī nokrišņu daudzums bija 41,3 mm, kas ir 18% zem normas. Decembra sākuma sala ietekmē uz upēm un ezeriem veidojās ledus un sniega segas biezums daudzviet sasniedza 25–30 cm. Decembra otrajā pusē atkusnis mijās ar aukstumu, rezultātā sniega sega bija mainīga un upēs bija paaugstināts ūdens līmenis, plaši applūstot upju palienēm un zemākām vietām. Tomēr decembra beigās daudzviet sniga un Ziemassvētki lielā Latvijas daļā bija “balti”. Janvāra sākumā valsts lielākajā daļā bija kailsals, bet mēneša vidū stipri sniga un putināja, izveidojot 20-35 cm biezu sniega segu. Savukārt mēneša pēdējā dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās un lielā valsts daļā sniega sega nokusa, vairākās upēs Kurzemē un Zemgalē notika ledus iešana, kā arī upju palieņu applūšana. Februāra pirmajā pusē bieži sniga un putināja. Mēneša sākumā Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu, arī mēneša vidū tur tā vēl turējās ap 30 cm, bet mēneša beigās sniegs bija nokusis visā valsts teritorijā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2023./2024. gada ziemā bija 3,5 m/s, atbilstot gadalaika normai. Decembra vidējais vēja ātrums (3,2 m/s) bija 0,4 m/s rāmāks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 3,4 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Kalendārās ziemas laikā 15 dienas maksimālās brāzmas Latvijā sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), visbiežāk vētras stipruma brāzmas novērotas Liepājas ostā – 8 dienas. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) šoziem tika reģistrētas 1. februārī Ventspilī. Meteoroloģiskās ziemas sākums (piecas dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru zem 0 °C) lielākajā daļā novērojumu staciju bija 15. un 16. novembrī, un līdz 25. novembrim meteoroloģiskā ziema bija iestājusies visās LVĢMC meteoroloģisko novērojumu stacijās. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iestājās Alūksnē – jau 25. oktobrī. '''2024. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,3 °C, kas ir 2,4 °C virs gadalaika normas. Šis pavasaris kļuva par siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), tam par 0,8 °C apsteidzot 2014. gada pavasari, kurš līdz šim bija siltākais novērojumu vēsturē. Visi šī pavasara mēneši bija siltāki par normu. Marts un maijs bija salīdzinoši vissiltākie , martam dalot 3. siltākā marta titulu un maijam – 2. siltākā maija titulu. Marta un maija vidējā gaisa temperatūra bija +3,4 °C un +14,4 °C (attiecīgi 3,2 °C un 3,0 °C virs normas). Aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,2 °C bija 1,1 °C siltāks par normu un dala 8. siltākā aprīļa titulu ar 1994., 2008. un 2014. gadu. Gandrīz visu martu vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, sasniedzot jaunus maksimālās gaisa temperatūras rekordus mēneša sākumā, vidū un beigās, un pēdējā mēneša dienā (31. martā) uzstādot arī jaunu Latvijas mēneša rekordu martam (+22,8 °C Skultē) un jaunu pirmo pavasara +20,0 °C rekordu (iepriekš agrākie +20,0 °C reģistrēti 2018. gada 9. aprīlī , kad visās novērojumu stacijās maksimālā gaisa temperatūra pārsniedza +20,0 °C un augstākā temperatūra +22,8 °C novērota Daugavpilī). Siltums lielākoties turpinājās arī aprīļa pirmajā pusē, pirmajās desmit aprīļa dienās kopā uzstādot 74 maksimālās gaisa temperatūras rekordus, no kuriem četri bija Latvijas diennakts rekordi un viens – Latvijas dekādes rekords (+27,1 °C Daugavpilī 10. aprīlī), kurš pārspēts uzreiz par 8 grādiem (iepriekšējais: +19,1 °C Mērsragā un Rīgā). Aprīļa sākuma siltuma periodā pārspēti arī rekordi pirmajiem reģistrētajiem +25,0 °C, +26,0 °C un +27,0 °C – attiecīgi 15 dienas, 23 dienas un 29 dienas agrāk nekā iepriekšējie rekordi. Aprīļa otrajā pusē savukārt valdīja auksti laika apstākļi, vidējai gaisa temperatūrai gandrīz 2 nedēļas pēc kārtas esot zem normas. Aprīļa pašās beigās un maija sākumā gaisa temperatūra paaugstinājās, taču maija pirmajā un otrajā dekādē tā atkal pazeminājās, un tika sasniegti šī pavasara vienīgie minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem divi bija staciju mēnešu rekordi (–3,5 °C Dagdā un –5,1 °C Rēzeknē). Savukārt pārējo maiju ārā valdīja ļoti vasarīgi laika apstākļi, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +25,0 °C un sasniedzot arī pirmos +30,0 °C (28. maijā Ventspilī +30,1 °C). Kopumā pavasarī tika pārspēti 140 maksimālās gaisa temperatūras diennakts rekordi, no kuriem 6 bija Latvijas diennakts rekordi, 1 Latvijas dekādes rekords un 1 Latvijas mēneša rekords. Tāpat sasniegti arī 5 minimālās gaisa temperatūras diennakts rekordi. 2024. gada pavasaris ar kopējo nokrišņu daudzumu 122,1 mm bija 1% sausāks par normu (123,1 mm). Nokrišņu daudzums salīdzinājumā ar normu dažādos Latvijas reģionos bija mainīgs, dažviet pavasarim esot sausākam par normu, vismazāk nokrišņu bija Jelgavā – 73,5 mm, kas ir 40% zem stacijas gadalaika normas (122,2 mm). Savukārt citviet pavasaris bija stipri mitrāks par normu, vislielākajam nokrišņu daudzumam esot Daugavpilī – 206,1 mm, kas ir 56% virs stacijas gadalaika normas (131,7 mm). Pavasara sākums bija ļoti sauss visā Latvijā – marta 1. dekādē gandrīz visās novērojumu stacijās nokrišņi netika novēroti. Lai gan mēneša otrajā pusē bija vairāk nokrišņu, marts ar nokrišņu daudzumu 23,6 mm kopumā bija 36% sausāks par normu. Aprīlis lielākajā daļā valsts bija mitrāks par normu, īpaši aprīļa 3. dekāde, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 207% virs dekādes normas (9,7 mm). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 70,4 mm, kas ir 97% vairāk par normu, padarot šo aprīli par 5. mitrāko novērojumu vēsturē. Savukārt maijā atgriezās sausāki laika apstākļi, maijam ar kopējo nokrišņu daudzumu 28,5 mm esot 43% sausākam par normu (50,4 mm). Šajā pavasarī sniegs nebija bieža parādība – visu pavasara mēnešu vidējais sniega biezums Latvijā bija 0 cm. Lai gan atsevišķās dienās un novērojumu stacijās novērots sniegs, tomēr vienīgā vienlaidu sniega sega šajā pavasarī reģistrēta aprīļa otrajā pusē, kad cīruļputenī no 22. līdz 24. aprīlim valsts rietumu un centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega sega, tās biezumam sasniedzot un dažviet pārsniedzot 10 cm biezumu (Stendē – 12 cm, Vičakos – 10 cm, Saldū – 9 cm). Vidējais vēja ātrums pavasarī bija 3,1 m/s, kas ir vienāds ar gadalaika normu. Visvējainākais pavasara mēnesis Latvijā bija aprīlis, kura vidējais vēja ātrums 3,6 m/s bija 0,5 m/s virs normas. Pārējie pavasara mēneši bija mazāk vējaini – marts ar vidējo vēja ātrumu 3,2 m/s un maijs ar 2,6 m/s. Kopumā pavasarī bija 7 dienas, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), bet pavasara visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Dobelē 15. aprīlī – 24,6 m/s. '''2024. gada vasara''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 1,3 °C virs gadalaika normas, tādējādi kļūstot par 5. siltāko vasaru novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), šo vietu dalot ar 2011. un 2002. gada vasarām. Visi šīs vasaras mēneši bija siltāki par normu. Jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C bija 1,8 °C siltāks par mēneša normu, turklāt tas bija 7. siltākais novērojumu vēsturē (kopā ar 1936. gada jūniju). Savukārt jūlijs un augusts ar vidējo gaisa temperatūru +19,0 °C un +18,1 °C abi bija 1,2 °C siltāki par attiecīgajām mēneša normām, un augusts dala 10. siltākā augusta titulu ar 1955. gadu. Vasara iesākās silti, turpinoties maija otrās puses karstuma vilnim, taču jau drīz gaisa temperatūra pazeminājās un vairāk nekā nedēļu vidējā gaisa temperatūra bija zem normas. Pārējo jūniju vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, mēneša beigās (27. un 28. jūnijā) sasniedzot vairākus diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus, pat vienu Latvijas diennakts rekordu (27. jūnijā Daugavpilī +31,9 °C). 28. jūnijā Rīgā, Ventspilī un Mērsragā reģistrēta tropiskā nakts, minimālajai gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +20 °C atzīmes. Jūlijā laika apstākļi bija ļoti silti, tikai atsevišķās dienās mēneša sākumā un beigās gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu. Arī augusts, kaut iesākās ar salīdzinoši aukstāku laiku, bija ļoti silts – augusta vidū vidējā gaisa temperatūra bija jau vairākus grādus virs klimatiskās normas un lielākoties tā turējās līdz mēneša beigām. Gan jūlijā, gan augustā reģistrēti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā vasarā tika pārspēti 50 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 1 bija Latvijas diennakts rekords, kā arī 6 stacijas dekādes un 1 stacijas mēneša rekords. 2024. gada vasara ar kopējo nokrišņu daudzumu 244,9 mm bija 10% mitrāka par normu (222,6 mm). Nokrišņu daudzums salīdzinājumā ar normu dažādos Latvijas reģionos bija mainīgs, dažviet vasarai esot sausākai par normu, vismazāk nokrišņu bija Liepājā – 178,3 mm (7% zem stacijas gadalaika normas), bet vissausākā vasara, salīdzinot ar normu, bija Lielpečos, kur sezonas laikā nolija 197,0 mm (19% zem stacijas gadalaika normas). Savukārt vismitrākā vasara bija Kalnciemā, kur vasaras kopējais nokrišņu daudzums bija 383,2 mm, kas ir 65% virs stacijas gadalaika normas. Jāpiebilst, ka Kalnciema novērojumu stacijas datos ir iztrūkumi – viena diena jūnijā un viena diena jūlija sākumā –, taču, ņemot vērā lielo nokrišņu daudzumu Kalnciemā 28.–29. jūlijā, izlemts šo staciju iekļaut vasaras apskatā. Rezultātā var pieņemt, ka īstais nokrišņu daudzums Kalnciemā vasarā ir mazliet lielāks kā 383,2 mm. Jūnija sākums vidēji Latvijā bija mitrs, kaut Vidzemē un dažviet Latgalē un piekrastē tas bija ļoti sauss. Jūnija sākums vidēji Latvijā bija mitrs, kaut Vidzemē un dažviet Latgalē un piekrastē tas bija ļoti sauss. Tomēr mēneša 2. un 3. dekādē lielākajā daļā valsts nokrišņu bija mazāk, līdz ar to jūnijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 54,5 mm bija 22% sausāks par normu. Jūlijs iesākās līdzīgi, mēneša sākumam esot mazliet mitrākam un mēneša vidum – sausākam par normu, taču jūlija beigās, 28. un 29. jūlijā, laika apstākļus Latvijā noteica ļoti aktīvs ciklons, atnesot ekstremāli stipru lietu. Divu dienu laikā visvairāk nolija Zemgalē – Kalnciema novērojumu stacijā pat 199,6 mm, kas ir vairāk nekā divas stacijas jūlija mēneša normas, bet arī Dobelē, Jelgavā, Rīgā un Mērsragā divu dienu nokrišņu daudzums pārspēja 100 mm. Rezultātā jūlija 3. dekāde bija 208% mitrāka par normu un šis jūlijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 132,1 mm bija 75% mitrāks par mēneša normu, tādējādi kļūstot par 3. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē. Savukārt līdz ar augustu nokrišņu daudzums samazinājās, visām mēneša dekādēm esot sausākām par normu, kaut mēneša laikā vietām novērots pērkona negaiss un lietus. Augusts ar kopējo nokrišņu daudzumu 58,6 mm bija 24% sausāks par normu. Vidējais vēja ātrums vasarā bija 2,7 m/s, kas ir vienāds ar gadalaika normu. Kopumā vasarā bija 6 dienas, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s), bet vasaras visstiprākās vēja brāzmas reģistrētas Bauskā 11. jūlijā – 29,0 m/s. Savukārt 28. un 29. jūlija vētrā reģistrētās vēja brāzmas bija pirmais novērotais gadījums, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi. Piemēram, Daugavgrīvā kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst. 23.00 līdz 29. jūlija plkst. 12.00 novērotas vētras stipruma brāzmas. '''2024. gada rudens''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,6 °C, kas ir 2,5 °C virs gadalaika normas, tādējādi kļūstot par 3. siltāko rudeni novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). To pārspēj tikai 2020. un 1934. gadu rudeņi, kuru vidējās temperatūras bija attiecīgi +9,9 °C un +9,7 °C. Zemākā gaisa temperatūra šoruden (–7,0 °C) tika novērota 22. un 24. novembrī Jelgavā, bet augstākā gaisa temperatūra bija +30,0 °C, kas 4. septembrī reģistrēta Bauskā. Rudens sākās ar siltāko septembri novērojumu vēsturē, kas ar vidējo gaisa temperatūru +16,1 °C bija 3,8 °C siltāks par mēneša normu un par 0,3 °C apsteidza 2023. gada rekordsilto septembri. Gandrīz visu septembri diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu, un mēneša laikā tika pārspēti 87 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 3 Latvijas diennakts rekordi. Oktobra sākumā gaisa temperatūra pazeminājās – mēneša 1. dekāde bija 0,5 °C aukstāka par normu, kaut 10. oktobrī reģistrēti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt 2. dekāde bija 0,7 °C siltāka par normu. Taču oktobra otrajā pusē gaisa temperatūra atkal paaugstinājās, mēneša 3. dekādei esot 4,4 °C siltākai par normu. Oktobris kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +8,4 °C bija 1,6 °C siltāks par normu. Rudens pēdējā mēnesī diennakts vidējā gaisa temperatūra bija lielākoties augstāka par normu, rezultātā novembris ar vidējo gaisa temperatūru +4,2 °C bija 2,0 °C siltāks par normu. Tā laikā sasniegti 15 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tai skaitā 1 Latvijas diennakts un Latvijas dekādes rekords Ventspilī – 25. novembrī +12,9 °C. Kopumā rudenī tika pārspēti 104 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 4 bija Latvijas diennakts rekordi, 10 stacijas dekādes un 1 Latvijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 139,2 mm, kas ir 29% zem gadalaika normas (195,3 mm). Vismazāk nokrišņu bija Daugavpilī (78,1 mm), kas ir 52% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Ainažos, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 211,7 mm (6% virs normas). Visi rudens mēneši bija sausāki par normu. Septembris ar nokrišņu daudzumu 51,9 mm bija 15% sausāks par normu, oktobris bija 54% sausāks ar kopējo nokrišņu daudzumu 34,2 mm. Savukārt novembrī kopējais nokrišņu daudzums bija 51,0 mm, kas ir 14% zem normas. Pirmā sniega sega šoruden izveidojās Latgalē novembra vidū, kaut arī īslaicīga. Novembra 2. dekādes beigās sniegs novērots arī citviet Latvijā, visbiezākajai stundas sniega segai izveidojoties Pāvilostā (16 cm), Ainažos un Rūjienā (15 cm), taču, gaisa temperatūrai paaugstinoties, pirms mēneša beigām sniegs nokusa. Vidējā sniega sega novembrī Latvijā bija 0,2 cm, kas ir mazāk nekā šī mēneša norma (1 cm). Maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 9 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (29,3 m/s) šoruden tika reģistrētas 27. septembrī Liepājas ostā. Savukārt novembra sākumā sagaidītas pirmās rudens vētras, kad daudzās novērojumu stacijās vairākas dienas pēc kārtas brāzmas sasniedza vētras spēku. Visstiprākās vēja brāzmas novembra sākumā tika fiksētas Daugavgrīvā – 25,8 m/s. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –5,2 °C |feb temp = +0,6 °C |mar temp = +3,4 °C |apr temp = +7,2 °C |mai temp = +14,4 °C |jūn temp = +17,0 °C |jūl temp = +19,0 °C |aug temp = +18,1 °C |sep temp = +16,1 °C |okt temp = +8,4 °C |nov temp = +4,2 °C |dec temp = +1,7 °C |jan nokr = 41,3 mm |feb nokr = 56,5 mm |mar nokr = 23,2 mm |apr nokr = 70,4 mm |mai nokr = 28,5 mm |jūn nokr = 54,2 mm |jūl nokr = 131,4 mm |aug nokr = 58,6 mm |sep nokr = 51,9 mm |okt nokr = 33,5 mm |nov nokr = 50,5 mm |dec nokr = 51,0 mm }} Ar vidējo gaisa temperatūru –5,2 °C '''2024. gada janvāris''' bija par 2,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –29,5 °C tika novērota 8. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,0 °C tika novērota 29. janvārī Kolkā. Janvāra mēnesis iesākās ar aukstu laiku, bet mēneša beigās gaisa temperatūra turējās virs klimatiskās normas. Mēneša laikā kopā reģistrēti divi minimālās un trīs maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi, viens no tiem atkārtots diennakts rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 41,3 mm, kas ir 18% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (70,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Dobelē - 14,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 10,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Piedrujā - 15 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 5 diennaktis. Mēneša sākumā valsts lielākajā daļā bija kailsals, upēs veidojās ledus sega. Mēneša vidū stipri sniga un putināja, daudzviet sniega segas biezums pārsniedza 20 cm atzīmi, bet vietām valsts austrumos mēneša beigās zemi klāja pat 35 cm bieza sniega sega. Savukārt mēneša pēdējā dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās un lielā valsts daļā sniega sega nokusa, vairākās upēs Kurzemē un Zemgalē notika ledus iešana, applūda upju palienes un zemākās vietas. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 87% - no 84% Rīgā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,1 m/s) tika novērotas 22. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –11,1 °C, kas ir 8,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –29,5 °C tika novērota 8. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 10. janvārī Mērsragā. Gandrīz visu janvāra 1. dekādi vidējā gaisa temperatūra bija zem normas. Turklāt, tā kā decembra nogalē sniega sega bija nokususi, lielākajā daļā valsts teritorijas izveidojās kailsals, upēs un ezeros atsāka veidoties vižņi un ledus sega, svārstīgs bija ūdenslīmenis. Kad sals vēl pastiprinājās, sasala arī ūdens applūdušajās teritorijās. Salā uz ceļiem izveidojās apledojums, stiprais vējš vietām veidoja sniega sanesumus. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 8,2 mm, kas ir 56% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā - 1,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Piedrujā - 5 diennaktis, bet Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 83% - no 79% Rīgā līdz 87% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 3. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,4 °C, kas ir 3,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –22,4 °C tika novērota 13. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,2 °C tika novērota 11. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 17,4 mm, kas ir 17% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (29,1 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Dobelē - 5,7 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū - 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 2 diennaktis. Dekādes vidū un otrajā pusē daudzviet stipri sniga un putināja, ceļi bija slideni un ar sniega sanesumiem. Dekādes otrajā pusē dažviet valsts austrumos sniega segas biezums sasniedza pat 30 cm, arī centrālajos rajonos un piekrastē dažviet sniega segas biezums bija lielāks par 20 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 81% Pāvilostā un Ventspilī līdz 88% Alūksnē un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,6 m/s) tika novērotas 18. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,4 °C, kas ir 4,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,8 °C tika novērota 21. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,0 °C tika novērota 29. janvārī Kolkā. Reģistrēti arī divi jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (23. janvārī Alūksnē +3,1 °C un 29. janvārī Kolkā +7,0 °C), kā arī viens rekords atkārtots (23. janvārī Rūjienā +4,3 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 15,7 mm, kas ir 8% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (33,9 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Jelgavā - 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Madonā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Sīļos, Stendē un Zīlānos - 5 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Gulbenē un Vičakos - 2 diennaktis. Dekādes laikā lielākajā daļā Kurzemes un Zemgales sniega sega nokusa, tikmēr valsts austrumu rajonos sniega bija daudz – dekādes vidū pat līdz 35 cm, bet dekādes beigās – vietām līdz 25 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 91% - no 88% Mērsragā līdz 94% Alūksnē, Dagdā un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (23,1 m/s) tika novērotas 22. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,6 °C '''2024. gada februāris''' bija par 3,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –17,6 °C tika novērota 10. februārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,4 °C tika novērota 16. februārī Pāvilostā. Februāris bija siltāks par klimatisko normu, vienīgi mēneša pirmās dekādes otrajā pusē un otrās dekādes sākumā gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu. Februāra mēnesī tika sasniegti 11 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 3 dekādes rekordi, savukārt vēl sasniegti divi atkārtoti rekordi. Īpaši jāatzīmē 16. februārī Liepājā novērotie +11,3 °C, jo iepriekšējais šī datuma rekords šajā pilsētā nebija pārspēts 99 gadus. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 56,5 mm, kas ir 40% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (95,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rūjienā - 27,4 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 14,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 20 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā - 9 diennaktis. Mēneša pirmajā pusē bieži sniga un putināja. Mēneša sākumā Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu, arī mēneša vidū tur tā vēl turējās ap 30 cm, bet mēneša beigās sniegs bija nokusis visā valsts teritorijā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 89% - no 86% Rīgā līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) tika novērotas 1. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –17,6 °C tika novērota 10. februārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 3. februārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 16,7 mm, kas ir 20% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (34,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Ainažos - 5,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Rūjienā - 2 diennaktis. Dekāde lielā daļā valsts iesākās bez sniega segas, savukārt tās otrajā pusē gandrīz visā Latvijā bija novērojama snigšana un putināšana. Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu. Tomēr Latvijas ziemeļu rajonos – Ainažos un Rūjienā – sniega segas nebija vispār. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 84% - no 80% Kolkā, Mērsragā, Rīgā līdz 89% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) tika novērotas 1. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,3 °C, kas ir 3,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,3 °C tika novērota 19. februārī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,4 °C tika novērota 16. februārī Pāvilostā. Kopumā februāra 2. dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par klimatisko normu, izņemot pirmo dekādes dienu, kad gaisa temperatūra bija salīdzinoši zema. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 16,4 mm, kas ir 9% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (28,7 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Kuldīgā - 8,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Rucavā - 8 diennaktis, bet vismazāk Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 89% - no 85% Daugavpilī un Rīgā līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,9 m/s) tika novērotas 16. februārī Ventspilī. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,2 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C tika novērota 21. februārī Alūksnē un Gulbenē, kā arī 25. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10 °C tika novērota 25. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 23,4 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (40,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Priekuļos - 6,0 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī - 9 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā un Stendē - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 94% - no 92% Ainažos, Rīgā un Ventspilī līdz 98% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,7 m/s) tika novērotas 24. februārī Saldū. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,4 °C '''2024. gada marts''' bija par 3,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,0 °C tika novērota 11. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,8 °C tika novērota 31. martā Skultē. Marta mēnesis bija siltāks par klimatisko normu, tika sasniegti 53 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī īpaši jāpiemin, ka 31. martā Skultē gaisa temperatūra sasniedza +22,8 °C, pārspējot iepriekšējo marta mēneša Latvijas rekordu (+20,8 °C, kas novēroti 1968. gada 30. martā Mērsragā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 23,2 mm, kas ir 37% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (44,7 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē – 8,9 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Mērsragā un Ventspilī – 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Piedrujā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% - no 74% Rīgā līdz 88% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,2 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,7 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –9,1 °C tika novērota 7. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,8 °C tika novērota 1. martā Liepājā un Rucavā. Marta 1. dekāde iesākās ar ļoti siltu laiku, tika sasniegti 12 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 2 dekādes rekordi. Jauni 1. marta maksimālās gaisa temperatūras rekordi tagad ir Daugavpilī (+8,0 °C), Liepājā (+12,8 °C), Pāvilostā (+11,7 °C), Rucavā (+12,8 °C), Skultē (+8,4 °C) un Ventspilī (+10,1 °C), bet 3. marta rekordi – Ainažos (+9,7 °C), Liepājā (+11,5 °C), Pāvilostā (+10,9 °C), Rucavā (+10,7 °C), Skultē (+9,3 °C) un Ventspilī (+11,1 °C). Dekādes beigās gaisa temperatūra pazeminājās. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,0 mm. Visvairāk nokrišņu (1,0 mm) bija Kolkā, un šī bija arī vienīgā novērojumu stacija, kurā nokrišņu daudzums sasniedza 1,0 mm šķērsli, savukārt vēl tikai 2 stacijās – Ainažos un Mērsragā – nokrišņu daudzums sasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē nebija nevienas diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 77% – no 73% Dagdā, Rīgā līdz 88% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,8 m/s) tika novērotas 10. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,0 °C tika novērota 11. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 15. martā Mērsragā. Marta 2. dekādē laiks bija silts, tika sasniegti 15 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 5,8 mm, kas ir 54% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (19,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Sīļos - 0,3 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos - 4 diennaktis, bet Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Piedrujā, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,2 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,1 °C, kas ir 4,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,6 °C tika novērota 21. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,8 °C tika novērota 31. martā Skultē. Marta 3. dekādē laiks bija ļoti silts, tika sasniegti 26 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 17,9 mm, kas ir 56% virs dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (33,6 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē – 8,2 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Mērsragā – 7 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 80% - no 74% Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā un Zīlānos līdz 92% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 22. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,2 °C '''2024. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par 8. siltāko aprīli novērojumu vēsturē (dalot šo vietu ar 1994., 2008. un 2014. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 21. aprīlī Skultē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Aizvadītais aprīlis laikapstākļu ziņā bija kontrastiem pilns. Daudzviet stipri lija, gan mēneša sākumā, gan beigās tika novērots arī sniegs, dažviet sniega segai sasniedzot pat 11 cm augstumu. Mēneša sākumā gaisā bija jūtami Sahāras tuksneša putekļi, bieži tika novērota migla. Mēneša laikā tika reģistrēti 74 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 73 – mēneša pirmajā dekādē. Īpaši jāuzsver, ka, piemēram, līdzšinējais 10. aprīļa diennakts maksimālās gaisa temperatūras nacionālais rekords labots uzreiz par 8 grādiem (iepriekšējais: +19,1 °C, Mērsrags un Rīga). 9. aprīlī tika sasniegti pirmie +25 grādi – 8 dienas agrāk kā līdzšinējais rekords (1999. gada 17. aprīlis). Arī 10. aprīlī sasniegtie +27 grādi ir visu laiku agrākais datums tik augstai gaisa temperatūrai. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 70,4 mm, kas ir 97% virs mēneša normas (35,8 mm), rezultātā aprīlim kļūstot par 5. mitrāko aprīli novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (142,9 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Jelgavā – 30,7 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 11,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 15 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Jelgavā – 7 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 15. aprīlī Dobelē. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,5 °C, kas ir 4,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C tika novērota 4. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Jau pirmajās divās mēneša dienās tika sasniegti attiecīgi 19 un 12 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī jauni Latvijas diennakts rekordi, abi sasniegti Daugavpilī (1. aprīlī +23,0 °C un 2. aprīlī +23,1 °C). Uz pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās zem normas, taču dekādes otrajā pusē tā atkal paaugstinājās, sasniedzot arvien jaunus diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Dekādes pēdējās divās dienās tika sasniegti attiecīgi 18 un 20 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tai skaitā Daugavpilī abās dienās jauni Latvijas diennakts rekordi – 9. aprīlī +26,2 °C un 10. aprīlī +27,1 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 20,0 mm, kas ir 44% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (59,3 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā – 7,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kolkā, Liepājā, Piedrujā, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Mērsragā, Rūjienā, Saldū, Skultē un Stendē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 83% – no 78% Rēzeknē, Rīgā un Zīlānos līdz 88% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 3. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8 °C, kas ir 0,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,3 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 12. aprīlī Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 19,9 mm, kas ir 63% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 4,0 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Jelgavā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 87% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 15. aprīlī Dobelē. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4 °C, kas ir 1,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 21. aprīlī Skultē, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,1 °C tika novērota 30. aprīlī Rucavā. Aprīļa 3. dekādes sākums un pirmā puse bija salīdzinoši vēsa, bet dekādes beigās gaisa temperatūra atkal bija augstāka par klimatisko normu. 29. aprīlī tika reģistrēts viens jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, tas notika Mērsragā, kur pēcpusdienā gaisa temperatūra bija +23,7 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 29,8 mm, kas ir 207% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (61,9 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Rucavā – 5,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 4,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Priekuļos un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Rucavā un Saldū – 2 diennaktis. Dekādes sākumā daudzviet tika novērota intensīva snigšana un stiprs vējš. Valsts rietumu un centrālajos rajonos izveidojās vairākus centimetrus bieza sniega sega (Stendē tās biezums sasniedza pat 11 cm). Snigšanas rezultātā veidojās sniega segas nogulums, kas bojāja elektrības vadus un lauza koku zarus. Ceļi bija slideni, bet redzamība intensīvās snigšanas dēļ – apgrūtināta. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 77% – no 72% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,5 m/s) tika novērotas 22. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +14,4 °C '''2024. gada maijs''' bija par 3,0 °C virs mēneša normas, kopā ar 2013. gada maiju kļūstot par otro siltāko maiju novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –5,5 °C tika novērota 9. maijā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,1 °C tika novērota 28. maijā Ventspilī. Mēnesī tika sasniegti ne tikai 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (īpaši mēneša beigās), bet arī 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem divi ir staciju mēneša rekordi. Mēneša sākumā valsts austrumu rajonos gaisa temperatūra noslīdēja līdz –4, –5 grādiem, tika novērotas stipras salnas (to laikā dārzos ziedēja augļu koki un ogulāji, tai skaitā ābeles, ķirši, plūmes), bet mēneša beigās tā pakāpās virs +30 °C atzīmes. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 28,5 mm, kas ir 43% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (79,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Kolkā – 2,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī – 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 65% – no 58% Priekuļos un Rūjienā līdz 74% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 25. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,5 °C tika novērota 9. maijā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,1 °C tika novērota 1. maijā Pāvilostā. Maijs iesākās ar ļoti siltu laiku, taču maija 1. dekādes otrā puse bija aukstāka par klimatisko normu. Kopumā dekādē tika sasniegti vairāki gaisa temperatūras rekordi. 1. maijā tika sasniegti divi jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi – Liepājā (+24,9 °C) un Pāvilostā (+25,1 °C). Savukārt 9. maijā tika reģistrēti pieci jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – Alūksnē (–4,1 °C), Dagdā (–3,5 °C), Gulbenē (–4,0 °C), Madonā (–5,5 °C) un Rēzeknē (–5,1 °C). Dagdā un Rēzeknē šie rekordi vienlaicīgi ir arī visa maija mēneša jaunie minimālo gaisa temperatūru rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 13,2 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (30,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rūjienā – 1,2 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Liepājā, Piedrujā, Ventspilī un Zīlānos – 3 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Rūjienā un Stendē – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 65% – no 56% Rūjienā līdz 73% Kolkā un Mērsragā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,3 m/s) tika novērotas 10. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,6 °C, kas ir 2,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,9 °C tika novērota 12. maijā Daugavpilī un Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,0 °C tika novērota 18. maijā Saldū. Maija 2. dekādes sākumā gaisa temperatūra bija zemāka, bet vidū un otrajā pusē – augstāka par klimatisko normu. Gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (20,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rīgā, Skultē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 0,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dagdā un Priekuļos – 2 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rīgā, Rūjienā, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 66% – no 60% Gulbenē, Priekuļos un Rūjienā līdz 77% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 11. maijā Jelgavā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,3 °C, kas ir 6,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,1 °C tika novērota 26. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,1 °C tika novērota 28. maijā Ventspilī. Reģistrēti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 23. maijā Pāvilostā jaunais rekords ir +27,3 °C, 25. maija Ventspilī – +28,2 °C, 27. maija Kolkā – +23,8 °C, Liepājā – +27,9 °C, Madonā – +29,5 °C, Pāvilostā – +28,6 °C, Priekuļos – +29,4 °C, Rūjienā – +28,3 °C, Ventspilī – +28,0 °C, 29. maija Ventspilī – +30,1 °C, bet 30. maija Madonā – +28,1 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 27% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kolkā – 0,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Rūjienā – 4 diennaktis, bet Kolkā un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 64% – no 54% Rīgā līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 25. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2024. gada jūnijs''' bija par 1,8 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 10. jūnijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,9 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā un Zīlānos. Mēneša beigās tika sasniegti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 27. jūnijā sasniegts jauns nacionālais rekords (+31,9 °C, Daugavpils). 28. jūnijā Rīgā, Ventspilī un Mērsragā bija tropiskā nakts, minimālajai gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +20 °C atzīmes. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 54,5 mm, kas ir 22% zem mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (92,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Sīļos – 24,2 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rīgā, Skultē, Stendē – 13 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 75% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,3 m/s) tika novērotas 30. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 10. jūnijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,9 °C tika novērota 2. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 18,5 mm, kas ir 19% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (41,8 mm) bija Bauskā, bet vismazāk Lielpečos – 4,8 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Piedrujā, Rīgā, Saldū, Skultē, Stendē un Vičakos – 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē un Lielpečos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 69% Pāvilostā līdz 80% Bauskā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Ventspilī. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,5 °C tika novērota 15. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,6 °C tika novērota 16. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 27% zem dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (51,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Rucavā – 8,8 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 76% – no 59% Pāvilostā līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 19. jūnijā Rēzeknē. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,3 °C, kas ir 3,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,9 °C tika novērota 22. jūnijā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,9 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā un Zīlānos. 27. jūnijā tika reģistrēti 5 jauni šī datuma diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi – Daugavpilī (+31,9 °C, tas ir arī jauns nacionālais šī datuma rekords), Dobelē (+30,2 °C), Rucavā (+30,4 °C), Skrīveros (+31,3 °C) un Zīlānos (+31,6 °C). Savukārt 28. jūnija diena bija viskarstākā šajā dekādē, jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika sasniegti pat 14 meteoroloģiskajās stacijās – Bauskā (+31,3 °C), Daugavpilī (32,6 °C), Dobelē (+32,8 °C), Gulbenē (+31,3 °C), Jelgavā (+31,5 °C), Madonā (+32,3 °C), Rēzeknē (+30,4 °C), Rīgā (+32,0 °C), Saldū (+31,2 °C), Skrīveros (+31,8 °C), Skultē (+32,0 °C), Stendē (+31,2 °C), Zīlānos (+32,9 °C) un Zosēnos (+30,6 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 15,7 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (47,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Rūjienā – 0,8 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī, Vičakos – 5 diennaktis, bet Rūjienā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 67% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,3 m/s) tika novērotas 30. jūnijā Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +19,0 °C '''2024. gada jūlijs''' bija par 1,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,5 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī un 16. jūlijā Bauskā. Jūlijs kopumā bijis ļoti silts, tikai atsevišķās dienās mēneša sākumā un beigās gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu. Mēnesī reģistrēti seši jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 1. jūlijā pieci (Alūksnē (+29,6 °C), Dagdā (+30,0 °C), Daugavpilī (+31,5 °C), Gulbenē (+30,2 °C) un Rēzeknē (+30,4 °C)) un 23. jūlijā viens (Skultē (+28,2 °C)). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 132,1 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (75,7 mm), tādējādi kļūstot par 3. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (291,6 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Kuldīgā – 72,2 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 11,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Sīļos – 16 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% – no 72% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (29,0 m/s) tika novērotas 11. jūlijā Bauskā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,8 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,5 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī, kas bija arī viens no pieciem šī datuma diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordiem. Pārējie 1. jūlija rekordi tika novēroti Alūksnē (+29,6 °C), Dagdā (+30,0 °C), Daugavpilī (+31,5 °C), Gulbenē (+30,2 °C) un Rēzeknē (+30,4 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,8 mm, kas ir 13% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (51,1 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Lielpečos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 4,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā, Rūjienā un Saldū – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Lielpečos – 2 diennaktis. Dažās dienās tika novērots pērkona negaiss, intensīvas lietusgāzes un migla. 1. jūlijā dažviet bija tropiskā nakts, pēc kuras pērkona negaiss radīja postījumus Cēsu un Valmieras pusē (nolauzti koki, bojātas elektropārvades līnijas), savukārt Dobelē un Rīgā, kur lija ļoti stipri, daudzviet applūda ielas. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 74% – no 67% Rīgā līdz 80% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Ventspilī. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,0 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 15. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,5 °C tika novērota 16. jūlijā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 21,2 mm, kas ir 16% zem dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (57,6 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Lielpečos, Pāvilostā, Piedrujā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 4 diennaktis, bet vismazāk Madonā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 77% – no 69% Rīgā līdz 87% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (29,0 m/s) tika novērotas 11. jūlijā Bauskā, kad tur plosījās postošs pērkona negaiss. Tika nolauzti koki, labība sasista veldrē, vairākām mājām norauti jumti, pilsētā tika atslēgta elektrība. Bauskas pilskalna parkā cietusi lielākā daļa koku, liela daļa izgāzti ar visām saknēm, savukārt stadiona manēžai norauts jumts. Postījumi konstatēti arī Bauskas apkārtnē - Vecumnieku pagastā koks uzkritis uz vieglās automašīnas, bet Mūsā dzīvojamajai mājai daļēji norauts jumts. Mazāki postījumi bijuši arī Ogres, Siguldas un Cēsu apkārtnē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +10,1 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,8 °C tika novērota 23. jūlijā Priekuļos, Skrīveros un Zīlānos. Jūlija mēneša pēdējās dekādes sākums un vidus bija siltāks, bet beigas – vēsākas par klimatisko normu. 23. jūlijā Skultē sasniegts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+28,2 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 85,2 mm, kas ir 208% virs dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (228,2 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 35,4 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Sīļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Liepājā un Ventspilī – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 82% – no 78% Dagdā līdz 87% Kolkā. 24. jūlijā Salas pagastā pērkona negaisa laikā izgāzti koki. Savukārt 28. un 29. jūlijā laikapstākļus Latvijā noteica ļoti aktīvs ciklons, vēja ātrumam sasniedzot vētras spēku. Naktī uz 29. jūliju vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 27,4 m/s, kas ir arī visstiprākās novērotās vēja brāzmas Latvijā šajā dekādē. Arī Dobeles un Daugavgrīvas meteoroloģiskajā stacijā vējš brāzmās pūta ar ātrumu vismaz 25,0 m/s. Pēc postījumiem var spriest, ka, iespējams, vēl mazliet stiprāks vējš bijis Jūrmalā, taču šajā pilsētā nav meteoroloģiskās stacijas. Ciklons atnesa ekstremāli stipru lietu. Divu dienu laikā visvairāk nolija Zemgalē – Kalnciema novērojumu stacijā pat 199,6 mm (vairāk nekā divas stacijas jūlija mēneša normas), bet Dobelē – 118,5 mm jeb litri ūdens uz kvadrātmetru. Arī Rīgā nokrišņu daudzums bija lielāks par 100 mm. Ar vidējo gaisa temperatūru +18,1 °C '''2024. gada augusts''' bija par 1,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +6,3 °C tika novērota 27. augustā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,0 °C tika novērota 25. augustā Jelgavā. Augusts iesakās ar mēreni siltu laiku, bet mēneša vidū un beigās gaisa temperatūra bija vairākus grādus virs klimatiskās normas. 25. augustā tika sasniegti 8, bet 30. augustā – 17 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 4 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 58,6 mm, kas ir 24% zem mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (105,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Rucavā – 23,0 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 8,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā un Ventspilī – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 25. augustā Skultē. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 2. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 43% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (36,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Rīgā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā – 7 diennaktis, bet Ainažos un Rīgā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 81% – no 75% Dobelē un Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 9. augustā Priekuļos. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,9 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 18. augustā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,3 °C tika novērota 16. augustā gan Bauskā, gan Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 7% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (80,9 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā – 0,2 mm. Dažviet ļoti stipri lija 19. augusta naktī, kad nokrišņu daudzums Skrīveros sasniedza 54,3 mm, Gulbenē – 34,6 mm, bet Madonā – 32,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Kolkā, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Zīlānos, Zosēnos (5 diennaktis), bet Liepājā, Saldū, Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 79% – no 71% Saldū līdz 83% Alūksnē, Madonā, Rēzeknē, Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (18,5 m/s) tika novērotas 11. augustā Liepājā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,3 °C, kas ir 2,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,3 °C tika novērota 27. augustā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,0 °C tika novērota 25. augustā Jelgavā. 25. augustā reģistrēti 8 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Bauskā (+31,3 °C), Dobelē (+31,4 °C), Kolkā, (+30,7 °C), Mērsragā (+31,8 °C), Saldū (+30,6 °C), Skrīveros (+30,0 °C), Stendē (+30,5 °C) un Zosēnos (+28,2 °C). Savukārt 30. augustā sasniegti 17 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Ainažos (+29,4 °C), Alūksnē (+27,7 °C), Bauskā (+31,1 °C), Dobelē (+31,3 °C), Gulbenē (+28,8 °C), Jelgavā (+31,3 °C), Liepājā (+30,8 °C), Madonā (+29,1 °C), Mērsragā (+31,6 °C), Pāvilostā (+30,5 °C), Rucavā (+31,3 °C), Saldū (+30,7 °C), Skrīveros (+29,9 °C), Stendē (+30,8 °C), Ventspilī (+29,8 °C), Zīlānos (+30,1 °C) un Zosēnos (+28,1 °C). Līdz nacionālajam rekordam pietrūka tikai 0,1 °C (1992. gadā Dagdā reģistrēti +31,7 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 20,9 mm, kas ir 27% zem dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (60,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Zīlānos – 1,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Pāvilostā un Skultē – 5 diennaktis, bet Madonā un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 79% – no 72% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 25. augustā Skultē. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,1 °C '''2024. gada septembris''' bija par 3,8 °C virs mēneša normas, pārspējot 2023. gada rekordsilto septembri par 0,3 °C un kļūstot par siltāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Mēneša minimālā gaisa temperatūra –1,3 °C tika novērota 30. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,0 °C tika novērota 4. septembrī Bauskā. Septembrī laikapstākļi bija ļoti silti. Pavisam tika sasniegti 87 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Īpaši daudz rekordu bija 4. un 16. septembrī. Trijos datumos sasniegti jauni Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi – 4. septembrī (+30,0 °C Bauskā), 8. septembrī (+28,1 °C Liepājā) un 18. septembrī (+26,8 °C Daugavpilī). Naktī uz 30. septembri daudzviet Latvijā uz augsnes bija novērojama pirmā rudens salna. Vietām Vidzemē arī gaisa minimālā temperatūra bija negatīva (Skrīveros –0,4 °C, Madonā –0,6 °C, Rūjienā –0,8 °C un Zosēnos –1,3 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 51,9 mm, kas ir 15% zem mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (108,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā – 13,0 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 7,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā un Ventspilī – 10 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Gulbenē – 3 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā septembrī daļā novērojumu staciju bija normas robežās, taču pārējās stacijās tas bija sausāks par normu. Atsevišķās stacijās Latvijas austrumos septembrī sausuma un mitruma rādītājs bija ļoti sauss vai pat ekstremāli sauss (Dagdā un Gulbenē). Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 79% – no 74% Dagdā un Rīgā līdz 87% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (29,3 m/s) tika novērotas 27. septembrī Liepājā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 4,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 9. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,0 °C tika novērota 4. septembrī Bauskā. Septembra 1. dekādē sasniegti 36 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi: 4. septembrī (+30,0 °C Bauskā) un 8. septembrī (+28,1 °C Liepājā). Turpinājās meteoroloģiskā vasara. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 4,1 mm, kas ir 82% zem dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Alūksnē, Daugavpilī, Gulbenē, Lielpečos, Madonā, Rēzeknē, Sīļos, Skrīveros, Zīlānos un Zosēnos būtisku nokrišņu nebija (dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm). Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Lielpečos, Madonā, Rēzeknē, Rīgā, Sīļos, Skrīveros, Skultē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 71% – no 62% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,2 m/s) tika novērotas 9. septembrī Ventspilī. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,8 °C, kas ir 4,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 20. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,3 °C tika novērota 16. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē tika sasniegti 45 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Īpaši jāizceļ 18. septembris, kad Daugavpilī novērotie +26,8 °C ir jauns tā datuma Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jauni rekordi reģistrēti 6 dienās, visvairāk (18) jaunu rekordu tika sasniegts 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 25,0 mm, kas ir 22% virs dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,1 mm) bija Bauskā, bet vismazāk Piedrujā – 3,8 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Jelgavā, Lielpečos, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Siguldā, Skrīveros un Skultē – 4 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Kuldīgā, Piedrujā un Vičakos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 85% – no 73% Dagdā līdz 92% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,4 m/s) tika novērotas 14. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,4 °C, kas ir 2,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,3 °C tika novērota 30. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,2 °C tika novērota 24. septembrī Daugavpilī. Septembra 3. dekāde joprojām bija siltāka par klimatisko normu. Tika sasniegti seši jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 23. septembrī jauni rekordi ir Liepājā (+22,6 °C) un Ventspilī (+21,3 °C), 24. septembrī – Dagdā (+23,9 °C), Rīgā (+23,1 °C) un Skultē (+23,2 °C), bet 25. septembrī – Kolkā (+19,5 °C). Dekādes sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticiklons, laiks bija sauss un silts. Dekādes beigās pastiprinājās ciklonu darbība, pieauga vēja ātrums, daudzviet lija lietus, bija pērkona negaiss, bet Liepājas pusē un Salacgrīvas apkārtnē novērota arī krusa. Naktī uz 30. septembri daudzviet Latvijā uz augsnes bija novērojama pirmā rudens salna. Vietām Vidzemē arī gaisa minimālā temperatūra bija negatīva (Skrīveri (–0,4 °C), Madona (–0,6 °C), Rūjiena (–0,8 °C) un Zosēni (–1,3 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 22,7 mm, kas ir 28% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (55,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 2,3 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Stendē, Ventspilī un Vičakos – 5 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 80% – no 76% Rīgā un Skultē līdz 86% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (29,3 m/s) tika novērotas 27. septembrī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,4 °C '''2024. gada oktobris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –4,0 °C tika novērota 20. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,6 °C tika novērota 10. oktobrī Liepājā. Oktobrī diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija augstāka par normu, sasniegti arī divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 34,2 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (74,8 mm). Šis oktobris bija sausākais kopš 2015. gada oktobra, kurš ar kopējo nokrišņu daudzumu 8,9 mm kļuva par sausāko novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (62,9 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dobelē – 17,1 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 8,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 14 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Jelgavā – 4 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs oktobrī lielākajā daļā novērojumu staciju bija sausāks par normu. Daudzās stacijās valsts rietumu un centrālajos reģionos oktobris bija ļoti sauss, savukārt Kalnciemā un Rucavā – ekstremāli sauss. Pārējās stacijās sausuma un mitruma rādītājs bija normas robežās. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 85% – no 80% Ventspilī līdz 88% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 31. oktobrī Liepājā. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,4 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,8 °C tika novērota 6. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,6 °C tika novērota 10. oktobrī Liepājā. Gandrīz visu dekādi vidējā gaisa temperatūra bija zem dekādes normas, taču dekādes pēdējās dienās gaisa temperatūra paaugstinājās, 10. oktobrī arī sasniedzot 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus Rucavā un Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 14,5 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (31,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Rucavā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 3,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 6 diennaktis, bet vismazāk Liepājā un Rucavā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 89% – no 84% Ventspilī līdz 92% Gulbenē un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (20,1 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Kolkā. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,0 °C tika novērota 20. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,6 °C tika novērota 11. oktobrī Skultē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 85% zem dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (16,4 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Jelgavā, Kalnciemā un Pāvilostā – 0,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 3 diennaktis, bet Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Pāvilostā un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 80% – no 71% Pāvilostā un Ventspilī līdz 88% Daugavpilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 11. oktobrī Ventspilī. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,3 °C, kas ir 4,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,0 °C tika novērota 21. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 22. oktobrī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (38,1 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 3,5 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 4,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 7 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā un Rīgā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 87% – no 83% Rīgā līdz 92% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 31. oktobrī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,2 °C '''2024. gada novembris''' bija par 2,0 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −7,0 °C tika novērota 22. un 24. novembrī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 1. novembrī Mērsragā. Novembrī diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija augstāka par normu, un mēneša laikā sasniegti 15 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Īpaši jāizceļ 25. novembris, kad Ventspilī maksimālā gaisa temperatūra bija +12,9 °C, kļūstot ne tikai par 25. novembra Ventspils un Latvijas rekordu, bet arī par Latvijas dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 51,0 mm, kas ir 14% zem mēneša normas (59,6 mm). Visvairāk nokrišņu (88,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Jelgavā – 25,6 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 11,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 17 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā un Skrīveros – 7 diennaktis. Novembra vidū vietām Latgalē sniga un izveidojās īslaicīga sniega kārta. Novembra 2. dekādes beigās novērots pirmais sniegs arī citviet Latvijā, daudzviet izveidojās sniega kārta. Visvairāk sniga Ziemeļvidzemē un Kurzemes centrālajos un ziemeļu rajonos – biezākā sniega sega novērota 23. novembrī Pāvilostā (16 cm) un Ainažos un Rūjienā (15 cm). Tomēr pirms mēneša beigām sniegs nokusa. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 89% – no 81% Ventspilī līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 2. novembrī Daugavgrīvā. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,5 °C tika novērota 4. novembrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 1. novembrī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 14,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (35,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Pāvilostā – 2,4 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 7 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 87% – no 80% Pāvilostā līdz 94% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 2. novembrī Daugavgrīvā. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,0 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,8 °C tika novērota 19. novembrī Pāvilostā, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 16. novembrī Kolkā. Gandrīz visu dekādi vidējā gaisa temperatūra bija siltāka par normu, 16. novembrī sasniedzot arī 7 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus, taču pēc tam gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākoties novembra 3. dekādei, tā bija aukstāka par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 21,8 mm, kas ir 5% virs dekādes normas (20,8 mm). Visvairāk nokrišņu (34,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Daugavpilī – 12,5 mm. Vidēji Latvijā novembra 2. dekādē bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Rucavā un Skultē – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā – 2 diennaktis. Dekādes vidū vietām Latgalē sniga un izveidojās īslaicīga sniega kārta. Savukārt dekādes beigās novērots pirmais sniegs arī citviet Latvijā, daudzviet izveidojās neliela sniega kārta. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 2. dekādē bija 91% – no 83% Ventspilī līdz 98% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 20. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,5 °C, kas ir 2,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –7,0 °C tika novērota 22. un 24. novembrī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,9 °C tika novērota 25. novembrī Ventspilī, kas bija 25. novembra maksimālās gaisa temperatūras diennakts rekords Ventspils stacijā un Latvijā, kā arī Latvijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 14,5 mm, kas ir 16% zem dekādes normas (17,2 mm). Visvairāk nokrišņu (45,8 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē un Rēzeknē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Dobelē, Rēzeknē un Skrīveros – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 3. dekādē bija 88% – no 79% Liepājā līdz 93% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 21. novembrī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C '''2024. gada decembris''' bija par 2,8 °C virs mēneša normas, kopā ar 1932. gada decembri dalot 8. siltākā decembra titulu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 13. decembrī Bauskā, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,7 °C tika novērota 20. decembrī Daugavgrīvā. Lai gan decembra pirmajā pusē vairākās dienās vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu, pārējo mēnesi un it īpaši tā otrajā pusē vidējā gaisa temperatūra bija daudz augstāka par normu. Mēneša laikā tika sasniegti 22 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 3 rekordi, kā arī Mērsragā sasniegts 16. decembra Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords (+9,5 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 51,0 mm, kas ir 5% zem mēneša normas (53,7 mm). Visvairāk nokrišņu (119,1 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 24,5 mm. Vidēji Latvijā decembrī bija 13 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Ventspilī – 19 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Gulbenē, Kalnciemā un Skultē – 9 diennaktis. Decembra 1. dekādē vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos dekādes vidū izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Mēneša vidū sniega sega izveidojās arī gandrīz visās novērojumu stacijās Latgalē un Vidzemē. Visbiezākā diennakts vidējā un maksimālā sniega sega novērota Zosēnos 16. decembrī – attiecīgi 11 cm un 15 cm. Tomēr, gaisa temperatūrai paaugstinoties, mēneša otrajā pusē visās novērojumu stacijās sniegs nokusa. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembrī bija 89% – no 85% Rīgā un Ventspilī līdz 94% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 16. decembrī Ventspilī. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –7,5 °C tika novērota 4. decembrī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 3. decembrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 4,9 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (17,0 mm). Visvairāk nokrišņu (21,2 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Dobelē – 0,8 mm. Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Saldū un Ventspilī – 3 diennaktis, bet Dobelē, Jelgavā un Skrīveros šādu diennakšu nebija. Vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos dekādes vidū izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Dekādes beigās sniega sega izveidojusies arī Rēzeknē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 1. dekādē bija 88% – no 83% Mērsragā un Rīgā līdz 92% Alūksnē, Dagdā, Priekuļos un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. decembrī Ventspilī. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,7 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 13. decembrī Bauskā, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,7 °C tika novērota 20. decembrī Daugavgrīvā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 26,5 mm, kas ir 57% virs dekādes normas (16,9 mm). Visvairāk nokrišņu (47,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Rēzeknē – 11,3 mm. Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Stendē – 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Gulbenē un Rēzeknē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 2. dekādē bija 85% – no 78% Ventspilī līdz 90% Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 16. decembrī Ventspilī. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1 °C, kas ir 5,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,3 °C tika novērota 31. decembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 30. decembrī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 19,7 mm, kas ir 1% zem dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu (61,8 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Dobelē – 5,6 mm. Vidēji Latvijā decembra 3. dekādē bija 5,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī – 10 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā un Skultē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 3. dekādē bija 94% – no 90% Ventspilī līdz 98% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (22,5 m/s) tika novērotas 21. decembrī un 30. decembrī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — austrumu-ziemeļaustrumu [[vējš|vējam]] pūšot, Latvijas teritoriju sasniedza ļoti auksta [[gaisa masa]], naktī daudzviet termometra stabiņš noslīdēja zem –10 grādiem, bet vietām valsts ziemeļaustrumu daļā zem –20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1742114271897461093 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|1|2|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no rīta tika reģistrēta [[Alūksne|Alūksnē]], kur tā sasniedza –21,5 °C.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1742096945894613317 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2024|1|2|SK}}</ref> Aukstuma sajūtu pastiprināja mērens austrumu-ziemeļaustrumu vējš un kailsals, kas valdīja lielā Latvijas daļā. Alūksnes novērojumu stacijā sniega segas biezums bija 4 cm, pārējās novērojumu stacijās tas nepārsniedza 1 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7929696/janvara-otrais-rits-lidz-sim-aukstakais-soziem Janvāra otrais rīts līdz šim aukstākais šoziem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|1|2|SK}}</ref> * [[5. janvāris]] — vairākās vietās naktī, vietām arī dienā sniga, no rīta stiprākie nokrišņi bija valsts austrumos un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē. Lielu daļu Vidzemes un [[Latgale]]s klāja 13–18 cm bieza sniega kārta, snigšanas laikā tā vietām palielinājās, savukārt Kurzemes dienvidrietumu pusē sniega bija ļoti maz vai pat nemaz.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7932064/foto-piektdien-aukstums-nedaudz-atkapsies-tacu-daudzviet-turpinas-snigt FOTO ⟩ Piektdien aukstums nedaudz atkāpsies, taču daudzviet turpinās snigt], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|1|5|SK}}</ref> [[Attēls:Ziema Uzvaras parks 2024 1 6.jpg|alt=Aukstā ziemas diena Uzvaras parkā, Rīgā, 2024. gada 6. janvāris|thumb|150px|Auksta ziemas diena [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], Rīgā, 2024. gada 6. janvāris]] * [[7. janvāris]] — Latvijā tika reģistrēts pēdējo trīs gadu laikā lielākais sals, gandrīz visur valsts centrālajā un austrumu daļā termometra stabiņš naktī un no rīta noslīdēja zem –20 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā, gaisam atdziestot līdz –28,9 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1743923726079385923 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|1|7|SK}}</ref> Liels sals valdīja arī [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28,2 °C un [[Jelgava|Jelgavā]], kur bija –26,8 °C.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1743889022806581345 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2024|1|7|SK}}</ref> Rīgā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –20,2 °C; pirmo reizi kopš [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gada]] janvāra termometra stabiņš [[Rīga|Rīgas]] novērojumu stacijā noslīdēja zem –20 grādu atzīmes, bet [[lidosta|lidostā]] "Rīga" tika reģistrēts –25 grādu sals, kas ir zemākā gaisa temperatūra šajā vietā kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/07.01.2024-svetdienas-rits-riga-aukstakais-pedejos-astonos-gados.a537958 Svētdienas rīts Rīgā – aukstākais pēdējos astoņos gados], lsm.lv, {{dat|2024|1|7|SK}}</ref> * [[8. janvāris]] — lielākajā daļā valsts nakts un rītā stundās, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, lielākais sals no rīta tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur termometra stabiņš pazeminājās līdz –29,5 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1744260510516707565 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|1|8|SK}}</ref> Otrā aukstākā vieta Latvijā bija [[Madona]], gaisa temperatūrai noslīdot līdz –28,8 °C, pārspējot 8. janvāra minimālās gaisa temperatūras rekordu. Līdz –28 grādiem temperatūra noslīdēja arī Rēzeknē, [[Dagda|Dagdā]] un Jelgavā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/08.01.2024-gaisa-temperatura-daudzviet-noslidejusi-lidz-pedejo-gadu-zemakajai-atzimei.a538008 Gaisa temperatūra daudzviet noslīdējusi līdz pēdējo gadu zemākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2024|1|8|SK}}</ref> Vēl viens aukstuma rekords tika uzstādīts [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā (–25,6 °C). Rīgā gaisa temperatūra no rīta pazeminājās līdz –20,2 °C pilsētas centrā un līdz –28 grādiem lidostā, kur reģistrēts lielākais sals kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] 5. februāra.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7933767/divas-vietas-parspets-8-janvara-aukstuma-rekords Divās vietās pārspēts 8. janvāra aukstuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|1|8|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — ciklonam no [[Somija|Somijas]] strauji virzoties uz dienvidiem un tā centram dienas otrajā pusē šķērsojot Latvijas teritoriju, daudzviet stipri sniga un puteņoja, sniega segas biezums lielā valsts daļā paaugstinājās par 4–9 cm. Sniegputeņa dēļ [[Rīga|Rīgā]] un vietām citur tika apgrūtināta satiksme.<ref> [https://www.tvnet.lv/7937356/video-speciga-putena-del-riga-apgrutinata-brauksana-kavejas-sabiedriskais-transports VIDEO ⟩ Spēcīgā puteņa dēļ Rīgā apgrūtināta braukšana; kavējas sabiedriskais transports], tvnet.lv, {{dat|2024|1|12|SK}}</ref> Pirms [[ciklons|ciklona]] ierašanās naktī daudzviet tika reģistrēts mērens sals, visās valsts novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja zem –5 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rēzekne|Rēzeknē]] (–15,4 °C), Daugavpilī (–13,9 °C) un Dagdā (–13,7 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1745697608302047626 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|1|12|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem sniega segas biezums daudzviet Kurzemē un Zemgalē no rīta bija 1–8 cm, Vidzemi un [[Latgale|Latgali]] zemi klāja 11–16 cm bieza sniega kārta, biezākā [[sniega sega]] tika reģistrēta [[Alūksne|Alūksnes]] novērojumu stacijā — 21 cm. Daudzviet valstī sniga, vietām ilgstoši, piekrastē tika reģistrēts arī slapjš sniegs.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7938307/pirmdien-daudzviet-gaidams-sniegs Pirmdien daudzviet gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|1|15|SK}}</ref> * [[16. janvāris]]: ** Valsts teritoriju naktī no dienvidrietumiem šķērsoja aktīvs ciklons, atnesot stipru [[sniegputenis|sniegputeni]]. Rītā [[vējš]] pūta no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, ar brāzmām līdz 10–15 m/s, piekrastes rajonos līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1747164813665378725 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|1|16|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ daudzviet tika apgrūtināta braukšana, īpaši no rīta Tallinas šosejas posmā, Jelgavas apkārtnē, uz [[Bauska|Bauskas]] šosejas un Pierīgā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.01.2024-putena-del-vietam-loti-slikti-brauksanas-apstakli-var-kaveties-ari-lidojumi.a539051/ Puteņa dēļ vietām ļoti slikti braukšanas apstākļi; var kavēties arī lidojumi], lsm.lv, {{dat|2024|1|16|SK}}</ref> ** Diennakts laikā vietām Ziemeļkurzemē sniega sega kļuva par 15 cm biezāka, [[Ventspils|Ventspilī]] sniega segas biezums pieauga no 1 cm agrā 15.01 rītā līdz 15 cm 16.01 rītā, Irbenē — attiecīgi no 7 līdz 22 cm, [[Talsi|Talsos]] — no 2 līdz 14 cm. Dziļākais sniegs valsts novērojumu stacijās dienā bija [[Piedruja|Piedrujā]] — 30 cm, Alūksnē — 26 cm, lielāko valsts daļu klāja 7–20 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7939135/otrdien-stipri-snigs-un-saglabasies-aukstums Otrdien stipri snigs un saglabāsies aukstums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|1|16|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — Daugavpils novērojumu stacijā no rīta, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra pazeminājās zem –18 grādiem, citviet valstī gaiss atdzisa līdz –3, –9 grādiem. Visu valsti klāja [[sniegs]], lielāko biezumu sasniedzot [[Ainaži|Ainažos]] un [[Piedruja|Piedrujā]], attiecīgi 24 cm un 26 cm.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220223183957/https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte |date={{dat|2022|02|23||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|1|21|SK}}</ref> * [[24. janvāris]] — no rietumiem pāri visai valstij virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet ilgstoši sniga slapjš sniegs, puteņoja un lija, pūta brāzmains vējš. Teju visur bija atkusnis, gaiss iesila līdz 0, +5 grādiem. Kurzemes lielākajā daļā un vietām valsts vidienē vienlaidu sniega sega nokusa, bet austrumu rajonos saglabājas 10–20 cm bieza sniega kārta, [[Dagda|Dagdā]] sniega segas biezums svārstījās ap 30 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7944924/tresdien-latvija-bagatigi-snigs-putenos-un-lis Trešdien Latvijā bagātīgi snigs, puteņos un līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|1|24|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — valdot mainīgiem laikapstākļiem, lielā daļā upju svārstījās ūdenslīmenis, [[Lielupe|Lielupē]] un [[Misa (upe)|Misā]] tas paaugstinājās par 2 līdz 17 cm, bet [[Venta|Ventā]] pie [[Kuldīga|Kuldīgas]] saglabājās ledus sastrēgums.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/260793508 Ūdenslīmenis upēs svārstās vai pazeminās]{{Novecojusi saite}}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|1|28|SK}}</ref> Ar Ventu saistītais [[Nabas ezers]] [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Padures pagasts|Padures pagastā]] izgāja no krastiem, applūdinot zemākās vietas. Vairākās citās Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis paaugstinājās par vienu metru, kamēr Latvijas austrumos ūdens līmenis nekāpa, arī [[Daugava|Daugavā]] tas bija stabils.<ref> [https://www.tvnet.lv/7948063/foto-kuldigas-novada-no-krastiem-iziet-nabas-ezers FOTO ⟩ Kuldīgas novadā no krastiem iziet Nabas ezers], tvnet.lv, {{dat|2024|1|28|SK}}</ref> * [[29. janvāris]] — Kolkā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +7,0 °C, līdz ar to šis kļuva par siltāko 29. janvāri, kopš [[Kolka|Kolkā]] veic laikapstākļu novērojumus (iepriekšējais rekords uzstādīts [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]], kad tur bija +6,6 grādi). Citviet gaiss iesila līdz +1, +6 grādiem, tuvu siltuma rekordam bija arī [[Ventspils]], termometra stabiņam sasniedzot +5,9 °C, par 0,3 grādiem atpaliekot no siltuma rekorda.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/29.01.2024-kolka-sasniegts-29-janvara-siltuma-rekords.a540770 Kolkā sasniegts 29. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2024|1|29|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — kamēr valsts austrumu rajonos naktī stipri sniga (sniega segas biezums [[Alūksne|Alūksnē]] nakts laikā pieauga no 17 cm līdz 29 cm<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1753673474223067396 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2024|2|3|SK}}</ref>, bet biezākā sniega sega no rīta tika reģistrēta [[Dagda|Dagdā]] — 34 cm), tikmēr valsts rietumu un centrālajā daļā dienā gaiss iesila līdz +6, +8 grādiem, siltākais laiks valdīja [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +8,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2024&mes=02&day=03&hora=19&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/03/2024 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[5. februāris]] — nokrišņu zonai šķērsojot valsts teritoriju, dažviet centrālajos un austrumu rajonos tika reģistrēta stipra snigšana, [[sniega sega]] vietām palielinājās par 5 cm. Kurzemē un valsts centrālajā daļā daudzviet no jauna izveidojās neliela sniega sega, biezākais sniegs saglabājās Latvijas austrumu novados, Alūksnē un Dagdā sniega segas biezums attiecīgi sasniedza 20 cm un 26 cm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1754398374260781233 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|2|5|SK}}</ref> * [[7. februāris]] — naktī un no rīta daudzviet Latvijā plosījās [[sniegputenis]]. Aktīvam ciklonam ar plašu nokrišņu zonu šķērsojot valsts teritoriju, stipra snigšana tika reģistrēta nakts un rīta stundās Kurzemē un centrālajos rajonos, vēlāk arī austrumos. Lielākais sniega pieaugums tika fiksēts Vidzemē, [[Limbaži|Limbažu]] novada Skultē sniega sega (līdz plkst. 8.00) pieauga no 2 cm līdz 21 cm, Madonā, [[Sigulda|Siguldā]] un Zosēnos no 8–9 cm līdz 23–24 cm, par aptuveni 10 cm biezāks sniegs bija arī Ziemeļkurzemē – [[Talsu novads|Talsu]] un [[Ventspils novads|Ventspils novadā]]. Rīgā no rīta sniega segas biezums sasniedza 7 cm. Sniegputenis tikpat kā neskāra Vidzemes galējos ziemeļus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/07.02.2024-sniega-sega-dazviet-vidzeme-pieaugusi-par-gandriz-20-cm.a541960/ Sniega sega dažviet Vidzemē pieaugusi par gandrīz 20 cm], lsm.lv, {{dat|2024|2|7|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — priekšpusdienā novērojumu stacijā [[Rīga|Rīgas]] centrā sniega segas biezums palielinājās par 11 cm, sasniedzot 16 cm, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] novērojumu stacijā tas pieauga no 5 līdz 12 cm. Stipra snigšana Rīgā ieradās no Kurzemes, kur lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Talsu apkaimē — [[Stende|Stendes]] meteoroloģiskajā stacijā sniega segas biezums palielinājās no 2 cm līdz 18 cm. Ļoti stipri sniga arī Tukuma novadā, [[Jūrmala|Jūrmalā]] un novados ap Rīgu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7955795/riga-ceturtdien-uzsnigusi-11-centimetri-sniega Rīgā ceturtdien uzsniguši 11 centimetri sniega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|2|8|SK}}</ref> * [[12. februāris]]: ** Tikpat kā visā valstī bija nokrišņi, lielākoties smidzinošs lietus un [[atkala]] — daudzviet izveidojās apledojums. Lielākais [[apledojums]] tika reģistrēts Vidzemes ziemeļos, kur termometra stabiņš pārsvarā saglabājās zem nulles.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1756874488988270638 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2024|2|12|SK}}</ref> ** Rīgā un vietām rietumu un dienvidu daļā šī bija pirmā diennakts ar vidējo gaisa temperatūru virs nulles, līdz ar to iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7959567/dala-latvijas-sacies-meteorologiskais-pavasaris Daļā Latvijas sācies meteoroloģiskais pavasaris], twitter.com, {{dat|2024|2|14|SK}}</ref> * [[16. februāris]] — dienas gaitā Latvijas teritorijā ieplūda silts gaiss no dienvidiem, izraisot strauju gaisa temperatūras kāpumu. Naktī vēl austrumu rajonos mēreni stipri sniga, sniega kārtai vietām palielinoties par 5 cm ([[Alūksne|Alūksnē]] un Dagdā no rīta bija 32–34 cm biezs sniegs), tikmēr agrā rītā Kurzemes dienvidrietumos gaiss iesila līdz +6 grādiem.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1758317786906931651 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2024|2|16|SK}}</ref> Maksimālā gaisa temperatūra tika sasniegta vēlā vakarā, [[Pāvilosta|Pāvilostā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,4 °C, Ventspilī un [[Liepāja|Liepājā]] līdz +11,3 °C, visās šīs vietās pārspējot gan 16. februāra siltuma rekordus, gan februāra 2. dekādes rekordus. +10 grādu atzīme Latvijā tika sasniegta pirmo reizi 2024. gadā. Arī [[Ainaži|Ainažos]], termometra stabiņam pakāpjoties līdz +7,2 °C, tika labots maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/16.02.2024-liepaja-parspets-99-gadus-sens-siltuma-rekords.a543254/ Liepājā pārspēts 99 gadus sens siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2024|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — pusnaktī [[Liepāja|Liepājas]] novērojumu stacijā termometra stabiņš pakāpās līdz +10,4 °C, [[Ventspils|Ventspilī]] līdz +11,3 °C, bet [[Pāvilosta|Pāvilostā]] līdz +11,4 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vējam iegriežoties no ziemeļrietumiem, dienas vidū un otrajā pusē gaisa temperatūra sāka pazemināties, vakarā daudzviet nokrītot līdz nullei.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|2|17|SK}}</ref> [[Attēls:Užavas_paliene_2024._gada_19._februārī.jpg||thumb|250px|Pārplūdusi [[Užava (upe)|Užavas]] paliene [[Užavas lejteces dabas parks|Užavas lejteces dabas parkā]] 19. februārī]] * [[22. februāris]] — jūras piekrastes rajonos gaisa temperatūra paaugstinājās virs +5 grādiem, [[Kurzeme|Kurzemes]] dienvidrietumos gaiss iesila līdz pat +7 grādiem, bet daļā Vidzemes un Latgales saglabājās sniega sega, visvairāk sniega bija [[Alūksne|Alūksnes]] un Dagdas novērojumu stacijās — attiecīgi 24 cm un 31 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7965191/pecpusdiena-dazviet-gaiss-iesils-lidz-7-gradiem Pēcpusdienā dažviet gaiss iesils līdz +7 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|2|22|SK}}</ref> * [[24. februāris]] — vidējā diennakts gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās līdz +3,4 °C [[Mērsrags|Mērsragā]] un +6,1 °C [[Daugavpils|Daugavpilī]], Rīgā vidējā diennakts gaisa temperatūra sasniedza +5,6 °C, kas raksturīgi marta nogalei un pat aprīļa sākumam.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/23.02.2024-lidz-februara-beigam-valdis-marta-nogalei-atbilstosi-laikapstakli.a544085/ Līdz februāra beigām valdīs marta nogalei atbilstoši laikapstākļi], lsm.lv, {{dat|2024|2|23|SK}}</ref> Daudzviet lija, vietām ilgstoši, vakarpusē īslaicīgi pastiprinājās vējš, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Saldus|Saldū]] — 24 m/s, kā arī Rīgā (tostarp [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]]) — 22 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1761433176457588837 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2024|2|24|SK}}</ref> * [[26. februāris]]: ** Naktī Kurzemē, šķērsojot nokrišņu zonai, tika novērots [[pērkona negaiss]], tika reģistrētas vairāk nekā 100 [[zibens]] izlādes.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1761988161641566473 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2024|2|26|SK}}</ref> Negaiss tika novērots Kurzemes vidienē un rietumu piekrastē, kā arī atsevišķas izlādes tika reģistrētas Bauskas apkārtnē. ** [[Daugava|Daugavā]] vairākos posmos sākās ledus iešana. Diennakts laikā Daugavas posmā [[Suraža (Krievija)|Suraža]]—[[Vjerhņadzvinska]] (ārpus Latvijas) ūdenslīmenis paaugstinājās par 11—79 cm, posmā [[Piedruja]]—[[Krāslava]] paaugstinājās par 71—76 cm, posmā Daugavpils—[[Vaikuļāni]] — par 43—56 cm, posmā [[Jersika (ciems)|Jersika]]—[[Jēkabpils]] — par 26—43 cm. [[Gauja]]s un [[Salaca]]s baseinu upēs ūdenslīmenis lielākoties paaugstinājās par 1—34 cm diennaktī. Nokrišņu ietekmē ūdenslīmenis paaugstinājās arī Kurzemes un Zemgales upēs, pārsvarā ūdenslīmeņa kāpums bija par 1—27 cm, vietām tas svārstījās vai pazeminājās.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/265682571 Tuvākajās dienās pali Daugavā kļūs intensīvāki]{{Novecojusi saite}}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|2|26|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — [[Daugava]]s posmā starp Jēkabpili un [[Pļaviņas|Pļaviņām]] turpinājās ūdenslīmeņa kāpums, tādēļ LVĢMC izsludināja sarkano brīdinājumu. === Marts === * [[1. marts]]: ** Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts dienvidu un centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +8, +12 grādiem, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] un [[Liepāja|Liepājā]] (+12,8 °C), kur pārspēts ne tikai 1. marta, bet arī visas marta pirmās dekādes rekords. Siltuma rekordi tika sasniegti arī [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,7 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+10,1 °C), [[Limbaži|Limbažu]] novada [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] (+8,4 °C), kā arī [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+8,0 °C). [[Rīga|Rīgā]] termometra stabiņš sasniedza +9,8 °C, tikmēr [[Alūksne|Alūksnē]] nebija siltāks par +1 grādu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.03.2024-vairakas-vietas-siltuma-rekords-rucava-temperatura-sasniegusi-128-gradus.a545093/ Vairākās vietās siltuma rekords; Rucavā temperatūra sasniegusi 12,8 grādus], lsm.lv, {{dat|2024|3|1|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1763591307333697608 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|3|1|SK}}</ref> ** Ūdens līmenis Daugavā pie Pļaviņām un [[Zeļķu tilts|Zeļķu dzelzceļa tilta]] augšpus Jēkabpils sāka pazemināties, un LVĢMC paziņoja, ka plūdu draudi vairs nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.03.2024-foto-ieskats-daugava-starp-jekabpili-un-plavinam-udens-limenis-pazeminas.a544977/|title=FOTO ieskats: Daugavā starp Jēkabpili un Pļaviņām ūdens līmenis pazeminās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-10|language=lv}}</ref> * [[3. marts]] — virs Latvijas bija skaidras [[debesis]], sešās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Ventspilī un Liepājā termometra stabiņš paaugstinājās attiecīgi līdz +11,1 °C un +11,5 °C. Siltuma rekordi tika pārspēti arī Pāvilostā (+10,9 °C), Rucavā (+10,7 °C), [[Ainaži|Ainažos]] (+9,7 °C) un Skultē (+9,3 °C).<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1764321904876282352 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|3|3|SK}}</ref> [[Attēls:Daugava pie Pļaviņām 2024. gada 4. martā.jpg||thumb|250px|[[Daugava]] pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]] pēc ledus sastrēguma sairšanas 4. martā]] * [[7. marts]] — zem skaidrām debesīm, agri no rīta Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –5, –9 grādiem, stiprākais sals valdīja [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] un [[Daugavpils]] apkārtnē. Piekrastē un ziemeļaustrumu rajonos debesis aizklāja [[mākoņi]], vietām tika fiksēta [[migla]] un [[sarma]].<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7974582/ceturtdiena-bus-saulaina Ceturtdiena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|3|7|SK}}</ref> * [[11. marts]] — termometra stabiņš visā teritorijā naktī bija zem nulles, austrumu rajonos gaiss atdzisa līdz –6, –9 grādiem, [[Madona|Madonas]] apkārtnē gaisa temperatūra noslīdēja līdz –10 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7976845/pirmdiena-bus-saulaina Pirmdiena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|3|11|SK}}</ref> * [[15. marts]]: ** Septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Mērsrags|Mērsragā]], '''+14,3 °C''', kur tika labots arī nacionālais 15. marta siltuma rekords. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas šajā datumā tika reģistrēta valsts teritorijā, bija +12,4 grādi [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]] Liepājā un Skultē. Siltuma rekordi tika pārspēti arī Kolkā (+13,8 °C), [[Dobele|Dobelē]] (+13,4 °C), Stendē (+13,0 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+12,4 °C) un Saldū (+12,2 °C).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/15.03.2024-parspets-15-marta-siltuma-rekords-latvija.a546909/ Pārspēts 15. marta siltuma rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2024|3|15|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+12,0 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], kad termometra stabiņš sasniedza +11,8 grādus.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1768681377224970728 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|3|15|SK}}</ref> * [[16. marts]] — maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti astoņās meteoroloģisko novērojumu stacijās, siltākais laiks valdīja Daugavpilī (+13,0 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+13,6 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī Kolkā (+12,3 °C), [[Saldus|Saldū]] (+11,9 °C), Dobelē (+12,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+12,2 °C), Dagdā (+11,2 °C) un [[Madona|Madonā]] (+12,7 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1769018699048988734 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|3|16|SK}}</ref> * [[18. marts]] — rītā dažviet, īpaši Vidzemes ziemeļos, sniga, [[Alūksne|Alūksnē]] un vietām citviet valstī izveidojās neliela sniega kārta. Rietumlatvijā un ziemeļaustrumu novados uz autoceļiem izveidojās [[apledojums]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7981652/pirmdienas-rita-vietam-snieg-celi-ir-apledojusi Pirmdienas rītā vietām snieg; ceļi ir apledojuši], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|3|18|SK}}</ref> * [[27. marts]] — saulainam laikam valdot, daudzviet valstī tika novērots [[halo]].<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1772883397431484863 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2024|3|27|SK}}</ref> * [[28. marts]] — tika piedzīvota siltākā diena kopš rudens, visā valstī, izņemot [[Kolka|Kolku]], termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, vissiltākais bija [[Ainaži|Ainažos]] (+16,1 °C), [[Liepāja|Liepājā]] (+16,4 °C) un [[Ventspils|Ventspilī]] (+16,7 °C; Ventspils novērojumu stacijā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords). [[Rīga|Rīgā]] gaisa temperatūra sasniedza +15,2 °C, bet Kolkā gaiss iesila vien līdz +7,4 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1773405091866787852 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|3|28|SK}}</ref> * [[31. marts]]: ** '''Visu laiku siltākā marta mēneša diena''' Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] (Limbažu novadā) — '''+22,8 °C.''' Kopumā 23 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī tika pārspēts visas valsts 31. marta siltuma rekords, izņemot Kolku un [[Mērsrags|Mērsragu]], kur dienvidaustrumu vējš nesa vēsu gaisu no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]].<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1774470401407492557 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2024|3|31|SK}}</ref> +22 grādu atzīme tika pārsniegta arī Gulbenē, Rēzeknē, [[Skrīveri|Skrīveros]], Madonā un [[Zīlāni|Zīlānos]]. Pirmo reizi 2024. gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas valsts teritorijā tika reģistrēta pavasara pirmajā mēnesī, bija +20,8 grādi [[1968. gads|1968. gada]] [[30. marts|30. martā]] Mērsragā. Savukārt 31. marta nacionālais siltuma rekords iepriekš bija +19,1 grāds, kas reģistrēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]] Rucavā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/31.03.2024-labots-menesa-siltuma-rekords-latvija.a548706/ Labots mēneša siltuma rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2024|3|31|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+21,7 °C''', līdz ar to tika uzstādīts jauns 31. marta, dekādes un visa mēneša siltuma rekords. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā tika reģistrēts [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gadā]], kad bija +17,9 grādi.<ref> [https://www.delfi.lv/laika-zinas/42384664/raksti/120007877/latvija-labots-menesa-siltuma-rekords Latvijā labots mēneša siltuma rekords], delfi.lv, {{dat|2024|3|31|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]]: ** Teju visās Latvijas novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+23,0 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 1. aprīļa siltuma rekords. Iepriekšējais Latvijas rekords šīm datumam bija [[2017. gada laikapstākļi Latvijā|2017. gadā]], kad [[Rucava|Rucavā]] gaiss iesila līdz +19,1 grādam. Vēl piecās novērojumu stacijās tika pārspēti aprīļa 1. dekādes siltuma rekordi, [[Bauska|Bauskā]] ar +20,9 °C tika atkārtots aprīļa 1. dekādes siltuma rekords.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1774837653592035347 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|4|1|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+22,1 °C''', tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās, kā arī aprīļa 1. dekādes gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1978. gada laikapstākļi Latvijā|1978. gadā]], kad galvaspilsētā gaiss iesila līdz +17,7 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/01.04.2024-valsts-lielakaja-dala-parspets-1-aprila-siltuma-rekords.a548755 Valsts lielākajā daļā pārspēts 1. aprīļa siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2024|4|1|SK}}</ref> ** Ļoti siltā laika un [[Sahāra|Sahāras]] tuksneša putekļu dēļ daudzviet bija sliktā gaisa kvalitāte.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/01.04.2024-meteorologi-bridina-par-sliktu-gaisa-kvalitati-saharas-tuksnesa-puteklu-del.a548754/ Meteorologi brīdina par sliktu gaisa kvalitāti Sahāras tuksneša putekļu dēļ], lsm.lv, {{dat|2024|4|1|SK}}</ref> * [[2. aprīlis]]: ** Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais maksimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam [[Daugavpils|Daugavpilī]] paaugstinoties līdz '''+23,1 °C'''. Tāpat Daugavpils novērojumu stacijā tika pārspēts aprīļa 1. dekādes siltuma rekords. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti vēl 11 novērojumu stacijās, tikmēr [[Kurzeme|Kurzemes]] ziemeļrietumu daļā gaisa temperatūra nepārsniedza +5, +9 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1775194355461951814 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|4|2|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+18,9 °C''', līdz ar to tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā tika reģistrēts [[1913. gads|1913. gadā]], kad bija +18,5 grādi.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|4|2|SK}}</ref> * [[3. aprīlis]] — naktī austrumu rajonos ilgstoši un vietām stipri lija, kā arī tika reģistrēti pavasarīgi [[pērkona negaiss|pērkona negaisi]]. Pēcpusdienā lietus daudzviet pārgāja sniegā, dažviet valsts austrumu pusē nokrišņi aizvien bija intensīvi.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1775504769622098000 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2024|4|3|SK}}</ref> Līdz plkst. 15.00 nokrišņu daudzums Daugavpilī sasniedza 40,4 mm jeb 117% no mēneša normas, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] — 24,6 mm jeb 66% no aprīļa normas, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 25,3 mm jeb 62% no mēneša normas, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 28 mm jeb 67% no mēneša normas. Ziemeļu vēja ātrums brāzmās daudzviet piekrastē, tai skaitā galvaspilsētā, pastiprinājās līdz 16-19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7992438/daugavpili-kops-vakardienas-nolijusi-vairak-neka-menesa-norma Daugavpilī kopš vakardienas nolijusi vairāk nekā mēneša norma], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|4|3|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — trijās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,4 °C, [[Liepāja|Liepājā]] līdz +19,3 °C, [[Ventspils|Ventspilī]] gaiss iesila līdz +18,5 °C. Citviet gaisa temperatūra bija pārsvarā +10, +15 grādu robežās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1776997535355117739 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|4|7|SK}}</ref> * [[9. aprīlis]] — Daugavpilī tika uzstādīts jauns Latvijas absolūtais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords — '''+26,2 °C'''.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/09.04.2024-sis-ir-siltakais-9-aprilis-latvijas-vesture-daugavpili-262-gradi.a549703/ Šis ir siltākais 9. aprīlis Latvijas vēsturē; Daugavpilī 26,2 grādi], lsm.lv, {{dat|2024|4|9|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords tika reģistrēts [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gadā]], kad bija +22,8 grādi. Tika pārspēts arī aprīļa pirmās dekādes jeb mēneša pirmo desmit dienu siltuma rekords. Šis kļuvis par agrāko datumu pavasarī, kad gaisa temperatūra sasniedza +26 grādus. Līdz šim visagrāk +26 grādu siltums Latvijā tika fiksēts [[1964. gads|1964. gada]] [[21. aprīlis|21. aprīlī]], kad Rīgā bija +26,6 grādi. +25 grādu atzīme tika pārsniegta arī Bauskas un [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijās, attiecīgi +25,1 °C un +25,3 °C.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1777706890341830842 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2024|4|9|SK}}</ref> Kopā 18 novērojumu stacijās tika pārspēti siltuma rekordi un 17 novērojumu stacijās arī dekādes rekordi, tai skaitā [[Rīga|Rīgā]] ('''+24,1 °C'''). Krietni vēsāks bija piekrastes rajonos, kur gaisa temperatūra vietām bija par 10—12 grādiem zemākā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1777735216477433895 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|4|9|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]]: ** Daugavpils novērojumu stacijā otro dienu pēc kārtas tika uzstādīts jauns nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords — '''+27,1 °C'''.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1778053558031512006 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2024|4|10|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[2017. gada laikapstākļi Latvijā|2017. gadā]], kad [[Mērsrags|Mērsragā]] bija +19,1 grādi. Vienlaikus jau ceturto reizi tika labots aprīļa pirmās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat šie bija jebkad agrākie +27 grādi Latvijas teritorijā, iepriekš visagrāk pavasarī +27 grādu karstums tika fiksēts [[1950. gads|1950. gadā]], kad tas notika [[23. aprīlis|23. aprīlī]]. Lielāka vai mazāka mēroga siltuma rekordi tika pārspēti tikpat kā visā Latvijā, taču no rietumiem sāka ieplūst vēsāks gaiss un dienas gaitā temperatūra pazeminājās un pēcpusdienā piekrastē bija tikai ap +7, +9 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/10.04.2024-siltuma-vilnis-nosledzas-ar-iespaidigu-rekordu-daugavpili-271-grads.a549922/ Siltuma vilnis noslēdzas ar iespaidīgu rekordu – Daugavpilī 27,1 grāds], lsm.lv, {{dat|2024|4|10|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+21,3 °C''', līdz ar to tika uzstādīts jauns galvaspilsētas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[2017. gada laikapstākļi Latvijā|2017. gadā]], kad bija +19,1 grāds.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1778074178022785095 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|4|10|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — vējaina nakts daudzviet valstī, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Saldus|Saldū]] un [[Ventspils|Ventspilī]] — 24 m/s, kā arī [[Dobele|Dobelē]] — 25 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1779700655071936515 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2024|4|15|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]] — lokāli rietumu rajonos agri no rīta sniga un izveidojās neliela [[sniegs|sniega]] kārta, dienā arī galējos valsts austrumos tika reģistrēta neliela snigšana.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1781201756086542461 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|4|19|SK}}</ref> [[Attēls:Ziru_pagastā_mežs_2024._gada_20._aprīlī.jpg||thumb|250px|Snigšana [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ziru pagasts|Ziru pagastā]] 20. aprīlī]] * [[22. aprīlis]] — no dienvidiem valsts teritoriju šķērsoja plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, sākumā nesot lietu, kas daudzviet pārgāja slapjā sniegā, sniegā, vietām pat stipri sniga.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1782275774222872595 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2024|4|22|SK}}</ref> Izveidojās neliela sniega kārta, visvairāk sniega bija Kurzemē, [[Saldus]] un [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā vakarpusē uzsniga vairāk nekā 5 cm sniega.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1782418452658974801 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2024|4|22|SK}}</ref> * [[23. aprīlis]] — biezākā sniega sega no rīta izveidojās [[Talsi|Talsu]] novada Stendē — 11 cm, savukārt Saldū rīta agrumā bija 9 cm bieza sniega kārta. Citviet oficiālajās meteoroloģisko novērojumu stacijās [[sniega sega]] bija plānāka.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/23.04.2024-biezaka-sniega-sega-izveidojusies-kurzeme-vietam-virs-10-centimetriem.a551453/ Biezākā sniega sega izveidojusies Kurzemē, vietām virs 10 centimetriem], lsm.lv, {{dat|2024|4|23|SK}}</ref> * [[29. aprīlis]] — daudzviet, izņemot [[jūra|jūras]] piekrasti Kurzemē, gaiss iesila līdz +20, +23 grādiem, turpretī Ventspilī, vējam pūšot no jūras, nebija siltāks par +11 grādiem. Vakarpusē Stendes un [[Talsi|Talsu]] pusē izveidojās nelieli [[gubu mākoņi]], nesot lokālu lietu kopā ar pērkonu.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1784972811435430308 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2024|4|29|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Pāvilosta|Pāvilostas]] un [[Liepāja|Liepājas]] novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +25,1 °C un +24,9 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Citur Kurzemes piekrastē bija krietni vēsāks, [[Kolka|Kolkā]] gaiss iesila tikai līdz +12,9 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/02.05.2024-ceturtdiena-bus-saulaina-un-silta.a552549 Ceturtdiena būs saulaina un silta], lsm.lv, {{dat|2024|5|2|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — valstij pāri virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, lielākajā daļā, izņemot ziemeļaustrumu rajonus, atnesot ilgstošu lietu. Visvairāk lija Rīgā, [[Stende|Stendē]] un [[Pāvilosta|Pāvilostā]], kur nokrišņu daudzums līdz vakaram sasniedza attiecīgi 22 mm, 24 mm un 28 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/07.05.2024-lidz-maija-vidum-biezi-bus-salnas-un-sauss-laiks.a553044 Līdz maija vidum bieži būs salnas un sauss laiks], lsm.lv, {{dat|2024|5|7|SK}}</ref> * [[8. maijs]] — naktī un no rīta daudzviet Latvijā tika reģistrēta [[salna]], termometra stabiņš noslīdēja līdz 0, –2 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz –2,6 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz –2,3 °C, Daugavpilī un [[Madona|Madonā]] līdz –2,1 °C.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1788068006938988831 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2024|5|8|SK}}</ref> Salna bija arī Kurzemes centrālajā daļā, Stendē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –1,9 °C, bet [[Saldus|Saldū]] līdz –1,7 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1788121238386184299 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|5|8|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — auksta nakts tika piedzīvota lielā daļā Vidzemes un Latgales, kur gaiss atdzisa nedaudz zem –5 grādiem. Visaukstākais bija Madonā un Zosēnos, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –5,5 °C, bet [[Rēzekne|Rēzeknē]] līdz –5,1 °C. Šajās vietās tika laboti aukstuma rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti arī [[Dagda|Dagdas]], [[Gulbene|Gulbenes]] un [[Alūksne|Alūksnes]] novērojumu stacijās, turklāt Dagdā un Rēzeknē tika uzstādīti arī visa maija mēneša aukstuma rekordi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/09.05.2024-salam-parsniedzot-5-gradus-latvijas-austrumos-piedzivots-aukstuma-rekords.a553334/ Salam pārsniedzot -5 grādus, Latvijas austrumos piedzīvots aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2024|5|9|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1788447356892897765 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|5|9|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — agri no rīta vietām zāles virskārtā bija [[salna]], gaisa temperatūra plkst. 5.00 atsevišķās vietās gan valsts rietumu, gan valsts austrumu rajonos noslīdēja zem nulles, Stendē, Zosēnos un Daugavpilī gaiss atdzisa līdz –1 grādam.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220223183957/https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte |date={{dat|2022|02|23||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|5|12|SK}}</ref> * [[16. maijs]] — kopumā valstī iestājās meteoroloģiskā [[vasara]] — nepilnu mēnesi agrāk par normu. Tā sākas, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedz +15 grādus.<ref> [https://x.com/meteozinas/status/1791304283503116598 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2024|5|17|SK}}</ref> * [[19. maijs]]: ** Virs Latvijas aktīvi veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], kas vietām visos reģionos atnesa lokālas pērkona lietusgāzes ar brāzmainu vēju un krusu.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1792141726015967608 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|5|19|SK}}</ref> Visvairāk krusa skāra [[Tukums|Tukuma]] un [[Jēkabpils]] novadu. [[Kalnciems|Kalnciemā]] vienas stundas laikā nokrišņu daudzums sasniedza 14,6 mm.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1792182506692681790 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|5|19|SK}}</ref> ** [[LVĢMC]] novērojumu tīklā maksimālā gaisa temperatūra bija no +21 grāda [[Ventspils|Ventspilī]] līdz +25,8 grādiem Madonā. Valsts austrumu, ziemeļaustrumu daļā spēkā bija dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ugunsbīstamību mežos.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8023908/pirmdiena-bus-saulaina-bet-vietam-iespejams-negaiss Pirmdiena būs saulaina, bet vietām iespējams negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — Latgales dienvidu daļu, Sēliju un Zemgali skāra pērkona [[lietusgāzes]], nokrišņu daudzums [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 28 mm jeb 46% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8025398/tresdiena-gaidama-saulaina-bet-vejaina Trešdiena gaidāma saulaina, bet vējaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|5|22|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Dobeles pagasts.jpg|thumb|250px|Negaisa tuvošanās [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Dobeles pagasts|Dobeles pagastā]] 23. maijā]] * [[23. maijs]] — sākās pirmais vasaras sezonas [[karstuma vilnis]]. Ventspilī dienas vidū gaiss sakarsa līdz +29,2 °C, pārējā valstī termometra stabiņš paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem. Vēsākais laiks saglabājās tikai [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē, kur, piemēram, [[Kolka|Kolkā]] maksimālā temperatūras atzīme bija tikai +19,1 grāds.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/24.05.2024-lidz-menesa-beigam-speka-dzeltenais-bridinajums-par-karstumu.a555247/ Līdz mēneša beigām spēkā dzeltenais brīdinājums par karstumu], lsm.lv, {{dat|2024|5|24|SK}}</ref> Vēlā pēcpusdienā, pārsvarā Kurzemē, izveidojās pērkona negaisi, vēja brāzmas [[Ventspils]] novērojumu stacijā sasniedza 17,2 m/s, lokāli tika novērota arī krusa.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1793654560483066318 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|5|23|SK}}</ref> * [[25. maijs]] — pēcpusdienā un vakarpusē valsts rietumu un centrālajā daļā plosījās pērkona negaisi ar krasām [[vējš|vēja]] brāzmām un īslaicīgam lietusgāzēm. Rīgā negaisā laikā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 22 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — līdz 18 m/s, vietām tika lauzti koku zari.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1794381225735627111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|5|25|SK}}</ref> Dažu stundu laikā Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] nokrišņu daudzums sasniedza 20 mm, savukārt [[Rūjiena|Rūjienā]] — 16 mm. Daudzviet nobira arī krusa, ziņojumi par krusu tika saņemti no Sēlijas puses, [[Baloži|Baložiem]], [[Jūrmala|Jūrmalas]], [[Piņķi|Piņķiem]] un [[Ādaži|Ādažiem]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8028006/sestdienas-pecpusdiena-latvija-lidz-ar-perkona-dardiem-noverota-krusa-un-iespejams-ari-virpulviesulis Sestdienas pēcpusdienā Latvijā līdz ar pērkona dārdiem novērota krusa un, iespējams, arī virpuļviesulis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|5|25|SK}}</ref> * [[27. maijs]] — gaisam lielā daļā Latvijas sakarstot līdz +26, +29 grādiem, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Karstākais laiks bija [[Priekuļi|Priekuļos]] un [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās attiecīgi līdz +29,4 °C un +29,5 °C. Jauni rekordi tika pārspēti arī [[Kolka|Kolkā]] (+23,8 °C), [[Liepāja|Liepājā]] (+27,9 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+28,0 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (+28,3 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+28,6 °C). Priekuļos tika atkārtots arī maija 3. dekādes karstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1795132643257819559 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — Ventspilī dienas otrajā pusē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30,1 °C un pirmo reizi 2024. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +30 grādus, pārspējot maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Citviet gaiss iesila līdz +26, +29 grādiem, vēsāks bija [[Kolka|Kolkā]], kur nebija siltāks par +22,2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1795492308500218215 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|5|28|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/28.05.2024-pirmo-reizi-sogad-latvija-temperatura-sasniegusi-30-gradus.a555706/ Pirmo reizi šogad Latvijā temperatūra sasniegusi 30 grādus], lsm.lv, {{dat|2024|5|28|SK}}</ref> * [[29. maijs]] — lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts [[Alūksne|Alūksnē]] — 36 mm. [[Staļģene|Staļģenē]] vējš negaisā pastiprinājās brāzmās līdz 17 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8030641/ceturtdiena-bus-karsta-pecpusdiena-un-vakara-bridina-par-negaisu Ceturtdiena būs karsta, pēcpusdienā un vakarā brīdina par negaisu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — visos valsts reģionos attīstījās [[gubu-lietus mākoņi]], kas virzījās no dienvidaustrumiem, nesot daudzviet pērkona lietusgāzes, lokāli tās bija stipras un kopā ar krusas graudiem. Dienas vidū pērkona negaiss šķērsoja arī Rīgu, atnesot [[lietusgāzes]], atsevišķās pilsētas daļās arī krusu, lokāli applūdinot ielas. Savukārt [[Ventspils]] novada [[Puze|Puzē]] negaisa lietusgāzes izskalojušas ceļus.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1796858540147040279 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|6|1|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8032441/foto-un-video-sestdienas-pecpusdiena-riga-lidz-ar-negaisu-noverota-ari-pamatiga-krusa FOTO UN VIDEO ⟩ Sestdienas pēcpusdienā Rīgā līdz ar negaisu novērota arī pamatīga krusa], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|6|1|SK}}</ref> * [[2. jūnijs]] — dienas gaitā, līdzīgi kā iepriekšējās dienās, virs valsts teritorijas veidojās pērkona negaisi ar stiprām lietusgāzēm un krasām [[vējš|vēja]] brāzmām. Kopumā tika reģistrēti daži tūkstoši [[zibens]] izlāžu, kā arī liels nokrišņu daudzums īsā laika periodā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1797287390546903345 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|6|2|SK}}</ref> [[Madona|Madonas]] novērojumu stacijā vienas stundas laikā nolija 15 mm, bet kopējais dienas nokrišņu daudzums sasniedza 27 mm, Madonā tika fiksētas arī stiprākās vēja brāzmas negaisa laikā — 16 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8032905/pirmdien-vietam-gaidams-lietus Pirmdien vietām gaidāms lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|6|3|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — ezeros un [[upe|upēs]] ūdens temperatūra sasniedza +14, +23 grādus, siltākais ūdens bija pārsvarā Kurzemes, [[Latgale|Latgales]] un Vidzemes upēs, bet [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē ūdens temperatūra sasniedza +15, +20 grādus.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1798986829284380809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|6|7|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — ar ciklonu saistīta [[oklūzijas fronte]] virzījās pāri Latvijas teritorijai, nakts un rīta stundās valsts rietumu un centrālajos rajonos, vēlāk arī austrumos nesot nokrišņus, vietām intensīvus, [[Ventspils]] un [[Rucava|Rucavas]] novērojumu stacijās nolija 11 mm. Dienvidaustrumu, dienvidu vējš naktī iegriezās no dienvidrietumiem, rietumiem un pastiprinājās, brāzmās sasniedzot 15-17 m/s. Frontes priekšpusē virs [[Rīga|Rīgas]] un blakus esošajās teritorijās debesīs tika novērots izteikts [[ruļļa mākonis]].<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/283181006 Tuvākajās dienās saglabāsies lietains un vējains laiks, no nedēļas vidus laika apstākļi sāks uzlaboties], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|6|9|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]] — nakts otrajā pusē un dienā valsti no dienvidiem šķērsoja plaša nokrišņu zona, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē nesot lietu, vietām tas bija ilgstošs, savukārt [[Kurzeme|Kurzemē]] laiks bija pārsvarā sauss.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/13.06.2024-piektdien-daudzviet-latvija-bus-lietains-laiks-vienigi-kurzeme-sauss.a557920 Piektdien daudzviet Latvijā būs lietains laiks, vienīgi Kurzemē – sauss], lsm.lv, {{dat|2024|6|13|SK}}</ref> * [[17. jūnijs]] — izveidojoties mazkustīgiem [[gubu mākoņi|gubu mākoņiem]], pārsvarā centrālajos un austrumu rajonos tika reģistrētas stipras lietusgāzes, kuras vietām pavadīja pērkona negaiss un krusa. Visvairāk nolija [[Sigulda|Siguldas]] un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] pusē, kur nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 20 mm.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1802666538828247500 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|6|17|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — no rīta Latvijai pāri virzījās plaša [[lietus]] zona, daudzviet ilgstoši, vietām arī stipri lija, dažviet, pārsvarā valsts austrumu rajonos tika reģistrēts pērkona negaiss. Spēcīgākie negaisi bija [[Latgale|Latgalē]], Daugavpilī negaisā laikā stiprais [[vējš]] radīja postījumus, nolaužot kokus un atsevišķus jumtus.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1803464037910585438 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|6|19|SK}}</ref> Mērsragā dienas kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 21 mm, bet stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 18 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8044357/ceturtdiena-gaidama-saulaina-bet-vejaina Ceturtdiena gaidāma saulaina, bet vējaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|6|20|SK}}</ref> * [[23. jūnijs]] — pa nakti valsts teritoriju sasniedza ar nelielu [[ciklons|ciklonu]] saistīta nokrišņu zona, lietus mākoņi pārstaigāja visu valsti, taču sevišķi tie skāra Kurzemes ziemeļus un Vidzemi, kur nokrišņu daudzums sasniedza 10-30 mm. Dienā [[lietus]] lielākoties šķērsoja austrumu rajonus.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1804806745400791151 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|6|23|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]] — valdīja sauss, saulains un karsts laiks, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstākais bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,9 °C''', uzstādot jaunu 27. jūnija nacionālo karstuma rekordu. Jauni karstuma rekordi tika pārspēti arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+31,6 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+31,3 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+30,4 °C) un [[Dobele|Dobelē]] (+30,2 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1806348829446267244 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]]: ** [[Rīga|Rīgā]] un vēl dažās novērojumu stacijās tika reģistrēta sezonas pirmā [[tropiskā nakts]]. Galvaspilsētas centrā temperatūra nakts stundās nenokritās zemāk par +21,6 °C. [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā tā bija +21,2 °C. Vēl tropiskā nakts tika reģistrēta [[Mērsrags|Mērsragā]] +20,2 °C un [[Ventspils|Ventspilī]] +20,0 °C. Pārējā valstī minimālā gaisa temperatūra bija +14, +19 grādu robežās.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1806563258293158300 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], x.com, {{dat|2024|6|28|SK}}</ref> ** Tveicīga diena visā Latvijā, gaiss sakarsa līdz +30, +33 grādiem, visaugstākā temperatūra fiksēta [[Zīlāni|Zīlānos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]], +32,9 °C. Zīlānu novērojumu stacijā tika pārspēts mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā — dekādes rekords un vēl 12 novērojumu stacijās — diennakts rekordi. Jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords tika uzstādīts arī Rīgā, +32,0 °C (iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]], +31,7 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1806727534366576825 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|6|28|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** Minimālā gaisa temperatūra naktī Latvijas teritorijā bija +17, +22 grādi, tostarp piecos rītā reģistrētie +20 grādi Rīgas [[lidosta "Rīga"|lidostā]] un +22 grādi pilsētas centrā, kā arī [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]]. Rīgā tā bija otrā [[tropiskā nakts]] 2024. gada vasaras sezonā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8050560/tropiski-silto-ritu-vietam-nomainis-speciga-krusa-un-vetra Tropiski silto rītu vietām nomainīs spēcīga krusa un vētra], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|7|1|SK}}</ref> ** [[Aukstā atmosfēras fronte|Aukstai atmosfēras frontei]] virzoties pāri Latvijai, naktī valsts rietumu daļā īslaicīgi stipri lija un dārdēja pērkons. Saldū tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 20 m/s, [[Liepāja|Liepājas]] ostā — līdz 23 m/s. Arī lielākais nokrišņu daudzums bija Kurzemē — 20 mm [[Saldus|Saldū]] un 31,5 mm [[Rucava|Rucavā]]. Dienas gaitā spēcīgi lija valsts centrālajos un austrumu rajonos, ap plkst. 13.00 intensīvas lietusgāzes tika novērotas arī Rīgā, kā rezultātā applūda daudzas [[Rīga|Rīgas]] ielas, uz kādu laiku apstājās tramvaju kustība.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1807721844310458455 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|7|1|SK}}</ref> Nokrišņu daudzums līdz plkst. 14.00 Rīgas centrā sasniedza 23,3 mm jeb 29% no mēneša normas, [[Dobele|Dobelē]] nolija 27,6 mm jeb 36% no jūlija normas, vēlāk līdzīga stipruma lietusgāzes skāra lielu daļu Vidzemes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.07.2024-latvija-daudzviet-stipras-lietusgazes-riga-nolijusi-tresdala-no-normas.a559945/ Latvijā daudzviet stipras lietusgāzes; Rīgā nolijusi trešdaļa no normas], lsm.lv, {{dat|2024|7|1|SK}}</ref> Savukārt Meža kapos [[Cēsis|Cēsīs]] pērkona negaiss ar stipru vēju nodarīja plašus postījumus, nolaužot desmitiem koku.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1807765498722971908 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|7|1|SK}}</ref> ** Latgalē, termometra stabiņam paaugstinoties līdz +29, +31 grādam, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Lielākā svelme valdīja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur jau dienas vidū, pirms aukstās frontes ierašanās, gaiss sakarsa līdz +31,5 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8050975/vairakas-vietas-latgale-un-vidzeme-parspets-1-julija-karstuma-rekords Vairākās vietās Latgalē un Vidzemē pārspēts 1. jūlija karstuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|7|1|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1807797378528751761 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|1|SK}}</ref> * [[4. jūlijs]] — uz austrumiem no Latvijas izveidojās [[negaiss|negaisu]] sistēma ar nepārtrauktu siltā gaisa pieplūdumu un augšupplūsmu, dažu stundu laikā atnesot ļoti intensīvu zibeņošanu. Plašā Latvijas teritorijā īslaicīgi lija, vairāk un stiprāk — austrumu novados, vietām ducināja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1808932379777507586 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|7|4|SK}}</ref> * [[7. jūlijs]] — lietus zonai šķērsojot valsts teritoriju no rietumu puses, daudzviet lija, vietām stipri, kopā ar [[Pērkons (dabas parādība)|pērkonu]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1809890980436324660 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|7|SK}}</ref> Maksimālā gaisa temperatūra bija no +20,7 grādiem [[Kolka|Kolkā]] līdz +30,2 grādiem [[Daugavpils|Daugavpilī]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8054903/pirmdien-latvija-sauli-briziem-aizsegs-makoni Pirmdien Latvijā sauli brīžiem aizsegs mākoņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|7|8|SK}}</ref> * [[11. jūlijs]]: ** Teritorijas lielākajā daļā naktī gaisa temperatūra nebija zemākā par +17, +22 grādiem, līdz ar to vietām, arī galvaspilsētā, tika reģistrēta [[tropiskā nakts]].<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/288688340 Sestdien gaidāmas ļoti stipras pērkona lietusgāzes un lokāli iespējamas postošas vēja brāzmas], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|7|12|SK}}</ref> ** Vēlā pēcpusdienā Latvijas centrālajā daļā plosījās [[pērkona negaiss|pērkona negaisi]] ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, negaisa mākoņi virzījās no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1811284629082542450 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|11|SK}}</ref> Intensīvākās lietusgāzes un lielākais zibeņu skaits tika reģistrēts [[Bauskas novads|Bauskas novadā]]; stiprākais vējš, saskaņā ar "[[Latvija|Latvijas]] [[Valsts]] [[ceļš|ceļu]]" datiem, reģistrēts starp [[Bauska|Bausku]] un [[Ceraukste|Cerauksti]], kur bijušas vēja brāzmas līdz 31 m/s, bet pašā Bauskā — 29 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8057486/video-tukstosiem-majsaimniecibu-palikusas-bez-elektribas-vetra-latvija-pienemas-speka VIDEO ⟩ Tūkstošiem mājsaimniecību palikušas bez elektrības. Vētra Latvijā pieņemas spēkā], tvnet.lv, {{dat|2024|7|11|SK}}</ref> Negaiss Bauskā nogāza vairākus kokus un norāva jumtus, kopumā valstī līdz vakaram tika saņemti 45 izsaukumi, lielākā daļa — Bauskas apkārtnē (26), arī [[Siguldas novads|Siguldas novadā]], Pierīgā un [[Cēsis|Cēsīs]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/11.07.2024-latvijas-centralaja-dala-stiprs-negaiss-plasi-vetras-postijumi-bauska.a561117 Latvijas centrālajā daļā stiprs negaiss; plaši vētras postījumi Bauskā], lsm.lv, {{dat|2024|7|11|SK}}</ref> * [[13. jūlijs]] — vakarā gar valsts centrālajiem rajoniem virzījās negaisa mākoņi, nesot vietām intensīvas lietusgāzes, [[Kalnciems|Kalnciemā]] nokrišņu daudzums divu stundu laikā sasniedza 32,8 mm. Pēc plkst. 20.00 [[Olaine|Olaines]] pusē tika novērots [[virpuļviesulis]], kas nopostīja [[Saules panelis|saules paneļu]] parku.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1812212736975413286 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|7|13|SK}}</ref> Cits pērkona negaiss jau iepriekš šķērsoja Kurzemes centrālo daļu virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem, pērkons dārdēja arī [[Pāvilosta|Pāvilostas]] pusē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/13.07.2024-latviju-skerso-bistami-negaisa-makoni-lietuva-plosijies-tornado.a561333/ Latviju šķērso bīstami negaisa mākoņi; Lietuvā plosījies tornādo], lsm.lv, {{dat|2024|7|13|SK}}</ref> * [[17. jūlijs]] — pēc iepriekšējas karstas dienas, kad daudzviet Latvijā bija +26, +31 grāds, tika reģistrēta [[tropiskā nakts]], piecos no rīta gaisa temperatūra Rīgas centrā sasniedza +22,8 °C, Daugavgrīvā +22,5 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informãcija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|7|17|SK}}</ref> [[Attēls:Zaļakalns.jpg|thumb|250px|Vasaras vakars [[Vidzemes augstiene|Vidzmes augstienē]], skats no Zaļkalna [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Taurenes pagasts|Taurenes pagastā]] 21. jūlijā]] * [[22. jūlijs]] — rīta stundās vietām izveidojās bieza [[migla]], kurā redzamība noslīdēja līdz dažiem simtiem metru.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1815205596913705207 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|22|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — daļā [[Vidzeme|Vidzemes]] un [[Latgale|Latgales]] stipri lija un zibeņoja, līdz vakaram [[Rūjiena|Rūjienas]] un [[Rēzekne|Rēzeknes]] novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza 18 mm un 15 mm. Rūjienā vienā stundā nolija 17,7 mm, bet kopā 18,4 mm.<ref> [https://x.com/LinardsWeather/status/1816109275543970025 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2024|7|24|SK}}</ref> * [[26. jūlijs]] — ūdens temperatūra [[Daugava|Daugavā]] no rīta sasniedza +23 °C, +25 °C, upēs pārsvarā +17 °C, +24 °C, [[Baltija|Baltijas]] jūras piekrastē +21 °C, +22 °C, Rīgas līča piekrastē +21 °C, +23 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/291027393 Jūlija pēdējās dienās nokrišņu ietekmē gaidāma ūdenslīmeņa paaugstināšanās upēs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|7|26|SK}}</ref> * [[28. jūlijs|28.]]—[[29. jūlijs]] — Latvijā plosījās vasarai netipiski spēcīgs [[ciklons]] "Kirstija", daudzviet atnesot ekstremāli stipras, ilgstošas lietusgāzes un spēcīgas vēja brāzmas. Līdz 28.07. vakaram spēcīgākie nokrišņi tika reģistrēti Kurzemē, laika posmā no plkst. 12.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums [[Ventspils|Ventspilī]] sasniedza 47,5 mm, [[Pāvilosta|Pāvilostā]] 48,1 mm, [[Liepāja|Liepājā]], [[Saldus|Saldū]], [[Rucava|Rucavā]] un [[Dobele|Dobelē]] nolija 32-37 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1817632767955423608 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|28|SK}}</ref> Naktī uz 29.07. ļoti intensīvi ilgstoši nokrišņi šķērsoja Latvijas centrālajos rajonus, turklāt nakts gaitā būtiski pastiprinājās ziemeļu, ziemeļrietumu [[vējš]], sasniedzot vētras spēku. No lietavu sākuma līdz 29.07 plkst. 9.00 nokrišņu daudzums [[Kalnciems|Kalnciemā]] sasniedza '''193 mm''' (vairāk nekā divas jūlija mēneša normas), uzstādot jaunu Latvijas diennakts nokrišņu daudzuma rekordu (iepriekšējais rekords bija Ventspilī [[1973. gada laikapstākļi Latvijā|1973. gada]] 9. jūlijā, 160,2 mm). Līdzīgs rekords tika pārspēts arī Rīgā, lietus daudzumam divu dienu laikā sasniedzot '''118 mm''' (iepriekšējais rekords bija [[1986. gada laikapstākļi Latvijā|1986. gada]] 12.–13. jūlijā).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1817845340558541055 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/29.07.2024-aizvadito-dienu-lietavas-specigakas-vismaz-pedejo-80-gadu-laika.a563131/ Aizvadīto dienu lietavas – spēcīgākās vismaz pēdējo 80 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas valsts novērojumu stacijās bija Rīgā (27 m/s) un Dobelē (25 m/s).<ref> [https://x.com/meteozinas/status/1817754198491939055 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Vētras un lietavu dēļ daudzviet, tostarp [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un Rīgā, tika applūdinātas ielas, pagrabi un pat dzīvojamās ēkas, kā arī nolauzti koki, sevišķi daudz koku nogāzti Jūrmalā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.07.2024-reportaza-no-jurmalas-ielas-ka-upes-un-apjomigi-postijumi-kokiem.a563104 REPORTĀŽA no Jūrmalas: Ielas kā upes un apjomīgi postījumi kokiem], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8067698/riga-no-ekas-pagrabstava-evakueti-tris-cilveki Rīgā no ēkas pagrabstāva evakuēti trīs cilvēki], tvnet.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Bez elektrības palika vairāki tūkstoši "[[Sadales tīkls]]" klientu, vietām negāja vilcieni, lietusgāžu dēļ upēs palielinājās ūdens līmenis.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.07.2024-vetra-cietis-rigas-doma-jumts-un-darzs.a563128/ Vētrā cietis Rīgas Doma jumts un dārzs], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — naktī virs [[Igaunija|Igaunijas]] vidienes veidojās daudzi lokāli negaisi, kas virzījās dienvidu virzienā un naktī Vidzemes vidienei un Ziemeļlatvijai atnesa lokālas, spēcīgas pērkona [[lietusgāzes]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8068407/otrdienas-pecpusdiena-vietam-gaidamas-jaunas-perkona-lietusgazes Otrdienas pēcpusdienā vietām gaidāmas jaunas pērkona lietusgāzes], ciklons.tvnet lv, {{dat|2024|7|30|SK}}</ref> === Augusts === * [[3. augusts]] — atsevišķiem [[gubumākoņi]]em virzoties pāri valsts vidienei, tika novērotas lokālas lietusgāzes, vietām ar pērkonu. Nepilnās 10 minūtēs [[Jelgava]]s centrā, pēc privātās meteoroloģiskās stacijas datiem nokrišņu daudzums sasniedza 17,4 mm, bet novērojumu stacijā "[[Staļģene]]" kopumā nolija 10,6 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1819743614483775947 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|8|3|SK}}</ref> * [[5. augusts]] — lielākajā daļā valsts samazinājās jūlija izskaņas lielo lietavu paaugstinātais ūdens līmenis upēs, taču vietām [[Lielupe]]s baseinā tas paaugstinājās, pieplūstot ūdeņiem no [[Lietuva]]s; [[Mūsa|Mūsā]] pie [[Bauska]]s sākās straujāka ūdens līmeņa paaugstināšanās, un augsts ūdens līmenis saglabājās [[Svēte (upe)|Svētē]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8071863/pirmdiena-gaidama-lietaina Pirmdiena gaidāma lietaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|8|5|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — divu stundu laikā [[Alūksne]]s novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm, arī citviet, lielākoties Vidzemē, lokāli stipri lija un dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1820780951544160488 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|8|6|SK}}</ref> * [[11. augusts]] — pāri Vidzemei naktī virzījās [[gubu lietusmākoņi]], atnesot vietām stiprus nokrišņus un intensīvu zibeņošanu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1822503844422599000 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|8|11|SK}}</ref> Tikmēr ap pusdienlaiku [[Salacgrīva|Salacgrīvā]] tika novērots [[ūdensstabs]].<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1822600578041516062 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|8|11|SK}}</ref> * [[15. augusts]] — pastiprinoties [[anticiklons|augsta spiediena apgabalam]], bija sauss, saulains laiks, gaiss iesila no +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +28,1 grādam [[Pāvilosta|Pāvilostā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8078663/piektdien-latvija-gaiss-sakarsis-lidz-pat-29-gradiem Piektdien Latvijā gaiss sakarsīs līdz pat +29 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|8|16|SK}}</ref> * [[19. augusts]] — centrālos un austrumu rajonus naktī šķērsoja negaisa mākoņi, atnesot stipras un vietām ilgstošas lietusgāzes, Zemgales dienvidu daļā arī intensīvi zibeņoja. Diennakts nokrišņu daudzums [[Skrīveri|Skrīveros]] sasniedza 54,3 mm, [[Gulbene|Gulbenē]] 34,6 mm, [[Madona|Madonā]] 32,4 mm. Latvijas teritorijā kopumā tika reģistrēti nedaudz virs 3000 [[zibens|zibeņiem]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1825447913608097928 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|8|19|SK}}</ref> * [[21. augusts]] — dienā un vakarā, vēlāk arī naktī Latviju šķērsoja [[atmosfēras fronte]], daudzviet nesot [[lietusgāze]]s un pērkona negaisu, īpaši daudz lija un zibeņoja Kurzemes pusē. [[Pāvilosta]]s novērojumu stacijā nolija 36 mm, [[Ventspils|Ventspilī]] 24,5 mm, [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1826507235658281113 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|8|22|SK}}</ref> * [[25. augusts]]: ** Visā valstī bija tveicīgs laiks, gaisa temperatūra daudzviet pārsniedza +30 grādus, astoņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Jelgava|Jelgavā]] valdīja lielākais karstums, termometra stabiņam paaugstinoties līdz +32,0 °C. [[Kolka|Kolkā]], gaisam sakarstot līdz +30,7 °C, tika pārspēts augusta trešās dekādes rekords, bet [[Alūksne|Alūksnē]] tika atkārtots 25. augusta siltuma rekords (+27,5 °C). [[Rīga|Rīgā]] termometra stabiņš sasniedza +31,2 °C, bet karstuma rekords netika pārspēts. Vakarā, virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], dažviet lija un dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1827763196817469510 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|8|25|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1827676343921693179 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|8|25|SK}}</ref> ** [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] piekrastē ūdens temperatūra sasniedza +20 grādus, bet [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] rietumos tā bija par dažiem grādiem vēsāka. Tikmēr ūdens temperatūra Latvijas ezeros un ūdenskrātuvēs bija +16, +21 grāds, bet [[Daugava|Daugavā]] ūdens iesila no +18 līdz +21 grādam.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8083484/foto-baltijas-juras-piekraste-udens-jau-sasilis-lidz-20-gradiem Foto ⟩ Baltijas jūras piekrastē ūdens jau sasilis līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|8|25|SK}}</ref> * [[30. augusts]] — karstai gaisa masai valdot Latvijas teritorijā, vairākās valsts novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā 11 novērojumu stacijās termometra stabiņš pārsniedza +30 grādu atzīmi, visaugstāk gaisa temperatūra paaugstinājās [[Mērsrags|Mērsragā]], +31,6 °C, un 0,1 °C pietrūka līdz nacionālajam karstuma rekordam, kas tika fiksēts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gadā]] [[Dagda|Dagdā]] (+31,7 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1829553498549018740 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|8|30|SK}}</ref> Skultē termometra stabiņš sasniedza +30,0 °C, un tur tika atkārtots 1938. gada karstuma rekords, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Stende|Stendē]] tika pārspēti arī dekādes rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1829512238140703095 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|8|30|SK}}</ref> === Septembris === Siltākais septembris 100 gadu laikā Latvijā. Valstī kopumā vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16,1 °C, 3,8 °C siltāks par normu. Alūksnē bija lielākā novirze no normas — par 4,5 °C siltāks, galvaspilsētā — par 4,1 °C. * [[3. septembris]] — iestājoties [[anticiklons|anticiklonam]], visā Latvijas teritorijā bija saulains un silts, austrumu un dienvidu rajonos arī karsts laiks, kur gaisa temperatūra sasniedza +27, +29 grādus. Septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Bauska|Bauskā]], +29,4 °C. 3. septembra karstuma rekordi tika pārspēti arī [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+27,7 °C), [[Madona|Madonā]] (+28,2 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+28,2 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+28,5 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+28,7 °C) un [[Skrīveri|Skrīveros]] (+29,1 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1830991164473762180 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|9|3|SK}}</ref> * [[4. septembris]]: ** Gaisa temperatūrai [[Bauska|Bauskā]] pēcpusdienā paaugstinoties līdz '''+30,0 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekš karstākais 4. septembris bija [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002. gadā]], kad [[Liepāja|Liepājā]] gaiss iesila līdz +28,9 grādiem. Kopumā Latvijas lielākajā daļā (20 novērojumu stacijās) tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +25, +29 grādus, bez karstuma rekordiem palika tikai [[Ainaži]], [[Dagda]], [[Liepāja]], [[Priekuļi]] un [[Rēzekne]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.09.2024-jauns-4-septembra-karstuma-rekords-30-gradi-ari-ceturtdiena-bus-karsta.a567510/ Jauns 4. septembra karstuma rekords: 30 grādi; arī ceturtdiena būs karsta], lsm.lv, {{dat|2024|9|4|SK}}</ref> ** [[Rīga|Rīgā]] tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+28,4 °C'''. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002. gadā]], kad galvaspilsētā bija +27,5 grādi. * [[7. septembris]] — Liepājā un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaisam sakarstot attiecīgi līdz +28,2 °C un +28,0 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|9|7|SK}}</ref> * [[8. septembris]] — tika uzstādīts jauns Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, [[Liepāja|Liepājā]] termometra stabiņam pakāpjoties līdz '''+28,1 °C'''. Karstuma rekordi tika reģistrēti arī [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+27,7 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+27,7 °C) un [[Ventspils|Ventspilī]] (+27,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1832808913399414842 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|9|8|SK}}</ref> * [[14. septembris]] — gan nakts laikā, gan arī aizvadītajā dienā pāri Latvijas teritorijai virzījās kā nokrišņu zonas, tā arī atsevišķi [[gubu lietusmākoņi]], nesot lietu, brīžiem stipru, un [[negaiss|pērkona negaisu]]. Vietām arī intensīvi zibeņoja, tā bija viena no intensīvākajām zibeņošanām valstī šajā gadā.<ref> [https://x.com/meteozinas/status/1834598546537923001 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2024|9|13|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Bauska|Bauskā]], kur diennakts laikā nolija 44 mm, [[Jelgava|Jelgavā]] 37 mm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] un Vičakos 25 mm. Pērkona negaiss tika reģistrēts arī [[Rīga]]s meteoroloģisko novērojumu stacijā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1834830177970344097 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|9|14|SK}}</ref> * [[16. septembris]] — 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vēl piecās novērojumu stacijās ([[Gulbene|Gulbenē]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Dagda|Dagdā]], [[Zīlāni|Zīlānos]] un [[Rūjiena|Rūjienā]]) arī dekādes rekordi. Daudzviet termometra stabiņš sasniedza vai pārsniedza +25 grādus, visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils]] novērojumu stacijā (+26,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1835710684371288106 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|9|16|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — kārtējā ļoti silta, saulaina un vasarīga diena, daudzviet tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltuma rekordi tika uzstādīti [[Alūksne|Alūksnē]] (+25,2 °C), Dagdā (+25,2 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,7 °C), Gulbenē (+26,3 °C), [[Liepāja|Liepājā]] (+26,2 °C), [[Madona|Madonā]] (+26,5 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+26,5 °C), Rēzeknē (+26,0 °C), Rūjienā (+26,2 °C), Zīlānos (+26,2 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+25,1 °C). Madonā un Priekuļos tika uzstādīti jauni dekādes rekordi, bet Zosēnos tika atkārtots dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1836130548441387218 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|9|17|SK}}</ref> * [[18. septembris]] — otro dienu pēc kārtas 11 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltuma rekordi tika pārspēti [[Skrīveri|Skrīveros]] (+26,0 °C), Zosēnos (+25,8 °C), Zīlānos (+26,0 °C), Madonā (+25,3 °C), Rēzeknē (+25,8 °C), Priekuļos (+25,1 °C), Gulbenē (+25,8 °C), Dagdā (+25,1 °C), Alūksnē (+25,5 °C) un [[Bauska|Bauskā]] (+25,2 °C). Savukārt [[Daugavpils|Daugavpilī]] ('''+26,8 °C''') tika uzstādīts jauns nacionālais 18. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8098442/parspets-visas-latvijas-49-gadu-18-septembra-siltuma-rekords Pārspēts visas Latvijas 49 gadu 18. septembra siltuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|9|18|SK}}</ref> * [[24. septembris]] — Rīgā, [[Dagda|Dagdā]] un Skultē, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +23,1 °C, +23,9 °C un +23,2 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā tika reģistrēts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], kad bija +22,9 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1838602477676933316 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|9|24|SK}}</ref> * [[28. septembris]]: ** Virs siltajiem [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] ūdeņiem norisinājās aktīva konvekcija — veidojās lieli [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa pērkona negaisu, [[krusa|krusu]] un krasas vēja brāzmas. Īsi pirms pusnakts viens no negaisa mākoņiem sasniedza Liepāju, tur atnesot īslaicīgas, stipras lietusgāzes ar krasām vēja brāzmām ([[Liepājas osta|Liepājas ostā]] līdz 29,4 m/s) un krusu. Rīta pusē Lietuvu, [[Sēlija|Sēliju]] un Vidzemes dienvidu daļu šķērsoja cita negaisa mākoņu sistēma ar līdzīgas intensitātes zibeņošanu, lietu un krasām vēja brāzmām. Līdz rītam [[Latvija]]s teritorijā tika reģistrēti nedaudz vairāk kā 1000 zibens izlāžu.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1839959144826089496 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|9|28|SK}}</ref> ** Latvijā noslēdzās meteoroloģiska [[vasara]] un sākās meteoroloģiskais [[rudens]]. Meteoroloģiskajai vasarai sākoties 16. maijā, tās garums sasniedza '''135 dienas''', atkārtojot garākās vasaras rekordu; tikpat gara meteoroloģiskā vasara Latvijā bija [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gadā]]. Četrās novērojumu stacijās Vidzemē – Madonā, Priekuļos, Rūjienā un Zosēnos – meteoroloģiskā vasara beidzās 19. septembrī, Rīgā meteoroloģiskā vasara sākās 15. maijā un noslēdzās 27. septembrī, tās garums sasniedza 136 dienas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8105243/latvija-svetdien-sacies-meteorologiskais-rudens Latvijā svētdien sācies meteoroloģiskais rudens], tvnet.lv, {{dat|2024|9|29|SK}}</ref> * [[30. septembris]] — pirmo reizi 2024. gada rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem nulles un zāles augstumā tika reģistrēta [[salna]]. Neliels simbolisks sals tika novērots Skrīveros (–0,4 °C), Madonā (–0,6 °C), Rūjienā (–0,8 °C), bet zemākā gaisa temperatūra bija Zosēnos (–1,3 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/30.09.2024-pirmo-reizi-soruden-temperatura-latvija-zem-nulles-pirmdiena-bus-saulaina.a570624/ Pirmo reizi šoruden temperatūra Latvijā zem nulles; pirmdiena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2024|9|30|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1840649890730221861 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|9|30|SK}}</ref> === Oktobris === * [[4. oktobris]] — naktī novēroti ilgstoši nokrišņi, kas virzījās pāri austrumu un centrālajai valsts daļai.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8108185/nakti-uz-piektdienu-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-lietus Naktī uz piektdienu Latvijas lielākajā daļā gaidāms lietus], ciklons tvnet.lv, {{dat|2024|10|3|SK}}</ref> [[Attēls:Lietus makoni pie Neretas 4okt2024.jpg|thumb|250px|Lietus mākoņi pie [[Nereta]]s 4. oktobrī]] * [[5. oktobris]] — vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] un Kurzemē agra rīta stundās termometra stabiņš pazeminājās līdz nullei, bet valsts austrumu daļā izveidojās bieza [[migla]], ar redzamību līdz 100–500 metriem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8109262/latvijas-austrumos-sestdienas-rita-izveidojusies-bieza-migla Latvijas austrumos sestdienas rītā izveidojusies bieza migla], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|10|5|SK}}</ref> * [[6. oktobris]] — dzestra nakts novērota visā Latvijā, termometra stabiņš vietām noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (–1,6 °C) un [[Madona]]s novērojumu stacijā (–1,8 °C). Ap nulli temperatūra svārstījās arī Latgalē, [[Zemgale|Zemgalē]], Kurzemes centrālajā un dienvidrietumu daļā. Vietām zāles virskārtā veidojās [[salna]], kā arī daudzviet sabiezēja migla. Siltākā nakts bija Ventspilī, [[Kolka|Kolkā]], Rīgā un [[Ainaži|Ainažos]], kur nebija vēsāks par +4, +6 grādiem.<ref>https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1842819466444374311 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|10|6|SK}}</ref> * [[10. oktobris]] — ar brāzmainiem dienvidu-dienvidaustrumu [[vējš|vējiem]] Latvijā ieplūda siltas gaisa masas, lielākajā daļā valsts gaiss iesila līdz +14, +19 grādiem. Augstākā gaisa temperatūra reģistrēta Kurzemes dienvidrietumos — [[Rucava|Rucavā]] (+19,9 °C) un [[Liepāja|Liepājā]] (+20,6 °C) uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vēsāks bija Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, [[Alūksne|Alūksnē]] termometra stabiņš sasniedza +11 grādu atzīmi.<ref>[https://x.com/boms_tricis/status/1844367001789268004 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|10|10|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1844369610575052940 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|10|10|SK}}</ref> * [[13. oktobris]] — dažviet valstī, tai skaitā Rīgā, rīta stundās izveidojās bieza migla, ar redzamību 100–500 metri, kas vietām saglabājās līdz priekšpusdienai. Gaiss atdzisa līdz –1 grādam, šāda temperatūra novērota Vidzemē, kā arī [[Daugavpils]] un [[Mērsrags|Mērsraga]] pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8114048/svetdienas-rita-daudzviet-izveidojusies-bieza-migla Svētdienas rītā daudzviet izveidojusies bieza migla], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|10|13|SK}}</ref> * [[17. oktobris]] — bija skaidras debesis, gaisa temperatūra naktī vietām pazeminājās zem nulles, viszemāk termometra stabiņš ap saullēktu noslīdēja Daugavpilī, –3,3 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –2,7 °C, [[Skrīveri|Skrīveros]] bija –2,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] –1,8 °C, Dagdā un [[Bauska|Bauskā]] –1,6 °C.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1846781394996830283 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|10|17|SK}}</ref> * [[20. oktobris]] — Madonas novērojumu stacijā no rīta gaiss atdzisa līdz –4 grādiem. Zem nulles gaisa temperatūra noslīdēja arī Daugavpils, Dagdas un [[Gulbene|Gulbenes]] apkārtnē.<ref>[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/laikapstaklu_apskati/2024/oktobris/ Oktobra 2. dekādes apskats], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|10|21|SK}}</ref> * [[22. oktobris]] — valsts teritorijai pāri virzījās nokrišņu zona, dažviet, galvenokārt Kurzemes un Vidzemes ziemeļu daļā mēreni stipri lija. Diennakts laikā visvairāk nolija Ziemeļkurzemē — Kolkā nokrišņu daudzums sasniedza 16,6 mm.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8120248/tresdiena-atnesis-brazmainu-veju Trešdiena atnesīs brāzmainu vēju], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|10|23|SK}}</ref> * [[27. oktobris]] — saglabājās diezgan silts laiks, gaisa temperatūra sasniedza +7, +13 grādus, siltākais laiks valdīja Liepājā un Rucavā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8123072/foto-jauna-nedela-saksies-ar-saulainu-laiku-vienigi-latgale-vietam-islaicigi-lis Foto ⟩ Jaunā nedēļa sāksies ar saulainu laiku, vienīgi Latgalē vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|10|28|SK}}</ref> === Novembris === * [[1. novembris|1.]]—[[2. novembris]] — laikapstākļus Latvijas teritorijā noteica [[ciklons]] "Jakob", tā ietekmē pūta spēcīgs rietumu-ziemeļrietumu [[vējš]] un tika reģistrēti nokrišņi, tostarp arī pirmais sniegs.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1852333442987434095 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|11|1|SK}}</ref> Vēja pastiprināšanās sākās 01.11. pēcpusdienā, līdz plkst. 16.00 stiprākais vējš tika fiksēts [[Rīga|Rīgā]] — 23 m/s, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] 22 m/s, citviet valstī līdz 15-20 m/s. Īslaicīgi ieplūda ļoti silts gaiss, [[Mērsrags|Mērsragā]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +14,9 °C, [[Kolka|Kolkā]] līdz +13,8 °C, kur tika uzstādīts jauns siltuma rekords.<ref>[https://x.com/boms_tricis/status/1852353331164778549 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|11|1|SK}}</ref> 02.11. naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgas ziemeļos Daugavgrīvā — 25,8 m/s un [[Ventspils|Ventspilī]] — 25,3 m/s, Rīgas centrā — 23,1 m/s. Vietām, pārsvarā valsts austrumos tika novērots sezonas pirmais slapjais [[sniegs]], Rīgā rīta agrumā tika reģistrētas pāris [[zibens]] izlādes, bet dažviet gubumākoņi atnesa arī krusas un [[ledus]] graudus.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1852564579676459384 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|11|2|SK}}</ref> Vējš pakāpeniski sāka mazināties 02.11. dienas otrajā pusē, [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] (VUGD) līdz pēcpusdienā devās uz 169 izsaukumiem, kas bija saistīti ar spēcīgā vēja radīto seku novēršanu. Visvairāk izsaukumu tika reģistrēti [[Vidzeme|Vidzemē]] — 49, Rīgas reģionā tika saņemti 37 izsaukumi, Rīgas pilsētā — 39, savukārt Zemgalē tika saņemti 16 izsaukumi, bet Kurzemē — 13.<ref>[https://www.tvnet.lv/8127176/vugd-sanemis-169-izsaukumus-saistiba-ar-speciga-veja-postijumiem VUGD saņēmis 169 izsaukumus saistībā ar spēcīgā vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2024|11|2|SK}}</ref> * [[4. novembris]] — nakts gaitā, pastiprinoties jaunam ciklonam, atkal dažviet pūta ļoti stipri vēji, maksimālās vēja brāzmas sasniedza 15-19 m/s, daļā valsts teritorijas 20-24 m/s, visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Rīgā — Daugavgrīvā un galvaspilsētas centrā attiecīgi 24,1 m/s un 24,5 m/s. Pirms pusnakts, iepriekšējas dienas vēlā vakarā Rīgā vējš brāzmās lokāli pastiprinājās līdz 25 m/s. Stiprais vējš [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidos izraisīja [[ūdens]] līmeņa paaugstināšanos.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/307954199 Nedēļas nogalē rudens vētras atnesušas brāzmainu vēju un arī pirmo sniegu], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|11|4|SK}}</ref> * [[9. novembris]] — valdīja dūmakains, mākoņains laiks, smidzināja, dienas pirmajā pusē vietām saglabājās [[migla]]. Upēs turpinājās mazūdens periods — [[upe|upju]] notece bija zem ilggadīgi vidējām novērotajām vērtībām.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1854827106770784620 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|11|8|SK}}</ref> * [[14. novembris]] — zema spiediena ieplakai šķērsojot valsts teritoriju, pāri Latvijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, nesot nelielu, bet ilgstošu lietu, austrumu rajonos arī slapju sniegu, sniegu, vakarpusē dažviet izveidojās sezonas pirmā neliela sniega kārta.<ref>[https://x.com/boms_tricis/status/1857032630320922865 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|11|14|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1857100620668240359 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|11|14|SK}}</ref> * [[16. novembris]] — septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltuma rekordi tika uzstādīti Kolkā (+10,9 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+9,7 °C), [[Madona|Madonā]] (+9,5 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (+9,5 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+9,4 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+8,9 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+8,5 °C). Vēl četrās novērojumu stacijās: [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+9,6 °C), [[Ainaži|Ainažos]] (+9,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+9,0 °C) un [[Priekuļi|Priekuļos]] (+8,8 °C) tika atkārtoti diennakts rekordi.<ref>[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|11|16|SK}}</ref> * [[20. novembris]] — naktī un no rīta pāri valsts teritorijai virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet tika reģistrēts slapjš sniegs, kas rīta pusē pārgāja [[lietus|lietū]], brīžiem arī puteņoja, jo pūta brāzmains austrumu, dienvidaustrumu vējš. Agrā rītā daudzviet, arī Rīgā, izveidojās pirmā neliela sniega kārtiņa, kas dienas laikā nokusa. Vēja brāzmas Ventspils novērojumu stacijā pēcpusdienā sasniedza 25 m/s, [[Liepāja|Liepājā]] (piekrastē) 21 m/s, bet citviet piekrastē un Rīgā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1859270363932225989 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|11|20|SK}}</ref><ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8138218/tresdienas-rita-lielako-dalu-latvijas-parklajis-sniegs Trešdienas rītā lielāko daļu Latvijas pārklājis sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|11|20|SK}}</ref> [[Attēls:Sakas pagasts 23nov2024.jpg|thumb|250px|Bieza sniega sega meža masīvā [[Sakas pagasts|Sakas pagastā]] uz dienvidiem no [[Pāvilosta]]s 23. novembra rītā]] * [[22. novembris]] — no Rīgas līča nākoši [[gubumākoņi]] Vidzemes ziemeļrietumos atnesa stipru snigšanu, sniega segas biezums rītā Rūjienā sasniedza 13 cm. Vēl spēcīgāk sniga [[Lietuva]]s ziemeļrietumu daļā, šie sniega mākoņi nedaudz skara Zemgali, Sēliju, Vidzemes dienvidus. Dažviet, pārsvarā Kurzemē, izveidojās 1-6 cm bieza sniega kārta, [[Jelgava|Jelgavā]] priekšpusdienā sniega sega pieauga līdz 9 cm. Savukārt Dienvidkurzemē naktī tika reģistrēts –7 grādu sals.<ref> [https://x.com/meteozinas/status/1859790447780233378 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2024|11|22|SK}}</ref> * [[23. novembris]] — lielākais nokrišņu daudzums naktī tika reģistrēts [[Pāvilosta|Pāvilostā]] — 15,6 mm, tur izveidojās 14 cm bieza sniega sega, tikpat daudz sniega bija arī Rūjienā, bet [[Kuldīga|Kuldīgā]] sniega sega pieauga no 4 līdz 15 cm.<ref>[https://x.com/meteozinas/status/1860212405286146555 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2024|11|23|SK}}</ref> Pierobežā, pašos Kurzemes dienvidrietumos, tika fiksētas dažas zibens izlādes.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1860196204342313170 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|11|23|SK}}</ref> * [[25. novembris]] — valsts centrālajā un rietumu daļā strauji ieplūda ļoti siltas gaisa masas no dienvidrietumiem, Kurzemes piekrastē — tajā skaitā Ventspilī, [[Kolka|Kolkā]], Liepājā un Pāvilostā tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Ventspilī gaisa temperatūra sasniedza '''+12,9 °C''', un tas ir arī jauns visas [[Latvija]]s 25. novembra, kā arī novembra 3. dekādes rekords.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1861055161038234047 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|11|25|SK}}</ref> * [[26. novembris]] — trijās novērojumu stacijās nakts sākumā tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+10,5 °C), Pāvilostā (+11,0 °C) un Ventspilī (+11,1 °C). Vēlāk, virzoties aukstajai frontei, palika nedaudz vēsāks, daudzviet lija, brīžiem mēreni stipri.<ref>[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|11|26|SK}}</ref> === Decembris === * [[4. decembris]]: ** Daļā valsts, lielākoties Vidzemē un Latgalē un vietām arī citviet, iestājās meteoroloģiskā [[ziema]]. Tā iestājas, ja 5 dienas pēc kārtas vidējā diennakts gaisa temperatūra ir zemāka par 0 grādiem.<ref>[https://x.com/LatvianNature/status/1865102995249103011 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2024|12|6|SK}}</ref> ** Izklīstot mākoņiem, no rīta lielā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –1, –6 grādiem, vēsākais laiks bija Ziemeļvidzemē, kur Ainažos gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Vietām [[Daugavpils]] apkārtnē sīki sniga, lai gan tikpat kā visā valstī sniega nebija nemaz. Uz autoceļiem, īpaši Latgalē, veidojās [[apledojums]].<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8147394/nakti-uz-tresdienu-gaiss-latvija-vietam-atdzisis-lidz-6-gradiem Naktī uz trešdienu gaiss Latvijā vietām atdzisis līdz -6 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|12|4|SK}}</ref> * [[5. decembris]] — atsevišķos rajonos, pārsvarā Kurzemē, nedaudz sniga, un izveidojās neliela sniega kārta, tai skaitā dažus centimetrus bieza sniega kārta izveidojās Liepājā un Rucavā, bet biezākais sniegs bija [[Kuldīga|Kuldīgā]], kur priekšpusdienā sniega segas biezums sasniedza 5 cm.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|12|5|SK}}</ref> * [[11. decembris]] — atbilstoši [[LVĢMC]] datiem, austrumu rajonos bija neliels sals, bet citur ieplūda siltāks gaiss, jūras piekrastē dienā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr [[Rēzekne|Rēzeknē]] saglabājās līdz 2 cm bieza neliela sniega kārta.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8151940/tresdien-vietam-latvija-gaiss-iesils-lidz-6-gradiem? Trešdien vietām Latvijā gaiss iesils līdz +6 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|12|11|SK}}</ref> * [[13. decembris]] — tikpat kā visā Latvijas teritorijā naktī debesis skaidrojās, līdz ar to gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, lielā valsts daļā gaiss atdzisa līdz –4, –9 grādiem. Savukārt [[Stende]]s un [[Bauska]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš attiecīgi noslīdēja līdz –10,2 °C un –10,5 °C, pirmo reizi kopš marta gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās zem –10 grādiem.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1867463831179735265 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|12|13|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1867429019576066403 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|12|13|SK}}</ref> * [[16. decembris]]: ** Latviju no rietumiem naktī šķērsoja ar aktīvu ciklonu saistīta siltā [[atmosfēras fronte]], daudzviet sākumā nesot sniegu, kas uz rīta pusi pārgāja mērenā lietū, dažviet austrumos snigšana bija intensīva. Biezākā [[sniega sega]] valsts novērojumu stacijās agrā rīta stundās tika novērota [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 15 cm, bet vietām lokāli sniega bija vēl vairāk. Naktī strauji valsts teritorijā arī ieplūda siltais gaiss, kas sasnigušo sniegu sāka kausēt. Būtiski pastiprinājās rietumu, dienvidrietumu [[vējš]], kas no rīta iegriezās no rietumiem-ziemeļrietumiem un daudzviet valstī kļuva brāzmains. Maksimālās vēja brāzmas tika sasniegtas jūras piekrastē, [[Ventspils]] ostā (28,5 m/s) un [[Liepāja]]s ostā (26,5 m/s). Stiprs vējš saglabājās arī dienas laikā, sevišķi iekšzemes rajonos.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/314989438 Ciklona darbības ietekmē Latvijā novēroti mainīgi laikapstākļi], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|12|16|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3ldfxmnwcvs2m Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2024|12|16|SK}}</ref> ** [[Mērsrags|Mērsragā]] tika uzstādīts jauns nacionālais 16. decembra siltuma rekords, '''+9,5 °C'''. Iepriekš siltākais laiks šajā datumā bija [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]], kad [[Rucava|Rucavā]] gaisa temperatūra sasniedza +9,2 grādus.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1868544284472824173 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|12|16|SK}}</ref> Arī citās novērojumu stacijās (kopumā septiņās) tika sasniegti jauni diennakts siltuma rekordi un Rucavā atkārtots iepriekšējais. Līdz septiņiem rītā termometra stabiņš Kurzemē paaugstinājās līdz +7, +9 grādiem, Zemgalē un [[Rīga]]s apkārtnē līdz +4, +8 grādiem, Vidzemē un Latgalē temperatūra bija zem nulles, bet dienas gaitā arī tur kļuva ievērojami siltāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/16.12.2024-kurzeme-sasniegts-16-decembra-nacionalais-siltuma-rekords.a580396/ Kurzemē sasniegts 16. decembra nacionālais siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2024|12|16|SK}}</ref> * [[19. decembris]] — visā valstī gaisa temperatūrai sasniedzot +5, +9 grādus, vairākās novērojumu stacijās, lielākoties Kurzemē, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Ļoti siltā laika dēļ sniegs tikpat kā visā [[Latvija|Latvijā]] nokusa.<ref>[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|12|19|SK}}</ref> * [[22. decembris]] — pēc intensīviem nokrišņiem [[Kurzeme|Kurzemes]] upēs strauji paaugstinājās ūdens līmenis, atsevišķos upju posmos applūda palienes un zemākās vietas.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1870920407408394749 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|12|22|SK}}</ref> * [[27. decembris]] — divās novērojumu stacijās valsts austrumu daļā, [[Dagda|Dagdā]] un [[Madona|Madonā]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam paaugstinoties attiecīgi līdz +4,8 °C un +5,9 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|12|27|SK}}</ref> * [[30. decembris]] — priekšpusdienā Rīgā, [[Kolka|Kolkā]] un Bauskā tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kolkā no rīta termometra stabiņš paaugstinājās līdz +8,4 °C, bet plkst. 13 gaiss atdzisa līdz +2,7 grādiem, Rīgā tika reģistrēti +8,0 °C (iepriekšējais siltuma rekords galvaspilsētā bija +7,8 grādi [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gadā]]), savukārt [[Bauska|Bauskā]] maksimālā gaisa temperatūra dienas vidū bija +7,7 °C. Vēlāk, virzoties aukstai [[Atmosfēras fronte|atmosfēras frontei]] ar nokrišņu zonu, gaiss strauji atdzisa, un pēcpusdienā termometra stabiņš Rīgā un citviet noslīdēja līdz +2, +3 grādiem, bet valsts austrumos līdz nullei.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8162993/foto-riga-kolka-un-bauska-parspets-30-decembra-siltuma-rekords Foto ⟩ Rīgā, Kolkā un Bauskā pārspēts 30. decembra siltuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|12|30|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/30.12.2024-riga-bauska-un-kolka-parspets-30-decembra-siltuma-rekords.a581888/ Rīgā, Bauskā un Kolkā pārspēts 30. decembra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2024|12|30|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.<ref>[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/?nid=1216 2024. gada laikapstākļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200611191000/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/?nid=1216 |date={{dat|2020|06|11||bez}} }}, meteo.lv</ref> {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2024. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|4,2}} | {{Temperatūras krāsa|7,0}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,0}} | {{Temperatūras krāsa|12,8}} | {{Temperatūras krāsa|14,3}} | {{Temperatūras krāsa|22,8}} | {{Temperatūras krāsa|27,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|24,1}} | {{Temperatūras krāsa|25,1}} | {{Temperatūras krāsa|26,0}} | {{Temperatūras krāsa|30,1}} | {{Temperatūras krāsa|26,9}} | {{Temperatūras krāsa|26,6}} | {{Temperatūras krāsa|32,9}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–11,1}} | {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | {{Temperatūras krāsa|0,4}} | {{Temperatūras krāsa|–1,6}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,7}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|6,1}} | {{Temperatūras krāsa|8,5}} | {{Temperatūras krāsa|5,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,4}} | {{Temperatūras krāsa|9,8}} | {{Temperatūras krāsa|13,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|19,3}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–29,5}} | {{Temperatūras krāsa|–22,4}} | {{Temperatūras krāsa|–18,8}} | {{Temperatūras krāsa|–17,6}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–2,8}} | {{Temperatūras krāsa|–9,1}} | {{Temperatūras krāsa|–10,0}} | {{Temperatūras krāsa|–3,6}} | {{Temperatūras krāsa|–2,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–4,2}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|3,5}} | {{Temperatūras krāsa|5,9}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|31,5}} | {{Temperatūras krāsa|31,5}} | {{Temperatūras krāsa|29,8}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|28,3}} | {{Temperatūras krāsa|32,0}} | {{Temperatūras krāsa|30,0}} | {{Temperatūras krāsa|27,3}} | {{Temperatūras krāsa|24,2}} | {{Temperatūras krāsa|20,6}} | {{Temperatūras krāsa|17,6}} | {{Temperatūras krāsa|15,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,9}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|12,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|8,4}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|17,8}} | {{Temperatūras krāsa|20,0}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|18,0}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|18,3}} | {{Temperatūras krāsa|18,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,8}} | {{Temperatūras krāsa|13,4}} | {{Temperatūras krāsa|8,4}} | {{Temperatūras krāsa|7,4}} | {{Temperatūras krāsa|9,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,2}} | {{Temperatūras krāsa|4,0}} | {{Temperatūras krāsa|2,5}} | {{Temperatūras krāsa|0,2}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|5,6}} | {{Temperatūras krāsa|9,2}} | {{Temperatūras krāsa|10,1}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|6,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,6}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–4,0}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|–3,5}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | {{Temperatūras krāsa|–7,5}} | {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | {{Temperatūras krāsa|–4,3}} |} === Gaisa temperatūras Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * –16,6 °C — [[7. janvāris]] * –13,7 °C — [[2. janvāris]] * –13,2 °C — [[8. janvāris]] * –11,8 °C — [[5. janvāris]] * –11,2 °C — [[13. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,5 °C — [[17. jūlijs]] * +21,9 °C — [[1. jūlijs]] * +21,6 °C — [[28. jūnijs]] * +21,5 °C — [[11. jūlijs]] * +19,4 °C — [[23. jūlijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2024. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2024. gads Latvijā]] 0x3h5af9i6qq6095r67ch6kr6fernz5 0 569146 4484410 4393782 2026-06-20T01:19:32Z CommonsDelinker 1319 Attēls "US_Navy_O5_insignia.svg" aizvietots ar "U.S._Navy_O-5_insignia.svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR6|Criterion 6]]"). 4484410 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ASV flotes admirāli|Kings|Kings}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ernests Kings | vārds_orig = ''Ernest J. King'' | attēls = FADM Ernest J. King.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1878 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Loreina|2s=Ohaio (štats)}} | m_dat_alt = | m_gads = 1956 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|ASV|Meina|Kiteri}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ASV}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 7 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Flotes admirālis]] (''Fleet admiral'') | dienesta_laiks = 1901—1956 | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | struktūra = [[ASV Jūras kara flote]] | vienība = | komandēja = [[Jūras spēku operāciju priekšnieks]]<br />ASV Flote<br />ASV Atlantijas flote<br />[[USS Lexington]]<br />[[USS Wright]] | kaujas = [[Spāņu—amerikāņu karš]], [[Meksikas revolūcija]], [[Pirmais pasaules karš]], [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = Jūras akadēmija Anapolisā | apbalvojumi = ASV flotes krusts<br />Jūras spēku izcilā dienesta medaļa (3)<br />[[Goda leģiona ordenis]] | cits_darbs = [[Flotes vēstures fonda]] prezidents }} }} '''Ernests Džozefs Kings''' ({{val|en|Ernest Joseph King}}; dzimis {{dat|1878|11|23}}, miris {{dat|1956|6|25}}) bija [[flotes admirālis]] [[ASV Jūras kara flote|Amerikas Savienoto Valstu Jūras spēkos]], kurš Otrā pasaules kara laikā bija [[Amerikas Savienoto Valstu flote]]s (''Commander in Chief'', COMINCH) priekšnieks un [[Jūras spēku operāciju vadītājs]] (''Chief of Naval Operations'', CNO). Viņš vadīja Amerikas Savienoto Valstu Jūras spēku operācijas, plānošanu un administrāciju un bija [[ASV Apvienotā štāba priekšnieku komiteja|Apvienotās štāba priekšnieku komitejas]] loceklis un bija ASV Jūras spēku otrais vecākais virsnieks Otrajā pasaules karā aiz flotes admirāļa [[Viljams Lehijs|Viljama Lehija]], kurš bija priekšsēdētājs Apvienotajā štāba priekšnieku komitejā. == Biogrāfija == Kings ieguva izglītību [[Jūras akadēmijā Anapolisā]] (absolvējis to 1901. gadā) un Jūras spēku koledžā (absolvējis to 1903. gadā). Jau studiju laikā Jūras spēku akadēmijā 1898. gadā Kings piedalījās [[Spānijas—ASV karš|Spānijas un Amerikas karā]] kreisera [[USS Sanfrancisko]] apkalpes sastāvā. Būdams eskadras mīnu kuģa komandieris 1914. gada aprīlī, viņš piedalījās [[Verakrusa]]s okupācijā. Pirmā pasaules kara laikā viņš dienēja [[Amerikas Savienoto Valstu Atlantijas flote]]s komandiera galvenajā štābā, viceadmirāļa G. Maijo vadībā. [[Attēls:Prince of Wales-5.jpg|thumb|Kings (aiz ASV prezidenta [[Franklins Rūzvelts|Franklina D. Rūzvelta]] un Lielbritānijas premjerministra [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]]) Atlantijas konferencē 1941. gadā]] 1919.-1921. Gadā viņš vadīja militāro skolu progresīvajā apmācībā. 1922. gadā viņš tika apmācīts uz [[zemūdene|zemūdenēm]] un vēlāk tika iecelts par zemūdeņu nodaļas komandieri. 1930. gadā viņš izgāja [[Kaujas apmācība|lidotāju apmācību]] un 1932.-1933. Gadā komandēja "Lexington" [[Aviācijas bāzeskuģis|Aviācijas bāzeskuģi]]. Kopš 1933. gada — [[Aeronautikas biroja]] vadītājs, pirms kara viņš kalpoja par Gaisa spēku bāzes vadītāju (viņa rīcībā bija apmēram tūkstotis lidmašīnu), un pēc viņa iniciatīvas tika uzsākta pilotu sagatavošana [[nakts kaujas darbība|nakts cīņām]]. Kopš 1941. gada janvāra viņš ieņēma Amerikas Savienoto Valstu Atlantijas flotes komandiera amatu. Pēc Japānas flotes [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbrukuma Pērlhārborai]] un ASV iesaistīšanās Otrajā pasaules karā Kings tika iecelts par ASV Jūras spēku galveno komandieri. 1942. gada 26. martā viņš uzņēmās Jūras spēku operāciju vadītāja pienākumus un vadīja lielāko daļu jūras operāciju stratēģisko plānu izstrādi Otrā pasaules kara laikā. Viņš nopelnīja reputāciju kā ļoti profesionāls un stratēģiski domājošs militārais līderis. Pēc amata viņš bija [[ASV Apvienotā štābu priekšnieku komiteja|Apvienotās štāba priekšnieku komitejas]] loceklis un sabiedroto štāba priekšnieku Apvienotajā komitejā. Ernests Kings aizstāvēja domu, ka ASV flote varētu uzvarēt [[Klusā okeāna karš|karā Klusajā okeānā]] (viņš šo militāro operāciju teātri uzskatīja par galveno), ja viņiem tiek nodrošināta ievērojama valsts resursu daļa, ja tas pat kaitētu amerikāņu operāciju sagatavošanai Eiropā. Šie Kinga uzskati pastāvīgi lika viņam konfliktēt ar Apvienotās Karalistes pavēlniecības pārstāvjiem, kuri aizstāvēja Eiropas Militāro operāciju teātra prioritāti. Viņš sniedza visaptverošu atbalstu ģenerālim [[Daglass Makarturs|Daglasam Makarturam]] un admirālim Česteram Nimicam pastāvīgi sasniedzot papildu pastiprinājumus karaspēkam, kas cīnās Klusajā okeānā. Pēc admirāļa Kinga iniciatīvas (un viņa pakļautībā) tika izveidota pretzemūdeņu spēku pavēlniecība — tā sauktā [[10. ASV Jūras spēku flote]]. 1945. gada 15. decembris atkāpās no amata un devās pensijā. Ernests Kings nomira no [[sirdslēkme]]s 1956. gada 25. jūnijā Kiterijā (Meinā).<ref>Borneman, Walter R. (2012). The Admirals: Nimitz, Halsey, Leahy and King — The Five-Star Admirals Who Won the War at Sea. New York: Little, Brown and Company. ISBN 978-0-316-09784-0.</ref> == Dienesta pakāpes == * [[ASV flotes Akadēmija]] [[Mičmanis]] — 1901. gada jūnijā {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ![[Ensins]] ![[Jaunākais Leitnants]] ![[Leitnants]] ![[Leitnants Komandieris (ASV)|Leitnants Komandieris]] ![[Komandieris (ASV)|Komandieris]] ![[Kapteinis (ASV Flote)|Kapteinis]] |- !O-1 !O-2 !O-3 !O-4 !O-5 !O-6 |- | style="text-align:center; width:16%;"|[[Attēls:US Navy O1 insignia.svg|60px]] | style="text-align:center; width:16%;"|[[Attēls:US Navy O2 insignia.svg|60px]] | style="text-align:center; width:16%;"|[[Attēls:US Navy O3 insignia.svg|60px]] | style="text-align:center; width:16%;"|[[Attēls:US Navy O4 insignia.svg|60px]] | style="text-align:center; width:16%;"|[[Attēls:U.S. Navy O-5 insignia.svg|60px]] | style="text-align:center; width:16%;"|[[Attēls:US Navy O6 insignia.svg|60px]] |- !1903. gada 7. jūnijs !'''Nekad neieņēma''' !1906. gada 7. jūnijs !1913. gada 1. jūlijs !1917. gada 1. jūlijs !1918. gada 21. septembris |} {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ![[Kontradmirālis]] ![[Vice admirālis (ASV)|Vice admirālis]] ![[Admirālis]] ![[Flotes admirālis (ASV)|Flotes admirālis]] |- !O-8 !O-9 !O-10 !Special Grade |- | style="text-align:center; width:16%;"|[[Attēls:US Navy O8 insignia.svg|60px]] | style="text-align:center; width:16%;"|[[Attēls:US Navy O9 insignia.svg|60px]] | style="text-align:center; width:16%;"|[[Attēls:US Navy O10 insignia.svg|60px]] | style="text-align:center; width:16%;"|[[Attēls:US Navy O11 insignia.svg|60px]] |- !1933. gada 26. aprīlis !1938. gada 29. janvāris !1941. gada 1. februāris !1944. gada 17. decembris |} Kingam nekad nav bijusi jaunākā leitnanta dienesta pakāpe, lai gan administratīvu iemeslu dēļ viņa dienesta uzskaitē norādīts, ka viņš tajā pašā dienā tiek paaugstināts gan par jaunāko leitnantu, gan par leitnantu. : Visi dienesta pakāpju saņemšanas datumi ņemti no ''Master of Sea Power: A Biography of Fleet Admiral Ernest J. King'', pp. xii—xv. == Apbalvojumi == {| style="margin:1em auto; text-align:center;" |colspan=4|[[Attēls:Naval Aviator Badge.jpg|250px]] |- |colspan=4|[[Attēls:Navy Cross ribbon.svg|100px]] [[Attēls:Navy Distinguished Service Medal ribbon.svg|100px]] |- |[[Attēls:Sampson Medal ribbon.JPG|100px]] |[[Attēls:Spanish Campaign Medal ribbon.svg|100px]] |[[Attēls:Philippine Campaign Medal ribbon.svg|100px]] |- |[[Attēls:Mexican Service Medal ribbon.svg|100px]] |[[Attēls:World War I Victory Medal ribbon.svg|100px]] |[[Attēls:American Defense Service Medal ribbon.svg|100px]] |- |[[Attēls:American Campaign Medal ribbon.svg|100px]] |[[Attēls:World War II Victory Medal ribbon.svg|100px]] |[[Attēls:National Defense Service Medal ribbon.svg|100px]] |} {| class="wikitable" style="margin:1em auto; text-align:center;" |- |colspan=3|[[Flotes lidotāja spārni]] |- |colspan=1|[[ASV flotes krusts]] |colspan=2|[[Jūras spēku izcilā dienesta medaļa]] |- |[[Samsona medaļa]] |[[Spānijas kampaņas medaļa]] |[[Filipīnu kampaņas medaļa]] |- |[[Medaļa par dienestu Meksikā]] |[[Pirmā pasaules kara Uzvaras medaļa]] |[[Medaļa par Amerikas aizsardzību]] |- |[[Amerikas kampaņas medaļa]] |[[Otrā pasaules kara Uzvaras medaļa]] |[[Nacionālā aizsardzības dienesta medaļa]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce |access-date=2007-12-30 |url = http://www.history.navy.mil/faqs/faq36-3.htm |title=Fleet Admiral Ernest Joseph King |date=1 June 1996|publisher=Naval Historical Center, Department of the Navy|archive-url = https://web.archive.org/web/20071229150505/http://www.history.navy.mil/faqs/faq36-3.htm |archive-date=29 December 2007 }} Ernest King's biography on official U.S. Department of the Navy website. * {{publikācijas atsauce |access-date=2007-12-30 |url = http://www.historyarticles.com/new_page_10.htm |title = FDR's Undeclared War|date=February 2004 |last=O'Connor |first = Jerome |journal=Naval History Magazine |publisher=U.S. Naval Institute|archive-url = https://web.archive.org/web/20071219041145/http://www.historyarticles.com/new_page_10.htm |archive-date=2007-12-19 }} An article documenting the "sons of bitches" quote and other relevant facts. * [http://www.rnpatrolservice.org.uk/index.html-- 24 Armed Trawlers of the RNPS 'Churchill's Pirate's' were sent to protect the US coast in 1942.]{{dead link|date=May 2017 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }} * [https://www.usna.edu/Library/sca/man-findingaids/MS_437.EAD.xml Ernest J. King Papers 1897—1981 (bulk 1897—1953), MS 437] held by Special Collections & Archives, Nimitz Library at the United States Naval Academy == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kings, Ernests}} [[Kategorija:ASV militārpersonas]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] 3gjr4dr53n79egwny5rjgo4bte7gb8z 0 569832 4484459 4423033 2026-06-20T05:47:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484459 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = ''Laura Mancinelli'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1933 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Udīne]], [[Friuli-Venēcija Džūlija]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}}) | m_gads = 2016 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 7 | m_vieta = {{vieta|Itālija|Pjemonta|Turīna}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ubl|{{flagicon image|Flag of Italy (1861–1946).svg}} [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (1932–1946)|{{ITA}} (1946–2016)}} | tautība = | ienākumi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstniece, esejiste, romānu autore, ģermāniste, tulkotāja, medievaliste. | rakstīšanas valoda = {{ubl|[[itāļu valoda]]|[[vācu valoda]]}} | periods = | žanri = esejas, romāni | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Turīnas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }}'''Laura Mančinelli''' ({{val|it|Laura Mancinelli}}, {{izrunā|ˈlaura mantʃiˈnɛlli}}; dzimusi {{dat|1933|12|18}}, mirusi {{dat|2016|7|7}}) bija [[itāļi|itāļu]] rakstniece, [[ģermānistika|ģermaniste]], medievaliste un universitātes profesore.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.treccani.it/enciclopedia/laura-mancinelli//|title=Mancinelli, Laura in the Italian Encyclopaedia of Science, Letters, and Arts|newspaper= |access-date= |date= |language=it|archive-date= |archive-url= }}</ref> Mančinelli rakstīja akadēmiskus tekstus, grāmatas bērniem, [[eseja]]s (daudzas par [[viduslaiki|viduslaiku]] vēsturi) un romānus. == Personīgā dzīve == Laura Mančinelli dzimusi 1933. gadā [[Udīne|Udīnē]], 1937. gadā ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Turīna|Turīnā]]. Pēc skolas beigšanas un studijām viņa 1956. gadā pabeidza Turīnas Universitāti, iegūstot grādu vācu literatūrā ar specializāciju mūsdienu literatūrā. Nākamajos gados pēc doktora grāda iegūšanas viņa strādāja par pasniedzēju, neatsakoties no savas aizraušanās ar viduslaiku vācu kultūru. 1969. gadā viņa sarakstīja eseju «Nībelungu dziesma. Problēmas un vērtības». 1970. gados viņa pasniedza ģermāņu filoloģiju Sasāri Universitātē un pēc tam, kad viņu uz [[Venēcija|Venēciju]] uzaicināja ģermānists [[Ladislao Mittner|Ladislao Mitners]], 1976. gadā viņa nodibināja Venēcijas Universitātes Vācu valodas vēstures katedru. Pēc kolēģa un drauga Klaudio Magrisa ieteikuma viņa 1972. gadā rediģēja un tulkoja [[itāļu valoda|itāļu valodā]] «[[Nībelungu dziesma|Nībelungu dziesmu]]», 1978. gadā — «[[Tristan (Gottfried von Straßburg)|Tristanu]]», bet 1989. gadā — «Gregorius» un «[[Nabaga Heinrihs|Nabaga Heinrihu]]». 90. gadu sākumā Laura Mančinelli, ciešot no [[izkaisītā skleroze|izkaisītās skleroze]]s, pameta vācu filoloģijas katedru. Mančinelli nomira 2016. gada 7. jūlijā Turīnā<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.corriere.it/cultura/16_luglio_07/morta-laura-mancinelli-scrittrice-germanista-2e3d213e-4436-11e6-a4dc-8aa8f57c2afd.shtml|title=Morta Laura Mancinelli, germanista e scrittrice|newspaper=Corriere della Sera|access-date= |date=7 july 2016|language=it|archive-date= |archive-url= }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lastampa.it/2016/07/08/cultura/laura-mancinelli-il-medioevo-tra-rigore-e-prosa-fantastica-S2CYErpRqa6S3DI3yIsgzO/premium.html|title=Laura Mancinelli, il Medioevo tra rigore e prosa fantastica|newspaper=La Stampa|access-date=|date=8 july 2016|language=it|archive-date={{dat|2016|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160709171219/http://www.lastampa.it/2016/07/08/cultura/laura-mancinelli-il-medioevo-tra-rigore-e-prosa-fantastica-S2CYErpRqa6S3DI3yIsgzO/premium.html}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://ricerca.repubblica.it/repubblica/archivio/repubblica/2016/07/08/addio-alla-scrittrice-e-germanista-laura-mancinelli34.html?ref=search|title=Addio alla scrittrice e germanista Laura Mancinelli|newspaper=la Repubblica|access-date= |date=8 july 2016|language=it|archive-date= |archive-url= }}</ref>. Atvadīšanās ceremonija notika 2016. gada 11. jūlijā Turīnas monumentālajā kapsētā; bēres notika Eksillesas pilsētā Susas ielejā, kas aprakstīta vienā no viņas romāniem. == Bibliogrāfija == ; Romāni * “12 Challant abatų” (''I 12 abati di Challant'', 1981) * “Svētās Odīlijas brīnums” (''Il miracolo di santa Odilia'', 1989) * “Amadé” (''Amadé'', 1990) * “Imperatora acis” (''Gli occhi dell'imperatore'', 1993) * “Trīs Grāla bruņinieki” (''I tre cavalieri del Graal'', 1996) * “Baskāju princis” (''Il principe scalzo'', 1999) * “Exilles garā nakts” (''La lunga notte di Exilles'', 2015) * “Mīlestības biļete” (''Biglietto d'amore'', 2002) * “Sirds krāsas” (''I colori del cuore'', 2005) * “Zēns ar melnām acīm” (''Il ragazzo dagli occhi neri'', 2007) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mančinelli, Laura}} [[Kategorija:Friuli-Venēcijā Džūlijā dzimušie]] [[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]] [[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] 2rfrux4qwfs4jg3xuaa6q0wt8euxhnt 10 575341 4484366 4097094 2026-06-19T19:02:45Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "LuisBuñuel1929.jpg", jo [[c:User:Yann|Yann]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:COM:NETCOPYVIO|]]). 4484366 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Luiss Bunjuels |title = [[Luiss Bunjuels]] |image = |state = {{{state|autocollapse}}} |listclass = hlist |group1 = 1920. gadi |list1 = * "[[Andalūzijas suns]]" (1929) |group2 = 1930. gadi |list2 = * "[[Zelta laikmets]]" (''L'Âge d'Or'', 1930) * ''[[Las Hurdes: Tierra Sin Pan]]'' (1933) |group3 = 1940. gadi |list3 = * ''[[Gran Casino]]'' (1947) * ''[[El Gran Calavera]]'' (1949) |group4 = 1950. gadi |list4 = * "[[Aizmirstie]]" (1950) * ''[[Susana]]'' (1951) * ''[[La hija del engaño]]'' (1951) * ''[[Subida al cielo]]'' (1952) * ''[[Una mujer sin amor]]'' (1952) * ''[[El Bruto]]'' (1953) * ''[[Él]]'' (1953) * ''[[La ilusión viaja en tranvía]]'' (1954) * ''[[Abismos de pasión]]'' (1954) * ''[[Aventuras de Robinson Crusoe]]'' (1954) * ''[[Ensayo de un crimen]]'' (1955) * ''[[El río y la muerte]]'' (1955) * ''[[Cela s'appelle l'aurore]]'' (1956) * ''[[La mort en ce jardin]]'' (1956) * "[[Nācarietis]]" (''Nazarín'', 1959) * ''[[La fièvre monte à El Pao]]'' (1959) |group5 = 1960. gadi |list5 = * ''[[The Young One]]'' (1960) * "[[Virdiāna]]" (''Viridiana'', 1961) * "[[Iznīcības eņģelis]]" (''El ángel exterminador'', 1962) * ''[[Le journal d'une femme de chambre]]'' (1964) * ''[[Simón del desierto]]'' (1965) * "[[Dienas skaistule]]" (''Belle de Jour'', 1967) * "[[Piena ceļš (filma)|Piena ceļš]]" (''La Voie lactée'', 1969) |group6 = 1970. gadi |list6 = * "[[Tristana]]" (''Tristana'', 1970) * "[[Buržuāzijas diskrētais šarms]]" (1972) * "[[Brīvības rēgs]]" (1974) * "[[Šis slepenais iekāres objekts]]" (1977) }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Luisa Bunjuela filmas|*]] </noinclude> abrk6vzteqz3w9xasp28whcwsbywfrc 0 577773 4484525 4483999 2026-06-20T11:45:57Z Teatrālis 82063 /* Jūnijs */ 4484525 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē – krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija|Krievijas]] ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1983. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] hwah437e21f9yb81aooa1v82w6s6yju 0 582190 4484291 4482190 2026-06-19T13:14:54Z Bendžamins 76862 4484291 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|5|30}} | birth_place = | caps1 = 43 | caps2 = 15 | caps3 = 47 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[SV Gaflenz]] | clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FK Austria Wien|Austria Wien]] II | clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FK Austria Wien|Austria Wien]] | countryofbirth = {{vieta|Austrija|Tullne pie Donavas}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] | goals1 = 9 | goals2 = 2 | goals3 = 5 | height = 182 | image = U19 Austria vs. Ireland(19. November 2019 ) 42.jpg | caption = Patriks Vimmers 2019. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrija U21 | nationalyears2 = 2020– | nationalyears1 = 2019–2020 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|19|SK|bez}} | name = | playername = Patriks Vimmers | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2017–2019 | years2 = 2019 | years3 = 2019–2021 | nationalcaps3 = 31 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam3 = {{fb|AUT}} | nationalyears3 = 2022– | years4 = 2021–2022 | caps4 = 31 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | years5 = 2022–2026 | caps5 = 94 | goals5 = 13 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] | years6 = 2026– | caps6 = 0 | goals6 = 0 }} '''Patriks Vimmers''' ({{Val|de|Patrick Wimmer}}, dzimis {{Dat|2001|5|30}}) ir [[Austrieši|austriešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Vimmers spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]''. Iepriekš spēlējis Austrijas komandā [[Vīnes "Austria"]] un Vācijas komandās [[Bīlefeldes "Arminia"]] un ''[[VfL Wolfsburg]]''. [[Austrijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Austrijas futbolists-aizmetnis}} {{Austrijas futbola izlase - Euro 2024}} {{Austrijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Vimmers, Patriks}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrijas futbolisti]] [[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lejasaustrijā dzimušie]] [[Kategorija:Vīnes "Austria" spēlētāji]] [[Kategorija:Bīlefeldes "Arminia" spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] hd2mqm0ja9ig1m2wibmbx5j5u0y3904 4484292 4484291 2026-06-19T13:16:21Z Bendžamins 76862 4484292 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|5|30}} | birth_place = | caps1 = 43 | caps2 = 15 | caps3 = 47 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[SV Gaflenz]] | clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FK Austria Wien|Austria Wien]] II | clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FK Austria Wien|Austria Wien]] | countryofbirth = {{vieta|Austrija|Tullne pie Donavas}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] | goals1 = 9 | goals2 = 2 | goals3 = 5 | height = 182 | image = U19 Austria vs. Ireland(19. November 2019 ) 42.jpg | caption = Patriks Vimmers 2019. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrija U21 | nationalyears2 = 2020– | nationalyears1 = 2019–2020 | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|19|SK|bez}} | name = | playername = Patriks Vimmers | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2017–2019 | years2 = 2019 | years3 = 2019–2021 | nationalcaps3 = 31 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam3 = {{fb|AUT}} | nationalyears3 = 2022– | years4 = 2021–2022 | caps4 = 31 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | years5 = 2022–2026 | caps5 = 94 | goals5 = 13 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] | years6 = 2026– | caps6 = 0 | goals6 = 0 }} '''Patriks Vimmers''' ({{Val|de|Patrick Wimmer}}, dzimis {{Dat|2001|5|30}}) ir [[Austrieši|austriešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Vimmers spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]''. Iepriekš spēlējis Austrijas komandā [[Vīnes "Austria"]] un Vācijas komandās [[Bīlefeldes "Arminia"]] un ''[[VfL Wolfsburg]]''. [[Austrijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Austrijas futbolists-aizmetnis}} {{Austrijas futbola izlase - Euro 2024}} {{Austrijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Vimmers, Patriks}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrijas futbolisti]] [[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lejasaustrijā dzimušie]] [[Kategorija:Vīnes "Austria" spēlētāji]] [[Kategorija:Bīlefeldes "Arminia" spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ksw27yb0oj5mhtp7pq2h06vfyytzyqw 0 586657 4484455 4192852 2026-06-20T05:32:01Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4484455 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Ogrē|Stirnu iela|Stirnu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Stirnu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = |ielas garums = 160 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Stirnu iela''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Brīvības iela (Ogre)|Brīvības ielu]] un, pēc plāna, beidzas krustojumā ar [[Upeņu iela (Ogre)|Upeņu]] un [[Rūpnieku iela (Ogre)|Rūpnieku ielu]], tomēr šis ielas posms vēl nav izbūvēts. == Ielu savienojumi == Stirnu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Brīvības iela (Ogre)|Brīvības iela]] (T veida krustojums) * [[Vanagu iela (Ogre)|Vanagu iela]] * [[Apogu iela (Ogre)|Apogu iela]] * [[Skuju iela (Ogre)|Skuju iela]] (T veida krustojums) * [[Ošu iela (Ogre)|Ošu iela]] (T veida krustojums) * [[Vīksnu iela (Ogre)|Vīksnu iela]] (T veida krustojums) * [[Upeņu iela (Ogre)|Upeņu iela]] / [[Rūpnieku iela (Ogre)|Rūpnieku iela]] {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] 99r937i55pzocu41s2j4tf2ya9r0mct 0 588482 4484324 4464033 2026-06-19T15:01:28Z Biafra 13794 /* Oktobris */ +attēls 4484324 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2025. gads Latvijā|2025]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +8,0 °C |min Lat = –19,7 °C |max Lat = +32,4 °C |vid Rīga = +9,1 °C |min Rīga = –9,0 °C |max Rīga = +32,4 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 707,2 mm <br /> Rīga: 764,7 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 136,7 mm (augusts) |nokrišņi dekādē = Rīga: 78,0 mm (maijs) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 52,3 mm ([[26. augusts]]) |sniega sega = Latvija: 20 cm ([[Rūjiena]], [[12. janvāris]]) |vēja brāzmas = Daugavgrīva: 29,1 m/s ([[12. oktobris]]) <br /> Ventspils: 29,1 m/s ([[30. decembris]]) |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2025. gads Latvijā|2025. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2025. gadā bija +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.–2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Vissiltākais 2025. gads bija Rīgā, kur vidējā gaisa temperatūra bija +9,1 °C, bet visvēsākais gads bija Alūksnē: +7,0 °C. Teritoriāli vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas 2025. gadā bija no +0,8 °C Dienvidkurzemē līdz +1,5 °C Ziemeļvidzemē. Deviņi 2025. gada mēneši bija siltāki par normu, maijs, jūnijs un augusts bija aukstāki par normu. Visos mēnešos, izņemot februāri un oktobri, sasniegts vismaz viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi sasniegti aprīlī, maijā, jūnijā un augustā – kopā 9 stacijas nozīmes diennakts rekordi. Savukārt kopā gada laikā stacijās sasniegti 396 diennakts, 39 dekādes un 16 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi, un tajos iekļauti arī Latvijas nozīmes rekordi – 26 diennakts, 3 dekādes un viens Latvijas mēneša rekords (+28,4 °C Skrīveros 18. aprīlī). Marts un janvāris kļuva attiecīgi par 2. un 3. siltākajiem, septembris bija 4. siltākais, savukārt decembris bija 5. siltākais novērojumu vēsturē. Savukārt maijs, lai gan visā novērojumu vēsturē bija 24. vietā, bija vēsākais kopš 1999. gada un vēsākais šajā gadsimtā. Gaisa temperatūras amplitūda Latvijā 2025. gadā bija 52,1 °C. Daugavpilī 20. februārī tika novērota gada zemākā gaisa temperatūra –19,7 °C. Savukārt gada augstākā gaisa temperatūra (+32,4 °C) tika reģistrēta 3. jūlijā Mērsragā un Rīgā, kas ir arī jauns šī datuma Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2025. gadā bija 707,2 mm, kas ir 3% virs gada normas (685,6 mm). Vismitrākais gads bija Madonā ar kopējo nokrišņu daudzumu 893,7 mm, kas ir 28% virs stacijas gada normas. Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā – 508,5 mm jeb 22% zem stacijas gada normas. Lai gan gads kopumā Latvijā bija mazliet mitrāks par normu, mitro mēnešu īpatsvars bija mazāks. Janvāris kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 79,4 mm (57% virs normas), bet februāris un marts bija sausāki. Aprīlī, maijā, jūnijā un jūlijā Latvijā nokrišņi bija biežāka parādība, it īpaši maijā, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 84,7 mm jeb 68% virs normas, tādējādi kļūstot par 6. mitrāko maiju novērojumu vēsturē. Pārējie mēneši pēc jūlija bija sausāki par normu. 2025. gadā kopumā 26 dienās kādā no novērojumu stacijām maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s), no kurām 13 dienās brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet trijās no tām brāzmas pārsniedza 28,5 m/s, kas pēc Boforta skalas apzīmē ļoti stipras vētras spēku. Vislielākais dienu skaits ar vētras stipruma brāzmām pagājušajā gadā bija janvārī – 7 dienas, bet trijos gada mēnešos šādu dienu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (29,1 m/s) reģistrētas 12. oktobrī Daugavgrīvā un 30. decembrī Ventspilī, otras stiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) – 1. janvārī Liepājas ostā. Gada pirmajā dienā reģistrēts arī visstiprākais diennakts vidējais vēja ātrums stacijas ietvaros turpat Liepājas ostā – 15,7 m/s. Savukārt visstiprākais diennakts Latvijas vidējais vēja ātrums fiksēts gada beigās – 7,5 m/s 28. decembrī. == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2024./2025. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 2,6 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 5. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 1988./1989. gada ziemu. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−19,7 °C) tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra bija +9,7 °C, kas 20. decembrī reģistrēta Daugavgrīvā. Ziemas sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču drīzumā tā pazeminājās un līdz decembra vidum lielākoties bija zem normas. Tomēr otrajā decembra pusē vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās, rezultātā decembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 2,8 °C siltāks par normu un kopā ar 1932. gada decembri dala 8. siltākā titulu. Janvārī siltie laika apstākļi turpinājās. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija ne tikai augstāka par normu, bet arī pozitīva. Mēneša beigas bija īpaši siltas, nedēļu pēc kārtas katru dienu tika sasniegts kāds maksimālās gaisa temperatūras rekords. Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija +1,7 °C (4,7 °C virs mēneša normas), un tas kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Februārī vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, mēneša vidū piedzīvojām gandrīz divu nedēļu ilgu periodu aukstāku par normu. Tomēr neskatoties uz to, februāris ar vidējo gaisa temperatūru −2,9 °C joprojām bija 0,2 °C siltāks par normu. Tas bija arī pirmais mēnesis kopš 2023. gada maija, kurā netika sasniegts neviens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopā ziemā tika pārspēti 120 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 10 bija Latvijas diennakts rekordi, 15 stacijas dekādes un 2 Latvijas dekādes rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 148,2 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (144,6 mm). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Decembris ar nokrišņu daudzumu 51,0 mm bija 5% sausāks par normu un februāris ar 17,2 mm bija 57% sausāks par normu. Savukārt janvārī kopējais nokrišņu daudzums bija 79,4 mm, kas ir 57% virs normas, tādējādi janvāris kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē. Decembrī vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Vēlāk mēnesī atkal Latgalē un Vidzemē novērota sniega sega, visbiezākā diennakts vidējā sniega sega bija Zosēnos – 11 cm. Janvāra sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās izveidojās atkārtoti, daudzās no tām noturoties līdz mēneša vidum. Visbiezākā diennakts vidējā sniega sega novērota Rūjienā 12. janvārī – 20 cm. Sākoties februārim, sniega sega izveidojās gandrīz visās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē, bet citviet – piekrastē un centrālajos reģionos – tā izveidojās februāra vidū. Vairākās novērojumu stacijās sniega sega saglabājusies līdz marta sākumam. Visos ziemas mēnešos sniega sega vidēji Latvijā bija plānāka nekā normas periodā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2024./2025. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (4,2 m/s) bija 0,6 m/s lielāks par normu, un janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 2,8 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 13 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika reģistrētas 16. decembrī Ventspilī un 1. janvārī Liepājas ostā. '''2025. gada pavasaris''', vidējã gaisa temperatūra Latvijã bija +6,9 °C, kas ir 1,0 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 10. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 2018. gada pavasari. Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−10,4 °C) tika novērota 17. martā Alūksnē, bet augstākā gaisa temperatūra bija +28,4 °C, kas 18. aprīlī reģistrēta Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa maksimālās temperatūras mēneša rekords. Gandrīz visu martu Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, izņemot dažas dienas mēneša vidū. Turpinoties divarpus nedēļu garam karstuma vilnim, kurš iesākās februāra beigās, marta pirmā puse bija īpaši silta. Gandrīz nedēļu pēc kārtas tika sasniegti gan staciju, gan Latvijas nozīmes diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltajiem laika apstākļiem turpinoties arī marta otrajā pusē, rezultātā marts ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C bija 3,6 °C siltāks par normu un kļuva par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Aprīļa sākumā turpinājās pavasarīgais siltums, taču jau pēc pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās un piedzīvojām nedēļu ilgu vēsuma periodu. Mēneša vidū gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, pīķi sasniedzot 18. aprīlī. Uzstādīts jauns Latvijas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords (+28,4 °C Skrīveros), un arī visās pārējās novērojumu stacijās reģistrēti diennakts, dekādes vai mēneša rekordi. Latvijas vidējā gaisa temperatūra 18. aprīlī bija 17,9 °C, kas ir 11,8 °C virs šī datuma normas. Neskatoties uz vēsuma periodiem un pat reģistrēto minimālās gaisa temperatūras rekordu mēneša beigās, aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C bija 1,3 °C siltāks par mēneša normu un kļuva par 5. siltāko novērojumu vēsturē, dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Maijs visā valstī bija vēss. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Maija pirmajā pusē vidējā gaisa temperatūra bija pat zemāka nekā siltuma periodos martā un aprīlī, turklāt Rucavas novērojumu stacijā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, kā arī dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā maijā bija +9,4 °C, kas ir 2,0 °C zem mēneša normas, tātad maijs kļuva par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Kopā pavasarī tika pārspēti 172 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 23 ir dekādes un 16 – mēneša staciju rekordi. Sasniegtajos rekordos iekļauti arī Latvijas nozīmes rekordi – 11 diennakts, viens dekādes un viens Latvijas mēneša rekords. Diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – pirmie kopš 2024. gada maija – sasniegti aprīļa beigās un maijā, kopā pieci. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 147,5 mm, kas ir 20% virs gadalaika normas (123,1 mm). Vismazāk nokrišņu bija Vičakos (54,5 mm), kas ir 53% zem stacijas sezonas normas, bet nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 280,9 mm (105% virs normas). Marts ar nokrišņu daudzumu 24,0 mm bija vienīgais pavasara mēnesis, kas bija sausāks par normu (35% zem normas). Aprīlī nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 39,2 mm, kas ir 9% virs normas, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar kopējo nokrišņu daudzumu 84,7 mm (68% virs normas), kā arī 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Lai gan martā un aprīļa pirmajā pusē vietām novēroti nokrišņi, vidēji valstī šis periods bija sausāks par normu, daļēji arī salīdzinoši sausā februāra dēļ. Aprīļa 2. dekādes beigās novēroti intensīvi nokrišņi, it īpaši centrālajos rajonos (Lielpečos 19. aprīlī nolija 76,3 mm), un arī pēc tam aprīlī un maija pirmajā pusē ik pa laikam novērots lietus. Maija vidū teju visā Latvijā reģistrēts ilgstošs lietus, visvairāk nolija Madonā, Kalnciemā un Rīgā. Kamēr Kurzemē, Vidzemes rietumos un valsts centrālajos reģionos pēc tam līdz maija beigām nokrišņu daudzums bija salīdzinoši mazs, Latgalē, Sēlijā un Austrumvidzemē lietus nemitējās, rezultātā šajos reģionos maijs bija ļoti mitrs. Madonā, kur nolija vairāk nekā 3 maija normas, šis bija mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Šajā pavasarī sniegs nebija bieža parādība – martā vidējās sniega segas biezums Latvijā nesasniedza 1 cm, savukārt pārējos mēnešos tas bija 0 cm. Marta pirmajās dienās dažās novērojumu stacijās valsts austrumos bija saglabājusies sniega sega līdz pat 8 cm bieza, taču tā drīz nokusa. Īslaicīga sniega sega valsts austrumos izveidojās arī marta vidū un aprīļa sākumā, taču visur tā vienas vai divu dienu laikā nokusa. Snigšana bez sniega segas izveidošanās novērota vēl maijā, daudzās stacijās maija vidū – 16. maijā Dobelē, Gulbenē, Madonā, Mērsragā, Rēzeknē, Rīgā, Skultē un Zosēnos, 15. un 14. maijā Pāvilostā un Dagdā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Martā un aprīlī vidējais vēja ātrums bija 3,5 m/s, kas ir attiecīgi 0,2 m/s un 0,4 m/s virs mēnešu normām. Maijs ar vidējo vēja ātrumu 3,1 m/s arī bija 0,3 m/s vējaināks par normu. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) šopavasar reģistrētas 9. aprīlī Liepājas ostā. '''2025. gada vasara''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 0,3 °C zem gadalaika normas, tādējādi kļūstot par pirmo gadalaiku kopš 2022. gada pavasara, kas ir aukstāks par normu, kā arī par vēsāko vasaru kopš 2017. gada. Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,4 °C) tika novērota 21. augustā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra bija +32,4 °C, kas 3. jūlijā reģistrēta gan Mērsragā, gan Rīgā. Jūnija pirmajā pusē mijās periodi ar vidējo gaisa temperatūru virs un zem normas, savukārt visu mēneša otro pusi vidējā gaisa temperatūra valstī bija zem normas, rezultātā jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +14,5 °C bija 0,7 °C aukstāks par normu. Jūlija sākumā gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, sasniedzot maksimumu 3. jūlijā, kad 23 novērojumu stacijās tika uzstādīti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī šī datuma Latvijas rekords Mērsragā un Rīgā (+32,4 °C), pie tam šī bija vienīgā diena šajā vasarā, kad gaisa temperatūra kādā no stacijām sasniedza +30,0 °C. Turpmākajās dienās jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra svārstījās, dažas dienas esot vairākus grādus zem normas, taču 2. un 3. dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās un atlikušo jūlija mēnesi bija stabili virs normas, Ainažos pat reģistrēts nedēļu ilgs karstuma vilnis, un naktī uz 20. jūliju Mērsragā novērota tropiskā nakts. Jūlija vidējā gaisa temperatūra bija +18,9 °C, kas ir 1,1 °C virs normas. Augustā laika apstākļi bija lielākoties vēsāki par normu, lai gan atsevišķas dienas bija siltas. Mēneša 3. dekāde bija īpaši vēsa – vidējā gaisa temperatūra vairākās dienās bija pat zem +12,0 °C, kas ir aptuveni 4,0 °C zem normas šīm dienām. Lai gan augusta pašās beigās gaisa temperatūra paaugstinājās, augusts ar vidējo gaisa temperatūru +15,9 °C bija 1,0 °C vēsāks par normu un kļuva par vēsāko šajā gadsimtā (kopā ar 2012. gadu). Kopumā vasarā tika pārspēti 25 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 Latvijas diennakts rekords, un 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 1 atkārtots stacijas rekords. 2025. gada vasara ar kopējo nokrišņu daudzumu 272,6 mm bija 22% mitrāka par normu (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada. Tikai atsevišķās novērojumu stacijās vasara bija sausāka par normu. Pāvilostā bija vismazāk nokrišņu – 184,3 mm, kas ir 4% zem stacijas normas, bet, salīdzinot ar normu, vissausākā vasara bija Jelgavā un Kolkā, kur kopējais nokrišņu daudzumus sasniedza 209,5 mm un 200,8 mm, kas ir 7% zem abu staciju normām. Tomēr lielākajā daļā Latvijas šī vasara bija mitrāka nekā ierasts, it īpaši valsts austrumu daļā. Gulbenē vasara bija vismitrākā ar kopējo nokrišņu daudzumu 414,0 mm jeb 88% virs stacijas gadalaika normas. Jūnijs un jūlijs abi bija mitrāki par normu. Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 91,1 mm, kas ir 30% virs normas, bet jūlijā – 107,0 mm, kas ir 41% virs normas. Augusts ar nokrišņu daudzumu 73,9 mm bija vienīgais vasaras mēnesis, kas bija sausāks par normu (4% zem normas), kaut gan tikai mazliet. Jūnija sākums visā Latvijā bija ļoti mitrs, daudzās novērojumu stacijās 1. dekādē nokrišņu daudzums bija divreiz vai pat trīsreiz lielāks par dekādes normu, un vidēji dekāde bija 123% mitrāka par normu. Jūnija 2. un 3. dekādē lielākajā daļā valsts nokrišņu bija mazāk, taču valsts austrumu daļā, it īpaši Vidzemes austrumos un Latgalē, nokrišņi bija bieža parādība. Jūlija pirmās divas dienas aizritēja bez nokrišņiem visā valstī, un arī 3. un 4. jūlijā nozīmīgi nokrišņi (vismaz 1 mm) novēroti tikai atsevišķās stacijās. Taču pēc tam mitrie laika apstākļi atgriezās, visvairāk nokrišņu novērots Vidzemes austrumos un Latgalē. Madonā 9.–11. jūlijā kopā nolija 85,4 mm, kas jau pārsniedz stacijas mēneša normu 67,4 mm. Taču arī citviet Latvijā jūlijā novērotas dienas ar intensīviem nokrišņiem – Kalnciemā 16. jūlijā (51,1 mm), Liepājā 20. jūlijā (39,3 mm), Stendē 23. jūlijā (39,1 mm). Jūlija beigās un augusta sākumā daudz nokrišņu novērots Kurzemes vidū un Zemgalē – it īpaši 30. jūlijā, kad nokrišņu daudzums Dobelē, Kuldīgā un Stendē pārsniedza 30,0 mm, turklāt Saldū diennakts laikā nolija 52,9 mm. Arī nakts uz 1. augustu bija lietaina, Rīgā nokrišņu daudzumam sasniedzot 41,7 mm, bet 4. augustā Gulbenē divu stundu laikā nolija 49,4 mm. Augusta vidū nokrišņi lielākajā daļā valsts mitējās, savukārt augusta beigās lietaini laika apstākļi atgriezās Kurzemē un Rīgas apkārtnē. Vienas diennakts laikā visvairāk šajā periodā nolija Rīgā 26. augustā, kad kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 52,3 mm. Daļā novērojumu staciju, galvenokārt Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā, vasarā sausuma un mitruma rādītājs (SPI) bija virs 0,00, taču normas robežās. Vidzemē un arī Latgalē vairākās stacijās vasara bija mēreni mitra, bet Daugavpilī un Madonā tā bija ļoti mitra un Gulbenē pat ekstremāli mitra. Vidējais vēja ātrums vasarā bija 3,0 m/s, kas ir 0,4 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,7 m/s (1,0 m/s virs normas), savukārt jūlijs un augusts ar vidējo vēja ātrumu 2,6 un 2,9 m/s bija attiecīgi 0,1 un 0,4 m/s vējaināki par normu. Kopumā vasarā bija 3 dienas, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s), bet vasaras visstiprākās vēja brāzmas reģistrētas Ventspilī 24. augustā – 22,9 m/s. '''2025. gada rudens''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,5 °C, kas ir 1,4 °C virs gadalaika normas. Tas bija 8. siltākais rudens novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šoruden (−8,1 °C) tika novērota 26. novembrī Ainažos, bet augstākā gaisa temperatūra bija +28,2 °C, kas 6. septembrī reģistrēta Rūjienā. Rudens iesākās ar salīdzinoši siltu septembri, tā vidējā gaisa temperatūra bija +14,7 °C jeb 2,4 °C virs normas. Lai gan šis septembris nebija tik silts kā 2023. vai 2024. gada septembri, tas tāpat ierindojās 4. vietā novērojumu vēsturē. Vidējā gaisa temperatūra strauji pazeminājās septembra pēdējā nedēļā, rezultātā mēneša 3. dekāde bija mazliet vēsāka par normu. Oktobrī laika apstākļi bija mainīgi, mijoties periodiem siltākiem un aukstākiem par normu. Mēneša 3. dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās, tai esot 2,4 °C siltākai par normu. Rezultātā oktobris ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Siltuma periods, kas iesākās oktobra beigās, turpinājās novembra sākumā, diennakts vidējai gaisa temperatūrai Latvijā katru dienu esot vairākus grādus virs normas un sasniedzot vairākus diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Novembra otrajā pusē gaisa temperatūra pazeminājās un lielākoties bija zem normas. Neskatoties uz to, novembrī Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +3,4 °C jeb 1,2 °C virs mēneša normas. Kopumā rudenī tika pārspēti 44 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 3 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 146,7 mm, kas ir 25% zem gadalaika normas (195,3 mm). Vismazāk nokrišņu bija Zīlānos (81,8 mm), kas ir 55% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 297,2 mm (14% virs normas). Visi rudens mēneši bija sausāki par normu. Septembris ar nokrišņu daudzumu 44,7 mm bija 27% sausāks par normu, oktobris bija 10% sausāks par normu, sasniedzot 67,6 mm. Savukārt novembris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 34,4 mm jeb 42% zem normas. Rudens sākums visā Latvijā bija salīdzinoši sauss (72% zem normas), dažās novērojumu stacijās nokrišņu daudzumam septembra 1. dekādē nesasniedzot pat 0,1 mm. Septembra vidus bija nokrišņiem bagātāks (66% virs normas), it īpaši Kurzemē un Ziemeļvidzemē, bet mēneša beigās nokrišņu daudzums gandrīz visās stacijās bija ievērojami zem normas. Oktobra 1. un 2. dekādē salīdzinoši sausie laikapstākļi turpinājās, kaut dažviet nokrišņu daudzums pārsniedza normu – Baltijas jūras piekrastē 1. dekādē, centrālajos reģionos un Gulbenes, Alūksnes apvidū 2. dekādē. Oktobra 3. dekādē nokrišņi bija bieži novērota parādība visās stacijās. Īpaši lietains bija 25. oktobris, kad vairākās novērojumu stacijās reģistrēti nokrišņi virs 10,0 mm un 20,0 mm, visvairāk diennakts laikā nolija Bauskā un Rīgā – 30,9 un 38,2 mm. Lai gan atsevišķās novērojumu stacijās Latgalē, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē reģistrētas dienas ar stipriem vai ļoti stipriem nokrišņiem, novembrī vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija salīdzinoši neliels un visas novembra dekādes bija sausākas par normu. Šoruden snigšana pirmo reizi novērota 12. oktobrī Vidzemes ziemeļaustrumos – Alūksnē, Gulbenē, Rūjienā, Zosēnos –, kā arī Bauskā. Jāpiebilst, ka jau 24. septembrī, lai gan tikai pāris minūtes, bet Rīgas un Daugavgrīvas novērojumu stacijās novērots slapjš sniegs. Pirmā sniega sega izveidojās 16.–18. novembrī Vidzemē un Latgalē. Visbiezākā sniega sega 9 cm bija Rūjienā 19. novembrī, taču tā pāris dienu laikā nokusa. Novembra pēdējā nedēļā daudzviet atkārtoti izveidojās neliela sniega sega, līdz mēneša beigām tā noturējās Vidzemes, Alūksnes, Latgales augstienēs. Vidējā sniega sega novembrī Latvijā bija 0,3 cm, kas ir mazāk nekā šī mēneša norma (1 cm). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025. gada rudenī bija 3,1 m/s, kas ir 0,1 m/s virs gadalaika normas. Septembrī un oktobrī vidējais vēja ātrums bija 3,0 m/s, kas ir attiecīgi 0,3 m/s virs un 0,1 m/s zem mēnešu normām. Novembris ar vidējo vēja ātrumu 3,2 m/s bija par 0,2 m/s mazāk vējaināks nekā klimatiskā norma. Šoruden maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (29,1 m/s) šoruden reģistrētas 12. oktobrī Daugavgrīvā. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = +1,7 °C |feb temp = –2,9 °C |mar temp = +3,8 °C |apr temp = +7,4 °C |mai temp = +9,4 °C |jūn temp = +14,5 °C |jūl temp = +18,9 °C |aug temp = +15,9 °C |sep temp = +14,7 °C |okt temp = +7,4 °C |nov temp = +3,4 °C |dec temp = +2,1 °C |jan nokr = 79,4 mm |feb nokr = 16,9 mm |mar nokr = 24,0 mm |apr nokr = 39,2 mm |mai nokr = 84,7 mm |jūn nokr = 91,1 mm |jūl nokr = 107,0 mm |aug nokr = 73,9 mm |sep nokr = 44,7 mm |okt nokr = 67,6 mm |nov nokr = 34,4 mm |dec nokr = 39,1 mm }} Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C '''2025. gada janvāris''' bija par 4,7 °C virs mēneša normas, un kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Gandrīz visu janvāri diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu. Janvāra pēdējā dekāde bija īpaši silta, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus siltākai par normu un nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Kopā janvārī sasniegti 98 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 11 rekordi, kā arī sasniegti 9 Latvijas diennakts, 15 staciju dekādes, 2 Latvijas dekādes rekordi (+9,2 °C 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 79,4 mm, kas ir 57% virs mēneša normas (50,5 mm), kļūstot arī par 3. mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (150,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 31,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 21 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Rēzeknē – 10 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 92% – no 88% Rīgā līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,9 °C tika novērota 5. janvārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 1. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 151% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (96,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 14,6 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Zīlānos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% – no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 18. janvārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (18,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā – 1,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Piedrujā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 92% – no 89% Rīgā un Ventspilī līdz 97% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 7,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,9 °C tika novērota 21. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 24,1 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (43,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū – 9 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Rēzeknē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 93% – no 88% Daugavpilī līdz 96% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 25. janvārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru –2,9 °C '''2025. gada februāris''' bija par 0,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču mēneša vidū tā pazeminājās un 2. dekādē tā bija zem normas. Tuvojoties mēneša beigām, vidējā gaisa temperatūra atkal paaugstinājās. Mēneša laikā netika reģistrēti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,9 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 8,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Liepājā, Pāvilostā un Rīgā – 10 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 83% – no 79% Rīgā līdz 87% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,6 °C tika novērota 10. februārī Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 6. februārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 7,5 mm, kas ir 46% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Saldū – 0,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Lielpečos – 5 diennaktis, bet Jelgavā, Kolkā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 87% – no 84% Pāvilostā, Rīgā un Ventspilī līdz 92% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 8. februārī Kolkā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −6,1 °C, kas ir 3,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,6 °C tika novērota 20. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 6,0 mm, kas ir 60% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 1,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kolkā, Liepājā un Rīgā – 4 diennaktis, bet Rēzeknē, Rucavā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē sniega sega novērota visās novērojumu stacijās, Kurzemes piekrastē tai esot plānākai un īslaicīgākai, savukārt valsts centrālajos rajonos un īpaši austrumos – biezākai. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% – no 77% Ventspilī līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,3 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −17,1 °C tika novērota 21. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (7,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Priekuļos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Liepājā un Pāvilostā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Lielpečos, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 74% – no 62% Rēzeknē līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C '''2025. gada marts''' bija par 3,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Siltāks ir tikai 2007. gada marts ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Lielāko daļu marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, ar izņēmumu mēneša vidū, kad dažas dienas tā pazeminājās zem normas. Marta pirmajā pusē bija īpaši silts – 6 dienas pēc kārtas tika sasniegti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas nozīmes rekordi. Kopā martā sasniegti 99 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 15 staciju dekādes rekordi, kā arī 7 Latvijas diennakts un 1 dekādes rekords (+17,4 °C 10. martā Liepājā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 24,0 mm, kas ir 35% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (48,7 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Mērsragā – 8,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 10 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,4 °C tika novērota 9. martā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 5,6 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Vičakos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 83% – no 76% Rīgā līdz 86% Liepājā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 11,9 mm, kas ir 6% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,2 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Rucavā – 3,5 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Rīgā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos – 4 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā un Vičakos – 1 diennakts. Dekādes vidū novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē novērots sniegs un izveidojās neliela sniega sega (līdz 2 cm), taču tā bija īslaicīga. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 81% – no 76% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 16. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,4 °C tika novērota 23. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 29. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 6,4 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Dagdā, bet vismazāk Mērsragā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Ventspilī – 4 diennaktis, bet Dobelē, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 75% – no 67% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,3 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C '''2025. gada aprīlis''' bija par 1,3 °C virs mēneša normas, kļūstot par 5. siltāko aprīli novērojumu vēsturē un dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa mēneša rekords. Aprīlī piedzīvojām gan siltuma, gan aukstuma periodus. Mēneša sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču tad tā pazeminājās un apmēram nedēļu bija aukstāka par normu. Mēneša vidū valstī ienāca siltākas gaisa masas un gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, gandrīz nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot vismaz vienu maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Visvairāk rekordu tika pārsniegts 18. aprīlī, kad visās 25 novērojumu stacijās reģistrēti diennakts rekordi un lielākajā daļā staciju arī dekādes un mēneša rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra 18. aprīlī sasniedza +28,4 °C Skrīveros, kas kļuva par jaunu Latvijas aprīļa mēneša rekordu (līdz šim tas piederēja 2000. gada 24. aprīlim, kad Rīgā novēroti +27,9 °C). Pēc lielā siltuma gaisa temperatūra mēneša beigās pazeminājās zem normas, 28. aprīlī pārsniedzot arī vienu minimālās gaisa temperatūras rekordu (−3,9 °C Madonā) – tas ir pirmais minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā kopš 2024. gada maija. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 39,2 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (110,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Liepājā – 8,6 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 73% – no 66% Dagdā, Daugavpilī un Rēzeknē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 3. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,1 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Rucavā – 0,9 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 3 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 66% – no 59% Madonā līdz 74% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,9 °C, kas ir 5,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,6 °C tika novērota 12. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,5 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 7 diennaktis, bet Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Aprīļa 2. dekādes sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās nokusa un, pat ja sniga, vairāk pastāvīga sniega sega neizveidojās. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 76% – no 67% Rēzeknē līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,8 °C, kas ir 0,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,5 °C tika novērota 27. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 22. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 13,3 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,4 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 1,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 76% – no 67% Daugavpilī līdz 83% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,3 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Rēzeknē. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,4 °C '''2025. gada maijs''' bija par 2,0 °C zem mēneša normas, kļūstot par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, maija pirmajā pusē atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Rucavā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 84,7 mm, kas ir 68% virs mēneša normas (50,4 mm), rezultātā šis bija 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā un Ventspilī – 4 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā maijā lielākajā daļā staciju bija normas robežās. Divās stacijās – Kolkā un Vičakos – maijs bija mēreni un ļoti sauss, savukārt daudzās stacijās Vidzemē un Latgalē maijs bija mēreni mitrs, Daugavpilī un Madonā attiecīgi ļoti un pat ekstremāli mitrs. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% – no 68% Rīgā līdz 78% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,4 °C, kas ir 3,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,9 °C tika novērota 2. maijā Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 11,3 mm, kas ir 18% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (22,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Mērsragā un Vičakos – 2,6 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Saldū, Skultē un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% – no 65% Rīgā līdz 74% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,7 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,2 °C tika novērota 13. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,3 °C tika novērota 20. maijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 49,5 mm, kas ir 158% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,6 mm) bija Madonā, bet vismazāk Alūksnē – 18,2 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Lielpečos, Madonā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 78% – no 68% Rūjienā līdz 84% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 14. maijā Liepājā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,6 °C tika novērota 24. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 39% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (87,9 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 8 diennaktis, bet Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 76% – no 64% Rīgā līdz 85% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 22. maijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +14,5 °C '''2025. gada jūnijs''' bija par 0,7 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 16. jūnijā Dobelē un Mērsragā. Jūnija pirmajā pusē mijās periodi ar vidējo gaisa temperatūru virs un zem normas, un sasniegti arī vienīgie jūnija diennakts temperatūras rekordi – viens maksimālās un viens minimālās. Savukārt mēneša otrajā vidējā gaisa temperatūra valstī bija zem normas, tai paaugstinoties tikai pēdējā mēneša dienā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 91,1 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (146,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 42,9 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 79% – no 75% Rīgā līdz 84% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,3 °C tika novērota 6. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,6 mm, kas ir 123% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,0 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 17,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Rūjienā – 7 diennaktis, bet vismazāk Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% – no 72% Rīgā līdz 85% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 9. jūnijā Ainažos. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,5 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,9 °C tika novērota 14. jūnijā Stendē un 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 16. jūnijā Dobelē un Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 34,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (64,2 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā – 12,3 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 5,1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Kalnciemā, Lielpečos, Rīgā un Sīļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā un Saldū – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 78% – no 74% Alūksnē, Madonā un Rūjienā līdz 84% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 12. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,5 °C, kas ir 1,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,9 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 26. jūnijā Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 23,0 mm, kas ir 13% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (42,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 7,2 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Gulbenē, Piedrujā un Siguldā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Liepājā un Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 80% – no 74% Daugavpilī līdz 85% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +18,9 °C '''2025. gada jūlijs''' bija par 1,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 5. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,4 °C tika novērota 3. jūlijā Mērsragā un Rīgā. Jūlija sākumā vidējā gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, 3. jūlijā uzstādot diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus 23 novērojumu stacijās, kā arī jaunu šī datuma Latvijas rekordu Mērsragā un Rīgā. Pēc tam vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, taču, sākoties ar jūlija 2. dekādi, tā bija stabili augstāka par normu un Ainažos reģistrēts nedēļu ilgs karstuma vilnis. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 107,0 mm, kas ir 41% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (183,7 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Ventspilī – 55,2 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 13 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos – 19 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā – 7 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 83% – no 78% Rīgā līdz 86% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 17. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,0 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 5. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,4 °C tika novērota 3. jūlijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,6 mm, kas ir 12% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (73,8 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Kuldīgā – 5,3 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,9 dienas ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Priekuļos un Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā un Stendē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 79% – no 74% Rīgā līdz 85% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (18,8 m/s) tika novērotas 3. jūlijā Ventspilī. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,7 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +9,4 °C tika novērota 14. jūlijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,6 °C tika novērota 11. jūlijā Skultē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 35,1 mm, kas ir 40% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (92,1 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Stendē – 2,2 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Rucavā – 7 diennaktis, bet vismazāk Stendē – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 88% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 17. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,0 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +11,4 °C tika novērota 31. jūlijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,1 °C tika novērota 22. jūlijā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 46,2 mm, kas ir 67% virs dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,1 mm) bija Stendē, bet vismazāk Zosēnos – 12,4 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 8 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā, Siguldā, Ventspilī un Zosēnos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 87% – no 82% Rīgā līdz 89% Ainažos, Dagdā, Kolkā, Mērsragā un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,0 m/s) tika novērotas 30. jūlijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +15,9 °C '''2025. gada augusts''' bija par 1,0 °C zem mēneša normas, kopā ar 2012. gadu kļūstot par vēsāko augustu šajā gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 21. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,5 °C tika novērota 3. augustā Bauskā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija lielākoties zem normas, kaut ik pa laikam tā paaugstinājās virs normas. Mēneša laikā sasniegti 3 minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 1 maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 73,9 mm, kas ir 4% zem mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (136,7 mm) bija Rīgā, bet vismazāk Dobelē – 25,5 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 12,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos – 16 diennaktis, bet vismazāk Ainažos – 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 81% – no 77% Bauskā un Rīgā līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 24. augustā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,5 °C, kas ir 0,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. augustā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,5 °C tika novērota 3. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 24,0 mm, kas ir 11% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (70,1 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Ainažos – 4,9 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 7 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 5. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,4 °C tika novērota 20. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 15. augustā Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 17,0 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (49,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Ventspilī – 3,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Lielpečos – 6 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Rucavā un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 77% – no 72% Dobelē un Rīgā līdz 82% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,1 m/s) tika novērotas 16. augustā un 17. augustā Ventspilī. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,8 °C, kas ir 1,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 21. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,9 °C tika novērota 29. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 13% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (75,2 mm) bija Rīgā, bet vismazāk Sīļos – 8,6 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 5,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Rucavā, Skultē, Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis, bet vismazāk Madonā un Piedrujā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 80% Bauskā un Daugavpilī līdz 88% Priekuļos un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 24. augustā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +14,7 °C '''2025. gada septembris''' bija par 2,4 °C virs mēneša normas. Tas kļuva par 4. siltāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Mēneša minimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 29. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 6. septembrī Rūjienā. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā septembrī bija lielākoties virs normas, tika sasniegti arī vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Pēdējā mēneša nedēļā vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, tā bija vēsāka par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 44,7 mm, kas ir 27% zem mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (99,7 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dagdā – 13,6 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī un Vičakos – 12 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 82% – no 78% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,1 m/s) tika novērotas 16. septembrī Liepājā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,9 °C tika novērota 3. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 6. septembrī Rūjienā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,3 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (21,1 mm) bija Bauskā, bet vismazāk Dagdā un Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 3 diennaktis, bet Dagdā, Kolkā, Piedrujā, Priekuļos, Siguldā, Stendē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 83% – no 78% Rīgā līdz 91% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,8 m/s) tika novērotas 7. septembrī Daugavgrīvā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,7 °C, kas ir 3,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 20. septembrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,1 °C tika novērota 11. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 34,0 mm, kas ir 66% virs dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (81,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē – 11,1 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 5,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Saldū, Stendē un Ventspilī – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā un Piedrujā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,1 m/s) tika novērotas 16. septembrī Liepājā. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,5 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 29. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,4 °C tika novērota 21. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (27,6 mm) bija Skultē, bet vismazāk Gulbenē un Madonā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Mērsragā, Siguldā un Vičakos – 3 diennaktis, bet Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Liepājā, Madonā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Saldū, Sīļos, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 80% – no 75% Kolkā un Ventspilī līdz 83% Daugavpilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 21. septembrī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C '''2025. gada oktobris''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −6,5 °C tika novērota 20. oktobrī un 21. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,7 °C tika novērota 7. oktobrī Jelgavā un Stendē. Vidējā gaisa temperatūra oktobrī pārsvarā variēja tuvu normas vērtībām, atsevišķām dienām esot siltākām, bet citām – vēsākām nekā diennakts norma. Tikai divas dienas oktobra sākumā vairāk izcēlās ar vēsumu, salīdzinot ar normu, bet trīs dienas oktobra beigās – ar siltumu. Visa mēneša laikā netika uzstādīts neviens jauns minimālās vai maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 67,6 mm, kas ir 9% zem mēneša normas (74,8 mm). Visvairāk nokrišņu (127,4 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Priekuļos – 39,4 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 13,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 21 diennaktis, bet vismazāk Zosēnos – 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 88% – no 83% Ventspilī līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (29,1 m/s) tika novērotas 12. oktobrī Daugavgrīvā. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,5 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 2. oktobrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,7 °C tika novērota 7. oktobrī Jelgavā un Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 14,2 mm, kas ir 42% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (45,4 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Zosēnos – 3,8 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 3,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos – 5 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 86% – no 82% Rīgā līdz 89% Daugavpilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 4. oktobrī Kolkā. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,4 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,5 °C tika novērota 20. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,5 °C tika novērota 11. oktobrī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 16,7 mm, kas ir 30% zem dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (35,6 mm) bija Rīgā, bet vismazāk Kolkā – 8,4 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 7 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Daugavpilī, Gulbenē, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Skrīveros un Zosēnos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 85% – no 76% Ventspilī līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (29,1 m/s) tika novērotas 12. oktobrī Daugavgrīvā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,3 °C, kas ir 2,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,5 °C tika novērota 21. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,6 °C tika novērota 24. oktobrī Jelgavā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 36,7 mm, kas ir 40% virs dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (70,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Stendē – 17,4 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 9 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā, Stendē un Zosēnos – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 91% – no 88% Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Ventspilī līdz 94% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 26. oktobrī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,4 °C '''2025. gada novembris''' bija par 1,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,1 °C tika novērota 26. novembrī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 7. novembrī Mērsragā. Latvijas vidējā gaisa temperatūra novembra pirmajā pusē bija dažus grādus virs normas, vairākās dienās sasniegti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā nacionālas nozīmes diennakts rekordi. Mēneša otrā puse bija aukstāka, lielākoties Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija zem normas. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 34,4 mm, kas ir 42% zem mēneša normas (59,6 mm). Visvairāk nokrišņu (91,0 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Dobelē – 10,7 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 17 diennaktis, bet vismazāk Zīlānos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 91% – no 88% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā un Ventspilī līdz 94% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,8 m/s) tika novērotas 28. novembrī Ventspilī. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,7 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 8. novembrī Zīlānos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 7. novembrī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 10,6 mm, kas ir 51% zem dekādes normas (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Kuldīgā un Saldū – 2,9 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 2,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Piedrujā, Rīgā, Saldū, Skrīveros un Zīlānos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 94% – no 91% Rīgā līdz 97% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (15,8 m/s) tika novērotas 4. novembrī Ventspilī. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,9 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,2 °C tika novērota 16. novembrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,9 °C tika novērota 14. novembrī Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 13,5 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (20,8 mm). Visvairāk nokrišņu (49,2 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Bauskā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā novembra 2. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Vičakos – 7 diennaktis, bet Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 2. dekādē bija 88% – no 83% Ainažos, Liepājā un Pāvilostā līdz 92% Alūksnē un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 14. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,4 °C, kas ir 0,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,1 °C tika novērota 26. novembrī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 21. novembrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 10,3 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (17,2 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Dobelē – 3,6 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 2,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Vičakos – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Rēzeknē, Rūjienā, Skrīveros un Zīlānos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 3. dekādē bija 91% – no 86% Kolkā un Liepājā līdz 94% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,8 m/s) tika novērotas 28. novembrī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +2,1 °C '''2025. gada decembris''' bija 3,2 °C virs mēneša normas, kļūstot par 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un dalot šo vietu ar 2011. gada decembri. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −17,5 °C tika novērota 31. decembrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,9 °C tika novērota 10. decembrī Rīgā. Vidējā gaisa temperatūra decembrī bija lielākoties virs normas. Mēneša 1. dekādes beigas bija vairākus grādus siltākas par normu, 10. un 11. decembrī sasniedzot jaunus Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās 10. decembrī, savukārt 11. decembrī rekords nav reģistrēts tikai Skultes novērojumu stacijā. Šis decembris bija viens no sausākajiem šajā gadsimtā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 39,1 mm, kas ir 27% zem mēneša normas (53,7 mm). Visvairāk nokrišņu (67,3 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Zīlānos – 20,3 mm. Vidēji Latvijā decembrī bija 12,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē, Saldū un Zosēnos – 15 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rīgā un Zīlānos – 9 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembrī bija 90% – no 85% Kolkā līdz 95% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (29,1 m/s) tika novērotas 30. decembrī Ventspilī. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C, kas ir 3,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 2. decembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,9 °C tika novērota 10. decembrī Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 12,6 mm, kas ir 26% zem dekādes normas (17,0 mm). Visvairāk nokrišņu (25,8 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Daugavpilī – 5,2 mm. Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 4,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī un Jelgavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 1. dekādē bija 95% – no 93% Kolkā līdz 99% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,2 m/s) tika novērotas 8. decembrī Ventspilī. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,0 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,7 °C tika novērota 13. decembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,4 °C tika novērota 11. decembrī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (16,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 9,4 mm. Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū un Stendē – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 2. dekādē bija 93% – no 89% Kolkā līdz 96% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,4 m/s) tika novērotas 14. decembrī Liepājā. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 0,0 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −17,5 °C tika novērota 31. decembrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 21. decembrī Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 10,7 mm, kas ir 46% zem dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu (23,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Zīlānos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā decembra 3. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 7 diennaktis, bet vismazāk Zīlānos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 3. dekādē bija 82% – no 75% Kolkā un Mērsragā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (29,1 m/s) tika novērotas 30. decembrī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]]: ** Ciklona darbības ietekmē nakts daudzviet bija vējaina un slapja, vietām Kurzemē pamatīgi lija, bet uz rīta pusi lietus pārgāja sniegā. Naktī tika reģistrētas stipras vēja brāzmas — [[Liepāja|Liepājā]] vējš pastiprinājās līdz 28,5 m/s, [[Ventspils|Ventspilī]] līdz 25,4 m/s, [[Saldus|Saldū]] līdz 24,3 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1874705823546614187 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> Ilgstošo nokrišņu dēļ kāpa ūdens līmenis upēs, tādēļ Kurzemē bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums, bet [[Durbe (upe)|Durbē]] pat oranžās pakāpes brīdinājums, kur vairākās vietās upe izgāja no krastiem.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1874796912823746737 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/317884154 Nedēļas nogalē pieturēsies sals, brīžiem snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> ** Četrās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — [[Dagda|Dagdā]] (+5,3 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+5,6 °C), [[Madona|Madonā]] (+5,9 °C) un [[Gulbene|Gulbenē]] (+5,9 °C). Vēl trijās novērojumu stacijās tika atkārtoti siltuma rekordi — [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+5,6 °C), [[Ainaži|Ainažos]] (+6,0 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (+6,2 °C).<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> * [[3. janvāris]] — pāri Kurzemei virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vietām stipru, sniega segas biezums [[Mērsrags|Mērsraga]] pusē pārsniedza 10 cm. Liepājā sniegputeni pavadīja zibens, bet pilsētas piekrastē DR [[vējš]] brāzmās sasniedza 24,6 m/s.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1875197977733828796 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875191178620186982 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref> * [[4. janvāris]] — virs Latvijas atradās aktīvs [[ciklons]], šķērsojot valsti, nakts laikā daudzviet sniga un puteņoja. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (26,7 m/s) un [[Ventspils|Ventspilī]] (27,2 m/s), Rīgas centrā — 22,5 m/s, arī citviet piekrastē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s. No rīta teju visu valsts teritoriju klāja sniegs, biezākā [[sniega sega]] tika fiksēta Kalnciemā (13 cm), Liepājā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Rīgā vidēji bija ap 9–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875516886282334343 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|4|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — naktī Latviju no rietumiem šķērsoja ar ciklonu saistīta [[siltā atmosfēras fronte]], nesot sākumā sniegu, vēlāk [[sasalstošs lietus|sasalstošu lietu]], veidojot pamatīgu [[apledojums|apledojumu]]. Agri no rīta gaisa temperatūra Kurzemes piekrastē paaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr [[Alūksne|Alūksnē]] vēl bija –2 grādu sals. Valsti sedza 1–8 cm bieza sniega kārta, kas ar siltāku gaisu sāka mazināties.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8167358/otrdien-latvija-vietam-nedaudz-uzlis Otrdien Latvijā vietām nedaudz uzlīs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|7|SK}}</ref> * [[10. janvāris]] — valsts teritorijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos naktī un no rīta stipri sniga, citviet bija slapjdraņķis un lietus. No jauna izveidojās sniega sega, biezākais sniegs no rīta bija Liepājā — 11 cm, [[Kuldīga|Kuldīgā]], Pāvilostā un [[Stende|Stendē]] ap 8–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1877627537469112545 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|10|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — pēc nakts snigšanas, rītā sniega segas biezums [[Rūjiena|Rūjienā]] svastījās ap 20 cm, ap 10–15 cm bieza sniega kārta izveidojās Stendē, [[Saldus|Saldū]] un Mērsragā, kā arī vietām Vidzemē, citur bija 1–9 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1878354179623686468 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|12|SK}}</ref> * [[18. janvāris]] — agrā pēcpusdienā [[Mērsrags|Mērsragā]] tika sasniegts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+8,0 °C'''. Līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] Rucavā. Vēl viens siltuma rekords tika pārspēts [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6,1 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1880624063179378693 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|18|SK}}</ref> * [[22. janvāris]] — ziemeļaustrumu novados naktī tika novērots neliels sasalstošs lietus, veidojās apledojums. No rīta gaiss iesila līdz 0, +4 grādiem, daudzviet valstī [[dūmaka]] pasliktināja redzamību. Sniega visā valstī nebija nemaz.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8177062/tresdien-laika-apstakli-saglabasies-nemainigi Trešdien laika apstākļi saglabāsies nemainīgi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|22|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — vakarā piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra bija [[Rucava|Rucavā]] (+7,2 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī [[Stende|Stendē]] (+6,7 °C), Liepājā (+6,6 °C), Skultē (+5,8 °C) un [[Ainaži|Ainažos]] (+5,4 °C). Vēl divās novērojumu stacijās ([[Skrīveri|Skrīveros]] un Saldū) tika atkārtoti 25.01. siltuma rekordi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8179632/nakti-uz-svetdienu-latvija-parspeti-20-siltuma-rekordi Naktī uz svētdienu Latvijā pārspēti 20 siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[26. janvāris]] — daudzās novērojumu stacijās naktī tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kopumā tika laboti 16 vietējas nozīmes diennakts, 1 dekādes, kā arī visas valsts 26. janvāra siltuma rekords. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās uzreiz četrās novērojumu stacijās – [[Bauska|Bauskā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Rīga|Rīgā]], '''+7,3 °C'''. Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords (+7,2 °C) tika reģistrēts [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gadā]] Rucavā un [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]] Mērsragā. [[Jelgava|Jelgavā]] gaiss iesila līdz +7,0 °C, atkārtojot [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gada]] rekordu. Pa dienu virzoties nokrišņu zonai, daudzviet lija, brīžiem ilgstoši.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1883507939769798719 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[27. janvāris|27.]]—[[31. janvāris]] — periods ar neparasti ļoti siltu laiku janvāra beigās, šajā laika posmā tika pārspēti 70 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 27. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Liepāja|Liepājā]]), 28. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Rucava|Rucavā]]), 29. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Rīga|Rīgā]]) un 31. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Daugavpils|Daugavpilī]]) Latvijas diennakts siltuma rekordi, divas reizes tika pārspēts arī mēneša 3. dekādes rekords. * [[29. janvāris]] — teju visā Latvijā, izņemot [[Liepāja|Liepājas]] novērojumu staciju, tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vairākās novērojumu stacijās – arī dekādes rekordi. Termometra stabiņš tikpat kā visā valstī sasniedza +6, +8 grādus, [[Rīga]] bija vissiltākā vieta ar '''+8,1 °C''', kas ir jauns 29. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais 29.01. Latvijas rekords tika reģistrēts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gadā]] Mērsragā (+8,0 grādi), bet Rīgā iepriekšējais rekords bija [[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989. gadā]], kad bija +6,6 grādi. Galvaspilsētā tika atkārtots arī mēneša 3. dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1884625090375033041 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|29|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Daugavpilī tika uzstādīts jauns diennakts nacionālais temperatūras maksimums, '''+9,2 °C'''. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti vēl 12 novērojumu stacijās un vienā – atkārtots rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1885302820871565819 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1885318917842665959 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — sniega un [[apledojums|apledojuma]] dēļ rīta stundās gandrīz visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daudzviet palaikam sniga, izveidojās neliela sniega sega, visvairāk sniega bija [[Dagda|Dagdā]], kur zemi klāja līdz 6 cm bieza sniega sega, citviet 0–5 cm, Rīgā sniega kārtas biezums nesasniedza pat 1 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8184546/nedela-saksies-ar-sniegu Nedēļa sāksies ar sniegu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|3|SK}}</ref> * [[6. februāris]] — bija novērojami laikapstākļu kontrasti: Kurzemes piekrastē uzspīdēja [[saule]] un gaiss iesila līdz +6 grādiem, bet valsts austrumu rajonos valdīja neliels [[sals]] un zemi klāja sniegs, Dagdas novērojumu stacijā līdz 7 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887447157868769723 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|6|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Rīgā diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot līdz –0,4 grādiem, sākās meteoroloģiskā [[ziema]]. Tā iestājās, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Rīgas centrā, kā arī dažviet citviet valstī – galvenokārt Kurzemes piekrastē – šis kritērijs šajā ziemā vēl nebija sasniegts, tādēļ turpinājās meteoroloģiskais [[rudens]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8188362/foto-sonedel-riga-sakusies-meteorologiska-ziema Foto ⟩ Šonedēļ Rīgā sākusies meteoroloģiskā ziema], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lhnqrum77c24 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref> ** Atmosfēras spiediens [[jūra|jūras]] līmenī Alūksnē no rīta sasniedza 1052,9hPa jeb 789,7mm Hg, kas ir augstākais gaisa spiediens Latvijā kopš [[2015. gads|2015. gada]] marta un 3. augstākais atmosfēras spiediens Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl augstāks [[atmosfēras spiediens]] tika fiksēts [[2008. gads|2008. gada]] 4. janvārī: 1054,6 hPa (791,0 mm Hg), kā arī 1946. gada 12. decembrī: 1057,1 hPa (792,8 mm Hg).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887786202335436915 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1887766204808355988 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — sākās ziemas aukstākais posms, visā valstī naktī gaisa temperatūra bija negatīva, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Priekuļi|Priekuļos]] (–13,6 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.02.2025-sacies-sis-ziemas-aukstakais-posms-siltaks-klus-tikai-menesa-beigas.a587099/ Sācies šīs ziemas aukstākais posms; siltāks kļūs tikai mēneša beigās], lsm.lv, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> Zem –10 grādu atzīmes gaisa temperatūra pazeminājās [[Gulbene|Gulbenē]] (–10,1 °C), Skultē (–10,2 °C), Alūksnē (–11,0 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (–11,5 °C) un Zosēnos (–12,9 °C). Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Rietumu un centrālajos rajonos valdīja kailsals, valsts austrumos bija 1–5 cm neliela [[sniega sega]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1888862158747836640 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — visur valsts teritorijā termometra stabiņš naktī noslīdēja zem –6 grādiem, Rūjienā un [[Ainaži|Ainažos]] gaiss atdzisa līdz –6,7 °C, pārējā Latvijā bija –9, –13 grādi. Lielākais sals valdīja [[Madona|Madonā]] (–13,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–13,2 °C). Galvaspilsētā uz rīta pusi gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,7 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] precīzi līdz –9 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1889934797172253005 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|13|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — ik pa brīdim gubumākoņi no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], dažviet Kurzemē un Zemgales rietumos atnesa lokālu snigšanu, kas gan būtisku sniega segas pieaugšanu nenesa. Tikmēr [[Stende|Stendē]] naktī, zem skaidrām debesīm, termometra stabiņš pazeminājās līdz –16,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1890645171508748770 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|15|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Līča efekts|līča efekta]] ietekmē nakts gaitā daudzviet Latvijas teritorijā [[gubumākoņi]] atnesa snigšanu, rezultātā vietām sniega segas biezums pieauga par 5–7 cm, citviet izveidojās jauna sniega kārta; biezākā sniega sega tika fiksēta [[Kalnciems|Kalnciemā]] — 19 cm, [[Rīga|Rīgas]] centrā bija ap 10 cm bieza sniega sega, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 13 cm. Citviet valstī sniega kārtas biezums bija lielākoties ap 1–9 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891392483172536334 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> Savukārt nakts sākumā, zem skaidrām debesīm, [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz –18,5 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891343604397818011 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — Liepājas un [[Ventspils]] ostā minimālā gaisa temperatūra agra rīta stundās bija +1 grāds ([[Liepāja|Liepājas]] lidostā termometra stabiņš noslīdēja 15 grādus zemāk nekā ostā — līdz –14 grādiem), bet [[Madona|Madonā]] termometra stabiņš pazeminājās līdz –18,9 °C un līdz –19,7 °C Daugavpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8195887/zemaka-gaisa-temperatura-piecos-rita-bija-aptuveni-19-gradi-kads-laiks-gaidams-sodien Zemākā gaisa temperatūra piecos rītā bija aptuveni -19 grādi. Kāds laiks gaidāms šodien?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|20|SK}}</ref> * [[24. februāris]] — valdot skaidram laikam naktī [[Daugavpils|Daugavpilī]] gaiss atdzisa līdz –15,4 °C, bet dienā, spīdot saulei, [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem. Sniega sega saglabājās lielā valsts daļā.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=02&day=24&hora=20&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. februāris]] — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet pasliktinājās redzamība, jo izveidojās bieza [[migla]], atbilstoši [[LVĢMC]] datiem mazākā redzamība piecos no rīta bija 110 metri [[Bauska|Bauskā]], 160 metri [[Skrīveri|Skrīveros]] un 350 metri [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]. Tāpat vairākās vietās, īpaši galvaspilsētā, bija slikta gaisa kvalitāte.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8200890/piektdiena-bus-apmakusies Piektdiena būs apmākusies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — dažviet piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s, sniega segas tikpat kā visā valstī nebija, izņemot [[Alūksne|Alūksni]] un [[Dagda|Dagdu]], kur no rīta vēl klāja attiecīgi 6 cm un 7 cm sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8202424/sodien-debesis-klas-makoni Šodien debesis klās mākoņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|3|SK}}</ref> * [[6. marts]]: ** Latvijā tika piedzīvota saulaina, vējaina un ļoti silta diena, pirmo reizi 2025. gadā gaisa temperatūra valsts teritorijā pārsniedza +10 grādu atzīmi un vienlaicīgi arī +15 grādu atzīmi. Visās novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], '''+15,5 °C''', kas ir jauns nacionālais siltuma rekords un tika atkārtots arī valsts marta 1. dekādes siltuma rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1897649433682018398 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1897648832810213674 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> Līdzīgi ļoti silts laiks bija [[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014. gadā]] [[10. marts|10. martā]] Dobelē.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1897656789501411834 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+14,3 °C'''. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1961. gads|1961. gadā]], kad bija +12,3 grādi. * [[7. marts]] — uzspīdot saulei, daudzviet (15 novērojumu stacijās) tika pārspēts, bet [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā atkārtots, maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dobelē termometra stabiņam paaugstinoties līdz '''+14,1 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 7. marta siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1920. gads|1920. gadā]] Rīgā, kad bija +12,0 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8205992/jauns-rekords-piektdiena-latvija-kluvusi-par-siltako-7-martu-noverojumu-vesture Jauns rekords – piektdiena Latvijā kļuvusi par siltāko 7. martu novērojumu vēsturē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> Vēsākais laiks valdīja piekrastē un vietām Vidzemē, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898046829561880613 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> * [[8. marts]] — trešo dienu pēc kārtas [[Latvija|Latvijas]] teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz atzīmei, kas attiecīgajā datumā tika reģistrēta pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Daugavpilī un [[Bauska|Bauskā]], kur gaiss iesila līdz '''+14,7 °C''', kas ir jauns Latvijas 8. marta siltuma rekords. Iepriekšējais 8. marta siltuma rekords Latvijā bija +14,1 grāds [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]] [[Kolka|Kolkā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2025-treso-dienu-pec-kartas-parspets-latvijas-siltuma-rekords.a590817/ Trešo dienu pēc kārtas pārspēts Latvijas siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> Vietējas nozīmes siltuma rekordi tika pārspēti 15 novērojumu stacijās, Bauskā tika labots arī marta pirmās dekādes rekords. Rīgas centrā gaiss iesila līdz +13,1 °C, kas par 0,3 °C mazāk nekā [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gada]] 8. martā. Kurzemes un Vidzemes rietumos termometra stabiņš sasniedza +6, +9 grādus.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898393540784279617 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā marta 1. dekādes diena meteoroloģisko novērojumu vēsturē, [[Liepāja|Liepājā]] gaiss iesila līdz pat '''+17,4 °C''', kas ir jauns diennakts nacionālais siltuma rekords.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1899104398988427279 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Pirmo reizi, kopš Latvijā veic laikapstākļu novērojumus, gaisa temperatūra tik agri pavasarī sasniedza +17 grādu atzīmi. Iepriekš agrākais datums, kad Latvijā bija +17 grādu siltums, bija [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gada]] [[18. marts|18. martā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.03.2025-pirmo-reizi-vesture-tik-agri-pavasari-gaiss-sasilis-lidz-17-gradiem.a590960/ Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī gaiss sasilis līdz 17 grādiem], lsm.lv, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Kopumā gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +11, +16 grādiem, 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 10.03. siltuma rekordi. Rīgā gaiss iesila līdz +15,0 °C, līdz diennakts un dekādes rekordam pietrūka 0,2 grādi ([[1961. gads|1961. gadā]] bija +15,2 grādi). Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]] bija ievērojami vēsāks, kur bija attiecīgi +5,3 °C un +7,6 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899136506863800462 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — desmit novērojumu stacijās, pārsvarā valsts austrumos, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Daugavpilī gaisam iesilstot līdz '''+14,9 °C''', tika uzstādīts jauns 11.03. nacionālais siltuma rekords. Valsts dienvidos, Vidzemes dienvidaustrumos un [[Latgale|Latgalē]] termometra stabiņš sasniedza +10, +13 grādus, tikmēr citur gaisa temperatūra saglabājās zem +10 grādiem, izteikti vēsāks bija piekrastē un [[Kurzeme|Kurzemes]] ziemeļrietumu daļā, kur gaiss neiesila vairāk par +3, +5 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899516406934257700 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|11|SK}}</ref> * [[14. marts]] — nokrišņiem šķērsojot valsts teritoriju, daudzviet naktī lija un sniga, izveidojās neliela sniega kārta. Biezākā sniega kārta no rīta bija [[Alūksne|Alūksnē]] — 5 cm. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zīlāni|Zīlānos]], kur līdz 14.03. tika sasniegta marta mēneša norma.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1900453922042458448 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8210092/piektdien-putis-auksts-vejs-vakarpuse-debesis-skaidrosies Piektdien pūtīs auksts vējš. Vakarpusē debesis skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref> * [[17. marts]] — mēneša aukstākā nakts Latvijā, teju visur termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–9,5 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (–10,4 °C). Visā Latgalē, lielā daļā Vidzemes un Zemgales bija –5, –7 grādi, tikai [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] pusē gaiss atdzisa līdz –0,7 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1901551719785398637 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|17|SK}}</ref> * [[21. marts]] — gandrīz visā valsts teritorijā valdīja saulains laiks, vienīgi daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļos debesis bija aizklājuši [[mākoņi]], tādēļ jūtami lielāki gaisa temperatūras kontrasti: ap četriem pēcpusdienā [[Stende|Stendē]] gaiss iesila vien līdz +2,5 °C, tikmēr spīdot saulei [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1903087075135525329 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|21|SK}}</ref> * [[25. marts]] — siltās frontes ietekmē vietām valsts ziemeļu rajonos tika novērojamas asperitas jeb [[undulatus asperatus|''undulatus asperatus'']]. Šie mākoņi visbiežāk veidojas pērkona negaisa mākoņu nomalēs, turbulentā [[atmosfēra|atmosfēras]] slānī, bet pietiekami bieži redzami arī uz atmosfēras frontēm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1904519166020702531 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|25|SK}}</ref> * [[28. marts]] — Kolkā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +14,4 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|3|28|SK}}</ref> * [[29. marts]] — visā Latvijā bija skaidras debesis un spoži spīdeja saule, tika aizvadīta ļoti silta diena, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra novērota [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +16,9 °C. Pie siltuma rekordiem tika arī [[Dobele]] (+15,9 °C), [[Pāvilosta]] (+16,0 °C), [[Rucava]] (+15,9 °C), [[Stende]] (+15,5 °C), vēl [[Saldus]] novērojumu stacijā tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]] rekords, +15,3 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1906017911606546692 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — gaiss iesila līdz +15, +19 grādiem teju visā valstī, izņemot [[Ventspils]], [[Liepāja]]s un [[Ainaži|Ainažu]] novērojumu stacijas, kur bija +9, +11 grādi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavā]] (+19,7 °C) un līdz sezonas pirmajiem +20 grādiem pietrūka 0,3 °C. Dobelē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,5 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]] un Rīgā līdz +19,4 °C, [[Bauska|Bauskā]] līdz +19,0 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1907817123335790827 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1907800084537921858 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — no ziemeļiem rītā valsti šķērsoja [[zema spiediena ieplaka]], ar kuru saistītas nokrišņu zonas atnesa snigšanu. Vietām Vidzemē un Kurzemē sniga stipri, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Madona]]s novadā sniega segas biezums dažviet pārsniedza 10 cm.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1908397282120102399 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> Pārējā valstī bija vien balta zeme (daži cm sniega) vai sniega nebija nemaz. Dažviet arī puteņoja, jo pūta brāzmains ziemeļu-ziemeļaustrumu [[vējš]], brāzmās sasniedzot 15—19 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1908426322973536516 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:Putenis Pures benzinatanka 5apr2025.jpg||thumb|250px|Sniegputenis [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Pūre|Pūrē]] 5. aprīlī]] * [[7. aprīlis]] — agri no rīta vairākās vietās gaisa temperatūra noslīdēja –5 grādiem, vietām [[Cēsis|Cēsu]] pusē sasniedzot pat –10 grādus, bet aukstuma rekordi netika pārspēti.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lm6ysiyaic22 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|4|7|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — brāzmainiem vējiem pūšot no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, daudzviet naktī vēja brāzmas pārsniedza 15 m/s, stiprākās vēja brāzmas diennakts laikā tika novērotas [[Ventspils|Ventspilī]] — 24,9 m/s un Liepājā (ostā) — 26,1 m/s. Rīgas centrā un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] iepriekšējas dienas vakarā vēja brāzmas bija 20—22 m/s, nakts laikā maksimālās vēja brāzmas bija attiecīgi 17,3 m/s un 20,4 m/s. Tāpat naktī lokāli arī sniga, vairāk snidzis dienvidos no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] — [[Tukums|Tukuma]], Dobeles un [[Jelgava]]s novadā, arī Jūrmalā un [[Mārupe]]s novadā, bet būtiska sniega kārta neveidojās.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8227272/ceturtdiena-bus-nedelas-dzestraka-diena Ceturtdiena būs nedēļas dzestrākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/334501884 Aizvadītā nedēļa bija auksta un vējaina, vietām sniga], videscentrs.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]] — Mērsragā pēcpusdienā gaiss iesila līdz +21,4 °C, tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords, un pirmo reizi 2025. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1911738304128561622 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> Tāpat pirmo reizi pavasarī tika reģistrētas lokālas pērkona [[lietusgāzes]], Jelgavas novadā izveidojās atsevišķi [[gubu-lietus mākoņi]], kuros tika fiksētas arī dažas [[zibens]] izlādes.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1911795945806713173 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — sauss un saulains laiks valdīja visā Latvijas teritorijā un daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20 grādiem. Sešās novērojumu stacijās — Skultē (+19,6 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+20,9 °C), Liepājā (+22,1 °C), Pāvilostā ('''+22,2 °C'''), [[Rucava|Rucavā]] (+21,5 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+21,6 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Pāvilostā arī nacionālais siltuma rekords. Vēsāks bija līča piekrastē. [[Kolka|Kolkā]] vējam pūšot no [[ūdens]], gaiss iesila vien līdz +10 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189153501999264 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> Izteikts [[jūra|jūras]] brīzes efekts bija vērojams Ventspilī, kur pūšot austrumu vējam, gaiss sākotnēji iesila līdz +16 grādiem, tad, vējam iegriežoties no ziemeļu puses, tas strauji atdzisa līdz +8 grādiem, bet vakarā, kad vējš atkal pūta no sauszemes, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21 grādam.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189155938812071 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — temperatūras kontrastiem pilna diena: Kurzemes un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos gaiss iesila līdz +12, +14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos termometra stabiņš pārsniedza +20 grādus. 12 novērojumu stacijās tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 7 no tām dekādes rekords, un [[Daugavpils|Daugavpilī]] ('''+25,7 °C''') Latvijas dienas un dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912905177654325306 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|17|SK}}</ref> * [[18. aprīlis]]: ** Skrīveros gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+28,4 °C''' — '''tika pārspēts visas Latvijas aprīļa absolūtais siltuma rekords''', līdz šim tik augsta gaisa temperatūra Latvijā, aprīlī vēl nekad nebija reģistrēta.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913220100238332110 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords piederēja Rīgai, kur [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī gaiss sakarsa līdz +27,9 °C. Pilnīgi visās LVĢMC novērojumu stacijās pārspēti arī vietējas nozīmes 18. aprīļa diennakts un arī teju visi (izņemot [[Liepāja|Liepāju]]) aprīļa 2. dekādes, kā arī 16 vietējas nozīmes mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šāds karstums tik agri pavasarī tika fiksēts pirmo reizi vēsturē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913274693072859607 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+28,0 °C''', tika uzstādīts jauns diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais mēneša rekords tika fiksēts [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī, kad bija +27,9 °C, un iepriekšējais 18. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords arī tika fiksēts 2000. gadā (+21,4 grādi).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913275241528230062 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]]: ** Lielā Latvijas daļā gaiss iesila līdz +22, +27 grādiem, gandrīz visā valstī (izņemot Mērsragu, Liepāju, Ventspili un [[Rucava|Rucavu]]) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Madonā — '''+27,7 °C''', kas ir jauns nacionālais 19. aprīļa karstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913852717996310602 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> Dienas gaitā veidojās arī [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet, arī Rīgā, atnesot [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] ar intensīvu lietu un aktīvu zibeņošanu. Visvairāk nolija Lielpečos (76,3 mm) un [[Stende|Stendē]] (46,5 mm), vietām nokrišņu daudzums pat pārsniedza divkāršu mēneša normu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1913651185925452199 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|19|SK}}</ref> Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas teju 9000 [[zibens]] izlādes, sasniedzot iespaidīgu rādītāju priekš aprīļa.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913699200296169477 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+24,5 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts [[1948. gads|1948. gadā]], kad bija +22,5 grādi. * [[21. aprīlis]] — kamēr [[Pāvilosta|Pāvilostā]] dienā nebija siltāks par +7,5 °C, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Daugavpilī — +23,6 °C, bet Dagdā — +22,1 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1914331988904865847 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|21|SK}}</ref> * [[22. aprīlis]] — Dagdā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gaiss iesila līdz +24,5 °C. Daugavpilī termometra stabiņam paaugstinoties līdz +25,2 °C, tika atkārtots [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] rekords. Vakarpusē, pārsvarā Vidzemē, mēreni stipri lija un ducināja pērkons, spēcīgākie negaisi atradās [[Lietuva|Lietuvas]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1914732357262692393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|22|SK}}</ref> Rīgā tika fiksēts pērkona negaiss, kas bija jau otrais četru dienu laikā. * [[27. aprīlis]] — daudzviet naktī termometra stabiņš noslīdēja zem nulles un tika novērota [[salna]], zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (–4,0 °C), [[Alūksne|Alūksnē]] (–4,2 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–4,5 °C). Citviet bija –1, –3 grādi, bet virs nulles gaisa temperatūra saglābajās Kurzemes rietumu daļā, kā arī Rīgā un tās apkārtnē.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1916364670165721407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|27|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — no rīta [[Madona|Madonā]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –3,9 °C un tika pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šīs bija pirmais gada minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā un pirmais kopš [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] maija.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|4|28|SK}}</ref> === Maijs === Vēsākais maijs 21. gadsimtā. Vidēji gaisa temperatūra valstī sasniedza +9,4 °C. Lielākā novirze no normas bija Bauskā (–2,8 °C). * [[2. maijs]] — nakts laikā dažviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –2 grādiem, savukārt diena bija silta, [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,9 °C un tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|5|2|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — zāles virskārtā naktī un agrā rītā tika novērota [[salna]], jo, pārsvarā valsts austrumos termometra stabiņš noslīdēja zem nulles. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Madona|Madonā]] (–2,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–2,5 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1919592732093300836 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|6|SK}}</ref> Dienā no ziemeļrietumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet lija. * [[8. maijs]] — rīta stundās vietām [[Cēsis|Cēsu]] un [[Sigulda|Siguldas]] pusē sniga, vēlāk Bauskas un [[Jēkabpils]] apkārtnē arī tika reģistrēts slapjš sniegs, sniega graudi un krusa tika fiksēta arī dažviet citos reģionos.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lomzd3mzk22n Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> Savukārt [[Rucava|Rucavā]] naktī tika pārspēts 8. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam pazeminoties līdz –2,4 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8244676/ceturtdien-vietam-latvija-islaicigi-snigs Ceturtdien vietām Latvijā īslaicīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — divās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –4,8 °C. Aukstuma rekords tika labots arī [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss atdzisa līdz –2,2 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1920704101932827126 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> Kurzemē mākoņu dēļ nakts bija siltāka nekā iepriekš bija prognozēts — gaisa temperatūra nenoslīdēja zem –3 grādiem un vietām saglabājās virs nulles. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija no –4 grādiem [[lidosta "Rīga"|lidostā]] līdz +3 grādiem pilsētas centrā un +5 grādiem [[jūra|jūras]] tuvumā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8245531/saullekta-vietam-latvija-valda-teju-piecu-gradu-sals Saullēktā vietām Latvijā valda teju piecu grādu sals], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — pirmo reizi kopš 2023. gada Latvijā valdīja laiks, kas bija atbilstošs aukstuma vilnim. Par aukstuma vilni [[LVĢMC]] sauc laikposmu, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem klimatiskās references perioda 10. procentiles. Pēdējais aukstuma vilnis, kas atbilst minētajai definīcijai, Latvijā bija [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] decembra 1. dekādē. Sākot ar [[5. maijs|5. maiju]], katru nakti kaut vienā novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra bijusi zem klimatiskās references perioda desmitās procentiles. Rucavā 12. maijs kļuva par sesto secīgo auksto [[diennakts|diennakti]], līdz ar to šajā novērojumu stacijā tika reģistrēts aukstuma vilnis — pirmais aukstuma vilnis Latvijā pēdējo 17 mēnešu laikā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8247000/ziemas-atblazma-pavasari-latvija-registrets-aukstuma-vilnis Ziemas atblāzma pavasarī: Latvijā reģistrēts aukstuma vilnis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|12|SK}}</ref> * [[15. maijs]] — ciklona centram priekšpusdienā atrodoties Latgales austrumos, bet vakarā nonākot [[Zemgale|Zemgalē]], daudzviet valsts teritorijā ilgstoši, brīžiem arī stipri lija. Rīgas centra meteostacijā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums sasniedza 23,3 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249319/ceturtdien-latvijas-lielakaja-dala-lis-iespejams-slapjs-sniegs Ceturtdien Latvijas lielākajā daļā līs; iespējams slapjš sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|15|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lpbp7dpees2t Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> * [[16. maijs]] — divu dienu laikā (līdz plkst. 12:00) [[Rīga|Rīgas]] centrā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 41 mm jeb 86% no mēneša normas. Vidzemes dienvidu daļā un Rīgas apkārtnē no rīta lietum pievienojies pat slapjš [[sniegs]], vēlāk sniga arī Limbažu novadā, [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], bet pašos [[Limbaži|Limbažos]] stiprāka snigšana epizode noslēdzās arī ar nelielu sniega kārtiņu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1923270475024662949 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Līdz ar to 16. maijs ir viens no vēlākajiem datumiem pavasarī, kurā Latvijā tika novērots sniegs uz zemes.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249653/piektdiena-sveiks-ar-negantiem-laikapstakliem-stipri-lis-un-vietam-ari-snigs Piektdiena sveiks ar negantiem laikapstākļiem – stipri līs un vietām arī snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem vēlākais zināmais datums pavasarī, kad Latvijā tika fiksēts sniegs uz zemes, ir 29. maijs [[1953. gads|1953. gadā]] Kazdangā. Sniega segas biezums toreiz sasniedza 5 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1923284395328229766 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — plašā Latvijas teritorijā bija lietains laiks, daudzviet ilgstoši lija, valsts dienvidu daļā — arī stipri. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 22,2 mm, kopš mēneša sākuma galvaspilsētā nolija 87,6 mm jeb 184% no mēneša normas. Lietavu dēļ [[upe|upēs]] ievērojami paaugstinājās ūdens līmenis.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8251617/riga-somenes-nokrisnu-daudzums-sasniedzis-184-no-maija-normas Rīgā šomēnes nokrišņu daudzums sasniedzis 184% no maija normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|19|SK}}</ref> * [[23. maijs]] — centrālos un austrumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja [[atmosfēras fronte]] ar nokrišņu zonu, nesot ilgstošu lietu. Galvaspilsētā kopš iepriekšējas dienas vakara nokrišņu daudzums pārsniedza 10 mm. Tikmēr [[LVĢMC]] izplatīja brīdinājumu par ūdens līmeņa celšanos [[Lielupe|Lielupes]] un Daugavas baseina upēs biežo un ilgstošo nokrišņu dēļ.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8253654/izplatits-dzeltenais-bridinajums-par-udens-limena-celsanos-lielupes-un-daugavas-baseina-upes Izplatīts dzeltenais brīdinājums par ūdens līmeņa celšanos Lielupes un Daugavas baseina upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|21|SK}}</ref> * [[24. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā sasniedza 35,5 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2025&mes=05&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. maijs]] — lietus zonai atkal šķērsojot valsts teritoriju, Latvijas austrumu daļā dažviet mēreni stipri lija. Diennakts nokrišņu daudzums [[Madona|Madonā]] sasniedza 21,9 mm, bet mēneša nokrišņu daudzums sasniedza 170,6 mm, līdz ar to šis kļuva par mitrāko maiju kopš 1945. gada. Iepriekšējais maija rekords piederēja [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gadam]], kad Madonā bija 156,5 mm nokrišņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1927930695264919594 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|29|SK}}</ref> * [[30. maijs]] — Latgalē, Sēlijā un Vidzemes centrālajā un austrumu daļā naktī un no rīta tika reģistrētas pērkona lietusgāzes. Lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 38 mm, Alūksnē nolija 28,2 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] 26,4 mm, Zosēnos 21,5 mm, Gulbenē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Madonā nolija 15–18 mm. Kopš mēneša sākuma Madonā nokrišņu daudzums sasniedza 194 mm, lietavu dēļ [[Madona|Madonas]] novadā tika izskaloti ceļi, applūduši lauki un dārzi.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1928380295826297119 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> Savukārt [[Līvāni|Līvānu]] novada pašvaldība plūdu draudu mazināšanai lūgusi vietējās mazās hidroelektrostacijas ([[HES]]) īpašnieku atvērt [[Dubna|Dubnas]] upes slūžas līdz zemākajam ūdens līmenim ūdenskrātuvē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.05.2025-pludi-latvijas-austrumos-madonas-novada-izskaloti-celi-livanos-ludz-atvert-dubnas-upes-sluzas.a601271/ Plūdi Latvijas austrumos: Madonas novadā izskaloti ceļi, Līvānos lūdz atvērt Dubnas upes slūžas], lsm.lv, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — no rīta un priekšpusdienā virzoties [[zema spiediena ieplaka|zema spiediena ieplakai]] ar [[atmosfēras fronte|atmosfēras fronti]], valsts teritorijā lija, vietām stipri, nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 10 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1929422719445065760 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> Intensīvo maija nokrišņu dēļ austrumu rajonos aizvien bija spēkā dzeltenais brīdinājums par augsto ūdens līmeni, un [[plūdi|plūdu]] risks saglabājās.<ref> [https://bridinajumi.meteo.lv Bridinajumi.meteo.lv], bridinajumi.meteo.lv, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> * [[5. jūnijs]] — pāri Latvijai virzījās [[gubu-lietus mākoņi]], naktī zema spiediena ieplakas dēļ daudzviet lija, dienas laikā, pārsvarā valsts austrumu daļā tika reģistrētas pērkona lietusgāzes, viena neliela [[lietusgāze]] ar pērkonu šķērsoja arī Rīgas apkārtni.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1930513952766636055 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|5|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 23,7 mm, [[Bauska|Bauskā]], Dagdā un Rēzeknē tas sasniedza 17–19 mm. Ūdens līmenis upēs galvenokārt nedaudz svārstījās, straujāks kāpums tika novērots valsts ziemeļaustrumu upēs [[Vaidava (upe)|Vaidavā]] un [[Vecpalsa|Vecpalsā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8263233/nedelas-pedeja-darba-diena-islaicigi-lis-dazviet-gaidams-perkona-negaiss Nedēļas pēdējā darba dienā īslaicīgi līs; dažviet gaidāms pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — lielāko valsts daļu periodiski šķērsoja [[lietus]] mākoņi, dažkārt nesot īslaicīgas, bet stiprās lietusgāzes. Gulbenē, [[Alūksne|Alūksnē]] un Skrīveros nokrišņu daudzums sasniedza 12–13 mm, citviet nokrišņu bija mazāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=07&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/07/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[9. jūnijs]] — kārtējam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, valdīja lietains un diezgan vējains laiks, dažviet nokrišņi bija ilgstoši un stipri, īpaši valsts ziemeļu daļā. Pēcpusdienā spēkā pieņēmas rietumu, dievidrietumu [[vējš]], pārsniedzot 10–15 m/s, stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Ainaži|Ainažos]] — līdz 20 m/s. Diennakts nokrišņu daudzums [[Rūjiena|Rūjienā]], Ainažos un [[Madona|Madonā]] sasniedza attiecīgi 36,0 mm, 24,1 mm un 21,7 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=09&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/09/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[12. jūnijs]] — intensīviem nokrišņiem turpinoties, daļā upju turpinājās vai atsākās ūdens līmeņa kāpums, daudzviet Latgalē un Vidzemē saglabājās applūdušas teritorijas. Diennakts laikā daudzviet — galvenokārt Latgalē un [[Vidzeme|Vidzemē]] — nokrišņu daudzums sasniedzis 10–18 mm, tomēr lielākais lietus daudzums tika reģistrēts [[Mērsrags|Mērsragā]], kur nolija 20 mm. Pūta arī brāzmains ziemeļrietumu, rietumu vējš līdz 13–15 m/s, [[piekraste|piekrastē]] līdz 18–19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8267147/ceturtdien-latvija-gaidami-nepatikami-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi nepatīkami laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|12|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — [[Liepāja|Liepājā]] agrā rītā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, +5,7 °C. Dienā, spīdot saulei, [[Latgale|Latgalē]] un valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +23, +24 grādiem.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|6|15|SK}}</ref> * [[16. jūnijs]] — siltākā diena pēdējo divu mēneša laikā, pirmo reizi kalendārajā vasarā daudzviet termometra stabiņš pārsniedza +25 grādus, augstākā gaisa temperatūra bija [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Dobele|Dobelē]], kur tā sasniedza +27,1 °C, turklāt Mērsragā tika uzstādīts vietējas nozīmes 16. jūnija siltuma rekords. Rīgā bija precīzi +27 grādi, bet galvaspilsētā karstākais 16. jūnijs bija [[1947. gads|1947. gadā]], kad temperatūra paaugstinājās līdz +29,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.06.2025-otrdien-latvijas-austrumos-lis-klus-vejainaks-un-vesaks.a603522/ Otrdien Latvijas austrumos līs, kļūs vējaināks un vēsāks], lsm.lv, {{dat|2025|6|17|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — virs Latvijas veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], kas dienas laikā daudzviet nesa lokāli stipras lietusgāzes, pērkona negaisu, krasas vēja brāzmas un krusu, spēcīgākā un lielākā krusa bija [[Tukums|Tukuma]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1935626143261999598 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|19|SK}}</ref> Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Dobele|Dobelē]], kur nolija 28,7 mm, Madonas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 17,6 mm. Rucavā un [[Liepāja|Liepājas]] ostā tika fiksētas vēja brāzmas līdz 18 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8272493/foto-piektdien-sakot-no-rietumiem-lietus-mitesies-riga-tikai-vakara-skaidrosies Foto ⟩ Piektdien sākot no rietumiem lietus mitēsies; Rīgā tikai vakarā skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|20|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — no ziemeļiem valstij pāri virzījās nokrišņu zona, daudzviet, lielākoties Vidzemē, naktī ilgstoši un brīžiem arī stipri lija. Līdz plkst. 09.00 visvairāk nolija [[Priekuļi|Priekuļos]] un Siguldā, kur nokrišņu daudzums sasniedza attiecīgi 24,0 mm un 20,6 mm. Rūjienā, [[Ainaži|Ainažos]], Lielpēčos un [[Skrīveri|Skrīveros]] nolija 15–16 mm, citviet līdz 10 mm, bet Kurzemi nokrišņi neskāra.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1935955159416553477 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — brīžiem lija, vietām stipri, visvairāk nokrišņu bija [[Jāņi|Jāņu]] rītā un priekšpusdienā valsts ziemeļos un austrumos. Kopējais nokrišņu daudzums [[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā sasniedza 24–29 mm, citur 16–20 mm. Citviet valstī nolija līdz 10–13 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. jūnijs]] — lai gan laiks bija pārsvarā saulains, tikai atsevišķos rajonos nedaudz lija, visā valstī pūta rietumu, ziemeļrietumu [[vējš]], brāzmās daudzviet sasniedzot 12–17 m/s, jūras [[konvekcija|konvekcijas]] dēļ stiprākās vēja brāzmas tika novērotas valsts austrumu daļā, līdz pat 20–21 m/s. Līdz plkst. 20.00 [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma vairāk nekā 140 izsaukumus, kur bija nepieciešams likvidēt vēja radītos postījumus, pārsvarā visos gadījumos koki nolūzuši uz ceļa braucamās daļas, bloķējot satiksmi. Visvairāk izsaukumu bija Vidzemē — 53, pārsvarā [[Gulbene|Gulbenes]] un [[Madona|Madonas]] novados, kā arī Latgalē — vairāk nekā 40. Pierīgā tika saņemti 17 izsaukumi, Zemgalē — 9, bet Kurzemē — 4.<ref> [https://www.tvnet.lv/8277463/specigs-vejs-lauz-kokus-vietam-bloketa-satiksme-bojatas-divas-automasinas Spēcīgs vējš lauž kokus – vietām bloķēta satiksme, bojātas divas automašīnas], tvnet.lv, {{dat|2025|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atrodoties [[anticiklons|anticiklonam]] rietumos un ciklonam uz austrumiem no Latvijas, turpināja pūst brāzmains vējš. Rīgā ziemeļrietumu vēja brāzmas dienas vidū un pēcpusdienā sasniedza 20 m/s, vietām nesot vieglus postījumus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8278352/otrdien-gaiss-latvija-vietam-iesils-lidz-23-gradiem Otrdien gaiss Latvijā vietām iesils līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|7|1|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — uz neilgu laiku iestājās skaidrs un ļoti silts, pat karsts laiks, daudzviet gaisa temperatūra sasniedza +25, +28 grādus, visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss iesila līdz +28,6 °C. Ap +27, +28 grādiem gaisa temperatūra svārstījās arī Dobeles, [[Jelgava|Jelgavas]], Bauskas un Rīgas apkārtnē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1940419220031807960 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|7|2|SK}}</ref> * [[3. jūlijs]]: ** Visās novērojumu stacijās, izņemot Ainažus un [[Rūjiena|Rūjienu]], tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Termometra stabiņš paaugstinājās līdz +28, +32 grādiem, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Mērsrags|Mērsragā]] un Rīgā, '''+32,4 °C''', līdz ar to tika sasniegts jauns 3. jūlija nacionālais karstuma rekords, šī bija pirmā un vienīgā reize 2025. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lt2wrjo7q22g Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|7|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1940782943825437114 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|7|3|SK}}</ref> Vakarpusē pāri Latvijai virzījās [[aukstā atmosfēras fronte]], tā ietekmē pastiprinājās vējš, kļuva būtiski vēsāks un vietām uzlija, stiprāks lietus ar pērkona negaisu un krusu šķērsoja Vidzemi.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1940833479647977733 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|7|3|SK}}</ref> ** Galvaspilsētā gaiss sakarsa līdz '''+32,4 °C''', tika pārspēts 105 gadus sens karstuma rekords. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas tika reģistrēta jūlija trešajā dienā, bija +29,9 grādi [[1920. gads|1920. gadā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.07.2025-riga-parspets-105-gadus-sens-karstuma-rekords.a605464/ Rīgā pārspēts 105 gadus sens karstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2025|7|3|SK}}</ref> * [[7. jūlijs]] — Daugavā [[ūdens]] temperatūra no rīta sasniedza +15, +21 grādu, Latgales upēs +16, +20 grādus, Vidzemes upēs ūdens bija vēsāks, ap +14, +18 grādiem, Zemgales upēs +17, +21 grādi un Kurzemes [[upe|upēs]] +14, +20 grādi, bet ezeros un ūdenskrātuvēs +15, +21 grāds. Atsevišķās upēs un upju posmos ūdens bija vēsāks.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/hidrologiskas-prognozes Hidroloģiskās prognozes], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|7|7|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — vakarpusē Latvijas austrumu daļai pāri virzījās nokrišņu zona ar ilgstošu un vietām stipru lietu, nokrišņi turpinājās arī vēlāk naktī. [[Zīlāni|Zīlānos]] kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 45,6 mm, bet [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — ieskaitot arī nakts nokrišņus, nolija puse no mēneša normas.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1943228869827268932 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|7|10|SK}}</ref> * [[11. jūlijs]]: ** Naktī no dienvidiem Latviju šķērsoja nokrišņu zona ar stiprām [[lietusgāzes|lietusgāzēm]] un pērkona negaisu, vietām tika novērota arī [[krusa]]. Intensīvāki nokrišņi tika reģistrēti valsts austrumos. Līdz plkst. 09.00 visvairāk nolija [[Madona|Madonā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 26,7 mm, Sīļos nolija 23,8 mm, bet [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 19,4 mm. Divās novērojumu stacijās (Madonā un Zīlānos) līdz šīm jau tika pārsniegta mēneša nokrišņu norma.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1943562262892921057 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|7|11|SK}}</ref> Augšdaugavas novadā lietavu dēļ applūdis un slēgts ceļš [[Ambeļi]]-[[Višķi]].<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1943560778289983835 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|7|11|SK}}</ref> ** Virs valsts centrālajiem un austrumu rajoniem pēcpusdienā un vakarā veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, īpaši Vidzemē un Latgalē, atnesot lietusgāzes, krasas vēja brāzmas un lielgraudu krusu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1943683828423205208 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|7|11|SK}}</ref> Lielākā krusa tika fiksēta Smiltenes novadā, kur krusas graudu izmērs pēc neoficiāliem datiem sasniedza 11,5 cm, kas ir jauns Latvijas rekords.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3ltqm6kxlcs25 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2025|7|12|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1943919842907541961 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|7|12|SK}}</ref> Lielie krusas graudi Smiltenes pusē pat ieplēsuši kādas mašīnas vējstiklu, taču krusa tika novērota arī [[Gulbene|Gulbenes]] un [[Kārsava|Kārsavas]] novadā.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1943682255022338248 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|7|11|SK}}</ref><ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1943703434504388992 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|7|11|SK}}</ref> Negaiss radīja arī elektroapgādes traucējumus, ap plkst. 20.00 elektroapgāde tika traucēta ap 1500 klientiem [[Balvi|Balvu]], [[Valmiera|Valmieras]] un Madonas novados. Savukārt Rīgā tieši kādas dzīvojamās ēkas priekšā iespēris [[zibens]], atstājot pusi iedzīvotāju bez elektrības.<ref> [https://www.tvnet.lv/8285419/foto-un-video-iedzivotaji-dalas-ar-perkona-negaisa-piedzivoto FOTO un VIDEO ⟩ Iedzīvotāji dalās ar pērkona negaisā piedzīvoto], tvnet.lv, {{dat|2025|7|11|SK}}</ref> Kopumā lielākais dienas nokrišņu daudzums un stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Alūksne|Alūksnes]] novērojumu stacijā, attiecīgi 22 mm lietus un 17 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1943927077864194198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|7|12|SK}}</ref> * [[13. jūlijs]] — ziemeļaustrumu novados tika reģistrēti negaisi un stipras lietusgāzes, kas virzījās uz ziemeļrietumiem uz [[Igaunija|Igauniju]]. Dažu stundu laikā [[Rūjiena|Rūjienā]] nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, bet [[Alūksne|Alūksnē]] 22,5 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=07&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/13/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. jūlijs|15.]]—[[16. jūlijs]] — abās dienās virs valsts teritorijas aktīvi veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet visos reģionos tika novērotas lokālas pērkona lietusgāzes, dažviet negaisa laikā nokrišņi bija īpaši intensīvi. 15.07. lietus un negaisa mākoņi visvairāk pārstaigāja Kurzemes dienvidrietumu daļu un Vidzemi, līdz plkst. 17.00 [[Rucava|Rucavā]] negaisā nolija 35,1 mm, bet [[Sigulda|Siguldā]] 19,9 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1945124114718412904 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|7|15|SK}}</ref> Jau nākamajā naktī un dienā (16.07.) tikpat kā lielākajā Latvijas daļā īslaicīgi lija un dārdēja pērkons, naktī visvairāk nolija [[Jelgava|Jelgavā]] (īsā laikā 25,2 mm), dienā līdzīgā lietusgāžu ietekmē stundas nokrišņu daudzums [[Kalnciems|Kalnciemā]] sasniedza 34,9 mm, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] 15,8 mm, Skultē 10,5 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1945363011855638751 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|7|16|SK}}</ref> * [[17. jūlijs]] — Rīgu, kā arī [[Latgale|Latgales]] un [[Zemgale|Zemgales]] dienvidu daļu, mazākā mērā citas vietas, pēcpusdienā šķērsoja pērkona negaiss ar lokāli stipru lietu. Stiprais lietus Rīgā applūdīnāja dažas ielas, piemēram, tika applūdināta [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] pie 125. nama, kur uz laiku tika apturēta tramvaju satiksme. Tāpat negaisa laikā [[zibens]] iespēra [[Rīgas radio un televīzijas tornis|Rīgas radio un televīzijas tornī]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8288635/video-rigu-sasniedza-pamatigs-perkona-negaiss-un-stiprs-lietus VIDEO ⟩ Rīgu sasniedza pamatīgs pērkona negaiss un stiprs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|7|17|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Mērsragā naktī termometra stabiņš noslīdēja vien līdz +20,5 °C, līdz ar to šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] Latvijas teritorijā 2025. gada vasaras sezonā. Šī bija arī vienīgā vieta valstī, kur gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, citviet gaiss atdzisa līdz +15, +19 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra gan Rīgas centrā, gan arī Daugavgrīvā sasniedza +19,5 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1946831379225829517 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|7|20|SK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — tā kā virs Latvijas veidojās mazkustīgie gubu-lietus mākoņi, daudzviet stipri lija un ducināja pērkons, īsā laikā nesot lielu [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzumu.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1947970099547353096 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|7|23|SK}}</ref> [[Kuldīga|Kuldīgā]] un Pāvilostā stundas laikā nolija attiecīgi 19,9 mm un 15,9 mm, daudz lija arī [[Jelgava|Jelgavā]], kur vienā stundā nolija 57 mm, tur applūda zemākajās vietās esošās ielas (tikmēr Jelgavas meteostacija [[Staļģene|Staļģenē]] nefiksēja nokrišņus).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1948071902062289305 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|7|23|SK}}</ref> Pēc plkst. 16.00 stipro lietavu zona šķērsoja arī daļu Rīgas, dažās galvaspilsētas vietās lokāli applūda ielas, tikmēr, piemēram, pilsētas centrā nelija nemaz, bet Daugavgrīvā nolija ap 10 mm lietus.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/1948051891197501500 gintsm_photography], x.com, {{dat|2025|7|23|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija Pāvilostā (22,8 mm), Kuldīgā (28,8 mm), [[Skrīveri|Skrīveros]] (32,1 mm), [[Stende|Stendē]] (39,1 mm) un Daugavpilī (42,1 mm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8292320/ceturtdien-daudzviet-latvija-lis-vietam-dardes-perkons Ceturtdien daudzviet Latvijā līs, vietām dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|7|24|SK}}</ref> Naktī Vidzemē un Latgalē turpinājās stipri nokrišņi, uz rīta pusi tie skāra Rīgu un tās apkārtni, dienas otrajā pusē spēcīgākās [[lietusgāzes]] ar zibeņošanu šķērsoja Vidzemes ziemeļu un ziemeļaustrumu daļu. Pilsētās intensīvo nokrišņu dēļ veidojās lokāli plūdi, piemēram, [[Valmiera|Valmierā]] un Daugavpilī.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1948276862611755278 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|7|24|SK}}</ref><ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1948301217840402594 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|7|24|SK}}</ref> * [[27. jūlijs]] — pievakarē Rīgā un valsts austrumos spēkā bija dzeltenais (vēlāk galvaspilsētā arī oranžais) brīdinājums par pērkona negaisu ar lokāli ļoti stiprām lietusgāzēm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/27.07.2025-riga-svetdienas-pievakare-gaidams-perkona-negaiss-ar-loti-stipram-lietusgazem.a608256/ Rīgā svētdienas pievakarē gaidāms pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm], lsm.lv, {{dat|2025|7|27|SK}}</ref> Pēc plkst. 17.00 [[lietusgāzes|lietusgāžu]] mākoņi šķērsoja valsts centrālo daļu, visvairāk nolija Rīgas apkārtnē un [[Ogre|Ogres]] novadā, nokrišņu daudzums [[Rīga|Rīgas]] centrā sasniedza 13 mm, Lielpečos 16,3 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8294308/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidami-nokrisni Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāmi nokrišņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|7|28|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — dažviet, tostarp arī Rīgā, tika reģistrēta šīs vasaras pirmā un vienlaicīgi arī pēdējā [[tropiskā nakts]], kad gaiss nebija vēsāks par +20 grādiem, bet kopumā šī bija otrā tāda nakts valsts mērogā. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā sasniedza +20,8 °C. Tropiskā nakts tika fiksēta arī [[Mērsrags|Mērsragā]], Skultē un Ainažos.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1950059896788963330 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — rietumu un centrālajos rajonos pāri virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu. Intensīvākie nokrišņi skāra [[Saldus]] apkārtni, kur līdz plkst. 20.00 nokrišņu daudzums pilsētas novērojumu stacijā sasniedza 52,2 mm. Daudz nolija arī [[Dobele|Dobelē]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 44,6 mm, un [[Kuldīga|Kuldīgā]] — 33,3 mm. Citviet Kurzemē un Zemgalē nolija ap 15–25 mm, pārējā Latvijā nokrišņu bija maz, Vidzemi šķērsoja lokālas lietusgāzes ar pērkonu, bet tās neskāra nevienu no novērojumu stacijām.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1950624021592109302 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|7|30|SK}}</ref> === Augusts === Līdzās [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012.]] gadam, šī gada augusts bija vēsākais 21. gadsimtā, ar vidējo gaisa temperatūru valstī +15,9 °C. Lielākā novirze no normas bija Rīgā (–1,4 °C). * [[1. augusts]] — valsts vidienē naktī un no rīta daudzviet intensīvi lija, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Skrīveri|Skrīveros]], kur līdz rītam nolija ap 35 mm, un Rīgā, kur līdz plkst. 14.00 nokrišņu daudzums sasniedza 41,7 mm jeb 53% no mēneša normas.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1951260462223335738 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|8|1|SK}}</ref> Šī bija gada otrā lietainākā diennakts galvaspilsētā. Intensīvo nokrišņu dēļ applūda vairāki Rīgas dārzi un parki, kā arī Latvijas [[Nacionālais mākslas muzejs|Nacionālā mākslas muzeja]] tehniskās telpas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8297501/pec-lietus-appludusas-telpas-latvijas-nacionalaja-makslas-muzeja Pēc lietus applūdušas telpas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā], tvnet.lv, {{dat|2025|8|1|SK}}</ref><ref> [https://x.com/breakinglv/status/1951249558421315779 BreakingLV], x.com, {{dat|2025|8|1|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — gubu-lietus mākoņiem veidojoties un virzoties no dienvidiem uz ziemeļiem, lija un dārdēja pērkons, atsevišķos rajonos tika reģistrētas īpaši stipras lietusgāzes un krasas vēja brāzmas. Lokāls, bet ļoti spēcīgs lietus šķērsoja [[Gulbene|Gulbeni]], kur mazliet vairāk nekā stundas laikā nolija 49 mm, kas ir 70% no visas mēneša normas.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1952414843748639129 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|8|4|SK}}</ref> Tikmēr [[Valmiera|Valmieras]] novada [[Mazsalaca|Mazsalacā]] īsi pēc plkst. 16.00 negaiss atnesa arī krusu, dažu [[krusa|krusas]] graudu izmērs bija aptuveni 2 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1952369993414238625 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|8|4|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — atmosfēras frontes aizmugurē veidojās [[gubumākoņi]], kas daudzviet periodiski nesa īslaicīgu, brīžiem mēreni stipru lietu ar brāzmainu vēju, dažviet arī ar pērkona negaisu. Jūrmalā negaisa laikā bira arī krusa, spēcīgākās vēja brāzmas (līdz 17 m/s) tika fiksētas piekrastes reģionos.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1953128830371024901 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|8|6|SK}}</ref> * [[7. augusts]] — septiņu dienu laikā [[Gulbene|Gulbenes]] novērojumu stacijā nokrišņu daudzums (no 1. augusta) sasniedza 65,8 mm, kas ir teju visa mēneša norma (70,6 mm). Arī vairākās citās valsts novērojumu stacijās attiecīgajā laika posmā tika sasniegta puse no mēneša nokrišņu normas. Joprojām, īpaši valsts austrumos, ūdens līmenis upju baseinos bija liels, vide pārmitra, palienes un zemākās vietas applūdušas.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/354662882 Nedēļas nogalē vēl daudzviet gaidāms lietus, jaunnedēļ nokrišņu daudzums mazināsies], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|8|7|SK}}</ref> * [[9. augusts]] — vēsākais rīts pēdējā mēneša laikā, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] un [[Madona|Madonā]] rīta agrumā gaiss atdzisa līdz +7 grādiem, tikmēr spīdot saulei, [[Jelgava|Jelgavas]], [[Dobele|Dobeles]] un [[Bauska|Bauskas]] apkārtnē termometra stabiņš pēcpusdienā paaugstinājās līdz +26 grādiem.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=08&day=09&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/09/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[14. augusts]] — viena no retajām dienām šajā vasaras sezonā, kad visā valstī laiks bija sauss un saulains, un nokrišņi nekur netika reģistrēti. Gaisa temperatūra svastījās no +7 grādiem agrā rītā Madonā un Zosēnos līdz nepilniem +27 grādiem Dobeles pusē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.08.2025-ceturtdiena-visa-latvija-bus-saulaina-un-silta.a610329/ Ceturtdiena visā Latvijā būs saulaina un silta], lsm.lv, {{dat|2025|8|14|SK}}</ref> * [[16. augusts]] — aukstā atmosfēras fronte naktī virzījās pāri Latvijai, daudzviet tika novērots [[pērkona negaiss]] ar mēreni stipru lietu, dažviet Vidzemē lokāli bija arī stipras lietusgāzes. Spēcīgākais negaiss plosījās posmā starp [[Jelgava|Jelgavu]] un [[Jūrmala|Jūrmalu]], kā arī gar Rīgas dienvidiem, kur tika reģistrēta diezgan intensīva zibeņošana.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1956477379209003289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|8|16|SK}}</ref> * [[17. augusts]] — pastiprinoties ziemeļu, ziemeļrietumu vējam valstij pāri virzījās [[gubu-lietus mākoņi]], stiprākie nokrišņi šķērsoja Latvijas teritoriju tuvāk rītam un priekšpusdienā. Līdz plkst. 13.00 nokrišņu daudzums [[Priekuļi|Priekuļos]] (kopš 16.08) sasniedza 38,8 mm, [[Sigulda|Siguldā]] līdz tām laikam nolija 34,5 mm. Savukārt stiprākais vējš tika novērots jūras piekrastē — [[Ventspils|Ventspilī]] vēja brāzmām sasniedzot pat 20 m/s.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/356370920 Jaunās nedēļas sākumā laiks būs sausāks, tomēr no nedēļas vidus nokrišņu daudzums palielināsies un kļūs vēsāk], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|8|17|SK}}</ref> * [[20. augusts]] — lielā daļā valsts iestājās meteoroloģiskais [[rudens]] — periods ar piecãm secīgām diennaktīm ar vidējo gaisa temperatūru zem +15 grādiem.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1960040338820862122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|8|25|SK}}</ref> * [[21. augusts]] — dzestrākā šis vasaras nakts, atsevišķos rajonos Vidzemē, piemēram, [[Gulbene|Gulbenes]] novadā, kā arī citās vietās Vidzemes ziemeļos, tika fiksēta pirmā rudens [[salna]].<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1958405231785676908 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|8|21|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz +2,4 °C, un [[Stende|Stendē]] (+2,9 °C). Teju visur termometra stabiņš bija zem +10 grādu atzīmes, izņemot Rīgas centru (+10,3 °C) un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]] (+11,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1958412781780132342 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|8|21|SK}}</ref> * [[26. augusts]]: ** Nakts otrajā pusē, no rīta un priekšpusdienā līdz ar ziemeļrietumu vēju pāri [[Rīgas līcis|Rīgas līcim]] plūstošais, vēsais gaiss aktivizēja [[Līča efekta nokrišņi|līča efektu]] — virs siltajiem ūdeņiem aktīvi veidojās [[gubu mākoņi]], kas pa vējam, vienā joslā, ilgstoši skāra nelielu teritoriju, kā rezultātā Rīgā un tās apkārtnē, ar nelieliem pārtraukumiem plosījās pērkona negaisi ar ļoti intensīvam lietusgāzēm un krusu.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1960216926531027125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|8|26|SK}}</ref> No pusnakts līdz plkst. 11.00 galvaspilsētā nolija 45 mm, bet, ieskaitot iepriekšējo vakaru, kad [[negaiss|negaisi]] sākās, 54 mm lietus (visa mēneša klimatiskā norma ir 77,9 mm), līdz ar to šī kļuva par lietaināko 2025. gada dienu Rīgā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/26.08.2025-riga-piedzivota-si-gada-lietainaka-diena.a611754/ Rīgā piedzīvota šī gada lietainākā diena], lsm.lv, {{dat|2025|8|26|SK}}</ref> Savukārt kāda privāta meteostacija [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]] reģistrēja pat 85 mm nokrišņu. Lietusgāzes Rīgā applūda ielas, tostarp [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Madonas iela (Rīga)|Madonas iela]], Gaigalas iela, [[Ganību dambis|Ganību dambja]] un [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu ielas]] krustojums, kā arī citās vietas.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1960241588287771136 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|8|26|SK}}</ref><ref> [https://x.com/breakinglv/status/1960277205893648627 BreakingLV], x.com, {{dat|2025|8|26|SK}}</ref><ref> [https://x.com/breakinglv/status/1960262432011538653 BreakingLV], x.com, {{dat|2025|8|26|SK}}</ref> ** Diennakts kopējais nokrišņu daudzums Rīgas centra meteostacijā (kopš 25.08 vakara) sasniedza 61,2 mm. * [[30. augusts]] — kamēr gar valsts rietumu un centrālajiem rajoniem virzījās [[atmosfēras fronte]], nesot mākoņainu un vēsāku laiku ar nelielu lietu, tikmēr dienvidaustrumu pusē laikapstākļus ietekmēja anticiklona ziemeļrietumu daļa, kur valdīja krietni saulaināks un siltāks laiks, [[Daugavpils]] un [[Dagda|Dagdas]] apkārtnē pēcpusdienā gaiss iesila līdz +26, +27 grādiem.<ref> [https://www.ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=08&day=30&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/30/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> === Septembris === * [[1. septembris]] — galvenokārt valsts dienvidos no rīta sabiezēja [[migla]], redzamība tajā nepārsniedza 100–200 metrus. Balstoties uz [[LVĢMC]] datiem, mazākā redzamība piecos rītā bija 110–170 metri [[Skrīveri|Skrīveru]], Rucavas un [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8314995/zinibu-diena-gaiss-latvija-iesils-lidz-23-gradiem Zinību dienā gaiss Latvijā iesils līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|9|1|SK}}</ref> * [[6. septembris]]: ** Ļoti silts un saulains laiks lielākajā Latvijas daļā, gaisa temperatūra sasniedza +23, +27 grādus, siltākais laiks valdīja [[Gulbene|Gulbenē]] (+27,0 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (+28,2 °C), kur tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltā un mitrā gaisā dažviet veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], priekšpusdienā lielākoties Zemgalē, vakarā Jūrmalas un [[Tukums|Tukuma]] apkārtnē lokāli lija un dārdēja pērkons, vairāk nolija [[Bauska|Bauskā]], kur dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 14,5 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=09&day=06&hora= Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/06/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> ** Atsevišķās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra paaaugstinājās līdz +19, +20 grādiem. Siltākais ūdens bija Bābelīša ezerā, kur tas bija +20 grādu silts, un Daugavā pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]] +19 grādu silts. Ķīšezerā un [[Lucavsala|Lucavsalas]] peldvietā ūdens temperatūra sasniedza +18 grādus, Vakarbuļļu peldvietā +17 grādus, bet Vecāķu peldvietā un Daugavā pie [[Rumbula|Rumbulas]] +16 grādus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8318766/dazas-rigas-peldvietas-udens-joprojam-ir-gana-silts Dažās Rīgas peldvietās ūdens joprojām ir gana silts], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|9|6|SK}}</ref> * [[7. septembris]] — Alūksnē un Gulbenē, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +25,6 °C un +26,7 °C, tika pārspēti siltuma rekordi. Tikmēr agrā rītā no dienvidiem pāri valsts centrālajiem rajoniem pārstaigāja pērkona lietusgāzes, Rīgā, [[Kalnciems|Kalnciemā]], Jelgavā un [[Dobele|Dobelē]] nolija 10–12 mm lietus, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] nokrišņu daudzums sasniedza 23 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lya3l34wss2l Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|9|7|SK}}</ref> * [[8. septembris]] — Ventspilī, vējam pūšot no dienvidaustrumiem, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +28,0 °C, līdz ar to tika uzstādīts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Pietruka tikai 0,1 grāds, lai atkārtot nacionālo siltuma rekordu, kas tika uzstādīts [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Liepājā. Vēl viens siltuma rekords tika pārspēts [[Ainaži|Ainažos]] (+25,8 °C).<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|9|8|SK}}</ref> * [[12. septembris]] — pār Latviju stiepās [[atmosfēras fronte]], kas sākumā nesa plašu nokrišņu zonu ar mēreni stipru lietu, vēlāk arī atsevišķus lietus mākoņus, dažviet, pārsvarā Kurzemes [[piekraste|piekrastes]] reģionos tika reģistrēts arī pērkona negaiss. Vislielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]] (14 mm) un [[Kolka|Kolkā]] (27 mm).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2025&mes=09&day=12&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/12/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Ventspils ielās stiprā lietus laikā veidojās lielās peļķes, apgrūtinot transporta satiksmi. * [[15. septembris]] — mēneša pirmajā pusē [[Rucava|Rucavā]] nokrišņu daudzums sasniedza 83 mm, kas atbilst visa septembra nokrišņu normai, turpretī citā valsts daļā — [[Dagda|Dagdā]] nolija tikai 1 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.09.2025-sonedel-biezi-bus-vejains-un-lis-bet-saglabasies-mereni-silts-laiks.a614364/ Šonedēļ bieži būs vējains un līs, bet saglabāsies mēreni silts laiks], lsm.lv, {{dat|2025|9|15|SK}}</ref> * [[16. septembris]] — pusdienlaikā Ventspils novada [[Užava|Užavā]] lokālu lietusgāžu laikā tika novērots pērkona negaiss ar diezgan intensīvu krusu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1967888495898161439 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|9|16|SK}}</ref> Lietus mākoņi pārvietojās pāri visiem valsts reģioniem, vakarā tāda gubumākoņu ietekmē [[Liepāja|Liepājas]] ostā tika fiksētas vēja pastiprināšanās līdz pat 25 m/s.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|9|16|SK}}</ref> * [[21. septembris]] — pēdējā vasarīgi siltā diena šajā gadā, gaisa temperatūra daudzviet sasniedza +21, +25 grādus, [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā pat +26,4 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lzaq7tgmns2b Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2025|9|20|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1970001288898469985 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|9|22|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1970000782909972960 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|9|22|SK}}</ref> Dagdā (+24,2 °C) un [[Dobele|Dobelē]] (+25,8 °C) tika uzstādīti jauni 21.09. siltuma rekordi, Dobelē arī trešās dekādes rekords. Citviet rekordu nebija, jo vairumā maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī galvaspilsētā, tika sasniegti [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] 21. septembrī. * [[24. septembris]] — aukstākais rīts kopš maija, lielākajā valsts daļā termometra stabiņš noslīdēja līdz +1, +5 grādiem, siltāks bija piekrastē, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +0,9 °C. Sākot ar rītu, vēsam gaisam plūstot pār relatīvi silto [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]], veidojās [[Līča efekta nokrišņi|līča efekta nokrišņu]] mākoņi, un valsts vidienē, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes dienvidos un Vidzemes rietumos, palaikam lija, tostarp stipri.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8329729/latvija-dzestrakais-rits-kops-pavasara-diena-iespejams-negaiss-un-krusa Latvijā dzestrākais rīts kopš pavasara. Dienā iespējams negaiss un krusa], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|9|24|SK}}</ref> Rīgā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]] un krusa, visvairāk nolija [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultes]] un galvaspilsētas apkārtnē. * [[25. septembris]] — noskaidrojoties debesīm, Latvijas austrumos gaisa temperatūra rīta stundās noslīdēja līdz 0, +2 grādiem, viszemāk termometra stabiņš pazeminājās [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–0,2 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (–0,2 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (–0,5 °C), līdz ar to pirmo reizi 2025. gada rudens sezonā gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1971214629180408007 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|9|25|SK}}</ref> * [[26. septembris]] — iestājoties spēcīgam [[anticiklons|anticiklonam]], Latvijā bija augstākais [[spiediens]] kopš februāra, valdīja lielākoties saulains un sauss laiks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lzmy4vcps22b Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2025|9|25|SK}}</ref> No rīta [[Daugavpils]] novērojumu stacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –0,3 °C, citviet gaisa temperatūra dominēja virs nulles. * [[29. septembris]] — debesis bija skaidras, naktī gaisa temperatūra daudzviet pazeminājās līdz +1, +4 grādiem, valsts austrumos līdz 0, –2 grādiem. Zemākā temperatūra novērojumu tīklā tika reģistrēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], –1,8 °C. Siltāks bija [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] rietumu piekrastē, ap +7, +9 grādiem, bet dienā gaiss iesila vien līdz +9, +13 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1972561813117297068 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|9|29|SK}}</ref> === Oktobris === * [[4. oktobris]] — ciklona priekšpusē rietumu un centrālajos rajonos nedaudz pastiprinājās vējš, brāzmās līdz 10–15 m/s, [[Kolka|Kolkā]] vakarā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 19 m/s. Vēlā vakarā no dienvidrietumiem valstij sāka tuvoties nokrišņu zona.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8336384/sestdiena-bus-saulaina-tacu-pievakare-latviju-sasniegs-lietus-makoni Sestdiena būs saulaina, taču pievakarē Latviju sasniegs lietus mākoņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|10|4|SK}}</ref> * [[6. oktobris]] — laikapstākļus ietekmēja izzūdošs [[ciklons]], tā centrs no [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] dienvidiem virzījās uz [[Polija|Polijas]] vidieni. Gan naktī, gan arī dienu iepriekš, daudzviet, īpaši Kurzemē, lija, brīžiem mēreni stipri, nokrišņi vietām bija arī ilgstoši. Liepājā nokrišņu daudzums sasniedza 31 mm jeb 37% no visa mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8337035/pirmdien-gaiss-latvija-iesils-lidz-pat-15-gradiem Pirmdien gaiss Latvijā iesils līdz pat +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|10|6|SK}}</ref> * [[12. oktobris]]: ** Latviju no ziemeļrietumiem šķērsoja neliels, bet aktīvs [[ciklons]], uz tā [[aukstā atmosfēras fronte|aukstās atmosfēras frontes]] veidojās intensīva konvektīvā aktivitāte, daudzviet, ik pa laikam, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar krusu un spēcīgām vēja brāzmām.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1977068341228376251 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|10|11|SK}}</ref> Stiprākie nokrišņi skāra [[Gulbene|Gulbeni]], kur nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, bet lielākās vēja brāzmas tika fiksētas galvaspilsētā, priekšpusdienā [[Rīga|Rīgas]] centrā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26 m/s, Daugavgrīvā pat līdz 29 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3m2yf3zukok2f Meteoziņas], bsky.app.lv, {{dat|2025|10|12|SK}}</ref> [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vēlai pēcpusdienai saņēma 97 izsaukumus, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītiem postījumiem. Lielākoties izsaukumi tika saistīti ar nolūzušu koku sazāģēšanu un novākšanu no ceļu braucamajām daļām, kur tie bija bloķējuši satiksmi. Lielākā daļa izsaukumu tika reģistrēta Rīgā, [[Jūrmala|Jūrmalā]], kā arī Ropažu, Mārupes, [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Ogre|Ogres]] novados.<ref> [https://www.tvnet.lv/8341250/svetdien-stiprais-vejs-izraisija-ap-100-izsaukumu-glabejiem Svētdien stiprais vējš izraisīja ap 100 izsaukumu glābējiem], tvnet.lv, {{dat|2025|10|12|SK}}</ref> ** Ap plkst. 13.20 [[Balvi|Balvu]] novada Šķilbēnu pagastā tika novērots slapjš [[sniegs]], šīs bija pirmās sniegpārslas 2025./2026. gada sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1977319581086875942 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|10|12|SK}}</ref> Aculiecinieki ziņoja par pirmo slapjo sniegu arī [[Viļaka|Viļakas]] pusē, no novērojumu stacijām tās tika fiksēts arī Gulbenes, Rūjienas, Zosēnu un [[Alūksne|Alūksnes]] novērojumu stacijās. * [[13. oktobris]] — zaudējot savu spēku, tomēr ciklons turpināja ietekmēt laiku valsts teritorijā, aizvien pūta stiprs ziemeļu, ziemeļrietumu [[vējš]], vēja brāzmas piekrastes rajonos sasniedza 20 m/s, rītā [[Ventspils|Ventspilī]] 23 m/s. Palaikam lija, reizēm stipri, visvairāk lietus mākoņu bija valsts vidienē, kur darbojās arī līča efekts.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|10|13|SK}}</ref> [[Attēls:Rudens diena Naukšēnu pagasts 15dec2025.jpg|thumb|250px|Rudens diena [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]] 15. oktobrī]] * [[15. oktobris]] — Rīgā visu nakti lija, ar pārtraukumiem [[nokrišņi]] turpinājās arī dienas pirmajā pusē, brīžiem lietus bija mēreni stiprs. Kopā nokrišņu daudzums galvaspilsētas centrā sasniedza 11,7 mm, diezgan līdzīgi nolija arī Daugavgrīvā (11,6 mm).<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|10|15|SK}}</ref> * [[19. oktobris]] — termometra stabiņš Latvijas lielākajā daļā naktī noslīdēja zem nulles, virs tās saglabājās tikai vietām Kurzemes piekrastē, posmā no [[Dobele|Dobeles]] līdz Rīgai, kā arī Krievijas pierobežā Latgales pusē. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Madonā (–5,1 °C) un Zosēnos (–5,7 °C), aukstuma rekordi netika pārspēti, jo citos gados bija vēl aukstāks. Citviet gaiss atdzīsa līdz 0, –2 grādiem, savukārt Ventspilī nebija vēsāks par +2,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1979800627405582368 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|10|19|SK}}</ref> * [[20. oktobris]] — nakts rietumu un centrālajos rajonos bija diezgan mākoņaina, termometra stabiņš svarstījās ap +1, +4 grādiem, bet valsts austrumos, debesīm skaidrojoties, valdīja [[sals]], gaiss atdzīsa līdz –2, –5 grādiem. Savukārt [[Daugavpils|Daugavpilī]] ap saullēktu gaisa temperatūra pazeminājās līdz –6,5 °C, kļustot par aukstāko oktobra rītu un aukstāko līdz šīm rudenī. Līdzīga temperatūra tika reģistrēta arī nākamājā rītā, 21. oktobrī.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1980149623852515721 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|10|20|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.10.2025-sis-nedelas-otraja-puse-laiks-klus-siltaks-bet-lietainaks.a619011/ Šīs nedēļas otrajā pusē laiks kļūs siltāks, bet lietaināks], lsm.lv, {{dat|2025|10|20|SK}}</ref> * [[24. oktobris]] — īslaicīgi kļuva siltāks, daudzviet gaiss iesila līdz +11, +14 grādiem, tomēr laiks bija apmācies un teritoriju no dienvidiem sāka šķērsot [[lietus]] mākoņi, vairāk tie virzījās pāri Kurzemei.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8348749/piektdiena-bus-silta-un-lietaina Piektdiena būs silta un lietaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|10|24|SK}}</ref> * [[25. oktobris]] — uz rīta pusi Latvijas teritoriju no dienvidaustrumiem sasniedza plaša nokrišņu zona, rīta un dienas stundās Kurzemē un valsts vidienē, vēlāk arī austrumu rajonos nesot ilgstošu un brīžiem stipru lietu.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1981777953416675612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|10|24|SK}}</ref> Stiprākie nokrišņi skāra [[Rīga|Rīgas]] reģionu, Zemgali un Vidzemes dienvidrietumu daļu. Nokrišņu daudzums [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā, [[Skrīveri|Skrīveros]] sasniedza 25–30 mm, Rīgā 38 mm, kas ir puse no mēneša normas, citviet nolija pāravarā 10–20 mm, mazāk nokrišņu bija vietām valsts ziemeļos un atsevišķās piekrastes rajonos.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3m422l4s2ws2q Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2025|10|25|SK}}</ref> Rīgā pēc ilgstošām lietavām uz kādu laiku applūda vairākās ielas, viena no tām bija [[Šarlotes iela (Rīga)|Šarlotes iela]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8349684/foto-un-video-riga-appludusas-vairakas-ielas FOTO UN VIDEO ⟩ Rīgā applūdušas vairākas ielas], tvnet.lv, {{dat|2025|10|25|SK}}</ref> Lietavas sāka mazināties tikai vēlā vakarā, austrumos vēl lija arī pēc pusnakts. [[Attēls:Rudens diena Valles pagasts 29okt2025.jpg|thumb|250px|Rudens diena [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]] 29. oktobrī]] * [[27. oktobris]] — pēc lietavām Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, vietām valsts rietumu un centrālajā daļā tas kāpa par vairāk nekā metru. [[Lielupe|Lielupē]] augšpus Jelgavas ūdens līmenis cēlās par aptuveni metru, [[Mūsa|Mūsā]] pie Bauskas tas kāpa par 1,1 metru, arī Lielupes baseina upēs [[Bērze (upe)|Bērzē]], [[Misa (upe)|Misā]] un [[Svēte (upe)|Svētē]] ūdens līmenis paaugstinājās par aptuveni metru. [[Ogre|Ogres]] upes augštecē ūdens līmenis kāpa par metru, bet upes lejtecē ūdens līmenis cēlās par 40–80 centimetriem. [[Mazā Jugla|Mazajā Juglā]] ūdens līmenis paaugstinājās par pusmetru, [[Lielā Jugla|Lielajā Juglā]] — par vairāk nekā metru. Citās Vidzemes upēs, kā arī Latgales upēs [[ūdens]] līmeņa kāpums bijis mazāks. Kurzemes upēs ūdens līmenis daudzviet arī cēlās par aptuveni metru.<ref> [https://www.tvnet.lv/8350136/pec-sestdienas-lietavam-upes-paaugstinas-udens-limenis Pēc sestdienas lietavām upēs paaugstinās ūdens līmenis], tvnet.lv, {{dat|2025|10|27|SK}}</ref> * [[31. oktobris]] — virs valsts atradās [[ciklons|ciklona]] centrs, tādēļ visur sedza bieza mākoņu sega un palaikam arī lija, spēcīgākais lietus tika novērots pirms pusnakts (30. oktobra vakarā) valsts vidienē, pārsvarā Rīgas reģionā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1984173005388574902 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|10|31|SK}}</ref> === Novembris === * [[3. novembris]] — no rīta valsts austrumu novados lija, savukārt citviet izveidojās bieza [[migla]], atbilstoši [[LVĢMC]] datiem mazākā redzamība ap 5.00 rītā bija 120–210 metri Dobelē, Liepājā, Rucavā, [[Rūjiena|Rūjienā]] un Saldū. Visā valstī gaisa temperatūra sasniedza +7, +9 grādus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8354195/novembra-pirma-pirmdiena-daudzviet-atnesis-lietu Novembra pirmā pirmdiena daudzviet atnesīs lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|11|3|SK}}</ref> * [[6. novembris]] — tikpat kā visā Latvijas teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +12 grādiem, savukārt [[Pāvilosta|Pāvilostā]] un [[Kolka|Kolkā]] gaiss iesila līdz pat +13 grādiem, attiecīgi līdz +13,2 °C un +13,6 °C. Šajās divās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, un tie bija pirmie siltuma rekordi kopš septembra. Maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +11,6 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1986467491351081392 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|11|6|SK}}</ref> * [[7. novembris]]: ** Mākoņu daudzumam samazinoties un uzspīdot saulei, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +10, +14 grādiem, bet [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+15,4 °C''', un tā ir augstākā gaisa temperatūra, kāda 7. novembrī Latvijā bijusi, kopš veic laikapstākļu novērojumus. Šis ir arī viens no vēlākajiem datumiem rudenī, kad Latvijā fiksēts +15 grādu siltums. Vēsturē zināmi tikai vēl daži gadījumi, kad tik vēlu novembrī bija +15 grādi: visvēlākais datums ir 12. novembris, kad [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] Mērsragā un [[1944. gads|1944. gadā]] Skrīveros bija +15 grādus silts. Kopumā 11 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — Dagdā, Dobelē, [[Kolka|Kolkā]], Madonā, Mērsragā, Rīgā, [[Saldus|Saldū]], Skrīveros, Skultē, [[Stende|Stendē]] un Zīlānos.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/07.11.2025-mersraga-ar-154-gradiem-sasniegts-7-novembra-siltuma-rekords.a621609/ Mērsragā ar 15,4 grādiem sasniegts 7. novembra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2025|11|7|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,6 °C'''. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1934. gads|1934. gadā]] (+13,0 grādi) un līdz šīm tās bija visas valsts mēroga rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1986790140480516318 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|11|7|SK}}</ref> * [[13. novembris|13.]]—[[14. novembris]] — Latviju uz īsu brīdi ar brāzmainiem rietumu, dienvidrietumu vējiem ieplūda siltas gaisa masas, līdz ar to gan 13.11., gan 14.11. tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1989229453101449577 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|11|14|SK}}</ref> 13. novembra dienas vidū [[Kolka|Kolkā]], vēlāk vēlā vakarā vēl septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti siltuma rekordi, tostarp arī visas Latvijas siltuma rekords — īsi pirms pusnakts Mērsragā gaiss iesila līdz '''+12,4 °C'''. Pēc pusnakts gaisa temperatūra vēl turpināja paaugstināties un nakts vidū [[Rīga|Rīgā]] termometra stabiņš sasniedza '''+12,9 °C''', uzstādot jaunu 14.11. valsts siltuma rekordu.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.11.2025-pec-rekordsiltas-nakts-piektdien-klus-mazliet-vesaks.a622465/ Pēc rekordsiltas nakts piektdien kļūs mazliet vēsāks], lsm.lv, {{dat|2025|11|14|SK}}</ref> Maksimālās gaisa temperatūras rekordi sasniegti arī Bauskā, Dagdā, [[Daugavpils|Daugavpilī]], Dobelē, [[Gulbene|Gulbenē]], Kolkā, [[Liepāja|Liepājā]], Madonā, Pāvilostā, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Rucavā, Stendē, [[Saldus|Saldū]] un Ventspilī. Pūta stiprs vējš, naktī Liepājas un [[Ventspils]] ostā vēja brāzmas sasniedza 21 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8361361/kritusi-20-siltuma-rekordi-piektdien-laiks-kluvis-krietni-vesaks Krituši 20 siltuma rekordi; piektdien laiks kļuvis krietni vēsāks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|11|14|SK}}</ref> Bet jau no rīta ar ziemeļrietumu, ziemeļu [[vējš|vēju]] sāka ieplūst vēsāks gaiss. * [[15. novembris]] — dažadās valsts vietās nakts un rīta gaitā uzsniga pirmais sniegs, izveidojot plānu [[sniegs|sniega]] kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm. Vidzemē un Kurzemē vietām uz ceļiem izveidojās [[apledojums]], kas apgrūtināja braukšanu pa galvenajiem autoceļiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8362164/foto-un-video-iedzivotajus-latvija-sestdienas-rita-daudzviet-parsteidzis-pirmais-sniegs FOTO UN VIDEO ⟩ Iedzīvotājus Latvijā sestdienas rītā daudzviet pārsteidzis pirmais sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|11|15|SK}}</ref> Aizvien saglābajās brāzmains vējš, piekrastē tika fiksētas vēja brāzmas līdz 15–18 cm, Ventspils pusē līdz 20 m/s. Vakarpusē daudzviet piesala, [[Daugavpils|Daugavpilī]] tuvoties naktij, termometra stabiņš noslīdēja līdz nepilniem –6 grādiem. [[Attēls:Markalne_17nov2025.jpg|thumb|250px|Plāna sniega sega [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Mārkalne|Mārkalnē]] 17. novembra rītā]] * [[19. novembris]] — līdzīgi kā iepriekšējās dienās, daudzviet palaikam sniga, stiprākos nokrišņus atnesa no [[jūra|jūras]] nākoši mākoņi Kurzemē un Vidzemē. Dažviet Vidzemē uzsniga vairāk nekā 10 cm sniega, dziļākais sniegs valsts novērojumu stacijās agri no rīta bija [[Rūjiena|Rūjienā]], kur izveidojās līdz 12 cm bieza sniega sega.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3m5xdwi4lvk2c Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2025|11|19|SK}}</ref> Līdz 4–5 cm sniega bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Sigulda|Siguldas]] un [[Irbene|Irbenes]] pusē, dienas laikā tikpat daudz sniega uzsniga arī [[Alūksne|Alūksnē]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8364038/rujiena-uzsnigusi-11-centimetri-sniega-diena-bus-nokrisniem-bagata Rūjienā uzsniguši 11 centimetri sniega; diena būs nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|11|19|SK}}</ref> Pirmā neliela sniega kārtiņa nakts otrajā pusē izveidojās arī Rīgā, kas saglābajās vien dažas stundas; vēlāk slapjš sniegs mijās ar lietu. * [[23. novembris]]: ** Kamēr daļā jūras [[piekraste|piekrastes]] gaisa temperatūra naktī nebija zemāka par +4, +5 grādiem, dažviet valsts dienvidaustrumos, debesīm noskaidrojoties, termometra stabiņš noslīdēja līdz –7 grādiem. Zemākā temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kur gaiss atdzīsa līdz –7,3 °C, kā arī [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā, –6,8 °C. Lielā valsts daļā kaut nedaudz, bet termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, Rīgā minimālā gaisa temperatūra nakts laikā bija –0,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1992492608850211269 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|11|23|SK}}</ref> ** Kopumā valstī, jo īpaši valsts austrumos, šī bija pirmā secīgā diena no piecām ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem nulles — iestājās meteoroloģiskā [[ziema]]. Alūksnē tās sākās jau 15. novembrī.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/24.11.2025-latvija-sakusies-meteorologiska-ziema.a623526/ Latvijā sākusies meteoroloģiskā ziema], lsm.lv, {{dat|2025|11|24|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/375016850 Valsts austrumos iestājusies meteoroloģiskā ziema, bet nākamnedēļ kļūs siltāk], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|11|27|SK}}</ref> * [[27. novembris]] — naktī pāri Latvijai virzījās ar dienvidu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, valsts austrumu un centrālajos rajonos nesot sniegu, slapju sniegu, vietām stipru, kas Latgalē pārgāja sasalstošā lietū jeb [[atkala|atkalā]], radot [[apledojums|apledojumu]] uz ceļiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1993907938226802914 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|11|27|SK}}</ref> Rītā lielāko teritorijas daļu, izņemot Kurzemi, klāja neliela sniega sega, biezākā sniega kārta izveidojās Alūksnes un Zosēnu novērojumu stacijās — līdz 8 cm. * [[29. novembris]] — priekšpusdienā valsts vidienē, vēlāk arī Vidzemē, lija lietus, bet gaisa temperatūra bija negatīva, līdz ar to iestājās atkala. Atsevišķos reģionos atkala izraisīja ļoti stipru apledojuma uzkrāšanos, dažviet uz koku zariem un citām virsmām [[ledus]] slānis bija vairāk nekā centimetra biezumā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1994760651772776647 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|11|29|SK}}</ref> Aculiecinieki ziņoja par iespaidīgu atkalu [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Zaube|Zaubes]] pusē, kā arī citviet Vidzemē.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1994755631207911849 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|11|29|SK}}</ref> Vidzemes reģionā bija spēkā oranžās pakāpes brīdinājums. === Decembris === * [[4. decembris]] — vienlaidu sniega kārta tikpāt kā visā valsts teritorijā nokusa, valdīja dūmakains un miglains laiks, gaisa temperatūra sasniedza +1, +4 grādus, [[Daugavpils]] apkārtnē gaiss iesila līdz +5 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.12.2025-ceturtdien-briziem-lis-daudzviet-bus-miglains.a624978/ Ceturtdien brīžiem līs, daudzviet būs miglains], lsm.lv, {{dat|2025|12|4|SK}}</ref> * [[9. decembris|9.]]—[[11. decembris]] — trīs dienās Latvijā tika laboti 56 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tai skaitā 10. un 11. decembra nacionālais rekords. 09.12. augstākā gaisa temperatūra bija +9,4 °C [[Bauska|Bauskā]] un septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 10.12. termometra stabiņš visaugstāk — līdz '''+9,9 °C''' — paaugstinājās vēlā vakarā Rīgā, par grādu pārspējot iepriekšējo 10. decembra Latvijas rekordu, kas tika reģistrēts [[1964. gads|1964. gadā]] Kolkā. Vietējais 10. decembra siltuma rekords tika labots visās 25 novērojumu stacijās.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1998992664042287266 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|12|11|SK}}</ref> 11.12. augstākā gaisa temperatūra valstī bija '''+9,4 °C''' Daugavpilī. Iepriekšējais 11. decembra nacionālais siltuma rekords bija +8,6 grādi [[1944. gads|1944. gadā]] [[Jelgava|Jelgavā]]. Šī datuma vietējais temperatūras rekords naktī tika pārspēts visās novērojumu stacijās, izņemot Skulti.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8377571/sonedel-kritusi-daudzi-siltuma-rekordi-ceturtdiena-bus-lietaina Šonedēļ krituši daudzi siltuma rekordi; ceturtdiena būs lietaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|12|11|SK}}</ref> * [[13. decembris]] — aizvadītā nakts bija vēsa, visā valsts teritorijā gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles, viszemāk tā pazeminājās [[Zīlāni|Zīlānos]] un Zosēnos (–7,2 °C), Daugavpilī (–7,4 °C) un Alūksnē (–7,7 °C). Citviet valdīja neliels sals, 0, –5 grādu robežās, kas saglabajās arī dienas laikā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1999736151465222480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|12|13|SK}}</ref> * [[14. decembris]] — lielāko daļu Latvijas nakts gaitā piemeklēja snigšana, uz rīta pusi daudzviet zemi klāja 1–4 cm bieza sniega kārta, vairāk sniega bija Zemgalē un [[Rīga|Rīgas]] apkārtnē, vēlā vakarā [[Alūksne|Alūksni]] klāja 5 cm biezs sniegs. Turpretī Kurzemē jau uz rīta pusi gaiss iesila līdz +7 grādiem, līdz vakaram atkusnis iestājās arī valsts centrālajos rajonos, vēlāk naktī arī austrumos.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8379110/nakti-gandriz-visa-latvija-snigs-tacu-jau-rita-puse-laikapstakli-ieverojami-mainisies Naktī gandrīz visā Latvijā snigs, taču jau rīta pusē laikapstākļi ievērojami mainīsies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|12|13|SK}}</ref> * [[18. decembris]] — Saldus, Alūksnes un [[Balvi|Balvu]] apkārtnē apledojuma dēļ no rīta tika appgrūtināta braukšana pa galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Gaisa temperatūra agrā rītā bija no –0,2 grādiem [[Rēzekne|Rēzeknē]] līdz +7,3 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]]. Teritorijas lielākajā daļā ilgstoši saglabājās dūmaka un migla, mazākā redzamība piecos rītā novērojumu stacijās bija 170 metri [[Saldus|Saldū]], 230 metri Rēzeknē, 260 metri [[Jelgava|Jelgavā]] un 290 metri Dagdā.<ref> [https://www.la.lv/daudzviet-migla-neizklidis-bet-vai-lis-laika-prognoze-ceturtdienai Daudzviet migla neizklīdīs, dažviet ceļi apledo, bet vai līs? Laika prognoze ceturtdienai], la.lv, {{dat|2025|12|18|SK}}</ref> * [[20. decembris]] — Pāvilostā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,0 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|12|20|SK}}</ref> * [[23. decembris]] — zem skaidrām debesīm, visā Latvijā termometra stabiņš naktī un no rīta noslīdēja zem –3 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Alūksnē (–10,0 °C), Zosēnos (–10,1 °C), Dagdā (–10,4 °C) un Rēzeknē (–10,6 °C). Līdz ar to pirmo reizi ziemas sezonā gaiss atdzisa līdz –10 grādiem un tas bija lielākais [[sals]] Latvijas teritorijā kopš pavasara. Diena lielā daļā valsts bija saulaina, īpaši siltāks nekļuva, un šī bija saulainākā un aukstākā diena šajā menesī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2003460808089485517 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|12|23|SK}}</ref> [[Attēls:Sauriets Rīgas centrs 2025.12.25.jpg|alt=Sauriets Rīgas centrā, 2025. gada 25. decembra pēcpusdienā |thumb|150px|Sauriets [[Rīga|Rīgas]] centrā 25. decembra pēcpusdienā]] * [[24. decembris]] — līdzīgi kā iepriekšējā naktī, visā valstī gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles un viszemāk tā noslīdēja Rēzeknē, Dagdā un Daugavpilī, attiecīgi līdz –11,0 °C, –12,4 °C, –12,7 °C. Citviet gaiss atdzisa līdz –4, –9 grādiem, siltāks bija [[Kurzeme|Kurzemes]] ziemeļos pie jūras un Rīgas līča Kurzemes piekrastē, posmā no Kolkas līdz [[Daugavgrīva|Daugavgrīvai]], kur bija –2, –3 grādu neliels sals.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2003708166744474039 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|12|24|SK}}</ref> * [[28. decembris]] — piekrastes rajonos, kā arī vietām valsts rietumu un centrālajā daļā nakts un rīta stundās pūta ļoti brāzmains vējš, kas sasniedza [[vētra|vētras]] spēku. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Liepājā (pie [[Liepājas osta|ostas]]) — 28,4 m/s, Ventspilī — 27,6 m/s, Daugavgrīvā — 25,9 m/s, bet Rīgas centrā — 25,3 m/s. Vējš radīja mērenus postījumus, visvairāk izsaukumus un postījumus saņema Rīgas apkārtne, tostarp spēcīgais vējš Rīgā daļēji norāva [[Latvijas Mākslas akadēmija|Mākslas akadēmijas]] jumtu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8386672/makslas-akademijai-norauts-jumts-rigu-posta-speciga-vetra Mākslas akadēmijai norauts jumts: Rīgu posta spēcīga vētra], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|12|28|SK}}</ref> Nakts vidū bez elektrības īslaicīgi palika ap 20 000 mājsaimniecību. Tikmēr Latvijas austrumu rajonos daudzviet nakts laikā uzsniga daži centimetri sniega.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2005221185269768621 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|12|28|SK}}</ref> * [[30. decembris]] — no rīta daudzviet Kurzemē stipri sniga un puteņoja, pie jūras plosījās sniega vētra, bet Liepājas pusē snigšanu pavadīja [[zibens|zibeņošana]] un pērkona dārdi. Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz 29 m/s) tika reģistrētas naktī [[Ventspils osta|Ventspils ostā]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mb6o3phsx22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2025|12|30|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem valsts lielāko daļu klāja 1–6 cm sniega, puteņa dēļ vietām Kurzemē sniega segas biezums svastījās ap 10–15 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8387622/speka-gan-oranzais-gan-dzeltenais-bridinajums-vietam-plosas-sniega-vetra-un-zibeno Spēkā gan oranžais, gan dzeltenais brīdinājums: vietām plosās sniega vētra un zibeņo], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|12|30|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2025. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|9,2}} | {{Temperatūras krāsa|6,8}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|17,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,9}} | {{Temperatūras krāsa|19,7}} | {{Temperatūras krāsa|28,4}} | {{Temperatūras krāsa|25,2}} | {{Temperatūras krāsa|20,9}} | {{Temperatūras krāsa|22,3}} | {{Temperatūras krāsa|23,0}} | {{Temperatūras krāsa|24,3}} | {{Temperatūras krāsa|27,1}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–0,2}} | {{Temperatūras krāsa|1,9}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–0,3}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|5,2}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,4}} | {{Temperatūras krāsa|8,7}} | {{Temperatūras krāsa|12,8}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|14,5}} | {{Temperatūras krāsa|14,5}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,6}} | {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | {{Temperatūras krāsa|–17,1}} | {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | {{Temperatūras krāsa|–10,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,4}} | {{Temperatūras krāsa|–7,9}} | {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | {{Temperatūras krāsa|–4,5}} | {{Temperatūras krāsa|–4,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,6}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,9}} | {{Temperatūras krāsa|2,9}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|32,4}} | {{Temperatūras krāsa|29,6}} | {{Temperatūras krāsa|29,1}} | {{Temperatūras krāsa|29,5}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|27,9}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,1}} | {{Temperatūras krāsa|26,4}} | {{Temperatūras krāsa|16,7}} | {{Temperatūras krāsa|16,5}} | {{Temperatūras krāsa|13,6}} | {{Temperatūras krāsa|15,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,3}} | {{Temperatūras krāsa|9,9}} | {{Temperatūras krāsa|9,4}} | {{Temperatūras krāsa|7,9}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|17,0}} | {{Temperatūras krāsa|19,7}} | {{Temperatūras krāsa|20,0}} | {{Temperatūras krāsa|17,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,6}} | {{Temperatūras krāsa|13,8}} | {{Temperatūras krāsa|18,0}} | {{Temperatūras krāsa|15,7}} | {{Temperatūras krāsa|10,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,5}} | {{Temperatūras krāsa|6,4}} | {{Temperatūras krāsa|7,3}} | {{Temperatūras krāsa|7,7}} | {{Temperatūras krāsa|2,9}} | {{Temperatūras krāsa|–0,4}} | {{Temperatūras krāsa|3,4}} | {{Temperatūras krāsa|3,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|6,2}} | {{Temperatūras krāsa|9,4}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|6,4}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,3}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | {{Temperatūras krāsa|1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–7,7}} | {{Temperatūras krāsa|–17,5}} |} === Gaisa temperatūras Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * –6,5 °C — [[11. februāris]] * –6,2 °C — [[10. februāris]] * –5,4 °C — [[16. februāris]] * –4,9 °C — [[23. decembris]] * –3,5 °C — [[15. februāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,8 °C — [[29. jūlijs]] * +19,8 °C — [[19. jūlijs]] * +19,7 °C — [[26. jūlijs|26.]], [[27. jūlijs]] * +19,5 °C — [[20. jūlijs]] * +19,1 °C — [[22. jūlijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2025. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2025. gads Latvijā]] 96w4vc01m0ff84ec6lowmyauoq8pydg 0 594168 4484450 4311897 2026-06-20T05:07:23Z Biafra 13794 atj. 4484450 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Līga Rasnača | vārds_orģ = | attēls = Saeimas 13.marta sēde (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Līga Rasnača 2025. gadā | mazs_att = | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2025|03|13|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|06|04|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|11|10}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgava}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = [[Progresīvie]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[socioloģe]] | alma_mater = * [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|LLU]] * [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Līga Rasnača''' (dzimusi {{dat|1956|11|10}}) ir latviešu [[Socioloģija|socioloģe]], pētniece, pasniedzēja un politiķe. Bijusi[[14. Saeima]]s deputāte, pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". == Dzīvesgājums == Absolvējusi [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]] (maģistra grāds sociālajās zinātnēs) un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]]. 2012. gadā ieguvusi [[Doktora grāds|doktora grādu]] sociālajās zinātnēs, lietišķajā socioloģijā (''dr.soc.sc.''). Strādā par augstskolas pasniedzēju, ir [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes]] profesore un vadošā pētniece. == Politiskā darbība == 2018. gadā L. Rasnača nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "Progresīvie" saraksta. Kandidēja arī [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas parlamenta vēlēšanās]], taču partija neiekļuva Eiropas Parlamentā. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad par [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrs|satiksmes ministru]] apstiprināja partijas biedru [[Atis Švinka|Ati Švinku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120064707/progresivo-frakcijai-saeima-uz-laiku-pievienojas-liga-rasnaca|title="Progresīvo" frakcijai Saeimā uz laiku pievienojas Līga Rasnača|access-date={{dat|2025|03|13||bez}}}}</ref> [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] L. Rasnača kandidēja uz vietu [[Jelgavas dome|Jelgavas domē]], bet netika ievēlēta. Saeimas deputāta mandātu zaudēja 2026. gada jūnijā pēc [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdības]] atkāpšanās. == Atsauces == {{atsauces}} {{latvijas politiķis-aizmetnis}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rasnača, Līga}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] pacozp5cunt1lbtqpxkqfeto5wx6pju 0 599162 4484316 4442388 2026-06-19T14:35:49Z Makenzis 56205 4484316 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = | bg_color = | nos = ''FK Borac Banja Luka'' | logo_links = FK Borac Banja Luka logo.png | logo_izm = 220px | pilns = ''Фудбалски клуб Бopaц Бања Лука'' | iesauka = ''Crveno-plavi'' (Sarkanzilie) | pilsēta = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Serbu Republika|Baņa Luka}} | līga = [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | dib = 1926 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Baņas Lukas pilsētas stadions]] | ietilp = 10 030 | krāsas = | īpašn = | prez = | menedžeris = | tren = {{flaga|BIH}} Mladens Žižovičs | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = | pattern_la1 = _borac2425h |pattern_b1 = _borac2425h |pattern_ra1 = _borac2425h |pattern_sh1 = _redbottomthin |pattern_so1 = _thin_stripe_whitel | leftarm1 = 0000D8 | body1 = 0000D8 | rightarm1 = 0000D8 | shorts1 = 0000FF | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _borac2425a | pattern_b2 = _borac2425a | pattern_ra2 = _borac2425a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _thin_stripe_navyl | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = ffffFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 =_borac2425t | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 =4133ae | body3 =4133ae | rightarm3 =4133ae | shorts3 =4133ae | socks3 =341358 }} '''''FK Borac Banja Luka''''' ({{val|sr|ФК Борац Бања Лука}}, {{val|bs|FK Borac Banja Luka}}) ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] profesionāls [[futbols|futbola]] klubs no [[Baņa Luka|Baņas Lukas]], kurš spēlē [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga|Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīgā]], kur regulāri cīnās par augstām pozīcijām. Klubs dibināts 1926. gadā, un tas ir viens no senākajiem un tradīcijām bagātākajiem futbola klubiem reģionā. Kluba krāsas ir sarkana un zila, un tā iesauka ir “Crveno-plavi” (Sarkanzilie), kas simbolizē gan kluba identitāti, gan tā ciešo saikni ar vietējo kopienu. ''Borac'' ir ieguvis valsts čempiontitulus un kausus, kā arī piedalījies [[UEFA]] turnīros, nostiprinot savu vietu Bosnijas un Hercegovinas futbola elitē. Pēdējās sezonās ''FK Borac'' saglabā konkurētspēju gan vietējā čempionātā, gan kausu izcīņā, turpinot attīstīt arī savu jaunatnes akadēmiju un kluba infrastruktūru. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Bosnija un Hercegovina-aizmetnis}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola klubi]] [[Kategorija:FK Borac Banja Luka]] bhnqj10iz4esezsvxjtg7wk2ztmucbz 0 599366 4484461 4478398 2026-06-20T06:05:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484461 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada maijs}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Ēkas infokaste |name= ''Le Chabanais'' | native_name = |inauguration_date= |logo= |structural_system= |logo_caption= |image= 12ruechabanais.jpg |caption= ''Le Chabanais'' mūsdienās |altitude= |building_type= [[bordelis]] |architectural_style= |cost= 1,7 miljoni [[Francijas franks|franku]] |completion_date= 1878 |client= |owner= Madāma Kellija |height= |current_tenants= |landlord= |address= ''12 rue Chabanais'', [[Parīze]] |location_country= [[Francija]] |start_date= |architect= |diameter= |other_dimensions= |floor_count= |floor_area= |capacity= |main_contractor= |architecture_firm= |renovation_date= |structural_engineer= |services_engineer= |civil_engineer= |other_designers= |quantity_surveyor= |awards= |website= |references= }} '''''Le Chabanais''''' bija viens no pazīstamākajiem un greznākajiem [[Bordelis|bordeļiem]] [[Parīze|Parīzē]], kas darbojās netālu no [[Luvra|Luvras muzeja]], Šabanē ielā 12, no 1878. līdz 1946. gadam, kad bordeļi Francijā tika aizliegti ar likumu. To dibināja īru izcelsmes Madāma Kellija, kura bija cieši pazīstama ar vairākiem [[Parīzes Žokeju klubs|Parīzes Žokeju kluba]] biedriem. Starp bordeļa pastāvīgajiem viesiem bija Alberts, Velsas princis (vēlāk Apvienotās Karalistes karalis [[Eduards VII]]), [[Anrī de Tulūzs-Lotreks]], [[Kerijs Grants]], [[Hamfrijs Bogarts]], [[Meja Vesta]], [[Sergejs Eizenšteins]], [[Jānis Rudzutaks]] un Francijas valdības diplomātiskie viesi.<ref name="Rousseau">{{ziņu atsauce|url=http://www.lemonde.fr/culture/article/2013/08/27/la-reine-amelie-une-francaise-au-portugal_3465112_3246.html|title=La reine Amélie, une Française au Portugal|website=Le Monde.fr|date=27 August 2013 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=King Edward VII and Le Chabanais.|url=http://byronkho.com/blog/?p=1050|website=ByronKho|access-date=2 April 2018|date=15 May 2011 |archive-url= https://web.archive.org/web/20170202093822/http://byronkho.com/blog/?p=1050 |archive-date=2 February 2017}}</ref> == Vēsture == Bordeli dibināja [[īri]]ete Madāma Kelija,<ref name="Le Parisien">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.leparisien.fr/espace-premium/air-du-temps/reperes-13-10-2013-3220319.php#xtref=https://www.google.co.uk/|title=Repères|date=13 October 2013|publisher=}}</ref> kurai bija labi sakari ar ievērojamiem prestižā Parīzes žokeju kluba ({{val|fr|Jockey-Club de Paris}}) biedriem. Uzņēmuma akcijas tika pārdotas turīgiem anonīmiem investoriem, un kopējā bordeļa attīstībā un atklāšanā ieguldītā summa sasniedza aptuveni 1,7 miljonus [[Francijas franks|franku]]. Katra guļamistaba bija veidota noteiktā stilā — japāņu, mauru, indiešu, ķīniešu un citos. Guļamistabas projekts un dizains japāņu stilā ieguva balvu [[1900. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādē 1900. gadā]]. [[Attēls:Sex Machines Museum Prague - Siege D'Amour.jpg|thumb|[[Eduards VII|Prinča Alberta]] "mīlas krēsls"]] Bordeļa iekšējās sienas rotāja Anrī de Tulūza-Lotreka gleznas, kurš, būdams biežs iestādes klients, īpaši bordelim radīja 16 lielas gleznas. Biežs bordeļa apmeklētājs bija rakstnieks [[Gijs de Mopasāns]], kuru tik ļoti iedvesmoja bordeļa mauru stila istabas dekors, ka viņš savā savrupmājā izveidoja pilnīgu tās kopiju. 1880. un 1890. gados šīs iestādes regulārs viesis bija Velsas princis Bērtijs, kurš vēlāk kļuva par Lielbritānijas karali Eduardu VII. Viena no iestādes istabām viņam tika piešķirta individuāli; virs gultas karājās prinča ģerbonis; Istaba bija slavena arī ar savu lielo vara [[bidē]], kas bija veidots gulbja formā ar sievietes seju — topošais karalis to izmantoja, lai mazgātos [[šampanietis|šampanietī]]. (1951. gadā pēc bordeļa slēgšanas [[Salvadors Dalī]] iegādājās vara vannu par 112 000 franku.) Ir bijuši gadījumi, kad Francijas valdība ir iekļāvusi ''Le Chabanais'' apmeklējumu valsts ārvalstu viesu maršrutā; oficiālajos dokumentos šīs iestādes apmeklējums parasti tika atspoguļots kā “vizīte pie Senāta priekšsēdētāja”. 20. gadsimta 20. gadu vidū, parādoties bordelim "Viens Divi Divi" ({{val|fr|le One Two Two}}), Le Šabanē zaudēja savu titulu kā galvenais un greznākais bordelis Parīzē, taču turpināja pastāvēt un bija pieprasīts. Parīzes fašistu okupācijas laikā okupācijas varas iestādes nolēma saglabāt 20 bordeļus, tostarp Le Šabanē. Bordelis beidza pastāvēt 1946. gadā pēc tam, kad Francijā tika pieņemts likums par bordeļu un tolerances namu slēgšanu. Pašlaik ēka funkcionē kā daudzdzīvokļu māja, kurā atrodas neliels muzejs, kas veltīts Francijas vadošā bordeļa vairāk nekā 50 gadus ilgajai vēsturei. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070927163604/http://www.curiositel.com/aubonheurdujour/portfolio/default.htm Contemporary photos of the Chabanais] * {{tīmekļa atsauce|url=http://toffeewomble.blogspot.com/2005/06/entrance-to-le-chabanais.html |title=Photo of the building's facade today|archive-url=https://archive.today/20120723085121/http://toffeewomble.blogspot.de/2005/06/entrance-to-le-chabanais.html|archive-date=23 July 2012 }} * {{tīmekļa atsauce|url=http://toffeewomble.blogspot.com/2005/06/king-edwards-bizarre-love-seat.html |title=Photo of Edward's love seat|archive-url=https://archive.today/20120720011842/http://toffeewomble.blogspot.de/2005/06/king-edwards-bizarre-love-seat.html|archive-date=20 July 2012 }} [[Kategorija:Parīze]] [[Kategorija:Parīzes vēsture]] [[Kategorija:Izklaide]] [[Kategorija:Sekss]] ei7hwbzq7hcmfvlyxv4ukodnmpcdzyf 0 600411 4484368 4278949 2026-06-19T19:43:40Z Biafra 13794 4484368 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Aleksandrs Pelēcis | attēls = Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mālupes pagasts}} | m_gads = 1995 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 12 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Talsi}} | tautība = latvietis | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, disidents | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | lit virzieni = | dzimums = V }} '''Aleksandrs Pelēcis''' (dzimis {{dat|1920|4|10}}, miris {{dat|1995|10|12}}) bija latviešu dzejnieks un prozaiķis, viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu". == Dzīvesgājums == Dzimis 1920. gadā [[Mālupes pagasts|Mālupes pagasta]] Ķikšu mājās zemnieka Arvīda Pelēča un viņa sievas Minnas, dzimušas Teterovskas, ģimenē. Tēvs mira pirms viņa piedzimšanas un māte viena audzināja dēlu. Mācījās Mālupes pamatskolā, tad [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija|Alūksnes Valsts ģimnāzijā]]. No 1939. līdz 1943. gadam studēja baltu filoloģiju [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultātē]]. 1941. gada decembrī laikraksts "[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]" nopublicēja Aleksandra Pelēča dzejoli "Gaismas zemē", 1943. gadā izdotajā krājumā "Aizsapņošanās" [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s upuriem bija veltīti dzejoļi "Dēlu saucēju", "Par trimdinieka ilgām", "Kalnu vanagam", "Māte veļu laikā". Pēc iesaukšanas [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]] viņš 1943. gada rudenī sāka strādāt frontes laikrakstā "Daugavas Vanagi". [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas pretuzbrukuma]] laikā 1944. gadā Pelēcis dezertēja un strādāja par [[Valkas 1. vidusskola]]s skolotāju. 1946. gada 17. janvārī viņu arestēja un apsūdzēja par pretpadomju rakstu publicēšanu un sadarbību ar [[Latvijas nacionālie partizāni|Latviešu nacionālo partizānu organizāciju]]. Pēc ilgstošām pratināšanām 28. augustā [[Latvijas PSR]] Kara tribunāls Aleksandram Pelēcim piesprieda 10 gadu ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē. [[1949. gada 25. marta deportācija]]s laikā uz [[Amūras apgabals|Amūras apgabala]] Tigdas rajonu izsūtīja viņa māti, 1953. gada rudenī Aleksandram Pelēcim atļāva pārcelties uz Tālajiem Austrumiem pie mātes un mātesmāsas, kurām 1956. gada 25. decembrī atļāva atgriezties dzimtenē. Taču Pelēcim kopā ar sievu Ritu un dēlu Mārtiņu atgriezties Latvijā atļāva tikai 1969. gadā, viņš dzīvoja [[Talsi|Talsos]] un drīkstēja strādāt vienīgi nekvalificētus darbus Talsu komunālo uzņēmumu kombinātā. Līdztekus rakstīja dzeju un pastāstus, 1970. gadā laikraksts “Padomju Karogs” nopublicēja viņa dzejoļus.<ref>[https://www.talsumuzejs.lv/aleksandram-pelecim-100/ Talsu novada muzejs] 02/04/2020</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ASV latviešu preses biedrības centrālā valde 1995. gadā izdeva A. Pelēča stāstu krājumu “Sibīrijas grāmata”, par ko autoram piešķīra Kārļa Goppera fonda balvu literatūrā. Miris 1995. gadā Talsos, apbedīts Sukturu kapos.<ref>[https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Pelecis timenote.info]</ref> == Darbi == * Aizsapņošanās: dzejoļi un balādes (1943, atkārtots izdevums 1997), * Dzintara rasa (1964, atkārtots izdevums 1989), * Lapegle: dzejoļi (1977), * Talsu leģendas (1980), * Alūksnes grāmata (1984), * Spītīgais osis: dzeja (1987), * Puiciska dvēsele (1990), * Zilsilgunda: kāda veļulaika dziesma (1990), * Ar Melno vēju: dokumentālas atmiņas, dzejoļi (1991), * Sibīrijas grāmata: liecinājums par divdesmit trim verdzības gadiem (1995), * Talsu grāmata: pastāsti (1995), * Bērzu grāmata: trimdas vēstules (2001), * Stiprie raksti (2008), * Ilgojums: dzeja (2010). == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1994) * Kārļa Goppera fonda balva literatūrā == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pelēcis, Aleksandrs}} [[Kategorija:1920. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1995. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:PSRS politiskās represijas]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] p0uj5nnz3rtch50121h78pdf9punrg1 4484369 4484368 2026-06-19T19:44:01Z Biafra 13794 noņēmu [[Kategorija:PSRS politiskās represijas]]; pievienoju [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4484369 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Aleksandrs Pelēcis | attēls = Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mālupes pagasts}} | m_gads = 1995 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 12 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Talsi}} | tautība = latvietis | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, disidents | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | lit virzieni = | dzimums = V }} '''Aleksandrs Pelēcis''' (dzimis {{dat|1920|4|10}}, miris {{dat|1995|10|12}}) bija latviešu dzejnieks un prozaiķis, viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu". == Dzīvesgājums == Dzimis 1920. gadā [[Mālupes pagasts|Mālupes pagasta]] Ķikšu mājās zemnieka Arvīda Pelēča un viņa sievas Minnas, dzimušas Teterovskas, ģimenē. Tēvs mira pirms viņa piedzimšanas un māte viena audzināja dēlu. Mācījās Mālupes pamatskolā, tad [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija|Alūksnes Valsts ģimnāzijā]]. No 1939. līdz 1943. gadam studēja baltu filoloģiju [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultātē]]. 1941. gada decembrī laikraksts "[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]" nopublicēja Aleksandra Pelēča dzejoli "Gaismas zemē", 1943. gadā izdotajā krājumā "Aizsapņošanās" [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s upuriem bija veltīti dzejoļi "Dēlu saucēju", "Par trimdinieka ilgām", "Kalnu vanagam", "Māte veļu laikā". Pēc iesaukšanas [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]] viņš 1943. gada rudenī sāka strādāt frontes laikrakstā "Daugavas Vanagi". [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas pretuzbrukuma]] laikā 1944. gadā Pelēcis dezertēja un strādāja par [[Valkas 1. vidusskola]]s skolotāju. 1946. gada 17. janvārī viņu arestēja un apsūdzēja par pretpadomju rakstu publicēšanu un sadarbību ar [[Latvijas nacionālie partizāni|Latviešu nacionālo partizānu organizāciju]]. Pēc ilgstošām pratināšanām 28. augustā [[Latvijas PSR]] Kara tribunāls Aleksandram Pelēcim piesprieda 10 gadu ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē. [[1949. gada 25. marta deportācija]]s laikā uz [[Amūras apgabals|Amūras apgabala]] Tigdas rajonu izsūtīja viņa māti, 1953. gada rudenī Aleksandram Pelēcim atļāva pārcelties uz Tālajiem Austrumiem pie mātes un mātesmāsas, kurām 1956. gada 25. decembrī atļāva atgriezties dzimtenē. Taču Pelēcim kopā ar sievu Ritu un dēlu Mārtiņu atgriezties Latvijā atļāva tikai 1969. gadā, viņš dzīvoja [[Talsi|Talsos]] un drīkstēja strādāt vienīgi nekvalificētus darbus Talsu komunālo uzņēmumu kombinātā. Līdztekus rakstīja dzeju un pastāstus, 1970. gadā laikraksts “Padomju Karogs” nopublicēja viņa dzejoļus.<ref>[https://www.talsumuzejs.lv/aleksandram-pelecim-100/ Talsu novada muzejs] 02/04/2020</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ASV latviešu preses biedrības centrālā valde 1995. gadā izdeva A. Pelēča stāstu krājumu “Sibīrijas grāmata”, par ko autoram piešķīra Kārļa Goppera fonda balvu literatūrā. Miris 1995. gadā Talsos, apbedīts Sukturu kapos.<ref>[https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Pelecis timenote.info]</ref> == Darbi == * Aizsapņošanās: dzejoļi un balādes (1943, atkārtots izdevums 1997), * Dzintara rasa (1964, atkārtots izdevums 1989), * Lapegle: dzejoļi (1977), * Talsu leģendas (1980), * Alūksnes grāmata (1984), * Spītīgais osis: dzeja (1987), * Puiciska dvēsele (1990), * Zilsilgunda: kāda veļulaika dziesma (1990), * Ar Melno vēju: dokumentālas atmiņas, dzejoļi (1991), * Sibīrijas grāmata: liecinājums par divdesmit trim verdzības gadiem (1995), * Talsu grāmata: pastāsti (1995), * Bērzu grāmata: trimdas vēstules (2001), * Stiprie raksti (2008), * Ilgojums: dzeja (2010). == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1994) * Kārļa Goppera fonda balva literatūrā == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pelēcis, Aleksandrs}} [[Kategorija:1920. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1995. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] e4uqkcyhsmc4onp2g732d8t9fylqxcf 4484370 4484369 2026-06-19T19:45:29Z Biafra 13794 4484370 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Aleksandrs Pelēcis | attēls = Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mālupes pagasts}} | m_gads = 1995 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 12 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Talsi}} | tautība = latvietis | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, disidents | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | lit virzieni = | dzimums = V }} '''Aleksandrs Pelēcis''' (dzimis {{dat|1920|4|10}}, miris {{dat|1995|10|12}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis, viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu". == Dzīvesgājums == Dzimis 1920. gadā [[Mālupes pagasts|Mālupes pagasta]] Ķikšu mājās zemnieka Arvīda Pelēča un viņa sievas Minnas, dzimušas Teterovskas, ģimenē. Tēvs mira pirms viņa piedzimšanas un māte viena audzināja dēlu. Mācījās Mālupes pamatskolā, tad [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija|Alūksnes Valsts ģimnāzijā]]. No 1939. līdz 1943. gadam studēja baltu filoloģiju [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultātē]]. 1941. gada decembrī laikraksts "[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]" nopublicēja Aleksandra Pelēča dzejoli "Gaismas zemē", 1943. gadā izdotajā krājumā "Aizsapņošanās" [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s upuriem bija veltīti dzejoļi "Dēlu saucēju", "Par trimdinieka ilgām", "Kalnu vanagam", "Māte veļu laikā". Pēc iesaukšanas [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]] viņš 1943. gada rudenī sāka strādāt frontes laikrakstā "Daugavas Vanagi". [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas pretuzbrukuma]] laikā 1944. gadā Pelēcis dezertēja un strādāja par [[Valkas 1. vidusskola]]s skolotāju. 1946. gada 17. janvārī viņu arestēja un apsūdzēja par pretpadomju rakstu publicēšanu un sadarbību ar [[Latvijas nacionālie partizāni|Latviešu nacionālo partizānu organizāciju]]. Pēc ilgstošām pratināšanām 28. augustā [[Latvijas PSR]] Kara tribunāls Aleksandram Pelēcim piesprieda 10 gadu ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē. [[1949. gada 25. marta deportācija]]s laikā uz [[Amūras apgabals|Amūras apgabala]] Tigdas rajonu izsūtīja viņa māti, 1953. gada rudenī Aleksandram Pelēcim atļāva pārcelties uz Tālajiem Austrumiem pie mātes un mātesmāsas, kurām 1956. gada 25. decembrī atļāva atgriezties dzimtenē. Taču Pelēcim kopā ar sievu Ritu un dēlu Mārtiņu atgriezties Latvijā atļāva tikai 1969. gadā, viņš dzīvoja [[Talsi|Talsos]] un drīkstēja strādāt vienīgi nekvalificētus darbus Talsu komunālo uzņēmumu kombinātā. Līdztekus rakstīja dzeju un pastāstus, 1970. gadā laikraksts “Padomju Karogs” nopublicēja viņa dzejoļus.<ref>[https://www.talsumuzejs.lv/aleksandram-pelecim-100/ Talsu novada muzejs] 02/04/2020</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ASV latviešu preses biedrības centrālā valde 1995. gadā izdeva A. Pelēča stāstu krājumu “Sibīrijas grāmata”, par ko autoram piešķīra Kārļa Goppera fonda balvu literatūrā. Miris 1995. gadā Talsos, apbedīts Sukturu kapos.<ref>[https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Pelecis timenote.info]</ref> == Darbi == * Aizsapņošanās: dzejoļi un balādes (1943, atkārtots izdevums 1997), * Dzintara rasa (1964, atkārtots izdevums 1989), * Lapegle: dzejoļi (1977), * Talsu leģendas (1980), * Alūksnes grāmata (1984), * Spītīgais osis: dzeja (1987), * Puiciska dvēsele (1990), * Zilsilgunda: kāda veļulaika dziesma (1990), * Ar Melno vēju: dokumentālas atmiņas, dzejoļi (1991), * Sibīrijas grāmata: liecinājums par divdesmit trim verdzības gadiem (1995), * Talsu grāmata: pastāsti (1995), * Bērzu grāmata: trimdas vēstules (2001), * Stiprie raksti (2008), * Ilgojums: dzeja (2010). == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1994) * Kārļa Goppera fonda balva literatūrā == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pelēcis, Aleksandrs}} [[Kategorija:1920. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1995. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] irifmorii7bffn7t7v11vvu18sn3ty6 0 600520 4484433 4279657 2026-06-20T03:57:54Z Biafra 13794 4484433 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Kodaku cietoksnis | native_name = ''Кодацька фортеця'' | former_names = | alternate_names = Kodaks, Kaidaks (''Кода́к, Койда́к'') | status = | image = Kodak getkant boplan.jpg | image_alt = | image_size = | caption = 17. gadsimta cietokšņa plāni | altitude = | building_type = cietoksnis | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{flaga|Ukraina}} [[Starikodaki]], [[Dņipropetrovskas apgabals]], [[Ukraina]] | address = | location_town = | location_country = | pushpin_map = Ukraina | latd = 48 | latm = 22 | lats = 53 | latNS = N | longd = 35 | longm = 08 | longs = 12 | longEW = E | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = 1635 | completion_date = 1639 | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = 1711 | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = | floor_area = | seating_type = | seating_capacity = | elevator_count = | architect = Gijoms de Boplans | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = | awards = | designations = | ren_architect = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Kodaku cietoksnis''', vēsturiski '''Kodaks''' vai '''Koidaks''' ({{val|uk|Кодацька фортеця, Кода́к, Койда́к}}, {{val|pl|Kudak}}) bija forts, kas uzcelts 1635. gadā pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieka [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislava IV Vāsas]] un tās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts Seims|Seima]] pavēles pie [[Dņepra]]s upes pie krācēm netālu no vietas, kas vēlāk kļuva par [[Starikodaki|Starikodaku]] ciemu (tagad netālu no [[Dņipro]] pilsētas [[Ukraina|Ukrainā]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.dp.ua/news/107672|title=Виповнюється 380 років з часу зведення над Дніпром фортеці Кодак|website=Gorod.dp.ua|access-date=2020-06-11|language=Ukrainian}}</ref> Saskaņā ar [[Prutas līgums|Prutas līgumu]] 1711. gadā cietoksni [[krievi]] iznīcināja. Viena no Dņepras krācēm tika nosaukta cietokšņa vārdā. Pats nosaukums “Kodaks” tulkojumā no [[turku valoda]]s nozīmē “apmetne kalnā” (''köydağ''). == Vēsture == Kodaka cietoksni uzcēla pēc Staņislava Koņecpolska pavēles, lai kontrolētu [[Zaporižjas Seča|Zaporožjes Sečas]] [[Kazaki|kazakus]], neļautu [[Ukraiņi|ukraiņu]] zemniekiem pievienoties kazakiem un lai apsargātu [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] dienvidaustrumu stūri.<ref name="dnipro/860906">{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.gazeta.ua/articles/history-journal/_oficeru-nasipayut-za-odyag-porohu-pristavlyayut-do-stovpa-j-zapalyuyut-vibuhom-jogo-zakidaye-u-dnipro/860906|title=The officer is poured gunpowder on his clothes, put to a pole and set on fire. The explosion throws him into the Dnipro|website=[[Gazeta.ua]]|access-date=3 October 2018|date=25 September 2018|language=Ukrainian}}</ref> Poļi centās nodibināt kārtību šajā apgabalā un uzticēja forta celtniecību viņu dienestā esošajam [[Francija|franču]] militārajam kartogrāfam un inženierim Gijomam Levasēram de Boplanam.<ref name="dnipro/860906" /> Ēkas izmaksas bija aptuveni 100 000 [[Zlots|Polijas zlotu]].<ref name="dnipro/860906" /> Arī 8000 reģistrētu kazaku ikgadējā uzturēšana izmaksāja aptuveni 100 000 Polijas zlotu.<ref name="dnipro/860906" /> Dragūnu garnizonu komandēja franču virsnieks [[Jean de Marion|Žans de Marions]].<ref name="dnipro/860906" /> Neilgi pēc būvniecības pabeigšanas 1635. gada jūlijā, Sulimas sacelšanās laikā, Ivana Sulimas kazaku spēki negaidītā uzbrukumā ieņēma cietoksni 1635. gada 11./12. augusta naktī.<ref name="dnipro/860906" /> Kazaki nogalināja visu vācu algotņu garnizonu (200 vīru, izdzīvoja 15 vācieši, kas dežurēja ārpus cietokšņa) un nojauca cietoksni.<ref name="dnipro/860906" /> Leģenda apgalvo, ka Žanu Marionu apšļakstījuši ar šaujampulveri, uzlikuši uz mieta un aizdedzinājuši, un sekojošais sprādziens viņu iemetis Dņeprā.<ref name="dnipro/860906" /> [[Poļi]] nolīga vācu inženieri Frīdrihu Hetkantu un 1639. gadā Daniela Čaplinska uzraudzībā pārbūvēja Kodaku, kas nu bija trīs reizes lielāks, tagad tas bija kvadrāts ar 112,5 metru garām malām Cietoksnī atradās katoļu baznīca ar klosteri un pareizticīgo baznīca. Tās garnizons palielinājās līdz 600 cilvēkiem, pievienojās artilērija. Gar cietokšņa perimetru stiepās ārējais zemes [[valnis]] ar piecām malām un uz priekšu vērstiem [[Bastions|bastioniem]]. Vaļņa platums pie pamatnes bija 24 metri, augstums — 7 metri. No trim pusēm cietoksni ieskāva plats, sauss grāvis, no ceturtās — stāvie Dņepras krasti. Grāvja dziļums sasniedza 11 metrus, platums — 16 metrus. Vaļņa augšdaļa bija nostiprināta ar divām koka [[Palisāde|palisāžu]] rindām . Apmēram trīs kilometru attālumā no cietokšņa tika uzcelts liels sargtornis. Par cietokšņa gubernatoru kļuva [[Jans Žoltovskis]], bet par komandieri — Ādams Koņecpolskis (Staņislava brāļadēls). 1648. gada [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās|Hmeļņicka sacelšanās]] laikā cietoksni komandēja Kšištofs Grodzickis. Cietoksnis izrādījās pretinieka aizmugurē un maijā tika nosūtītas kazaku vienības to bloķēt, tomēr nepietiekamo spēku dēļ blokāde nebija pilnīga. 1648. gada septembrī trīs kazaku pulki pulkvežu P. Šumeiko , M. Ņesterenko un J. Vovčenko vadībā tika nosūtīti ieņemt cietoksni un tas padevās bez cīņas 1648. gada 1. oktobrī,<ref name="dnipro/860906" /> uzzinot par poļu sakāvi Piļavcu kaujā 1648. gada 24. septembrī. Pēc kapitulācijas ierindas aizstāvji tika nogalināti vai noslīcināti upē pēc tam, kad viņi bija pametuši Kodaku. Pēc vienas versijas, kazaki pārdeva Kodaku komandieri un dažus citus virsniekus tatāriem verdzībā. Cita versija apgalvo, ka pēc Bohdana Hmeļņicka pavēles saistībā ar poļu vienošanās pārkāpumiem citā frontes posmā Kodaka garnizona karavīri tikuši tikai atbruņoti un arestēti, un pēc tam apmainīti pret Ukrainas gūstekņiem. Cietokšņa lielgabali tika noņemti, un pats cietoksnis zaudēja savu nozīmi līdz 1654. gadam. Pēc Perejaslavas miera līguma 1654. gadā Kodaka cietoksni apsargāja kazaki. [[Krievijas cars]] [[Pēteris I]] to nopostīja saskaņā ar [[Prutas līgums|Prutas līguma]] ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] noteikumiem 1711. gadā.<ref name="dnipro/860906" /> No 1734. līdz 1775. gadam Kodaki bija kazaku apmetne, Kodaku palankas centrs. 18. gadsimta beigās Kodaki tika pārdēvēti par Starikodakiem jeb Vecajiem Kodakiem, un pēc [[Jaunā Seča|Jaunās Sečas]] iznīcināšanas šeit apmetās daudzi zaporožjieši. [[Padomju Savienība|Padomju]] valdība mēģināja iznīcināt cietokšņa paliekas, lai izskaustu Polijas ietekmes pēdas<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Cybriwsky|first=Roman Adrian|url=https://books.google.com/books?id=M7pWDwAAQBAJ&dq=the+soviet+government+kodak+fortress&pg=PA162|title=Along Ukraine's River: A Social and Environmental History of the Dnipro|date=2018-03-15|publisher=Central European University Press|isbn=978-963-386-204-9}}</ref> Ukrainā, izveidojot šajā vietā karjeru.<ref name="dnipro/860906" /> Karjers tika slēgts 1994. gadā,<ref name="dnipro/860906" /> bet līdz tam laikam ap 90% cietokšņa bija iznīcināti. No nocietinājumiem bija palikusi viena siena.<ref name="dnipro/860906" /> Mūsdienās ir saglabājušies ziemeļu zemes vaļņi un ezers, kas palika pāri pēc karjera applūšanas, tomēr atliekas vēl ir tūristu apmeklētas. 2013. gadā parādījās plāns cietoksni atjaunot, bet [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas un Ukrainas kara]] dēļ tas netika realizēts. == Galerija == <gallery> Attēls:Kodak Fortifications.jpg|Vecie nocietinājumi Kodakas cietokšņa vietā Attēls:Kodak Memorial.jpg|1910. gada piemiņas zīme Kodaku cietokšņa vietā Attēls:Wiki IMG 5472-ID-12-214-0001.jpg|Karjera ezers ar drupām Attēls:Дніпро Земляні вали Кодацької фортеці.jpg|Vaļņi Attēls:Дніпро Кодацька фортеця Охоронна дошка.jpg|Aizsardzībā esoša objekta plāksne </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Pilis Ukrainā]] ba46xj0xses54bmwsrq7kunj6aongr9 0 600541 4484434 4472518 2026-06-20T04:01:42Z Biafra 13794 4484434 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Gordana Siljanovska-Davkova | vārds_orģ = ''Гордана Сиљановска-Давкова'' | attēls = Gordana Siljanovska-Davkova in 2025 (cropped).jpg | att_izm = 200px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ziemeļmaķedonijas prezidentu uzskaitījums|Ziemeļmaķedonijas prezidente]] | term_sākums = {{dat|2024|5|12|N}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Stevo Pendarovskis]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1953|5|11}} | dzim_vieta = {{vieta|Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Maķedonijas Socialistiskā Republika|Ohrida|td=Ziemeļmaķedonija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[VMRO-DPMNE]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = juriste, profesore, politiķe | alma_mater = {{ubl|[[Skopjes Sv. Kirila un Sv. Metodija universitāte]]|[[Ļubļanas Universitāte]]}} | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Gordana Siljanovska-Davkova''' ({{val|mk|Гордана Сиљановска-Давкова}}, dzimusi {{dat|1953|5|11}}) ir [[Ziemeļmaķedonija]]s juriste, [[konstitucionālās tiesības|konstitucionālo tiesību]] profesore un pieredzējusi politiķe. Pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu darbības akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās viņa {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā, tādējādi ieejot valsts vēsturē kā dzimumu barjeras lauzēja valsts augstākajā amatā. Siljanovska-Davkova prezidenta vēlēšanās startēja kā nacionālkonservatīvās partijas [[VMRO-DPMNE]] kandidāte, otrajā kārtā ar pārliecinošu pārsvaru pārspējot līdzšinējo prezidentu [[Stevo Pendarovskis|Stevo Pendarovski]]. Viņas politisko karjeru raksturo darbs [[konstitucionālā komisija|Konstitucionālajā komisijā]] jau 1990. gadā, ministres bez portfeļa amats (1992—1994) un deputātes pilnvaras (2020—2024). Kā akadēmiķe viņa publicējusi vairākas monogrāfijas par [[decentralizācija|decentralizāciju]] un tiesu reformām un piedalījusies starptautiskos konsultatīvos projektos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļmaķedonija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siljanovska-Davkova, Gordana}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas politiķi]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] nni0hmej3t1da3c6dvo5t3c8tk3v8z2 0 600586 4484397 4279932 2026-06-19T23:36:03Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Melnpēdu svētais langurs]] to [[Nilgiri langurs]] 4484397 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nilgiri langurs]] 0a23a0eoq3uzwyi3xgorbv04e3d5mbj 0 602711 4484284 4408563 2026-06-19T12:56:05Z Kikos 3705 /* ievads */ 4484284 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu ASV|pilsētu Skotijā|Irvina}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ērvaina | official_name = ''Irvine'' | settlement_type = Pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = Flag of Irvine, California.svg | image_seal = Seal of Irvine, California.svg | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = ASV#Kalifornija#Ziemeļamerika | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{USA}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{karogs|Kalifornija}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = {{nobr|{{flagicon image|Flag of Orange County, California.svg}} [[Orindžas apgabals]]}} | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 170.74 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020 | population_footnotes = | population_total = 318683 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC-8]] | utc_offset = -8 | timezone_DST = [[UTC-7]] | utc_offset_DST = -7 | latd = 33 | latm = 40 | lats = 10 | latNS =N | longd = 117 | longm = 49 | longs = 23 | longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 17 | website = {{url|http://cityofirvine.org/}} | footnotes = }} '''Ērvaina''' ({{val|en|Irvine}}, {{izrunā|ˈɜːrvaɪn}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Orindžas apgabals|Orindžas apgabalā]], aptuveni 65 km uz dienvidaustrumiem no [[Losandželosa]]s centra. Tā atrodas Kalifornijas piekrastes reģionā, netālu no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] un ir daļa no [[Losandželosas metropole]]s areāla. Pilsēta tika oficiāli dibināta 1971. gadā, taču tās plānošana un attīstība sākās jau 1960. gados kā plānota apdzīvota vieta, ko izstrādāja uzņēmums ''[[Irvine Company]]'' sadarbībā ar vietējām varas iestādēm. Šis ilgtermiņa [[pilsētplānošana]]s modelis paredzēja rūpīgi organizētu mikrorajonu struktūru, plašas zaļās zonas un sabalansētu dzīvojamo, izglītības, tirdzniecības un uzņēmējdarbības vidi. Ērvaina ir ievērojama kā akadēmiskais un tehnoloģiskais centrs. Tajā atrodas [[Kalifornijas Universitāte Ērvainā]] (''University of California, Irvine'' – UCI), viena no vadošajām pētniecības universitātēm ASV. Pilsētā darbojas arī vairākas augsto tehnoloģiju kompānijas, jo īpaši [[biotehnoloģijas]], [[datorzinātne|datorzinātņu]] un [[finanses|finanšu]] nozarēs, padarot Ērvainu par vienu no visstraujāk augošajām un ekonomiski dinamiskākajām pilsētām Kalifornijā. Pilsēta regulāri ierindojas starp drošākajām un dzīves kvalitātes ziņā augstāk vērtētajām pilsētām ASV, piesaistot daudzveidīgu iedzīvotāju sastāvu un kļūstot par paraugu ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *{{Official website}} {{ASV-aizmetnis}} {{Kalifornijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalifornijas pilsētas]] mcnjag0hnq60swlifc8t2zmhzfo5i8i 0 604424 4484335 4441180 2026-06-19T15:56:57Z Biafra 13794 +attēls 4484335 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ērmuižas | settlement_type = mazciems | image_skyline = Ērmuižas.jpg | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,09 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2008|06|09||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41379 |title=Informācija par objektu:Ērmuižas |accessdate={{dat|2025|07|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 52 | lats = 59 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 26 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4244 | var_id = 100192894 | lgia_id = 41372 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ērmuižas''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Atrodas pagasta vidusdaļā, 6 km attālumā no pagasta centra [[Naukšēni]]em. Apdzīvotā vieta atrodas [[Acupīte]]s labajā krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] 296d41cov206z3058ltt6wsjshbyavp 0 609253 4484448 4379905 2026-06-20T05:02:55Z Biafra 13794 atj. 4484448 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Zariņš | vārds_orģ = | attēls = Jānis Zariņš.jpg | att_izm = | apraksts = Jānis Zariņš 2025. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2025|6|19|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|6|4|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|30}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | apvienība = [[Jaunā Vienotība]] }} '''Jānis Zariņš''' (dzimis 1996. gada 30. oktobrī) ir [[latvieši|latviešu]] politiķis, bijis [[14. Saeima]]s deputāts. Pārstāv partiju "[[Vienotība]]" un apvienību "[[Jaunā Vienotība]]". == Dzīvesgājums == 2017. gadā absolvēja mācības [[Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums|Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā]], bet 2020. gadā [[Latvijas Universitāte]]s bakalaura studiju programmu, iegūstot [[politikas zinātne]]s bakalaura grādu. Darbojās [[Rīga]]s pašvaldībā, līdztekus bija "Vienotības" jaunatnes organizācijas valdes loceklis.<ref>[https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/jauna-vienotiba/1765-janis-zarins Saeimas deputātu kandidātu saraksti] lsm.lv 2022. gadā</ref> == Politiskā darbība == 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] J. Zariņš kandidēja no partiju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā, taču sākotnēji netika ievēlēts. 2025. gada jūnijā viņš kļuva par deputātu [[Raimonds Čudars|Raimonda Čudara]] vietā, kurš uzņēmās ministra pienākumus [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] (deputāta mandāts vispirms pienācās [[Ķekavas novada dome|Ķekavas novada domē]] ievēlētajai [[Viktorija Baire|Viktorijai Bairei]], bet viņa atteicās, jo kļuva par pašvaldības vadītāju). J. Zariņu ievēlēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2025-ministru-rokades-un-pasvaldibu-velesanu-del-mainas-saeimas-frakciju-sastavs-berzina-vadis-pieprasijumu-komisiju.a603460/ Ministru rokādes un pašvaldību vēlēšanu dēļ mainās Saeimas frakciju sastāvs; Bērziņa vadīs Pieprasījumu komisiju] lsm.lv 2025. gada 19. jūnijā</ref> J. Zariņš bija arī Saeimas Vidzemes deputātu grupas vadītājs, kas tika izveidota 2025. gada 5. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.11.2025-saeima-nodibinata-vidzemes-deputatu-grupa.a621253/|title=Saeimā nodibināta Vidzemes deputātu grupa|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-17|language=lv}}</ref> 2026. gada jūnijā pēc valdības demisijas zaudēja Saeimas deputāta mandātu. == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zariņš, Jānis}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] 4sxgo209jixo7554lcufth7be0mhwhm 0 610790 4484296 4484226 2026-06-19T13:31:03Z Bendžamins 76862 4484296 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|5|10}} | birth_place = | caps1 = 78 | caps2 = 34 | caps3 = 25 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Strombēka-Bevera}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | goals1 = 4 | goals2 = 2 | goals3 = 4 | height = 180 | image = ElKhannouss (cropped).jpg | caption = Bilāls el Hanūss 2023. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U16 | nationalyears2 = 2019—2020 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | name = | playername = Bilāls el Hanūss | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2022—2024 | years2 = 2024—2026 | years3 = 2025—2026 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 4 | nationalcaps5 = 12 | nationalcaps6 = 38 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Beļģija}} Beļģijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Maroka}} Marokas U20 | nationalteam5 = {{flaga|Maroka}} Marokas U23 | nationalteam6 = {{fb|MAR}} | nationalyears3 = 2021 | nationalyears4 = 2022 | nationalyears5 = 2022— | nationalyears6 = 2022— | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | years4 = 2026— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }} '''Bilāls el Hanūss''' ({{val|nl|Bilal El Khannouss}}; {{Val|ar|بلال الخنوس}}, dzimis {{Dat|2004|5|10}}) ir [[Maroka]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Marokas futbola izlase|Marokas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada el Hanūss spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[VfB Stuttgart]]''. Savu karjeru sācis Beļģijas komandā ''[[KRC Genk|Genk]]'' un Anglijas komandā ''[[Leicester City FC|Leicester City]]''. [[Marokas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Ar izlasi izcīnījis ceturto vietu [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī bronzas medaļu [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Maroka''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] bronzas medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] * [[ Āfrikas Nāciju kauss]] finālists: [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/izlases/19012026-fani_sariko_jandalinu_diass_izskerde_galo|title=Fani sarīko jandāliņu, Diass izšķērdē galotnes pendeli, Senegāla triumfē Āfrikā |accessdate=2026-01-19 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Marokas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Marokas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Hanūss, Bilāls el}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Flāmu Brabantē dzimušie]] [[Kategorija:Marokas futbolisti]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Marokas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] l07pv9a6vjtn9ge4sh7i51120l36avc 0 611089 4484311 4479782 2026-06-19T14:21:37Z Vylks 50297 4484311 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|6|16}} | birth_place = | caps1 = 26 | caps2 = 58 | caps3 = 8 | clubnumber = 90 | clubs1 = {{flaga|Kanāda}} [[CF Montréal]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | goals1 = 2 | goals2 = 4 | goals3 = 0 | height = 188 | image = Kone asse om 2425.png | caption = Ismaēls Konē 2024. gadā | nationalgoals1 = 4 | nationalteam1 = {{fb|CAN}} | nationalyears1 = 2022— | nationalcaps1 = 37 | pcupdate = {{dat|2026|02|03|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|02|03|sk|bez}} | name = | playername = Ismaēls Konē | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2021—2022 | years2 = 2022—2024 | years3 = 2024—2026 | years4 = 2025 | caps4 = 13 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | years5 = 2025—2026 | caps5 = 20 | goals5 = 4 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | years6 = 2026— | caps6 = 0 | goals6 = 0 }} '''Ismaēls Kenets Žordans Konē''' ({{Val|fr|Ismaël Kenneth Jordan Koné}}, dzimis {{Dat|2002|6|16}}) ir [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] dzimis [[Kanādieši|kanādiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kanādas futbola izlase|Kanādas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Konē spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]''. Iepriekš pārstāvējis Kanādas komandu ''[[CF Montréal]]'', Anglijas komandu ''[[Watford FC|Watford]]'' un Francijas komandas ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]'' un [[Marseļas "Olympique"]]. [[Kanādas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. {{dat|2026|6|18||bez}} Pasaules kausa spēlē pret [[Kataras futbola izlase|Kataru]] pēc [[Asims Madibo|Asima Madibo]] izklupiena viņam tika lauzta kāja, Konē tika nogādāts slimnīcā, kur viņam veica operāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/19062026-kaju_salauzusajam_kanadietim_kone_veikta_|title=Kāju salauzušajam kanādietim Konē veikta operācija|date={{dat|2018|9|5|N|bez}}| website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|6|19||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Kanādas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Kanādas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Konē, Ismaēls}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuārā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas futbolisti]] [[Kategorija:Kanādas izlases futbolisti]] [[Kategorija:CF Montréal spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] k1vqca7i54jzo8buwgjpkw24bk332a8 0 611096 4484289 4481953 2026-06-19T13:11:07Z Bendžamins 76862 4484289 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|7|18}} | birth_place = | caps1 = 75 | caps2 = 72 | caps3 = 4 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]] | clubs2 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | countryofbirth = {{vieta|Saūda Arābija|Džida}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | goals1 = 2 | goals2 = 5 | goals3 = 0 | height = 171 | image = Saudi Arabia v Oman (2) (cropped).jpg | caption = Saūds Abdulhamīds 2023. gadā | nationalcaps2 = 24 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Saūda Arābija}} Saūda Arābijas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Saūda Arābija}} Saūda Arābijas U23 | nationalyears2 = 2019—2022 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 16 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | name = | playername = Saūds Abdulhamīds | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2018—2022 | years2 = 2022—2024 | years3 = 2024—2026 | nationalcaps3 = 56 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam3 = {{fb|KSA}} | nationalyears3 = 2019— | years4 = 2025—2026 | caps4 = 25 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | years5 = 2026— | caps5 = 0 | goals5 = 0 }} '''Saūds Abdullahs Salems Abdulhamīds''' ({{Val|ar|سُعُود عَبْد الله سَالِم عَبْد الْحَمِيد}}, dzimis {{Dat|1999|7|18}}) ir [[Saūda Arābija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Abdulhamīds spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[RC Lens|Lens]]''. Iepriekš spēlējis Saūda Arābijas komandās ''[[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]'' un ''[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]'', kā arī Itālijas komandā ''[[AS Roma|Roma.]]'' [[Saūda Arābijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Al-Hilal''' * [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2021—22, 2023—24 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Abdulhamīds, Saūds}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saūda Arābijas futbolisti]] [[Kategorija:Saūda Arābijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Al-Ittihad Club spēlētāji]] [[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ahsy6r01g005rfpd4ae9c9o559y0076 0 615672 4484389 4373839 2026-06-19T21:51:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4484389 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Kvebekas provinces policija | abbreviation = SQ | patch = | patchcaption = | logo = Sûreté_du_Québec.svg | logocaption = Logo | badge = | badgecaption = | flag = | flagcaption = | imagesize = | motto = ''Service, Intégrité, Justice''<br />"Dienests, godīgums, taisnīgums" | mottotranslated = | mission = | formedyear = 1870. gada 1. maijā | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 8 599<ref name="data">{{tīmekļa atsauce |title=RAPPORT ANNUEL DE GESTION 2024-2025 |url=https://www.sq.gouv.qc.ca/wp-content/uploads/2025/10/rapport-annuel-de-gestion-2024-2025.pdf |website=sq.gouv.qc.ca |accessdate={{dat|2025|11|30||bez}} |page=23 |language=fr}}</ref> <small>(2025)</small> | volunteers = | budget = 1,486 miljardi<ref name="data" /> [[Kanādas dolārs|C$]] <small>(2025)</small> | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = 1 542 056 [[km²]] | sizepopulation = 9 058 297<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Government of Canada |first1=Statistics Canada |title=Population estimates, quarterly |url=https://www150.statcan.gc.ca/t1/tbl1/en/tv.action?pid=1710000901 |website=www150.statcan.gc.ca |accessdate={{dat|2025|11|30||bez}} |language=en |date={{dat|2018|6|27||bez}}}}</ref> <small>(2025)</small> | legaljuris = [[Attēls:Flag_of_Quebec.svg|22px]] [[Kvebeka]] | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = 1701, ''rue Parthenais'', [[Monreāla]], [[Kvebeka]], [[Kanāda]] | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = | sworn officers = | civilians = | total employees = | electeetype = Ģenerāldirektore | minister1name = Žoana Bosoleila<ref>{{ziņu atsauce |title=Johanne Beausoleil appointed leader of Sûreté du Québec for seven years |url=https://montrealgazette.com/news/quebec/johanne-beausoleil-appointed-leader-of-surete-du-quebec-for-seven-years |accessdate={{dat|2025|11|30||bez}} |work=montrealgazette |language=en |archive-date={{dat|2024|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241205164752/https://montrealgazette.com/news/quebec/johanne-beausoleil-appointed-leader-of-surete-du-quebec-for-seven-years }}</ref> | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = Iecirkņi | stations = 118<ref name="data" /> | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | vehicle2type = | vehicles2 = | vehicle3type = | vehicles3 = | boat1type = | boats1 = | aircraft1type = | aircraft1 = | aircraft2type = | aircraft2 = | animal1type = | animals1 = | animal2type = | animals2 = | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = {{URL|https://www.sq.gouv.qc.ca/|sq.gouv.qc.ca}} | footnotes = | reference = }} '''Kvebekas provinces policija'''<ref name="kan">{{ziņu atsauce |last1= |first1= |title=AKTUĀLAIS KANADĀ |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:235871&#124;article:DIVL390&#124;query:Kvebekas%20policijas%20|accessdate={{dat|2025|11|30||bez}} |work=Latvija Amerikā, Nr.71 |date={{dat|1969|10|18||bez}} |language=lv |quote=Kvebekas provinces policijas...}}</ref> ({{val|fr|Sûreté du Québec}} — ‘Kvebekas drošība’, '''SQ''') ir provinces policijas iestāde [[Kanāda]]s [[Kanādas provinces un teritorijas|provincē]] [[Kvebeka|Kvebekā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sûreté du Québec |url=http://www.suretequebec.gouv.qc.ca/index.jsp |website=suretequebec.gouv.qc.ca |accessdate={{dat|2025|11|30||bez}} |language=fr |archive-date={{dat|2011|02|24||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20110224112500/http://www.suretequebec.gouv.qc.ca/index.jsp }}</ref> Tā ir viena no senākajām Kvebekas institūcijām. Tā ir arī vienīgā policijas institūcija, kas apkalpo visu Kvebekas provinces teritoriju. Tā tika izveidota saskaņā ar Kvebekas policijas likumu, kas tika pieņemts 1870. gada 1. februārī. Kvebekas provinces policijas veidošana tika pabeigta 1870. gada 1. maijā. Iestāde kopš 1988. gada ir pakļauta [[Sabiedriskās drošības ministrija (Kvebeka)|Kvebekas Sabiedriskās drošības ministrijai]].<ref name="ministr">{{tīmekļa atsauce |title=Les organismes de la sécurité publique - ENAP |url=https://cerberus.enap.ca/Observatoire/docs/Etat_quebecois/a-securitepublique.pdf |website=cerberus.enap.ca |accessdate={{dat|2025|11|30||bez}} |language=fr |quote=La SQ, corps de police provincial, agit sous l'autorité du ministre de la Sécurité publique depuis 1988, année d'institution du ministère de la Sécurité publique.}}</ref> Kvebekas provinces policijas galvenā mītne atrodas [[Monreāla|Monreālā]], un policijā strādā ap 8599 darbinieku.<ref name="data" /> SQ ir viens no trim Kanādas provinču policijas dienestiem, līdzās lielākajai [[Ontārio provinces policija|Ontārio provinces policijai]] un mazākajai [[Ņūfaundlendas Karaliskā policija|Ņūfaundlendas Karaliskajai policijai]], kā arī trešais lielākais policijas dienests Kanādā aiz [[Kanādas Karaliskā jātnieku policija|Kanādas Karaliskās jātnieku policijas]], kas ir Kanādas federālā policija, un Ontārio provinces policijas. == Pienākumi == [[Attēls:Sûreté du Québec cruiser.jpg|thumb|''Dodge Charger'' 2015. gadā, pirms 2017. gada krāsojumā.]] [[Attēls:Sûreté du Québec black and white Ford Police Interceptor Utility.jpg|thumb|Sākot ar 2017. gadu, trafarētie automobiļi ir melnā krāsā ar baltām durvīm, uz kurām ir izceltāks vārds ''POLICE''.<ref>{{Cite news |url=https://www.cbc.ca/news/canada/montreal/surete-du-quebec-cruiser-design-1.4202632 |title=Sûreté du Québec rolls out new black and white cruiser design |work= [[CBC News]] |date=13 July 2017 |access-date=2018-12-15}}</ref> Attēlā redzams ''Ford Police Interceptor Utility'' automobilis.]] Kvebekas provinces policijas (SQ) galvenā funkcija ir nodrošināt provinces likumu, dažu pašvaldību saistošos noteikumu, [[Kanādas kriminālkodekss|Kanādas federālā kriminālkodeksa]] un daudzu citu likumu izpildi visā [[Kvebeka|Kvebekā]], kā arī nepieciešamības gadījumā palīdzēt pašvaldību policijas dienestiem. Vietējā līmenī, SQ ir atbildīga par pašvaldības policijas pakalpojumu sniegšanu pašvaldībām, kuras izvēlējās neveidot savu pašvaldības policiju, galvenokārt apdzīvotās vietās, kur ar iedzīvotāju skaits nepārsniedz 50 000, apmaiņā pret samaksu, kas atbilst pašvaldbu lielumam. Citās pilsētās SQ var arī pārņemt kriminālizmeklēšanu no pašvaldību policijas dienestiem, ja to pieprasa provinces Policijas likums, atkarībā no nozieguma smaguma un iedzīvotāju skaita, piemēram, SQ pārņems jebkuru slepkavību bez nenovēršamiem arestiem pilsētā, kurā ir mazāk nekā 250 000 iedzīvotāju, pat ja tai ir sava pašvaldības policija.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Police Service Levels - Ministère de la Sécurité publique |url=https://www.securitepublique.gouv.qc.ca/en/police-prevention/police-service-levels.html |website=www.securitepublique.gouv.qc.ca |accessdate={{dat|2025|11|30||bez}} |language=fr}}</ref> SQ parasti darbojas mazākos lauku vai piepilsētu rajonos, un tā ir reti redzama darbībās lielu urbāno centru, piemēram, [[Monreāla]]s un [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebekas pilsētas]], ielās, kuru pašvaldības policijām, saskaņā ar likumu, ir jānodrošina plašs policijas pakalpojumu un operāciju klāsts. Tomēr, šajās pilsētās atrodas lieli SQ biroji, kuros tiek veiktas dažādas izmeklēšanas. Provinciālajā līmenī SQ ir atbildīga par tādām darbībām kā patrulēšana uz [[Kvebekas automaģistrāles|Kvebekas automaģistrālēm]], valdības iestāžu integritātes saglabāšana, liela mēroga izmeklēšanu koordinēšana, piemēram, [[Kvebekas baikeru karš|Kvebekas baikeru kara]] laikā 1994—2002. gadā, un Kvebekas kriminālizlūkošanas datubāzes uzturēšana un koplietošana ar citiem dienestiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mission, vision, valeurs - Sûreté du Québec |url=https://www.sq.gouv.qc.ca/organisation/mission-vision-valeurs/ |website=Sûreté du Québec |accessdate={{dat|2025|11|30||bez}} |language=fr}}</ref> Turklāt SQ var sniegt tehnisko palīdzību Kvebekas neatkarīgajai izmeklēšanas vienībai (BEI) jebkurā incidentā, kas saistīts ar iespējamiem citas policijas nodaļas pārkāpumiem, piemēram, nāves gadījumiem un smagiem ievainojumiem. Ja SQ ir iesaistīta šādā incidentā, palīdzību, ja nepieciešams, sniegs vai nu [[Monreālas policija|Monreālas]], vai [[Kvebekas pilsētas policija]].<ref>{{ziņu atsauce |title=62 investigations, no charges in Quebec police watchdog's first year |url=https://montrealgazette.com/news/local-news/62-investigations-no-charges-in-quebec-police-watchdogs-first-year |accessdate={{dat|2025|11|30||bez}} |work=montrealgazette |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == 1870. gada 1. maijā Kvebekas provinces valdība izveidoja Kvebekas provinces policiju (''Police province du Québec'')<ref>{{tīmekļa atsauce |title=1870 Les débuts de la Sûreté du Québec - Police - Sûreté du Québec |url=http://www.sq.gouv.qc.ca/mission-et-services/historique-de-la-sq/debuts-surete-du-quebec.jsp |website=www.sq.gouv.qc.ca |accessdate={{dat|2025|11|30||bez}} |language=fr |archive-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120318184500/http://www.sq.gouv.qc.ca/mission-et-services/historique-de-la-sq/debuts-surete-du-quebec.jsp }}</ref> tās pirmā komisāra, tiesneša Pjēra Antuāna Dusē, vadībā. Šis jaunais policijas dienests pārņēma Kvebekas pilsētas pašvaldības policijas galveno mītni, kas pēc tam tika likvidēta, lai gan Kvebekas pilsēta savu pašvaldības policiju atjaunoja 1877. gadā. 1900. gadā tika izveidoti divi atšķirīgi provinces policijas dienesti: Monreālas Provinces detektīvu birojs, reaģējot uz noziedzības vilni šajā pilsētā, un Ieņēmumu policija, kuras uzdevums bija iekasēt nodokļus. 1902. gadā valdība nolēma, ka provinces policiju vairs nevadīs tiesnesis, bet gan pats policijas darbinieks. Par pirmo priekšnieku no policistu rindām tika izvēlēts Ogastins Makārtijs. 1922. gadā tika izveidoti divi '''Provinces policijas''' (''Police provinciale'', ''Sûreté provinciale'')<ref name="nosauk1">{{tīmekļa atsauce |title=Patrimoine de la Sûreté du Québec {{!}} Emblèmes de la Sûreté du Québec |url=https://www.patrimoine.sq.gouv.qc.ca/Sujet/Emblemes-de-la-Surete-du-Quebec-005 |website=patrimoine.sq.gouv.qc.ca |accessdate={{dat|2025|11|30||bez}} |language=fr}}</ref><ref name="nosauk2">{{tīmekļa atsauce |title=Patrimoine de la Sûreté du Québec {{!}} Accueil |url=https://www.patrimoine.sq.gouv.qc.ca/ |website=patrimoine.sq.gouv.qc.ca |language=fr}}</ref> štābi: viens Kvebekas pilsētā, ko vadīja Makārtijs, un otrs Monreālā, ko vadīja Djedonē Daniels Lorēns. Tajā gadā Monreālas Provinces detektīvu birojs kļuva par daļu no vispārējās provinces policijas. Kvebekas nodaļā bija 35 policisti un divi [[Detektīvs (profesija)|detektīvi]]. 1925. gadā policisti sāka patrulēt uz [[Motocikls|motocikli]]em. 1929. un 1930. gadā dienesta struktūra tika reformēta, un policija ap 1938. gadu pieņēma jaunu nosaukumu — '''''Sûreté provinciale du Québec'''''.<ref name="nosauk1" /><ref name="nosauk2" /> Neilgi pēc tam, ap 1940. gadu, policiju pārdēvēja par '''''Sûreté provinciale de Québec'''''.<ref name="nosauk1" /><ref name="nosauk2" /> 1961. gadā nosaukums tika atkal mainīts uz ''Sûreté provinciale du Québec'', kas 1968. gadā tika saīsināts līdz pašreizējam nosaukumam '''''Sûreté du Québec'''''.<ref name="nosauk1" /><ref name="nosauk2" /> == Dienesta pakāpju zīmotnes == {| class="wikitable" ! colspan="9" |Dienesta pakāpju uzpleču tuneļi<ref>{{cite web |url=http://www.sq.gouv.qc.ca/mission-et-services/publications/csp-information-guide-for-members.pdf |title=Archived copy |access-date=5 June 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110706201447/http://www.sq.gouv.qc.ca/mission-et-services/publications/csp-information-guide-for-members.pdf |archive-date=6 July 2011 }}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.sq.gouv.qc.ca/grades-a-la-surete-du-quebec/ |title=Grades à la Sûreté du Québec |language=fr |trans-title=Ranks at the Sûreté du Québec |website=Sûreté du Québec |access-date=25 January 2021}}</ref> |- |colspan=2 style="text-align:center;" |'''Ģenerālštāba virsnieki''' || colspan=4 style="text-align:center;" |'''[[Virsnieks|Virsnieki]]''' || '''Apakšvirsnieki'''|| colspan="2" style="text-align:center;" |'''Konstebli''' |- ![[Ģenerāldirektors]]<br />''Directeur general'' !Direktora vietnieks<br />''Directeur adjoint'' ![[Vecākais inspektors]]<br />''Inspecteur chef'' ![[Inspektors]]<br />''Inspecteur'' ![[Kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]<br />''Capitaine'' ![[Leitnants]]<br />''Lieutenant'' ![[Seržants]]<br />''Sergent'' !Grupas komandieris<br />''Chef d'equipe'' ![[Konstebls]]<br />''Agent'' |- style="text-align:center;" |[[Attēls:SQ-DG.png|center|50px]] |[[Attēls:SQ-DGA.png|center|50px]] |[[Attēls:SQ-INSPC.png|center|50px]] |[[Attēls:SQ-INSP.png|center|50px]] |[[Attēls:SQ-CPT.png|center|50px]] |[[Attēls:SQ-LT.png|center|50px]] |[[Attēls:SQ-SGT.png|center|50px]] |[[Attēls:SQ-CE.png|center|50px]] |<small>''Bez uzpleča''</small> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kvebeka]] [[Kategorija:Kanāda]] [[Kategorija:Policija]] hqdyj32lant7pyklpvaq5pjmd3ho6ji 0 616661 4484468 4376381 2026-06-20T06:44:54Z Biafra 13794 4484468 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Treviss Pastrana | vārds_oriģ = ''Travis Pastrana'' | attēls = Travis pastrana (52703419534) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Treviss Pastrana 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Treviss Alans Pastrana | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|10|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Mērilenda|Anapolisa}} | mir_dat = | mir_viet = | sasniegumi = | dzimums = V | atjaunots = }} '''Treviss Alans Pastrana''' ({{val|en|Travis Alan Pastrana}}; dzimis {{dat|1983|10|8}}) ir profesionāls [[amerikāņi|amerikāņu]] sportists, kas pazīstams ar saviem panākumiem vairākās disciplīnās, tostarp [[motofrīstails|motofrīstailā]], [[autorallijs|rallijā]], [[NASCAR]] un [[kaskadieris|kaskadieru]] triku izpildījumā. Viņš kļuva ievērojams 2000. gadu sākumā, kļūstot par daudzkārtēju ''[[X Games]]'' zelta medaļnieku un izcīnot panākumus motofrīstailā, tostarp 2006. gadā būdams pirmais, kurš sacensībās veica dubulto atpakaļsalto.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2006-08-05 |title=FINAL: Pastrana Wins Moto BT |url=https://www.espn.com/action/news/story?page=EXPN.sx12motoxbt |access-date=2024-12-29 |website=ESPN.com |language=en}}</ref> Pirms savas motofrīstaila karjeras Pastrana bija arī veiksmīgs motokrosa dalībnieks, iegūstot titulus [[AMA Motokrosa čempionāts|AMA Motokrosa]] un [[AMA Superkrosa čempionāts|Superkrosa]] 125cm³ čempionātos attiecīgi 2000. un 2001. gadā. Ārpus [[motosports|motosporta]] Pastrana ir četrkārtējs ''[[Rally America]]'' čempions un ir piedalījies ''[[Global RallyCross]]'' sacensībās. Pastrana piedalījies arī NASCAR sacensībās, tostarp ''[[Nationwide Series]]'' un ''[[Truck Series]]'' sacensībās. 2022. gadā viņš kļuva par pasaules čempionu Pirmās klases Pasaules motorlaivu čempionātā kopā ar britu motorlaivu braucēju Stīvu Kērtisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-06-01 |title=Pastrana to return to race on water in UIM Class 1 Powerboat Championship Series |url=https://www.si.com/fannation/racing/auto-racing-digest/extras/pastrana-to-return-to-race-on-water-in-uim-class-1-powerboat-championship-series |access-date=2023-06-06 |language=en}}</ref> 2003. gadā Pastrana līdzdibināja izklaides zīmolu ''[[Nitro Circus]]'', kas producē tiešraides šovus, televīzijas seriālus un filmas ar ekstrēmiem trikiem un sporta priekšnesumiem. Neatkarīgi no ''Nitro Circus'' Pastrana piedalījies vairākos augsta līmeņa kaskadieru trikos, tostarp veiksmīgos [[Īvels Knīvels|Īvela Knīvela]] slaveno triku atveidojumos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{motoru sports-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pastrana, Treviss}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV autosportisti]] [[Kategorija:Kaskadieri]] owatrv2kqurgq287u9tdojh8qbo6c68 0 619435 4484355 4483623 2026-06-19T18:27:10Z DrewAir 91233 /* Jūnijs */ 4484355 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedza vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga|Kuldīgas]] un [[Bauska|Bauskas]] pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona|Madonai]] nolija ap 15–25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0–5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10–20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref>, bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes katoļu baznīcai]]. Gaisa temperatūra svarstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksēti arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11–13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — ezeros, upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus. Liepājas, Ventspils, [[Salacgrīva|Salacgrīvas]] un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. [[Ezers|Ezeros]] un ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra vidēji sasniedza +17, +18 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs +16, +19 grādi, mazākājās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] h1semyx4470s6bva786lu1kq1oaliu2 4484357 4484355 2026-06-19T18:34:31Z DrewAir 91233 /* Jūnijs */ 4484357 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedza vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga|Kuldīgas]] un [[Bauska|Bauskas]] pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona|Madonai]] nolija ap 15–25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0–5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10–20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref>, bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes katoļu baznīcai]]. Gaisa temperatūra svarstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksēti arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11–13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva|Salacgrīvas]] un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākājās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] rm0qdu0467olnhsv69ch5grsjp1jepi 4 626261 4484421 4484116 2026-06-20T03:04:41Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti) 4484421 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2729 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || |- | [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || |- | [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3978 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2615 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Krasnodaras "Lokomotiv-Kuban"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || |- | [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2224 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || |- | [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, <span style="color:red">Rietumarmēņu valoda</span> || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 || || |- | [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 || || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4696 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || |- | [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || |- | [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16535 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7185 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 18922 || [[d:Q685293|Q685293]] || |- | [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11902 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11135 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || |- | [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3245 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || |- | [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || |- | [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 || || |- | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || |- | [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || |- | [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Maroka</span> || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10746 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5533 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8086 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18119 || [[d:Q781921|Q781921]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || |- | [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 7718 || 12268 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || |- | [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || |- | [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1674 || 2299 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 857 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || |- | [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || |- | [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || |- | [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11495 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || |- | [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8205 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || |- | [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || |- | [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 479 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || |- | [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || |- | [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6154 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5280 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || |- | [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || |- | [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || |- | [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || |- | [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || |- | [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || |- | [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || <span style="color:red">Irāna</span> || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || |- | [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || <span style="color:red">Maroka</span> || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || |- | [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || |- | [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Saha</span> || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]] |- | [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || |- | [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || |- | [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || |- | [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]] |- | [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || |- | [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 847 || 1170 || [[d:Q737263|Q737263]] || |- | [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || |- | [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || |- | [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || |- | [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || <span style="color:red">Maroka</span> || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || |- | [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || |- | [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || |- | [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || |- | [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Irāna</span> || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, <span style="color:red">Irāna</span> || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1004 || 2658 || [[d:Q380728|Q380728]] || |- | [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || |- | [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || |- | [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || |- | [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || |- | [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2752 || [[d:Q380000|Q380000]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || |- | [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || |- | [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12851 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || |- | [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || |- | [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || |- | [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || |- | [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || |- | [[NKVD "Grieķu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || |- | [[NKVD "Poļu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || |- | [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || |- | [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || |- | [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || |- | [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5086 || 8094 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || |- | [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 || || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || |- | [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2654 || 4678 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1130 || 2041 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || |- | [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || |- | [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || |- | [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || |- | [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3199 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || |- | [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3134 || [[d:Q548471|Q548471]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1814 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4568 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || |- | [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || <span style="color:red">Maroka</span> || 2277 || 6965 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || |- | [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || |- | [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4342 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || |- | [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 694 || 4102 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || |- | [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} || || Rumānija || 2080 || 5753 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 883 || 4080 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4556 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8682 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4846 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || |- | [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5798 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5899 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 969 * '''Dalībnieku skaits:''' 32 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9) * '''Dažādu valstu skaits:''' 56 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,421,266 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,779 rakstzīmes # {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,569 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,003 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,401 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,479 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,172 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,917 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,290 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 18 raksti, 29,422 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 17 raksti, 23,723 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,249 rakstzīmes # {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes # {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] iy756w9cmq1uhzb7aq76q6fhob4j7l8 4 626708 4484422 4484117 2026-06-20T03:04:43Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4484422 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,436,672 baiti # {{U|Kikos}} - 918,257 baiti # {{U|Egilus}} - 875,773 baiti # {{U|Treisijs}} - 268,017 baiti # {{U|Tankists}} - 253,471 baiti # {{U|MC2013}} - 183,315 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 169,254 baiti # {{U|Biafra}} - 148,910 baiti # {{U|Lasks}} - 127,488 baiti # {{U|Bendžamins}} - 112,093 baiti # {{U|Vylks}} - 103,407 baiti # {{U|Dainis}} - 87,038 baiti # {{U|Pirags}} - 41,818 baiti # {{U|Papuass}} - 32,024 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti # {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti # {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti # {{U|XD991}} - 5,899 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 38 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 15 raksti # {{U|MC2013}} - 11 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Papuass}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Egilus}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 14 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 8h70oj47fui9w0dhbg4ot0eeh0rpjhl 0 628195 4484280 4480293 2026-06-19T12:55:08Z Bendžamins 76862 4484280 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|6|8}} | birth_place = | caps1 = 11 | caps2 = 106 | caps3 = 28 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[NAC Breda]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Arnemuidena}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | goals1 = 3 | goals2 = 4 | goals3 = 1 | height = 189 | image = Jan Paul van Hecke 24012026 (2) (cropped).jpg | caption = Jans Pauls van Heke 2026. gadā | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U21 | nationalteam2 = {{fb|NED}} | nationalyears2 = 2024— | nationalyears1 = 2022—2023 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | name = | playername = Jans Pauls van Heke | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2019—2020 | years2 = 2020—2026 | years3 = 2020—2021 | years4 = 2021—2022 | caps4 = 31 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years5 = 2026— | caps5 = 0 | goals5 = 0 }} '''Jans Pauls van Heke''' ({{Val|nl|Jan Paul van Hecke}}, dzimis {{Dat|2000|6|8}}) ir [[Nīderlandieši|nīderlandiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlasi]]. Kopš 2020. gada van Heke spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Iepriekš spēlējis Nīderlandes komandās ''[[NAC Breda]]'' un ''[[SC Heerenveen|Heerenveen]]'', kā arī Anglijas komandās ''[[Blackburn Rovers]]'' un ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''. [[Nīderlandes futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}}{{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Heke, Jans Pauls van}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zēlandes provincē dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:NAC Breda spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] qzd5vnj2gb9at9lecu1lcefxvp3fkwi 0 628277 4484429 4450860 2026-06-20T03:35:42Z Biafra 13794 jāuzlabo 4484429 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Jānis Danoss''' (dzimis {{dat|1924|7|18||bez}}, miris {{dat|2026|1|11||bez}}) bija latviešu inženieris, politiķis un sabiedriskais darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1924. gada 18. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] unɡāru operdziedātāja Arpada Danoša un viņa sievas Olgas, Latvijas Nacionālās operas kora dziedātājas, vēlākās modes dizaineres ģimenē. Studējis [[Ļeņingrada]]s Sakaru institūtā, strādājis par radio meistaru.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/690908-101-gada-vecuma-miris-zinatnieks-janis-danoss 101 gada vecumā miris zinātnieks Jānis Danoss] jauns.lv 2026. gada 12. janvārī</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā viņš bija vācbaltiešu kultūras biedrības vadītājs, viens no 1988. gada Tautu foruma aicinājuma parakstītājiem, vēlāk [[Latvijas Tautas fronte]]s referents, piedalījās 1988. gada 7. oktobra tautas manifestācijas “Par tiesisku valsti Latvijā” dziesmu tekstu brošūras veidošanā. Vēlāk viņš nodibināja Latvijas Liberālo partiju.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/36477 Centrālā vēlēšanu komisija] 25.08.1995.</ref> Jānim Danosam bija precējies četras reizes, viņam bija septiņi bērni, vairāk nekā divdesmit mazbērnu un arī mazmazbērni.<ref>[https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/101-gada-vecuma-muziba-devies-atmodas-laika-personiba-zinatnieks-janis-danoss.36648 101 gada vecumā mūžībā devies atmodas laika personība, zinātnieks Jānis Danoss] lasi.lv 2026. gada 12. janvārī </ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Danoss, Jānis}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] guydld19nu7u8bq2iqkgj899mg03hwr 0 629253 4484431 4454909 2026-06-20T03:42:08Z Biafra 13794 4484431 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Staņislava Nikodima | vārds_orig = ''Stanisława Nikodym'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1897|7|2}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Varšava|td=Polija}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1988|3|25|1897|7|2}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Polija|Varšava}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Otto Nikodims]] | bērni = | paraksts = | zinātne = [[matemātika]] | grāds = matemātikas zinātņu doktore | darba_vietas = [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikums]]<br />Kenjenas koledža (ASV) | akad_amats = | alma_mater = [[Varšavas Universitāte]] | pasniedzēji = | zinātniskie_vadītāji = [[Stefans Mazurkevičs]] | studenti = | doktoranti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Staņislava Nikodima''' ({{val|pl|Stanisława Nikodym}}, dzimusi '''Staņislava Dorota Lilientāle''' {{dat|1897|7|2}}, mirusi {{dat|1988|3|25}}) bija [[Polija]]s [[matemātiķe]] un [[māksliniece]]. Viņa ir pazīstama ar saviem rezultātiem [[kontinuums|kontinuumu]] teorijā, īpaši Žordana kontinuuma jomā. == Biogrāfija == Staņislava Dorota Lilientāla piedzima [[Varšava|Varšavā]] etnogrāfes Regīnas un Nātana Lilientāla ģimenē. Staņislavai bija jaunāks brālis Antoni (dzimis 1908. gadā). Viņa mācījās Helēnas Sklodovskas-Šalajas pamatskolā un septiņus gadus Varšavas privātajā sieviešu skolā. 1916. gadā iestājās [[Varšavas Universitāte|Varšavas Universitātē]], kur matemātiku apguva [[Stefans Mazurkevičs|Stefana Mazurkeviča]], [[Zigmunts Janiševskis|Zigmunta Janiševska]] un [[Vaclavs Serpiņskis|Vaclava Serpiņska]] vadībā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} 1924. gadā apprecējās ar matemātiķi [[Otto Nikodims|Otto Nikodimu]] un pievienojās viņam [[Krakova|Krakovā]]. Mazurkeviča vadībā 1925. gadā ieguva doktora grādu [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]]. Viņa bija pirmā sieviete Polijā, kas ieguva [[Doktora grāds|doktora grādu]] matemātikā.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}} Saņemot valdības finansējumu studijām [[Parīze|Parīzē]], viņa un Otto divus gadus (no 1926. gada) mācījās [[Parīzes Universitāte|Sorbonnā]]. 1930. gadā viņi atgriezās Varšavā. Viņa sāka strādāt [[Varšavas Politehniskā universitāte|Varšavas Politehnikumā]], strādājot kopā ar matemātiķi [[Francišeks Leja|Francišeku Leju]] līdz 1936. gadam, kad viņš pārcēlās uz Krakovu.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}} Viņas brāli Antonu, ķīmiķi un Polijas armijas virsnieku, krievi nogalināja [[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņa laikā]] 1940. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Vācu nacistu okupācijas laikā Polijā nevajadzīgas profesijas, tostarp augstākā izglītība, tika apspiestas. Nikodimi vadīja slepenas matemātikas nodarbības, neskatoties uz soda draudiem.{{sfn|Szymanski|1990|p=30}} 1944. gada [[Varšavas sacelšanās]] laikā tika zaudētas viņas un viņas vīra mantas, tostarp vairāki nepublicēti matemātikas darbi. Viņi pārcēlās uz [[Beļģija|Beļģiju]], lai piedalītos matemātiķu kongresā 1946. gadā, un Otto lasīja lekcijas dažādās Eiropas pilsētās, pirms kopā ar sievu emigrēja uz [[ASV]], apmetoties Gembjerā, [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]].{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}} Pēc vīra nāves 1974. gadā Staņislava Nikodima ziedoja viņu darbus un savas gleznas Brisko Amerikas vēstures centram [[Teksasas Universitāte Ostinā|Teksasas Universitātē Ostinā]].{{sfn|Piotrowski|2014|p=73}} Staņislavas Nikodimas un viņas vīra mantojums, kas glabājas Polijas Mākslas un zinātnes institūta Amerikā arhīvā, ietver Otto Nikodima rakstu atkārtotus izdevumus, Staņislavas Nikodimas dzejoļus, publikācijas, kā arī akvareļus, saraksti un fotogrāfijas no 1895. līdz 1988. gadam.<ref name=pol>{{Tīmekļa atsauce|url=https://poland.us/stanislawa-nikodym-matematyczka-z-artystyczna-dusza/|title=Stanisława Nikodym: matematyczka z artystyczną duszą|publisher=poland.us}}</ref> Pēc tam Staņislava Nikodima atgriezās Varšavā, kur nomira 1988. gadā.{{sfn|Ciesielska|2018|p=117}} Apglabāta draudzes kapsētā [[Tikocina|Tikocinā]], [[Bjalistokas apriņķis|Bjalistokas apriņķī]].<ref name="pol" /> == Karjera == === Matemātika === 1918.—1919. gadā, universitātes mācību pārtraukumā, Staņislava mācīja matemātiku Polijas armijas karavīriem.{{sfn|Domoradzki|Stawiska|2019|loc=p. 65 (p. 24 of arXiv version)}} Nikodimas doktora disertācija saucās "Par plaknes atvienošanu ar savienotām kopām un kontinuumiem".{{sfn|Ciesielska|2018|p=115}} Pirms Otrā pasaules kara sākuma viņa publicēja trīs grāmatas un vairākus rakstus.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}} Starp Nikodimas atklājumiem bija nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi, lai Žordana kontinuuma apakškontinuumu varētu uzskatīt par Žordana kontinuumu. Viņa arī noteica, ka, ja divu slēgtu kopu krustpunkts un apvienojums ir Žordana kontinuums, tad arī pašas kopas ir Žordana kontinuumi.{{sfn|Ciesielska|2018|p=116}} 20. gadsimta četrdesmitajos gados Nikodima mācīja matemātiku [[Kenjenas koledža|Kenjenas koledžā]] Gembjerā, [[Ohaio štats|Ohaio štatā]], kur arī viņas vīrs bija fakultātes loceklis.{{sfn|Stamp|1995}} === Māksla === Studentes gados Lilientāle piedalījās plenēra glezniecībā [[Sandomeža|Sandomežā]]. Starpkaru periodā, sākot ar 1922. gadu, viņa vairākkārt gleznoja pilsētas ainavu [[Akvarelis|akvareļa tehnikā]]. Tā laika darbi tika izstādīti izstādē 1933. gadā, pēc tam viņa tos ziedoja Sandomežas rajona muzejam.{{sfn|Piotrowski|2014|p=72}} Staņislavas Nikodimas darbu izstādes bija rīkotas arī pēckara Polijā. Māksliniece personīgi apmeklēja atklāšanas.<ref name=pol /> == Nozīmīgākās publikācijas == * {{Publikācijas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Sur les coupures du plan faites par les ensembles connexes et les continus|journal=Fundamenta Mathematicae|volume=7|year=1925|pages=15–23|doi=10.4064/fm-7-1-15-23 |doi-access=free}} * {{grāmatas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Wstęp do rachunku rózniczkowego|publisher=Nasza Księgarnia|location=Warsaw|year=1936|language=pl}} * {{grāmatas atsauce|first=Stanisława|last=Nikodym|title=Wzory i krótkie repetytorium matematyki|location=Poznań|year=1948|publisher=Księgarnia W. Wilka}} * {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title=Sur l'extension des corps algébriques abstraits par un procédé généralisé de Cantor|journal=Rendiconti dell'Accademia Nazionale dei Lincei (Classe di Scienze Fisiche, Matematiche e Naturali)|series=8|volume=17|year=1954}} * {{Publikācijas atsauce|first1=Otto|last1=Nikodym|first2=Stanisława|last2=Nikodym|title= Some theorems on divisibility of infinite cardinals|journal=Archiv der Mathematik|volume=8|year=1957|issue=2|pages=96–103|doi=10.1007/BF01900432|s2cid=115982796}} == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite encyclopedia|encyclopedia=Women in Mathematics: Historical and Modern Perspectives|title=A mathematician and a painter Stanisława Nikodym and her husband Otton Nikodym|first=Danuta|last=Ciesielska|date=2018|doi=10.4171/OWR/2017/2|editor1-last=Kjeldsen|editor1-first= T.H.|editor2-last= Oswald|editor2-first= N.|editor3-last=Tobies|editor3-first=R.|editor3-link=Renate Tobies|publisher=Mathematisches Forschungsinstitut Oberwolfach|url=https://vbn.aau.dk/da/publications/2a37399a-1f2a-449b-942d-7a63fc348caf}} * {{cite journal | last1 = Domoradzki | first1 = Stanisław | last2 = Stawiska | first2 = Małgorzata | arxiv = 1804.02448 | date = November 2019 | doi = 10.4467/2543702xshs.19.004.11010 | journal = Studia Historiae Scientiarum | pages = 55–92 | title = Polish mathematicians and mathematics in World War I. Part II. Russian Empire | volume = 18}} * {{cite journal|first=Walerian|last=Piotrowski|title=Jeszcze w sprawie biografii Ottona i Stanisławy Nikodymów|language=pl|journal=Wiadomości Matematyczne|volume=50|number=1|year=2014|url=https://wydawnictwa.ptm.org.pl/index.php/wiadomosci-matematyczne/article/viewFile/653/694}} * {{cite journal|journal=Kenyon College Alumni Bulletin|year=1995|number=Spring|first=Tom|last=Stamp|title=Let Us Now Praise Not-So-Famous Women|url=https://bulletin.kenyon.edu/article/let-us-now-praise-not-so-famous-women/}} * {{cite journal|journal=Mathematical Intelligencer|year=1990|title=Who Was Otto Nikodym?|last=Szymanski|first=Waclaw|volume=12|number=2}} == Ārējās saites == * [https://ptkwm.pl/stanislawa-nikodym/ Stanisława Nikodym] Polskie Towarzystwo Kobiet w Matematyce {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nikodima, Staņislava}} [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1988. gadā mirušie]] [[Kategorija:Varšavā dzimušie]] [[Kategorija:Polijas matemātiķi]] [[Kategorija:Poļu mākslinieki]] [[Kategorija:Polijas ebreji]] t7prsnjr4x07m8h8lndlic08jchu5yo 0 629262 4484432 4467206 2026-06-20T03:43:25Z Biafra 13794 4484432 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = {{collapsible list | title_style = background:transparent;text-align:center;line-height:normal;font-size:95%; | title = {{resize|1.25em|Savienība Vidusjūrai}} | {{Infobox |subbox=yes |bodystyle=font-size:77%;font-weight:normal; | rowclass1 = mergedrow| label1 = [[Arābu valoda|Arābu]]: | data1 = {{lang|ar|الاتحاد من أجل المتوسط|rtl=yes}}<br /> | rowclass2 = mergedrow| label2 = [[Angļu valoda|Ķīniešu]]: | data2 = {{lang|en|Union for the Mediterranean|italic=unset}}<br /> | rowclass3 = mergedrow| label3 = [[Franču valoda|Franču]]: | data3 = {{lang|fr|Union pour la Méditerranée|italic=unset}} }}}} | native name = | native name lang = | image = Union for the Mediterranean logo.svg | map = Union for the Mediterranean - updatable.svg | size = | type = Starpvaldību organizācija | formation = {{dat|2008|7|13}} | headquarters = [[Barselona]], {{ESP}} | membership = 43 valstis | leader_title = Ģenerālsekretārs | leader_name = [[Nasers Kamels]] | language = [[angļu valoda]]<br />[[arābu valoda]]<br />[[franču valoda]] | website = {{URL|https://ufmsecretariat.org/}} }} '''Savienība Vidusjūrai''' ({{val|en|Union for the Mediterranean, UfM}}) ir 2008. gadā dibināta 43 valstu (27 [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis un 16 partneres) [[starpvalstu organizācija]], kas veicina sadarbību [[Eiropa]]s un [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]. Tā deklarē koncentrēšanos uz ilgtspējīgu attīstību, stabilitāti, reģionālo integrāciju un praktisku projektu īstenošanu. Savienībai jārisina enerģētikas un energoresursu, drošības, terorisma apkarošanas, migrācijas un tirdzniecības jautājumi. Eiropas un Vidusjūras reģiona Savienībai jāsadarbojas noteiktu kopīgu struktūru ietvaros, tostarp tiesībaizsardzības struktūrās, lai apkarotu korupciju, terorismu, organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību. Starp deklarētajiem mērķiem ir arī sieviešu tiesību veicināšana, jauniešu nodarbinātība un vides aizsardzība. Savienības galvenā mītne atrodas [[Barselona|Barselonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.euractiv.pl/polityka-zagraniczna/artykul/siedziba-unii-dla-rodziemnomorza-bdzie-w-barcelonie?newsletter=55|title=Siedziba Unii dla Śródziemnomorza będzie w Barcelonie {{!}} Polityka zagraniczna {{!}} Unia Europejska {{!}} Euractiv.pl|last=EurActiv.pl|website=www.euractiv.pl|access-date=2026-04-16|language=en|archive-date=2011-09-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20110917115543/http://www.euractiv.pl/polityka-zagraniczna/artykul/siedziba-unii-dla-rodziemnomorza-bdzie-w-barcelonie?newsletter=55}}</ref> == Priekšvēsture == Savienība tiek pozicionēta kā dabisks 1995. gadā aizsāktā [[Barselonas process|Barselonas procesa]], t.i. Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerības, turpinājums. Barselonas process ap 2005. gadu bija kļuvis neefektīvs un vairums [[Arābu valstu līga|arābu valstu]] to boikotēja, iebilstot pret ES valstu tām uzspiesto cīņu pret [[Terorisms|terorismu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/elmundo/2005/11/28/internacional/1133151403.html|title=España y sus socios europeos asumen que la Cumbre puede saldarse hoy con un fracaso {{!}} elmundo.es|website=www.elmundo.es|access-date=2026-04-16}}</ref> Priekšlikums izveidot jaunu kopienu pirmo reizi parādījās [[Nikolā Sarkozī]] vēlēšanu kampaņas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/sparks-expected-to-fly-whoever-becomes-frances-president/a-2343020|title=Royal vs. Sarkozy|website=dw.com|access-date=2026-04-16|language=en}}</ref> Pēc uzvaras vēlēšanās Francija sāka iezīmēt konkrētākus plānus. 2007. gada 23. oktobrī prezidents Sarkozī uzaicināja visus Vidusjūras reģiona valstu līderus uz līderu samitu Francijā 2008. gada jūlijā. Sarkozī uzskatīja [[Turcija]]s dalību par alternatīvu tās dalībai ES, pret ko viņš iebilda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/sparks-expected-to-fly-whoever-becomes-frances-president/a-2343020|title=Royal vs. Sarkozy|website=dw.com|access-date=2026-04-16|language=en}}</ref> Viņš arī uzskatīja, ka organizācija varētu būt forums dialogam starp [[Izraēla|Izraēlu]] un tās kaimiņvalstīm. Sākotnēji dažas ES valstis, galvenokārt [[Vācija]], pauda skepsi pret projektu. Tās apsūdzēja to uzdevumu un esošo iestāžu, piemēram, [[Vidusjūras partnerība]]s, dublēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://euobserver.com/87214/merkel-criticises-sarkozys-mediterranean-union-plans/|title=Merkel criticises Sarkozy’s Mediterranean Union plans|website=EUobserver|access-date=2026-04-16|date=2007-12-06|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://euobserver.com/96017/slovenia-criticises-french-mediterranean-union-proposal/|title=Slovenia criticises French Mediterranean Union proposal|website=EUobserver|access-date=2026-04-16|date=2008-01-17|language=en-US}}</ref> 2008. gada februārī Francijas Eiropas lietu ministrs [[Žans Pjērs Žujē]] paziņoja, ka jaunā kopiena papildinās un bagātinās esošās sadarbības struktūras. Viņš arī paziņoja, ka nosaukums Vidusjūras reģiona Savienība ir piemērotāks nekā nosaukums “Vidusjūras Savienība”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://euobserver.com/75810/france-says-it-has-no-preferred-eu-president-candidate/|title=France says it has no preferred EU president candidate|website=EUobserver|access-date=2026-04-16|date=2008-02-27|language=en-US}}</ref> Ministra Žujē paziņojumā tika atbildēts uz dažiem Eiropas valstu iebildumiem. Sarkozī sākotnējais priekšlikums paredzēja tikai Vidusjūras reģiona valstis kā Savienības dalībvalstis. Tas izraisīja īpašu Vācijas pretestību. 2008. gada martā prezidents Sarkozī tikās ar kancleri [[Angela Merkele|Angelu Merkeli]], lai apspriestu jaunās savienības projektu. Tikšanās rezultātā tika pārskatīts Francijas projekts un Savienībā iekļautas visas 27 ES valstis. Tika arī paziņots, ka jaunā kopiena balstīsies uz esošo Barselonas procesu.<ref name=":0">https://archive.ph/2025.01.07-171650/https://www.reuters.com/article/worldNews/idUSL0466342320080304/ Turkey, reassured on EU, backs "Club Med" plan</ref> Jaunās savienības projekts tika oficiāli apstiprināts [[Brisele|Briselē]] [[Eiropas Savienības Padome|ES Padomes]] sanāksmē 2008. gada 12.—13. martā. Savienība tika oficiāli izveidota līderu samitā Parīzē 2008. gada 13. un 14. jūlijā. Samita laikā cita starpā notika tikšanās starp [[Libāna]]s prezidentu [[Mišels Sulaimans|Mišelu Sulaimanu]] un [[Sīrija]]s prezidentu [[Bašārs Asads|Bašāru al Asadu]]. Abu valstu līderi paziņoja par izrāvienu saspīlētajās savstarpējās attiecībās un vēstniecību atvēršanu abās valstīs. == Dalībnieki == Savienībā Vidusjūrai ir 43 dalībvalstis: 27 [[Eiropas Savienības dalībvalstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|ES dalībvalstis]] (ieskaitot 2013. gadā tai pievienojušos [[Horvātija|Horvātiju]]), kā arī [[Albānija]], [[Alžīrija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Melnkalne]], [[Ēģipte]], [[Izraēla]], [[Jordānija]], [[Libāna]], [[Maroka]], [[Mauritānija]], [[Monako]], [[Palestīnas Valsts|Palestīna]], [[Sīrija]], [[Tunisija]], [[Turcija]] un [[Ziemeļmaķedonija]]. [[Lībija]] ir vienīgā Vidusjūras reģiona valsts, kas nav pievienojusies Vidusjūras Savienībai. Lībijas agrākais līderis [[Muammars Kadāfi]] to nosauca par jaunu Eiropas "koloniālo projektu" un mēģinājumu sagraut [[Āfrikas Savienība|Āfrikas Savienību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://psz.pl/91-europa/kadafi-unia-srodziemnomorska-powrotem-do-kolonializmu|title=Kadafi: Unia Śródziemnomorska powrotem do kolonializmu - Portal Spraw Zagranicznych psz.pl|last=Jórasz|first=Anna|website=psz.pl|access-date=2026-04-16|language=pl-pl}}</ref> Valstij ir novērotāja statuss organizācijā un Barselonas process, un šajā lomā tā piedalās reģionālās sanāksmēs, samitos un konferencēs. Gan Savienība Vidusjūrai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/Med-Union-wants-Libya-as-full-member.384562|title=Med Union wants Libya as full member|last=Contributors|website=Times of Malta|access-date=2026-04-16|date=2011-09-13|language=en-gb}}</ref> gan Lībijas varas iestādes pēc [[Lībijas pilsoņu karš (2011)|Kadāfi gāšanas]] ir paziņojušas par savu gatavību piešķirt valstij pilntiesīgu dalību organizācijā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://english.aawsat.com/2013/10/article55320373|title=Libyan FM on Border Security, Militias - ASHARQ AL-AWSAT|work=ASHARQ AL-AWSAT|access-date=2026-04-16|date=2013-10-26|last=Al-awsat|first=Asharq|language=en-US|archive-date=2016-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20160605121452/http://english.aawsat.com/2013/10/article55320373}}</ref> taču to apgrūtina iekšējās jukas. Turcija piekrita dalībai projektā tikai 2008. gada martā pēc tam, kad ES valstis bija apsolījušas, ka Vidusjūras reģiona savienība nebūs alternatīva Turcijas pilntiesīgai dalībai kopienā.<ref name=":0" /> Sīrija apturēja savu dalību Savienībā Vidusjūrai 2011. gada 22. jūnijā [[Sīrijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/https:////ec.europa.eu//commission//presscorner//detail//en//memo_14_232|title=ENP Package – Syria|website=European Commission - European Commission|access-date=2026-04-16}}</ref> Dalību atsāka 2025. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ufmsecretariat.org/ufm-senior-officials-meet-in-brussels-to-advance-new-strategy-and-welcome-syrias-resumption-of-membership/|title=UfM Senior Officials meet in Brussels to advance new strategy and welcome Syria’s resumption of membership|last=Mediterranean|first=Union for the|website=Union for the Mediterranean - UfM|access-date=2026-04-16|date=2025-07-09|language=en-US}}</ref> == Praktiskie projekti == Ūdens kvalitātes uzlabošanas sauklis paredz vismaz 45 notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību [[Magriba]]s valstīs viskritiskākajās vietās. Faktiski vajadzētu uzbūvēt 300 šādas iekārtas. Tikpat ambiciozs ir plāns būvēt automaģistrāli no [[Sīnāja pussala]]s uz [[Kasablanka|Kasablanku]]. Franču plānotāji kā galvenie Savienības autori ir apņēmušies piesaistīt privātos investorus lielākās daļas transporta projektu finansēšanai.<ref>https://archive.is/20130213041154/www.maec.es/es/MenuPpal/Paises/Mediterraneo/Paginas/partenariadomediterraneo2010.aspx El Partenariado Euro-Mediterráneo: del Proceso de Barcelona a la Unión por el Mediterráneo </ref> Organizācija par ES naudu veikusi desmitiem izglītošanas projektu uzņēmējdarbībā un ekoloģijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.egrejob.eu/regione_t/wp-content/uploads/2015/11/UfM-Union-for-the-Mediterranean.pdf|title=Wayback Machine|website=www.egrejob.eu|access-date=2026-04-16|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304044814/http://www.egrejob.eu/regione_t/wp-content/uploads/2015/11/UfM-Union-for-the-Mediterranean.pdf}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.edile-initiative.org/en/edile-project|title=Mediterranean dairy products {{!}} EDILE|website=www.edile-initiative.org|access-date=2026-04-16|language=en|archive-date=2017-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20171107222423/http://www.edile-initiative.org/en/edile-project}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas Savienība]] [[Kategorija:Starptautiskas organizācijas]] cgxzsbkvge3qoc1kn20a7ozt563yp46 0 630629 4484379 4462169 2026-06-19T19:54:49Z Biafra 13794 jāuzlabo 4484379 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{infokaste+}} '''''CleanR Verso''''' ir [[Latvija]]s vides pakalpojumu jomas koncerna AS “CleanR Grupa” uzņēmums. 2023. gadā tas kā SIA<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cleanrgrupa.lv/sia-cleanr-verso-valdei-pievienojas-janis-reinfelds/|title=CleanR Verso stiprina vadības komandu ar Jāni Reinfeldu|last=|website=CleanR Grupa|access-date=2026-05-02|date=2024-07-22|language=lv}}</ref> tika nodalīts no vides apsaimniekošanas uzņēmuma ''CleanR'' un veic industriālo atkritumu apsaimniekošanu un būvniecības atkritumu pārstrādi atkārtoti izmantojamos materiālos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://cleanr.lv/verso/|title=Uzzini vairāk par CleanR Verso|website=Verso|access-date=2026-05-02|language=lv}}</ref> ''CleanR Verso'' veic arī objektu demontāžu, kā arī lielgabarīta konteineru uzstādīšanu un izvešanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://buvnieks.com/saraksta/b%C5%ABvgru%C5%BEu+konteineri/CleanR+Verso|title=Būvnieks.com - CleanR Verso|website=buvnieks.com|access-date=2026-05-02|language=en}}</ref> Uzņēmumā 2026. gadā strādāja vairāk nekā 100 darbinieku, gadā tas pārstrādāja 98% saņemto būvniecības atkritumu un vairāk nekā 120 000 tonnas otrreizēji lietojamā iepakojuma.<ref name=":0" /> 2020. gadā atklātais šķirošanas centrs "Nomales" [[Rumbula (Stopiņu pagasts)|Rumbulā]] tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vides prasībām atbilstīgākajiem Latvijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zalajosta.lv/cleanr-verso-bezmaksas-riepu-nodosanas-akcija-savaktas-425-tonnas-riepu/|title=“CleanR Verso” bezmaksas riepu nodošanas akcijā savāktas 425 tonnas riepu|last=Liene|website=Zaļā Josta|access-date=2026-05-02|date=2026-04-21|language=lv}}</ref> tomēr tas 2023.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kodols.lv/zinas/vide/buvgruzu-skirosanas-un-parstrades-centra-nomales-rumbula-noversta-gruzdesana-142755|title=Būvgružu šķirošanas un pārstrādes centrā "Nomales" Rumbulā novērsta gruzdēšana - Kodols - Rīgas apriņķa portāls|website=kodols.lv|access-date=2026-05-02|language=lv}}</ref> un 2026. gadā cietis no nesašķiroto būvgružu aizdegšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/707548-riga-deg-atkritumu-parstrades-centrs-iedzivotajus-aicina-aizvert-logus|title=Rīgā deg atkritumu pārstrādes centrs, iedzīvotājus aicina aizvērt logus|website=https://jauns.lv|access-date=2026-05-02|date=2026-05-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cleanr.lv/verso/aktualitates/buvgruzu-skirosanas-centra-nomales-deg-buvgruzi/|title=Būvgružu šķirošanas centrā “Nomales” deg būvgruži.|website=Verso|access-date=2026-05-02|language=lv}}</ref> 2026. gadā ''CleanR Verso'' valdes priekšsēdētājs bija Ēriks Gusevs,<ref name=":0" /> oficiālā adrese — [[Rīga|Rīgā]], [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas ielā]] 5,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/infopage/cleanr-verso-sia|title=CleanR Verso, LTD, Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 : companies : abc.lv|website=abc.lv|access-date=2026-05-02|language=lv}}</ref> 2024. gadā firma samaksājusi nodokļos 2,4 miljonus [[eiro]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/cleanr-verso/40203387162|title=CleanR Verso, SIA|website=www.firmas.lv|access-date=2026-05-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aizmetnis}} [[Kategorija:Vides aizsardzība]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] rcnr7dgl7v226dhnnzhc0sq6rbbb0vj 0 633777 4484345 4479899 2026-06-19T18:16:17Z Kikos 3705 4484345 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ross Stjuarts | image = | caption = | fullname = Ross Kemerons Stjuarts<br />(''Ross Cameron Stewart'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|7|11}} | birth_place = {{vieta|Skotija|Irvina}} | height = 188 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Southampton F.C.|Southampton]] | clubnumber = 11 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|SCO}} [[St Mirren F.C.|St Mirren]] | youthyears2 = | youthclubs2 = {{flaga|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | youthyears3 = | youthclubs3 = {{flaga|SCO}} [[Partick Thistle F.C.|Partick Thistle]] | years1 = 2013—2015 | clubs1 = {{flaga|SCO}} [[Ardeer Thistle F.C.|Ardeer Thistle]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 2015—2016 | clubs2 = {{flaga|SCO}} [[Kilwinning Rangers F.C.|Kilwinning Rangers]] | caps2 = | goals2 = | years3 = 2016—2017 | clubs3 = {{flaga|SCO}} [[Albion Rovers F.C.|Albion Rovers]] | caps3 = 25 | goals3 = 12 | years4 = 2017—2018 | clubs4 = {{flaga|SCO}} [[St Mirren F.C.|St Mirren]] | caps4 = 10 | goals4 = 0 | years5 = 2017—2018 | clubs5 = {{īre}}{{flaga|SCO}} [[Alloa Athletic F.C.|Alloa Athletic]] | caps5 = 19 | goals5 = 7 | years6 = 2018—2021 | clubs6 = {{flaga|SCO}} [[Ross County F.C.|Ross County]] | caps6 = 63 | goals6 = 15 | years7 = 2021—2023 | clubs7 = {{flaga|ENG}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | caps7 = 70 | goals7 = 36 | years8 = 2023— | clubs8 = {{flaga|ENG}} [[Southampton F.C.|Southampton]] | caps8 = 40 | goals8 = 9 | nationalyears1 = 2022— | nationalteam1 = {{fb|SCO}} | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = 06.06.2026. | ntupdate = 06.06.2026. }} '''Ross Kemerons Stjuarts''' ({{val|en|Ross Cameron Stewart}}; dzimis {{dat|1996|7|11}}) ir skotu [[futbols|futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada spēlē [[Anglija]]s kluba ''[[Southampton F.C.|Southampton]]'' sastāvā. == Karjera == Savu karjeru R. Stjuarts sāka ''[[Ardeer Thistle F.C.|Ardeer Thistle]]'' un ''[[Kilwinning Rangers F.C.|Kilwinning Rangers]]'' komandās, 2016. gadā pievienojās ''[[Albion Rovers F.C.|Albion Rovers]]''. Pēc vienas sezonas viņš pārcēlās uz ''[[St Mirren F.C.|St Mirren]]'' un tika izīrēts ''[[Alloa Athletic F.C.|Alloa Athletic]]'' vienībai. 2018. gadā viņš pievienojās ''[[Ross County F.C.|Ross County]]'', kur pavadīja trīs sezonas, bet 2021. gadā pievienojās Anglijas klubam ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]'' un palīdzēja tam izcīnīt paaugstinājumu uz ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''. Pēc tam Stjuarts 2023. gadā parakstīja līgumu ar ''[[Southampton F.C.|Southampton]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.southamptonfc.com/en/news/article/saints-swoop-for-sunderland-striker-stewart|title=Saints swoop for Sunderland striker Stewart|language=en |date={{dat|2023|9|1|N|bez}}| website=southamptonfc.com|accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> [[Skotijas futbola izlase|Skotijas izlasē]] debitēja {{dat|2022|6|8||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pressandjournal.co.uk/fp/sport/football/scottish/4394451/ross-stewart-says-scotland-debut-has-settled-him-into-national-team-setup/ |title=Ross Stewart says Scotland debut has settled him into national team setup|website=pressandjournal.co.uk|language=en |date=9 June 2022 |access-date={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;''Ross County'' * Skotijas ''Championship'' līga: 2018—19 * ''Scottish Challenge Cup'': 2018—19 ;''Sunderland'' * [[Anglijas futbola līgas trofeja]]: 2020—21 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Skotijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Dita, Viljers}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbolisti]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:St Mirren FC spēlētāji]] [[Kategorija:Alloa Athletic FC spēlētāji]] [[Kategorija:Ross County FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] rwvhr4ociv22u8xy2h0oj6to3gnatgk 10 633996 4484303 4479778 2026-06-19T14:07:37Z Vylks 50297 4484303 wikitext text/x-wiki {{Sporta kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Kanādas futbola izlase - FIFA 2026 | rādīt_sastāvu = jā | bg = red | fg = white | bordercolor = white | komanda = Kanādas futbola izlase | komanda_saite = Kanādas futbola izlase | turnīrs = FIFA Pasaules kauss 2026 | turnīrs_saite = 2026. gada FIFA Pasaules kauss | apakša teksts = | nr_1 = 1 | sp_1 = [[Deins Senklērs|Senklērs]] | nr_2 = 2 | sp_2 = [[Alisters Džonstons|Džonstons]] | nr_3 = 3 | sp_3 = [[Liks de Furežols|de Furežols]] | nr_4 = 4 | sp_4 = [[Alfijs Džonss|Džonss]] | nr_5 = 5 | sp_5 = [[Džoels Votermens|Votermens]] | nr_6 = 6 | sp_6 = [[Matjē Šuanjērs|Šuanjērs]] | nr_7 = 7 | sp_7 = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] | nr_8 = 8 | sp_8 = [[Ismaēls Konē|Konē]] | nr_9 = 9 | sp_9 = [[Kails Larins|Larins]] | nr_10 = 10 | sp_10 = [[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] | nr_11 = 11 | sp_11 = [[Liams Milars|Milars]] | nr_12 = 12 | sp_12 = [[Tani Oluvaseji|Oluvaseji]] | nr_13 = 13 | sp_13 = [[Dereks Kornēliuss|Kornēliuss]] | nr_14 = 14 | sp_14 = [[Džeikobs Šafelburgs|Šafelburgs]] | nr_15 = 15 | sp_15 = [[Moizs Bombito|Bombito]] | nr_16 = 16 | sp_16 = [[Maksims Krepo|Krepo]] | nr_17 = 17 | sp_17 = [[Teidžons Bjūkenens|Bjūkenens]] | nr_18 = 18 | sp_18 = [[Ovens Gudmens|Gudmens]] | nr_19 = 19 | sp_19 = [[Alfonso Deiviss|Deiviss]] ([[kapteinis (futbols)|K]]) | nr_20 = 20 | sp_20 = [[Ali Ahmeds|Ahmeds]] | nr_21 = 21 | sp_21 = [[Džonatans Osorio|Osorio]] | nr_22 = 22 | sp_22 = [[Ričijs Lareija|Lareija]] | nr_23 = 23 | sp_23 = [[Niko Sigurs|Sigurs]] | nr_24 = 24 | sp_24 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] | nr_25 = 25 | sp_25 = [[Natens Saliba|Saliba]] | nr_26 = 26 | sp_26 = [[Marselo Floress|Floress]] | galv_treneris = {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] }}<noinclude> [[Kategorija:Futbola veidnes]] </noinclude> 8lz2hb2xwyrys7u1nmpqse4fvknxy3o 0 634279 4484454 4483182 2026-06-20T05:29:35Z Biafra 13794 pap. 4484454 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Raivis Kalējs | attēls = Saeimas 4. jūnija sēde (cropped).jpg | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2026|06|04|N|bez}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Andris Kulbergs]] | amats2 = [[Liepājas dome|Liepājas domes]] deputāts | term_sākums2 = {{dat|2025|06|30|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2026|06|04|N|bez}} | amats3 = [[Dienvidkurzemes novada dome|Dienvidkurzemes novada domes]] deputāts | term_sākums3 = {{dat|2021|07|01|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2025|06|30|N|bez}} | amats4 = [[Nīcas novads|Nīcas novada]] domes deputāts | term_sākums4 = {{dat|2013|06|16|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2021|07|01|N|bez}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1989|03|31}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Dienvidkurzemes novads}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Reģionu apvienība]] | apvienība = [[Apvienotais saraksts]] | profesija = ekonomists | alma_mater = * Nīderlandes Inhollandes Lietišķo zinātņu universitāte * [[Rīgas Tehniskā universitāte]] * [[Rīgas Stradiņa universitāte]] * Austrālijas Ērgļa akadēmija | apraksts = Raivis Kalējs 2026. gadā | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} }} '''Raivis Kalējs''' (dzimis [[1989. gads|1989. gada]] [[31. marts|31. martā]] [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] ekonomists un [[politiķis]]. Šobrīd ir [[14. Saeima]]s deputāts, pirms tam bijis [[Liepājas dome]]s deputāts. Ievēlēts [[Dienvidkurzemes novada dome|Dienvidkurzemes novada domē]], kur bijis [[Dienvidkurzemes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vietnieks attīstības jautājumos. Bijis arī [[Nīcas novads|Nīcas novada]] domes deputāts, [[Nīcas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Nīcas novada domes priekšsēdētāja]] vietnieks. Šobrīd darbojas Saeimas Ārlietu komisijā un Ilgtspējīgas attīstības komisijā. Pārstāv [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un "[[Apvienotais saraksts|Apvienoto sarakstu]]".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/C1843F877F155FF2C22588E0002AE49D?OpenDocument&lang=LV|title=Raivis Kalējs - Latvijas Republikas Saeima}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis 1989. gada 31. martā [[Liepāja|Liepājā]]. 2011. gadā pabeidzis Nīderlandes Inhollandes Lietišķo zinātņu universitātes programmu "Starptautiskā biznesa vadība". 2012. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] ieguvis profesionālo bakalaura grādu uzņēmējdarbībā un vadīšanā. 2014. gadā [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] ieguvis profesionālo maģistra grādu programmā "Bizness un tiesības Eiropas Savienībā<nowiki>''</nowiki>. 2019. gadā Austrālijas Ērgļa akadēmijā pabeidzis programmu "Sports un rekreācija".<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/Bildes/Deputati/CV_Raivis-Kalejs-2025.pdf|title=Raivis Kalējs Europass}}</ref> No 2010. līdz 2012. gadam bijis [[Nīca]]s Jauniešu centra vadītājs. 2013. gadā strādājis par [[Eiro]] ieviešanas projekta vadītāja asistentu [[Tarragona|Tarragonā]], [[Spānija|Spānijā]]. 2015. gadā bijis [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]]s ES Koordinācijas departamenta Vispārējo un institucionālo lietu nodaļas vecākais referents. No 2016. līdz 2017. gadam ieņēmis Loģistikas projekta vadītāja amatu [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā]]. No 2016. līdz 2021. gadam ieņēmis vairākus amatus uzņēmumā "Berendsen Tekstila Serviss<nowiki>''</nowiki><ref name=":1" /> == Politiskā darbība == No 2013. līdz 2021. gadam bijis [[Nīcas novads|Nīcas novada]] domes deputāts. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada]] un [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada]] pašvaldibu vēlēšanās ievēlēts no apvienības "Nīcas novada attīstībai" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-129.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas »|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2026-06-20}}</ref> 2020. gadā kļuvis par [[Nīcas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Agra Petermaņa]] vietnieku.<ref name=":1" /> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksta ievēlēts [[Dienvidkurzemes novada dome|Dienvidkurzemes novada domē]], kur bijis domes priekšsēdētāja [[Aivars Priedols|Aivara Priedola]] vietnieks attīstības jautājumos.<ref name=":1" /> 2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no "[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]", pārstāvot tajā [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]], taču netika ievēlēts.<ref name=":0" /> [[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]] ievēlēts par [[Liepājas dome]]s deputātu no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/22550-raivis-kalejs/|title=2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas}}</ref> 2026. gada jūnijā pēc [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdības]] apstiprināšanas kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu uz laiku, kamēr [[Māris Kučinskis]] pilda ministra pienākumus. Šobrīd darbojas Saeimas Ārlietu komisijā un Ilgtspējīgas attīstības komisijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Stradiņa universitātes absolventi]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Reģionu apvienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] 83ovi0egcv7igqo0uk5gl9nu79b622q 0 634489 4484260 4484231 2026-06-19T12:32:01Z Meistars Joda 781 4484260 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kā novākt radiņus | operators = | attēls = How-to-make-a-killing-poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = melnā komēdija, trilleris | režisors = [[Džons Patons Fords]] | producents = | scenārijs = Džons Patons Fords | aktieri = * [[Glens Pauels]] * [[Mārgarita Kvolija]] * [[Džesika Henvika]] * [[Bells Kemps]] * [[Zeks Vudss]] * [[Tofers Greiss]] * [[Eds Heriss]] | mūzika = | oriģinālnos = ''How to Make a Killing'' | studija = ''Blueprint Pictures'' | montāža = | izplatītājs = ''[[StudioCanal]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2026|2|20|ASV}} | ilgums = 105 minūtes | valsts = * {{FRA}} * {{GBR}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|21,3 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl4143808513/?ref_=bo_da_table_8|title=How to Make a Killing |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|6|19}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Kā novākt radiņus"''' ({{Val|en|How to Make a Killing}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] melnās [[Kinokomēdija|komēdijas]] [[trillera filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Džons Patons Fords]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Glens Pauels]], [[Mārgarita Kvolija]], [[Džesika Henvika]], [[Bills Kemps]], [[Zeks Vudss]], [[Tofers Greiss]] un [[Eds Heriss]]. Filma stāsta par jaunu vīrieti, kurš pēc mātes nāves apņēmies kļūt par miljardieri un vienīgo mantojuma saņēmēju, nogalinot septiņus radiniekus, kas viņam stāv ceļā. Filmas "Kā novākt radiņus" pirmizrāde ASV un Latvijā notika {{Dat|2026|2|20|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/11/glen-powell-huntington-release-date-how-to-make-a-killing-1236624171/|title=Glen Powell A24 Movie ‘Huntington’ Re-Titled, Sets February 2026 Release|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2026-06-19|date=2025-11-20|language=en-US}}</ref> Filma kopumā saņēma viduvējus kritiķu vērtējumus un nopelnīja vairāk nekā 21 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 15 miljonu dolāru budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/how_to_make_a_killing_2026|title=How to Make a Killing (2026) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-06-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/how-to-make-a-killing/|title=How to Make a Killing Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-06-19|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:Krimināltrilleri]] [[Kategorija:A24 filmas]] [[Kategorija:StudioCanal filmas]] 2fxntmoozys6ssqdgxrqi40xjz4bnfi 0 634492 4484241 2026-06-19T12:06:38Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|9|29}} | birth_place = | caps1 = 75 | caps2 = 13 | caps3 = 25 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Águilas DoradasII]] | clubs2 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]] | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar|Krasnodar]] | countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Itagvi}} | currentclub = {{flaga|Argentīna}} [[River Plate]] | goals1 = 2 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 177 | image = Kevin con Kr... 4484241 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|9|29}} | birth_place = | caps1 = 75 | caps2 = 13 | caps3 = 25 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Águilas DoradasII]] | clubs2 = {{flaga|Meksika}} [[Cruz Azul]] | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar|Krasnodar]] | countryofbirth = {{vieta|Kolumbija|Itagvi}} | currentclub = {{flaga|Argentīna}} [[River Plate]] | goals1 = 2 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 177 | image = Kevin con Krasnodar en 2023.jpg | caption = Kevins Kastanjo 2023. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|COL}} | nationalyears1 = 2023— | nationalcaps1 = 26 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | name = | playername = Kevins Kastanjo | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2020—2023 | years2 = 2023—2024 | years3 = 2024—2025 | years4 = 2025— | caps4 = 27 | clubs4 = {{flaga|Argentīna}} [[River Plate]] | goals4 = 0 }} '''Kevins Duvans Kastanjo Hils''' ({{Val|es|Kevin Duván Castaño Gil}}, dzimis {{Dat|2000|9|29}}) ir [[Kolumbieši|kolumbiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Kastanjo spēlē [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmās divīzijas]] komandā [[Buenosairesas "River Plate"]]. Iepriekš spēlējis Kolumbijas komandā ''[[Águilas Doradas]]'', Meksikas komandā ''[[Cruz Azul]]'' un Krievijas komandā ''[[FK Krasnodar|Krasnodar]]''. [[Kolumbijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Krasnodar''' * [[Krievijas Premjerlīga]]: 2024—25 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}} {{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Kastanjo, Kevins}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]] [[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Cruz Azul spēlētāji]] [[Kategorija:FK Krasnodar spēlētāji]] [[Kategorija:Buenosairesas "River Plate" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 197i4p40s0lx3ebtyrrcj3n7kxmby8e 0 634493 4484242 2026-06-19T12:10:47Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Damfrīsa | official_name = ''Dumfries''<br/>''Dùn Phris'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Dumfries - panoramio (1).jpg | image_caption = Damfrīsas centrs | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Lielbritānija | latd = 55| lat... 4484242 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Damfrīsa | official_name = ''Dumfries''<br/>''Dùn Phris'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Dumfries - panoramio (1).jpg | image_caption = Damfrīsas centrs | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Lielbritānija | latd = 55| latm = 04| lats = | latNS = N | longd = 03| longm = 36| longs = | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Damfrīsa un Galoveja]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 33470 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indeksa prefikss | postal_code = DG1, DG2 | website = | footnotes = }} '''Damfrīsa''' ({{val|en|Dumfries}}, {{val|gd|Dùn Phris}}) ir pilsēta un vēsturisks tirdzniecības centrs [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Skotija]]s dienvidrietumos, netālu no Solvejas līča krasta. Tā ir lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs [[Damfrīsa un Galoveja|Damfrīsas un Galovejas]] apgabalā. Cauri pilsētai plūst Nitas upe. Pilsēta tautā tiek dēvēta par "Dienvidu karalieni" (''Queen of the South''), un šis pats nosaukums ir piešķirts arī vietējam profesionālajam futbola klubam. == Vēsture == Damfrīsa vēsturiski izveidojusies kā nozīmīgs pierobežas nocietinājums un tirdzniecības mezgls. Karalis Viljams I Lauva 1186. gadā piešķīra Damfrīsai karaliskās pilsētas (''Royal Burgh'') statusu, kas veicināja tās strauju izaugsmi un padarīja to par stratēģiski svarīgu punktu Skotijas neatkarības karu laikā. 1306. gadā pilsētas franciskāņu klosterī [[Roberts I Brūss]] nogalināja savu konkurentu uz Skotijas troni Džonu Kominu, kas kļuva par pagrieziena punktu Skotijas vēsturē. 18. un 19. gadsimtā pilsētā attīstījās [[tekstilrūpniecība]], [[Apavi|apavu]] ražošana un tirdzniecība. Damfrīsa ir cieši saistīta ar Skotijas nacionālo dzejnieku [[Roberts Bērnss|Robertu Bērnsu]], kurš pilsētā aizvadīja sava mūža pēdējos gadus (no 1791. līdz 1796. gadam) un ir šeit apglabāts Svētā Miķeļa kapsētā. == Saimniecība un kultūra == Mūsdienās Damfrīsa ir reģionālais pakalpojumu, mazumtirdzniecības un izglītības centrs. Pilsētā atrodas [[Glāzgovas Universitāte]]s un [[Rietumskotijas Universitāte]]s kopīgie reģionālie studiju korpusi, kā arī Damfrīsas un Galovejas koledža. Galvenās saimniecības nozares ir pārtikas rūpniecība, lauksaimniecība, mežizstrāde un pakalpojumu sektors. Pilsētā ir saglabājusies vēsturiskā arhitektūra, tostarp 15. gadsimtā celtais Devorgilas tilts pār Nitas upi, kas ir viens no vecākajiem saglabājušajiem tiltiem Skotijā. Roberta Bērnsa māja-muzejs un viņa mauzolejs ir ievērojami tūrisma objekti. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] cj89abjzc4dekvjg3nclwkpinbzxpdw 4484246 4484242 2026-06-19T12:16:51Z Kikos 3705 /* */ 4484246 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Damfrīsa | official_name = ''Dumfries''<br/>''Dùn Phris'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Dumfries - panoramio (1).jpg | image_caption = Damfrīsas centrs | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Lielbritānija | latd = 55| latm = 04| lats = | latNS = N | longd = 03| longm = 36| longs = | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Damfrīsa un Galoveja]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 33470 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indeksa prefikss | postal_code = DG1, DG2 | website = | footnotes = }} '''Damfrīsa''' ({{val|en|Dumfries}}, {{val|gd|Dùn Phris}}) ir pilsēta un vēsturisks tirdzniecības centrs [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Skotija]]s dienvidrietumos, netālu no Solvejas līča krasta. Tā ir lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs [[Damfrīsa un Galoveja|Damfrīsas un Galovejas]] apgabalā. Cauri pilsētai plūst Nitas upe. Pilsēta tautā tiek dēvēta par "Dienvidu karalieni" (''Queen of the South''), un šis pats nosaukums ir piešķirts arī vietējam profesionālajam [[Queen of the South FC|futbola klubam]]. == Vēsture == Damfrīsa vēsturiski izveidojusies kā nozīmīgs pierobežas nocietinājums un tirdzniecības mezgls. Karalis Viljams I Lauva 1186. gadā piešķīra Damfrīsai karaliskās pilsētas (''Royal Burgh'') statusu, kas veicināja tās strauju izaugsmi un padarīja to par stratēģiski svarīgu punktu Skotijas neatkarības karu laikā. 1306. gadā pilsētas franciskāņu klosterī [[Roberts I Brūss]] nogalināja savu konkurentu uz Skotijas troni Džonu Kominu, kas kļuva par pagrieziena punktu Skotijas vēsturē. 18. un 19. gadsimtā pilsētā attīstījās [[tekstilrūpniecība]], [[Apavi|apavu]] ražošana un tirdzniecība. Damfrīsa ir cieši saistīta ar Skotijas nacionālo dzejnieku [[Roberts Bērnss|Robertu Bērnsu]], kurš pilsētā aizvadīja sava mūža pēdējos gadus (no 1791. līdz 1796. gadam) un ir šeit apglabāts Svētā Miķeļa kapsētā. == Saimniecība un kultūra == Mūsdienās Damfrīsa ir reģionālais pakalpojumu, mazumtirdzniecības un izglītības centrs. Pilsētā atrodas [[Glāzgovas Universitāte]]s un [[Rietumskotijas Universitāte]]s kopīgie reģionālie studiju korpusi, kā arī Damfrīsas un Galovejas koledža. Galvenās saimniecības nozares ir pārtikas rūpniecība, lauksaimniecība, mežizstrāde un pakalpojumu sektors. Pilsētā ir saglabājusies vēsturiskā arhitektūra, tostarp 15. gadsimtā celtais Devorgilas tilts pār Nitas upi, kas ir viens no vecākajiem saglabājušajiem tiltiem Skotijā. Roberta Bērnsa māja-muzejs un viņa mauzolejs ir ievērojami tūrisma objekti. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] t6xg35nz2bxxghn9s396tw1qoo9t4t8 0 634494 4484243 2026-06-19T12:11:53Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Damfrīsa]] 4484243 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Damfrīsa]] dzaw2ooz422uvssn0suitjygvhjwods 0 634495 4484244 2026-06-19T12:12:11Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Damfrīsa]] 4484244 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Damfrīsa]] dzaw2ooz422uvssn0suitjygvhjwods 0 634496 4484247 2026-06-19T12:17:14Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Bekets Seneke]] 4484247 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bekets Seneke]] qywzgzbd2d4i19nnbuwmmabi0zvnoxi 0 634497 4484271 2026-06-19T12:44:09Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|7|3}} | birth_place = | caps1 = 5 | caps2 = 9 | caps3 = 7 | clubnumber = 12 | clubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Trnje|Trnje]] | clubs2 = {{flaga|Malta}} [[Valletta F.C.|Valletta]] | clubs3 = {{flaga|Malta}} [[Sirens F.C.|Sirens]] | countryofbirth = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Bremptona}} | currentclub = {{flaga|Beļģija}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]] | goals1 = 1 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | heig... 4484271 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|7|3}} | birth_place = | caps1 = 5 | caps2 = 9 | caps3 = 7 | clubnumber = 12 | clubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Trnje|Trnje]] | clubs2 = {{flaga|Malta}} [[Valletta F.C.|Valletta]] | clubs3 = {{flaga|Malta}} [[Sirens F.C.|Sirens]] | countryofbirth = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Bremptona}} | currentclub = {{flaga|Beļģija}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]] | goals1 = 1 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | height = 195 | image = Promise David Union Saint-Gilloise 2025.jpg | caption = Promiss Deivids 2025. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Nigērija}} Nigērijas U23 | nationalteam2 = {{fb|CAN}} | nationalyears2 = 2025— | nationalyears1 = 2022 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | name = | playername = Promiss Deivids | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2019—2021 | years2 = 2022 | years3 = 2022—2023 | years4 = 2023 | caps4 = 19 | clubs4 = {{flaga|Igaunija}} [[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju U21]] | goals4 = 22 | clubs5 = {{flaga|Igaunija}} [[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 39 | goals5 = 21 | years6 = 2024— | clubs6 = {{flaga|Beļģija}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Union SG]] | caps6 = 58 | goals6 = 28 }} '''Promiss Deivids''' ({{Val|en|Promise David}}, dzimis {{Dat|2001|7|3}}) ir [[Kanāda]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kanādas futbola izlase|Kanādas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Deivids spēlē [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] komandā ''[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]''. Iepriekš spēlējis Horvātijas komandā ''[[NK Trnje|Trnje]]'', Maltas komandās ''[[Valletta F.C.|Valletta]]'' un ''[[Sirens F.C.|Sirens]]'', kā arī Igaunijas komandā ''[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]''. [[Kanādas futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Union Saint-Gilloise''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2024—25 * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2025—26 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2024 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Kanādas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas futbolisti]] [[Kategorija:Kanādas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Valletta F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Nõmme Kalju FC spēlētāji]] [[Kategorija:Royale Union Saint-Gilloise spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] jm9hwi1fk8r8vavd9bpyms7xg3k9i8t 14 634498 4484272 2026-06-19T12:45:05Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Igaunijas klubu futbolisti]] 4484272 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Igaunijas klubu futbolisti]] 5rj5ehwbhm5l17qpyb2qv3lu8a098rh 0 634499 4484277 2026-06-19T12:53:38Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Irvina | official_name = ''Irvine''<br/>''Irbhinn'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = NS3239 - High Street, Irvine, North Ayrshire.jpg | image_caption = Haistrīta Irvinā | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Apvienotā Karaliste... 4484277 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Irvina | official_name = ''Irvine''<br/>''Irbhinn'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = NS3239 - High Street, Irvine, North Ayrshire.jpg | image_caption = Haistrīta Irvinā | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Apvienotā Karaliste | latd = 55| latm = 36| lats = 52| latNS = N | longd = 04| longm = 40| longs = 05| longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Ziemeļairšīra]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 34000 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indeksa prefikss | postal_code = KA11, KA12 | website = | footnotes = }} '''Irvina''' ({{val|en|Irvine}}, {{ipa2|ˈərvɪn}}; {{val|sco|Irvin}}, {{ipa2|ˈɪrvɪn}}; {{val|gd|Irbhinn}}, {{ipa2|ˈiɾʲivɪɲ}}) ir pilsēta un jūras osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidrietumos, Fērtofklaida līča piekrastē. Tā ir lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs [[Ziemeļairšīra]]s apgabalā. Cauri pilsētai plūst Irvinas upe. Pilsētas nosaukums ir cēlies no ķeltu valodas (no senā gēlu vārda ''Irbhinn''), kas tulkojumā nozīmē "zaļais ūdens" vai "dzidrais ūdens" un sākotnēji attiecās uz vietējo upi. == Vēsture == Irvina ir viena no senākajām Skotijas apdzīvotajām vietām ar bagātu jūrniecības vēsturi. Viduslaikos tā bija nozīmīga karaliskā pilsēta (''Royal Burgh'') un kalpoja kā galvenā Glāzgovas osta pirms [[Klaida]]s upes padziļināšanas darbiem 18. gadsimtā. Pilsētas osta bija stratēģiski svarīgs tirdzniecības mezgls ar īpašām tirdzniecības privilēģijām, ko 14. gadsimtā ar hartu apstiprināja karalis [[Roberts I Brūss]]. 18. gadsimta beigās pilsētā neilgu laiku (1781—1782) dzīvoja un linu vērpšanas amatu apguva Skotijas nacionālais dzejnieks [[Roberts Bērnss]]. Šis dzīves posms un iepazīšanās ar vietējiem jūrniekiem būtiski ietekmēja viņa lēmumu nopietni pievērsties dzejai. 1966. gadā Irvina tika pasludināta par vienīgo piekrastes "Jauno pilsētu" (''New Town'') Skotijā. Tas izraisīja strauju pilsētas modernizāciju, jaunu dzīvojamo rajonu būvniecību un rūpniecības attīstību, kā rezultātā vēsturiskā osta un tai pieguļošās teritorijas tika integrētas jaunā pilsētvides struktūrā. == Saimniecība un kultūra == Mūsdienās Irvina ir nozīmīgs reģionālais komerciālais un rūpniecības centrs. Pilsētā ir attīstīta farmaceitiskā, ķīmiskā un elektronikas rūpniecība, kā arī papīra ražošana un pakalpojumu sektors. Pilsētas ostas rajonā atrodas Skotijas Jūrniecības muzejs (''Scottish Maritime Museum''), kurā apkopoti eksponāti par valsts kuģubūves un jūrniecības vēsturi. Kultūras dzīvē nozīmīgu lomu ieņem vietējais Roberta Bērnsa klubs, kas dibināts 1826. gadā un ir viens no vecākajiem nepārtraukti darbojošies Bērnsa klubiem pasaulē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] i94fejzlvhf21vfde8ij166j0x8q7qg 4484278 4484277 2026-06-19T12:54:10Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Ērvina (Skotija)]] uz [[Irvina]]: atveidots, ņemot vērā vietējo specifiku 4484277 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Irvina | official_name = ''Irvine''<br/>''Irbhinn'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = NS3239 - High Street, Irvine, North Ayrshire.jpg | image_caption = Haistrīta Irvinā | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Apvienotā Karaliste | latd = 55| latm = 36| lats = 52| latNS = N | longd = 04| longm = 40| longs = 05| longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Ziemeļairšīra]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 34000 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indeksa prefikss | postal_code = KA11, KA12 | website = | footnotes = }} '''Irvina''' ({{val|en|Irvine}}, {{ipa2|ˈərvɪn}}; {{val|sco|Irvin}}, {{ipa2|ˈɪrvɪn}}; {{val|gd|Irbhinn}}, {{ipa2|ˈiɾʲivɪɲ}}) ir pilsēta un jūras osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidrietumos, Fērtofklaida līča piekrastē. Tā ir lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs [[Ziemeļairšīra]]s apgabalā. Cauri pilsētai plūst Irvinas upe. Pilsētas nosaukums ir cēlies no ķeltu valodas (no senā gēlu vārda ''Irbhinn''), kas tulkojumā nozīmē "zaļais ūdens" vai "dzidrais ūdens" un sākotnēji attiecās uz vietējo upi. == Vēsture == Irvina ir viena no senākajām Skotijas apdzīvotajām vietām ar bagātu jūrniecības vēsturi. Viduslaikos tā bija nozīmīga karaliskā pilsēta (''Royal Burgh'') un kalpoja kā galvenā Glāzgovas osta pirms [[Klaida]]s upes padziļināšanas darbiem 18. gadsimtā. Pilsētas osta bija stratēģiski svarīgs tirdzniecības mezgls ar īpašām tirdzniecības privilēģijām, ko 14. gadsimtā ar hartu apstiprināja karalis [[Roberts I Brūss]]. 18. gadsimta beigās pilsētā neilgu laiku (1781—1782) dzīvoja un linu vērpšanas amatu apguva Skotijas nacionālais dzejnieks [[Roberts Bērnss]]. Šis dzīves posms un iepazīšanās ar vietējiem jūrniekiem būtiski ietekmēja viņa lēmumu nopietni pievērsties dzejai. 1966. gadā Irvina tika pasludināta par vienīgo piekrastes "Jauno pilsētu" (''New Town'') Skotijā. Tas izraisīja strauju pilsētas modernizāciju, jaunu dzīvojamo rajonu būvniecību un rūpniecības attīstību, kā rezultātā vēsturiskā osta un tai pieguļošās teritorijas tika integrētas jaunā pilsētvides struktūrā. == Saimniecība un kultūra == Mūsdienās Irvina ir nozīmīgs reģionālais komerciālais un rūpniecības centrs. Pilsētā ir attīstīta farmaceitiskā, ķīmiskā un elektronikas rūpniecība, kā arī papīra ražošana un pakalpojumu sektors. Pilsētas ostas rajonā atrodas Skotijas Jūrniecības muzejs (''Scottish Maritime Museum''), kurā apkopoti eksponāti par valsts kuģubūves un jūrniecības vēsturi. Kultūras dzīvē nozīmīgu lomu ieņem vietējais Roberta Bērnsa klubs, kas dibināts 1826. gadā un ir viens no vecākajiem nepārtraukti darbojošies Bērnsa klubiem pasaulē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] i94fejzlvhf21vfde8ij166j0x8q7qg 0 634500 4484279 2026-06-19T12:54:10Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Ērvina (Skotija)]] uz [[Irvina]]: atveidots, ņemot vērā vietējo specifiku 4484279 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Irvina]] kd6xrrt6ygmzfyfiwsesl12aet3h460 0 634501 4484301 2026-06-19T13:53:22Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|21}} | birth_place = | caps1 = 278 | caps2 = 78 | clubnumber = 30 | clubs1 = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[SuperSport United F.C.|SuperSport United]] | clubs2 = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}} | currentclub = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | height... 4484301 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|21}} | birth_place = | caps1 = 278 | caps2 = 78 | clubnumber = 30 | clubs1 = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[SuperSport United F.C.|SuperSport United]] | clubs2 = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}} | currentclub = {{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | height = 184 | image = Ronwen Williams AFCON2025Q 35.jpg | caption = Ronvens Viljamss 2025. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Dienvidāfrika}} Dienvidāfrikas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Dienvidāfrika}} Dienvidāfrikas U23 | nationalyears2 = 2021 | nationalyears1 = 2011 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | name = | playername = Ronvens Viljamss | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2010—2022 | years2 = 2022— | nationalcaps3 = 63 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|RSA}} | nationalyears3 = 2014— }} '''Ronvens Heidens Viljamss''' ({{Val|en|Ronwen Hayden Williams}}, dzimis {{Dat|1992|1|21}}) ir [[Dienvidāfrika]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Viljamss spēlē Dienvidāfrikas komandā ''[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]''. [[Dienvidāfrikas futbola izlase]]s rindās debitējis 2014. gadā. Pārstāvējis izlasi trijos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]], [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Dienvidāfrikas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Viljamss, Ronvens}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidāfrikas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidāfrikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] grw0kjemp1uoq3vr3t7jon7s33k9i1k 0 634502 4484306 2026-06-19T14:10:35Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Promiss Deivids]] 4484306 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Promiss Deivids]] 784qepj30ewig2f3qfa93jkfo675ovx 0 634503 4484309 2026-06-19T14:19:54Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|3|30}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 10 | caps3 = 29 | clubnumber = 64 | clubs1 = {{flaga|Kanāda}} [[CS St-Hubert]] | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Seacoast United Phantoms]] | clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Colorado Rapids]] | countryofbirth = {{vieta|Kanāda|Kvebeka|Monreāla}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals1 = 3 | goals2 = 3 | goals3 = 2 | height = 191 | image = Bombito asse... 4484309 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|3|30}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 10 | caps3 = 29 | clubnumber = 64 | clubs1 = {{flaga|Kanāda}} [[CS St-Hubert]] | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Seacoast United Phantoms]] | clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Colorado Rapids]] | countryofbirth = {{vieta|Kanāda|Kvebeka|Monreāla}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals1 = 3 | goals2 = 3 | goals3 = 2 | height = 191 | image = Bombito asse ogcn 2425.png | caption = Moizs Bombito 2025. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|CAN}} | nationalyears1 = 2023— | nationalcaps1 = 21 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | name = | playername = Moizs Bombito | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2020—2021 | years2 = 2022 | years3 = 2023—2024 | years4 = 2023 | caps4 = 4 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[Colorado Rapids|Colorado Rapids 2]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years5 = 2024— | caps5 = 29 | goals5 = 0 }} '''Moizs Bombito''' ({{Val|fr|Moïse Bombito}}, dzimis {{Dat|2000|3|30}}) ir [[Kanādieši|kanādiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kanādas futbola izlase|Kanādas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Bombito spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[OGC Nice|Nice]]''. Iepriekš spēlējis [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] komandā [[Kolorādo "Rapids"]]. [[Kanādas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Kanādas futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Bombito, Moizs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kvebekā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas futbolisti]] [[Kategorija:Kanādas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kolorādo "Rapids" spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 0dgqzt1p3fcxxlcaro9eoc0i7r312k6 3 634504 4484313 2026-06-19T14:24:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4484313 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Feksijs}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. jūnijs, plkst. 17.24 (EEST) njjgy0yilyyq3fst8j98nc2z65fhg8y 0 634505 4484321 2026-06-19T14:55:18Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|1}} | birth_place = | caps1 = 81 | caps2 = 80 | caps3 = 100 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Katara}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]] | clubs2 = {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]] | clubs3 = {{flaga|Katara}} [[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]] | countryofbirth = {{vieta|Katara|Doha}} | currentclub = {{flaga|Katara}} [[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]] | goals1 = 14 | goals2 = 6 | goals3 = 15 | height = 182 | image... 4484321 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|1}} | birth_place = | caps1 = 81 | caps2 = 80 | caps3 = 100 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Katara}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]] | clubs2 = {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]] | clubs3 = {{flaga|Katara}} [[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]] | countryofbirth = {{vieta|Katara|Doha}} | currentclub = {{flaga|Katara}} [[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]] | goals1 = 14 | goals2 = 6 | goals3 = 15 | height = 182 | image = Abdulaziz Hatem.jpg | caption = Abdulazīzs Hātims 2019. gadā | nationalcaps2 = 122 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 12 | nationalteam1 = {{flaga|Katara}} Kataras U23 | nationalteam2 = {{fb|QAT}} | nationalyears2 = 2009— | nationalyears1 = 2010 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|19|sk|bez}} | name = | playername = Abdulazīzs Hātims | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2007—2015 | years2 = 2015—2019 | years3 = 2019— }} '''Abdulazīzs Hātims Muhameds Abdulla''' ({{Val|ar|عَبْد الْعَزِيز حَاتِم مُحَمَّد عَبْد الله}}, dzimis {{Dat|1990|1|1}}) ir [[Katara]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kataras futbola izlase|Kataras futbola izlasi]]. Kopš 2019. gada Hātims spēlē [[Kataras Zvaigžņu līga]]s komandā ''[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]''. Iepriekš spēlējis arī ''[[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]'' un ''[[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]''. [[Kataras futbola izlase]]s rindās debitējis 2009. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019.]] un [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada Āzijas kausā]]. Pārstāvējis izlasi arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Al-Gharafa''' * [[Kataras Zvaigžņu kauss]]: 2017—18, 2018—19 '''Katara''' * [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kauss]]: [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]], [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Kataras futbola izlase - FIFA 2022}} {{Kataras futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Hātims, Abdulazīzs}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kataras futbolisti]] [[Kategorija:Kataras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Al-Arabi SC spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Gharafa SC spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Rayyan SC spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] lj9u55ru45ajo2nggdvpz3vy4omx9ia 0 634506 4484329 2026-06-19T15:41:24Z KartoshkaFri78 101366 Raksts par filmu 4484329 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Vientuļais reindžers" | oriģinālnos = ''The Lone Ranger'' | žanrs = [[vesterns]], [[asa sižeta filma]], [[komēdija]], [[piedzīvojumu filma]] | režisors = [[Gors Verbinskis]] | producents = [[Džerijs Brukhaimers]]<br>Gors Verbinskis | scenārijs = [[Džastins Heiss]]<br>[[Teds Eliots]]<br>[[Terijs Rosio]] | aktieri = [[Džonijs Deps]]<br>[[Ārmijs Hamers]]<br>[[Viljams Fihtners]]<br>[[Toms Vilkinsons]]<br>[[Rūta Vilsone]]<br>[[Berijs Pepers]]<br>[[Helēna Bonema Kārtere]] | mūzika = [[Hanss Cimmers]] | operators = [[Bojans Baceli]] | mākslinieks = [[Džess Gončors]]<br>[[Džons Bilingtons]]<br>[[Marks Makrīrijs]] | montāža = [[Džeimss Hejgūds]]<br>[[Kreigs Vūds]] | studija = ''[[Walt Disney Pictures]]''<br>''[[Jerry Bruckheimer Films]]''<br>''[[Infinitum Nihil]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios]]''<br>''[[Motion Pictures]]'' | izdošana = 2013. gada | ilgums = 149 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|225—250 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|260 miljoni}} }} '''Vientuļais reindžers''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''The Lone Ranger'') ir 2013. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] [[vesterns]] ar [[Komēdija|komēdijas]] elementiem, kas balstīts uz tāda paša nosaukuma amerikāņu televīzijas seriālu, kurš tika pārraidīts no 1949. līdz 1956. gadam. Filmas režisors ir [[Gors Verbinskis]], kurš producēja filmu kopā ar producentu [[Džerijs Brukhaimers|Džeriju Brukhaimeru]]. Galvenās lomas atveido [[Džonijs Deps]] un [[Ārmijs Hamers]], pārējās lomas atveido [[Toms Vilkinsons]], [[Viljams Fihtners]], [[Rūta VIlsone]], [[Berijs Pepers]] un [[Helēna Bonema Kārtere]]. Pēc filmas sērijas "[[Karību jūras pirāti (filmu cikls)|Karību jūras pirāti]]" panākumiem režisoram Goram Verbinskim un producentam Džerijam Brukhaimeram kopā ar Džoniju Depu tika piedāvāta iespēja atkal sadarboties filmas veidošanā, kuras pamatā ir seriāls "Vientuļais reindžers". Filmas budžets tās iznākšanas laikā bija no 225 līds 250 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. To būtiski palielināja dažādas ražošanas problēmas un augstās filmēšanas izmaksas, kā arī aptuveni 150 miljoni dolāru, kas tika iztērēti filmas [[Tirgzinība|mārketingam]]. Filma kinoteātros cieta komerciālu neveiksmi, visā pasaulē iekasējot tikai 260 miljonus dolāru. Tā kļuva par vienu no lielākajām ''[[Walt Disney Pictures|Disney]]'' komerciālajām neveiksmēm, sekojot 2012. gada neveiksmīgai filmai "[[Džons Kārters (filma)|Džons Kārters]]". "Vientuļais reindžers" saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes; recenzenti kritizēja scenāriju, pārmērīgo filmas garumu, nevienmērīgo humoru un Džonija Depa atveidoto [[Indiānis|indiāņa]] Tonto tēlu. Savukārt daži filmas aktieri un radošās komandas locekļi, tostarp Deps, apsūdzēja kritiķus neobjektivitātē, norādot arī, ka visticamāk daļa recenziju tika publicētas vēl pirms filmas pirmizrādes un ka kritika atgādināja reakciju uz filmu "Džons Kārters". Skatītāju atsauksmes bija labvēlīgākas nekā kritiķu vērtējumi. Vēlāk filma saņēma divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas]] nominācijas — par [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāko grimu un matu sakārtojumu]], kā arī par [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākajiem vizuālajiem efektiem]]. == Sižets == [[1933. gads|1933. gadā]] [[Sanfrancisko]] zēns vārdā Vils, tērpies kā Vientuļais reindžers, vaska figūru muzejā satiek vecu [[Komanči|komanču]] indiāni vārdā Tonto, kurš nolemj zēnam pastāstīt stāstu par Reindžeru. 1869. gadā jurists Džons Rīds atgriežas [[Teksasa|Teksasas]] pilsētā Kolbijā, braucot ar vilcienu pa vēl būvējamo transkontinentālo dzelzceļu, kuru magnāts Leitems Kouls iecerējis pārvērst par grandiozu dzelzceļa līniju. Cietuma vagonā tiek vests bandīts un [[Kanibālisms|kanibāls]] Bučs Kavendišs, kuram draud [[pakāršana]]. Viņu sagūstījis Džona brālis, likumsargs Dens. Vagonā tiek vests arī indiānis Tonto. Bučs izbēg ar savas bandas palīdzību un [[Revolveris|revolveri]], kas bija paslēpts zem grīdas dēļiem. Džons, Tonto un Dens izglābj pasažierus, taču [[lokomotīve]] un vairāki vagoni tomēr noskrien no sliedēm. Džons arestē Tonto un Kolbijā satiek Dena sievu Rebeku, savu kādreizējo mīlestību, kā arī viņas dēlu. Pēc tam Džons, viņa brālis un citi likumsargi dodas Buča meklējumos. Tomēr Kolinss, viens no likumsargiem, strādā Buča labā un ieved grupu slazdā. Grupas likumsargi iet bojā, Džons tiek viegli ievainots, bet Bučs viņa acu priekšā izgriež un apēd smagi ievainotā Dena [[Sirds|sirdi]]. Izbēgušais Tonto izglābj Džonu pēc tam, kad pie viņa kapa ierodas balts [[mustangs]], mirušo gars un ceļvedis. Pēc Tonto domām, tas pamodina Džonā mītošo Drūmo klejotāju. Atguvis samaņu, Džons uzklausa Tonto, kurš pārliecina viņu palīdzēt notvert Buču, jo indiānis uzskata viņu par Vendigo — garu, kas mudina cilvēkus uz kanibālismu. Tonto arī pārliecina Džonu aizsegt seju ar masku, lai ienaidnieki viņu neatpazītu, un iedod [[sudraba]] [[Lode (munīcija)|lodi]], kas izkausēta no mežsarga zvaigznes, lai nogalinātu Buču. Meklējot Kolinsu, kurš bija nodevis grupu, Džons un Tonto apmeklē [[Bordelis|bordeli]], ko vada sieviete vārdā Reda Heringtona. Uzzinājusi, ka viņi meklē Buču, kurš savulaik viņai amputējis kāju, Reda atklāj, ka Dens un Kolinss nesen tur strīdējušies par "nolādētas" sudraba [[Rūda|rūdas]] gabalu. Sākumā Džons viņai netic, taču pēc rūdas gabala paņemšanas viņš piedzīvo dīvainas vīzijas. Viņi arī uzzina, ka komanči ir pārkāpuši līgumu un uzbrūk vietējiem iedzīvotājiem. Džons un Tonto ir spiesti bēgt no saniknota pūļa, bet pēc tam dodas uz fermu, kur dzīvo Rebeka un viņas dēls. Tomēr ferma ir izlaupīta, bet Rebeka un viņas dēls ir pazuduši. Tur Džons un Tonto atrod Buča vīrus, kas ir ģerbti kā komanči. Vienam no bandītiem izdodas aizbēgt un brīdināt Buču. Kavendišs pavēl Kolinsam nogalināt sagūstītus Rebeku un viņas dēlu. Tomēr Kolinss nolemj viņus atbrīvot, taču viņu nogalina kāds noslēpumains uzbrucējs. Tikmēr Kouls, pasludinājis komančus par likumpārkāpējiem, sāk būvēt dzelzceļu cauri viņu teritorijai un nosūta kavalērijas kapteini Džeju Fulleru un viņa karavīrus iznīcināt komančus. Džons un Tonto dodas meklējumos un nejauši uzduras slepeni izbūvētam dzelzceļam tuksnesī, kur viņus sagūsta atlikušie komanči. Gūstā cilts vadonis Džonam izstāsta Tonto stāstu. Bērnībā Tonto atrada ievainoto Kavendišu un viņa biedru un aizveda viņus uz savu nometni. Tur viņi atklāja sudrabu, un zēns apmaiņā pret kabatas pulksteni parādīja viņiem sudraba rūdas atradni. Tas noveda pie tā, ka Kavendišs un viņa biedrs iznīcināja visu indiāņu nometni, plānojot vēlāk atgriezties pēc sudraba. Šis notikums Tonto prātā radīja priekšstatu par "ļauno sudraba garu", kuru "Drūmājam klejotājam" jāiznīcina. Indiāņi aprok Džonu un Tonto līdz kaklam zemē un aizjāj, taču abus izglābj baltais mustangs. Pēc tam viņi dodas uz raktuvēm, kur sagūsta Kavendišu. Tonto pieprasa viņu nogalināt, taču Džons viņu apdullina un, sagūstījis Buču, atgriežas pie cilvēkiem. Tikmēr Rebeka pamostas Koula vilcienā un uzzina, ka Kouls viņu izglābis no Kolinsa un Kavendiša bandītiem. Blakus vilcienam atrodas arī Fullers un viņa karavīri. Kad Džons atgriežas ar Buču, Kouls viņu sagaida kā varoni, taču vēlāk atklāj savu patieso būtību. Džons saprot, ka Kouls ir Kavendiša brālis un ka abi kopā atrada sudrabu netālu no Tonto cilts apmetnes. Džons mēģina izglābt Rebeku un viņas dēlu, taču Kolam ar šantāžas palīdzību izdodas pārliecināt Fulleru, ka pie visa vainīgs ir Džons, jo kapteinis ir atbildīgs par komanči slaktiņu. Džonam tiek piespriests [[nāvessods]], taču Tonto ierodas un viņu izglābj, kamēr atlikušie komanči uzbrūk raktuvēm un Koula vilcienam. Tomēr Fullera karavīriem izdodas uzbrukumu atvairīt. Pēc izbēgšanas no Kavendiša Džons nolemj uzvilkt masku, paskaidrojot, ka viņam būs jākļūst par cilvēku ārpus likuma, lai uzveiktu bandītus, kuri darbojas likuma aizsegā. Šajā nolūkā Tonto un Džons no Koula seifa bankā nozog [[Dinamīts|dinamītu]] un [[Nitroglicerīns|nitroglicerīnu]], lai uzspridzinātu dzelzceļa tiltu. Tikmēr Kouls paziņo par dzelzceļa atklāšanu un informē akcionārus, ka ir atpircis viņu akcijas un kļūs par uzņēmuma izpilddirektoru, tiklīdz sudrabs tiks nogādāts bankā Ņujorkā. Tomēr ar Redas palīdzību Tonto izdodas nolaupīt vilcienu, kurā atrodas sudrabs un Rebekas dēls, kurš tiek turēts gūstā. Kouls, Kavendišs un Fullers kopā ar sagūstīto Rebeku dodas pakaļdzīšanās braucienā ar otru vilcienu. Džonam, jājot baltajā zirgā, pēdējā brīdī izdodas uzlēkt uz Koula vilciena jumta. Pakaļdzīšanās un apšaudes laikā Džons izglābj Rebeku, bet Kavendišs un Fullers iet bojā, kad viens no vilcieniem ietriecas vagonā, kurā atrodas Bučs. Koulam izdodas pievienot vagonus ar sudrabu savai lokomotīvei, pēc tam viņš mēģina nogalināt Tonto, taču Džons izšauj sudraba lodi un izsit Koulam revolveri no rokām. Tonto paziņo, ka Kouls nav Vendigo, iemet viņam kabatas pulksteni un atkabina vagonus ar sudrabu, kuros atrodas Kouls. Pēc tam vagoni kopā ar Koulu iekrīt upē, jo tilts iepriekš bija uzspridzināts. Kouls iet bojā, kad rūdas gabali piespiež Koulu dibenā. Pēc tam dzelzceļa kompānija pateicas Džonam, piedāvājot viņam darbu likumsarga amatā. Tomēr Džons atsakās un kopā ar Tonto aizjāj uz baltā zirga. 1933. gadā Vils jautā vecajam Tonto, vai stāsts, ko viņš viņam izstāstījis, ir patiess. Vecais Tonto pasniedz zēnam sudraba lodi un liek viņam pašam izlemt. == Lomās == {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Ārmijs Hamers]] kā jurists Džons Rīds/Vientuļais reindžers * [[Džonijs Deps]] kā indiānis Tonto * [[Viljams Fihtners]] kā bandīts Bučs Kavendišs * [[Toms Vilkinsons]] kā dzelzceļa magnāts Leitems Kouls * [[Rūta Vilsone]] kā Rebeka Rīda * [[Berijs Pepers]] kā kavalērijas kapteinis Džejs Fullers * [[Helēna Bonema Kārtere]] kā [[Bordelis|bordeļa]] īpašniece Reda Heringtona * [[Džeimss Beidžs Deils]] kā [[Teksasas reindžeri|Teksasas likumsargs]] un Džona brālis Dens Rīds * [[Braients Princs]] kā Dena dēls Denjels Rīds jaunākais {{Col-2}} * [[Sagino Grants]] kā [[komanči]] vadonis "Liels Lācis" * [[Hārijs Trīdvejs]] kā Buča bandas loceklis Frenks * [[Ljū Templs]] kā likumsarga vietnieks Holiss * [[Leons Ripijs]] kā likumsargs un Buča spiegs Kolinss * [[Meisons Kūks]] kā Vils * [[Džeimss Freins]] kā Buča bandas loceklis Barets * [[Deimons Herimans]] kā Buča bandas loceklis Rejs * [[Mets O'Līrijs]] kā Buča bandas loceklis Skinijs * [[Vakīns Kosio]] kā Buča bandas loceklis Jēzus {{Col-end}} == Tapšana == === Attīstīšana === 2002. gadā ''[[Columbia Pictures]]'' noslēdza līgumu ar ''[[Classic Media]]'', kurai tolaik piederēja tiesības uz "Vientuļais reindžers" franšīzi, par jaunas seriāla adaptācijas izstrādi filmas formātā. Projektā, kas bija iecerēts pēc filmas "[[Zorro maska]]" parauga, iesaistījās precēto producentu pāris Daglass Viks un Lūsija Fišere. Sākotnēji filmas budžets tika lēsts 70 miljonu ASV dolāru apmērā. ''Columbia Pictures'' arī uzstāja, lai Tonto tēls tiktu attēlots kā sieviete un Vientuļā reindžera romantiskā partnere. 2005. gadā par filmas režisoru tika nolīgts [[Džonatans Mostovs]], taču studija vēlāk apturēja projekta attīstību un turpmāka filmas izstrāde nenotika līdz 2007. gadam.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.joblo.com/what-happened-to-the-lone-ranger/|title=What Happened to The Lone Ranger?|last=Dee|first=Jake|website=JoBlo|access-date=2026-06-19|date=2024-01-17|language=en-US}}</ref> 2007. gadā interesi par filmas producēšanu izrādīja ''[[The Weinstein Company]]'', taču filmas tiesības vispirms ieguva ''[[Entertainment Rights]]''. Uzņēmums noslēdza sadarbības līgumu ar Džerija Brukhaimera [[Jerry Bruckheimer FIlms|producēšanas kompāniju]]. 2008. gadā projektam tika piesaistīti scenāristi [[Terijs Rosio]] un [[Teds Eliots]], kuri iepriekš bija sadarbojušies ar Brukhaimeru, veidojot pirmās trīs veiksmīgās "Karību jūras pirāti" filmu sērijas daļas. Vēlāk Brukhaimers pieaicināja arī scenāristu [[Džastins Heits|Džastinu Heitu]], lai pārstrādātu scenāriju. Tajā pašā gadā Brukhaimers iesniedza projektu ''Disney'' vadībai, kas to apstiprināja, pateicoties iepriekš veiksmīgajām "Karību jūras pirāti" filmām. Toreiz scenārijs bija pilns ar [[Pārdabiskums|pārdabiskām lietām]], ieskaitot tostarp [[Vilkacis|vilkača]] [[Koijots|koijotus]], [[Spoks|spoku]] apsēstu kalnu un [[Vendigo]] kā ļaundari.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/the-lone-ranger-disneyland-big-thunder-mountain-plans/|title=‘The Lone Ranger’ in Disneyland: The Untold Story of the Film's Scrapped Big Thunder Mountain Overlay|last=Taylor|first=Drew|website=TheWrap|access-date=2026-06-19|date=2023-07-07|language=en-US}}</ref> 2008. gadā ''Disney'' paziņoja, ka indiāņa Tonto lomu atveidos [[Džonijs Deps]] un ka filmas sižets lielākā mērā koncentrēsies uz šo tēlu, nevis uz Vientuļo reindžeru. Aktieris [[Ārmijs Hamers]] sākotnēji piedalījās Tonto lomas atlasē, taču 2010. gadā tika izvēlēts Džona Rīda jeb Vientuļā reindžera lomai.<ref name=":0" /> 2009. gadā režisors [[Maiks Ņūels]] risināja sarunas ar ''Disney'' par iespējamu filmas režiju, tomēr viņa darbs pie filmas "[[Persijas princis: Laika smiltis]]" kavēja projekta attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rte.ie/entertainment/2009/0501/417139-deppj/|title=Depp & Donnie Brasco director to reunite?|website=rte.ie|access-date=2026-06-19|date=2009-05-01|language=en-US}}</ref><ref name=":0" /> Filmas izstrādi aizkavēja arī Džonija Depa saistības ar filmu "[[Karību jūras pirāti: Svešajos krastos]]". 2010. gadā par filmas režisoru oficiāli tika apstiprināts [[Gors Verbinskis]], taču filmēšana atkal tika atlikta Depa dalības dēļ filmā "[[Tumšās ēnas]]".<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2010/nov/25/gore-verbinski-johnny-depp-lone-ranger|title=Gore Verbinski to direct Johnny Depp in Disney's Lone Ranger|website=theguardian.com|access-date=2026-06-19|date=2010-11-25|language=en-US}}</ref> Deviņus mēnešus pirms plānotā filmēšanas sākuma, 2011. gada augustā, ''Disney'' vadība paziņoja par projekta aizkavēšanu, jo filmas budžets bija pieaudzis līdz 260 miljoniem ASV dolāru. Lai samazinātu izmaksas, Verbinskis, Hamers, Brukhaimers un Deps piekrita samazināt savus honorārus par 20%.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2011/film/news/lone-ranger-rides-on-fee-cuts-less-disney-risk-1118044355/|title=‘Lone Ranger’ rides on fee cuts, less Disney risk|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2011-11-12|language=en-US}}</ref> Vienlaikus no scenārija tika izņemta lielākā daļa pārdabisko elementu, kas bija balstīti uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] mitoloģiju. Galīgajā scenārija versijā tika saglabātas tikai dažas atsauces uz Vendigo tēlu un Džona Rīda vīzijas, kas saistītas ar [[Sudrabs|sudraba]] rūdu. Pēc šīm izmaiņām filmas budžets tika samazināts līdz 215 miljoniem dolāru.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /> 2011. gada oktobrī tika paziņots, ka filmas veidošana ir atsākta. Vienlaikus tās pirmizrādes datums tika pārcelts no 2012. gada 21. decembra uz 2013. gada 31. maiju, bet vēlāk uz [[ASV Neatkarības diena|4. jūlija brīvdienu]] periodu. 2012. gadā pēc izmaiņām ''Disney'' vadībā filma tika nedaudz pārstrādāta. Tika veiktas vairākas nelielas izmaiņas vardarbīgākajās ainās, tostarp epizodē, kurā Bučs Kavendišs apēd Džona Rīda brāļa [[Sirds|sirdi]].<ref name=":0" /> === Aktieru sastāvs === 2011. gada jūnijā aktieru sastāvam pievienojās [[Toms Vilkinsons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2011/film/news/tom-wilkinson-circles-lone-ranger-1118038967/|title=Tom Wilkinson circles ‘Lone Ranger’|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2011-06-22|language=es-UN}}</ref> Tomēr pēc tam, kad ''Disney'' budžeta pieauguma dēļ uz laiku apturēja projekta attīstību, aktieris īslaicīgi pameta filmu, bet vēlāk tai atkal pievienojās.<ref name=":0" /> Jūlijā tika paziņots, ka lomām filmā izvēlēti arī [[Berijs Pepers]], [[Dvaits Joakams]] un [[Helēna Bonema Kārtere]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/helena-bonham-carter-dwight-yoakam-213051/|title=Helena Bonham Carter, Dwight Yoakam, Barry Pepper Gallop to ‘Lone Ranger’|website=hollywoodreporter.com|access-date=2026-06-19|date=2011-07-19|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstshowing.net/2011/bonham-carter-dwight-yoakam-barry-pepper-join-the-lone-ranger/|title=Bonham Carter, Dwight Yoakam, Barry Pepper Join 'The Lone Ranger'|website=firstshowing.net|access-date=2026-06-19|date=2011-07-19|language=en-US}}</ref> Sākotnēji Buča Kavendiša lomai bija paredzēts tieši Joakams, taču filmēšanas grafika izmaiņu dēļ, ko izraisīja projekta aizkavēšanās, viņš bija spiests no lomas atteikties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geeksofdoom.com/2012/02/23/armageddon-star-william-fitchtner-to-replace-dwight-yoakam-in-disneys-the-lone-ranger|title=‘Armageddon’ Star William Fitchtner To Replace Dwight Yoakam In Disney’s ‘The Lone Ranger’|website=geeksofdoom.com|access-date=2026-06-19|date=2012-02-23|language=es-UN}}</ref> Viņa vietā tika izvēlēts [[Viljams Fihtners]]. Savukārt [[Rūta Vilsone]] tika izvēlēta lomai pēc tikšanās ar Brukhaimeru un Verbinski, pārspējot citas kandidātes, tostarp [[Džesika Česteina|Džesiku Česteinu]] un [[Ebija Korniša|Ebiju Kornišu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffpost.com/entry/ruth-wilson-the-lone-ranger_n_3531214|title=Ruth Wilson On 'The Lone Ranger' & Why She Owes Director Gore Verbinski Part Of Her Career|website=huffpost.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-02|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slashfilm.com/516556/casting-bits-ruth-wilson-the-lone-ranger-bj-novak-the-dictator-peter-mullan-man-inside/|title=Casting Bits: Ruth Wilson In 'The Lone Ranger', B.J. Novak In 'The Dictator', Peter Mullan In 'Man Inside'|website=slashfilm.com|access-date=2026-06-19|date=2011-07-13|language=en-US}}</ref> === Filmēšana === Sākotnējā filmēšana sākusies 2012. gada 29. febuārī, bet galvenā filmēšana oficiāli sākās 8. martā.<ref name=":0" /> Tā kā filmas darbība norisinās ASV Rietumos, uzņemšana notika vairākās vietās sešos štatos: [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Jūta|Jūtā]], [[Arizona|Arizonā]], [[Kolorādo]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]] un [[Teksasa|Teksasā]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eonline.com/news/948869/how-the-lone-ranger-s-failure-set-armie-hammer-up-for-success|title=How The Lone Ranger's Failure Set Armie Hammer Up for Success|website=eonline.com|access-date=2026-06-19|date=2018-07-03|language=en-US}}</ref><ref name=":0" /> Lielākā daļa aktieru pirms filmēšanas izgāja apmācību šaujamieroču lietošanā, [[Jāšana|jāšanā]] un laso mešanā. Filmēšanas laikā Džonijs Deps gandrīz guva nopietnus ievainojumus, kad nokrita no zirga. Dzīvnieks gandrīz samina aktieri ar kājam, skarot viņa krūtis un vēderu, tomēr nopietnas traumas netika gūtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/blogs/entertainment/2013/06/johnny-depp-nearly-trampled-by-horse-filming-the-lone-ranger|title=Johnny Depp Nearly Trampled by Horse Filming 'The Lone Ranger'|website=abcnews.com|access-date=2026-06-19|date=2013-06-19|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nypost.com/2013/07/02/johnny-depps-scare-on-the-lone-ranger-set/|title=Johnny Depp’s scare on the ‘Lone Ranger’ set|website=nypost.com|access-date=2013-07-02|date=2026-06-19|language=en-US}}</ref> Savukārt Ārmijs Hamers savainoja elkoni, kad, mēģinot uzlēkt zirgam mugurā, zirgs pālēca malā un aktieris nokrita zemē.<ref name=":3" /> 2012. gada vasarā filmēšanu vairākkārt aizkavēja nelabvēlīgi laikapstākļi, tostarp spēcīgas [[Lietusgāze|lietusgāzes]], vējš, putekļu vētras un augsta gaisa temperatūra.<ref name=":3" /> Vēlāk uzņemšanas darbi tika atlikti arī [[Vējbakas|vējbaku]] uzliesmojuma dēļ, kas skāra vairākus filmēšanas grupas locekļus.<ref name=":3" /><ref name=":0" /> Režisors Gors Verbinskis centās pēc iespējas samazināt datorgrafikas izmantošanu, tādēļ Ņūmeksikā speciāli filmas vajadzībām tika uzbūvēts aptuveni astoņus kilometrus garš dzelzceļa posms, bet citās filmēšanas vietās tika izmantotas papildu sliedes. Filmas vajadzībām no jauna tika uzcelta arī plaša dekorāciju pilsēta, kas filmā attēlo izdomāto Teksasas pilsētu Kolbiju.<ref name=":0" /> Tomēr atsevišķos gadījumos tika izmantoti vizuālie efekti, piemēram, bizonu ganāmpulku atveidošanai un [[Zelta Vārtu tilts|Zelta Vārtu tilta]] digitālai rekonstrukcijai, lai atveidot kā tas izskātījas 1930. gados.<ref name=":0" /> 2012. gada 21. septembrī filmas uzņemšanas laikā notika negadījums, kurā gāja bojā filmēšanas grupas loceklis un ūdensdrošības speciālists. Viņš noslīka, veicot zemūdens ainas filmēšanai paredzētas ūdens tvertnes tīrīšanas darbus. Vēlāk tika ziņots, ka bojāgājušais bija ģērbies hidrotērpā un pirms noslīkšanas piedzīvoja [[Miokarda infarkts|sirdslēkmi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2012/sep/24/lone-ranger-crew-member-dies|title=Lone Ranger crew member dies on set|work=The Guardian|access-date=2026-06-19|date=2012-09-24|last=Child|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/la-xpm-2013-mar-25-la-cal-osha-lone-ranger-20130325-story.html|title=Cal OSHA fines 'Lone Ranger' producer over crew member's death|website=Los Angeles Times|access-date=2026-06-19|date=2013-03-25|language=en-US}}</ref> Daudzo problēmu, kavējumu un augsto ražošanas izmaksu dēļ filmas galīgais budžets ievērojami pārsniedza sākotnējo, sasniedzot no 225 līdz 250 miljoniem dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/lone-ranger-budget-johnny-depp-336526/|title=‘Lone Ranger’ Budget Back Up to $250 Million|website=hollywoodreporter.com|access-date=2026-06-19|date=2012-06-13|language=en-US}}</ref> Cerot uz filmas panākumiem, ''Disney'' plānoja izveidot filmu franšīzi un jau bija noslēgusi līgumus ar galvenajiem aktieriem par dalību līdz pat trim turpinājumiem. Tika izstrādāti plāni izveidot tematisku atrakciju [[Disnejlenda|Disnejlendā]], kas būtu balstīta uz filmas motīviem.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Izdošana un atsauksmes == === Izdošana === ASV filma tika izrādīta kinoteātros 2013. gada jūlija sākumā un tās ieņēmumi kinoteātros bija ievērojami zemāki par prognozētajiem. Pirmajās divās izrādīšanas dienās ASV tā iekasēja nedaudz vairāk nekā 11 miljonus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5834374/vientulais-reindzers-neattaisno-uz-to-liktas-ceribas|title=«Vientuļais reindžers» neattaisno uz to liktās cerības|website=TV|access-date=2026-06-19|date=2013-07-06|language=lv}}</ref> [[Latvija|Latvijā]] filma kļuva par nedēļas skatītāko filmu pēc pārdoto biļešu skaita pirmajās piecās izrādīšanas dienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5365201/vientulais-reindzers-klust-par-mierigas-nedelas-lideri|title=«Vientuļais reindžers» kļūst par mierīgas nedēļas līderi|website=Kino|access-date=2026-06-19|date=2013-07-09|language=lv}}</ref> Laikraksts ''[[The New York Times]]'' lēsa, ka filmai būtu jāiekasē vairāk nekā 650 miljoni ASV dolāru, lai segtu ražošanas un mārketinga izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2013/07/08/movies/masked-lawman-stumbles-at-the-gate.html|title=Masked Lawman Stumbles at the Gate|website=nytimes.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-07|language=en-US}}</ref> Tomēr filma ASV nopelnīja 89 miljonus dolāru, bet pārējās valstīs vēl 171 miljonu dolāru, kopējiem pasaules ieņēmumiem sasniedzot 260 miljonus. Pēc tam, kad filma tika atzīta par komerciālu neveiksmi, daudzi kritiķi salīdzināja tās rezultātus ar 2012. gada [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] filmu "[[Džons Kārters]]", kas arī tika uzskatīta par vienu no lielākajām ''Disney'' neveiksmēm. "Vientuļais reindžers" kļuva par vēl vienu komerciāli neveiksmīgu projektu vesterna žanrā pēc filmas "[[Kovboji un citplanētieši]]" (2011) un "[[Mežonīgie rietumi (filma)|Mežonīgie rietumi]]" (1999). Vēlāk vairākas publikācijas, atsaucoties uz ''Disney'' ceturkšņa finanšu pārskatiem, ziņoja, ka studijas zaudējumi no filmas varētu būt bijuši no 160 līdz 190 miljoniem dolāriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5838010/vientulais-reindzers-kinostudijai-nesis-miljoniem-dolaru-zaudejumus|title=«Vientuļais reindžers» kinostudijai nesīs miljoniem dolāru zaudējumus|website=TV|access-date=2026-06-19|date=2013-08-08|language=lv}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://thelovepirate.net/2013/08/07/the-lone-ranger-critics-and-the-box-office/|title=The Lone Ranger, Critics and the Box Office|last=lovepirate77|website=The Love Pirate|access-date=2026-06-19|date=2013-08-07|language=en}}</ref> Pēc filmas neveiksmīgajiem rezultātiem tika atcelti visi plānotie turpinājumi, kā arī iecere izveidot uz filmas motīviem balstītu atrakciju Disnejlendā.<ref name=":1" /> Filmas neveiksme ietekmēja arī Džerija Brukhaimera producēšanas kompānijas attiecības ar ''Disney''. Pēc ilgstošas sadarbības pārtraukšanas Brukhaimers noslēdza jaunu līgumu ar ''[[Paramount Pictures]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2013/biz/news/end-of-an-era-disney-and-jerry-bruckheimer-part-ways-1200652789/|title=End of an Era: Disney and Jerry Bruckheimer Part Ways|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2013-09-19}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-jerry-bruckheimer-paramount-reach-threeyear-firstlook-deal-20131206-story.html|title=Jerry Bruckheimer, Paramount reach three-year first-look deal|website=latimes.com|access-date=2026-06-19|date=2013-12-06|language=en-US}}</ref> === Atsauksmes === Kritiķu atsauksmes par filmu pārsvarā bija negatīvas. Vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filma saņēma 31% pozitīvu kritiķu atsauksmju, savukārt vietnē ''[[Metacritic]]'' tās vērtējums bija 37 punkti no 100. Kritiķi galvenokārt norādīja uz filmas lielo budžetu un pārmērīgo garumu, nekonsekvento toni, mēģinājumu atkārtot "Karību jūras pirātu" filmu stilu, kā arī uzmanības novirzīšanu no Vientuļā reindžera uz Tonto tēlu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/the-lone-ranger-savaged-by-critics/|title="The Lone Ranger" savaged by critics - CBS News|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-03|language=en-US}}</ref> Kritika tika vērsta arī uz filmas humoru un vardarbīgajām ainām, kuras neatbilda projekta reklamēšanai kā ģimenes filma.<ref name=":4" /> Vairāki kritiķi salīdzināja "Vientuļo reindžeru" ar finansiāli neveiksmīgo 1999. gada vesternu "Mežonīgie Rietumi", kā arī ar 1981. gada filmu "[[Vientuļā reindžera leģenda]]", kas arī bija meģinājums izveidot filmu kuras pamatā ir seriāls.<ref name=":5" /> Uzmanību piesaistīja arī Džonija Depa atveidotais Tonto tēls, kuru daži recenzenti raksturoja kā [[Stereotips|stereotipisku]] un pārspīlētu Amerikas pamatiedzīvotāja attēlojumu.<ref name=":5" /><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.npr.org/sections/codeswitch/2013/07/02/196333864/does-disneys-tonto-reinforce-stereotypes-or-overcome-them|title=Does Disney's Tonto Reinforce Stereotypes Or Overcome Them?|website=npr.org|access-date=2026-06-19|date=2013-07-02|language=en-US}}</ref> Savukārt pats Deps norādīja, ka viņa iecere bija attēlot Tonto kā Vientuļā reindžera līdzvērtīgu partneri, kā arī atsaucās uz savu indiāņu saknēm.<ref name=":6" /> Deps, Hammers, Verbinskis un Brukhaimers publiski kritizēja amerikāņu kritiķus, apsūdzot viņus neobjektivitātē. Brukhaimers apsūdzēja kritiķus par "budžeta, nevis pašas filmas vērtēšanu". Savukārt Deps apgalvoja, ka negatīvas recenzijas tika rakstītas "septiņus vai astoņus mēnešus" pirms filmas iznākšanas. Hamers norādīja, ka daudzi kritiķi pievērsuši lielāku uzmanību filmas sarežģītajam tapšanas procesam, tostarp kavējumiem un ražošanas problēmām, nevis tās saturam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://newrepublic.com/article/114186/johnny-depp-lone-ranger-and-hollywood-egos|title=Johnny Depp's Delusions About Why 'The Lone Ranger' Flopped|work=The New Republic|access-date=2026-06-19|issn=0028-6583}}</ref><ref name=":4" /> == Balvas == {| class="wikitable sortable" |+Balvas un nominācijas !Balva !Kategorija !Nominānts (-I) !Rezultāts |- | rowspan="2" |[[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] |[[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]] |Džoels Hārlovs, Glorija Paska-Kasnija |Nominēti |- |[[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]] |Tims Aleksanders, Gērijs Brozeničs, Edsons Viljamss un Džons Freizers |Nominēti |- | rowspan="5" |[[Zelta avenes balva]] |Sliktākā filma | |Nominēts |- |Sliktākais režisors |Gors Verbinskis |Nominēts |- |Sliktākais aktieris |Džonijs Deps |Nominēts |- |Sliktākais scenārijs |Teds Eliots, Terijs Rosio un Džastins Heits |Nominēti |- |Sliktākais rimeiks, kopija vai turpinājums | |Uzvarēja |- |[[Saturna balva]] |Labākais piedzīvojumu vai asa sižeta filma | |Nominēts |} == Atsauces == e67ze4uwmrcbfjryvzf094mk4rvb3gn 4484336 4484329 2026-06-19T17:09:08Z Meistars Joda 781 4484336 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Vientuļais reindžers" | oriģinālnos = ''The Lone Ranger'' | žanrs = [[vesterns]], [[asa sižeta filma]], [[komēdija]], [[piedzīvojumu filma]] | režisors = [[Gors Verbinskis]] | producents = [[Džerijs Brukhaimers]]<br>Gors Verbinskis | scenārijs = [[Džastins Heiss]]<br>[[Teds Eliots]]<br>[[Terijs Rosio]] | aktieri = [[Džonijs Deps]]<br>[[Ārmijs Hamers]]<br>[[Viljams Fihtners]]<br>[[Toms Vilkinsons]]<br>[[Rūta Vilsone]]<br>[[Berijs Pepers]]<br>[[Helēna Bonema Kārtere]] | mūzika = [[Hanss Cimmers]] | operators = [[Bojans Baceli]] | mākslinieks = [[Džess Gončors]]<br>[[Džons Bilingtons]]<br>[[Marks Makrīrijs]] | montāža = [[Džeimss Hejgūds]]<br>[[Kreigs Vūds]] | studija = ''[[Walt Disney Pictures]]''<br>''[[Jerry Bruckheimer Films]]''<br>''[[Infinitum Nihil]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios]]''<br>''[[Motion Pictures]]'' | izdošana = 2013. gada | ilgums = 149 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|225—250 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|260 miljoni}} }} '''Vientuļais reindžers''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''The Lone Ranger'') ir 2013. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] [[vesterns]] ar [[Komēdija|komēdijas]] elementiem, kas balstīts uz tāda paša nosaukuma amerikāņu televīzijas seriālu, kurš tika pārraidīts no 1949. līdz 1956. gadam. Filmas režisors ir [[Gors Verbinskis]], kurš producēja filmu kopā ar producentu [[Džerijs Brukhaimers|Džeriju Brukhaimeru]]. Galvenās lomas atveido [[Džonijs Deps]] un [[Ārmijs Hamers]], pārējās lomas atveido [[Toms Vilkinsons]], [[Viljams Fihtners]], [[Rūta VIlsone]], [[Berijs Pepers]] un [[Helēna Bonema Kārtere]]. Pēc filmas sērijas "[[Karību jūras pirāti (filmu cikls)|Karību jūras pirāti]]" panākumiem režisoram Goram Verbinskim un producentam Džerijam Brukhaimeram kopā ar Džoniju Depu tika piedāvāta iespēja atkal sadarboties filmas veidošanā, kuras pamatā ir seriāls "Vientuļais reindžers". Filmas budžets tās iznākšanas laikā bija no 225 līds 250 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. To būtiski palielināja dažādas ražošanas problēmas un augstās filmēšanas izmaksas, kā arī aptuveni 150 miljoni dolāru, kas tika iztērēti filmas [[Tirgzinība|mārketingam]]. Filma kinoteātros cieta komerciālu neveiksmi, visā pasaulē iekasējot tikai 260 miljonus dolāru. Tā kļuva par vienu no lielākajām ''[[Walt Disney Pictures|Disney]]'' komerciālajām neveiksmēm, sekojot 2012. gada neveiksmīgai filmai "[[Džons Kārters (filma)|Džons Kārters]]". "Vientuļais reindžers" saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes; recenzenti kritizēja scenāriju, pārmērīgo filmas garumu, nevienmērīgo humoru un Džonija Depa atveidoto [[Indiānis|indiāņa]] Tonto tēlu. Savukārt daži filmas aktieri un radošās komandas locekļi, tostarp Deps, apsūdzēja kritiķus neobjektivitātē, norādot arī, ka visticamāk daļa recenziju tika publicētas vēl pirms filmas pirmizrādes un ka kritika atgādināja reakciju uz filmu "Džons Kārters". Skatītāju atsauksmes bija labvēlīgākas nekā kritiķu vērtējumi. Vēlāk filma saņēma divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas]] nominācijas — par [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāko grimu un matu sakārtojumu]], kā arī par [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākajiem vizuālajiem efektiem]]. == Sižets == [[1933. gads|1933. gadā]] [[Sanfrancisko]] zēns vārdā Vils, tērpies kā Vientuļais reindžers, vaska figūru muzejā satiek vecu [[Komanči|komanču]] indiāni vārdā Tonto, kurš nolemj zēnam pastāstīt stāstu par Reindžeru. 1869. gadā jurists Džons Rīds atgriežas [[Teksasa|Teksasas]] pilsētā Kolbijā, braucot ar vilcienu pa vēl būvējamo transkontinentālo dzelzceļu, kuru magnāts Leitems Kouls iecerējis pārvērst par grandiozu dzelzceļa līniju. Cietuma vagonā tiek vests bandīts un [[Kanibālisms|kanibāls]] Bučs Kavendišs, kuram draud [[pakāršana]]. Viņu sagūstījis Džona brālis, likumsargs Dens. Vagonā tiek vests arī indiānis Tonto. Bučs izbēg ar savas bandas palīdzību un [[Revolveris|revolveri]], kas bija paslēpts zem grīdas dēļiem. Džons, Tonto un Dens izglābj pasažierus, taču [[lokomotīve]] un vairāki vagoni tomēr noskrien no sliedēm. Džons arestē Tonto un Kolbijā satiek Dena sievu Rebeku, savu kādreizējo mīlestību, kā arī viņas dēlu. Pēc tam Džons, viņa brālis un citi likumsargi dodas Buča meklējumos. Tomēr Kolinss, viens no likumsargiem, strādā Buča labā un ieved grupu slazdā. Grupas likumsargi iet bojā, Džons tiek viegli ievainots, bet Bučs viņa acu priekšā izgriež un apēd smagi ievainotā Dena [[Sirds|sirdi]]. Izbēgušais Tonto izglābj Džonu pēc tam, kad pie viņa kapa ierodas balts [[mustangs]], mirušo gars un ceļvedis. Pēc Tonto domām, tas pamodina Džonā mītošo Drūmo klejotāju. Atguvis samaņu, Džons uzklausa Tonto, kurš pārliecina viņu palīdzēt notvert Buču, jo indiānis uzskata viņu par Vendigo — garu, kas mudina cilvēkus uz kanibālismu. Tonto arī pārliecina Džonu aizsegt seju ar masku, lai ienaidnieki viņu neatpazītu, un iedod [[sudraba]] [[Lode (munīcija)|lodi]], kas izkausēta no mežsarga zvaigznes, lai nogalinātu Buču. Meklējot Kolinsu, kurš bija nodevis grupu, Džons un Tonto apmeklē [[Bordelis|bordeli]], ko vada sieviete vārdā Reda Heringtona. Uzzinājusi, ka viņi meklē Buču, kurš savulaik viņai amputējis kāju, Reda atklāj, ka Dens un Kolinss nesen tur strīdējušies par "nolādētas" sudraba [[Rūda|rūdas]] gabalu. Sākumā Džons viņai netic, taču pēc rūdas gabala paņemšanas viņš piedzīvo dīvainas vīzijas. Viņi arī uzzina, ka komanči ir pārkāpuši līgumu un uzbrūk vietējiem iedzīvotājiem. Džons un Tonto ir spiesti bēgt no saniknota pūļa, bet pēc tam dodas uz fermu, kur dzīvo Rebeka un viņas dēls. Tomēr ferma ir izlaupīta, bet Rebeka un viņas dēls ir pazuduši. Tur Džons un Tonto atrod Buča vīrus, kas ir ģerbti kā komanči. Vienam no bandītiem izdodas aizbēgt un brīdināt Buču. Kavendišs pavēl Kolinsam nogalināt sagūstītus Rebeku un viņas dēlu. Tomēr Kolinss nolemj viņus atbrīvot, taču viņu nogalina kāds noslēpumains uzbrucējs. Tikmēr Kouls, pasludinājis komančus par likumpārkāpējiem, sāk būvēt dzelzceļu cauri viņu teritorijai un nosūta kavalērijas kapteini Džeju Fulleru un viņa karavīrus iznīcināt komančus. Džons un Tonto dodas meklējumos un nejauši uzduras slepeni izbūvētam dzelzceļam tuksnesī, kur viņus sagūsta atlikušie komanči. Gūstā cilts vadonis Džonam izstāsta Tonto stāstu. Bērnībā Tonto atrada ievainoto Kavendišu un viņa biedru un aizveda viņus uz savu nometni. Tur viņi atklāja sudrabu, un zēns apmaiņā pret kabatas pulksteni parādīja viņiem sudraba rūdas atradni. Tas noveda pie tā, ka Kavendišs un viņa biedrs iznīcināja visu indiāņu nometni, plānojot vēlāk atgriezties pēc sudraba. Šis notikums Tonto prātā radīja priekšstatu par "ļauno sudraba garu", kuru "Drūmajam klejotājam" jāiznīcina. Indiāņi aprok Džonu un Tonto līdz kaklam zemē un aizjāj, taču abus izglābj baltais mustangs. Pēc tam viņi dodas uz raktuvēm, kur sagūsta Kavendišu. Tonto pieprasa viņu nogalināt, taču Džons viņu apdullina un, sagūstījis Buču, atgriežas pie cilvēkiem. Tikmēr Rebeka pamostas Koula vilcienā un uzzina, ka Kouls viņu izglābis no Kolinsa un Kavendiša bandītiem. Blakus vilcienam atrodas arī Fullers un viņa karavīri. Kad Džons atgriežas ar Buču, Kouls viņu sagaida kā varoni, taču vēlāk atklāj savu patieso būtību. Džons saprot, ka Kouls ir Kavendiša brālis un ka abi kopā atrada sudrabu netālu no Tonto cilts apmetnes. Džons mēģina izglābt Rebeku un viņas dēlu, taču Kolam ar šantāžas palīdzību izdodas pārliecināt Fulleru, ka pie visa vainīgs ir Džons, jo kapteinis ir atbildīgs par komanči slaktiņu. Džonam tiek piespriests [[nāvessods]], taču Tonto ierodas un viņu izglābj, kamēr atlikušie komanči uzbrūk raktuvēm un Koula vilcienam. Tomēr Fullera karavīriem izdodas uzbrukumu atvairīt. Pēc izbēgšanas no Kavendiša Džons nolemj uzvilkt masku, paskaidrojot, ka viņam būs jākļūst par cilvēku ārpus likuma, lai uzveiktu bandītus, kuri darbojas likuma aizsegā. Šajā nolūkā Tonto un Džons no Koula seifa bankā nozog [[Dinamīts|dinamītu]] un [[Nitroglicerīns|nitroglicerīnu]], lai uzspridzinātu dzelzceļa tiltu. Tikmēr Kouls paziņo par dzelzceļa atklāšanu un informē akcionārus, ka ir atpircis viņu akcijas un kļūs par uzņēmuma izpilddirektoru, tiklīdz sudrabs tiks nogādāts bankā Ņujorkā. Tomēr ar Redas palīdzību Tonto izdodas nolaupīt vilcienu, kurā atrodas sudrabs un Rebekas dēls, kurš tiek turēts gūstā. Kouls, Kavendišs un Fullers kopā ar sagūstīto Rebeku dodas pakaļdzīšanās braucienā ar otru vilcienu. Džonam, jājot baltajā zirgā, pēdējā brīdī izdodas uzlēkt uz Koula vilciena jumta. Pakaļdzīšanās un apšaudes laikā Džons izglābj Rebeku, bet Kavendišs un Fullers iet bojā, kad viens no vilcieniem ietriecas vagonā, kurā atrodas Bučs. Koulam izdodas pievienot vagonus ar sudrabu savai lokomotīvei, pēc tam viņš mēģina nogalināt Tonto, taču Džons izšauj sudraba lodi un izsit Koulam revolveri no rokām. Tonto paziņo, ka Kouls nav Vendigo, iemet viņam kabatas pulksteni un atkabina vagonus ar sudrabu, kuros atrodas Kouls. Pēc tam vagoni kopā ar Koulu iekrīt upē, jo tilts iepriekš bija uzspridzināts. Kouls iet bojā, kad rūdas gabali piespiež Koulu dibenā. Pēc tam dzelzceļa kompānija pateicas Džonam, piedāvājot viņam darbu likumsarga amatā. Tomēr Džons atsakās un kopā ar Tonto aizjāj uz baltā zirga. 1933. gadā Vils jautā vecajam Tonto, vai stāsts, ko viņš viņam izstāstījis, ir patiess. Vecais Tonto pasniedz zēnam sudraba lodi un liek viņam pašam izlemt. == Lomās == {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Ārmijs Hamers]] kā jurists Džons Rīds/Vientuļais reindžers * [[Džonijs Deps]] kā indiānis Tonto * [[Viljams Fihtners]] kā bandīts Bučs Kavendišs * [[Toms Vilkinsons]] kā dzelzceļa magnāts Leitems Kouls * [[Rūta Vilsone]] kā Rebeka Rīda * [[Berijs Pepers]] kā kavalērijas kapteinis Džejs Fullers * [[Helēna Bonema Kārtere]] kā [[Bordelis|bordeļa]] īpašniece Reda Heringtona * [[Džeimss Beidžs Deils]] kā [[Teksasas reindžeri|Teksasas likumsargs]] un Džona brālis Dens Rīds * [[Braients Princs]] kā Dena dēls Denjels Rīds jaunākais {{Col-2}} * [[Sagino Grants]] kā [[komanči]] vadonis "Lielais Lācis" * [[Hārijs Trīdvejs]] kā Buča bandas loceklis Frenks * [[Ljū Templs]] kā likumsarga vietnieks Holiss * [[Leons Ripijs]] kā likumsargs un Buča spiegs Kolinss * [[Meisons Kūks]] kā Vils * [[Džeimss Freins]] kā Buča bandas loceklis Barets * [[Deimons Herimans]] kā Buča bandas loceklis Rejs * [[Mets O'Līrijs]] kā Buča bandas loceklis Skinijs * [[Vakīns Kosio]] kā Buča bandas loceklis Jēzus {{Col-end}} == Tapšana == === Attīstīšana === 2002. gadā ''[[Columbia Pictures]]'' noslēdza līgumu ar ''[[Classic Media]]'', kurai tolaik piederēja tiesības uz "Vientuļais reindžers" franšīzi, par jaunas seriāla adaptācijas izstrādi filmas formātā. Projektā, kas bija iecerēts pēc filmas "[[Zorro maska]]" parauga, iesaistījās precēto producentu pāris Daglass Viks un Lūsija Fišere. Sākotnēji filmas budžets tika lēsts 70 miljonu ASV dolāru apmērā. ''Columbia Pictures'' arī uzstāja, lai Tonto tēls tiktu attēlots kā sieviete un Vientuļā reindžera romantiskā partnere. 2005. gadā par filmas režisoru tika nolīgts [[Džonatans Mostovs]], taču studija vēlāk apturēja projekta attīstību un turpmāka filmas izstrāde nenotika līdz 2007. gadam.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.joblo.com/what-happened-to-the-lone-ranger/|title=What Happened to The Lone Ranger?|last=Dee|first=Jake|website=JoBlo|access-date=2026-06-19|date=2024-01-17|language=en-US}}</ref> 2007. gadā interesi par filmas producēšanu izrādīja ''[[The Weinstein Company]]'', taču filmas tiesības vispirms ieguva ''[[Entertainment Rights]]''. Uzņēmums noslēdza sadarbības līgumu ar Džerija Brukhaimera [[Jerry Bruckheimer FIlms|producēšanas kompāniju]]. 2008. gadā projektam tika piesaistīti scenāristi [[Terijs Rosio]] un [[Teds Eliots]], kuri iepriekš bija sadarbojušies ar Brukhaimeru, veidojot pirmās trīs veiksmīgās "Karību jūras pirāti" filmu sērijas daļas. Vēlāk Brukhaimers pieaicināja arī scenāristu [[Džastins Heits|Džastinu Heitu]], lai pārstrādātu scenāriju. Tajā pašā gadā Brukhaimers iesniedza projektu ''Disney'' vadībai, kas to apstiprināja, pateicoties iepriekš veiksmīgajām "Karību jūras pirāti" filmām. Toreiz scenārijs bija pilns ar [[Pārdabiskums|pārdabiskām lietām]], ieskaitot tostarp [[Vilkacis|vilkača]] [[Koijots|koijotus]], [[Spoks|spoku]] apsēstu kalnu un [[Vendigo]] kā ļaundari.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/the-lone-ranger-disneyland-big-thunder-mountain-plans/|title=‘The Lone Ranger’ in Disneyland: The Untold Story of the Film's Scrapped Big Thunder Mountain Overlay|last=Taylor|first=Drew|website=TheWrap|access-date=2026-06-19|date=2023-07-07|language=en-US}}</ref> 2008. gadā ''Disney'' paziņoja, ka indiāņa Tonto lomu atveidos [[Džonijs Deps]] un ka filmas sižets lielākā mērā koncentrēsies uz šo tēlu, nevis uz Vientuļo reindžeru. Aktieris [[Ārmijs Hamers]] sākotnēji piedalījās Tonto lomas atlasē, taču 2010. gadā tika izvēlēts Džona Rīda jeb Vientuļā reindžera lomai.<ref name=":0" /> 2009. gadā režisors [[Maiks Ņūels]] risināja sarunas ar ''Disney'' par iespējamu filmas režiju, tomēr viņa darbs pie filmas "[[Persijas princis: Laika smiltis]]" kavēja projekta attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rte.ie/entertainment/2009/0501/417139-deppj/|title=Depp & Donnie Brasco director to reunite?|website=rte.ie|access-date=2026-06-19|date=2009-05-01|language=en-US}}</ref><ref name=":0" /> Filmas izstrādi aizkavēja arī Džonija Depa saistības ar filmu "[[Karību jūras pirāti: Svešajos krastos]]". 2010. gadā par filmas režisoru oficiāli tika apstiprināts [[Gors Verbinskis]], taču filmēšana atkal tika atlikta Depa dalības dēļ filmā "[[Tumšās ēnas]]".<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2010/nov/25/gore-verbinski-johnny-depp-lone-ranger|title=Gore Verbinski to direct Johnny Depp in Disney's Lone Ranger|website=theguardian.com|access-date=2026-06-19|date=2010-11-25|language=en-US}}</ref> Deviņus mēnešus pirms plānotā filmēšanas sākuma, 2011. gada augustā, ''Disney'' vadība paziņoja par projekta aizkavēšanu, jo filmas budžets bija pieaudzis līdz 260 miljoniem ASV dolāru. Lai samazinātu izmaksas, Verbinskis, Hamers, Brukhaimers un Deps piekrita samazināt savus honorārus par 20%.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2011/film/news/lone-ranger-rides-on-fee-cuts-less-disney-risk-1118044355/|title=‘Lone Ranger’ rides on fee cuts, less Disney risk|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2011-11-12|language=en-US}}</ref> Vienlaikus no scenārija tika izņemta lielākā daļa pārdabisko elementu, kas bija balstīti uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] mitoloģiju. Galīgajā scenārija versijā tika saglabātas tikai dažas atsauces uz Vendigo tēlu un Džona Rīda vīzijas, kas saistītas ar [[Sudrabs|sudraba]] rūdu. Pēc šīm izmaiņām filmas budžets tika samazināts līdz 215 miljoniem dolāru.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /> 2011. gada oktobrī tika paziņots, ka filmas veidošana ir atsākta. Vienlaikus tās pirmizrādes datums tika pārcelts no 2012. gada 21. decembra uz 2013. gada 31. maiju, bet vēlāk uz [[ASV Neatkarības diena|4. jūlija brīvdienu]] periodu. 2012. gadā pēc izmaiņām ''Disney'' vadībā filma tika nedaudz pārstrādāta. Tika veiktas vairākas nelielas izmaiņas vardarbīgākajās ainās, tostarp epizodē, kurā Bučs Kavendišs apēd Džona Rīda brāļa [[Sirds|sirdi]].<ref name=":0" /> === Aktieru sastāvs === 2011. gada jūnijā aktieru sastāvam pievienojās [[Toms Vilkinsons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2011/film/news/tom-wilkinson-circles-lone-ranger-1118038967/|title=Tom Wilkinson circles ‘Lone Ranger’|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2011-06-22|language=es-UN}}</ref> Tomēr pēc tam, kad ''Disney'' budžeta pieauguma dēļ uz laiku apturēja projekta attīstību, aktieris īslaicīgi pameta filmu, bet vēlāk tai atkal pievienojās.<ref name=":0" /> Jūlijā tika paziņots, ka lomām filmā izvēlēti arī [[Berijs Pepers]], [[Dvaits Joakams]] un [[Helēna Bonema Kārtere]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/helena-bonham-carter-dwight-yoakam-213051/|title=Helena Bonham Carter, Dwight Yoakam, Barry Pepper Gallop to ‘Lone Ranger’|website=hollywoodreporter.com|access-date=2026-06-19|date=2011-07-19|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstshowing.net/2011/bonham-carter-dwight-yoakam-barry-pepper-join-the-lone-ranger/|title=Bonham Carter, Dwight Yoakam, Barry Pepper Join 'The Lone Ranger'|website=firstshowing.net|access-date=2026-06-19|date=2011-07-19|language=en-US}}</ref> Sākotnēji Buča Kavendiša lomai bija paredzēts tieši Joakams, taču filmēšanas grafika izmaiņu dēļ, ko izraisīja projekta aizkavēšanās, viņš bija spiests no lomas atteikties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geeksofdoom.com/2012/02/23/armageddon-star-william-fitchtner-to-replace-dwight-yoakam-in-disneys-the-lone-ranger|title=‘Armageddon’ Star William Fitchtner To Replace Dwight Yoakam In Disney’s ‘The Lone Ranger’|website=geeksofdoom.com|access-date=2026-06-19|date=2012-02-23|language=es-UN}}</ref> Viņa vietā tika izvēlēts [[Viljams Fihtners]]. Savukārt [[Rūta Vilsone]] tika izvēlēta lomai pēc tikšanās ar Brukhaimeru un Verbinski, pārspējot citas kandidātes, tostarp [[Džesika Česteina|Džesiku Česteinu]] un [[Ebija Korniša|Ebiju Kornišu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffpost.com/entry/ruth-wilson-the-lone-ranger_n_3531214|title=Ruth Wilson On 'The Lone Ranger' & Why She Owes Director Gore Verbinski Part Of Her Career|website=huffpost.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-02|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slashfilm.com/516556/casting-bits-ruth-wilson-the-lone-ranger-bj-novak-the-dictator-peter-mullan-man-inside/|title=Casting Bits: Ruth Wilson In 'The Lone Ranger', B.J. Novak In 'The Dictator', Peter Mullan In 'Man Inside'|website=slashfilm.com|access-date=2026-06-19|date=2011-07-13|language=en-US}}</ref> === Filmēšana === Sākotnējā filmēšana sākusies 2012. gada 29. febuārī, bet galvenā filmēšana oficiāli sākās 8. martā.<ref name=":0" /> Tā kā filmas darbība norisinās ASV Rietumos, uzņemšana notika vairākās vietās sešos štatos: [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Jūta|Jūtā]], [[Arizona|Arizonā]], [[Kolorādo]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]] un [[Teksasa|Teksasā]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eonline.com/news/948869/how-the-lone-ranger-s-failure-set-armie-hammer-up-for-success|title=How The Lone Ranger's Failure Set Armie Hammer Up for Success|website=eonline.com|access-date=2026-06-19|date=2018-07-03|language=en-US}}</ref><ref name=":0" /> Lielākā daļa aktieru pirms filmēšanas izgāja apmācību šaujamieroču lietošanā, [[Jāšana|jāšanā]] un laso mešanā. Filmēšanas laikā Džonijs Deps gandrīz guva nopietnus ievainojumus, kad nokrita no zirga. Dzīvnieks gandrīz samina aktieri ar kājam, skarot viņa krūtis un vēderu, tomēr nopietnas traumas netika gūtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/blogs/entertainment/2013/06/johnny-depp-nearly-trampled-by-horse-filming-the-lone-ranger|title=Johnny Depp Nearly Trampled by Horse Filming 'The Lone Ranger'|website=abcnews.com|access-date=2026-06-19|date=2013-06-19|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nypost.com/2013/07/02/johnny-depps-scare-on-the-lone-ranger-set/|title=Johnny Depp’s scare on the ‘Lone Ranger’ set|website=nypost.com|access-date=2013-07-02|date=2026-06-19|language=en-US}}</ref> Savukārt Ārmijs Hamers savainoja elkoni, kad, mēģinot uzlēkt zirgam mugurā, zirgs pālēca malā un aktieris nokrita zemē.<ref name=":3" /> 2012. gada vasarā filmēšanu vairākkārt aizkavēja nelabvēlīgi laikapstākļi, tostarp spēcīgas [[Lietusgāze|lietusgāzes]], vējš, putekļu vētras un augsta gaisa temperatūra.<ref name=":3" /> Vēlāk uzņemšanas darbi tika atlikti arī [[Vējbakas|vējbaku]] uzliesmojuma dēļ, kas skāra vairākus filmēšanas grupas locekļus.<ref name=":3" /><ref name=":0" /> Režisors Gors Verbinskis centās pēc iespējas samazināt datorgrafikas izmantošanu, tādēļ Ņūmeksikā speciāli filmas vajadzībām tika uzbūvēts aptuveni astoņus kilometrus garš dzelzceļa posms, bet citās filmēšanas vietās tika izmantotas papildu sliedes. Filmas vajadzībām no jauna tika uzcelta arī plaša dekorāciju pilsēta, kas filmā attēlo izdomāto Teksasas pilsētu Kolbiju.<ref name=":0" /> Tomēr atsevišķos gadījumos tika izmantoti vizuālie efekti, piemēram, bizonu ganāmpulku atveidošanai un [[Zelta Vārtu tilts|Zelta Vārtu tilta]] digitālai rekonstrukcijai, lai atveidot kā tas izskātījas 1930. gados.<ref name=":0" /> 2012. gada 21. septembrī filmas uzņemšanas laikā notika negadījums, kurā gāja bojā filmēšanas grupas loceklis un ūdensdrošības speciālists. Viņš noslīka, veicot zemūdens ainas filmēšanai paredzētas ūdens tvertnes tīrīšanas darbus. Vēlāk tika ziņots, ka bojāgājušais bija ģērbies hidrotērpā un pirms noslīkšanas piedzīvoja [[Miokarda infarkts|sirdslēkmi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2012/sep/24/lone-ranger-crew-member-dies|title=Lone Ranger crew member dies on set|work=The Guardian|access-date=2026-06-19|date=2012-09-24|last=Child|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/la-xpm-2013-mar-25-la-cal-osha-lone-ranger-20130325-story.html|title=Cal OSHA fines 'Lone Ranger' producer over crew member's death|website=Los Angeles Times|access-date=2026-06-19|date=2013-03-25|language=en-US}}</ref> Daudzo problēmu, kavējumu un augsto ražošanas izmaksu dēļ filmas galīgais budžets ievērojami pārsniedza sākotnējo, sasniedzot no 225 līdz 250 miljoniem dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/lone-ranger-budget-johnny-depp-336526/|title=‘Lone Ranger’ Budget Back Up to $250 Million|website=hollywoodreporter.com|access-date=2026-06-19|date=2012-06-13|language=en-US}}</ref> Cerot uz filmas panākumiem, ''Disney'' plānoja izveidot filmu franšīzi un jau bija noslēgusi līgumus ar galvenajiem aktieriem par dalību līdz pat trim turpinājumiem. Tika izstrādāti plāni izveidot tematisku atrakciju [[Disnejlenda|Disnejlendā]], kas būtu balstīta uz filmas motīviem.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Izdošana un atsauksmes == === Izdošana === ASV filma tika izrādīta kinoteātros 2013. gada jūlija sākumā un tās ieņēmumi kinoteātros bija ievērojami zemāki par prognozētajiem. Pirmajās divās izrādīšanas dienās ASV tā iekasēja nedaudz vairāk nekā 11 miljonus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5834374/vientulais-reindzers-neattaisno-uz-to-liktas-ceribas|title=«Vientuļais reindžers» neattaisno uz to liktās cerības|website=TV|access-date=2026-06-19|date=2013-07-06|language=lv}}</ref> [[Latvija|Latvijā]] filma kļuva par nedēļas skatītāko filmu pēc pārdoto biļešu skaita pirmajās piecās izrādīšanas dienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5365201/vientulais-reindzers-klust-par-mierigas-nedelas-lideri|title=«Vientuļais reindžers» kļūst par mierīgas nedēļas līderi|website=Kino|access-date=2026-06-19|date=2013-07-09|language=lv}}</ref> Laikraksts ''[[The New York Times]]'' lēsa, ka filmai būtu jāiekasē vairāk nekā 650 miljoni ASV dolāru, lai segtu ražošanas un mārketinga izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2013/07/08/movies/masked-lawman-stumbles-at-the-gate.html|title=Masked Lawman Stumbles at the Gate|website=nytimes.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-07|language=en-US}}</ref> Tomēr filma ASV nopelnīja 89 miljonus dolāru, bet pārējās valstīs vēl 171 miljonu dolāru, kopējiem pasaules ieņēmumiem sasniedzot 260 miljonus. Pēc tam, kad filma tika atzīta par komerciālu neveiksmi, daudzi kritiķi salīdzināja tās rezultātus ar 2012. gada [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] filmu "[[Džons Kārters]]", kas arī tika uzskatīta par vienu no lielākajām ''Disney'' neveiksmēm. "Vientuļais reindžers" kļuva par vēl vienu komerciāli neveiksmīgu projektu vesterna žanrā pēc filmas "[[Kovboji un citplanētieši]]" (2011) un "[[Mežonīgie rietumi (filma)|Mežonīgie rietumi]]" (1999). Vēlāk vairākas publikācijas, atsaucoties uz ''Disney'' ceturkšņa finanšu pārskatiem, ziņoja, ka studijas zaudējumi no filmas varētu būt bijuši no 160 līdz 190 miljoniem dolāriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5838010/vientulais-reindzers-kinostudijai-nesis-miljoniem-dolaru-zaudejumus|title=«Vientuļais reindžers» kinostudijai nesīs miljoniem dolāru zaudējumus|website=TV|access-date=2026-06-19|date=2013-08-08|language=lv}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://thelovepirate.net/2013/08/07/the-lone-ranger-critics-and-the-box-office/|title=The Lone Ranger, Critics and the Box Office|last=lovepirate77|website=The Love Pirate|access-date=2026-06-19|date=2013-08-07|language=en}}</ref> Pēc filmas neveiksmīgajiem rezultātiem tika atcelti visi plānotie turpinājumi, kā arī iecere izveidot uz filmas motīviem balstītu atrakciju Disnejlendā.<ref name=":1" /> Filmas neveiksme ietekmēja arī Džerija Brukhaimera producēšanas kompānijas attiecības ar ''Disney''. Pēc ilgstošas sadarbības pārtraukšanas Brukhaimers noslēdza jaunu līgumu ar ''[[Paramount Pictures]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2013/biz/news/end-of-an-era-disney-and-jerry-bruckheimer-part-ways-1200652789/|title=End of an Era: Disney and Jerry Bruckheimer Part Ways|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2013-09-19}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-jerry-bruckheimer-paramount-reach-threeyear-firstlook-deal-20131206-story.html|title=Jerry Bruckheimer, Paramount reach three-year first-look deal|website=latimes.com|access-date=2026-06-19|date=2013-12-06|language=en-US}}</ref> === Atsauksmes === Kritiķu atsauksmes par filmu pārsvarā bija negatīvas. Vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filma saņēma 31% pozitīvu kritiķu atsauksmju, savukārt vietnē ''[[Metacritic]]'' tās vērtējums bija 37 punkti no 100. Kritiķi galvenokārt norādīja uz filmas lielo budžetu un pārmērīgo garumu, nekonsekvento toni, mēģinājumu atkārtot "Karību jūras pirātu" filmu stilu, kā arī uzmanības novirzīšanu no Vientuļā reindžera uz Tonto tēlu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/the-lone-ranger-savaged-by-critics/|title="The Lone Ranger" savaged by critics - CBS News|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-03|language=en-US}}</ref> Kritika tika vērsta arī uz filmas humoru un vardarbīgajām ainām, kuras neatbilda projekta reklamēšanai kā ģimenes filma.<ref name=":4" /> Vairāki kritiķi salīdzināja "Vientuļo reindžeru" ar finansiāli neveiksmīgo 1999. gada vesternu "Mežonīgie Rietumi", kā arī ar 1981. gada filmu "[[Vientuļā reindžera leģenda]]", kas arī bija meģinājums izveidot filmu kuras pamatā ir seriāls.<ref name=":5" /> Uzmanību piesaistīja arī Džonija Depa atveidotais Tonto tēls, kuru daži recenzenti raksturoja kā [[Stereotips|stereotipisku]] un pārspīlētu Amerikas pamatiedzīvotāja attēlojumu.<ref name=":5" /><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.npr.org/sections/codeswitch/2013/07/02/196333864/does-disneys-tonto-reinforce-stereotypes-or-overcome-them|title=Does Disney's Tonto Reinforce Stereotypes Or Overcome Them?|website=npr.org|access-date=2026-06-19|date=2013-07-02|language=en-US}}</ref> Savukārt pats Deps norādīja, ka viņa iecere bija attēlot Tonto kā Vientuļā reindžera līdzvērtīgu partneri, kā arī atsaucās uz savu indiāņu saknēm.<ref name=":6" /> Deps, Hammers, Verbinskis un Brukhaimers publiski kritizēja amerikāņu kritiķus, apsūdzot viņus neobjektivitātē. Brukhaimers apsūdzēja kritiķus par "budžeta, nevis pašas filmas vērtēšanu". Savukārt Deps apgalvoja, ka negatīvas recenzijas tika rakstītas "septiņus vai astoņus mēnešus" pirms filmas iznākšanas. Hamers norādīja, ka daudzi kritiķi pievērsuši lielāku uzmanību filmas sarežģītajam tapšanas procesam, tostarp kavējumiem un ražošanas problēmām, nevis tās saturam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://newrepublic.com/article/114186/johnny-depp-lone-ranger-and-hollywood-egos|title=Johnny Depp's Delusions About Why 'The Lone Ranger' Flopped|work=The New Republic|access-date=2026-06-19|issn=0028-6583}}</ref><ref name=":4" /> == Balvas == {| class="wikitable sortable" |+Balvas un nominācijas !Balva !Kategorija !Nominānts (-I) !Rezultāts |- | rowspan="2" |[[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] |[[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]] |Džoels Hārlovs, Glorija Paska-Kasnija |Nominēti |- |[[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]] |Tims Aleksanders, Gērijs Brozeničs, Edsons Viljamss un Džons Freizers |Nominēti |- | rowspan="5" |[[Zelta avenes balva]] |Sliktākā filma | |Nominēts |- |Sliktākais režisors |Gors Verbinskis |Nominēts |- |Sliktākais aktieris |Džonijs Deps |Nominēts |- |Sliktākais scenārijs |Teds Eliots, Terijs Rosio un Džastins Heits |Nominēti |- |Sliktākais rimeiks, kopija vai turpinājums | |Uzvarēja |- |[[Saturna balva]] |Labākais piedzīvojumu vai asa sižeta filma | |Nominēts |} == Atsauces == {{atsauces}} axxa82pjoyfojh4e3d0ri4jzs0tlkxj 4484337 4484336 2026-06-19T17:10:02Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Vesterni]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4484337 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Vientuļais reindžers" | oriģinālnos = ''The Lone Ranger'' | žanrs = [[vesterns]], [[asa sižeta filma]], [[komēdija]], [[piedzīvojumu filma]] | režisors = [[Gors Verbinskis]] | producents = [[Džerijs Brukhaimers]]<br>Gors Verbinskis | scenārijs = [[Džastins Heiss]]<br>[[Teds Eliots]]<br>[[Terijs Rosio]] | aktieri = [[Džonijs Deps]]<br>[[Ārmijs Hamers]]<br>[[Viljams Fihtners]]<br>[[Toms Vilkinsons]]<br>[[Rūta Vilsone]]<br>[[Berijs Pepers]]<br>[[Helēna Bonema Kārtere]] | mūzika = [[Hanss Cimmers]] | operators = [[Bojans Baceli]] | mākslinieks = [[Džess Gončors]]<br>[[Džons Bilingtons]]<br>[[Marks Makrīrijs]] | montāža = [[Džeimss Hejgūds]]<br>[[Kreigs Vūds]] | studija = ''[[Walt Disney Pictures]]''<br>''[[Jerry Bruckheimer Films]]''<br>''[[Infinitum Nihil]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios]]''<br>''[[Motion Pictures]]'' | izdošana = 2013. gada | ilgums = 149 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|225—250 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|260 miljoni}} }} '''Vientuļais reindžers''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''The Lone Ranger'') ir 2013. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] [[vesterns]] ar [[Komēdija|komēdijas]] elementiem, kas balstīts uz tāda paša nosaukuma amerikāņu televīzijas seriālu, kurš tika pārraidīts no 1949. līdz 1956. gadam. Filmas režisors ir [[Gors Verbinskis]], kurš producēja filmu kopā ar producentu [[Džerijs Brukhaimers|Džeriju Brukhaimeru]]. Galvenās lomas atveido [[Džonijs Deps]] un [[Ārmijs Hamers]], pārējās lomas atveido [[Toms Vilkinsons]], [[Viljams Fihtners]], [[Rūta VIlsone]], [[Berijs Pepers]] un [[Helēna Bonema Kārtere]]. Pēc filmas sērijas "[[Karību jūras pirāti (filmu cikls)|Karību jūras pirāti]]" panākumiem režisoram Goram Verbinskim un producentam Džerijam Brukhaimeram kopā ar Džoniju Depu tika piedāvāta iespēja atkal sadarboties filmas veidošanā, kuras pamatā ir seriāls "Vientuļais reindžers". Filmas budžets tās iznākšanas laikā bija no 225 līds 250 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. To būtiski palielināja dažādas ražošanas problēmas un augstās filmēšanas izmaksas, kā arī aptuveni 150 miljoni dolāru, kas tika iztērēti filmas [[Tirgzinība|mārketingam]]. Filma kinoteātros cieta komerciālu neveiksmi, visā pasaulē iekasējot tikai 260 miljonus dolāru. Tā kļuva par vienu no lielākajām ''[[Walt Disney Pictures|Disney]]'' komerciālajām neveiksmēm, sekojot 2012. gada neveiksmīgai filmai "[[Džons Kārters (filma)|Džons Kārters]]". "Vientuļais reindžers" saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes; recenzenti kritizēja scenāriju, pārmērīgo filmas garumu, nevienmērīgo humoru un Džonija Depa atveidoto [[Indiānis|indiāņa]] Tonto tēlu. Savukārt daži filmas aktieri un radošās komandas locekļi, tostarp Deps, apsūdzēja kritiķus neobjektivitātē, norādot arī, ka visticamāk daļa recenziju tika publicētas vēl pirms filmas pirmizrādes un ka kritika atgādināja reakciju uz filmu "Džons Kārters". Skatītāju atsauksmes bija labvēlīgākas nekā kritiķu vērtējumi. Vēlāk filma saņēma divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas]] nominācijas — par [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāko grimu un matu sakārtojumu]], kā arī par [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākajiem vizuālajiem efektiem]]. == Sižets == [[1933. gads|1933. gadā]] [[Sanfrancisko]] zēns vārdā Vils, tērpies kā Vientuļais reindžers, vaska figūru muzejā satiek vecu [[Komanči|komanču]] indiāni vārdā Tonto, kurš nolemj zēnam pastāstīt stāstu par Reindžeru. 1869. gadā jurists Džons Rīds atgriežas [[Teksasa|Teksasas]] pilsētā Kolbijā, braucot ar vilcienu pa vēl būvējamo transkontinentālo dzelzceļu, kuru magnāts Leitems Kouls iecerējis pārvērst par grandiozu dzelzceļa līniju. Cietuma vagonā tiek vests bandīts un [[Kanibālisms|kanibāls]] Bučs Kavendišs, kuram draud [[pakāršana]]. Viņu sagūstījis Džona brālis, likumsargs Dens. Vagonā tiek vests arī indiānis Tonto. Bučs izbēg ar savas bandas palīdzību un [[Revolveris|revolveri]], kas bija paslēpts zem grīdas dēļiem. Džons, Tonto un Dens izglābj pasažierus, taču [[lokomotīve]] un vairāki vagoni tomēr noskrien no sliedēm. Džons arestē Tonto un Kolbijā satiek Dena sievu Rebeku, savu kādreizējo mīlestību, kā arī viņas dēlu. Pēc tam Džons, viņa brālis un citi likumsargi dodas Buča meklējumos. Tomēr Kolinss, viens no likumsargiem, strādā Buča labā un ieved grupu slazdā. Grupas likumsargi iet bojā, Džons tiek viegli ievainots, bet Bučs viņa acu priekšā izgriež un apēd smagi ievainotā Dena [[Sirds|sirdi]]. Izbēgušais Tonto izglābj Džonu pēc tam, kad pie viņa kapa ierodas balts [[mustangs]], mirušo gars un ceļvedis. Pēc Tonto domām, tas pamodina Džonā mītošo Drūmo klejotāju. Atguvis samaņu, Džons uzklausa Tonto, kurš pārliecina viņu palīdzēt notvert Buču, jo indiānis uzskata viņu par Vendigo — garu, kas mudina cilvēkus uz kanibālismu. Tonto arī pārliecina Džonu aizsegt seju ar masku, lai ienaidnieki viņu neatpazītu, un iedod [[sudraba]] [[Lode (munīcija)|lodi]], kas izkausēta no mežsarga zvaigznes, lai nogalinātu Buču. Meklējot Kolinsu, kurš bija nodevis grupu, Džons un Tonto apmeklē [[Bordelis|bordeli]], ko vada sieviete vārdā Reda Heringtona. Uzzinājusi, ka viņi meklē Buču, kurš savulaik viņai amputējis kāju, Reda atklāj, ka Dens un Kolinss nesen tur strīdējušies par "nolādētas" sudraba [[Rūda|rūdas]] gabalu. Sākumā Džons viņai netic, taču pēc rūdas gabala paņemšanas viņš piedzīvo dīvainas vīzijas. Viņi arī uzzina, ka komanči ir pārkāpuši līgumu un uzbrūk vietējiem iedzīvotājiem. Džons un Tonto ir spiesti bēgt no saniknota pūļa, bet pēc tam dodas uz fermu, kur dzīvo Rebeka un viņas dēls. Tomēr ferma ir izlaupīta, bet Rebeka un viņas dēls ir pazuduši. Tur Džons un Tonto atrod Buča vīrus, kas ir ģerbti kā komanči. Vienam no bandītiem izdodas aizbēgt un brīdināt Buču. Kavendišs pavēl Kolinsam nogalināt sagūstītus Rebeku un viņas dēlu. Tomēr Kolinss nolemj viņus atbrīvot, taču viņu nogalina kāds noslēpumains uzbrucējs. Tikmēr Kouls, pasludinājis komančus par likumpārkāpējiem, sāk būvēt dzelzceļu cauri viņu teritorijai un nosūta kavalērijas kapteini Džeju Fulleru un viņa karavīrus iznīcināt komančus. Džons un Tonto dodas meklējumos un nejauši uzduras slepeni izbūvētam dzelzceļam tuksnesī, kur viņus sagūsta atlikušie komanči. Gūstā cilts vadonis Džonam izstāsta Tonto stāstu. Bērnībā Tonto atrada ievainoto Kavendišu un viņa biedru un aizveda viņus uz savu nometni. Tur viņi atklāja sudrabu, un zēns apmaiņā pret kabatas pulksteni parādīja viņiem sudraba rūdas atradni. Tas noveda pie tā, ka Kavendišs un viņa biedrs iznīcināja visu indiāņu nometni, plānojot vēlāk atgriezties pēc sudraba. Šis notikums Tonto prātā radīja priekšstatu par "ļauno sudraba garu", kuru "Drūmajam klejotājam" jāiznīcina. Indiāņi aprok Džonu un Tonto līdz kaklam zemē un aizjāj, taču abus izglābj baltais mustangs. Pēc tam viņi dodas uz raktuvēm, kur sagūsta Kavendišu. Tonto pieprasa viņu nogalināt, taču Džons viņu apdullina un, sagūstījis Buču, atgriežas pie cilvēkiem. Tikmēr Rebeka pamostas Koula vilcienā un uzzina, ka Kouls viņu izglābis no Kolinsa un Kavendiša bandītiem. Blakus vilcienam atrodas arī Fullers un viņa karavīri. Kad Džons atgriežas ar Buču, Kouls viņu sagaida kā varoni, taču vēlāk atklāj savu patieso būtību. Džons saprot, ka Kouls ir Kavendiša brālis un ka abi kopā atrada sudrabu netālu no Tonto cilts apmetnes. Džons mēģina izglābt Rebeku un viņas dēlu, taču Kolam ar šantāžas palīdzību izdodas pārliecināt Fulleru, ka pie visa vainīgs ir Džons, jo kapteinis ir atbildīgs par komanči slaktiņu. Džonam tiek piespriests [[nāvessods]], taču Tonto ierodas un viņu izglābj, kamēr atlikušie komanči uzbrūk raktuvēm un Koula vilcienam. Tomēr Fullera karavīriem izdodas uzbrukumu atvairīt. Pēc izbēgšanas no Kavendiša Džons nolemj uzvilkt masku, paskaidrojot, ka viņam būs jākļūst par cilvēku ārpus likuma, lai uzveiktu bandītus, kuri darbojas likuma aizsegā. Šajā nolūkā Tonto un Džons no Koula seifa bankā nozog [[Dinamīts|dinamītu]] un [[Nitroglicerīns|nitroglicerīnu]], lai uzspridzinātu dzelzceļa tiltu. Tikmēr Kouls paziņo par dzelzceļa atklāšanu un informē akcionārus, ka ir atpircis viņu akcijas un kļūs par uzņēmuma izpilddirektoru, tiklīdz sudrabs tiks nogādāts bankā Ņujorkā. Tomēr ar Redas palīdzību Tonto izdodas nolaupīt vilcienu, kurā atrodas sudrabs un Rebekas dēls, kurš tiek turēts gūstā. Kouls, Kavendišs un Fullers kopā ar sagūstīto Rebeku dodas pakaļdzīšanās braucienā ar otru vilcienu. Džonam, jājot baltajā zirgā, pēdējā brīdī izdodas uzlēkt uz Koula vilciena jumta. Pakaļdzīšanās un apšaudes laikā Džons izglābj Rebeku, bet Kavendišs un Fullers iet bojā, kad viens no vilcieniem ietriecas vagonā, kurā atrodas Bučs. Koulam izdodas pievienot vagonus ar sudrabu savai lokomotīvei, pēc tam viņš mēģina nogalināt Tonto, taču Džons izšauj sudraba lodi un izsit Koulam revolveri no rokām. Tonto paziņo, ka Kouls nav Vendigo, iemet viņam kabatas pulksteni un atkabina vagonus ar sudrabu, kuros atrodas Kouls. Pēc tam vagoni kopā ar Koulu iekrīt upē, jo tilts iepriekš bija uzspridzināts. Kouls iet bojā, kad rūdas gabali piespiež Koulu dibenā. Pēc tam dzelzceļa kompānija pateicas Džonam, piedāvājot viņam darbu likumsarga amatā. Tomēr Džons atsakās un kopā ar Tonto aizjāj uz baltā zirga. 1933. gadā Vils jautā vecajam Tonto, vai stāsts, ko viņš viņam izstāstījis, ir patiess. Vecais Tonto pasniedz zēnam sudraba lodi un liek viņam pašam izlemt. == Lomās == {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Ārmijs Hamers]] kā jurists Džons Rīds/Vientuļais reindžers * [[Džonijs Deps]] kā indiānis Tonto * [[Viljams Fihtners]] kā bandīts Bučs Kavendišs * [[Toms Vilkinsons]] kā dzelzceļa magnāts Leitems Kouls * [[Rūta Vilsone]] kā Rebeka Rīda * [[Berijs Pepers]] kā kavalērijas kapteinis Džejs Fullers * [[Helēna Bonema Kārtere]] kā [[Bordelis|bordeļa]] īpašniece Reda Heringtona * [[Džeimss Beidžs Deils]] kā [[Teksasas reindžeri|Teksasas likumsargs]] un Džona brālis Dens Rīds * [[Braients Princs]] kā Dena dēls Denjels Rīds jaunākais {{Col-2}} * [[Sagino Grants]] kā [[komanči]] vadonis "Lielais Lācis" * [[Hārijs Trīdvejs]] kā Buča bandas loceklis Frenks * [[Ljū Templs]] kā likumsarga vietnieks Holiss * [[Leons Ripijs]] kā likumsargs un Buča spiegs Kolinss * [[Meisons Kūks]] kā Vils * [[Džeimss Freins]] kā Buča bandas loceklis Barets * [[Deimons Herimans]] kā Buča bandas loceklis Rejs * [[Mets O'Līrijs]] kā Buča bandas loceklis Skinijs * [[Vakīns Kosio]] kā Buča bandas loceklis Jēzus {{Col-end}} == Tapšana == === Attīstīšana === 2002. gadā ''[[Columbia Pictures]]'' noslēdza līgumu ar ''[[Classic Media]]'', kurai tolaik piederēja tiesības uz "Vientuļais reindžers" franšīzi, par jaunas seriāla adaptācijas izstrādi filmas formātā. Projektā, kas bija iecerēts pēc filmas "[[Zorro maska]]" parauga, iesaistījās precēto producentu pāris Daglass Viks un Lūsija Fišere. Sākotnēji filmas budžets tika lēsts 70 miljonu ASV dolāru apmērā. ''Columbia Pictures'' arī uzstāja, lai Tonto tēls tiktu attēlots kā sieviete un Vientuļā reindžera romantiskā partnere. 2005. gadā par filmas režisoru tika nolīgts [[Džonatans Mostovs]], taču studija vēlāk apturēja projekta attīstību un turpmāka filmas izstrāde nenotika līdz 2007. gadam.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.joblo.com/what-happened-to-the-lone-ranger/|title=What Happened to The Lone Ranger?|last=Dee|first=Jake|website=JoBlo|access-date=2026-06-19|date=2024-01-17|language=en-US}}</ref> 2007. gadā interesi par filmas producēšanu izrādīja ''[[The Weinstein Company]]'', taču filmas tiesības vispirms ieguva ''[[Entertainment Rights]]''. Uzņēmums noslēdza sadarbības līgumu ar Džerija Brukhaimera [[Jerry Bruckheimer FIlms|producēšanas kompāniju]]. 2008. gadā projektam tika piesaistīti scenāristi [[Terijs Rosio]] un [[Teds Eliots]], kuri iepriekš bija sadarbojušies ar Brukhaimeru, veidojot pirmās trīs veiksmīgās "Karību jūras pirāti" filmu sērijas daļas. Vēlāk Brukhaimers pieaicināja arī scenāristu [[Džastins Heits|Džastinu Heitu]], lai pārstrādātu scenāriju. Tajā pašā gadā Brukhaimers iesniedza projektu ''Disney'' vadībai, kas to apstiprināja, pateicoties iepriekš veiksmīgajām "Karību jūras pirāti" filmām. Toreiz scenārijs bija pilns ar [[Pārdabiskums|pārdabiskām lietām]], ieskaitot tostarp [[Vilkacis|vilkača]] [[Koijots|koijotus]], [[Spoks|spoku]] apsēstu kalnu un [[Vendigo]] kā ļaundari.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/the-lone-ranger-disneyland-big-thunder-mountain-plans/|title=‘The Lone Ranger’ in Disneyland: The Untold Story of the Film's Scrapped Big Thunder Mountain Overlay|last=Taylor|first=Drew|website=TheWrap|access-date=2026-06-19|date=2023-07-07|language=en-US}}</ref> 2008. gadā ''Disney'' paziņoja, ka indiāņa Tonto lomu atveidos [[Džonijs Deps]] un ka filmas sižets lielākā mērā koncentrēsies uz šo tēlu, nevis uz Vientuļo reindžeru. Aktieris [[Ārmijs Hamers]] sākotnēji piedalījās Tonto lomas atlasē, taču 2010. gadā tika izvēlēts Džona Rīda jeb Vientuļā reindžera lomai.<ref name=":0" /> 2009. gadā režisors [[Maiks Ņūels]] risināja sarunas ar ''Disney'' par iespējamu filmas režiju, tomēr viņa darbs pie filmas "[[Persijas princis: Laika smiltis]]" kavēja projekta attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rte.ie/entertainment/2009/0501/417139-deppj/|title=Depp & Donnie Brasco director to reunite?|website=rte.ie|access-date=2026-06-19|date=2009-05-01|language=en-US}}</ref><ref name=":0" /> Filmas izstrādi aizkavēja arī Džonija Depa saistības ar filmu "[[Karību jūras pirāti: Svešajos krastos]]". 2010. gadā par filmas režisoru oficiāli tika apstiprināts [[Gors Verbinskis]], taču filmēšana atkal tika atlikta Depa dalības dēļ filmā "[[Tumšās ēnas]]".<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2010/nov/25/gore-verbinski-johnny-depp-lone-ranger|title=Gore Verbinski to direct Johnny Depp in Disney's Lone Ranger|website=theguardian.com|access-date=2026-06-19|date=2010-11-25|language=en-US}}</ref> Deviņus mēnešus pirms plānotā filmēšanas sākuma, 2011. gada augustā, ''Disney'' vadība paziņoja par projekta aizkavēšanu, jo filmas budžets bija pieaudzis līdz 260 miljoniem ASV dolāru. Lai samazinātu izmaksas, Verbinskis, Hamers, Brukhaimers un Deps piekrita samazināt savus honorārus par 20%.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2011/film/news/lone-ranger-rides-on-fee-cuts-less-disney-risk-1118044355/|title=‘Lone Ranger’ rides on fee cuts, less Disney risk|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2011-11-12|language=en-US}}</ref> Vienlaikus no scenārija tika izņemta lielākā daļa pārdabisko elementu, kas bija balstīti uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] mitoloģiju. Galīgajā scenārija versijā tika saglabātas tikai dažas atsauces uz Vendigo tēlu un Džona Rīda vīzijas, kas saistītas ar [[Sudrabs|sudraba]] rūdu. Pēc šīm izmaiņām filmas budžets tika samazināts līdz 215 miljoniem dolāru.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /> 2011. gada oktobrī tika paziņots, ka filmas veidošana ir atsākta. Vienlaikus tās pirmizrādes datums tika pārcelts no 2012. gada 21. decembra uz 2013. gada 31. maiju, bet vēlāk uz [[ASV Neatkarības diena|4. jūlija brīvdienu]] periodu. 2012. gadā pēc izmaiņām ''Disney'' vadībā filma tika nedaudz pārstrādāta. Tika veiktas vairākas nelielas izmaiņas vardarbīgākajās ainās, tostarp epizodē, kurā Bučs Kavendišs apēd Džona Rīda brāļa [[Sirds|sirdi]].<ref name=":0" /> === Aktieru sastāvs === 2011. gada jūnijā aktieru sastāvam pievienojās [[Toms Vilkinsons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2011/film/news/tom-wilkinson-circles-lone-ranger-1118038967/|title=Tom Wilkinson circles ‘Lone Ranger’|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2011-06-22|language=es-UN}}</ref> Tomēr pēc tam, kad ''Disney'' budžeta pieauguma dēļ uz laiku apturēja projekta attīstību, aktieris īslaicīgi pameta filmu, bet vēlāk tai atkal pievienojās.<ref name=":0" /> Jūlijā tika paziņots, ka lomām filmā izvēlēti arī [[Berijs Pepers]], [[Dvaits Joakams]] un [[Helēna Bonema Kārtere]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/helena-bonham-carter-dwight-yoakam-213051/|title=Helena Bonham Carter, Dwight Yoakam, Barry Pepper Gallop to ‘Lone Ranger’|website=hollywoodreporter.com|access-date=2026-06-19|date=2011-07-19|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstshowing.net/2011/bonham-carter-dwight-yoakam-barry-pepper-join-the-lone-ranger/|title=Bonham Carter, Dwight Yoakam, Barry Pepper Join 'The Lone Ranger'|website=firstshowing.net|access-date=2026-06-19|date=2011-07-19|language=en-US}}</ref> Sākotnēji Buča Kavendiša lomai bija paredzēts tieši Joakams, taču filmēšanas grafika izmaiņu dēļ, ko izraisīja projekta aizkavēšanās, viņš bija spiests no lomas atteikties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geeksofdoom.com/2012/02/23/armageddon-star-william-fitchtner-to-replace-dwight-yoakam-in-disneys-the-lone-ranger|title=‘Armageddon’ Star William Fitchtner To Replace Dwight Yoakam In Disney’s ‘The Lone Ranger’|website=geeksofdoom.com|access-date=2026-06-19|date=2012-02-23|language=es-UN}}</ref> Viņa vietā tika izvēlēts [[Viljams Fihtners]]. Savukārt [[Rūta Vilsone]] tika izvēlēta lomai pēc tikšanās ar Brukhaimeru un Verbinski, pārspējot citas kandidātes, tostarp [[Džesika Česteina|Džesiku Česteinu]] un [[Ebija Korniša|Ebiju Kornišu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffpost.com/entry/ruth-wilson-the-lone-ranger_n_3531214|title=Ruth Wilson On 'The Lone Ranger' & Why She Owes Director Gore Verbinski Part Of Her Career|website=huffpost.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-02|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slashfilm.com/516556/casting-bits-ruth-wilson-the-lone-ranger-bj-novak-the-dictator-peter-mullan-man-inside/|title=Casting Bits: Ruth Wilson In 'The Lone Ranger', B.J. Novak In 'The Dictator', Peter Mullan In 'Man Inside'|website=slashfilm.com|access-date=2026-06-19|date=2011-07-13|language=en-US}}</ref> === Filmēšana === Sākotnējā filmēšana sākusies 2012. gada 29. febuārī, bet galvenā filmēšana oficiāli sākās 8. martā.<ref name=":0" /> Tā kā filmas darbība norisinās ASV Rietumos, uzņemšana notika vairākās vietās sešos štatos: [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Jūta|Jūtā]], [[Arizona|Arizonā]], [[Kolorādo]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]] un [[Teksasa|Teksasā]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eonline.com/news/948869/how-the-lone-ranger-s-failure-set-armie-hammer-up-for-success|title=How The Lone Ranger's Failure Set Armie Hammer Up for Success|website=eonline.com|access-date=2026-06-19|date=2018-07-03|language=en-US}}</ref><ref name=":0" /> Lielākā daļa aktieru pirms filmēšanas izgāja apmācību šaujamieroču lietošanā, [[Jāšana|jāšanā]] un laso mešanā. Filmēšanas laikā Džonijs Deps gandrīz guva nopietnus ievainojumus, kad nokrita no zirga. Dzīvnieks gandrīz samina aktieri ar kājam, skarot viņa krūtis un vēderu, tomēr nopietnas traumas netika gūtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/blogs/entertainment/2013/06/johnny-depp-nearly-trampled-by-horse-filming-the-lone-ranger|title=Johnny Depp Nearly Trampled by Horse Filming 'The Lone Ranger'|website=abcnews.com|access-date=2026-06-19|date=2013-06-19|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nypost.com/2013/07/02/johnny-depps-scare-on-the-lone-ranger-set/|title=Johnny Depp’s scare on the ‘Lone Ranger’ set|website=nypost.com|access-date=2013-07-02|date=2026-06-19|language=en-US}}</ref> Savukārt Ārmijs Hamers savainoja elkoni, kad, mēģinot uzlēkt zirgam mugurā, zirgs pālēca malā un aktieris nokrita zemē.<ref name=":3" /> 2012. gada vasarā filmēšanu vairākkārt aizkavēja nelabvēlīgi laikapstākļi, tostarp spēcīgas [[Lietusgāze|lietusgāzes]], vējš, putekļu vētras un augsta gaisa temperatūra.<ref name=":3" /> Vēlāk uzņemšanas darbi tika atlikti arī [[Vējbakas|vējbaku]] uzliesmojuma dēļ, kas skāra vairākus filmēšanas grupas locekļus.<ref name=":3" /><ref name=":0" /> Režisors Gors Verbinskis centās pēc iespējas samazināt datorgrafikas izmantošanu, tādēļ Ņūmeksikā speciāli filmas vajadzībām tika uzbūvēts aptuveni astoņus kilometrus garš dzelzceļa posms, bet citās filmēšanas vietās tika izmantotas papildu sliedes. Filmas vajadzībām no jauna tika uzcelta arī plaša dekorāciju pilsēta, kas filmā attēlo izdomāto Teksasas pilsētu Kolbiju.<ref name=":0" /> Tomēr atsevišķos gadījumos tika izmantoti vizuālie efekti, piemēram, bizonu ganāmpulku atveidošanai un [[Zelta Vārtu tilts|Zelta Vārtu tilta]] digitālai rekonstrukcijai, lai atveidot kā tas izskātījas 1930. gados.<ref name=":0" /> 2012. gada 21. septembrī filmas uzņemšanas laikā notika negadījums, kurā gāja bojā filmēšanas grupas loceklis un ūdensdrošības speciālists. Viņš noslīka, veicot zemūdens ainas filmēšanai paredzētas ūdens tvertnes tīrīšanas darbus. Vēlāk tika ziņots, ka bojāgājušais bija ģērbies hidrotērpā un pirms noslīkšanas piedzīvoja [[Miokarda infarkts|sirdslēkmi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2012/sep/24/lone-ranger-crew-member-dies|title=Lone Ranger crew member dies on set|work=The Guardian|access-date=2026-06-19|date=2012-09-24|last=Child|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/la-xpm-2013-mar-25-la-cal-osha-lone-ranger-20130325-story.html|title=Cal OSHA fines 'Lone Ranger' producer over crew member's death|website=Los Angeles Times|access-date=2026-06-19|date=2013-03-25|language=en-US}}</ref> Daudzo problēmu, kavējumu un augsto ražošanas izmaksu dēļ filmas galīgais budžets ievērojami pārsniedza sākotnējo, sasniedzot no 225 līdz 250 miljoniem dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/lone-ranger-budget-johnny-depp-336526/|title=‘Lone Ranger’ Budget Back Up to $250 Million|website=hollywoodreporter.com|access-date=2026-06-19|date=2012-06-13|language=en-US}}</ref> Cerot uz filmas panākumiem, ''Disney'' plānoja izveidot filmu franšīzi un jau bija noslēgusi līgumus ar galvenajiem aktieriem par dalību līdz pat trim turpinājumiem. Tika izstrādāti plāni izveidot tematisku atrakciju [[Disnejlenda|Disnejlendā]], kas būtu balstīta uz filmas motīviem.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Izdošana un atsauksmes == === Izdošana === ASV filma tika izrādīta kinoteātros 2013. gada jūlija sākumā un tās ieņēmumi kinoteātros bija ievērojami zemāki par prognozētajiem. Pirmajās divās izrādīšanas dienās ASV tā iekasēja nedaudz vairāk nekā 11 miljonus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5834374/vientulais-reindzers-neattaisno-uz-to-liktas-ceribas|title=«Vientuļais reindžers» neattaisno uz to liktās cerības|website=TV|access-date=2026-06-19|date=2013-07-06|language=lv}}</ref> [[Latvija|Latvijā]] filma kļuva par nedēļas skatītāko filmu pēc pārdoto biļešu skaita pirmajās piecās izrādīšanas dienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5365201/vientulais-reindzers-klust-par-mierigas-nedelas-lideri|title=«Vientuļais reindžers» kļūst par mierīgas nedēļas līderi|website=Kino|access-date=2026-06-19|date=2013-07-09|language=lv}}</ref> Laikraksts ''[[The New York Times]]'' lēsa, ka filmai būtu jāiekasē vairāk nekā 650 miljoni ASV dolāru, lai segtu ražošanas un mārketinga izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2013/07/08/movies/masked-lawman-stumbles-at-the-gate.html|title=Masked Lawman Stumbles at the Gate|website=nytimes.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-07|language=en-US}}</ref> Tomēr filma ASV nopelnīja 89 miljonus dolāru, bet pārējās valstīs vēl 171 miljonu dolāru, kopējiem pasaules ieņēmumiem sasniedzot 260 miljonus. Pēc tam, kad filma tika atzīta par komerciālu neveiksmi, daudzi kritiķi salīdzināja tās rezultātus ar 2012. gada [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] filmu "[[Džons Kārters]]", kas arī tika uzskatīta par vienu no lielākajām ''Disney'' neveiksmēm. "Vientuļais reindžers" kļuva par vēl vienu komerciāli neveiksmīgu projektu vesterna žanrā pēc filmas "[[Kovboji un citplanētieši]]" (2011) un "[[Mežonīgie rietumi (filma)|Mežonīgie rietumi]]" (1999). Vēlāk vairākas publikācijas, atsaucoties uz ''Disney'' ceturkšņa finanšu pārskatiem, ziņoja, ka studijas zaudējumi no filmas varētu būt bijuši no 160 līdz 190 miljoniem dolāriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5838010/vientulais-reindzers-kinostudijai-nesis-miljoniem-dolaru-zaudejumus|title=«Vientuļais reindžers» kinostudijai nesīs miljoniem dolāru zaudējumus|website=TV|access-date=2026-06-19|date=2013-08-08|language=lv}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://thelovepirate.net/2013/08/07/the-lone-ranger-critics-and-the-box-office/|title=The Lone Ranger, Critics and the Box Office|last=lovepirate77|website=The Love Pirate|access-date=2026-06-19|date=2013-08-07|language=en}}</ref> Pēc filmas neveiksmīgajiem rezultātiem tika atcelti visi plānotie turpinājumi, kā arī iecere izveidot uz filmas motīviem balstītu atrakciju Disnejlendā.<ref name=":1" /> Filmas neveiksme ietekmēja arī Džerija Brukhaimera producēšanas kompānijas attiecības ar ''Disney''. Pēc ilgstošas sadarbības pārtraukšanas Brukhaimers noslēdza jaunu līgumu ar ''[[Paramount Pictures]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2013/biz/news/end-of-an-era-disney-and-jerry-bruckheimer-part-ways-1200652789/|title=End of an Era: Disney and Jerry Bruckheimer Part Ways|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2013-09-19}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-jerry-bruckheimer-paramount-reach-threeyear-firstlook-deal-20131206-story.html|title=Jerry Bruckheimer, Paramount reach three-year first-look deal|website=latimes.com|access-date=2026-06-19|date=2013-12-06|language=en-US}}</ref> === Atsauksmes === Kritiķu atsauksmes par filmu pārsvarā bija negatīvas. Vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filma saņēma 31% pozitīvu kritiķu atsauksmju, savukārt vietnē ''[[Metacritic]]'' tās vērtējums bija 37 punkti no 100. Kritiķi galvenokārt norādīja uz filmas lielo budžetu un pārmērīgo garumu, nekonsekvento toni, mēģinājumu atkārtot "Karību jūras pirātu" filmu stilu, kā arī uzmanības novirzīšanu no Vientuļā reindžera uz Tonto tēlu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/the-lone-ranger-savaged-by-critics/|title="The Lone Ranger" savaged by critics - CBS News|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-03|language=en-US}}</ref> Kritika tika vērsta arī uz filmas humoru un vardarbīgajām ainām, kuras neatbilda projekta reklamēšanai kā ģimenes filma.<ref name=":4" /> Vairāki kritiķi salīdzināja "Vientuļo reindžeru" ar finansiāli neveiksmīgo 1999. gada vesternu "Mežonīgie Rietumi", kā arī ar 1981. gada filmu "[[Vientuļā reindžera leģenda]]", kas arī bija meģinājums izveidot filmu kuras pamatā ir seriāls.<ref name=":5" /> Uzmanību piesaistīja arī Džonija Depa atveidotais Tonto tēls, kuru daži recenzenti raksturoja kā [[Stereotips|stereotipisku]] un pārspīlētu Amerikas pamatiedzīvotāja attēlojumu.<ref name=":5" /><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.npr.org/sections/codeswitch/2013/07/02/196333864/does-disneys-tonto-reinforce-stereotypes-or-overcome-them|title=Does Disney's Tonto Reinforce Stereotypes Or Overcome Them?|website=npr.org|access-date=2026-06-19|date=2013-07-02|language=en-US}}</ref> Savukārt pats Deps norādīja, ka viņa iecere bija attēlot Tonto kā Vientuļā reindžera līdzvērtīgu partneri, kā arī atsaucās uz savu indiāņu saknēm.<ref name=":6" /> Deps, Hammers, Verbinskis un Brukhaimers publiski kritizēja amerikāņu kritiķus, apsūdzot viņus neobjektivitātē. Brukhaimers apsūdzēja kritiķus par "budžeta, nevis pašas filmas vērtēšanu". Savukārt Deps apgalvoja, ka negatīvas recenzijas tika rakstītas "septiņus vai astoņus mēnešus" pirms filmas iznākšanas. Hamers norādīja, ka daudzi kritiķi pievērsuši lielāku uzmanību filmas sarežģītajam tapšanas procesam, tostarp kavējumiem un ražošanas problēmām, nevis tās saturam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://newrepublic.com/article/114186/johnny-depp-lone-ranger-and-hollywood-egos|title=Johnny Depp's Delusions About Why 'The Lone Ranger' Flopped|work=The New Republic|access-date=2026-06-19|issn=0028-6583}}</ref><ref name=":4" /> == Balvas == {| class="wikitable sortable" |+Balvas un nominācijas !Balva !Kategorija !Nominānts (-I) !Rezultāts |- | rowspan="2" |[[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] |[[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]] |Džoels Hārlovs, Glorija Paska-Kasnija |Nominēti |- |[[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]] |Tims Aleksanders, Gērijs Brozeničs, Edsons Viljamss un Džons Freizers |Nominēti |- | rowspan="5" |[[Zelta avenes balva]] |Sliktākā filma | |Nominēts |- |Sliktākais režisors |Gors Verbinskis |Nominēts |- |Sliktākais aktieris |Džonijs Deps |Nominēts |- |Sliktākais scenārijs |Teds Eliots, Terijs Rosio un Džastins Heits |Nominēti |- |Sliktākais rimeiks, kopija vai turpinājums | |Uzvarēja |- |[[Saturna balva]] |Labākais piedzīvojumu vai asa sižeta filma | |Nominēts |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vesterni]] msmk9xzcxfyqupuesa6q4loc1d5hyu0 4484338 4484337 2026-06-19T17:12:25Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:2013. gada filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4484338 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Vientuļais reindžers" | oriģinālnos = ''The Lone Ranger'' | žanrs = [[vesterns]], [[asa sižeta filma]], [[komēdija]], [[piedzīvojumu filma]] | režisors = [[Gors Verbinskis]] | producents = [[Džerijs Brukhaimers]]<br>Gors Verbinskis | scenārijs = [[Džastins Heiss]]<br>[[Teds Eliots]]<br>[[Terijs Rosio]] | aktieri = [[Džonijs Deps]]<br>[[Ārmijs Hamers]]<br>[[Viljams Fihtners]]<br>[[Toms Vilkinsons]]<br>[[Rūta Vilsone]]<br>[[Berijs Pepers]]<br>[[Helēna Bonema Kārtere]] | mūzika = [[Hanss Cimmers]] | operators = [[Bojans Baceli]] | mākslinieks = [[Džess Gončors]]<br>[[Džons Bilingtons]]<br>[[Marks Makrīrijs]] | montāža = [[Džeimss Hejgūds]]<br>[[Kreigs Vūds]] | studija = ''[[Walt Disney Pictures]]''<br>''[[Jerry Bruckheimer Films]]''<br>''[[Infinitum Nihil]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios]]''<br>''[[Motion Pictures]]'' | izdošana = 2013. gada | ilgums = 149 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|225—250 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|260 miljoni}} }} '''Vientuļais reindžers''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''The Lone Ranger'') ir 2013. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] [[vesterns]] ar [[Komēdija|komēdijas]] elementiem, kas balstīts uz tāda paša nosaukuma amerikāņu televīzijas seriālu, kurš tika pārraidīts no 1949. līdz 1956. gadam. Filmas režisors ir [[Gors Verbinskis]], kurš producēja filmu kopā ar producentu [[Džerijs Brukhaimers|Džeriju Brukhaimeru]]. Galvenās lomas atveido [[Džonijs Deps]] un [[Ārmijs Hamers]], pārējās lomas atveido [[Toms Vilkinsons]], [[Viljams Fihtners]], [[Rūta VIlsone]], [[Berijs Pepers]] un [[Helēna Bonema Kārtere]]. Pēc filmas sērijas "[[Karību jūras pirāti (filmu cikls)|Karību jūras pirāti]]" panākumiem režisoram Goram Verbinskim un producentam Džerijam Brukhaimeram kopā ar Džoniju Depu tika piedāvāta iespēja atkal sadarboties filmas veidošanā, kuras pamatā ir seriāls "Vientuļais reindžers". Filmas budžets tās iznākšanas laikā bija no 225 līds 250 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. To būtiski palielināja dažādas ražošanas problēmas un augstās filmēšanas izmaksas, kā arī aptuveni 150 miljoni dolāru, kas tika iztērēti filmas [[Tirgzinība|mārketingam]]. Filma kinoteātros cieta komerciālu neveiksmi, visā pasaulē iekasējot tikai 260 miljonus dolāru. Tā kļuva par vienu no lielākajām ''[[Walt Disney Pictures|Disney]]'' komerciālajām neveiksmēm, sekojot 2012. gada neveiksmīgai filmai "[[Džons Kārters (filma)|Džons Kārters]]". "Vientuļais reindžers" saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes; recenzenti kritizēja scenāriju, pārmērīgo filmas garumu, nevienmērīgo humoru un Džonija Depa atveidoto [[Indiānis|indiāņa]] Tonto tēlu. Savukārt daži filmas aktieri un radošās komandas locekļi, tostarp Deps, apsūdzēja kritiķus neobjektivitātē, norādot arī, ka visticamāk daļa recenziju tika publicētas vēl pirms filmas pirmizrādes un ka kritika atgādināja reakciju uz filmu "Džons Kārters". Skatītāju atsauksmes bija labvēlīgākas nekā kritiķu vērtējumi. Vēlāk filma saņēma divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas]] nominācijas — par [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāko grimu un matu sakārtojumu]], kā arī par [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākajiem vizuālajiem efektiem]]. == Sižets == [[1933. gads|1933. gadā]] [[Sanfrancisko]] zēns vārdā Vils, tērpies kā Vientuļais reindžers, vaska figūru muzejā satiek vecu [[Komanči|komanču]] indiāni vārdā Tonto, kurš nolemj zēnam pastāstīt stāstu par Reindžeru. 1869. gadā jurists Džons Rīds atgriežas [[Teksasa|Teksasas]] pilsētā Kolbijā, braucot ar vilcienu pa vēl būvējamo transkontinentālo dzelzceļu, kuru magnāts Leitems Kouls iecerējis pārvērst par grandiozu dzelzceļa līniju. Cietuma vagonā tiek vests bandīts un [[Kanibālisms|kanibāls]] Bučs Kavendišs, kuram draud [[pakāršana]]. Viņu sagūstījis Džona brālis, likumsargs Dens. Vagonā tiek vests arī indiānis Tonto. Bučs izbēg ar savas bandas palīdzību un [[Revolveris|revolveri]], kas bija paslēpts zem grīdas dēļiem. Džons, Tonto un Dens izglābj pasažierus, taču [[lokomotīve]] un vairāki vagoni tomēr noskrien no sliedēm. Džons arestē Tonto un Kolbijā satiek Dena sievu Rebeku, savu kādreizējo mīlestību, kā arī viņas dēlu. Pēc tam Džons, viņa brālis un citi likumsargi dodas Buča meklējumos. Tomēr Kolinss, viens no likumsargiem, strādā Buča labā un ieved grupu slazdā. Grupas likumsargi iet bojā, Džons tiek viegli ievainots, bet Bučs viņa acu priekšā izgriež un apēd smagi ievainotā Dena [[Sirds|sirdi]]. Izbēgušais Tonto izglābj Džonu pēc tam, kad pie viņa kapa ierodas balts [[mustangs]], mirušo gars un ceļvedis. Pēc Tonto domām, tas pamodina Džonā mītošo Drūmo klejotāju. Atguvis samaņu, Džons uzklausa Tonto, kurš pārliecina viņu palīdzēt notvert Buču, jo indiānis uzskata viņu par Vendigo — garu, kas mudina cilvēkus uz kanibālismu. Tonto arī pārliecina Džonu aizsegt seju ar masku, lai ienaidnieki viņu neatpazītu, un iedod [[sudraba]] [[Lode (munīcija)|lodi]], kas izkausēta no mežsarga zvaigznes, lai nogalinātu Buču. Meklējot Kolinsu, kurš bija nodevis grupu, Džons un Tonto apmeklē [[Bordelis|bordeli]], ko vada sieviete vārdā Reda Heringtona. Uzzinājusi, ka viņi meklē Buču, kurš savulaik viņai amputējis kāju, Reda atklāj, ka Dens un Kolinss nesen tur strīdējušies par "nolādētas" sudraba [[Rūda|rūdas]] gabalu. Sākumā Džons viņai netic, taču pēc rūdas gabala paņemšanas viņš piedzīvo dīvainas vīzijas. Viņi arī uzzina, ka komanči ir pārkāpuši līgumu un uzbrūk vietējiem iedzīvotājiem. Džons un Tonto ir spiesti bēgt no saniknota pūļa, bet pēc tam dodas uz fermu, kur dzīvo Rebeka un viņas dēls. Tomēr ferma ir izlaupīta, bet Rebeka un viņas dēls ir pazuduši. Tur Džons un Tonto atrod Buča vīrus, kas ir ģerbti kā komanči. Vienam no bandītiem izdodas aizbēgt un brīdināt Buču. Kavendišs pavēl Kolinsam nogalināt sagūstītus Rebeku un viņas dēlu. Tomēr Kolinss nolemj viņus atbrīvot, taču viņu nogalina kāds noslēpumains uzbrucējs. Tikmēr Kouls, pasludinājis komančus par likumpārkāpējiem, sāk būvēt dzelzceļu cauri viņu teritorijai un nosūta kavalērijas kapteini Džeju Fulleru un viņa karavīrus iznīcināt komančus. Džons un Tonto dodas meklējumos un nejauši uzduras slepeni izbūvētam dzelzceļam tuksnesī, kur viņus sagūsta atlikušie komanči. Gūstā cilts vadonis Džonam izstāsta Tonto stāstu. Bērnībā Tonto atrada ievainoto Kavendišu un viņa biedru un aizveda viņus uz savu nometni. Tur viņi atklāja sudrabu, un zēns apmaiņā pret kabatas pulksteni parādīja viņiem sudraba rūdas atradni. Tas noveda pie tā, ka Kavendišs un viņa biedrs iznīcināja visu indiāņu nometni, plānojot vēlāk atgriezties pēc sudraba. Šis notikums Tonto prātā radīja priekšstatu par "ļauno sudraba garu", kuru "Drūmajam klejotājam" jāiznīcina. Indiāņi aprok Džonu un Tonto līdz kaklam zemē un aizjāj, taču abus izglābj baltais mustangs. Pēc tam viņi dodas uz raktuvēm, kur sagūsta Kavendišu. Tonto pieprasa viņu nogalināt, taču Džons viņu apdullina un, sagūstījis Buču, atgriežas pie cilvēkiem. Tikmēr Rebeka pamostas Koula vilcienā un uzzina, ka Kouls viņu izglābis no Kolinsa un Kavendiša bandītiem. Blakus vilcienam atrodas arī Fullers un viņa karavīri. Kad Džons atgriežas ar Buču, Kouls viņu sagaida kā varoni, taču vēlāk atklāj savu patieso būtību. Džons saprot, ka Kouls ir Kavendiša brālis un ka abi kopā atrada sudrabu netālu no Tonto cilts apmetnes. Džons mēģina izglābt Rebeku un viņas dēlu, taču Kolam ar šantāžas palīdzību izdodas pārliecināt Fulleru, ka pie visa vainīgs ir Džons, jo kapteinis ir atbildīgs par komanči slaktiņu. Džonam tiek piespriests [[nāvessods]], taču Tonto ierodas un viņu izglābj, kamēr atlikušie komanči uzbrūk raktuvēm un Koula vilcienam. Tomēr Fullera karavīriem izdodas uzbrukumu atvairīt. Pēc izbēgšanas no Kavendiša Džons nolemj uzvilkt masku, paskaidrojot, ka viņam būs jākļūst par cilvēku ārpus likuma, lai uzveiktu bandītus, kuri darbojas likuma aizsegā. Šajā nolūkā Tonto un Džons no Koula seifa bankā nozog [[Dinamīts|dinamītu]] un [[Nitroglicerīns|nitroglicerīnu]], lai uzspridzinātu dzelzceļa tiltu. Tikmēr Kouls paziņo par dzelzceļa atklāšanu un informē akcionārus, ka ir atpircis viņu akcijas un kļūs par uzņēmuma izpilddirektoru, tiklīdz sudrabs tiks nogādāts bankā Ņujorkā. Tomēr ar Redas palīdzību Tonto izdodas nolaupīt vilcienu, kurā atrodas sudrabs un Rebekas dēls, kurš tiek turēts gūstā. Kouls, Kavendišs un Fullers kopā ar sagūstīto Rebeku dodas pakaļdzīšanās braucienā ar otru vilcienu. Džonam, jājot baltajā zirgā, pēdējā brīdī izdodas uzlēkt uz Koula vilciena jumta. Pakaļdzīšanās un apšaudes laikā Džons izglābj Rebeku, bet Kavendišs un Fullers iet bojā, kad viens no vilcieniem ietriecas vagonā, kurā atrodas Bučs. Koulam izdodas pievienot vagonus ar sudrabu savai lokomotīvei, pēc tam viņš mēģina nogalināt Tonto, taču Džons izšauj sudraba lodi un izsit Koulam revolveri no rokām. Tonto paziņo, ka Kouls nav Vendigo, iemet viņam kabatas pulksteni un atkabina vagonus ar sudrabu, kuros atrodas Kouls. Pēc tam vagoni kopā ar Koulu iekrīt upē, jo tilts iepriekš bija uzspridzināts. Kouls iet bojā, kad rūdas gabali piespiež Koulu dibenā. Pēc tam dzelzceļa kompānija pateicas Džonam, piedāvājot viņam darbu likumsarga amatā. Tomēr Džons atsakās un kopā ar Tonto aizjāj uz baltā zirga. 1933. gadā Vils jautā vecajam Tonto, vai stāsts, ko viņš viņam izstāstījis, ir patiess. Vecais Tonto pasniedz zēnam sudraba lodi un liek viņam pašam izlemt. == Lomās == {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Ārmijs Hamers]] kā jurists Džons Rīds/Vientuļais reindžers * [[Džonijs Deps]] kā indiānis Tonto * [[Viljams Fihtners]] kā bandīts Bučs Kavendišs * [[Toms Vilkinsons]] kā dzelzceļa magnāts Leitems Kouls * [[Rūta Vilsone]] kā Rebeka Rīda * [[Berijs Pepers]] kā kavalērijas kapteinis Džejs Fullers * [[Helēna Bonema Kārtere]] kā [[Bordelis|bordeļa]] īpašniece Reda Heringtona * [[Džeimss Beidžs Deils]] kā [[Teksasas reindžeri|Teksasas likumsargs]] un Džona brālis Dens Rīds * [[Braients Princs]] kā Dena dēls Denjels Rīds jaunākais {{Col-2}} * [[Sagino Grants]] kā [[komanči]] vadonis "Lielais Lācis" * [[Hārijs Trīdvejs]] kā Buča bandas loceklis Frenks * [[Ljū Templs]] kā likumsarga vietnieks Holiss * [[Leons Ripijs]] kā likumsargs un Buča spiegs Kolinss * [[Meisons Kūks]] kā Vils * [[Džeimss Freins]] kā Buča bandas loceklis Barets * [[Deimons Herimans]] kā Buča bandas loceklis Rejs * [[Mets O'Līrijs]] kā Buča bandas loceklis Skinijs * [[Vakīns Kosio]] kā Buča bandas loceklis Jēzus {{Col-end}} == Tapšana == === Attīstīšana === 2002. gadā ''[[Columbia Pictures]]'' noslēdza līgumu ar ''[[Classic Media]]'', kurai tolaik piederēja tiesības uz "Vientuļais reindžers" franšīzi, par jaunas seriāla adaptācijas izstrādi filmas formātā. Projektā, kas bija iecerēts pēc filmas "[[Zorro maska]]" parauga, iesaistījās precēto producentu pāris Daglass Viks un Lūsija Fišere. Sākotnēji filmas budžets tika lēsts 70 miljonu ASV dolāru apmērā. ''Columbia Pictures'' arī uzstāja, lai Tonto tēls tiktu attēlots kā sieviete un Vientuļā reindžera romantiskā partnere. 2005. gadā par filmas režisoru tika nolīgts [[Džonatans Mostovs]], taču studija vēlāk apturēja projekta attīstību un turpmāka filmas izstrāde nenotika līdz 2007. gadam.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.joblo.com/what-happened-to-the-lone-ranger/|title=What Happened to The Lone Ranger?|last=Dee|first=Jake|website=JoBlo|access-date=2026-06-19|date=2024-01-17|language=en-US}}</ref> 2007. gadā interesi par filmas producēšanu izrādīja ''[[The Weinstein Company]]'', taču filmas tiesības vispirms ieguva ''[[Entertainment Rights]]''. Uzņēmums noslēdza sadarbības līgumu ar Džerija Brukhaimera [[Jerry Bruckheimer FIlms|producēšanas kompāniju]]. 2008. gadā projektam tika piesaistīti scenāristi [[Terijs Rosio]] un [[Teds Eliots]], kuri iepriekš bija sadarbojušies ar Brukhaimeru, veidojot pirmās trīs veiksmīgās "Karību jūras pirāti" filmu sērijas daļas. Vēlāk Brukhaimers pieaicināja arī scenāristu [[Džastins Heits|Džastinu Heitu]], lai pārstrādātu scenāriju. Tajā pašā gadā Brukhaimers iesniedza projektu ''Disney'' vadībai, kas to apstiprināja, pateicoties iepriekš veiksmīgajām "Karību jūras pirāti" filmām. Toreiz scenārijs bija pilns ar [[Pārdabiskums|pārdabiskām lietām]], ieskaitot tostarp [[Vilkacis|vilkača]] [[Koijots|koijotus]], [[Spoks|spoku]] apsēstu kalnu un [[Vendigo]] kā ļaundari.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/the-lone-ranger-disneyland-big-thunder-mountain-plans/|title=‘The Lone Ranger’ in Disneyland: The Untold Story of the Film's Scrapped Big Thunder Mountain Overlay|last=Taylor|first=Drew|website=TheWrap|access-date=2026-06-19|date=2023-07-07|language=en-US}}</ref> 2008. gadā ''Disney'' paziņoja, ka indiāņa Tonto lomu atveidos [[Džonijs Deps]] un ka filmas sižets lielākā mērā koncentrēsies uz šo tēlu, nevis uz Vientuļo reindžeru. Aktieris [[Ārmijs Hamers]] sākotnēji piedalījās Tonto lomas atlasē, taču 2010. gadā tika izvēlēts Džona Rīda jeb Vientuļā reindžera lomai.<ref name=":0" /> 2009. gadā režisors [[Maiks Ņūels]] risināja sarunas ar ''Disney'' par iespējamu filmas režiju, tomēr viņa darbs pie filmas "[[Persijas princis: Laika smiltis]]" kavēja projekta attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rte.ie/entertainment/2009/0501/417139-deppj/|title=Depp & Donnie Brasco director to reunite?|website=rte.ie|access-date=2026-06-19|date=2009-05-01|language=en-US}}</ref><ref name=":0" /> Filmas izstrādi aizkavēja arī Džonija Depa saistības ar filmu "[[Karību jūras pirāti: Svešajos krastos]]". 2010. gadā par filmas režisoru oficiāli tika apstiprināts [[Gors Verbinskis]], taču filmēšana atkal tika atlikta Depa dalības dēļ filmā "[[Tumšās ēnas]]".<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2010/nov/25/gore-verbinski-johnny-depp-lone-ranger|title=Gore Verbinski to direct Johnny Depp in Disney's Lone Ranger|website=theguardian.com|access-date=2026-06-19|date=2010-11-25|language=en-US}}</ref> Deviņus mēnešus pirms plānotā filmēšanas sākuma, 2011. gada augustā, ''Disney'' vadība paziņoja par projekta aizkavēšanu, jo filmas budžets bija pieaudzis līdz 260 miljoniem ASV dolāru. Lai samazinātu izmaksas, Verbinskis, Hamers, Brukhaimers un Deps piekrita samazināt savus honorārus par 20%.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2011/film/news/lone-ranger-rides-on-fee-cuts-less-disney-risk-1118044355/|title=‘Lone Ranger’ rides on fee cuts, less Disney risk|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2011-11-12|language=en-US}}</ref> Vienlaikus no scenārija tika izņemta lielākā daļa pārdabisko elementu, kas bija balstīti uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] mitoloģiju. Galīgajā scenārija versijā tika saglabātas tikai dažas atsauces uz Vendigo tēlu un Džona Rīda vīzijas, kas saistītas ar [[Sudrabs|sudraba]] rūdu. Pēc šīm izmaiņām filmas budžets tika samazināts līdz 215 miljoniem dolāru.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /> 2011. gada oktobrī tika paziņots, ka filmas veidošana ir atsākta. Vienlaikus tās pirmizrādes datums tika pārcelts no 2012. gada 21. decembra uz 2013. gada 31. maiju, bet vēlāk uz [[ASV Neatkarības diena|4. jūlija brīvdienu]] periodu. 2012. gadā pēc izmaiņām ''Disney'' vadībā filma tika nedaudz pārstrādāta. Tika veiktas vairākas nelielas izmaiņas vardarbīgākajās ainās, tostarp epizodē, kurā Bučs Kavendišs apēd Džona Rīda brāļa [[Sirds|sirdi]].<ref name=":0" /> === Aktieru sastāvs === 2011. gada jūnijā aktieru sastāvam pievienojās [[Toms Vilkinsons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2011/film/news/tom-wilkinson-circles-lone-ranger-1118038967/|title=Tom Wilkinson circles ‘Lone Ranger’|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2011-06-22|language=es-UN}}</ref> Tomēr pēc tam, kad ''Disney'' budžeta pieauguma dēļ uz laiku apturēja projekta attīstību, aktieris īslaicīgi pameta filmu, bet vēlāk tai atkal pievienojās.<ref name=":0" /> Jūlijā tika paziņots, ka lomām filmā izvēlēti arī [[Berijs Pepers]], [[Dvaits Joakams]] un [[Helēna Bonema Kārtere]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/helena-bonham-carter-dwight-yoakam-213051/|title=Helena Bonham Carter, Dwight Yoakam, Barry Pepper Gallop to ‘Lone Ranger’|website=hollywoodreporter.com|access-date=2026-06-19|date=2011-07-19|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstshowing.net/2011/bonham-carter-dwight-yoakam-barry-pepper-join-the-lone-ranger/|title=Bonham Carter, Dwight Yoakam, Barry Pepper Join 'The Lone Ranger'|website=firstshowing.net|access-date=2026-06-19|date=2011-07-19|language=en-US}}</ref> Sākotnēji Buča Kavendiša lomai bija paredzēts tieši Joakams, taču filmēšanas grafika izmaiņu dēļ, ko izraisīja projekta aizkavēšanās, viņš bija spiests no lomas atteikties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geeksofdoom.com/2012/02/23/armageddon-star-william-fitchtner-to-replace-dwight-yoakam-in-disneys-the-lone-ranger|title=‘Armageddon’ Star William Fitchtner To Replace Dwight Yoakam In Disney’s ‘The Lone Ranger’|website=geeksofdoom.com|access-date=2026-06-19|date=2012-02-23|language=es-UN}}</ref> Viņa vietā tika izvēlēts [[Viljams Fihtners]]. Savukārt [[Rūta Vilsone]] tika izvēlēta lomai pēc tikšanās ar Brukhaimeru un Verbinski, pārspējot citas kandidātes, tostarp [[Džesika Česteina|Džesiku Česteinu]] un [[Ebija Korniša|Ebiju Kornišu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffpost.com/entry/ruth-wilson-the-lone-ranger_n_3531214|title=Ruth Wilson On 'The Lone Ranger' & Why She Owes Director Gore Verbinski Part Of Her Career|website=huffpost.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-02|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slashfilm.com/516556/casting-bits-ruth-wilson-the-lone-ranger-bj-novak-the-dictator-peter-mullan-man-inside/|title=Casting Bits: Ruth Wilson In 'The Lone Ranger', B.J. Novak In 'The Dictator', Peter Mullan In 'Man Inside'|website=slashfilm.com|access-date=2026-06-19|date=2011-07-13|language=en-US}}</ref> === Filmēšana === Sākotnējā filmēšana sākusies 2012. gada 29. febuārī, bet galvenā filmēšana oficiāli sākās 8. martā.<ref name=":0" /> Tā kā filmas darbība norisinās ASV Rietumos, uzņemšana notika vairākās vietās sešos štatos: [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Jūta|Jūtā]], [[Arizona|Arizonā]], [[Kolorādo]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]] un [[Teksasa|Teksasā]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eonline.com/news/948869/how-the-lone-ranger-s-failure-set-armie-hammer-up-for-success|title=How The Lone Ranger's Failure Set Armie Hammer Up for Success|website=eonline.com|access-date=2026-06-19|date=2018-07-03|language=en-US}}</ref><ref name=":0" /> Lielākā daļa aktieru pirms filmēšanas izgāja apmācību šaujamieroču lietošanā, [[Jāšana|jāšanā]] un laso mešanā. Filmēšanas laikā Džonijs Deps gandrīz guva nopietnus ievainojumus, kad nokrita no zirga. Dzīvnieks gandrīz samina aktieri ar kājam, skarot viņa krūtis un vēderu, tomēr nopietnas traumas netika gūtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/blogs/entertainment/2013/06/johnny-depp-nearly-trampled-by-horse-filming-the-lone-ranger|title=Johnny Depp Nearly Trampled by Horse Filming 'The Lone Ranger'|website=abcnews.com|access-date=2026-06-19|date=2013-06-19|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nypost.com/2013/07/02/johnny-depps-scare-on-the-lone-ranger-set/|title=Johnny Depp’s scare on the ‘Lone Ranger’ set|website=nypost.com|access-date=2013-07-02|date=2026-06-19|language=en-US}}</ref> Savukārt Ārmijs Hamers savainoja elkoni, kad, mēģinot uzlēkt zirgam mugurā, zirgs pālēca malā un aktieris nokrita zemē.<ref name=":3" /> 2012. gada vasarā filmēšanu vairākkārt aizkavēja nelabvēlīgi laikapstākļi, tostarp spēcīgas [[Lietusgāze|lietusgāzes]], vējš, putekļu vētras un augsta gaisa temperatūra.<ref name=":3" /> Vēlāk uzņemšanas darbi tika atlikti arī [[Vējbakas|vējbaku]] uzliesmojuma dēļ, kas skāra vairākus filmēšanas grupas locekļus.<ref name=":3" /><ref name=":0" /> Režisors Gors Verbinskis centās pēc iespējas samazināt datorgrafikas izmantošanu, tādēļ Ņūmeksikā speciāli filmas vajadzībām tika uzbūvēts aptuveni astoņus kilometrus garš dzelzceļa posms, bet citās filmēšanas vietās tika izmantotas papildu sliedes. Filmas vajadzībām no jauna tika uzcelta arī plaša dekorāciju pilsēta, kas filmā attēlo izdomāto Teksasas pilsētu Kolbiju.<ref name=":0" /> Tomēr atsevišķos gadījumos tika izmantoti vizuālie efekti, piemēram, bizonu ganāmpulku atveidošanai un [[Zelta Vārtu tilts|Zelta Vārtu tilta]] digitālai rekonstrukcijai, lai atveidot kā tas izskātījas 1930. gados.<ref name=":0" /> 2012. gada 21. septembrī filmas uzņemšanas laikā notika negadījums, kurā gāja bojā filmēšanas grupas loceklis un ūdensdrošības speciālists. Viņš noslīka, veicot zemūdens ainas filmēšanai paredzētas ūdens tvertnes tīrīšanas darbus. Vēlāk tika ziņots, ka bojāgājušais bija ģērbies hidrotērpā un pirms noslīkšanas piedzīvoja [[Miokarda infarkts|sirdslēkmi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2012/sep/24/lone-ranger-crew-member-dies|title=Lone Ranger crew member dies on set|work=The Guardian|access-date=2026-06-19|date=2012-09-24|last=Child|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/la-xpm-2013-mar-25-la-cal-osha-lone-ranger-20130325-story.html|title=Cal OSHA fines 'Lone Ranger' producer over crew member's death|website=Los Angeles Times|access-date=2026-06-19|date=2013-03-25|language=en-US}}</ref> Daudzo problēmu, kavējumu un augsto ražošanas izmaksu dēļ filmas galīgais budžets ievērojami pārsniedza sākotnējo, sasniedzot no 225 līdz 250 miljoniem dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/lone-ranger-budget-johnny-depp-336526/|title=‘Lone Ranger’ Budget Back Up to $250 Million|website=hollywoodreporter.com|access-date=2026-06-19|date=2012-06-13|language=en-US}}</ref> Cerot uz filmas panākumiem, ''Disney'' plānoja izveidot filmu franšīzi un jau bija noslēgusi līgumus ar galvenajiem aktieriem par dalību līdz pat trim turpinājumiem. Tika izstrādāti plāni izveidot tematisku atrakciju [[Disnejlenda|Disnejlendā]], kas būtu balstīta uz filmas motīviem.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Izdošana un atsauksmes == === Izdošana === ASV filma tika izrādīta kinoteātros 2013. gada jūlija sākumā un tās ieņēmumi kinoteātros bija ievērojami zemāki par prognozētajiem. Pirmajās divās izrādīšanas dienās ASV tā iekasēja nedaudz vairāk nekā 11 miljonus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5834374/vientulais-reindzers-neattaisno-uz-to-liktas-ceribas|title=«Vientuļais reindžers» neattaisno uz to liktās cerības|website=TV|access-date=2026-06-19|date=2013-07-06|language=lv}}</ref> [[Latvija|Latvijā]] filma kļuva par nedēļas skatītāko filmu pēc pārdoto biļešu skaita pirmajās piecās izrādīšanas dienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5365201/vientulais-reindzers-klust-par-mierigas-nedelas-lideri|title=«Vientuļais reindžers» kļūst par mierīgas nedēļas līderi|website=Kino|access-date=2026-06-19|date=2013-07-09|language=lv}}</ref> Laikraksts ''[[The New York Times]]'' lēsa, ka filmai būtu jāiekasē vairāk nekā 650 miljoni ASV dolāru, lai segtu ražošanas un mārketinga izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2013/07/08/movies/masked-lawman-stumbles-at-the-gate.html|title=Masked Lawman Stumbles at the Gate|website=nytimes.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-07|language=en-US}}</ref> Tomēr filma ASV nopelnīja 89 miljonus dolāru, bet pārējās valstīs vēl 171 miljonu dolāru, kopējiem pasaules ieņēmumiem sasniedzot 260 miljonus. Pēc tam, kad filma tika atzīta par komerciālu neveiksmi, daudzi kritiķi salīdzināja tās rezultātus ar 2012. gada [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] filmu "[[Džons Kārters]]", kas arī tika uzskatīta par vienu no lielākajām ''Disney'' neveiksmēm. "Vientuļais reindžers" kļuva par vēl vienu komerciāli neveiksmīgu projektu vesterna žanrā pēc filmas "[[Kovboji un citplanētieši]]" (2011) un "[[Mežonīgie rietumi (filma)|Mežonīgie rietumi]]" (1999). Vēlāk vairākas publikācijas, atsaucoties uz ''Disney'' ceturkšņa finanšu pārskatiem, ziņoja, ka studijas zaudējumi no filmas varētu būt bijuši no 160 līdz 190 miljoniem dolāriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5838010/vientulais-reindzers-kinostudijai-nesis-miljoniem-dolaru-zaudejumus|title=«Vientuļais reindžers» kinostudijai nesīs miljoniem dolāru zaudējumus|website=TV|access-date=2026-06-19|date=2013-08-08|language=lv}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://thelovepirate.net/2013/08/07/the-lone-ranger-critics-and-the-box-office/|title=The Lone Ranger, Critics and the Box Office|last=lovepirate77|website=The Love Pirate|access-date=2026-06-19|date=2013-08-07|language=en}}</ref> Pēc filmas neveiksmīgajiem rezultātiem tika atcelti visi plānotie turpinājumi, kā arī iecere izveidot uz filmas motīviem balstītu atrakciju Disnejlendā.<ref name=":1" /> Filmas neveiksme ietekmēja arī Džerija Brukhaimera producēšanas kompānijas attiecības ar ''Disney''. Pēc ilgstošas sadarbības pārtraukšanas Brukhaimers noslēdza jaunu līgumu ar ''[[Paramount Pictures]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2013/biz/news/end-of-an-era-disney-and-jerry-bruckheimer-part-ways-1200652789/|title=End of an Era: Disney and Jerry Bruckheimer Part Ways|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2013-09-19}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-jerry-bruckheimer-paramount-reach-threeyear-firstlook-deal-20131206-story.html|title=Jerry Bruckheimer, Paramount reach three-year first-look deal|website=latimes.com|access-date=2026-06-19|date=2013-12-06|language=en-US}}</ref> === Atsauksmes === Kritiķu atsauksmes par filmu pārsvarā bija negatīvas. Vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filma saņēma 31% pozitīvu kritiķu atsauksmju, savukārt vietnē ''[[Metacritic]]'' tās vērtējums bija 37 punkti no 100. Kritiķi galvenokārt norādīja uz filmas lielo budžetu un pārmērīgo garumu, nekonsekvento toni, mēģinājumu atkārtot "Karību jūras pirātu" filmu stilu, kā arī uzmanības novirzīšanu no Vientuļā reindžera uz Tonto tēlu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/the-lone-ranger-savaged-by-critics/|title="The Lone Ranger" savaged by critics - CBS News|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-03|language=en-US}}</ref> Kritika tika vērsta arī uz filmas humoru un vardarbīgajām ainām, kuras neatbilda projekta reklamēšanai kā ģimenes filma.<ref name=":4" /> Vairāki kritiķi salīdzināja "Vientuļo reindžeru" ar finansiāli neveiksmīgo 1999. gada vesternu "Mežonīgie Rietumi", kā arī ar 1981. gada filmu "[[Vientuļā reindžera leģenda]]", kas arī bija meģinājums izveidot filmu kuras pamatā ir seriāls.<ref name=":5" /> Uzmanību piesaistīja arī Džonija Depa atveidotais Tonto tēls, kuru daži recenzenti raksturoja kā [[Stereotips|stereotipisku]] un pārspīlētu Amerikas pamatiedzīvotāja attēlojumu.<ref name=":5" /><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.npr.org/sections/codeswitch/2013/07/02/196333864/does-disneys-tonto-reinforce-stereotypes-or-overcome-them|title=Does Disney's Tonto Reinforce Stereotypes Or Overcome Them?|website=npr.org|access-date=2026-06-19|date=2013-07-02|language=en-US}}</ref> Savukārt pats Deps norādīja, ka viņa iecere bija attēlot Tonto kā Vientuļā reindžera līdzvērtīgu partneri, kā arī atsaucās uz savu indiāņu saknēm.<ref name=":6" /> Deps, Hammers, Verbinskis un Brukhaimers publiski kritizēja amerikāņu kritiķus, apsūdzot viņus neobjektivitātē. Brukhaimers apsūdzēja kritiķus par "budžeta, nevis pašas filmas vērtēšanu". Savukārt Deps apgalvoja, ka negatīvas recenzijas tika rakstītas "septiņus vai astoņus mēnešus" pirms filmas iznākšanas. Hamers norādīja, ka daudzi kritiķi pievērsuši lielāku uzmanību filmas sarežģītajam tapšanas procesam, tostarp kavējumiem un ražošanas problēmām, nevis tās saturam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://newrepublic.com/article/114186/johnny-depp-lone-ranger-and-hollywood-egos|title=Johnny Depp's Delusions About Why 'The Lone Ranger' Flopped|work=The New Republic|access-date=2026-06-19|issn=0028-6583}}</ref><ref name=":4" /> == Balvas == {| class="wikitable sortable" |+Balvas un nominācijas !Balva !Kategorija !Nominānts (-I) !Rezultāts |- | rowspan="2" |[[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] |[[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]] |Džoels Hārlovs, Glorija Paska-Kasnija |Nominēti |- |[[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]] |Tims Aleksanders, Gērijs Brozeničs, Edsons Viljamss un Džons Freizers |Nominēti |- | rowspan="5" |[[Zelta avenes balva]] |Sliktākā filma | |Nominēts |- |Sliktākais režisors |Gors Verbinskis |Nominēts |- |Sliktākais aktieris |Džonijs Deps |Nominēts |- |Sliktākais scenārijs |Teds Eliots, Terijs Rosio un Džastins Heits |Nominēti |- |Sliktākais rimeiks, kopija vai turpinājums | |Uzvarēja |- |[[Saturna balva]] |Labākais piedzīvojumu vai asa sižeta filma | |Nominēts |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vesterni]] [[Kategorija:2013. gada filmas]] 17cjeu1da5xocx8hj7uyfkpdd5s5wah 4484339 4484338 2026-06-19T17:12:52Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Gora Verbinska filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4484339 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Vientuļais reindžers" | oriģinālnos = ''The Lone Ranger'' | žanrs = [[vesterns]], [[asa sižeta filma]], [[komēdija]], [[piedzīvojumu filma]] | režisors = [[Gors Verbinskis]] | producents = [[Džerijs Brukhaimers]]<br>Gors Verbinskis | scenārijs = [[Džastins Heiss]]<br>[[Teds Eliots]]<br>[[Terijs Rosio]] | aktieri = [[Džonijs Deps]]<br>[[Ārmijs Hamers]]<br>[[Viljams Fihtners]]<br>[[Toms Vilkinsons]]<br>[[Rūta Vilsone]]<br>[[Berijs Pepers]]<br>[[Helēna Bonema Kārtere]] | mūzika = [[Hanss Cimmers]] | operators = [[Bojans Baceli]] | mākslinieks = [[Džess Gončors]]<br>[[Džons Bilingtons]]<br>[[Marks Makrīrijs]] | montāža = [[Džeimss Hejgūds]]<br>[[Kreigs Vūds]] | studija = ''[[Walt Disney Pictures]]''<br>''[[Jerry Bruckheimer Films]]''<br>''[[Infinitum Nihil]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios]]''<br>''[[Motion Pictures]]'' | izdošana = 2013. gada | ilgums = 149 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|225—250 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|260 miljoni}} }} '''Vientuļais reindžers''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''The Lone Ranger'') ir 2013. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] [[vesterns]] ar [[Komēdija|komēdijas]] elementiem, kas balstīts uz tāda paša nosaukuma amerikāņu televīzijas seriālu, kurš tika pārraidīts no 1949. līdz 1956. gadam. Filmas režisors ir [[Gors Verbinskis]], kurš producēja filmu kopā ar producentu [[Džerijs Brukhaimers|Džeriju Brukhaimeru]]. Galvenās lomas atveido [[Džonijs Deps]] un [[Ārmijs Hamers]], pārējās lomas atveido [[Toms Vilkinsons]], [[Viljams Fihtners]], [[Rūta VIlsone]], [[Berijs Pepers]] un [[Helēna Bonema Kārtere]]. Pēc filmas sērijas "[[Karību jūras pirāti (filmu cikls)|Karību jūras pirāti]]" panākumiem režisoram Goram Verbinskim un producentam Džerijam Brukhaimeram kopā ar Džoniju Depu tika piedāvāta iespēja atkal sadarboties filmas veidošanā, kuras pamatā ir seriāls "Vientuļais reindžers". Filmas budžets tās iznākšanas laikā bija no 225 līds 250 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. To būtiski palielināja dažādas ražošanas problēmas un augstās filmēšanas izmaksas, kā arī aptuveni 150 miljoni dolāru, kas tika iztērēti filmas [[Tirgzinība|mārketingam]]. Filma kinoteātros cieta komerciālu neveiksmi, visā pasaulē iekasējot tikai 260 miljonus dolāru. Tā kļuva par vienu no lielākajām ''[[Walt Disney Pictures|Disney]]'' komerciālajām neveiksmēm, sekojot 2012. gada neveiksmīgai filmai "[[Džons Kārters (filma)|Džons Kārters]]". "Vientuļais reindžers" saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes; recenzenti kritizēja scenāriju, pārmērīgo filmas garumu, nevienmērīgo humoru un Džonija Depa atveidoto [[Indiānis|indiāņa]] Tonto tēlu. Savukārt daži filmas aktieri un radošās komandas locekļi, tostarp Deps, apsūdzēja kritiķus neobjektivitātē, norādot arī, ka visticamāk daļa recenziju tika publicētas vēl pirms filmas pirmizrādes un ka kritika atgādināja reakciju uz filmu "Džons Kārters". Skatītāju atsauksmes bija labvēlīgākas nekā kritiķu vērtējumi. Vēlāk filma saņēma divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas]] nominācijas — par [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāko grimu un matu sakārtojumu]], kā arī par [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākajiem vizuālajiem efektiem]]. == Sižets == [[1933. gads|1933. gadā]] [[Sanfrancisko]] zēns vārdā Vils, tērpies kā Vientuļais reindžers, vaska figūru muzejā satiek vecu [[Komanči|komanču]] indiāni vārdā Tonto, kurš nolemj zēnam pastāstīt stāstu par Reindžeru. 1869. gadā jurists Džons Rīds atgriežas [[Teksasa|Teksasas]] pilsētā Kolbijā, braucot ar vilcienu pa vēl būvējamo transkontinentālo dzelzceļu, kuru magnāts Leitems Kouls iecerējis pārvērst par grandiozu dzelzceļa līniju. Cietuma vagonā tiek vests bandīts un [[Kanibālisms|kanibāls]] Bučs Kavendišs, kuram draud [[pakāršana]]. Viņu sagūstījis Džona brālis, likumsargs Dens. Vagonā tiek vests arī indiānis Tonto. Bučs izbēg ar savas bandas palīdzību un [[Revolveris|revolveri]], kas bija paslēpts zem grīdas dēļiem. Džons, Tonto un Dens izglābj pasažierus, taču [[lokomotīve]] un vairāki vagoni tomēr noskrien no sliedēm. Džons arestē Tonto un Kolbijā satiek Dena sievu Rebeku, savu kādreizējo mīlestību, kā arī viņas dēlu. Pēc tam Džons, viņa brālis un citi likumsargi dodas Buča meklējumos. Tomēr Kolinss, viens no likumsargiem, strādā Buča labā un ieved grupu slazdā. Grupas likumsargi iet bojā, Džons tiek viegli ievainots, bet Bučs viņa acu priekšā izgriež un apēd smagi ievainotā Dena [[Sirds|sirdi]]. Izbēgušais Tonto izglābj Džonu pēc tam, kad pie viņa kapa ierodas balts [[mustangs]], mirušo gars un ceļvedis. Pēc Tonto domām, tas pamodina Džonā mītošo Drūmo klejotāju. Atguvis samaņu, Džons uzklausa Tonto, kurš pārliecina viņu palīdzēt notvert Buču, jo indiānis uzskata viņu par Vendigo — garu, kas mudina cilvēkus uz kanibālismu. Tonto arī pārliecina Džonu aizsegt seju ar masku, lai ienaidnieki viņu neatpazītu, un iedod [[sudraba]] [[Lode (munīcija)|lodi]], kas izkausēta no mežsarga zvaigznes, lai nogalinātu Buču. Meklējot Kolinsu, kurš bija nodevis grupu, Džons un Tonto apmeklē [[Bordelis|bordeli]], ko vada sieviete vārdā Reda Heringtona. Uzzinājusi, ka viņi meklē Buču, kurš savulaik viņai amputējis kāju, Reda atklāj, ka Dens un Kolinss nesen tur strīdējušies par "nolādētas" sudraba [[Rūda|rūdas]] gabalu. Sākumā Džons viņai netic, taču pēc rūdas gabala paņemšanas viņš piedzīvo dīvainas vīzijas. Viņi arī uzzina, ka komanči ir pārkāpuši līgumu un uzbrūk vietējiem iedzīvotājiem. Džons un Tonto ir spiesti bēgt no saniknota pūļa, bet pēc tam dodas uz fermu, kur dzīvo Rebeka un viņas dēls. Tomēr ferma ir izlaupīta, bet Rebeka un viņas dēls ir pazuduši. Tur Džons un Tonto atrod Buča vīrus, kas ir ģerbti kā komanči. Vienam no bandītiem izdodas aizbēgt un brīdināt Buču. Kavendišs pavēl Kolinsam nogalināt sagūstītus Rebeku un viņas dēlu. Tomēr Kolinss nolemj viņus atbrīvot, taču viņu nogalina kāds noslēpumains uzbrucējs. Tikmēr Kouls, pasludinājis komančus par likumpārkāpējiem, sāk būvēt dzelzceļu cauri viņu teritorijai un nosūta kavalērijas kapteini Džeju Fulleru un viņa karavīrus iznīcināt komančus. Džons un Tonto dodas meklējumos un nejauši uzduras slepeni izbūvētam dzelzceļam tuksnesī, kur viņus sagūsta atlikušie komanči. Gūstā cilts vadonis Džonam izstāsta Tonto stāstu. Bērnībā Tonto atrada ievainoto Kavendišu un viņa biedru un aizveda viņus uz savu nometni. Tur viņi atklāja sudrabu, un zēns apmaiņā pret kabatas pulksteni parādīja viņiem sudraba rūdas atradni. Tas noveda pie tā, ka Kavendišs un viņa biedrs iznīcināja visu indiāņu nometni, plānojot vēlāk atgriezties pēc sudraba. Šis notikums Tonto prātā radīja priekšstatu par "ļauno sudraba garu", kuru "Drūmajam klejotājam" jāiznīcina. Indiāņi aprok Džonu un Tonto līdz kaklam zemē un aizjāj, taču abus izglābj baltais mustangs. Pēc tam viņi dodas uz raktuvēm, kur sagūsta Kavendišu. Tonto pieprasa viņu nogalināt, taču Džons viņu apdullina un, sagūstījis Buču, atgriežas pie cilvēkiem. Tikmēr Rebeka pamostas Koula vilcienā un uzzina, ka Kouls viņu izglābis no Kolinsa un Kavendiša bandītiem. Blakus vilcienam atrodas arī Fullers un viņa karavīri. Kad Džons atgriežas ar Buču, Kouls viņu sagaida kā varoni, taču vēlāk atklāj savu patieso būtību. Džons saprot, ka Kouls ir Kavendiša brālis un ka abi kopā atrada sudrabu netālu no Tonto cilts apmetnes. Džons mēģina izglābt Rebeku un viņas dēlu, taču Kolam ar šantāžas palīdzību izdodas pārliecināt Fulleru, ka pie visa vainīgs ir Džons, jo kapteinis ir atbildīgs par komanči slaktiņu. Džonam tiek piespriests [[nāvessods]], taču Tonto ierodas un viņu izglābj, kamēr atlikušie komanči uzbrūk raktuvēm un Koula vilcienam. Tomēr Fullera karavīriem izdodas uzbrukumu atvairīt. Pēc izbēgšanas no Kavendiša Džons nolemj uzvilkt masku, paskaidrojot, ka viņam būs jākļūst par cilvēku ārpus likuma, lai uzveiktu bandītus, kuri darbojas likuma aizsegā. Šajā nolūkā Tonto un Džons no Koula seifa bankā nozog [[Dinamīts|dinamītu]] un [[Nitroglicerīns|nitroglicerīnu]], lai uzspridzinātu dzelzceļa tiltu. Tikmēr Kouls paziņo par dzelzceļa atklāšanu un informē akcionārus, ka ir atpircis viņu akcijas un kļūs par uzņēmuma izpilddirektoru, tiklīdz sudrabs tiks nogādāts bankā Ņujorkā. Tomēr ar Redas palīdzību Tonto izdodas nolaupīt vilcienu, kurā atrodas sudrabs un Rebekas dēls, kurš tiek turēts gūstā. Kouls, Kavendišs un Fullers kopā ar sagūstīto Rebeku dodas pakaļdzīšanās braucienā ar otru vilcienu. Džonam, jājot baltajā zirgā, pēdējā brīdī izdodas uzlēkt uz Koula vilciena jumta. Pakaļdzīšanās un apšaudes laikā Džons izglābj Rebeku, bet Kavendišs un Fullers iet bojā, kad viens no vilcieniem ietriecas vagonā, kurā atrodas Bučs. Koulam izdodas pievienot vagonus ar sudrabu savai lokomotīvei, pēc tam viņš mēģina nogalināt Tonto, taču Džons izšauj sudraba lodi un izsit Koulam revolveri no rokām. Tonto paziņo, ka Kouls nav Vendigo, iemet viņam kabatas pulksteni un atkabina vagonus ar sudrabu, kuros atrodas Kouls. Pēc tam vagoni kopā ar Koulu iekrīt upē, jo tilts iepriekš bija uzspridzināts. Kouls iet bojā, kad rūdas gabali piespiež Koulu dibenā. Pēc tam dzelzceļa kompānija pateicas Džonam, piedāvājot viņam darbu likumsarga amatā. Tomēr Džons atsakās un kopā ar Tonto aizjāj uz baltā zirga. 1933. gadā Vils jautā vecajam Tonto, vai stāsts, ko viņš viņam izstāstījis, ir patiess. Vecais Tonto pasniedz zēnam sudraba lodi un liek viņam pašam izlemt. == Lomās == {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Ārmijs Hamers]] kā jurists Džons Rīds/Vientuļais reindžers * [[Džonijs Deps]] kā indiānis Tonto * [[Viljams Fihtners]] kā bandīts Bučs Kavendišs * [[Toms Vilkinsons]] kā dzelzceļa magnāts Leitems Kouls * [[Rūta Vilsone]] kā Rebeka Rīda * [[Berijs Pepers]] kā kavalērijas kapteinis Džejs Fullers * [[Helēna Bonema Kārtere]] kā [[Bordelis|bordeļa]] īpašniece Reda Heringtona * [[Džeimss Beidžs Deils]] kā [[Teksasas reindžeri|Teksasas likumsargs]] un Džona brālis Dens Rīds * [[Braients Princs]] kā Dena dēls Denjels Rīds jaunākais {{Col-2}} * [[Sagino Grants]] kā [[komanči]] vadonis "Lielais Lācis" * [[Hārijs Trīdvejs]] kā Buča bandas loceklis Frenks * [[Ljū Templs]] kā likumsarga vietnieks Holiss * [[Leons Ripijs]] kā likumsargs un Buča spiegs Kolinss * [[Meisons Kūks]] kā Vils * [[Džeimss Freins]] kā Buča bandas loceklis Barets * [[Deimons Herimans]] kā Buča bandas loceklis Rejs * [[Mets O'Līrijs]] kā Buča bandas loceklis Skinijs * [[Vakīns Kosio]] kā Buča bandas loceklis Jēzus {{Col-end}} == Tapšana == === Attīstīšana === 2002. gadā ''[[Columbia Pictures]]'' noslēdza līgumu ar ''[[Classic Media]]'', kurai tolaik piederēja tiesības uz "Vientuļais reindžers" franšīzi, par jaunas seriāla adaptācijas izstrādi filmas formātā. Projektā, kas bija iecerēts pēc filmas "[[Zorro maska]]" parauga, iesaistījās precēto producentu pāris Daglass Viks un Lūsija Fišere. Sākotnēji filmas budžets tika lēsts 70 miljonu ASV dolāru apmērā. ''Columbia Pictures'' arī uzstāja, lai Tonto tēls tiktu attēlots kā sieviete un Vientuļā reindžera romantiskā partnere. 2005. gadā par filmas režisoru tika nolīgts [[Džonatans Mostovs]], taču studija vēlāk apturēja projekta attīstību un turpmāka filmas izstrāde nenotika līdz 2007. gadam.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.joblo.com/what-happened-to-the-lone-ranger/|title=What Happened to The Lone Ranger?|last=Dee|first=Jake|website=JoBlo|access-date=2026-06-19|date=2024-01-17|language=en-US}}</ref> 2007. gadā interesi par filmas producēšanu izrādīja ''[[The Weinstein Company]]'', taču filmas tiesības vispirms ieguva ''[[Entertainment Rights]]''. Uzņēmums noslēdza sadarbības līgumu ar Džerija Brukhaimera [[Jerry Bruckheimer FIlms|producēšanas kompāniju]]. 2008. gadā projektam tika piesaistīti scenāristi [[Terijs Rosio]] un [[Teds Eliots]], kuri iepriekš bija sadarbojušies ar Brukhaimeru, veidojot pirmās trīs veiksmīgās "Karību jūras pirāti" filmu sērijas daļas. Vēlāk Brukhaimers pieaicināja arī scenāristu [[Džastins Heits|Džastinu Heitu]], lai pārstrādātu scenāriju. Tajā pašā gadā Brukhaimers iesniedza projektu ''Disney'' vadībai, kas to apstiprināja, pateicoties iepriekš veiksmīgajām "Karību jūras pirāti" filmām. Toreiz scenārijs bija pilns ar [[Pārdabiskums|pārdabiskām lietām]], ieskaitot tostarp [[Vilkacis|vilkača]] [[Koijots|koijotus]], [[Spoks|spoku]] apsēstu kalnu un [[Vendigo]] kā ļaundari.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/the-lone-ranger-disneyland-big-thunder-mountain-plans/|title=‘The Lone Ranger’ in Disneyland: The Untold Story of the Film's Scrapped Big Thunder Mountain Overlay|last=Taylor|first=Drew|website=TheWrap|access-date=2026-06-19|date=2023-07-07|language=en-US}}</ref> 2008. gadā ''Disney'' paziņoja, ka indiāņa Tonto lomu atveidos [[Džonijs Deps]] un ka filmas sižets lielākā mērā koncentrēsies uz šo tēlu, nevis uz Vientuļo reindžeru. Aktieris [[Ārmijs Hamers]] sākotnēji piedalījās Tonto lomas atlasē, taču 2010. gadā tika izvēlēts Džona Rīda jeb Vientuļā reindžera lomai.<ref name=":0" /> 2009. gadā režisors [[Maiks Ņūels]] risināja sarunas ar ''Disney'' par iespējamu filmas režiju, tomēr viņa darbs pie filmas "[[Persijas princis: Laika smiltis]]" kavēja projekta attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rte.ie/entertainment/2009/0501/417139-deppj/|title=Depp & Donnie Brasco director to reunite?|website=rte.ie|access-date=2026-06-19|date=2009-05-01|language=en-US}}</ref><ref name=":0" /> Filmas izstrādi aizkavēja arī Džonija Depa saistības ar filmu "[[Karību jūras pirāti: Svešajos krastos]]". 2010. gadā par filmas režisoru oficiāli tika apstiprināts [[Gors Verbinskis]], taču filmēšana atkal tika atlikta Depa dalības dēļ filmā "[[Tumšās ēnas]]".<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2010/nov/25/gore-verbinski-johnny-depp-lone-ranger|title=Gore Verbinski to direct Johnny Depp in Disney's Lone Ranger|website=theguardian.com|access-date=2026-06-19|date=2010-11-25|language=en-US}}</ref> Deviņus mēnešus pirms plānotā filmēšanas sākuma, 2011. gada augustā, ''Disney'' vadība paziņoja par projekta aizkavēšanu, jo filmas budžets bija pieaudzis līdz 260 miljoniem ASV dolāru. Lai samazinātu izmaksas, Verbinskis, Hamers, Brukhaimers un Deps piekrita samazināt savus honorārus par 20%.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2011/film/news/lone-ranger-rides-on-fee-cuts-less-disney-risk-1118044355/|title=‘Lone Ranger’ rides on fee cuts, less Disney risk|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2011-11-12|language=en-US}}</ref> Vienlaikus no scenārija tika izņemta lielākā daļa pārdabisko elementu, kas bija balstīti uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] mitoloģiju. Galīgajā scenārija versijā tika saglabātas tikai dažas atsauces uz Vendigo tēlu un Džona Rīda vīzijas, kas saistītas ar [[Sudrabs|sudraba]] rūdu. Pēc šīm izmaiņām filmas budžets tika samazināts līdz 215 miljoniem dolāru.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /> 2011. gada oktobrī tika paziņots, ka filmas veidošana ir atsākta. Vienlaikus tās pirmizrādes datums tika pārcelts no 2012. gada 21. decembra uz 2013. gada 31. maiju, bet vēlāk uz [[ASV Neatkarības diena|4. jūlija brīvdienu]] periodu. 2012. gadā pēc izmaiņām ''Disney'' vadībā filma tika nedaudz pārstrādāta. Tika veiktas vairākas nelielas izmaiņas vardarbīgākajās ainās, tostarp epizodē, kurā Bučs Kavendišs apēd Džona Rīda brāļa [[Sirds|sirdi]].<ref name=":0" /> === Aktieru sastāvs === 2011. gada jūnijā aktieru sastāvam pievienojās [[Toms Vilkinsons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2011/film/news/tom-wilkinson-circles-lone-ranger-1118038967/|title=Tom Wilkinson circles ‘Lone Ranger’|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2011-06-22|language=es-UN}}</ref> Tomēr pēc tam, kad ''Disney'' budžeta pieauguma dēļ uz laiku apturēja projekta attīstību, aktieris īslaicīgi pameta filmu, bet vēlāk tai atkal pievienojās.<ref name=":0" /> Jūlijā tika paziņots, ka lomām filmā izvēlēti arī [[Berijs Pepers]], [[Dvaits Joakams]] un [[Helēna Bonema Kārtere]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/helena-bonham-carter-dwight-yoakam-213051/|title=Helena Bonham Carter, Dwight Yoakam, Barry Pepper Gallop to ‘Lone Ranger’|website=hollywoodreporter.com|access-date=2026-06-19|date=2011-07-19|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstshowing.net/2011/bonham-carter-dwight-yoakam-barry-pepper-join-the-lone-ranger/|title=Bonham Carter, Dwight Yoakam, Barry Pepper Join 'The Lone Ranger'|website=firstshowing.net|access-date=2026-06-19|date=2011-07-19|language=en-US}}</ref> Sākotnēji Buča Kavendiša lomai bija paredzēts tieši Joakams, taču filmēšanas grafika izmaiņu dēļ, ko izraisīja projekta aizkavēšanās, viņš bija spiests no lomas atteikties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geeksofdoom.com/2012/02/23/armageddon-star-william-fitchtner-to-replace-dwight-yoakam-in-disneys-the-lone-ranger|title=‘Armageddon’ Star William Fitchtner To Replace Dwight Yoakam In Disney’s ‘The Lone Ranger’|website=geeksofdoom.com|access-date=2026-06-19|date=2012-02-23|language=es-UN}}</ref> Viņa vietā tika izvēlēts [[Viljams Fihtners]]. Savukārt [[Rūta Vilsone]] tika izvēlēta lomai pēc tikšanās ar Brukhaimeru un Verbinski, pārspējot citas kandidātes, tostarp [[Džesika Česteina|Džesiku Česteinu]] un [[Ebija Korniša|Ebiju Kornišu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffpost.com/entry/ruth-wilson-the-lone-ranger_n_3531214|title=Ruth Wilson On 'The Lone Ranger' & Why She Owes Director Gore Verbinski Part Of Her Career|website=huffpost.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-02|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slashfilm.com/516556/casting-bits-ruth-wilson-the-lone-ranger-bj-novak-the-dictator-peter-mullan-man-inside/|title=Casting Bits: Ruth Wilson In 'The Lone Ranger', B.J. Novak In 'The Dictator', Peter Mullan In 'Man Inside'|website=slashfilm.com|access-date=2026-06-19|date=2011-07-13|language=en-US}}</ref> === Filmēšana === Sākotnējā filmēšana sākusies 2012. gada 29. febuārī, bet galvenā filmēšana oficiāli sākās 8. martā.<ref name=":0" /> Tā kā filmas darbība norisinās ASV Rietumos, uzņemšana notika vairākās vietās sešos štatos: [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Jūta|Jūtā]], [[Arizona|Arizonā]], [[Kolorādo]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]] un [[Teksasa|Teksasā]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eonline.com/news/948869/how-the-lone-ranger-s-failure-set-armie-hammer-up-for-success|title=How The Lone Ranger's Failure Set Armie Hammer Up for Success|website=eonline.com|access-date=2026-06-19|date=2018-07-03|language=en-US}}</ref><ref name=":0" /> Lielākā daļa aktieru pirms filmēšanas izgāja apmācību šaujamieroču lietošanā, [[Jāšana|jāšanā]] un laso mešanā. Filmēšanas laikā Džonijs Deps gandrīz guva nopietnus ievainojumus, kad nokrita no zirga. Dzīvnieks gandrīz samina aktieri ar kājam, skarot viņa krūtis un vēderu, tomēr nopietnas traumas netika gūtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/blogs/entertainment/2013/06/johnny-depp-nearly-trampled-by-horse-filming-the-lone-ranger|title=Johnny Depp Nearly Trampled by Horse Filming 'The Lone Ranger'|website=abcnews.com|access-date=2026-06-19|date=2013-06-19|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nypost.com/2013/07/02/johnny-depps-scare-on-the-lone-ranger-set/|title=Johnny Depp’s scare on the ‘Lone Ranger’ set|website=nypost.com|access-date=2013-07-02|date=2026-06-19|language=en-US}}</ref> Savukārt Ārmijs Hamers savainoja elkoni, kad, mēģinot uzlēkt zirgam mugurā, zirgs pālēca malā un aktieris nokrita zemē.<ref name=":3" /> 2012. gada vasarā filmēšanu vairākkārt aizkavēja nelabvēlīgi laikapstākļi, tostarp spēcīgas [[Lietusgāze|lietusgāzes]], vējš, putekļu vētras un augsta gaisa temperatūra.<ref name=":3" /> Vēlāk uzņemšanas darbi tika atlikti arī [[Vējbakas|vējbaku]] uzliesmojuma dēļ, kas skāra vairākus filmēšanas grupas locekļus.<ref name=":3" /><ref name=":0" /> Režisors Gors Verbinskis centās pēc iespējas samazināt datorgrafikas izmantošanu, tādēļ Ņūmeksikā speciāli filmas vajadzībām tika uzbūvēts aptuveni astoņus kilometrus garš dzelzceļa posms, bet citās filmēšanas vietās tika izmantotas papildu sliedes. Filmas vajadzībām no jauna tika uzcelta arī plaša dekorāciju pilsēta, kas filmā attēlo izdomāto Teksasas pilsētu Kolbiju.<ref name=":0" /> Tomēr atsevišķos gadījumos tika izmantoti vizuālie efekti, piemēram, bizonu ganāmpulku atveidošanai un [[Zelta Vārtu tilts|Zelta Vārtu tilta]] digitālai rekonstrukcijai, lai atveidot kā tas izskātījas 1930. gados.<ref name=":0" /> 2012. gada 21. septembrī filmas uzņemšanas laikā notika negadījums, kurā gāja bojā filmēšanas grupas loceklis un ūdensdrošības speciālists. Viņš noslīka, veicot zemūdens ainas filmēšanai paredzētas ūdens tvertnes tīrīšanas darbus. Vēlāk tika ziņots, ka bojāgājušais bija ģērbies hidrotērpā un pirms noslīkšanas piedzīvoja [[Miokarda infarkts|sirdslēkmi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2012/sep/24/lone-ranger-crew-member-dies|title=Lone Ranger crew member dies on set|work=The Guardian|access-date=2026-06-19|date=2012-09-24|last=Child|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/la-xpm-2013-mar-25-la-cal-osha-lone-ranger-20130325-story.html|title=Cal OSHA fines 'Lone Ranger' producer over crew member's death|website=Los Angeles Times|access-date=2026-06-19|date=2013-03-25|language=en-US}}</ref> Daudzo problēmu, kavējumu un augsto ražošanas izmaksu dēļ filmas galīgais budžets ievērojami pārsniedza sākotnējo, sasniedzot no 225 līdz 250 miljoniem dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/lone-ranger-budget-johnny-depp-336526/|title=‘Lone Ranger’ Budget Back Up to $250 Million|website=hollywoodreporter.com|access-date=2026-06-19|date=2012-06-13|language=en-US}}</ref> Cerot uz filmas panākumiem, ''Disney'' plānoja izveidot filmu franšīzi un jau bija noslēgusi līgumus ar galvenajiem aktieriem par dalību līdz pat trim turpinājumiem. Tika izstrādāti plāni izveidot tematisku atrakciju [[Disnejlenda|Disnejlendā]], kas būtu balstīta uz filmas motīviem.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Izdošana un atsauksmes == === Izdošana === ASV filma tika izrādīta kinoteātros 2013. gada jūlija sākumā un tās ieņēmumi kinoteātros bija ievērojami zemāki par prognozētajiem. Pirmajās divās izrādīšanas dienās ASV tā iekasēja nedaudz vairāk nekā 11 miljonus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5834374/vientulais-reindzers-neattaisno-uz-to-liktas-ceribas|title=«Vientuļais reindžers» neattaisno uz to liktās cerības|website=TV|access-date=2026-06-19|date=2013-07-06|language=lv}}</ref> [[Latvija|Latvijā]] filma kļuva par nedēļas skatītāko filmu pēc pārdoto biļešu skaita pirmajās piecās izrādīšanas dienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5365201/vientulais-reindzers-klust-par-mierigas-nedelas-lideri|title=«Vientuļais reindžers» kļūst par mierīgas nedēļas līderi|website=Kino|access-date=2026-06-19|date=2013-07-09|language=lv}}</ref> Laikraksts ''[[The New York Times]]'' lēsa, ka filmai būtu jāiekasē vairāk nekā 650 miljoni ASV dolāru, lai segtu ražošanas un mārketinga izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2013/07/08/movies/masked-lawman-stumbles-at-the-gate.html|title=Masked Lawman Stumbles at the Gate|website=nytimes.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-07|language=en-US}}</ref> Tomēr filma ASV nopelnīja 89 miljonus dolāru, bet pārējās valstīs vēl 171 miljonu dolāru, kopējiem pasaules ieņēmumiem sasniedzot 260 miljonus. Pēc tam, kad filma tika atzīta par komerciālu neveiksmi, daudzi kritiķi salīdzināja tās rezultātus ar 2012. gada [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] filmu "[[Džons Kārters]]", kas arī tika uzskatīta par vienu no lielākajām ''Disney'' neveiksmēm. "Vientuļais reindžers" kļuva par vēl vienu komerciāli neveiksmīgu projektu vesterna žanrā pēc filmas "[[Kovboji un citplanētieši]]" (2011) un "[[Mežonīgie rietumi (filma)|Mežonīgie rietumi]]" (1999). Vēlāk vairākas publikācijas, atsaucoties uz ''Disney'' ceturkšņa finanšu pārskatiem, ziņoja, ka studijas zaudējumi no filmas varētu būt bijuši no 160 līdz 190 miljoniem dolāriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5838010/vientulais-reindzers-kinostudijai-nesis-miljoniem-dolaru-zaudejumus|title=«Vientuļais reindžers» kinostudijai nesīs miljoniem dolāru zaudējumus|website=TV|access-date=2026-06-19|date=2013-08-08|language=lv}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://thelovepirate.net/2013/08/07/the-lone-ranger-critics-and-the-box-office/|title=The Lone Ranger, Critics and the Box Office|last=lovepirate77|website=The Love Pirate|access-date=2026-06-19|date=2013-08-07|language=en}}</ref> Pēc filmas neveiksmīgajiem rezultātiem tika atcelti visi plānotie turpinājumi, kā arī iecere izveidot uz filmas motīviem balstītu atrakciju Disnejlendā.<ref name=":1" /> Filmas neveiksme ietekmēja arī Džerija Brukhaimera producēšanas kompānijas attiecības ar ''Disney''. Pēc ilgstošas sadarbības pārtraukšanas Brukhaimers noslēdza jaunu līgumu ar ''[[Paramount Pictures]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2013/biz/news/end-of-an-era-disney-and-jerry-bruckheimer-part-ways-1200652789/|title=End of an Era: Disney and Jerry Bruckheimer Part Ways|website=variety.com|access-date=2026-06-19|date=2013-09-19}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/envelope/cotown/la-et-ct-jerry-bruckheimer-paramount-reach-threeyear-firstlook-deal-20131206-story.html|title=Jerry Bruckheimer, Paramount reach three-year first-look deal|website=latimes.com|access-date=2026-06-19|date=2013-12-06|language=en-US}}</ref> === Atsauksmes === Kritiķu atsauksmes par filmu pārsvarā bija negatīvas. Vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filma saņēma 31% pozitīvu kritiķu atsauksmju, savukārt vietnē ''[[Metacritic]]'' tās vērtējums bija 37 punkti no 100. Kritiķi galvenokārt norādīja uz filmas lielo budžetu un pārmērīgo garumu, nekonsekvento toni, mēģinājumu atkārtot "Karību jūras pirātu" filmu stilu, kā arī uzmanības novirzīšanu no Vientuļā reindžera uz Tonto tēlu.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/the-lone-ranger-savaged-by-critics/|title="The Lone Ranger" savaged by critics - CBS News|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-06-19|date=2013-07-03|language=en-US}}</ref> Kritika tika vērsta arī uz filmas humoru un vardarbīgajām ainām, kuras neatbilda projekta reklamēšanai kā ģimenes filma.<ref name=":4" /> Vairāki kritiķi salīdzināja "Vientuļo reindžeru" ar finansiāli neveiksmīgo 1999. gada vesternu "Mežonīgie Rietumi", kā arī ar 1981. gada filmu "[[Vientuļā reindžera leģenda]]", kas arī bija meģinājums izveidot filmu kuras pamatā ir seriāls.<ref name=":5" /> Uzmanību piesaistīja arī Džonija Depa atveidotais Tonto tēls, kuru daži recenzenti raksturoja kā [[Stereotips|stereotipisku]] un pārspīlētu Amerikas pamatiedzīvotāja attēlojumu.<ref name=":5" /><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.npr.org/sections/codeswitch/2013/07/02/196333864/does-disneys-tonto-reinforce-stereotypes-or-overcome-them|title=Does Disney's Tonto Reinforce Stereotypes Or Overcome Them?|website=npr.org|access-date=2026-06-19|date=2013-07-02|language=en-US}}</ref> Savukārt pats Deps norādīja, ka viņa iecere bija attēlot Tonto kā Vientuļā reindžera līdzvērtīgu partneri, kā arī atsaucās uz savu indiāņu saknēm.<ref name=":6" /> Deps, Hammers, Verbinskis un Brukhaimers publiski kritizēja amerikāņu kritiķus, apsūdzot viņus neobjektivitātē. Brukhaimers apsūdzēja kritiķus par "budžeta, nevis pašas filmas vērtēšanu". Savukārt Deps apgalvoja, ka negatīvas recenzijas tika rakstītas "septiņus vai astoņus mēnešus" pirms filmas iznākšanas. Hamers norādīja, ka daudzi kritiķi pievērsuši lielāku uzmanību filmas sarežģītajam tapšanas procesam, tostarp kavējumiem un ražošanas problēmām, nevis tās saturam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://newrepublic.com/article/114186/johnny-depp-lone-ranger-and-hollywood-egos|title=Johnny Depp's Delusions About Why 'The Lone Ranger' Flopped|work=The New Republic|access-date=2026-06-19|issn=0028-6583}}</ref><ref name=":4" /> == Balvas == {| class="wikitable sortable" |+Balvas un nominācijas !Balva !Kategorija !Nominānts (-I) !Rezultāts |- | rowspan="2" |[[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] |[[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]] |Džoels Hārlovs, Glorija Paska-Kasnija |Nominēti |- |[[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]] |Tims Aleksanders, Gērijs Brozeničs, Edsons Viljamss un Džons Freizers |Nominēti |- | rowspan="5" |[[Zelta avenes balva]] |Sliktākā filma | |Nominēts |- |Sliktākais režisors |Gors Verbinskis |Nominēts |- |Sliktākais aktieris |Džonijs Deps |Nominēts |- |Sliktākais scenārijs |Teds Eliots, Terijs Rosio un Džastins Heits |Nominēti |- |Sliktākais rimeiks, kopija vai turpinājums | |Uzvarēja |- |[[Saturna balva]] |Labākais piedzīvojumu vai asa sižeta filma | |Nominēts |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vesterni]] [[Kategorija:2013. gada filmas]] [[Kategorija:Gora Verbinska filmas]] fmoyecel72y2nxvnnbctw86miw1h7kz 0 634507 4484341 2026-06-19T18:01:07Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Kā novākt radiņus]] 4484341 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kā novākt radiņus]] eg5w4ot83fuxog520xp0e67cm6p89k8 0 634508 4484342 2026-06-19T18:01:08Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Vientuļais reindžers]] 4484342 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vientuļais reindžers]] 746i1eoy5ampwaqd2vag7h8pxtz9e44 0 634509 4484359 2026-06-19T18:42:31Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lūharsa | official_name = ''Leuchars''<br/>''Luachars'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = St. Athernase Church, Leuchars, Fife, Scotland.JPG | image_caption = Svētā Aternasa baznīca Lūharsā | image_flag = | image_shield = | shield_size... 4484359 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lūharsa | official_name = ''Leuchars''<br/>''Luachars'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = St. Athernase Church, Leuchars, Fife, Scotland.JPG | image_caption = Svētā Aternasa baznīca Lūharsā | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Apvienotā Karaliste | latd = 56| latm = 22| lats = 44| latNS = N | longd = 2 | longm = 53| longs = 10| longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Faifa]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 3160 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 12 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = KY16 | website = | footnotes = }} '''Lūharsa''' ([[skotu valoda|skotu]] un {{val|en|Leuchars}}, {{val|gd|Luachars}}) ir mazpilsēta (''town'') un pagasts [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s [[Faifa]]s apgabalā. Tā atrodas netālu no [[Ziemeļjūra]]s piekrastes un Edenas upes grīvas, aptuveni 9 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no vēsturiskās [[Sentendrūsa]]s pilsētas. Vēstures avotos apmetne un tās draudze minēta jau kopš 12. gadsimta, un tās nosaukums cēlies no [gēlu valodas, un tulkojumā nozīmē "grīšļains/purvains apvidus". == Vēsture un arhitektūra == Lūharsai ir bagāta viduslaiku vēsture. Ciemata centrālais lepnums ir Svētā Aternasa draudzes baznīca (''St Athanasius Church''), kas celta ap 1180. gadu un tiek uzskatīta par vienu no visizcilākajiem un vislabāk saglabātajiem normāņu jeb romāņu stila arhitektūras paraugiem visā Skotijā, īpaši izceļoties ar tās seno apsīdu un kora daļu. Gadsimtiem ilgi apmetne attīstījās kā lauksaimniecisks pagasts, līdz tā nozīme krasi mainījās 19. gadsimta vidū līdz ar dzelzceļa tīkla izbūvi, kas pārvērsa Lūharsu par svarīgu transporta mezglu virzienā uz Sentendrūsu un [[Dandī]]. == Militārā bāze un infrastruktūra == Mūsdienās Lūharsa ir plašāk pazīstama saistībā ar tās militāro infrastruktūru. Kopš Pirmā pasaules kara šeit darbojās Karalisko gaisa spēku (RAF) aviācijas bāze ''RAF Leuchars'', kas gadu desmitiem bija viena no Lielbritānijas galvenajām pretgaisa aizsardzības bāzēm un mājvieta iznīcinātājiem. 2015. gadā bēze tika nodota Lielbritānijas Sauszemes armijas pakļautībā un pārdēvēta par Lūharsas staciju (''Leuchars Station''), kurā šobrīd ir stacionētas armijas militārās vienības. Militārā klātbūtne joprojām ir galvenais vietējās ekonomikas dzinējspēks un darba devējs. Ciematā darbojas Lūharsas dzelzceļa stacija, kas nodrošina regulāru satiksmi ar [[Edinburga|Edinburgu]] un [[Aberdīna|Aberdīnu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] 8vvhxana14rakxhmh4nup1go2apvdsy 0 634510 4484360 2026-06-19T18:43:59Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Lūharsa]] 4484360 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lūharsa]] gr7f38zbivr8s3wc2k778y6obc2yxip 0 634511 4484361 2026-06-19T18:44:20Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Lūharsa]] 4484361 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lūharsa]] gr7f38zbivr8s3wc2k778y6obc2yxip 0 634512 4484374 2026-06-19T19:51:37Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Mihaels Fora]] 4484374 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mihaels Fora]] iqg7yjsjjf2tct46vlgfkh5lwdhh2im 0 634513 4484375 2026-06-19T19:52:19Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Lielais purvs (dabas liegums)]] 4484375 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lielais purvs (dabas liegums)]] c9yqd97vp0tb90n425w1kdsi4apjaog 0 634514 4484376 2026-06-19T19:52:57Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Dalibors Dvorskis]] 4484376 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalibors Dvorskis]] ixq8k324ldmvcf2j75r6srfih14g7x3 0 634515 4484377 2026-06-19T19:53:36Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Filips Brūberjs]] 4484377 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Filips Brūberjs]] 1vdzrjglhp3tnviizdygh7nk9opwjz0 0 634516 4484378 2026-06-19T19:54:12Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Pontuss Holmberjs]] 4484378 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pontuss Holmberjs]] iy5c2aw3o41zbu3wq3cooect0g9y4l0 0 634518 4484381 2026-06-19T20:34:43Z Pirags 3757 jauna lpp 4484381 wikitext text/x-wiki [[attēls:Paramahansa-Yogananda-with-book.jpg|thumb|Paramahansa Jogānanda ar savu ɡrāmatu (1950)]] '''Paramahansa Jogānanda''' (dzimis kā '''Mukunda Lals Gošs''' 1893. gada 5. janvārī Gorakpurā ([[Utarpradēša]]), miris 1952. gada 7. martā [[Losandželosa|Losandželosā]]) bija [[indieši|indiešu]] izcelsmes garīgais skolotājs, kurš kopš 1920. ɡada dzīvoja [[ASV]]. == Literatūra == * Paramahansa Jogānanda. Joga autobiogrāfija. Rīga: Jamuva, 2004.—502 lpp. {{DEFAULTSORT:Jogānanda, Paramahansa}} {{reliģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:Utarpradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Hinduisti]] 1sl64329vz31vnxd2j4jfoagph4rph0 4484384 4484381 2026-06-19T20:39:35Z Pirags 3757 4484384 wikitext text/x-wiki [[attēls:Paramahansa-Yogananda-with-book.jpg|thumb|Paramahansa Jogānanda ar savu ɡrāmatu (1950)]] '''Paramahansa Jogānanda''' (dzimis kā '''Mukunda Lals Gošs''' 1893. gada 5. janvārī Gorakpurā ([[Utarpradēša]]), miris 1952. gada 7. martā [[Losandželosa|Losandželosā]]) bija [[indieši|indiešu]] izcelsmes garīgais skolotājs, kurš kopš 1920. ɡada dzīvoja [[ASV]]. == Literatūra == * Paramahansa Jogānanda. Joga autobiogrāfija. Rīga: Jumava, 2004.—502 lpp. {{DEFAULTSORT:Jogānanda, Paramahansa}} {{reliģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:Utarpradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Hinduisti]] i33i1cuz3ixu63epdpjdq0j6101eha0 4484499 4484384 2026-06-20T10:13:01Z Pirags 3757 4484499 wikitext text/x-wiki [[attēls:Paramahansa-Yogananda-with-book.jpg|thumb|Paramahansa Jogānanda ar savu ɡrāmatu (1950)]] '''Paramahansa Jogānanda''' (dzimis kā '''Mukunda Lals Gošs''' 1893. gada 5. janvārī Gorakpurā ([[Utarpradēša]]), miris 1952. gada 7. martā [[Losandželosa|Losandželosā]]) bija [[indieši|indiešu]] izcelsmes garīgais skolotājs, kurš kopš 1920. ɡada dzīvoja [[ASV]]. "Jogas zinātņu centra Latvijā" ɡoda biedrs (1938). == Literatūra == * Paramahansa Jogānanda. Joga autobiogrāfija. Rīga: Jumava, 2004.—502 lpp. {{DEFAULTSORT:Jogānanda, Paramahansa}} {{reliģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:Utarpradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Hinduisti]] k9vse1j8rs8emvnpudo7a5rwdiz2p3s 4484500 4484499 2026-06-20T10:18:34Z Pirags 3757 4484500 wikitext text/x-wiki [[attēls:Paramahansa-Yogananda-with-book.jpg|thumb|Paramahansa Jogānanda ar savu ɡrāmatu (1950)]] '''Paramahansa Jogānanda''' (dzimis kā '''Mukunda Lals Gošs''' 1893. gada 5. janvārī Gorakpurā ([[Utarpradēša]]), miris 1952. gada 7. martā [[Losandželosa|Losandželosā]]) bija [[indieši|indiešu]] izcelsmes garīgais skolotājs, kurš kopš 1920. ɡada dzīvoja [[ASV]]. "[[Joga]]s zinātņu centra Latvijā" ɡoda biedrs (1938). == Literatūra == * Paramahansa Jogānanda. Joga autobiogrāfija. Rīga: Jumava, 2004.—502 lpp. {{DEFAULTSORT:Jogānanda, Paramahansa}} {{reliģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:Utarpradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Hinduisti]] sepecr55hvfw6fz2n3cinuu4a78k9b1 4484501 4484500 2026-06-20T10:19:54Z Pirags 3757 4484501 wikitext text/x-wiki [[attēls:Paramahansa-Yogananda-with-book.jpg|thumb|Paramahansa Jogānanda ar savu ɡrāmatu (1950)]] '''Paramahansa Jogānanda''' (dzimis kā '''Mukunda Lals Gošs''' 1893. gada 5. janvārī Gorakpurā ([[Utarpradēša]]), miris 1952. gada 7. martā [[Losandželosa|Losandželosā]]) bija [[indieši|indiešu]] izcelsmes garīgais skolotājs, kurš kopš 1920. ɡada dzīvoja [[ASV]]. "[[Joga]]s zinātņu centra Latvijā" ɡoda biedrs (1938). == Literatūra == * Paramahansa Jogānanda. Joga autobiogrāfija. Rīga: Jumava, 2004.—502 lpp. {{DEFAULTSORT:Jogānanda, Paramahansa}} {{reliģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:Utarpradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Hinduisti]] [[Kategorija:Jogi]] hc9bpwhigpuan6oluekpmvzgvh0xrf9 3 634519 4484382 2026-06-19T20:34:54Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4484382 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=EmilsR}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 19. jūnijs, plkst. 23.34 (EEST) t5z874dfnpuve6u67kzejr3zm3a6u9r 3 634520 4484391 2026-06-19T21:53:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4484391 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Akir-toj}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. jūnijs, plkst. 00.53 (EEST) oh1dnmhlg950q458gppxzfpn55r2yvt 0 634521 4484430 2026-06-20T03:35:59Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Jānis Danoss]] 4484430 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jānis Danoss]] o498myclm96w48rq4vm8yqr70xf7811 0 634522 4484464 2026-06-20T06:15:36Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Paramahansa Jogānanda]] 4484464 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Paramahansa Jogānanda]] k0libc854q0a5l67f8reo5n44xxjndk 0 634523 4484465 2026-06-20T06:16:31Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Paramahansa Jogānanda]] 4484465 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Paramahansa Jogānanda]] k0libc854q0a5l67f8reo5n44xxjndk 3 634524 4484467 2026-06-20T06:37:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4484467 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sigmasigmalatvietis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. jūnijs, plkst. 09.37 (EEST) q6cq9cqzc9zsucghegxkgf57cuil2yt 0 634525 4484475 2026-06-20T07:29:18Z Pirags 3757 jauna lpp 4484475 wikitext text/x-wiki [[attēls:Krishnananda and Sivananda 1945 (cropped).jpg|thumb|Šivānanda (1945)]] '''Svāmī Šivānanda Sarasvatī''' (dzimis kā '''Kuppusvāmi''' 1887. gada 8. septembrī Pattamadai ([[Tamilnāda]]), miris 1963. gada 14. jūlijā Muni Ki Reti [[Utarakhanda|Utarakhandā]]) bija [[indieši|indiešu]] garīgais skolotājs, kurš 1936. ɡadā nodibināja "Dievišķās dzīves sabiedrību" (''Divine Life Society'') pie [[Rišīkeša]]s, viņa ɡrāmatas tulkotas arī latviešu valodā.<ref>[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/d72c36ad-ba1c-49ac-9adb-5815f6c56a8d/content Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam Ieskats jogas kustības vēsturē] no “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā (2012)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šivānanda, Svāmi}} {{reliģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]] [[Kategorija:Hinduisti]] fzr2l2vd22drijukq2xr5bz3kpk59e4 4484490 4484475 2026-06-20T09:13:43Z Pirags 3757 4484490 wikitext text/x-wiki [[attēls:Krishnananda and Sivananda 1945 (cropped).jpg|thumb|200px|Šivānanda (1945)]] '''Svāmī Šivānanda Sarasvatī''' (dzimis kā '''Kuppusvāmi''' 1887. gada 8. septembrī Pattamadai ([[Tamilnāda]]), miris 1963. gada 14. jūlijā Muni Ki Reti [[Utarakhanda|Utarakhandā]]) bija [[indieši|indiešu]] garīgais skolotājs, kurš 1936. ɡadā nodibināja "Dievišķās dzīves sabiedrību" (''Divine Life Society'') pie [[Rišīkeša]]s, viņa ɡrāmatas tulkotas arī latviešu valodā.<ref>[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/d72c36ad-ba1c-49ac-9adb-5815f6c56a8d/content Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam Ieskats jogas kustības vēsturē] no “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā (2012)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šivānanda, Svāmi}} {{reliģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]] [[Kategorija:Hinduisti]] 4dmygreu7o3amwbkd0bb1l3sl0od8jb 4484492 4484490 2026-06-20T09:41:47Z Pirags 3757 pap 4484492 wikitext text/x-wiki [[attēls:Krishnananda and Sivananda 1945 (cropped).jpg|thumb|200px|Šivānanda (1945)]] '''Svāmī Šivānanda Sarasvatī''' (dzimis kā '''Kuppusvāmi''' 1887. gada 8. septembrī Pattamadai ([[Tamilnāda]]), miris 1963. gada 14. jūlijā Muni Ki Reti [[Utarakhanda|Utarakhandā]]) bija [[indieši|indiešu]] garīgais skolotājs, kurš 1936. ɡadā nodibināja "Dievišķās dzīves sabiedrību" (''Divine Life Society'') pie [[Rišīkeša]]s, viņa ɡrāmatas “Kundalini joga”, “Prāts, tā noslēpumi un kontrole”, “Joga un tās uzdevums”, “Dievs, cilvēks, reliģija”, “Jogas iekšējā disciplīna” tulkotas arī latviešu valodā.<ref>[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/d72c36ad-ba1c-49ac-9adb-5815f6c56a8d/content Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam Ieskats jogas kustības vēsturē] no “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā (2012)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šivānanda, Svāmi}} {{reliģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]] [[Kategorija:Hinduisti]] 4hjmvzla3cezev4nfjn30o7lu3gn243 4484494 4484492 2026-06-20T09:47:29Z Pirags 3757 4484494 wikitext text/x-wiki [[attēls:Krishnananda and Sivananda 1945 (cropped).jpg|thumb|200px|Šivānanda (1945)]] '''Svāmī Šivānanda Sarasvatī''' (dzimis kā '''Kuppusvāmi''' 1887. gada 8. septembrī Pattamadai ([[Tamilnāda]]), miris 1963. gada 14. jūlijā Muni Ki Reti [[Utarakhanda|Utarakhandā]]) bija [[indieši|indiešu]] garīgais skolotājs, kurš 1936. ɡadā nodibināja [[joɡa]]s "Dievišķās dzīves sabiedrību" (''Divine Life Society'') pie [[Rišīkeša]]s, viņa ɡrāmatas “Kundalini joga”, “Prāts, tā noslēpumi un kontrole”, “Joga un tās uzdevums”, “Dievs, cilvēks, reliģija”, “Jogas iekšējā disciplīna” tulkotas arī latviešu valodā.<ref>[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/d72c36ad-ba1c-49ac-9adb-5815f6c56a8d/content Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam Ieskats jogas kustības vēsturē] no “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā (2012)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šivānanda, Svāmi}} {{reliģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]] [[Kategorija:Hinduisti]] rqlfadw55vkk41sup7z508rrnekhjlo 4484496 4484494 2026-06-20T09:48:01Z Pirags 3757 4484496 wikitext text/x-wiki [[attēls:Krishnananda and Sivananda 1945 (cropped).jpg|thumb|200px|Šivānanda (1945)]] '''Svāmī Šivānanda Sarasvatī''' (dzimis kā '''Kuppusvāmi''' 1887. gada 8. septembrī Pattamadai ([[Tamilnāda]]), miris 1963. gada 14. jūlijā Muni Ki Reti [[Utarakhanda|Utarakhandā]]) bija [[indieši|indiešu]] garīgais skolotājs, kurš 1936. ɡadā nodibināja [[joga]]s "Dievišķās dzīves sabiedrību" (''Divine Life Society'') pie [[Rišīkeša]]s, viņa ɡrāmatas “Kundalini joga”, “Prāts, tā noslēpumi un kontrole”, “Joga un tās uzdevums”, “Dievs, cilvēks, reliģija”, “Jogas iekšējā disciplīna” tulkotas arī latviešu valodā.<ref>[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/d72c36ad-ba1c-49ac-9adb-5815f6c56a8d/content Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam Ieskats jogas kustības vēsturē] no “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā (2012)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šivānanda, Svāmi}} {{reliģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]] [[Kategorija:Hinduisti]] pybj64vx4mq1580zmtjqgxx0jiifo2z 4484498 4484496 2026-06-20T09:56:38Z Pirags 3757 pap 4484498 wikitext text/x-wiki [[attēls:Krishnananda and Sivananda 1945 (cropped).jpg|thumb|200px|Šivānanda (1945)]] '''Svāmī Šivānanda Sarasvatī''' (dzimis kā '''Kuppusvāmi''' 1887. gada 8. septembrī Pattamadai ([[Tamilnāda]]), miris 1963. gada 14. jūlijā Muni Ki Reti [[Utarakhanda|Utarakhandā]]) bija [[indieši|indiešu]] garīgais skolotājs, kurš 1936. ɡadā nodibināja [[joga]]s "Dievišķās dzīves sabiedrību" (''Divine Life Society'') pie [[Rišīkeša]]s, viņa ɡrāmatas “Kundalini joga”, “Prāts, tā noslēpumi un kontrole”, “Joga un tās uzdevums”, “Dievs, cilvēks, reliģija”, “Jogas iekšējā disciplīna” tulkotas arī latviešu valodā.<ref>[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/d72c36ad-ba1c-49ac-9adb-5815f6c56a8d/content Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam Ieskats jogas kustības vēsturē] no “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā (2012)</ref> "Jogas zinātņu centra Latvijā" ɡoda biedrs (1938). == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šivānanda, Svāmi}} {{reliģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]] [[Kategorija:Hinduisti]] 4d2lguc7s7l41i1q956twczsaf8tkdw 4484502 4484498 2026-06-20T10:21:08Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4484502 wikitext text/x-wiki [[attēls:Krishnananda and Sivananda 1945 (cropped).jpg|thumb|200px|Šivānanda (1945)]] '''Svāmī Šivānanda Sarasvatī''' (dzimis kā '''Kuppusvāmi''' 1887. gada 8. septembrī Pattamadai ([[Tamilnāda]]), miris 1963. gada 14. jūlijā Muni Ki Reti [[Utarakhanda|Utarakhandā]]) bija [[indieši|indiešu]] garīgais skolotājs, kurš 1936. ɡadā nodibināja [[joga]]s "Dievišķās dzīves sabiedrību" (''Divine Life Society'') pie [[Rišīkeša]]s, viņa ɡrāmatas “Kundalini joga”, “Prāts, tā noslēpumi un kontrole”, “Joga un tās uzdevums”, “Dievs, cilvēks, reliģija”, “Jogas iekšējā disciplīna” tulkotas arī latviešu valodā.<ref>[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/d72c36ad-ba1c-49ac-9adb-5815f6c56a8d/content Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam Ieskats jogas kustības vēsturē] no “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā (2012)</ref> "Jogas zinātņu centra Latvijā" ɡoda biedrs (1938). == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šivānanda, Svāmi}} {{reliģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]] [[Kategorija:Hinduisti]] [[Kategorija:Jogi]] hbbamhm8v6p7wg763nevirezq7bhi50 3 634526 4484505 2026-06-20T10:46:20Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4484505 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=EdEddNEddy8}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. jūnijs, plkst. 13.46 (EEST) q4v0wpz0z2za7kl15a1x0eao7lo3jvn 3 634527 4484513 2026-06-20T11:10:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4484513 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Slige sidlaks}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 20. jūnijs, plkst. 14.10 (EEST) 24bfro6rzrdf5gy5aa7wf17m3hhzja8